Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par bēgļu tiesībām uz starptautisko aizsardzību,

–   ņemot vērā tā iepriekšējo rezolūciju par situāciju Irākā,

–   ņemot vērā ANO 1951. gada konvenciju par bēgļu statusu (Bēgļu konvencija) un ANO 1967. gada protokolu par bēgļu statusu,

–   ņemot vērā ANO augstā komisāra bēgļu jautājumos (UNHCR) 2007. gada 7. februārī izteikto neatliekamo lūgumu palielināt starptautisko palīdzību tām valstīm, kas uzņem bēgļus no Irākas, kā arī UNHCR 2006. gada 18. decembra ieteikumus par atpakaļ nosūtīšanu un nostāju par irākiešu starptautiskās aizsardzības vajadzībām ārpus Irākas, kā arī UNHCR 2007. gada 8. janvāra dokumentu "Papildus aicinājums ‐ reakcija uz situāciju Irākā",

–   ņemot vērā ANO Ģenerālsekretra īpašā pārstāvja par personu iekšēju pārvietošanu1998. gada 11. februārī izdotos pamatprincipus iekšējai pārvietošanai;

–   ņemot vērā 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, un piešķirtās aizsardzības saturu(1) (Kvalifikācijas direktīva),

–   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,

A.   tā kā vardarbība un noziedzība Irakā izpaužas kā bruņota laupīšana, cilvēku nolaupīšana, lai iegūtu izpirkuma maksu, to cilvēku slepkavības, kas iesaistīti politiskajā procesā vai atjaunošanas darbos, etniskā tīrīšana, sabotāžas uzbrukumi pret civilo infrastruktūru, piemēram, elektrības līnijām un naftas cauruļvadiem, un vērienīgi uzbrukumi, izmantojot bumbas un/vai citas sprāgstvielas pret civiliedzīvotājiem, un tā kā rezultātā simtiem tūkstošu cilvēku ir piespiedu kārtā pārvietoti valsts iekšienē un ārpus tās, pirmkārt, uz Jordāniju un Sīriju, arī uz Ēģipti, Libānu, Turciju, Irānu un pat vēl tālāk, pārvietošanās plūsmā, kas Tuvajos Austrumos nav pieredzēta;

B.   tā kā daudzas grupas Irākā vēl joprojām cieš no vajāšanām, jo īpaši profesionāļi, sievietes un irākieši, kas nodarbināti pie ārvalstu uzņēmējiem, ANO vai citām starptautiskām organizācijām, tostarp arī NVO, kā arī etniskās un reliģiskās minoritātes, piemēram, kristieši, ebreji un mandieši; tā kā valsts iekšienē pārvietotās personas bieži vien ir cilvēktiesību pārkāpumu upuri, kuru pamatā ir etniski reliģiskas atšķirības, politiski vai noziedzīgi iemesli; tā kā Irākā trešo valstu piederīgo, bezvalstnieku un aptuveni 34 tūkstošu bēgļu no Palestīnas un tūkstošiem bēgļu no Turcijas , Irānas un Sīrijas drošība ir nopietni pasliktinājusies;

C.   tā kā pēc ANO aprēķiniem Irākas iekšienē ir pārvietoti 1,8 miljoni irākiešu un līdz pat 2 miljoniem irakiesu ir pametuši valsti;

D.   tā kā katru mēnesi 50 000 cilvēku mēģina pamest Irāku un tā kā kaimiņvalstis ir ierobežojušas to bēgļu iekļūšanu, kas meklē patvērumu, piespiežot daudzus atgriezties Irākā vai atstājot iesprostotus uz robežām;

E.   tā kā bēgļi saņem pavisam nelielu palīdzību no UNCHR un Starptautiskā Sarkanā krusta, bet bēgļu un citu pārvietoto irākiešu stāvoklis kļūst aizvien drausmīgāks, pastāvot ierobežotām ūdens, pārtikas, degvielas un medikamentu piegādēm, un tā kā humānās palīdzības organizācijas lūdz pienācīgu finansējumu, lai spētu palīdzēt pieaugošajām irākiešu vajadzībām valsts iekšienē un kaimiņvalstīs;

F.   tā kā vairākas valstis, kas ir uzņēmušas irākiešu bēgļus, ierobežo iekļūšanas iespējas savās valstīs, kā arī nosaka stingrākas prasības, piemēram, samazinot pagaidu aizsardzības režīmu un/vai padarot vīzu atjaunošanu tik sarežģītu, ka lielākā daļa irākiešu ātri zaudē savu juridisko statusu;

G.   tā kā Eiropas Savienības dalībvalstu, izņemot Zviedriju, attieksme pret lūgumu uzņemt Irākas bēgļus ir bijusi tik pat ierobežojoša;

H.   tā kā saskaņā ar starptautiskajiem paražu tiesībām pastāv juridiskas saistības nesūtīt atpakaļ bēgļus, ja viņiem draud vajāšana vai nopietns ļaunums, un atļaut iekļūt valstī vismaz uz laiku, patvēruma meklētājiem, kas bēg no plaši izplatītiem cilvēktiesību pārkāpumiem vai vispārējas vardarbības, lai varētu pārbaudīt viņu bēgļu statusu;

I.   tā kā Ēģipte, kaut arī nav robežvalsts, ir uzņēmusi ievērojamu skaitu bēgļu, un tā kā Sīrija, kura ir uzņēmusi lielu daļu no visiem Irākas bēgļiem, vairs neatzīst PTR (pagaidu aizsardzības statusa režīms), kurš līdz šim tika īstenots bez ierobežojumiem;

1.   mudina Irākas kaimiņvalstis pildīt savu juridisko pienākumu uzreiz uzņemt bēgļus, jo īpaši tos, kas iestrēguši uz to robežām un pieder īpaši apdraudētām minoritātēm, tādām kā bezpavalstnieki palestīnieši vai reliģiskās vai etniskās minoritātes;

2.   atzinīgi vērtē UNHCR aicinājumu mobilizēt papildu starptautisko palīdzību, lai finansētu tās darbu, palīdzot pārvietotajiem irākiešiem viņu pašu valstī un kaimiņvalstīs, kā arī lai palīdzētu ārvalstu bēgļiem Irākā; aicina ES un dalībvalstis, kā arī citus starptautiskos atbalsta sniedzējus atsaukties UNHCR aicinājumam atbalstīt Irākas programmas Irākas bēgļiem, valsts iekšienē pārvietotajām personām Sīrijā, Libānā, Turcijā, Irānā un Ēģiptē; uzskata, ka šis jautājums jārisina ārkārtīgas steidzamības kārtā un mudina novirzīt ievērojamu daļu no ES Irākai paredzēta budžeta šim mērķim;

3.   uzskata, ka starptautiskās sabiedrības atbalsts ir ārkārtīgi svarīgs, lai atvieglotu ciešanas simtiem tūkstošiem Irākas bēgļu un valsts iekšienē pārvietotajām personām, kā arī tiem, kas atrodas ceļā, bēgot no valsts, un tāpēc lūdz Komisiju un dalībvalstis atbalstīt UNHCR centienus aizsargāt, kuru galvenā uzmanība ir vērsta uz to, lai vismaz novērstu ieslodzīšanu un sodīšanu par nelegālu iekļūšanu; kā arī uz to, lai tiem, kas atrodas Irākā vai ārpus tās, būtu iespējams piekļūt izglītībai, saņemt pienācīgu pajumti, veselības aprūpes iespējām, kā arī saņemt citus pamatpakalpojumus;

4.   aicina daudzās palīdzības sniedzējas valstis, kas ir bijušas izvairīgas palīdzēt reģionālajā Irākas bēgļu krīzē, ņemt vērā to, ka Irākas varas iestādes un skarto kaimiņvalstu valdības nespēj pilnībā tikt galā ar šo krīzi, un vēlreiz apsvērt finansiālas palīdzības sniegšanu, lai palīdzētu uzņēmējvalstīm, lai dalītu šo bēgļu problēmas slogu, piedāvājot šiem bēgļiem iespējas pārcelties uz trešajām valstīm;

5.   atzinīgi vērtē paredzēto starptautisko konferenci par bēgļu un Irākas iekšienē pārvietoto personu humanitārajām vajadzībām Irākā un kaimiņvalstīs, kas notiks Ženēvā 2007. gada 17. aprīlī; mudina Padomi, Komisiju, varas iestādes reģionā un starptautisko kopienu piedalīties šajā konferencē un nodrošināt pienācīgu finansiālu atbalstu;

6.   lūdz ES dalībvalstis un starptautisko kopienu, demonstrējot solidaritāti starptautisku problēmu risināšanā, sniegt savu atbalstu irākiešu bēgļu un bezvalstnieku, tostarp arī palestīniešu bēgļu no Irākas, kas iesprostoti šajā reģionā, pārvietošanas pasākumos;

7.   aicina ES dalībvalstis, atzīstot Zviedrijas valdības centienus, ātri un taisnīgi izskatīt Irākas patvēruma meklētāju prasības, saskaņā ar iepriekš minētajiem UNHCR 2006. gada 18. decembra ieteikumiem par atpakaļ nosūtīšanu un nostāju, un izpildīt to starptautiskās saistības, saistības, ko tām uzliek Kopienas tiesības, lai piešķirtu bēgļa statusu vai papildus aizsardzību tiem, kam draud vajāšanas vai nopietns ļaunums;

8.   atzīst arī to valstu centienus palīdzēt Irākas bēgļiem, kas nav tiešās kaimiņvalstis, piemēram, Ēģipte; lūdz šai valstij turpināt centienus par labu Irākas bēgļiem, atstājot robežas atvērtas un uzlabojot viņu dzīves apstākļus; lūdz valstis, kas uzņēmušas irākiešus, ievērot viņu pamattiesības un nodrošināt piekļuvi tādiem pamatpakalpojumiem kā veselības aprūpe un izglītība;

9.   atzīst to atbalstu, kādu reģionālā kurdu valdība sniegusi kristiešu kopienām, kas tika pārvietotas valsts iekšienē;

10.   aicina Irākas valdību, vietējās, reģionālās un reliģiskās iestādes, kā arī daudznacionālos koalīcijas spēkus Irākā nekavējoties veikt pasākumus, lai uzlabotu visu bēgļu un valsts iekšienē pārvietoto personu drošību Irākā un izbeigt diskriminējošas darbības;

11.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei, ANO augstajam komisāram bēgļu jautājumos, Arābu līgas ģenerālsekretāram, Islāma Konferences organizācijas ģenerāldirektoram, Irākas, Irānas, Sīrijas, Jordānijas, Libānas, Ēģiptes, Turcijas valdībām un parlamentiem, Persijas līča Arābu valstu padomes dalībvalstīm un Palestīniešu pašpārvaldei.

(1) OV L 304, 30.09.2004., 12. lpp.