Eiropas Parlamenta 2007. gada 15. marta rekomendācija Padomei par Bosniju un Hercegovinu (2006/2290(INI))
Eiropas Parlaments,
‐ ņemot vērā ieteikuma priekšlikumu Padomei par Bosniju un Hercegovinu (B6-0615/2006), ko Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas vārdā iesniedza Doris Pack,
‐ ņemot vērā 2005. gada 5. oktobra vienošanos starp valsts un Bosnijas un Hercegovinas federālo vienību pārstāvjiem, ar ko pieņem Komisijas izstrādātos pamatprincipus policijas spēku pārstrukturēšanai,
‐ ņemot vērā turpmāko Padomes 2005. gada 22. novembra lēmumu uzsākt sarunas ar Bosniju un Hercegovinu par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu,
‐ ņemot vērā Bosnijas un Hercegovinas lielākās daļas vadošo politisko partiju vadītāju 2006. gada 18. martā panākto vienošanos par vairākiem konstitūcijas grozījumiem,
‐ ņemot vērā Miera īstenošanas padomes valdes 2006. gada 23. jūnijā pieņemto lēmumu aicināt Augstā pārstāvja biroju (OHR) nekavējoties uzsākt sagatavošanas darbus, lai biroju slēgtu 2007. gada 30. jūnijā,
‐ ņemot vērā to, ka Miera īstenošanas padome 2007. gada sākumā pārskatīs un vajadzības gadījumā apstiprinās OHR slēgšanu, vadoties pēc vispārējās situācijas valstī un reģionā,
‐ ņemot vērā Bosnijā un Hercegovinā nesen notikušās prezidenta un parlamenta vēlēšanas,
‐ ņemot vērā Komisijas 2006. gada Progresa ziņojumu par Bosniju un Hercegovinu (SEC(2006)1384),
‐ ņemot vērā Vispārējo lietu padomes 2006. gada 11. decembra secinājumus par Rietumbalkāniem,
‐ ņemot vērā Reglamenta 114. panta 3. punktu un 90. pantu,
‐ ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A6-0030/2007),
A. tā kā Bosnija un Hercegovina pēc 1995. gadā noslēgtā Deitonas miera līguma īstenošanas – vienošanās, ar kuru tika izbeigts asiņainākais karš Eiropā kopš Otrā pasaules kara beigām, un kas norisinājās valstī, kura reiz bija miermīlīga un daudzetniska – virzās uz integrāciju Eiropā, un tādējādi ir vajadzīgi grozījumi konstitūcijā;
B. tā kā valsts un abu federālo vienību pārstāvji ir vienojušies, ka ierosinātā policijas spēku reforma paredz visu likumdošanas un budžeta pilnvaru pārcelšanu valsts līmenī, kā arī jebkādas politiskas iejaukšanās policijas spēku darbībā novēršanu un teritoriālo vienību robežu noteikšanu tikai pēc tehniskiem un funkcionalitātes kritērijiem;
C. tā kā šī vienošanās paredz izveidot policijas spēku pārstrukturēšanas direktorātu, kurā būtu visu administratīvo līmeņu (valsts, federālās vienības un kantonu) pārstāvji, kura uzdevums bija iesniegt priekšlikumu par reformas īstenošanu, tostarp priekšlikumus jaunu policijas teritoriālo vienību robežu noteikšanai;
D. tā kā 2006. gada 22. decembrī Policijas spēku pārstrukturēšanas direktorāts Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomei iesniedza plāna projektu policijas struktūras reformas īstenošanai;
E. tā kā šis plāna projekts nodrošināja pamatu, lai izpildītu priekšnoteikumus, ko izvirzīja Komisija Stabilizācijas un asociācijas nolīguma noslēgšanai ar Eiropas Savienību;
F. tā kā nesenās vēlēšanu kampaņas laikā Serbu Republikas vadība atkārtoti izplatīja paziņojumus, kuros tā apšaubīja nolīgumu par ierosināto policijas reformu, par kuru iepriekš bija panākta vienošanās;
G. tā kā Serbu Republikas pārstāvju mandāts tagad ir apstiprināts tautas balsojumā un viņu partijas ir daudz pārstāvētas gan federācijas, gan valsts līmenī;
H. tā kā konstitucionālo grozījumu kopumā, ko atbalstīja Bosnijas un Hercegovinas lielākās daļas vadošo partiju pārstāvji, ietverta virkne ieteikumu ar mērķi stiprināt pilnvaras valsts līmenī un novērst konkrētus trūkumus Bosnijas un Hercegovinas likumdošanas un izpildvaras jomā;
I. tā kā ar šiem ieteikumiem netiek pārveidots federālās vienības veto mehānisms – lai gan tas var radīt nopietnus šķēršļus Bosnijas un Hercegovinas Parlamenta darbā;
J. tā kā tuvākajā nākotnē ir jāparedz nopietns pārdomu process, kurā piedalītos dažādu Bosnijas un Hercegovinas sabiedrības slāņu pārstāvji, par to, kā pārvarēt būtisko etnisko sašķeltību valstī, lai pārveidotu valsts struktūras un izveidotu tās elastīgākas un atbilstīgākas Eiropas demokrātijai;
K. tā kā iepriekšminēto grozījumu kopumu Bosnijas un Hercegovinas Parlamentā atbalstīja vairākums, taču trūka divu balsu, lai pārvarētu vajadzīgo slieksni konstitucionālo grozījumu pieņemšanai;
L. tā kā priekšlaicīga OHR slēgšana, kas pamatojas uz likumīgu vēlmi palielināt līdzdalības sajūtu politiskajos procesos un paātrināt triju galveno tautu samierināšanās procesu Bosnijā un Hercegovinā, varētu ietekmēt valsts stabilitāti, kā arī administratīvo un konstitucionālo reformu tempu un iznākumu;
M. tā kā Bosnijas un Hercegovinas teritorijā joprojām pastāv būtiska etniskā sašķeltība, un valstī ir nepieciešama integrētāka, modernāka izglītības sistēma, kurā nebūtu segregācijas,
N. tā kā šajā sakarā ir jāapsver pieredze, kas gūta mācību iestādēs dažādu etnisko grupu pārstāvjiem, kur veiksmīgi piemērots skolu modelis bez segregācijas, piemēram, katoļu Baznīcas sponsorētās mācību iestādēs Bosnijā un Hercegovinā,
1. ar bažām atzīmē, ka parlamenta un prezidenta vēlēšanās uzvarējušās vadošās partijas, kas agrāk bija mērenās partijas, kampaņas laikā lietoja konfrontējošus un šķeltnieciskus izteikumus (svītrojums); mudina partijas, īpaši vēlēšanās uzvarējušās partijas – neņemot vērā dažādus negatīvus paziņojumus un pasākumus – rīkoties ātri, lai izveidotu pamatus nostiprinātai Bosnijai un Hercegovinai, kura gatavojas pildīt nepieciešamos kritērijus, lai noslēgtu un īstenotu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu, un noteiktajā laikā pieteiktos dalībai ES;
2. atzinīgi vērtē valdības izveidi valsts (svītrojums) līmenī un atgādina Bosnijas un Hercegovinas politiskajiem vadītājiem par steidzamajām un svarīgajām reformām, kuras viņiem jāīsteno īpaši attiecībā uz valsts konstitūciju, tiesu iestādēm, valsts pārvaldi, uzņēmējdarbības vidi un izglītības nozari, kā arī fitosanitārajā, veterinārajā un vides jomā;
3. uzskata, ka nesen iesniegtais plāna projekts Bosnijas un Hercegovinas policijas struktūras reformas īstenošanai nosaka skaidru un līdzsvarotu pienākumu norobežošanu starp valsts un vietējiem līmeņiem, paredzot, ka valsts pieņem vienotu tiesisku regulējumu policijas administrācijai, piešķir budžeta resursus un uzrauga to izmantošanu, nodrošina atbalsta pakalpojumus, koordinē dažādu iestāžu darbību dažādos līmeņos, kā arī nodrošina stratēģisko vadību, neierobežojot vietējām policijas vienībām nepieciešamo autonomiju;
4. turklāt atzinīgi vērtē iepriekšminētajā plānā paredzētos mehānismus, lai nodrošinātu pārredzamību, izvēloties un ieceļot policijas priekšniekus un policijas virsniekus, un lai uzraudzītu policijas spēku darbību valsts un vietējā līmenī;
5. uzskata, ka tiesību normas, ar ko izveido Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotāju etniskajam sastāvam atbilstīgu policijas struktūru, ir jāpapildina ar efektīvu uzraudzības mehānismu;
6. ir apmierināts par to, ka kritēriji, kuri izvirzīti vietējo policijas teritoriju noteikšanai, balstās uz operatīvas efektivitātes un ilgstspējības principa, kā arī ievēro demogrāfiskos, sociālos, ekonomiskos un drošības aspektus, ne tikai administratīvās robežas;
7. mudina Padomi izdarīt spiedienu uz attiecīgajām Bosnijas un Hercegovinas iestādēm (svītrojums), lai veiktu visus nepieciešamos pasākumus to priekšlikumu īstenošanā, kas attiecas uz iepriekšminēto plānu, un lai visām pusēm atgādinātu, ka policijas reforma ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem Stabilizācijas un asociācijas nolīguma noslēgšanai;
8. atzinīgi vērtē to, ka Bosnijas valdības un policijas spēki visumā ir sadarbojušies ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY), cita starpā nodrošinot piekļuvi militārajiem arhīviem; tomēr nosoda to, ka nav izdevies arestēt visus kara noziedzniekus, kuru vairākums joprojām uzturas valsts teritorijā, un to, ka daudzos gadījumos ir pazuduši izmeklēšanai iespējami vajadzīgie dokumenti;
9. aicina Bosnijas un Hercegovinas politiskos vadītājus turpināt pilnībā sadarboties ar ICTY, kā arī likvidēt kara noziegumos apsūdzēto atbalsta tīklus;
10. atzinīgi vērtē Serbu Republikas varas iestāžu lēmumu izveidot īpašu struktūrvienību, lai uzlabotu sadarbību ar ICTY un īstenotu ad hoc rīcības plānu; šai sakarā cer, ka tuvākajā nākotnē tiks sasniegti konkrēti rezultāti un tiks aizturētas galvenās personas, kuras izvairās no tiesas;
11. mudina Bosniju un Hercegovinu turpināt centienus, lai uzlabotu tās ekonomikas un fiskālo politiku un īpaši stiprinātu fiskālo koordinēšanu, tādējādi veicinot fiskālo stabilitāti;
12. aicina Bosnijas un Hercegovinas vadību atrisināt visus pastāvošos robežu strīdus ar kaimiņvalstīm un īpaši ievērot un ratificēt nolīgumu par zemes un upju robežu demarkāciju;
13. aicina Bosnijas un Hercegovinas vadītājus turpināt pilnībā īstenot valsts apraides reformas, par ko ir panākta vienošanās;
14. aicina Bosnijas un Hercegovinas varas iestādes steidzami īstenot Eiropas partnerībā noteiktās prioritātes; vēlreiz apstiprina, ka ES vispārējā politika attiecībā uz Bosniju un Hercegovinu un visu Rietumbalkānu reģionu balstās uz skaidras Eiropas integrācijas perspektīvas, kā paredzēts 2003. gada jūnija Saloniku darba kārtībā;
15. uzskata, ka nekavējoties jāatsāk konstitucionālās debates, balstoties uz līdz šim sasniegtajiem rezultātiem, bet iekļaujot
‐
federālās vienības veto mehānisma padziļinātu pārskatīšanu, paredzot, ka tas būtu jāpiemēro tikai jautājumos, kuri saistīti ar valsts un federālo vienību kopīgo atbildību;
‐
skaidru, pilnīgu un vienlaikus šauru jēdziena "būtiski svarīgas nacionālās intereses" skaidrojumu, lai novērstu attiecīgā veto instrumenta jebkādu etniski motivētu ļaunprātīgu izmantošanu vienīgi obstrukcionistiskiem mērķiem;
‐
drosmīgāku Bosnijas un Hercegovinas administratīvo struktūru pilnveidošanu, lai vienkāršotu un paātrinātu lēmumu pieņemšanas procesu;
16. uzskata, ka šīm debatēm jābūt atklātām un tajās jāpiedalās pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, kā arī valsts un starptautiskajiem ekspertiem; uzskata, ka šajā procesā jāņem vērā sabiedrības viedoklis, lai noslēgumā tā rezultātus ikviens atzītu par piemērotiem un likumīgiem;
17. aicina Bosnijas un Hercegovinas parlamentu apsvērt iespēju izveidot komiteju, kuras īpašais uzdevums būtu visaptverošu priekšlikumu izstrāde saistībā ar konstitucionālo reformu;
18. uzskata, ka Eiropas Savienībai ES Īpašā pārstāvja aizgādībā ir jāieņem vadošā loma konstitucionālo debašu atsākšanā, īpaši veicinot partiju dialogu, atbalstot iniciatīvas, kuru mērķis ir sekmēt sabiedrības debates un nodrošināt tehnisku palīdzību, sniedzot speciālās zināšanas Bosnijas un Hercegovinas parlamenta deputātiem, kuri tieši iesaistīti debatēs;
19. pauž bažas par Bosnijā un Hercegovinā joprojām pastāvošiem etniskiem šķēršļiem, kuri traucē nacionālās identitātes attīstību; uzskata, ka Deitonas līgumā ietvertie konstitucionālie pasākumi padara šo šķēršļu novēršanu grūtāku; atgādina – ES pieredze liecina, ka kopīga identitāte ir pilnībā savienojama ar cieņu pret visu to tautu kultūras un reliģiskajām tradīcijām, kas veido veselumu;
20. tādēļ atzinīgi vērtē Serbu Republikas premjerministra neseno paziņojumu, kurā šīs federālās vienības valdība uzņemas saistības novērst jebkādas nekārtības, kas varētu rasties saistībā ar Kosovas statusa noteikšanu;
21. uzskata, ka saistībā ar ES atbalstu – kurā pēc rekonstrukcijas posma galvenā uzmanība ir pievērsta ES standartu un tiesību aktu pieņemšanas veicināšanai – aizvien lielāka vērība ir jāveltī pagātnes mantojuma problēmu risināšanai, tostarp šajā asiņainajā konfliktā bezvēsts pazudušo personu jautājumam, un tādas iesaistošas, nediskriminējošas izglītības sistēmas izveidei Bosnijā un Hercegovinā, kura balstītos uz iecietību un dažādības ievērošanu;
22. atgādina, ka praktiski tas nozīmē izbeigt segregāciju skolās, kurās mācās dažādas etniskās grupas, kā arī uzsākt debates par vienotas mācību programmas izveidi obligātās izglītības iegūšanai, pievēršot īpašu uzmanību metodēm, kā tiek mācīta vēsture, un uzlabojot skolotāju tālākizglītību;
23. aicina Komisiju nodrošināt pietiekamus finanšu līdzekļus abiem iepriekš minētajiem mērķiem, šim nolūkam izmantojot jauno Pirmspievienošanās atbalsta instrumentu, kā arī atbalstīt Starptautisko Komisiju bezvēsts pazudušo personu meklēšanai (ICMP), un mudina Padomi, iesaistot ES Īpašo pārstāvi, veicināt iniciatīvas šajā jomā; uzskata, ka pašreizējā izglītības sistēma var nopietni apdraudēt valsts drošību;
24. uzskata, ka Bosnijas un Hercegovinas pilsoņi vēlas izvairīties no konflikta nākotnē, un tāpēc viņu interesēs valstī būtu jāizveido nacionālā taisnīguma un samierināšanās komisija, kura pārbauda un ziņo par pāridarījumiem pagātnē, kā arī izstrādā ieteikumus, lai novērstu smagās kara sekas un nepieļautu jebkādas līdzīgas necilvēcības atkārtošanos;
25. norāda, ka izglītība ir primārais līdzeklis, lai panāktu samierināšanos; uzskata, ka jaunajai paaudzei Bosnijā un Hercegovinā nopietni jāuzsāk pagātnes izzināšana un mācīšanās no tās, tāpat kā to darīja jaunieši Eiropā pēc Otrā pasaules kara, un jāapzinās, ka nākotne ir atkarīga no sašķeltības pārvarēšanas, savstarpējas izpratnes un tādu vērtību veicināšanas kā solidaritāte, iecietība, demokrātija, cilvēktiesības un visu valsts pilsoņu līdztiesība;
26. šajā kontekstā norāda uz mediācijas mācību kursa izstrādi dažādu etnisko grupu vienaudžiem skolās un integrētām klasēm kā līdzekli formālās un neformālās segregācijas pārvarēšanai Bosnijas un Hercegovinas Federācijas izglītības sistēmā;
27. tāpēc nostājas pret jebkādiem mēģinājumiem Bosnijā un Hercegovinā izveidot viendabīgas etniskas teritorijas; atgādina Bosnijas un Hercegovinas politiķiem, ka starptautiskā kopiena būs neiecietīga pret pasākumiem vai politiku, kuri tieši vai netieši ierobežo Bosnijas un Hercegovinas un tās federālo vienību daudznacionālo raksturu, teritoriālo integritāti, stabilitāti un vienotību; aicina Augsto pārstāvi Bosnijā un Hercegovinā būt īpaši piesardzīgam šajā ziņā un būt stingrākam, veicinot bēgļu un pārvietoto personu iekļaušanos atpakaļ sabiedrībā visā Bosnijas un Hercegovinas teritorijā un jo īpaši Serbu Republikā, par ko ir neapmierinoši dati saistībā ar bēgļiem un pārvietotām personām;
28. atzinīgi vērtē ES un Bosnijas un Hercegovinas sarunu pirmās kārtas sākšanu par vīzu režīma atvieglošanu un cer, ka līdz 2007. gada jūnijam šīs sarunas noslēgsies, lai 2008. gadā šī vienošanās var stāties spēkā; uzsver, ka par gala mērķi jāizvirza ceļošanas atvieglošana uz ES visiem Rietumbalkānu valstu pilsoņiem, un aicina Komisiju atbalstīt šo procesu, īpaši veicot pasākumus, lai stiprinātu sadarbību policijas un robežkontroles jomā;
29. atzinīgi vērtē ES militārās vienības Bosnijā un Hercegovinā (EUFOR) paveikto, nodrošinot drošu un aizsargātu vidi Bosnijā un Hercegovinā; uzskata, ka karaspēka kontingenta samazināšana, par ko nesen izlēma Padome, ir skaidrs apliecinājums pieaugošai stabilitātei reģionā;
30. pozitīvi vērtē ES Policijas misijas veikto darbu Bosnijā un Hercogovinā, atbalstot modernu un efektīvu policijas spēku izveidi Bosnijā un Hercegovinā; uzskata, ka misijas nākotne arī ir jāapsver saistībā ar panākto progresu policijas reformas gaitā;
31. atzinīgi vērtē to, ka Bosnija un Hercegovina ir parakstījusi daudzas starptautiskas konvencijas un pieņēmusi tiesību aktus, kas garantē sieviešu tiesības un veicina to ievērošanu; mudina Bosnijas un Hercegovinas valdību veltīt centienus, lai šajos starptautiskajos un valsts instrumentos noteiktos principus īstenotu dzīvē;
32. visbeidzot, ņemot vērā neskaidrības, kas joprojām pastāv attiecībā uz Bosnijas un Hercegovinas nākotni, atbalsta Miera īstenošanas padomes lēmumu pārskatīt tās 2006. gada 23. jūnija lēmumu un saglabāt OHR un tā prerogatīvas pilnā mērā līdz 2008. gada jūnijam; uzskata, ka šis pagarinājums ir arī jāizmanto, lai nodotu plašākas kompetences vietējām pašvaldībām; atzinīgi vērtē to, ka Padome ir pieņēmusi kopīgu rīcības plānu ES Īpašajam pārstāvim Bosnijā un Hercegovinā, ar kuru paplašina šā mandāta noteikumus, lai Īpašajam pārstāvim piešķirtu skaidru lomu konstitucionālo reformu veicināšanai Bosnijā un Hercegovinā;
33. uzsver, ka starptautiskajai sabiedrībai jābūt vienprātīgai Bosnijas un Hercegovinas jautājumā; pauž nožēlu, ka pašreizējais ES Augstais pārstāvis/Īpašais pārstāvis nesen ir paziņojis par savu nodomu atkāpties šā gada jūnijā, un atzinīgi vērtē viņa mandāta laikā paveikto darbu; mudina Padomi rosināt padziļinātas debates par starptautiskās klātbūtnes raksturu, darbības jomu un ilgumu Bosnijā un Hercegovinā;
34. uzskata arī, ka pēc OHR slēgšanas ES ir jānodrošina spēcīgs un koordinēts atbalsts Bosnijai un Hercegovinai, lai palīdzētu sasniegt, cik iespējams ātri un efektīvi, tās ilgtermiņa mērķi integrācijai Eiropā; uzskata, ka ES Īpašajam pārstāvim ir stingrāk jādarbojas Eiropas Savienības vārdā, cita starpā koordinējot darbu ar visām ES iestādēm un aģentūrām Bosnijā un Hercegovinā;
35. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo ieteikumu Vispārējo lietu padomei, kā arī informēšanas nolūkā Komisijai, ES Īpašajam pārstāvim/Augstajam pārstāvim Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas, Serbu Republikas, Bosnijas un Hercegovinas Federācijas valdībām un parlamentiem.