Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Kopienas Lisabonas programmas īstenošanu "Vispārējas nozīmes sociālie pakalpojumi Eiropas Savienībā" (COM(2006)0177) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas pievienots minētajam paziņojumam (SEC(2006)0516), (Komisijas paziņojums par vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem)

–   ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 2., 5., 16., 86,136.pantu, 137. panta 1. punkta j) un k) apakšpunktu, 143., 144. un 145. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu(1), it īpaši tās 36. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Konstitucionālā līguma projektu(2), jo īpaši tā II–94. un III–122. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū(3),

–   ņemot vērā 2006. gada 23. un 24. marta Eiropadomes secinājumus,

–   ņemot vērā 2004. gada 14. janvāra rezolūciju par Zaļo grāmatu par vispārējas nozīmes pakalpojumiem(4),

–   ņemot vērā 2006. gada 15. marta rezolūciju par sociālo aizsardzību un sociālo integrāciju(5),

–   ņemot vērā 2006. gada 6. septembra rezolūciju par Eiropas nākotnes sociālo modeli(6),

–   ņemot vērā 2006. gada 27. septembra rezolūciju par Komisijas Balto grāmatu par vispārējas nozīmes pakalpojumiem(7) ,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu, kā arī Ekonomikas un monetāro lietu komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Juridiskās komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A6-0057/2007),

A.   tā kā vispārējas nozīmes sociālie pakalpojumi (VNSP) ir viens no Eiropas sociālā modeļa pamatpīlāriem, tiem ir svarīga nozīme sociālās saskaņas panākšanai un ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas nodrošināšanai Eiropas Savienībā, kā arī tie ir viens no Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanas instrumentiem;

B.   turklāt, tā kā VNSP mērķis ir īstenot Eiropai kopējās vērtības, tostarp sociālo taisnīgumu, vienlīdzību, solidaritāti, demokrātijas un brīvības attīstību, un tā kā VNSP augstākais mērķis ir pilsoņu pamattiesību un cilvēka cieņas principu ievērošana;

C.   tā kā VNSP nevar uzskatīt par valsts varai uzliktu slogu, jo, gluži pretēji, tie ir pozitīvu ārējo faktoru avots ekonomiskās izaugsmes, labklājības, nodarbinātības un sociālās kohēzijas nodrošināšanai;

D.   tā kā VNSP tiek sniegti mainīgā vidē un, lai ar saglabātu augstu kvalitāti un efektivitāti, tie ir nepārtraukti jāpielāgo šai videi;

E.   tā kā pamata sociālo pakalpojumu pieejamība dažādās dalībvalstīs tiek nodrošināta ļoti atšķirīgā līmenī; tomēr uzskata, ka šie pakalpojumi ir jāsniedz visā ES teritorijā, lai panāktu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju;

F.   tā kā pastāv konceptuālas neskaidrības attiecībā uz dažiem šīs jomas pamatjēdzieniem, piemēram tādiem, kā "sabiedriskais pakalpojums", "vispārējas nozīmes pakalpojums", "pakalpojums ar vispārēju ekonomisku nozīmi" un "vispārējas nozīmes sociāls pakalpojums", un tā kā šī neskaidrība pastāv arī nesen izstrādātos Kopienas tiesību aktos, līdz ar to pastiprinot šajā jomā valdošo juridisko nenoteiktību;

G.   tā kā normatīvā regulējuma trūkums šajā jomā ir bijis par pamatu plašai interpretācijai tiesu praksē, kas ne vienmēr ir saskanīga; tā kā visās ieinteresētajās jomās nepieciešami skaidri darbības pamatprincipi, kas pēc iespējas novērstu nepieciešamību pēc tiesas interpretācijas, lai varētu panākt maksimālu juridisko noteiktību;

H.   tā kā līdz ar to steidzami ir jāprecizē šie jēdzieni un VNSP darbības tiesiskais regulējums, bet jo īpaši ir jāprecizē "vispārējas nozīmes" princips, kā arī konkurences un publiskā finansējuma noteikumi;

I.   tā kā uz sociālajiem pakalpojumiem nekādā gadījumā nedrīkst attiecināt atlikuma principu, jo tos nevar pielīdzināt komercpakalpojumiem vai pakalpojumiem ar vispārēju ekonomisku nozīmi; tā kā, tieši pretēji, ņemot vērā to, ka tie paredzēti konkrētas sabiedrības daļas vajadzību apmierināšanai, kā arī ņemot vērā to organizēšanas, finansējuma un mērķa īpatnības, VNSP ir jāuzskata par īpašu, atsevišķu pakalpojumu kategoriju ar būtisku sabiedrisku nozīmi;

J.   tā kā VNSP nozare nodrošina darbu arvien lielākam personu skaitam, nodarbinātības pieaugums šeit pārsniedz vidējo pieaugumu citās nozarēs, šajā nozarē ir nodarbināts liels sieviešu skaits un tur pastāv interesanti elastīgas nodarbinātības modeļi, piemēram, nepilna laika darbs, elastīgs darba laiks vai brīvprātīgs darbs, kuri ir jāpopularizē un atbilstīgi jāaizsargā darba likumdošanā; tā kā VNSP nozarē ir konstatēti satraucoši nodarbinātības nedrošības gadījumi, no kuriem ir jāizvairās;

K.   tā kā veselības aprūpes pakalpojumi, uz kuriem minētais Komisijas paziņojums par VNSP nav attiecināts, arī ir VNSP un to īpašības un mērķi ir tādi paši; tomēr atzīst veselības aprūpes pakalpojumu īpatnības saistībā ar to sarežģīto uzbūvi, kā arī finansiālo slodzi, ko tie rada dalībvalstu valsts pārvaldes iestādēm,

1.   atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu, kura ir saistīta ar Baltās grāmatas par vispārējas nozīmes pakalpojumiem īstenošanu un kuras mērķis ir šiem pakalpojumiem sniegt atsevišķu konceptuālu un tiesisku pamatu; tomēr uzskata, ka Komisijas paziņojumā nav sniegti pietiekami skaidrojumi par VNSP klasifikāciju un definīciju, un vilcinās pieņemt lēmumu par šiem pakalpojumiem piemērojamo tiesisko regulējumu;

2.   atkārtoti apliecina atbalstu moderniem un kvalitatīviem VNSP, kas pamatoti uz tādām vērtībām, kā vienlīdzība, solidaritāte, tiesiskums un cilvēka cieņas ievērošana, un kas balstīti uz tādiem principiem kā pieejamība, universāls pakalpojums, efektivitāte, ekonomiska resursu pārvalde, nepārtrauktība, pietuvinātība lietotājam un pārredzamība, kuri veicina Līguma 2. un 3. pantā definēto Kopienas uzdevumu īstenošanu;

3.   ir pārliecināts, ka VNSP ir līdzeklis Lisabonas stratēģijas sociālās dimensijas stiprināšanai, sociālās programmas mērķu sasniegšanai un to problēmu risināšanai, ko izraisa, globalizācija, rūpniecības pārmaiņas, tehnoloģiju progress, demogrāfiskās pārmaiņas, migrācija vai sociālo un darba modeļu izmaiņas, tādējādi veicinot sociālas Eiropas veidošanos;

4.   atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir atzinusi VNSP definēšanai izmantojamo galveno pazīmju īpašo raksturu, kas padara VSNP atšķirīgus no citiem pakalpojumu veidiem; tomēr uzskata, ka organizācijas kritēriji atbilstoši Komisijas ziņojumā par VNSP noteiktajam var tikt pieņemti tikai pagaidām un indiktīvos nolūkos, gaidot skaidrākus secinājumus, kuri radīsies konsultāciju procesa rezultātā, ko Komisija ir apņēmusies uzsākt ar dalībvalstīm un VNSP sniedzējiem un izmantotājiem;

5.   uzskata par nepareizu pieņemt tādu pieeju VNSP, kas rada mākslīgu saspīlējumu starp konkurences, valsts atbalsta un iekšējā tirgus noteikumiem no vienas puses un sabiedriskā pakalpojuma, vispārējās nozīmes un sociālās kohēzijas konceptiem no otras puses; uzskata, ka tieši pretēji – ir jāmeklē saskaņa starp šiem faktoriem, veicinot pozitīvu sinerģiju starp ekonomiskajiem un sociālajiem aspektiem; tomēr apliecina, ka VNSP gadījumā konkurences, valsts atbalsta un iekšējā tirgus noteikumiem jāsaskan ar sabiedrisko pakalpojumu prasībām, bet ne otrādi;

6.   atzīst, ka attiecībā uz VNSP savstarpēji konkurē divi faktori, starp kuriem ir jānovērš pretrunas: no vienas puses subsidiaritātes princips, kas apstiprina dalībvalstu iestāžu brīvību noteikt, organizēt un finansēt VNSP pēc savām vēlmēm kopā ar proporcionalitātes principu, un, no otras puses, līdzatbildība, kas atbilstīgi Līgumam ir piešķirta Kopienai, īpaši saskaņā ar tā 16. pantu, kā arī visā Eiropā pastāvošās kopīgās pamatvērtības un principi, kas visiem ir jāievēro, nodrošinot to, ka VNSP noteikumos tiek ievērotas cilvēktiesības un cilvēka cieņa;

7.   tomēr uzskata, ka, ņemot vērā VNSP īpatnības, kuras ir saistītas ar šo pakalpojumu būtību un to saņēmēju stāvokli, tiem piešķirto vispārējās nozīmes sūtību, kā arī tirgus nepilnības dažu sociālo pakalpojumu sniegšanā, nesaskaņu gadījumā priekšroku vajadzētu dot vispārējas nozīmes aizsardzībai, kas ir VNSP raksturīgākā un būtiskākā īpašība;

8.   šajā sakarā ar bažām atzīmē nesen notikušos mēģinājumus VNSP piemērot pakalpojumu un pakalpojumu ar vispārēju ekonomisku nozīmi noteikumus un principus, neņemot vērā tos elementus un principus, kas šķir VNSP no pārējiem pakalpojumiem;

9.   atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu turpināt detalizētāku apspriešanās procesu, lai precizētu attiecīgu Kopienas noteikumu piemērošanu, kuri reglamentē sociālos pakalpojumus; turklāt uzskata, ka ierosināto paplašinātas apspriešanās procesu jāpabeidz līdz 2007. gada vidum, un aicina Komisiju sagatavot lēmumu par to, kā nodrošināt šā procesa uzraudzību un noteikt vislabāko īstenojamo pieeju, tostarp izvērtējot, vai šai nozarei veltīts likumdošanas priekšlikums ir nepieciešams un tiesiski pamatots;

10.   aicina Komisiju un dalībvalstis aizsargāt un popularizēt tādu nodarbinātības kārtību, kas plaši sastopama VNSP nozarē, tostarp sieviešu nodarbināšanu, elastīgu darba laika organizāciju, nepilna laika darbu, brīvprātīgo iesaistīšanu, bet izvairīties no krāpšanas un nodarbinātības nedrošuma un novērst darba apstākļu pasliktināšanos šajā jomā nodarbinātajiem vai nekvalificēta vai mazkvalificēta darbaspēka izmantošanu; prasa arī, lai Komisija vienmēr konsultāciju procesā un savā ziņojumā iekļauj jautājumus, kas saistīti ar integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai;

11.   aicina Komisiju, dalībvalstis un VNSP sniedzējus, ņemot vērā stresu, darba laika veidu (darbs maiņās un naktīs), darba bīstamību vai smagumu, kas raksturīgs dažām sociālo dienestu veiktajām darbībām, izstrādāt profesionālās sagatavošanas pasākumus, kas ļautu darbiniekiem piemēroties šādiem apstākļiem un tos pārvarēt, lai nodrošinātu augstāku pakalpojumu kvalitāti un uzlabotu darba un dzīves apstākļus šajā jomā nodarbinātajiem; uzskata arī, ka, ņemot vērā VNSP piemērojamo prasību izmaiņas, iestādēm jānodrošina augsts sociālo darbinieku profesionālās sagatavotības līmenis;

12.   pauž atzinību par Komisijas lēmumu uzklausīt visus VNSP definēšanā un organizēšanā ieinteresētos dalībniekus; uzskata, ka šāds dialogs nodrošinās lielāku pārredzamību un augstāku šo pakalpojumu kvalitāti, kā arī palīdzēs stiprināt šo pakalpojumu pamatprincipus un vērtības;

13.   aicina, lai Komisija un dalībvalstis ņem vērā VNSP organizācijas un pārvaldes kārtības, kā arī resursu un šo pakalpojumu finansēšanas metožu daudzveidību; aicina arī veidot partnerattiecības starp valsts un privāto sektoru šādu pakalpojumu sniegšanai, ar mērķi nodrošināt vispārējas nozīmes principa ievērošanu un iedarbīgu, augstas kvalitātes pakalpojumu sniegšanu;

14.   uzskata, ka dažādās dalībvalstu atbildīgās iestādes ir tiesīgas pieņemt lēmumu, vai VNSP jāsniedz savstarpējām apvienībām, citām sociālās organizācijas formām vai arī privātuzņēmumiem, ja vien tas, ka pakalpojumu sniedz privātais sektors nav pretrunā ar vispārējas nozīmes principu, taču uzskata, ka valsts iestādēm jebkurā laikā jāspēj pārbaudīt to, vai pakalpojumu sniedzēji ievēro VNSP principus un vērtības, kā arī to, vai pakalpojumu sniegšana notiek saskaņā ar valsts iestāžu iepriekš noteiktām prasībām;

15.   atzinīgi vērtē to, ka uzņēmumi, lai īstenotu sociālās saistības, sniedz atbalstu VNSP, kā arī ir iesaistījušies to finansēšanā un sniegšanā, un aicina Komisiju un dalībvalstis tamlīdzīgu pieeju izstrādāšanā vairāk iesaistīt sociālos partnerus, ņemot vērā katras dalībvalsts tradīcijas;

16.   atzīmē, ka dažās dalībvalstīs, decentralizējot VNSP sniegšanu un to uzticot reģionālajām un vietējām pārvaldes iestādēm, šai darbībai netika piešķirti pietiekami budžeta līdzekļi, lai varētu nodrošināt šo pakalpojumu sniegšanas visaugstāko kvantitatīvo un kvalitatīvo līmeni; šā iemesla dēļ aicina dalībvalstis nodrošināt to, lai, nododot atbildību par VNSP sniegšanu reģionālajām un vietējām pārvaldes iestādēm, tiktu piešķirti atbilstīgi budžeta līdzekļi;

17.   iesaka izveidot forumu, kuru vadītu Parlaments un kurā pulcētos Eiropas sociālās organizācijas un Komisijas un Padomes pārstāvjus, lai vadītu šā procesa īstenošanu;

18.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 364, 18.12.2000, 1. lpp. (2) OV C 310, 16.12.2004, 1. lpp. (3) OV L 376, 27.12.2006, 36. lpp. (4) OV C 92 E, 16.4.2004., 294. lpp. (5) OV C 291 E, 30.11.2006., 304. lpp. (6) OV C 305 E, 14.12.2006., 141. lpp. (7) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0380.