Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B6-0101/2007

Debates :

PV 15/03/2007 - 11.1
CRE 15/03/2007 - 11.1

Balsojumi :

PV 15/03/2007 - 12.1
CRE 15/03/2007 - 12.1

Pieņemtie teksti :


Pieņemtie teksti
PDF 213kWORD 46k
Ceturtdiena, 2007. gada 15. marts - Strasbūra
Gvatemala
P6_TA(2007)0084RC-B6-0101/2007

Eiropas Parlamenta 2007. gada 15. marta rezolūcija par Gvatemalu

Eiropas Parlaments,

‐   ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas par Gvatemalu, it īpaši 2000. gada 18. maija(1), 2001. gada 14. jūnija(2), 2002. gada 11. aprīļa(3), 2003. gada 10. aprīļa(4), 2005. gada 7. jūlija(5) un 2006. gada 26. oktobra rezolūcijas par tiesas procesiem pret Rios Montt(6);

‐   ņemot vērā 2006. gada 12. decembrī parakstīto nolīgumu starp Gvatemalas valdību un Apvienoto Nāciju Organizāciju, kuras mērķis ir izveidot starptautisku izmeklēšanas komisiju cīņai pret nesodāmību Gvatemalā;

‐   ņemot vērā Parlamenta ciešo un pastāvīgo apņemšanos nodrošināt miera nolīgumu un cilvēktiesību ievērošanu Gvatemalā;

‐   ņemot vērā 2003. gada 15. decembrī starp Eiropas Kopienu, tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gvatemalas Republiku, Hondurasas Republiku, Kostarikas Republiku, Nikaragvas Republiku, Panamas Republiku, Salvadoras Republiku, no otras puses, pieņemto nolīgumu par politisko dialogu un sadarbību;

‐   ņemot vērā Centrālamerikas parlamenta (PARLACEN) pausto viedokli par šī parlamenta deputātu tīšām slepkavībām;

‐   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,

A.   tā kā 2007. gada 19. februārī Centrālamerikas parlamenta deputāti no Salvadoras Eduardo José D'Aubuisson Munguía, William Rizziery Pichinte Chávez un José Ramón González Rivas un viņu šoferis Gerardo Napoleón Ramírez, braucot uz PARLACEN plenārsēdi, tika nežēlīgi nogalināti, bet viņu sadegušās mirstīgas atliekas tika atrastas Gvatemalas pilsētas nomalē;

B.   tā kā par šo noziegumu aizdomās turētie (Luis Arturo Herrera López, José Estuardo López, José Adolfo Gutiérrez un Marvin Escobar Méndez), kas bija Gvatemalas policijas iecirkņa kriminālizmeklēšanas nodaļas atbildīgo amatos, tika nogalināti augstas drošības pakāpes cietumā, kur viņi bija ieslodzīti dīvainos apstākļos, kuri arvien vēl nav noskaidroti;

C.   tā kā pastāv aizdomas, ka šī nogalināšana ir saistīta ar mēģinājumu aizkavēt izmeklēšanu, kuras mērķis ir atklāt Centrālamerikas parlamenta (PARLACEN) deputātu slepkavības organizētājus;

D.   tā kā televīzijas žurnālistiem, kas sagatavoja reportāžu par piecu policistu slepkavību, pēc tās translācijas piedraudēja ar nāvi;

E.   tā kā pēc cilvēktiesību speciālistu domām, ik gadu Gvatemalā tiek izdarītas vairāki tūkstoši slepkavības un tikai 2 procentos gadījumu tiek veikts arests; tā kā tādi arodbiedrību aktīvisti kā Pedro Zamora no Puerto Quetzal, zemnieku līderi un viņu ģimenes locekļi 2007. gada gada sākumā arī tika nogalināti, un izmeklēšanā esošo genocīda lietu lieciniekiem, kā arī genocīda upuru juridiskajiem pārstāvjiem un cilvēktiesību organizācijām ir draudēts, tie cietuši no ielaušanās un laupīšanas;

F.   tā kā priekšsēdētaja vietnieks Eduardo Stein atzina, cik grūti ir apkarot organizēto noziedzību, ja tā ir dziļi iesakņojusies pašās valsts iestādēs; tā kā šis gadījums parāda organizētās noziedzības izplatību Gvatemalas policijas iestādēs, nesodāmības gaisotnes pieaugumu un sabiedrības drošības pasliktināšanos, un tādēļ iz jāuzņemas politiskā atbildība;

1.   pauž vispārēju nosodījumu visu šo slepkavību sakarā un izsaka līdzjūtību cietušo ģimenēm;

2.   sagaida, lai Gvatemalas valdība garantē valsts tiesībsargājošo iestāžu, kas ir atbildīgas par šo noziegumu izmeklēšanu, pilnīgu neatkarību, brīvību un drošību; aicina Gvatemalas un Salvadoras politiskās, tiesiskās un policijas iestādes sadarboties šīs lietas izmeklēšanā;

3.   mudina Gvatemalas parlamentu ratificēt nolīgumu, ar ko izveido starptautisko izmeklēšanas komisiju cīņai pret nesodāmību Gvatemalā;

4.   aicina Eiropas Savienību un Gvatemalas valdību sasaukt devēju valstu konsultatīvo grupu par Gvatemalu, iesaistot valstis, kas sniedz lielāko palīdzību, lai atbalstītu starptautisko izmeklēšanas komisiju cīņai pret nesodāmību Gvatemalā un veicinātu valsts līmeņa dialogu cīņai pret nesodāmību;

5.   mudina Gvatemalas parlamentu ratificēt Starptautiskās krimināltiesas Romas statūtus, kas pieņemti 1998. gada 17. jūlijā, kā arī pārveidot valsts tiesību aktus atbilstoši Romas statūtu un citu atbilstošu starptautisko tiesību aktu prasībām;

6.   aicina Gvatemalas valdību veikt pasākumus, lai aizsargātu tiesu iestāžu darbiniekus, cilvēktiesību pārkāpumu upurus, kuri vēlas taisnīgumu, cilvēktiesību aizstāvjus un lieciniekus, kas var panākt tiesas procesu virzību;

7.   atzinīgi vērtē valdības veikto drošības spēku restrukturizāciju un personālsastāva nomaiņu;

8.   izsaka atbalstu Gvatemalas iedzīvotājiem un iestādēm, lai tās turpinātu aizstāvēt tiesiskumu un veicināt ekonomisko, sociālo un politisko attīstību, kas savukārt palīdzētu nodrošināt mieru un saskaņu valstī;

9.   mudina Komisiju, īstenojot sadarbības stratēģiju ar Gvatemalu laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam veicināt tiesiskumu, cīņu pret nesodāmību, cilvēktiesību pilnīgu ievērošanu, kā arī atbalstīt Gvatemalas valdību drošības spēku jaudas veidošanā, pamatojoties uz cilvēktiesību ievērošanu;

10.   uzsver, ka iestādēm valstī, kurā ir PARCELEN mītne, ir ļoti svarīgi atbilstoši rīkoties, lai garantētu drošību un PARCELEN deputātu un parlamenta sanāksmju fizisko integritāti;

11.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Gvatemalas, Salvadoras un pārējo Centrālamerikas valstu valdībām, kā arī Centrālamerikas parlamentam.

(1) OV C 59, 23.2.2001., 286. lpp.
(2) OV C 53 E, 28.2.2002., 403. lpp.
(3) OV C 127 E, 29.5.2003., 688. lpp.
(4) OV C 64 E, 12.3.2004., 609. lpp.
(5) OV C 157 E, 6.7.2006., 494. lpp.
(6) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0466.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika