Eiropas Parlamenta 2007. gada 15. marta rezolūcija ar Eiropas Parlamenta ieteikuma priekšlikumu Padomei par sarunu pilnvarām par asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālamerikas valstīm, no otras puses (2006/2222 (INI))
Eiropas Parlaments,
‐ ņemot vērā ieteikuma priekšlikumu Padomei, kuru GUE/NGL grupas vārdā iesniedza Willy Meyer Pleite (B6-0417/2006), par sarunu pamatnostādnēm saistībā ar Eiropas Savienības un Centrālamerikas asociācijas nolīgumu,
‐ ņemot vērā Vīnes deklarācijas 31. punktu, kurā atzīmēts 2006. gada 12. maijā Vīnē notikušās IV Eiropas Savienības un Latīņamerikas un Karību jūras valstu (ES un LAK) augstākā līmeņa sanāksmes laikā pieņemtais Eiropas Savienības un Centrālamerikas lēmums uzsākt sarunas par asociācijas nolīgumu, tostarp arī par brīvās tirdzniecības zonas izveidi, tostarp arī par politisko dialogu, sadarbības programmām un tirdzniecības līgumu,
‐ ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu,
‐ ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2001. gada 15. novembra rezolūciju par vispārīgu asociāciju un kopēju stratēģiju Eiropas Savienības un Latīņamerikas attiecībām (1),
‐ ņemot vērā tā 2006. gada 27. aprīļa rezolūciju par ciešākām partnerattiecībām starp Eiropas Savienību un Latīņameriku (2),
‐ ņemot vērā Reglamenta 114. panta 3. punktu un 83. panta 5. punktu,
‐ ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumus (A6-0026/2007),
A. tā kā saskaņā ar Vīnē nolemto pamatnosacījumi pušu asociācijas izveidei ir demokrātijas un tiesiskuma principu ievērošana, visu personu cilvēktiesību pilnīga ievērošana, kā arī abu reģionu pilsoņu civiltiesību un politisko tiesību pilnīga ievērošana;
B. tā kā garantija, ka visi pilsoņi, un it īpaši mazāk aizsargātās grupas, piemēram, pamatiedzīvotāji, varēs pilnīgi izmantot savas pamattiesības, un viņu sociālās un politiskās līdzdalības pastiprināšana ir minētā nolīguma pamatelementi;
C. tā kā sarunu pamatnostādnes topošajam nolīgumam par ekonomisko asociāciju, politisko vienprātību un sadarbību saskaņā ar Vīnes deklarācijas 31. punktā noteikto ir jāpiemēro pušu vēlmēm, lai noslēgtu tādu visaptverošu asociācijas nolīgumu, kurš apliecinātu, ka attiecības ar Centrālameriku nozīmē tādu politisku un ekonomisku asociāciju ar šo reģionu un tā dažādajām valstīm, kurā būtu ņemta vērā gan starp abiem reģioniem, gan dažādām Centrālamerikas valstīm pastāvošā asimetrija un nevienlīdzība, un kurā būtu ietverti arī pamatnoteikumi sadarbībai attīstības jomā un sociālajai kohēzijai un kas censtos panākt brīvu tirdzniecību;
D. tā kā Eiropas un Latīņamerikas transatlantiskās asamblejas (EuroLat) izveide bija izšķirīgs solis, lai stiprinātu ES un Latīņamerikas, un it īpaši ES un Centrālamerikas attiecību demokrātisko leģitimitāti un politisko aspektu, un tā kā šī asambleja būs pastāvīgs abu reģionu politiskā dialoga forums;
E. tā kā sarunu pamatnostādnēs par gaidāmo nolīgumu jāņem vērā ekonomiskie, politiskie un sociālie apstākļi, kas pastāv vairumā Centrālamerikas valstu, un abu reģionu attīstības atšķirības, kā arī Centrālamerikas ekonomisko attiecību iezīmes (reģionālās tirdzniecības koncentrācija nedaudzās valstīs, liela atkarība no tradicionālo produktu eksporta un ierobežots ārvalstu tiešo investīciju daudzums no ES, utt.);
1. sniedz Padomei šādus ieteikumus:
a)
nepārprotami iekļaut sarunu pilnvarās juridisko pamatu, saskaņā ar kuru apspriedīs jauno asociācijas nolīgumu, un šim pamatam ir jābūt EK līguma 310. pantam saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu un 300. panta 3. punkta otro daļu;
b)
noteikt sarunu pilnvarās, ka ES un Centrālamerikas asociācijas nolīguma mērķis ir pakāpeniska tirdzniecības liberalizācija taisnīguma un abpusēja izdevīguma apstākļos, pamatojoties uz papildināmību un solidaritāti, politisks dialogs un sadarbība, kā arī demokrātijas un tiesiskuma stiprināšana, cilvēktiesību, civilo un politisko tiesību pilnīga ievērošana, sociālā kohēzija, ilgtspējīga cilvēces attīstība, ekonomisko un sociālo tiesību ievērošana, ņemot vērā arī šo tiesību kultūras un vides dimensiju;
c)
paredzēt sarunu pamatnostādnēs vajadzīgos mehānismus, lai nodrošinātu gaidāmā nolīguma noteikumu atbilstīgumu Līguma par Eiropas Savienību mandātam, saskaņā ar kuru ieguldījums ilgtspējīgā cilvēces attīstībā, atbilstīgi noteiktajam 1996. gada ANO Attīstības programmā, starptautiskās sadarbības veicināšana un demokrātijas un tiesiskuma stiprināšana un attīstīšana, kā arī cilvēktiesību ievērošana ir Eiropas Savienības pamatmērķi;
d)
ņemot vērā Centrālamerikas attīstības jutīgumu sociāli ekonomiskajā, vides un demokrātijas jomā, sarunu pamatnostādnēs noteikt galvenās tēmas, uz kuru pamata attīstīt darba kārtību un politisko dialogu, tostarp atjaunināt mērķus un pieejas tādām tēmām, kā, piemēram, demokrātiskā pārvaldība, cīņa pret terorismu, miera uzturēšana, drošības nodrošināšana un konfliktu pārvarēšana; iekļaut citas jaunas tēmas, piemēram, nabadzības samazināšanu, atbalstu sociālajai kohēzijai, migrāciju un cilvēku apmaiņu, cīņu pret noziedzību un it īpaši cīņu pret starptautiski sazarotu noziedzību (narkotiku, vieglo ieroču, cilvēku tirdzniecību, tādiem organizētiem grupējumiem kā "las Maras" ) u.c.; un ierosināt konkrētas darbības kopīgu nostāju pieņemšanai starptautiskos forumos un Apvienoto Nāciju Organizācijā tā, lai starp abiem reģioniem varētu panākt īstu starptautisku politisko vienprātību;
e)
paredzēt locekļu iecelšanu Eiropas Savienības un Centrālamerikas apvienotajā parlamentārajā komitejā, kuru izveidos saskaņā ar jauno asociācijas nolīgumu un kurā jāpiedalās deputātiem no Eiropas Parlamenta un Centrālamerikas parlamenta, un to valstu parlamentiem, kuri vēl nav pievienojušie nevienai reģionālai asamblejai, kā arī no EuroLat, paužot konkrētu atbalstu reģionālās integrācijas procesam Centrālamerikā un ES un LAK reģionu stratēģiskajām partnerattiecībām;
f)
ietvert sarunu pamatnostādnēs konkrētas atsauces uz pilsoniskās sabiedrības atbilstīgu līdzdalību jaunajā politiskajā dialogā, ierosinot regulāru konferenču rīkošanu ar pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjiem gan ES, gan arī Centrālamerikā, novērotāju statusa piešķiršanu minētajiem pārstāvjiem ministriju sanāksmēs, kā arī veicinot viņu aktīvu dalību nozaru forumos, komisijās un apakškomisijās visos diskusiju, sarunu un uzraudzības posmos;
g)
tāpat piešķirt svarīgu nozīmi cīņai pret nesodāmību un korupciju, kā arī paredzēt darbības un programmas demokrātisku iestāžu stiprināšanai Centrālamerikā;
h)
paredzēt sarunu pamatnostādnēs ES sniegtā atbalsta pastiprināšanu Centrālamerikas integrācijai un tās tiesiskā regulējuma un iestāžu stiprināšanai, tostarp arī Ģenerālsekretariātam, Centrālamerikas parlamentam un Centrālamerikas Tiesai, lai veicinātu to lielāku efektivitāti, pārstāvību un likumību, ir īpaši saistībā ar muitas ūniju, personu brīvu pārvietošanos, kopējo politiku, tiesību aktu saskaņošanu un sava finansēšanas mehānisma izveidi;
i)
iekļaut reģionālās integrācijas (it īpaši fizisko infrastruktūru, transporta, komunikāciju un enerģijas integrācijas) atbalsta mērķus starp nākošā Eiropas Investīciju bankas pilnvaru perioda mērķiem Latīņamerikā, lai šīs iestādes darbība efektīvi papildinātu jauno nolīgumu;
j)
sadarboties ar Centrālamerikas valstīm, atbalstot to centienus nelegālas narkotiku ražošanas un tirdzniecības apkarošanā; daļā no šīm darbībām iekļauj lauksaimnieku atbalsta programmas, lai ieviestu alternatīvas kultūras, kuru ieviešanu tirgū varētu efektīvi veicināt ES;
k)
nodrošināt demokrātijas klauzulas piemērojamību un iekļaušanu asociācijas nolīguma pamatnostādnēs, un izveidot mehānismus, kas ar sociālu vai vides klauzulu palīdzību nodrošinātu vispārējo preferenču sistēmas (VPS) (3), tostarp arī "VPS plus" nodarbinātības un vides stimulu sistēmas nepārtrauktību un uzlabošanos; skaidri atsaukties uz konkrētiem mehānismiem, kuri garantē tās efektivitāti, un it īpaši paredzēt ikgadēju ziņojumu Eiropas Parlamentam par Komisijas veikto uzraudzību šajā jomā;
l)
ņemt vērā to, ka vispārējo preferenču sistēma (VPS), tostarp "VPS plus", ir autonoms ES režīms, ar ko sniedz atbalstu Centrālamerikas valstīm atbilstīgi to attīstības līmenim;
m)
attiecībā uz jaunā nolīguma noteikumiem sadarbībai attīstības jomā, ņemt vērā Centrālamerikas reģiona īpašās iezīmes, Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanu reģionā un, pamatojoties uz to, ka nabadzības pārvarēšanai reģionā prioritātes ir cilvēku kapitāla apmācība un apmaiņa kultūras un izglītības jomā, veltīt īpašu uzmanību izglītībai, pētniecībai, zinātnei un tehnoloģijai, kā arī kultūrai, turklāt veicinot apmaiņu pieaugumu šajās jomās;
n)
atzīmēt, ka ES un Centrālamerikas asociācijas nolīguma pamatā ir jābūt TAM sasniegšanai, no vienas puses, un, no otras puses, cīņai par nabadzības izskaušanu un nevienlīdzības samazināšanu, kas ir Eiropas Savienības prioritātes sadarbības jomā;
o)
nodrošināt, ka sadarbību un Eiropas Savienības rīcībā esošos ekonomiskos instrumentus tiks izmantoti Centrālamerikas reģiona vides aizsardzības veicināšanai un tās saglabāšanai;
p)
pievērst īpašu uzmanību tūrisma projektiem Centrālamerikā, lai nodrošinātu to ilgtspējīgu attīstību, jo šīs darbības veicina ekonomisko izaugsmi;
q)
pēc tam, kad asociācijas nolīgums būs stājies spēkā, veicināt arī trīspusēju un divpusēju reģionu sadarbību, īpaši ar Karību reģiona valstīm, un atbalstīt dienvidu ‐ dienvidu sadarbības politiku;
r)
veicināt piemērotu atbalsta sistēmu maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un to izveidei, kuri ir ekonomiskās attīstības, darba vietu radīšanas un sociālās labklājības būtiska sastāvdaļa; apsvērt, kādus pasākumus (tostarp arī fiskāla rakstura) iespējams īstenot, lai cīnītos ar bezdarbu MVU; kā arī izvērst atbalsta programmas šiem uzņēmumiem izpētes jomā;
s)
atbalstīt sīkražotājus, kā arī MVU kopumā un veicināt investīcijas mazajos uzņēmumos, tā kā Eiropas tirgu atvēršana galvenokārt būs izdevīga lielražotājiem, kuri spēj ievērot Eiropas sanitārās un fitosanitārās normas;
t)
noslēgt visaptverošu un līdzsvarotu asociācijas nolīgumu, kas balstītos uz trim pīlāriem, politisku un institucionālu sadaļu demokrātiska dialoga un politiskas sadarbības veicināšanai, sadarbības sadaļu ilgtspējīgas sociālās un ekonomiskās attīstības sekmēšanai, un, visbeidzot, tirdzniecības sadaļu – tādas attīstītas brīvās tirdzniecības zonas (BTZ) izveidošanai, kurā ietilptu plašs veicamo uzdevumu klāsts papildus pakāpeniskai un savstarpējai preču un pakalpojumu tirdzniecības liberalizācijai, investīcijām, valsts iepirkumam, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai, sadarbībai konkurences jomā, kā arī tirdzniecības aizsardzības instrumentiem, tirdzniecības atvieglošanai un efektīvam strīdu izšķiršanas mehānismam;
u)
paredzēt sarunu pamatnostādnēs pakāpenisku un abpusēju tirdzniecības liberalizāciju, (saskaņā ar taisnīgiem noteikumiem, nosacījumiem un savstarpējo izdevīgumu, kas balstīts uz papildināmību un solidaritāti), Centrālamerikas produktu pakāpenisku piekļuvi Eiropas tirgiem uz konkurētspējīgu nosacījumu pamata, nepieļaujot, ka gaidāmais nolīgums saasina pastāvošo asimetriju; tādēļ paredzēt īpašu, diferencētu un elastīgu režīmu ar termiņiem, kurus nosaka, pamatojoties uz Centrālamerikas valstu saistībām un sasniegtajiem konkurences uzlabojumiem, tostarp tādiem ES atbalsta pasākumiem Centrālamerikas valstu ražošanas un ekonomikas konkurētspējas veicināšanai, kā piemēram, tehnoloģiju pārnese, attiecīgās valsts satura prasību iekļaušana noteikumos par izcelsmi un sadarbības un tehniskā atbalsta programmu izveide, vienlaikus veicinot stabilu tiesisko vidi un skaidrus spēles noteikumus, kas garantētu investīciju un pušu ekonomisko un tirdzniecības attiecību drošību;
v)
uzskatīt Eiropas un Latīņamerikas valstu vispasaules starpreģionālo partnerattiecību zonu par prioritāru ES ārējo attiecību stratēģisko mērķi tādos apstākļos, kad starptautiskā līmenī pieaug savstarpēja atkarība, notiek ekonomiska izaugsme, jaunu ekonomisku spēku rašanās;
w)
pievienoties Parlamenta aicinājumam Komisijai steidzamā kārtā veikt ilgtspējīgas tirdzniecības novērtējumu, kas ir sagatavošanās posms sarunām par tirdzniecības līguma slēgšanu un aicināt Komisiju informēt Parlamentu par šajā sakarā uzsāktajām iniciatīvām;
x)
it īpaši neiekļaut ne tiešu, ne netiešu nosacījumu, kas paredz, ka gaidāmo ES un Centrālamerikas nolīgumu slēdz tikai pēc Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) sarunu kārtas beigām, neierobežojot iespēju piemērotā brīdī minētajā nolīgumā iekļaut tos Dohas programmas rezultātus, kuri saskan ar galīgo ES un Centrālamerikas asociācijas mērķi; visu minēto uzskatīt par taustāmu un apņēmīgu atbalstu reģionālās integrācijas procesam Centrālamerikā;
y)
apņemties izveidot Eiropas un Latīņamerikas valstu vispasaules starpreģionālo partnerattiecību zonu, kas pilnīgi atbilstu jaunajam PTO pārredzamības mehānismam, kā arī tiesībām un pienākumiem, kas izriet no PTO darbības, it īpaši no Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) XXIV panta un Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (VVPT) V panta, tādējādi veicinot daudzpusējas tirdzniecības sistēmas stiprināšanu;
z)
apspriest vienotu un nedalāmu tirdzniecības nolīgumu, kas sniedzas tālāk par sarunu pušu pašreizējām un turpmākām saistībām attiecībā uz PTO un kas pēc pārejas perioda atbilstīgi PTO prasībām izveido Eiropas un Latīņamerikas valstu vispasaules starpreģionālo partnerattiecību zonu, un kas, neizslēdzot nevienu nozari, pēc iespējas neierobežojošā veidā ņem vērā attīstības dimensiju un konkrētu produktu īpašo jutīgumu;
aa)
kā ļoti svarīgu soli sekmīgai sarunu virzībai ņemt vērā to, ka Centrālamerikas valstis ir centušās pildīt saistības, kas apstiprinātas iepriekšminētajā Vīnes augstākā līmeņa sanāksmē, lai īstenotu Panamas, Belizas, Kostarikas, Salvadoras, Gvatemalas, Hondurasas, Nikaragvas un Dominikānas Republikas valstu vadītāju 2006. gada 9. martā Panamas sanāksmē pieņemtos lēmumos, saistībā ar efektīvas muitas ūnijas izveidi un centieniem panākt, lai ratificētu Centrālamerikas valstu nolīgumu par ieguldījumiem un pakalpojumiem un lai izstrādātu tiesisku mehānismu, ar kuru varētu nodrošināt reģionālo tiesību aktu izpildi ekonomikas jomā visā reģionā;
ab)
pilnībā ņemt vērā to, ka ES un Centrālamerikas valstu kopīgajā Centrālamerikas reģionālās ekonomiskās integrācijas novērtējumā uzsvērti vairāki svarīgi un konkrēti darba secinājumi (attiecībā uz iestāžu struktūru ekonomikas integrācijai, muitas ūniju, tehniskiem šķēršļiem tirdzniecībā, sanitārajām un fitosanitārajām normām, pakalpojumu un ieguldījumu reģionālo liberalizāciju, valsts iepirkumu, intelektuālā īpašuma tiesībām, ģeogrāfisko informācijas sistēmu (ĢIS), konkurenci un tirdzniecības aizsardzības instrumentu) nolūkā nostiprināt, attīstīt un pabeigt Centrālamerikas valstu muitas ūnijas un kopējā iekšējā tirgus izveidi, kas ir būtiski svarīgi, lai apspriestu un izveidotu īstu brīvās tirdzniecības zonu starp abiem reģioniem;
ac)
ņemt vērā, ka Centrālamerikas valstu kopējā tirgus nostiprināšana, galvenokārt pabeidzot muitas ūnijas izveidi un attīstot kopējo tirgu, kā arī citā starpā izstrādājot ārējās tirdzniecības politiku un izveidojot patiesi brīvu importēto preču apriti, palīdzēs mazināt šķēršļus uzņēmējiem un veicinās tirdzniecību un ieguldījumu plūsmas starp abiem reģioniem;
ad)
piedāvāt lauksaimniecībā jaunas nozīmīgas iespējas piekļuvei tirgum, jo tā ir izšķiroša nozare Centrālamerikas attīstībai, neatkarīgi no sasniegtajiem rezultātiem citās jomās, piemēram, pakalpojumu un ar lauksaimniecību nesaistītu produktu piekļuvē tirgum (NAMA), kā arī saistībā ar citiem lauksaimnieciska rakstura jautājumiem;
ae)
nodrošināt tālejošus un līdzsvarotus NAMA sarunu rezultātus, lai radītu jaunas un reālas piekļuves iespējas tirgum attiecībā uz visiem tirdzniecības aspektiem, pieļaujot attiecīgu elastīguma pakāpi saistībā ar Centrālamerikas valstu tarifu likvidēšanas grafiku, tostarp ar zivsaimniecību saistītas darbības turpināšanu un paplašināšanu;
af)
pilnībā ņemt vērā to, ka zvejniecības joma ir svarīgs un jutīgs jautājums gan ES, gan Centrālamerikas valstīm, ievērojot tās nozīmi ekonomikas attīstībā un darba vietu radīšanā šajā reģionā, un ka vienlaikus ir jāsaglabā zivju krājumu ilgtspējīgums, pamatojoties uz atbildīgu attieksmi zvejniecībā;
ag)
ņemt vērā, ka ir svarīgi garantēt vispārēju piekļuvi pamatpakalpojumiem, kā arī valstu tiesības to reglamentēt, un tāpēc sarunās par pakalpojumu tirdzniecības liberalizāciju ir jārīkojas piesardzīgi saskaņā ar VVPT V pantu, lai sasniegtu patiesus uzlabojumus attiecībā uz liberalizācijas saistībām, kas līdz šim ir pieņemtas un piemērotas, kā arī nepieciešamību izstrādāt skaidru un paredzamu tiesisko regulējumu; atturēties no piedāvājumu izteikšanas vai lūgumu pieņemšanas sabiedrības veselības un izglītības jomā;
ah)
ņemt vērā aizvien pieaugošo tūrisma nozares potenciālu saistībā ar ieguldījumiem un ekonomikas attīstību Centrālamerikas valstīs, kā arī to, cik liela nozīme ir tūrisma veicināšanai starp abiem reģioniem;
ai)
kā vispārēju noteikumu iekļaut nepieciešamību ES un Centrālamerikai censties sasniegt dažādo spēkā esošo nolīgumu un to nolīgumu, par kuriem notiek sarunas starp abiem reģioniem, iespējamo konverģenci;
aj)
ņemt vērā to, ka netiek efektīvi izmantoti strīdu izšķiršanas mehānismi, kas iekļauti līdzīgos Kopienas noslēgtajos tirdzniecības nolīgumos ar trešām valstīm; tādēļ lūgt Komisijai ierosināt jaunus priekšlikumus, lai izstrādātu efektīvāku strīdu izšķiršanas instrumentu spriedumu pasludināšanai attiecībā uz strīdiem, kuri var rasties kādā no brīvās tirdzniecības nolīgumā ietvertajām jomām;
ak)
Komisijai izsmeļoši informēt Parlamentu, vajadzības gadījumā konfidenciāli, gan par sarunu pamatnostādņu projektiem, gan pieņemtajām sarunu pamatnostādnēm;
2. uzdod Parlamenta priekšsēdētājam nosūtīt šo ieteikumu Padomei un informācijas nolūkā Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ka arī Centrālamerikas valstīm.