Eiropas Parlamenta 2007. gada 15. marta rezolūcija par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu attiecībām
Eiropas Parlaments,
‐ ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par gatavošanos Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu ārlietu ministru konferencei Tamperē (COM(2006)0620),
‐ ņemot vērā 2006. gada 27. un 28. novembrī Tamperē notikušās Astotās Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu ārlietu ministru konferences secinājumus (Astotā Eiropas un Vidusjūras reģionu valstu konference),
‐ ņemot vērā Komisijas Paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) nostiprināšanu (COM(2006)0726),
‐ ņemot vērā 2005. gada 27. un 28. novembrī notikušās Eiropas un Vidusjūras reģionu valstu attiecību desmitajai gadadienai veltītās augstāko galotņu sanāksmes secinājumus,
‐ ņemot vērā 2006. gada 24. martā Marakešā notikušās Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu ministru konferences par tirdzniecības jautājumiem secinājumus,
‐ ņemot vērā 2006. gada 4.–7. novembrī Marakešā notikušā Pilsoņu foruma noslēguma deklarāciju,
‐ ņemot vērā Eiropas un Āfrikas valstu konferenci 2006. gada 10.un 11. jūlijā Rabātā un Tripoles konferenci 2006. gada 22. un 23. novembrī par imigrācijas un attīstības jautājumiem,
‐ ņemot vērā Vācijas prezidentūras programmu,
‐ ņemot vērā 2007. gada 8. un 9. marta Padomes secinājumus,
‐ ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,
A. tā kā Vidusjūras reģions un Vidējie Austrumi Eiropas Savienībai ir stratēģiski nozīmīgi un tā kā ir nepieciešama solidāra Vidusjūras reģiona politika, lai risinātu daudzos kopējos uzdevumus, kā arī īstenotu mērķus saistībā ar kopīgas miera, stabilitātes un labklājības zonas izveidi;
B. tā ka valstu un valdību vadītāji 2005. gada 28. novembrī pieņēma piecgades darba programmu par Barselonas procesa atjauninašanu;
C. tā kā ilgtspējīga attīstība nav iespējama bez miera, stabilitātes, solidaritātes un pareizas pārvaldības īstenošanas un tā kā ilgtspējīgai attīstībai jābūt Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerības pamatam;
D. tā kā pēdējos gados ir saasinājies Izraēlas un Palestīnas konflikts, kā rezultātā ievērojami pasliktinājās humanitārā situācija Gazas sektorā un Jordānas Rietumkrastā un kas ļoti negatīvi ietekmēja drošību visā reģionā;
E. tā kā Astotajā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu konferencē nolēma 2007. gadā organizēt konferenci par cilvēktiesību ievērošanu saistībā ar cīņu pret terorismu saskaņā ar starptautiskajām tiesībām kā pasākumu 2005. gada novembra Barselonas augstākā līmeņa sanāksmē pieņemtā Euromed rīcības kodeksa piemērošanai;
F. tā kā ES joprojām nav kopējas imigrācijas politikas un katra dalībvalsts attiecīgajā jomā piemēro atšķirīgus noteikumus;
G. tā kā nelegālā imigrācija var izraisīt cilvēku ekspluatāciju, piespiedu nodarbināšanu un cilvēku tirdzniecību;
H. tā kā sieviešu iesaistīšana ekonomikas un sociālajā dzīvē ir būtisks faktors jebkuras sabiedrības attīstībai;
I. tā kā negatīvo ietekmi uz vairākuma Vidusjūras reģiona dienvidu valstu attīstību, kāda ir parādam un tirdzniecības deficītam attiecībās ar ES;
J. ņemot vērā iepriekš minēto Komisijas paziņojumu par EKP nostiprināšanu, kurš ietver virkni priekšlikumu ar mērķi būtiski uzlabot partnerības politikas ietekmi, rast jaunas attiecību padziļināšanas iespējas, pastiprināt politisko dialogu un aizvien vairāk integrēt partnervalstis ES politikas jomās;
K. tā kā finanšu līdzekļi, ko ES piešķīrusi Vidusjūras reģiona dienvidu un austrumu valstīm laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam, ir jāsaglabā atbilstīgi šī reģiona tirdzniecības, ekonomikas un stratēģiskajai nozīmei tā attiecībās ar Eiropas Savienību;
L. uzsverot būtiskās priekšrocības, ko visiem iesaistītajiem partneriem sniegs pilnībā savstarpēji savienota un integrēta Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu enerģijas tirgus izveide, paplašinot un integrējot enerģijas tirgus Eiropas un Vidusjūras reģionā un valstīs, kuras atrodas uz dienvidiem no Sahāras, kā arī nepieciešamās enerģijas infrastruktūras projektu īstenošana;
M. tā kā varētu izrādīties lietderīgi izveidot saikni starp Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu politikas mērķiem, it īpaši finanšu un ekonomikas jomā, un mērķiem, kas saistīti ar ES attiecībām ar Persijas līča Sadarbības padomes dalībvalstīm;
N. ta kā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Parlamentārā foruma pārveidošana par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Parlamentāro asambleju (EMPA) ar trīs komitejām stiprina tās lomu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu procesos, sniedz ieguldījumu atbildīgas demokrātijas veicināšanā; tā kā šī jaunā institūcija ļaus pastiprināt vispārējo dialogu starp šiem diviem reģioniem,
1. uzskata, ka ir jāpastiprina kaimiņattiecību politikas dienvidu dimensija, ņemot vērā pieaugošo sarežģītību, kas raksturīga attiecībām ar Vidusjūras reģionu, kurās Barselonas procesam bija būtiska nozīme; atzīmē, ka vēl ir daudz darāmā, lai sasniegtu "Draugu loka" izveides mērķi, ar ko tika sākta šīs politikas īstenošana nolūkā izveidot stabilas, uz kopējām vērtībām balstītas attiecības, kurās tiktu iesaistītas paplašinātās Eiropas jaunās kaimiņvalstis;
2. uzskata, ka šīs politikas attīstība nedrīkst aprobežoties ar asociācijas un sadarbības nolīgumu, kas noslēgti ar katru attiecīgo valsti, īstenošanu, uzsverot tikai divpusējo dimensiju, un aicina visus iesaistītos partnerus aktualizēt Barselonas procesa stratēģiskos un politiskos mērķus, tai skaitā sadarbības tīklu izveidi un reģionālās integrācijas veicināšanu, un atsākt to īstenošanu;
3. atzinīgi vērtē Komisijas ierosinājumu piešķirt EKP tematisku dimensiju, turpināt brīvas tirdzniecības nolīgumu padziļināšanu un pastiprināt atbalstu reformām, kas uzlabo regulatīvo vidi un ieguldījumu apstākļus;
4. prasa Komisijai konkretizēt saikni starp EKP un Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerību, pievienojot jaunus daudzpusējus nolīgumus un programmas enerģijas un transporta jomā un pastiprinot jau esošos; jo īpaši uzsver Eiropas un Vidusjūras reģiona vides ievainojamību, konkrēti par klimata izmaiņām, un, pamatojoties uz šo, pieprasa Komisijai iesniegt darbības plānu par atjaunīgo enerģiju visam šim reģionam;
5. vēlreiz apliecina nepieciešamību uzsākt miera procesu Tuvajos Austrumos, ņemot vērā situācijas nopietnību politiskajā un humanitārajā jomā, un pievērš uzmanību starptautiskā pagaidu mehānisma (TIM) ierobežojumiem; uzskata, ka uz ceļakarti balstīto sarunu atsākšana nebūs pietiekama, ja netiks ņemti vērā citi ierosinājumi, piemēram, 2002. gada Arābu iniciatīva mieram, un ja sarunās nepiedalīsies visi attiecīgie reģiona dalībnieki; atbalsta iespēju organizēt starptautisku konferenci, kas ļautu pilnībā atrisināt konfliktu;
6. ar interesi sekoja paziņojumam, kam vajadzētu novest pie jaunas palestīniešu koalīcijas valdības izveidi un atzinīgi vērtē Saūda Arābijas iniciatīvu ar Mekā 2007. gada 8. februārī parakstīto nolīgumu;
7. atkārtoti apstiprina, ka Tuvo Austrumu konfliktu var atrisināt tikai sarunās par stabilu un galīgu miera līgumu, ko paredz ceļakarte, proti, bez iepriekšējiem nosacījumiem, balstītu uz divu demokrātisku, suverēnu un dzīvotspējīgu valstu pastāvēšanu mierīgu kaimiņattiecību apstākļos un ar drošām un starptautiski atzītām robežām;
8. no jauna pauž bažas par dabas resursu un cilvēku potenciāla sistemātiskas iznīcināšanas smagajām sekām, ko izraisa pašreizējie konflikti; prasa pastiprināti mobilizēt politiskos un ekonomikas pasākumus šo konfliktu risināšanai Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerības un piecgadu rīcības programmas ietvaros;
9. uzsver, cik svarīgs ir kultūru un reliģiju dialogs, no jauna apstiprinot nepieciešamību ievērot kopējās vērtības un vajadzību veidot tiesisku valsti un demokrātiju, kā arī ievērot cilvēktiesības; atgādina visām Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu valdībām saistības, kas tām noteiktas 1995. gada Barselonas Deklarācijā attiecībā uz daudzveidības, citu uzskatu un kultūru ievērošanas un tolerances veicināšanas principu, kā arī pamatbrīvību, tostarp vārda brīvības, principa ievērošanu;
10. uzskata, ka nekādos apstākļos nav attaisnojams neviens terora akts, tos nevar attaisnot politisku vai reliģisku mērķu vārdā un it īpaši uzskata, ka ar cīņu pret terorismu nevar attaisnot nevienas kultūras, civilizācijas vai reliģijas pazemošanu; aicina visas valstis atbilstīgi pildīt savus tiesiskos pienākumus attiecībā uz starptautisko tiesību ievērošanu, it īpaši cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību ievērošanu cīņā pret terorismu;
11. prasa Komisijai darīt visu iespējamo, lai kopīgi ar visām Eiropas kaimiņattiecību politikas rīcības plāna parakstītājvalstīm izveidotu demokrātijas un cilvēktiesību komitejas, un prasa attiecīgajām partnervalstīm ievērot savas saistības šajā jomā, it īpaši attiecībā uz individuāliem gadījumiem; atkārtoti aicina visas Eiropas Savienības un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīgumos iesaistītās līgumslēdzējas puses noteikumus cilvēktiesību jomā iekļaut rīcības programmā, kuras mērķis ir pastiprināt un veicināt cilvēktiesību ievērošanu un ieviest mehānismu, ar ko regulāri pārbauda asociācijas nolīguma 2. panta ievērošanu, lai to padarītu efektīvāku un juridiski saistošāku;
12. uzsver vajadzību saistībā ar Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu dialogu apspriest sieviešu tiesību jautājumu un uzsver likumdošanas reformu lomu, lai veicinātu vīriešu un sieviešu vienlīdzību; uzsver, ka ir ļoti svarīgi, ka sievietes piedalās politiskajā, ekonomiskajā un sociālajā dzīvē, kā arī tiek atspoguļotas plašsaziņas līdzekļos; aicina uzlabot izglītības un veselības aprūpes pieejamību sievietēm, it īpaši dienvidu partnervalstīs; uzsver nepieciešamību atbalstīt gan valsts, gan nevalstiskās organizācijas sieviešu tiesību veicināšanā, kā arī astotajā Euromed konferencē pieņemtās rīcības programmas īstenošanā;
13. no jauna apliecina sociālās politikas - darbavietu radītājas - nozīmi, īpaši attiecībā uz jauniem cilvēkiem, radot jo īpaši labvēlīgu klimatu tiešo ārzemju investīciju pieaugumam un jaunu cilvēku mudināšanai veidot uzņēmumus vietējā līmenī, nododot viņu rīcībā jaunus piemērotus instrumentus, piemēram, mikrokredītus;
14. uzskata, ka apmācības un izglītības politika joprojām ir ļoti svarīga Vidusjūras dienvidu krasta valstu attīstībai, nabadzības izskaušanai un jaunu cilvēku pilnīgai integrācijai; aicina paplašināt kultūras, universitāšu mācībspēku un zinātnieku apmaiņu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu teritorijā;
15. prasa ES un Vidusjūras reģiona partnervalstu iestādēm nodrošināt, ka to stratēģisko, politisko un ekonomikas principu noteikšanā tiek ņemti vērā Lisabonas, Gēteborgas stratēģiju mērķi attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību un Vidusjūras reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģijas mērķi, kā arī vienlaicīgi tiek ņemta vērā nepieciešamība samazināt nevienlīdzību un atšķirības starp abiem Vidusjūras krastiem;
16. prasa Padomei un Komisijai, kā arī attiecīgo partnervalstu valdībām piešķirt būtisku nozīmi vides problēmām un it īpaši cīnīties pret pilsētbūves koncentrācijas un rūpnieciskās, kā arī komercdarbības sekām abos Vidusjūras krastos;
17. prasa Komisijai un dalībvalstīm, sniedzot atbalstu partnervalstīm, sekmēt sociālo un profesionālo apvienību tiesību ievērošanu; prasa Komisijai īstenot reģionālu programmu tādas sociālās un Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu telpas izveidē, kas balstīta uz visu to partneru sociālo dialogu, kuru galvenais mērķis ir nodarbinātība; atbalsta Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu uzņēmumu rīcības kodeksa izveidi attiecībā uz pienācīgu darbu un uzņēmumu sociālo atbildību;
18. prasa, lai Eiropas stratēģija šajā reģionā veicinātu ievērojamu politisko un finanšu resursu ieguldījumu partnerattiecību reģionu un viena reģiona dimensijā, kas ir šīs stratēģijas pievienotā vērtība; aicina Komisiju saskaņā ar 2007. gadam pieņemto ES budžetu raudzīties, lai attiecīgās jomas stratēģijas dokumentu un ar tiem saistīto programmu izstrādē reģionālajiem un daudzpusējiem pasākumiem paredzēto līdzekļu kopapjoms tiktu saglabāts 2000.–2006. gada līmenī, ņemot vērā to, ka atbilstīgi Komisijas sniegtajai informācijai, šis līmenis sasniedza 20 % no kopējās summas;
19. uzstāj, ka ir nepieciešama kopēja Eiropas imigrācijas un patvēruma politika un ka visaptverošā un līdzsvarotā veidā jāpastiprina migrācijas plūsmu pārvaldība, lai tā būtu labvēlīga Vidusjūras reģiona iedzīvotājiem; uzstāj, ka ir svarīgi partnerības gaisotnē un pamatojoties uz Barselonas piecu gadu darba programmu, efektīvi atvērt legālas imigrācijas ceļus, vienlaicīgi cīnoties pret nelegālo imigrāciju, un aizsargāt imigrantu un patvēruma meklētāju pamattiesības; aicina cīnīties pret cilvēku ekspluatāciju un tirdzniecību; aicina Barselonas procesa dalībvalstis un it īpaši ES dalībvalstis pēc iespējas drīzāk ratificēt ANO Konvenciju par nodarbināto migrantu tiesībām;
20. pieprasa palielināt FRONTEX, kā arī ar imigrācijas politiku saistītu projektu finansējumu Vidusjūras reģiona valstīs un pieprasa stiprināt tā spēju nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu;
21. atzīmē, ka, saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, dalībvalstis nekādā gadījumā bez izcelsmes valstu diplomātiskām garantijām nedrīkst personu, kura ir lūgusi patvērumu, nosūtīt atpakaļ uz valsti, kur viņai draud spīdzināšana vai nežēlīga, cieņu pazemojoša vai necilvēcīga apiešanās, tostarp nāvessods;
22. aicina ES dalībvalstis un to Vidusjūras reģiona partnervalstis veikt nepieciešamos pētījumus par Eiropas un Vidusjūras reģiona ieguldījumu un partnerības instrumenta (FEMIP) pārveidi par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu attīstības banku, ņemot vērā šīs bankas nozīmi privātā sektora virzīšanā un pieaugošā ieguldījumu attīstībā šajā reģionā;
23. aicina Komisiju un Padomi nākt klajā ar priekšlikumu, lai pārbaudītu sadarbības iespēju, it īpaši finanšu un tautsaimniecības jomā, starp visām partnervalstīm un Persijas līča sadarbības padomes dalībvalstīm;
24. aicina Padomi un Komisiju, kā arī partnervalstis turpināt darbu, lai pakāpeniski integrētu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu enerģijas tirgus, lai īstenotu vispārējas nozīmes enerģētikas programmas, lai attīstītu atjaunīgās enerģijas avotus, saskaņā ar valstu un vietējo pašvaldību plāniem un programmām;
25. uzsver nepieciešamību stiprināt sadarbību enerģijas piegādes drošības jomā Vidusjūras reģionā, izmantojot pasākumus, kas attiecas uz vietējo enerģijas resursu dažādošanu, it īpaši vietējā un reģionu līmenī, enerģijas efektivitātes veicināšanu, uzglabāšanas metožu un jaunu tehnoloģiju attīstību, neapdraudot iedzīvotājus un vidi, pētījumiem un attīstību, kā arī finansiālo iespēju veicināšanu ilgtspējīgiem enerģētikas projektiem;
26. atkārtoti apstiprina nepieciešamību piešķirt jaunu impulsu partnerattiecību procesam, it īpaši atsākot Eiropas un Vidusjūras valstu parlamentārās asamblejas darbu, kas ir parlamentāras darbības demokrātisks pamats; uzsver, ka asamblejas rīcībā ir janodod tai nepieciešamajie līdzekļi un administratīvās struktūras, lai nodrošinātu tās pārskatāmību un veiksmīgu darbību; apsveic pirmās Vidusjūras reģiona valstu jauniešu asamblejas sanāksmi;
27. prasa Padomei Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Parlamentārās asamblejai paredzēt aktīvu dalību starp tiem, kas uzaicināti uz Euromed sanāksmēm un ministru konferencēm;
28. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Parlamentārās asamblejas birojam, visu dalībvalstu parlamentiem un valdībām, kā arī Euromed partnervalstīm.