Eiropas Parlamenta 2007. gada 15. marta rezolūcija par salu, kā arī dabas un ekonomikas faktoru ietekmi uz reģionālo politiku (2006/2106(INI))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā noteikumus par struktūrfondiem laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam,
– ņemot vērā Padomes 2006. gada 6. oktobra lēmumu 2006/702/EK par Kopienas kohēzijas stratēģijas pamatnostādnēm(1),
– ņemot vērā Eiropadomes Seviļas sanāksmē 2002. gada 21.–22. jūnijā pieņemtos secinājumus,
– ņemot vērā Eiropadomes Briseles sanāksmē 2006. gada 14.–15. decembrī pieņemtos secinājumus,
– ņemot vērā Parlamenta 2003. gada 2. septembra rezolūciju par strukturāli mazāk attīstītajiem reģioniem (salām, kalnu reģioniem, reģioniem ar zemu iedzīvotāju blīvumu) saistībā ar kohēzijas politiku un šo reģionu institucionālajām perspektīvām(2),
– ņemot vērā Reģionu komitejas 2002. gada 13. marta atzinumu par salu reģionu problēmām Eiropas Savienībā saistībā ar paplašināšanos(3),
– ņemot vērā Reģionu komitejas 2005. gada 7. jūlija atzinumu par reģionālā valsts atbalsta pamatnostādņu pārskatīšanu(4),
– ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,
– ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu (A6-0044/2007),
A. tā kā Eiropas Parlaments daudzkārt ir pievērsis uzmanību to salu nožēlojamajam stāvoklim, kas cieš no nelabvēlīgu apstākļu pasliktināšanās, un ir uzsvēris vajadzību tām palīdzēt šo grūtību pārvarēšanā un reģionu atšķirību mazināšanā;
B. tā kā īpaši nomaļu reģionu jēdzienu nedrīkst jaukt ar salu izolētības jēdzienu, lai gan daudzi īpaši nomaļie reģioni ir arī salas; tā kā tie EK līguma 299. panta īpašie noteikumi, ar kuriem paredz attiecīgu juridisko pamatu pasākumiem, kas jāveic efektīvas kompensācijas nodrošināšanai, lai sniegtu atbalstu īpaši nomaļiem reģioniem, ir jānošķir no EK līguma 158. panta noteikumiem un no Deklarācijas par salu reģioniem, kas pievienota Amsterdamas Līgumam un kas nekad nav bijuši īstenošanas noteikumu jautājums, kā rezultātā ir radušās ekonomiskās attīstības atšķirības starp ES kontinentālo daļu un izolētām salām;
C. tā kā kohēzija ir viens no Eiropas Savienības pamatmērķiem, lai nodrošinātu tās harmonisku attīstību, mazinot reģionu atšķirības un novēršot attīstības šķēršļus, tostarp šķēršļus, kuri ir saistīti ar nelabvēlīgiem dabas un ģeogrāfiskiem apstākļiem;
D. tā kā teritoriālās kohēzijas princips ir konsolidēts noteikumos par struktūrfondiem laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam un tā kā šis princips ir kohēzijas politikas neatņemama sastāvdaļa, kas turpmāk ir jāsaglabā un jāpastiprina, kā arī tā mērķis ir ES teritorijas decentralizēta integrācija, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem reģioniem un to iedzīvotājiem;
E. tā kā viena no lielākajām ES problēmām ir pa jūras ceļu veiktā nelegālā imigrācija un tā kā iepriekšējā gadā īpaši augsta migrācija tika novērota pie ES ārējām jūras robežām, jo īpaši Vidusjūras salās, kurām migrācija rada nesamērīgus šķēršļus to ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ;
F. tā kā Eiropadomes Briseles 2006. gada 14. un 15. decembra sanāksmē uzsvēra, ka imigrācijas jautājums jārisina pasaules mērogā un ka līdzšinējie centieni jādivkāršo, jo īpaši dažos Eiropas Savienības salu reģionos, jo tie atrodas pie ES jūras robežām un migrācijas ceļiem,
1. uzskata, ka salu izolētība ir gan ģeokultūras iezīme, ko iespējams izmantot, izstrādājot attīstības stratēģiju, gan pastāvīgs apgrūtinājums, kas situāciju attiecībā uz šo reģionu konkurētspēju padara vēl sarežģītāku;
2. atzīst, ka konkrēti noteikumi strukturāli mazāk attīstītu reģionu stāvokļa uzlabošanai ir iekļauti noteikumos par struktūrfondiem laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam; tomēr pauž nožēlu, ka Padome nav īstenojusi citus nozīmīgus Parlamenta priekšlikumus, piemēram, par iespēju palielināt līdzfinansējuma apjomu tiem apgabaliem, kurus ietekmē vairāki nelabvēlīgi ģeogrāfiskie vai dabas apstākļi;
3. aicina Komisiju saistībā ar 2007.–2013. gada plānošanas periodu attiecībā uz salu reģionu, tostarp 2. mērķa reģionu, darbības programmām izmantot visus līdzekļus, lai nodrošinātu iespēju veikt ar infrastruktūras darbiem saistītus sevišķi nepieciešamus pasākumus;
4. atzinīgi vērtē uzmanību, kas Komisijas stratēģiskajās pamatnostādnēs par kohēziju 2007.–2013. gadam ir piešķirta kohēzijas politikas teritoriālai dimensijai; jo īpaši atzīmē, ka saimnieciskās daudzveidības atbalstīšana apgabalos ar nelabvēlīgiem dabas apstākļiem ir noteikta par vienu no nākamā plānošanas posma prioritātēm; tādēļ mudina attiecīgo dalībvalstu pārvaldes iestādes pilnībā ievērot šo prioritāti savu valsts pamatstratēģiju un darbības programmu sagatavošanā;
5. aicina Komisiju Ceturtajā ziņojumā par kohēziju īpašu uzmanību pievērst situācijai salās un citos strukturāli mazāk attīstītos reģionos, kā arī risināt šo jautājumu;
6. aicina Komisiju saistībā ar Eiropas Telpiskās plānošanas novērošanas tīkla (ESPON) darba programmu īpašu uzmanību pievērst situācijai tajos reģionos, kas saskaras ar nelabvēlīgiem dabas apstākļiem, un jo īpaši salās; uzskata, ka būtiski svarīgas ir objektīvas un izsmeļošas zināšanas par situāciju salās, lai pienācīgi ņemtu vērā salu īpašos apstākļus; mudina Komisiju izveidot īpašus mehānismus, lai apkopotu vietēja mēroga datus par salām, kurus pēc tam nosūtīs ESPON;
7. aicina Komisiju atjaunināt 2003. gada pētījumos iegūto statistisko informāciju par salām; uzskata, ka turpmākais darbs jāvirza, lai noteiktu piemērotākus statistikas rādītājus, kas būtu uzticamāki un sniegtu skaidru statistikas kopainu par attīstības līmeni un labāku izpratni par reģioniem ar apgrūtinošiem ģeogrāfiskiem un dabas apstākļiem, jo īpaši par problemātiskākajiem reģioniem, piemēram, kalnu grēdām, salu grupām un pilnībā izolētām salām; uzsver, ka šiem rādītājiem jāļauj arī labāk novērtēt atšķirības starp šiem reģioniem un pārējo ES daļu, kā arī jāsniedz vērtējums par šo reģionu iekšienē konstatētajām atšķirībām; aicina Komisiju regulāri apkopot šos rādītājus un ziņot par tiem, kā arī par labākās prakses piemēriem;
8. atzīst, ka Komisija pamatnostādnēs par valsts reģionālo atbalstu 2007.–2013. gadam un pamatnostādnēs par valsts atbalstu un riska kapitālu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem uzsver salu un nomaļo reģionu īpašo situāciju; tomēr uzskata ‐ lai labāk risinātu šādu teritoriju atpalicību, ir jāpalielina pašreizējās un turpmākās valsts atbalsta politikas īstenošanas elastība, jo šādas elastības trūkums rada nepieņemamus tirgus darbības traucējumus ES iekšienē; prasa Komisijai pārskatīt tās pieeju, lai lielāku vērību pievērstu salās pastāvošajai vajadzībai piekļūt vienotam tirgum ar tādiem pašiem noteikumiem, kādi ir kontinentālajos reģionos; šajā ziņā uzskata, ka par prioritāru minētās jomas darbību ir jānosaka transporta ceļu uzlabošana, jo īpaši attiecībā uz ostām un lidostām;
9. aicina Komisiju izpētīt iespēju piešķirt valsts atbalstu salu reģioniem, ja degvielas un energoapgādes izmaksas atstāj nepārprotami nelabvēlīgu ietekmi uz šo reģionu iedzīvotāju kopienu konkurētspēju; jo īpaši uzsver, ka ievērojamas degvielas izmaksu svārstības var radīt būtiskus šķēršļus pārvadājumiem starp salu reģioniem un Eiropas kontinentālo daļu; uzskata, ka nākamajās pamatnostādnēs par valsts atbalstu reģioniem darbības atbalsta piešķiršanas kārtība ir jāattiecina uz visiem salu reģioniem, kuri nav salu valstis vai iekšzemes salas;
10. aicina Komisiju regulāri izstrādāt un iesniegt Parlamentam pētījumu par salu reģionu "īpašo vajadzību novērtējumu", ņemot vērā salu īpašās problēmas un ierosinot pasākumus to novēršanai; uzskata, ka šādā novērtējumā īpaša uzmanība jāpievērš reģionālās politikas īstenošanas ietekmei uz salām, tostarp ieguldījumu līmeņiem, saimnieciskās darbības izplatībai, bezdarbam, transporta infrastruktūrai (jo īpaši ostām un lidostām), ietekmei uz vidi, kā arī vispārējam līmenim attiecībā uz salu ekonomisko un sociālo integrāciju vienotā tirgū;
11. aicina dalībvalstis nodrošināt salu reģionu vides, kultūras un sociālo īpatnību efektīvu aizsardzību, veicot pasākumus, piemēram, izstrādājot atbilstīgus reģionālās attīstības plānus un kontrolējot būvniecības un celtniecības darbību, kā arī sadarbībā ar Komisiju papildus pieņemt integrētas programmas, lai aizsargātu kultūras mantojumu un vides resursus;
12. atbalsta pārnozaru pieeju Kopienas politikas īstenošanai, kā tas atspoguļots Komisijas Zaļajā grāmatā "Ceļā uz turpmāko ES jūrniecības politiku: Eiropas redzējums okeāniem un jūrām", un prasa, lai šo pieeju vispirms piemērotu salās, kuras ir būtiska Eiropas jūras dimensijas daļa; aicina Komisiju pārnozaru pieeju attiecināt arī uz citiem politikas virzieniem, lai ņemtu vērā salu reģionu īpašos apstākļus, tādējādi uzlabojot to spēju pilnībā integrēties un gūt labumu no iekšējā tirgus un Lisabonas stratēģijas;
13. īpašu uzmanību vērš uz tām salām, kas atrodas tālu no lieliem apdzīvotiem centriem un kuras attiecīgi saskaras ar grūtībām, kas saistītas ar piekļuvi, pakalpojumu saņemšanu un augstākām izmaksām, jo īpaši attiecībā uz pārvadājumiem, kas šīm salām rada neizdevīgus konkurences apstākļus;
14. mudina veikt pasākumus, kas virzīti uz vienotu Kopienas jūrniecības politiku, ko piemēros aiz ES juridiskajām robežām, un tādējādi, ņemot vērā Kopienas salu izdevīgo ģeopolitisko atrašanās vietu, nodibinās ciešas tirdzniecības, ekonomikas un politiskās attiecības un tehnisko sadarbību (zināšanu un pieredzes apmaiņa) ar kaimiņvalstīm, pamatojoties uz starptautiskām jūras tiesībām, savstarpēju cieņu un izdevīgumu;
15. uzskata, ka salās ir augstākas vidējās izmaksas uz vienu iedzīvotāju attiecībā uz transporta un vides infrastruktūru, kā arī energoresursu vajadzībām, un bieži vien tām ir sarežģītāk īstenot atsevišķas acquis daļas, kurās pilnībā nav ievērotas šo salu specifiskās iezīmes; tādēļ aicina Komisiju paredzēt elastīgāku pieeju salām attiecībā uz politikas izstrādi un tiesību aktiem, kuru īstenošana salām ir īpaši apgrūtinoša;
16. prasa Komisijai Reģionālās politikas ģenerāldirektorātā izveidot salu administratīvo vienību saskaņā ar pašreizējo attālākiem reģioniem paredzēto administratīvo vienību, lai nodrošinātu, ka salu specifiskās iezīmes un vajadzības, kā arī salu pastāvīgo un sezonas iedzīvotāju vajadzības, tiek sistemātiski ņemtas vērā, izstrādājot politiku, kuras mērķi ir sasniegt sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju, un īstenojot pasākumus, jo īpaši tādās jomās kā transports, enerģētika, atbilstīgas ūdensapgādes nodrošināšana, reģionālo pierobežu apgabalu uzraudzība un salu nestabilās vides aizsardzība;
17. vēlas, lai Komisija sīkāk izpētītu EK līgumā paredzēto iespēju pielāgot tādu Kopienas politiku, kura varētu negatīvi ietekmēt šo reģionu ekonomisko, sociālo un teritoriālo attīstību, lai pēc iespējas lielākā mērā novērstu galvenās problēmas, kas īpaši ietekmē katru reģionu vai salu reģionu grupu;
18. uzskata, ka īpaša uzmanība jāpievērš salās dominējošajām saimnieciskās darbības jomām, proti, lauksaimniecībai, zvejniecībai, tūrismam un amatniecībai; tādēļ aicina Komisiju nodrošināt, lai tā savās politikas iniciatīvās vairāk ņemtu vērā salu īpašās vajadzības šajās jomās;
19. aicina Komisiju apsvērt, kādi pielāgojumi ir nepieciešami pirms valsts atbalsta piešķiršanas veiktajai "tirgus investora" pārbaudei, lai atspoguļotu patieso dzīvi salās un citos nomaļos reģionos, kuros nav iespējams atrast vai novērtēt tirgus investoru, jo attiecīgajā apgabalā nav šādas personas; turklāt maz ticams, ka varēs sasniegt attiecīgā sektora vidējo peļņas līmeni tirgus nelielā apjoma un attālinātības dēļ, līdz ar to šo pārbaudi nav iespējams piemērot nomaļās salās;
20. aicina Komisiju jo īpaši izskatīt jautājumu par klimata pārmaiņu ietekmi uz salu reģioniem, sevišķi tādu pašreizējo problēmu kā sausuma pastiprināšanos, kā arī sadarbībā ar dalībvalstīm veicināt piemērotu tehnoloģiju vai citu problēmu risināšanai paredzētu pasākumu izstrādi un piemērošanu;
21. aicina Komisiju pārskatīt nosacījumus saistībā ar valsts pasūtījuma līgumiem transporta jomā, lai likvidētu jebkādus šķēršļus attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, tādējādi sekmējot transporta sakarus ar salu reģioniem;
22. aicina Komisiju par prioritāru noteikt salu energoapgādes drošību un finansējuma piešķiršanu projektu izstrādei un īstenošanai, lai ražotu enerģiju, izmantojot jaunās tehnoloģijas un atjaunīgos enerģijas avotus, un lai veicinātu lietderīgu enerģijas izmantošanu, vienlaikus aizsargājot vidi un saglabājot dabisko ainavu;
23. mudina salu kopienas izmantot Eiroreģionālās sadarbības tīklus vai līdzīgas Eiropas struktūras, lai pārvaldītu reģionālo sadarbību, apmainītos ar labāko praksi, kā arī attīstītu pārrobežu projektus un efektīvāk integrētu salu kopienas apkārtējās ekonomiskajās zonās;
24. mudina salu kopienas izmantot JASPERS (Kopējā palīdzība projektu sagatavošanai Eiropas reģionos) un JEREMIE (Eiropas apvienoto resursu mehānisms mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem) finanšu un vadības resursus, lai izmantotu pieejamos reģionālās attīstības resursus un veicinātu mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmi, sekmējot salu saimnieciskās darbības dažādošanu un ar ilgtspējīgas attīstības metodēm veicinot vispārējo attīstību; turklāt mudina vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas mērogā īstenot "labākas likumdošanas" iniciatīvu, lai citu starpā vienkāršotu administratīvās prasības, jo īpaši attiecībā uz finansiālā atbalsta pieteikumu iesniegšanu un izvērtēšanu;
25. atzīst panākto pozitīvo rezultātu attiecībā uz Eiropas robežkontroles resursu pirmreizējo īstenošanu un atzinīgi vērtē neseno Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko ievieš mehānismu ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību izveidi (COM(2006)0401), lai nodrošinātu ātru operatīvo un tehnisko palīdzību ikvienai dalībvalstij, kurai tā ir nepieciešama; tomēr uzskata, ka šādu vienību darbības būs efektīvas tikai tad, ja to uzdevumus pienācīgi saskaņos ar to darbību, ko veic Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības ārējām robežām (FRONTEX); prasa Komisijai izpētīt, vai ir jāizveido Eiropas Krasta apsardzes struktūra, kas šiem reģioniem un dalībvalstīm sniegtu papildu palīdzību ES ārējo robežu uzraudzībā;
26. atkārtoti pauž atbalstu FRONTEX iniciatīvām un darbībām un prasa, lai tā pastāvīgi uzraudzītu nelegālās imigrācijas ietekmi uz salu kopienām; aicina Komisiju un FRONTEX veikt tūlītējus pasākumus, lai sniegtu atbalstu salām, mazinot pašreizējo spriedzi šīs problēmas risināšanā, vienlaikus nodrošinot pienācīgu cilvēktiesību ievērošanu; aicina Padomi un Komisiju nodrošināt nepieciešamos resursus drīzai un efektīvai rīcībai; turklāt uzsver to nozīmi, kāda ir intensīvākai un ciešākai salu koordinācijai un sadarbībai, kā arī uzsver vajadzību šiem reģioniem aktīvāk iesaistīties nelegālās imigrācijas apkarošanā;
27. aicina Komisiju īpašu uzmanību pievērst platjoslu attīstībai un veicināt pasākumus, lai atrisinātu īpašus sarežģījumus tādu pakalpojumu sniegšanā salu reģionos kā veselības aprūpe un tiešsaistes medicīniskie pakalpojumi, elektroniskā pārvaldība un pilsoņiem pieejamie pakalpojumi;
28. uzskata, ka tūrisms vairumam salu ir galvenais labklājības nodrošināšanas resurss, kas tieši ietekmē citu nozaru (lauksaimniecības, tirdzniecības, pakalpojumu sniegšanas, zvejniecības) izaugsmi, un tāpēc obligāti ir jāievieš integrēta politika, ar kuru ir iespējams nodrošināt salu tūrisma ilgtspējību; uzskata, ka papildus šai politikai ir jāīsteno Eiropas pilsoņiem paredzēta labi organizēta Eiropas informācijas kampaņa, izveidojot kvalitātes un salu izcelsmi apliecinošu marķējumu, kā arī salās ir jāizveido citas darbības nozares vai jāturpina to attīstība; šajā ziņā aicina Komisiju veikt starpnozaru analīzi, īpašu uzmanību pievēršot iespējām atbalstīt ilgtspējīgu tūrismu saskaņā ar to salu reģionālajām stratēģijām, kuras atrodas tālu no apdzīvotām vietām;
29. ierosina Komisijai un citām iestādēm noteikt 2010. gadu par Eiropas salu gadu;
30. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.