Eiropas Parlamenta 2007. gada 15. marta rezolūcija par Nigēriju
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas par situāciju Nigērijā,
– ņemot vērā Nigērijas ratificētās starptautiskās cilvēktiesību konvencijas,
– ņemot vērā Reglamenta 115. pantu,
A. tā kā neskatoties uz Nigērijas valdības pēdējo gadu centieniem veicināt cilvēktiesības un izskaust korupciju, un neskatoties uz dažiem uzlabojumiem civiltiesību un politisko tiesību jomā, daudzi sāpīgi un visvienkāršākie cilvēktiesību jautājumi vēl ir jārisina, un tā kā valsti vēl aizvien plosa korupcija, notiek patvaļīgi aresti, spīdzināšana, ārpustiesas linčošana un politiska vardarbība;
B. tā kā etniskās un reliģiskās atšķirības, kā arī plaši izplatītā nabadzība ir galvenie iemesli nebeidzamai starpkopienu vardarbībai;
C. tā kā islāma šariāta tiesas pārziņā ir krimināllietas 12 no 36 Nigērijas štatiem; tā kā tiesas turpina piespriest nāvessodus, kā arī pēršanu un amputēšanu, tā kā amputēšanu vairāk neizpilda, tiesas prāvas neatbilst starptautiskiem standartiem, piemēram, attiecībā uz tiesībām uz advokāta pakalpojumiem, kā arī apsūdzēto informēšanu par viņu tiesībām, un tās mēdz būt diskriminējošas pret sievietēm;
D. tā kā nesodāmība ir un paliek ierasta parādība, nevis izņēmums, jo ļoti nedaudzi no vardarbībā vainīgajiem un cilvēktiesību pārkāpējiem tiek pakļauti izmeklēšanai un notiesāti, un tā kā šāda nesodāmība pati par sevi ir galvenais šķērslis, lai risinātu un izbeigtu cilvēktiesību pārkāpumu un vardarbības problēmu;
E. tā kā Nigērijas policijas spēku nepietiekamās spējas un resursu trūkums, ierobežo to iespējas izmeklēt noziegumus un šo problēmu dēļ daudzi cilvēki tiek ilgstoši turēti pirmstiesas apcietinājumā, tādējādi pārkāpjot cilvēktiesības;
F. tā kā policija un drošības spēki bieži vien ir vainoti cilvēktiesību pārkāpumos, tostarp ārpustiesas slepkavībās, patvaļīgos arestos un spīdzināšanā;
G. tā kā bērnu darbs un bērnu tirdzniecība joprojām ir izplatītas parādības,
H. tā kā vārda brīvību joprojām ierobežo tas, ka tiek aizskarti žurnālisti un politiskie aktīvisti;
I. tā kā Nigērijas Parlaments patlaban izskata likumu ar nosaukumu "Viena dzimuma laulību aizlieguma likums", kurā paredzēts piecu gadu cietumsods ikvienam, kas "veic, atbalsta viendzimuma laulības vai veic tās, vai piedalās tajās kā liecinieks", turklāt arī ikvienam, kas publiski vai privāti popularizē vai aizstāv viena dzimuma attiecības;
J. tā kā valsts vēlēšanu kārtas 1999. un 2003. gadā nevar uzskatīt par brīvām un taisnīgām, plaši izplatītās krāpšanas un vardarbības dēļ,
1. aicina Nigērijas valdību veikt nekavējošus un efektīvus pasākumus, lai aizsargātu tās pilsoņus, izbeigtu vardarbību un plaši izplatīto korupciju, un cilvēktiesību pārkāpēju nesodāmību, kā arī aktīvi veicinātu cilvēktiesības;
2. aicina Nigērijas valdību atcelt nāves sodu un iejaukties individuālos gadījumos, kad šariāta tiesa ir piespriedusi nāves sodu, amputāciju vai pēršanu, vai citu necilvēcisku un pazemojošu sodu, kas ir pretrunā Nigērijas konstitūcijai, kā arī starptautiskajiem cilvēktiesību likumiem;
3. atzinīgi vērtē 26 Rietumāfrikas un Centrālāfrikas valstu daudzpusējo nolīgumu pret sieviešu un bērnu tirdzniecību, kā arī Nigērijas varasiestāžu citus centienus šajā jomā; tomēr aicina Nigērijas valdību darīt šajā jomā vēl vairāk, kā arī risināt bērnu ekspluatēšanas problēmu darba tirgū;
4. aicina iesaistītās puses nākamajās valsts vēlēšanās aprīlī publiski paziņot par savu apņemšanos izbeigt politisko vardarbību, slepkavības, iebaidīšanu un citus cilvēktiesību pārkāpumus, kā arī nesodāmību par šādiem noziegumiem;
5. aicina Nigērijas valdību veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu tās priekšvēlēšanu problēmas, kas saistītas ar to, ka Valsts Neatkarīgā Vēlēšanu komisija nav īsti neatkarīga, kā arī ar drošības spēku aizskarošajām darbībām un uzmākšanos, un jebkādiem citiem šķēršļiem vārda un uzskatu brīvībai, un citiem brīvu un taisnīgu vēlēšanu pamatnosacījumiem;
6. aicina Nigērijas valdību nepieņemt ierosināto "Viena dzimuma laulību aizlieguma likumu" tā pašreizējā redakcijā, jo tas paredz pārkāpumus pret tādām cilvēka pamattiesībām kā vārda un uzskatu brīvība, jo īpaši nosakot piecu gadu cietumsodu ikvienam, kas publiski vai privāti popularizē vai aizstāv viena dzimuma attiecības;
7. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un Nigērijas valdībai un parlamentam.