Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 1995. gada 6. aprīļa rezolūciju par bezvēsts pazudušajiem Kiprā(1),

–   ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes un Ģenerālās Asamblejas attiecīgās rezolūcijas par Kipru, kā arī starptautiskās iniciatīvas, kas uzsāktas, lai noskaidrotu Kiprā bezvēsts pazudušo likteni,

–   ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) 2001. gada 10. maija spriedumu(2) par bezvēsts pazudušajiem Kiprā,

–   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,

A.   tā kā problēma ar bezvēsts pazudušajiem (Kipras grieķiem, Kipras turkiem, grieķiem, turkiem un citiem) ir vienīgi humāna rakstura, kas ir saistīta ar bezvēsts pazudušo radinieku tiesībām zināt par viņu likteni;

B.   tā kā lielās mokas, kas jācieš bezvēsts pazudušo ģimenēm, kuras jau desmitiem gadu neko nezina par savu piederīgo likteni, vairs ilgāk nevar turpināties un tās ir jāizbeidz;

C.   tā kā ANO ģenerālsekretāra vadībā Kiprā ir atjaunota Pazudušo personu komitejas darbība, un ir panākts progress, tiesa gan ‐ lēns, cilvēku atlieku ekshumācijā un identificēšanā;

D.   tā kā Eiropas Parlaments ļoti pozitīvi vērtē konstruktīvo sadarbību starp Pazudušo personu komitejas Kipras grieķu un Kipras turku locekļiem,

1.   aicina ieinteresētās puses uz patiesu un godīgu sadarbību, lai ātri pabeigtu atbilstīgās izmeklēšanas procesus par Kiprā bezvēsts pazudušo likteni un pilnībā īstenotu ECT 2001. gada 10. maija spriedumu;

2.   aicina puses un visus tos, kuru rīcībā ir kāda personīgas dabas informācija vai liecības, vai kuriem ir no arhīviem, kaujaslauka ziņojumiem, apcietinājuma vietām iegūta informācija, nekavējoties to darīt zināmu Pazudušo personu komitejai;

3.   aicina Padomi un Komisiju aktīvi interesēties šo problēmu, sniedzot arī finansiālu palīdzību Pazudušo personu komitejai, un sadarbībā ar ANO ģenerālsekretāru veikt visu nepieciešamo, lai īstenotu iepriekš minēto ECT spriedumu, kā arī attiecīgās ANO un Eiropas Parlamenta rezolūcijas;

4.   aicina šo problēmu nodot attiecīgajai Parlamenta komitejai, lai tā ciešā sadarbībā ar Komisiju sekotu šīs problēmas attīstības gaitai; prasa uzdot šai komitejai regulāri par to iesniegt ziņojumus, pirmo ziņojumu iesniedzot pēc sešiem mēnešiem;

5.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ANO ģenerālsekretāram, kā arī Kipras, Turcijas, Grieķijas un Apvienotās Karalistes valdībai.

(1) OV C 109, 1.5.1995., 166. lpp. (2) Cyprus v. Turkey [GC], Nr. 25781/94, ECT 2001-IV.