(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2005)0586)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 80. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0062/2006),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A6-0058/2007),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV vēl nav publicēts.

(Teksts attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas Līgumu un jo īpaši tā 80. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru(3),

tā kā:

(1)  Kopienas kuģošanas drošība un pilsoņu drošība, kā arī uzņēmēju, kas sniedz šo pakalpojumu drošība un vides aizsardzība jānodrošina nepārtraukti.

(2)  Attiecībā uz starptautisko kuģošanu, pieņemot vairākas konvencijas, kuru depozitāre ir Starptautiskā Jūrniecības Organizācija (SJO), ir noteikts visaptverošs pamats, kas uzlabo drošību uz jūras un vides aizsardzību attiecībā uz kuģu radītu piesārņojumu.

(3)  Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS) un konvencijām, kuru depozitāre ir SJO, valstis, kuras ir šo konvenciju puses, ir atbildīgas par tiesību aktu izsludināšanu un citu pasākumu veikšanu, kuri var būt vajadzīgi šo konvenciju pilnīgai īstenošanai, lai nodrošinātu, ka no drošības un jūras vides aizsardzības ziņā kuģis ir gatavs darbam, kam tas ir paredzēts, un ka tā apkalpē ir kompetenti jūrnieki.

(4)  Visu Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvji Starptautiskajā darba organizācijā (SDO) ir atbalstījuši SDO 2006. gada Konvencijas par jūras darbaspēku pieņemšanu, kurā pašreizējo jūrniecības darba tiesību aktu kopums konsolidēts vienotā tiesību aktā. Minētā Konvencija ir saistīta arī ar pienākumiem, kas jāuzņemas karoga valstij, un pēc tās stāšanās spēkā, tā būtu jāietver šajā direktīvā.

(5)  Lai nodrošinātu SJO konvenciju īstenošanu Kopienā, ņemot vērā, ka visām dalībvalstīm jābūt SJO Konvenciju pusēm un jāpilda šajās konvencijās noteiktās saistības attiecībā uz kuģiem, kas peld ar attiecīgās valsts karogu, šo konvenciju obligātie noteikumi jāiekļauj Kopienas tiesību aktos.

(6)  Šie obligātie noteikumi jāīsteno kopā ar attiecīgiem Kopienas tiesību aktiem, kas attiecas uz kuģu, to apkalpes, pasažieru un kravas drošību un kuģu izraisīta piesārņojuma novēršanu un jūrnieku darba laiku.

(7)  Dažas dalībvalstis vēl nav nobeigušas procesu, lai kļūtu par dažu SJO konvenciju līgumslēdzējām pusēm, piemēram, SOLAS Konvencijas un Konvencijas par kravas zīmi 1988. gada protokoliem, MARPOL IV un VI pielikumam, vai īpašajām SJO konvencijām, uz kurām Kopienas tiesību aktos ir nepārprotamas atsauces, un šīs valstis jārosina pabeigt šo procesu.

(8)  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes ... Direktīvu 2007/../EK par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā(4), dalībvalstīm jārīkojas saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, kuri noteikti pielikumā un papildinājumā SJO Rezolūcijai A.847(20) par pamatnostādnēm, kas palīdz dalībvalstīm īstenot SJO instrumentus, lai nodrošinātu, ka to kompetentās administrācijas spēj nodrošināt starptautisko konvenciju noteikumu pienācīgu izpildi, jo īpaši attiecībā uz kuģu pārbaudi un apsekošanu un obligāto sertifikātu un atbrīvojuma sertifikātu izsniegšanu.

(9)  SJO Rezolūcija A.847(20) ir atcelta ar SJO Rezolūciju A.973(24) par SJO obligāto instrumentu īstenošanas kodeksu, kurā ietverti obligātie noteikumi, kas dalībvalstīm jāīsteno.

(10)  Dalībvalstīm efektīvi un konsekventi jāizpilda savas karoga valsts saistības saskaņā ar SJO konvencijām un jāņem vērā SJO Rezolūcija A.973(24).

(11)  SJO konvencijas piešķir karoga valstīm tiesības atbrīvot savus kuģus no SJO konvencijās noteiktajiem pamata noteikumiem karoga valstīm un piemērot līdzvērtīgus noteikumus, un šajās konvencijās būtisks prasību skaits atstāts administrāciju pārziņā. Kaut arī nepieciešama zināma elastība specifisku pasākumu īstenošanā, ja šo iespēju pilnībā atstāj tikai atsevišķu administrāciju pārziņā, rezultātā dažādās dalībvalstīs tiktu sasniegtas dažādas drošības pakāpes un, iespējams, tiktu traucēta karogu savstarpējā konkurence.

(12)  Kopiena ir apņēmusies izveidot harmonizētu interpretāciju tehniskās drošības standartiem attiecībā uz pasažieru kuģiem, kas veic starptautiskus reisus, kuri noteikti 12. pantā Padomes 1998. gada 17. marta Direktīvai 98/18/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem(5). Ja vajadzīgs, tāda pati pieeja jāievēro katrā atsevišķā gadījumā, lemjot par piemērotu risinājumu un darbojoties pēc ieinteresēto pušu pieprasījuma, attiecībā uz līdzīgiem noteikumiem par citu veidu kuģiem, uz kuriem attiecas SJO konvencijas, neierobežojot SJO noteikumu harmonizētas interpretācijas pieņemšanu.

(13)  Dalībvalstu jūras administrācijām vajadzīgi pienācīgi līdzekļi savu karoga valsts saistību izpildei atbilstoši flotes lielumam un sastāvam un pamatojoties uz attiecīgām SJO prasībām.

(14)  Obligātie kritēriji šiem līdzekļiem jānosaka, pamatojoties uz dalībvalstu praktisko pieredzi.

(15)  Procedūru obligātajai īstenošanai, ko ieteikusi SJO ar 2004. gada 20. decembra Jūrniecības drošības komitejas 1140. Cirkulāru/ Jūras vides aizsardzības komitejas (MEPC) 424. Cirkulāru par "kuģu nodošanu no vienas valsts otrai", jāstiprina ar karoga nomaiņu saistītie noteikumi, kas minēti SJO konvencijās un Kopienas ar jūras drošību saistītajos tiesību aktos un jāuzlabo pārskatāmība karoga valstu starpā drošības uz jūras interesēs.

(16)  Dalībvalstīm uz tiem kuģiem, kas kuģo ar tās karogu, jāattiecina harmonizētas karoga valsts veiktas sertificēšanas un apsekošanas prasības, kā noteikts attiecīgajā kārtībā un pamatnostādnēs, kuras pievienotas SJO Asamblejas rezolūcijai A.948(23) par pamatnostādnēm apsekojumu veikšanai harmonizētajā apsekojumu un sertificēšanas sistēmā.

(17)  Stingrai un rūpīgai to atzīto organizāciju uzraudzībai, kuras veic karoga valstu pienākumus dalībvalstu vārdā un kuras atbilst dalībvalstu flotes lielumam un sastāvam, jāuzlabo vispārējā to kuģu, kas kuģo ar dalībvalsts karogu, darba kvalitāte.

(18)  Ja karoga valsts inspektori izpildīs obligātos kritērijus, jūras administrācijām vajadzētu tikt nodrošinātiem līdzvērtīgiem noteikumiem un vajadzētu uzlaboties to kuģu, kas kuģo ar dalībvalsts karogu, darba kvalitātei.

(19)  Dalībvalstīm kā karoga valstīm ir pienākums attiecībā uz izmeklēšanas veikšanu sakarā ar negadījumiem un incidentiem, kuros iesaistīti šo dalībvalstu kuģi.

(20)  Īpašie noteikumi, kas dalībvalstīm jāievēro, izmeklējot negadījumus jūras transporta jomā, ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes ... Direktīvā 2007/…/EK ar ko nosaka pamatprincipus negadījumu izmeklēšanai jūras transporta nozarē un groza Direktīvas 1999/35/EK un 2002/59/EK(6).

(21)  Obligāta SJO drošas kuģa apkalpes komplektēšanas principu īstenošana veicinātu kuģu, kas kuģo ar dalībvalsts karogu, darba kvalitāti.

(22)  Datubāzu sastādīšana, kuras sniegtu būtisku informāciju par kuģiem, kas kuģo ar dalībvalsts karogu, kā arī par kuģiem, kas atstājuši dalībvalsts reģistru, uzlabotu augstas kvalitātes flotu darbības pārskatāmību un veicinātu labāku karoga valstu saistību izpildes uzraudzību, kā arī nodrošinātu līdzvērtīgu darbības lauku jūras administrācijām.

(23)  Karoga valstu darba novērtēšanai un pārskatei un, pēc vajadzības, korektīvajiem pasākumiem jānodrošina, ka visas ES dalībvalstis ir Parīzes Saprašanas memoranda (SM) baltajā sarakstā par ostas valsts kontroli.

(24)  Dalībvalstis ir apņēmušās ievērot obligātos SJO instrumentus, kā prasīts Rezolūcijā A.974(24) par brīvprātīgo SJO dalībvalstu audita sistēmu ietvaru un procedūram, ko pieņēmusi SJO Asambleja 2005. gada 1. decembrī.

(25)  Brīvprātīgā SJO dalībvalsts audita sistēmā ievērota standarta pieeja kvalitātes vadībai, kurā iekļauti principi, kritēriji, audita jomas, audita process un kārtība, kuri ir piemēroti, lai noteiktu, kādā mērā dalībvalstis īsteno un izpilda karoga valsts saistības un atbildību, kas ietverta obligātajās SJO konvencijās, kuru puse ir dalībvalsts. Šo audita procesu tādēļ jau var iekļaut Kopienas tiesību aktos par jūras drošību.

(26)  Administratīvo procedūru kvalitātes sertifikācija saskaņā ar ISO vai ekvivalentiem standartiem tādēļ varētu nodrošināt vēl līdzvērtīgākus noteikumus kvalitatīvām jūras administrācijām.

(27)  Lai nodrošinātu līdzvērtīgus noteikumus tiem kuģu īpašniekiem, kas ekspluatē kuģus ar dalībvalsts karogu un tiem, kas ekspluatē kuģus ar citu valstu karogiem, būtu jāievieš sinerģija karoga valstīm, kuras apņemas obligāti īstenot starptautisko SJO instrumentu īstenošanas Kodeksu, kuru ar 2005. gada 1. decembra Asamblejas Rezolūciju A.973(24) pieņēmusi Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO), un kuras piekrīt, ka tām veic auditu saskaņā ar SJO Rezolūcijas A.974(24) noteikumiem.

(28)  Komisijai, atbilstīgi nosacījumiem, kas minēti SJO rezolūcijā A.973(24) un A.974(24) būtu jāveicina Karoga valsts Saprašanās memoranda ieviešana, lai ieviestu karoga valstu sinerģiju un būtu jāmudina reģistrēt kuģus dalībvalstu reģistros. Ja trešās valstis, kuras nodrošina atbilstošu kvalitātes un uzraudzības sistēmu, varētu slēgt nolīgumus ar Eiropas Kopienu, lai izmantotu Kopienas standartu prestižu un vienkāršākas administratīvās formalitātes, tas, laikā, kad valstu reģistri un jūras lietu administrācijas iekļautas globālajā konkurencē, celtu vispārējo atbilstības līmeni SJO konvencijām un izskaustu starptautisko dempingu.

(29)  Eiropas Jūras Drošības aģentūrai (EJDA), kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1406/2002(7) jānodrošina atbalsts, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu šīs direktīvas īstenošanu.

(30)  Pasākumi, kas nepieciešami šīs Direktīvas ieviešanai, jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību(8).

(31)  Tā kā uzsāktās darbības mērķus, proti, piemērotu pasākumu ieviešanu un īstenošanu jūras transporta jomā, atsevišķas dalībvalstis nevar sasniegt pietiekamā apjomā, un tādēļ, pamatojoties uz darbības apjomu, tos labāk sasniegt būtu iespējams Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā izklāstīto proporcionalitātes principu šī direktīva nosaka tikai to, kas ir vajadzīgs, lai sasniegtu minētos mērķus,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Priekšmets

1.  Šīs Direktīvas mērķis ir:

2.  Šī direktīva neierobežo Kopienas jūrniecības tiesību aktus, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2099/2002 2. panta 2. punktā(9), un Padomes Direktīvu 1999/63/EK(10).

2. pants

Definīcijas

1.  Šīs direktīvas mērķiem piemēro šādas definīcijas:

c)   "karoga valsts kodekss (KVK)" nozīmē "SJO obligāto instrumentu īstenošanas Kodeksa" 1. un 2. daļu, ko pieņēmusi SJO ar Rezolūciju A.973(24);

2.  Saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto kārtību, var pieņemt pasākumus, lai grozītu 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā minētās definīcijas jaunu konvenciju vai noteikumu dēļ.

3. pants

Starptautisko pamatnoteikumu īstenošana

1.  Dalībvalstis kļūst par SJO konvenciju un SJO īpašo konvenciju pusēm. Tomēr šī saistība attiecas uz konvencijām tikai tādā redakcijā, kādā tās ir direktīvas spēkā stāšanās dienā.

2.  Dalībvalstis, kuras šīs direktīvas spēkā stāšanās dienā vēl nav kādas SJO konvencijas un SJO īpašo konvencijas puses, sāk šīs konvencijas ratificēšanu vai pievienošanos šīm konvencijām saskaņā ar saviem tiesību aktiem. Tās deviņdesmit dienu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā dara zināmu Komisijai paredzamo datumu, kad dokumentu, ar kuru ratificē konvenciju vai ar kuru pievienojas šai konvencijai, deponēs Starptautiskās Jūrniecības Organizācijas Ģenerālsekretāram.

3.  Katra dalībvalstis skaidri piešķir savai administrācijai pienākumus, kas saistīti ar politikas sagatavošanu un attīstību, lai īstenotu SJO konvencijās noteiktās karoga valsts saistības, un nodrošinātu savas administrācijas spēju dot atbilstošu ieguldījumu dalībvalstu tiesību aktu izdošanā un dot norādes par to īstenošanu un izpildi.

4.  Īpaši attiecībā uz starptautisko kuģošanu, dalībvalstis pilnībā attiecina ar karoga valstīm saistītos noteiktos obligātos noteikumus, kas noteikti SJO konvencijās, saskaņā ar tajās minētajiem nosacījumiem un attiecībā uz tajās minētajiem kuģiem un pienācīgi ņem vērā šīs direktīvas I pielikuma noteikumus.

5.  Dalībvalstis pastāvīgi uzlabo tos pasākumus, kurus veic, lai ievērotu SJO konvencijas. Uzlabojumus veic, stingri un efektīvi pēc vajadzības piemērojot un izpildot valsts tiesību aktus, un pastāvīgi uzraugot to ievērošanu.

6.  Saskaņā ar 18. panta 2. punktā noteikto regulatīvo procedūru vai nu pēc Komisijas, vai vienas vai vairāku administrāciju, vai ieinteresēto uzņēmēju pieprasījuma, var pieņemt pasākumus, lai:

4. pants

Drošības un piesārņojuma novēršanas prasību ievērošanai nepieciešamie līdzekļi un darbības

1.  Katra dalībvalstis nodrošina savu administrāciju ar pietiekamiem līdzekļiem atbilstoši savas flotes lielumam un sastāvam. Šiem līdzekļi:

2.  Katra dalībvalsts nodrošina karoga valsts inspektoru apmācību, karoga valsts inspektoru un izmeklētāju uzraudzību, un negadījumu vai trūkumu gadījumā piekrastes valsts inspektoru un izmeklētāju darbību uzraudzību, kā arī to apstiprināto struktūru darbības uzraudzību, kuras pilnvarotas saskaņā ar 7. pantu.

3.  Katra dalībvalsts izstrādā vai uztur kuģu būves un aprīkojuma projektu pārbaudes, atzīšanas un apstiprināšanas spēju, kā arī tehnisko lēmumu pieņemšanas spēju atbilstoši savas flotes lielumam un sastāvam.

4.  Saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru ir jānosaka obligātās prasības 1. un 2. punktā noteikto saistību īstenošanai.

5. pants

Kuģa reģistrācija ar dalībvalsts karogu

1.  Pirms jebkura kuģa reģistrācijas attiecīgā dalībvalstis pārbauda kuģa identitāti, tostarp, ja vajadzīgs, SJO Kuģa identifikācijas numuru, un citus datus par kuģi, lai kuģis nekuģotu ar divu vai vairāku valstu karogiem vienlaicīgi. Iegūst pierādījumus, ka kuģis, kurš iepriekš bijis reģistrēts ar citas valsts karogu, vairs nav šīs valsts reģistrā, vai no šīs valsts reģistra ir saņemta piekrišana kuģa pārejai.

2.  Priekšnosacījums kuģa pirmajai reģistrācijai dalībvalsts reģistrā ir tas, ka attiecīgā dalībvalsts pārliecinās, ka attiecīgais kuģis atbilst piemērojamajiem starptautiskajiem tiesību aktiem, kā arī nodrošina, ka to apliecina dokumentāli pierādījumi, kas ir tās rīcībā. Ja vajadzīgs, taču ikreiz, ja kuģis nav jauns, tā uztur sakarus ar iepriekšējo karoga valsti un prasa tai nodot nepieciešamos dokumentus un datus.

3.  Ja viena dalībvalsts iesniedz prasību citai dalībvalstij, iepriekšējā karoga valstij ir pienākums nosūtīt attiecīgos dokumentus un datus, atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Regulai (EK) Nr. 789/2004 par kravas un pasažieru kuģu nodošanu Kopienā no viena reģistra citā(11).

4.  Ikreiz, kad cita karoga valsts pieprasa informāciju par kuģi, kas svītrots no dalībvalsts reģistra, šī dalībvalsts nekavējoties sniedz citai karoga valstij ziņas par trūkumiem, neatbilstību piemērojamiem grafikiem un jebkādu citu ar drošību saistītu informāciju.

5.   1., 2. un 4. punktu piemēro neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 789/2004 4. pantu.

6. pants

Kuģa, kas kuģo ar dalībvalsts karogu, drošības nodrošināšana

1.  Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka kuģi, kuriem ir tiesības kuģot ar šīs valsts karogu, ievēro starptautiskos noteikumus un standartus. Šie pasākumi jo īpaši ietver sekojošo:

2.  Dalībvalstis, kā paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 27. jūnija Direktīva 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu(12) izstrādā un īsteno piemērotu kontroles un uzraudzības programmu kuģiem, kas kuģo ar to karogu, lai spētu, izmantojot arī Kopienas SafeSeaNet datu apmaiņas sistēmu, savlaicīgi un pienācīgā veidā atbildēt uz ostas vai piekrastes valstu iesniegtajiem informācijas pieprasījumiem negadījumu vai trūkumu gadījumā.

3.  Dalībvalstis un atzītās organizācijas, kas rīkojas to vārdā, izsniedz sertifikātus kuģim vai indosē sertifikātus tikai pēc tam, kad noteikts, ka kuģis atbilst visām piemērojamām prasībām.

4.  Dalībvalstis izsniedz personai starptautisku kompetences sertifikātu vai indosamentu tikai pēc tam, kad noteikts, vai persona atbilst visām piemērojamām prasībām.

5.  Dalībvalstis nodrošina, ka apsekošana tās kuģiem ir veikta saskaņā ar attiecīgo kārtību un pamatnostādnēm, ievērojot harmonizēto apsekošanas un sertifikācijas sistēmu, kā minēts SJO Asamblejas Rezolūcijā A.948(23) tās pēdējā versijā.

6.  Ja kuģi, kas kuģo ar dalībvalsts karogu, aiztur ostas valsts, karoga valsts rīkojas saskaņā ar III pielikumā norādītajām vadlīnijām.

7.  III pielikumu var grozīt saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto kārtību, lai uzlabotu vadību, ņemot vērā pieredzi, kas gūta, īstenojot pašreizējos noteikumus.

7. pants

Pilnvaru piešķiršana tiesību aktos paredzēto uzdevumu veikšanai

1.  Neskarot Direktīvu 94/57/EK vai Direktīvu 2007/../EK [par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā], dalībvalstis, kuras savu kuģu pārbaudes un sertifikāciju uztic atzītām organizācijām, veido un uztur savas flotes lielumam un sastāvam atbilstošu spēju pastāvīgi uzraudzīt un kontrolēt apsekojuma un sertifikācijas procesu, ko veic atzītās organizācijas, kas rīkojas dalībvalstu vārdā.

Tās nodrošina tiešu saziņu, izmantojot internetu, starp administrāciju un atzītajām organizācijām, un to, ka personāls, kas ir iesaistīts atzīto organizāciju uzraudzībā, labi pārzina šo organizāciju un karoga valsts noteikumus un var veikt efektīvu atzīto organizāciju darba novērošanu.

2.  Dalībvalstis, uz kurām attiecas 1. punkts, paredz iespēju veikt papildu apsekojumus kuģiem, kas kuģo ar tās karogu, lai nodrošinātu, ka tie atbilst SJO Konvencijām un valstu prasībām.

3.  Papildu apsekojumi, kas minēti 2. punktā, ik pēc 12 mēnešiem ir obligāti kuģiem, kuri:

4.  Kad ir stājušies spēkā saskaņā ar Direktīvas 2007/…/EK [par ostas valsts kontroli] 5. panta 2. punktu pieņemtie sīki izstrādātie pārbaudes noteikumi, 2. un 3 punktā minētās papildus pārbaudes nav vajadzīgas kuģiem, kam saskaņā ar šo direktīvu pēdējā pārbaudē ir noteikts mazs riska profils.

5.  Dalībvalstis, uz kurām attiecas 1. punkts, turpmāk:

6.  Pamatnostādnes attiecībā uz pārbaužu procedūrām un kontroles sistēmas, ko piemēro papildu pārbaudēm, kā arī obligātos kritērijus inspektoriem, kuri veic papildu pārbaudes, nosaka saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto regualtīvo procedūru.

8. pants

Karoga valsts inspektori

1.  Dalībvalstis definē un dokumentē atbildību, pilnvaras un savstarpējās darba attiecības visam karoga valsts personālam, kas vada, pilda un pārbauda ar drošību un piesārņojuma novēršanu saistīto un drošību un piesārņojuma novēršanu ietekmējošo darbību.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka personāls, kas veic vai ir atbildīgs par apsekošanu, tostarp pārbaudes un auditu uz kuģiem vai uzņēmumos, atbilst II pielikumā noteiktajiem obligātajiem kritērijiem.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka pārējam personālam, kas nav minēts 2. punktā, un kas palīdz pildīt karoga valsts saistības, ir izglītība, apmācība un uzraudzība, kas nepieciešama uzdevumiem, kurus tiem atļauts pildīt.

4.  Dalībvalstis ar atbilstīgām metodēm un vajadzīgajiem līdzekļiem nodrošina dokumentēšanas sistēmas īstenošanu notiekošajai prasmju pilnveidošanai 1. un 3. punktā minētajiem darbiniekiem un pastāvīgu zināšanu atjaunināšanu atbilstīgi viņiem noteiktajiem uzdevumiem vai uzdevumiem, ko viņi ir pilnvaroti veikt.

5.  Karoga valsts izdod inspektoriem, kas tās vārdā pilda uzdevumus uz kuģu klāja vai to kravas telpās, kā arī attiecīgā gadījumā 3. punktā minētajam personālam identifikācijas dokumentus, kas apstiprina viņu pilnvaras.

6.  II pielikums var tikt grozīts atbilstīgi 18. panta 2. punktā noteiktajai regulatīvajai procedūrai, lai uzlabotu pamatnostādnes, ņemot vērā gūto pieredzi esošo noteikumu īstenošanā.

7.  Saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru var noteikt obligātās prasības 3. punktā minētā personāla kvalifikācijai.

9. pants

Karoga valsts veiktas izmeklēšanas

Dalībvalstis, notiekot jebkādam negadījumam uz jūras vai piesārņojumam, kurā iesaistīts kuģis, kurš kuģo ar tās karogu, veic tā izmeklēšanu, ņemot vērā atbildību un pienākumus, kas noteikti Jūras negadījumu un incidentu izmeklēšanas kodeksā, ko pieņēmusi SJO ar Rezolūciju A.849(20), kas pievienots SJO Asamblejas Rezolūcijai A.884(21) tās atjauninātajā redakcijā. Šādas negadījumu izmeklēšanas veic piemēroti kvalificēti izmeklētāji, kas ir kompetenti ar negadījumu saistītajās lietās, ko šajā nolūkā dalībvalstis nodrošina neatkarīgi no negadījuma vai incidenta atrašanās vietas.

10. pants

Droša kuģa apkalpes komplektēšana

Dalībvalstis nodrošina, ka kuģiem, kas kuģo ar to karogu, ir pienācīga apkalpe, raugoties no cilvēka dzīvības viedokļa uz jūras, un ievēro kuģa apkalpes komplektēšanas principus, kas noteikti SJO Asamblejas Rezolūcijā A.890(21) par Drošas kuģa apkalpes principiem tās atjauninātajā redakcijā, ņemot vērā šai Rezolūcijai pievienotās attiecīgās pamatnostādnes.

11. pants

Papildus pasākumi

1.  Dalībvalstis izstrādā vai uztur savu kuģu flotes datubāzi ar katra kuģa tehnisko raksturojumu un 2. punktā minēto informāciju, vai nodrošina tiešu pieeju datubāzei, kas sniedz līdzīgu informāciju. Dalībvalstis piešķir Komisijai tiesības vai nu piekļūt datubāzei par attiecīgās valsts kuģiem, vai atkarībā no gadījuma nodrošināt tām pieeju, kā arī iespēju iegūt datus un ar tiem apmainīties.

2.  Katras dalībvalsts datubāzē iekļauj šādu informāciju:

3.  Saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru, ņemot vērā norises jaunu datubāzu izveidi, var grozīt 2. punktā minēto informāciju.

Var noteikt harmonizētu formātu datu sniegšanai saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.

4.  Visus šī panta 2. punktā minētos datus nekavējoties nosūta jaunajai karoga valstij, ja kuģi svītro no reģistra un to pārceļ uz citu reģistru.

12. pants

Karoga valstu darba novērtēšana un pārskate

1.  Dalībvalstis ik gadu novērtē savu darbu attiecībā uz šīs direktīvas noteikumiem.

2.  Pasākumi karoga valstu darba novērtēšanai cita starpā iekļauj ostas valsts kontroles aizturēto kuģu īpatsvaru, karoga valsts pārbaužu rezultātus, negadījumu statistiku, saziņas un informēšanas procesus, ikgadējo statistiku par zudumiem (izņemot pilnīgus konstruktīvus zudumus, un pārējos izpildes rādītājus pēc vajadzības, lai noteiktu, vai personāls, līdzekļi un administratīvās procedūras ir pietiekamā līmenī, lai izpildītu karoga valsts saistības.

3.  Saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru, nosaka kopīgu metodoloģiju karoga valsts darbības novērtēšanai.

4.  Dalībvalstis, kuras jebkura kalendārā gada 1. jūlijā redzamas melnajā vai pelēkajā sarakstā, kas publicēts Parīzes Saprašanās memoranda par ostas kontroli gada pārskatā, līdz tā paša gada 1. septembrim sniedz Komisijai plašu ziņojumu par saviem trūkumiem karoga valsts saistību izpildē. Šajā ziņojumā parāda un analizē galvenos sliktas darba izpildes iemeslus un nosaka to kuģu kategorijas, kuru dēļ ir šāds rezultāts. Ziņojums ietver arī korektīvo pasākumu plānu, tostarp, pēc vajadzības, papildu apsekojumus, kurus īsteno, cik ātri vien iespējams.

13. pants

Kārtība, kādā karoga valstij veic auditu

1.  Katra dalībvalstis nodrošina, ka trīs gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā un pēc tam regulāri tām jāveic neatkarīgu auditu par atbilstību šai direktīvai.

2.  Audita, kas minēts 1. punktā, pamatu un kārtību nosaka saskaņā ar 18. panta 2. punktā noteikto regulatīvo procedūru.

Tomēr auditus, kurus veic saskaņā ar SJO Rezolūcijas A.974(24) noteikumiem, pieņem kā auditu, kas minēts 1. punktā, ja tiek izpildīti 3. punktā noteiktie nosacījumi. Pieņemšana neierobežo nevienu papildu pārbaudi, kuru veic Komisija vai pēc Komisijas pieprasījuma, lai pārbaudītu atbilstību Kopienas jūrniecības tiesību aktiem.

3.  Dalībvalstis nodrošina:

4.  Saskaņā ar 18. panta 2. punktā noteikto regulatīvo procedūru:

5.  Ja vajadzīgs, Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādā ieteikumus un izsaka priekšlikumus, lai uzlabotu SJO audita sistēmas procedūru un rezultātus, gadījumā, kas minēts 2. punktā.

14. pants

Kvalitātes sertifikācija

1.  Katra dalībvalstis izstrādā, īsteno un uztur savas administrācijas kvalitātes vadības sistēmu. Šādai kvalitātes vadības sistēmai jābūt sertificētai saskaņā ar ISO 9001:2000 standartiem vai ekvivalentiem standartiem, kas vismaz atbilst visām ISO 9001:2000 prasībām, un tai tiek veikts audits saskaņā ar ISO 19011:2002 pamatnostādnēm vai tām ekvivalentiem standartiem, kas atbilst visiem ISO 19011:2002 aspektiem. Saistībā ar minētajiem ekvivalentajiem standartiem ievēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/34/EK(16).

2.  Kvalitātes vadības sistēmu izveido trīs gadu laikā pēc šīs Direktīvas stāšanās spēkā.

3.  Kvalitātes vadības sistēmu sertificē četru gadu laikā pēc šīs Direktīvas stāšanās spēkā.

4.   1. punkta atsauces uz ISO standartiem var atjaunināt saskaņā ar 18. panta 2 punktā noteikto regulatīvo procedūru.

15. pants

Sadarbības nolīgumi

Komisija pirms [2007.] gada beigām nodod Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par to, vai ir iespējams izstrādāt Saprašanās memorandu starp Eiropas Kopienu, dalībvalstīm un trešām valstīm par karoga valsts saistībām attiecībā uz kontroli ar mērķi nodrošināt līdzvērtīgus noteikumus ar dalībvalstīm tām trešām valstīm, kuras ar SJO Rezolūciju A.973(24) ir apņēmušās obligāti īstenot starptautisko SJO instrumentu īstenošanas Kodeksu, un kuras piekrīt, ka tām veic auditu saskaņā ar SJO Rezolūcijas A.974(24) noteikumiem.

16. pants

Informācijas nosūtīšana un paziņojumi

1.  Visas dalībvalstis dara zināmu SJO un Komisijai to informāciju, kuru prasa SJO konvenciju noteikumi.

2.  Katru gadu dalībvalstis informē Komisiju par:

3.  Saskaņā ar 18. panta 2. punktā noteikto regulatīvo procedūru var izveidot harmonizētu veidlapas paraugu 2. punktā minētajiem informēšanas pienākumiem.

4.  Komisija pēc informācijas saņemšanas no dalībvalstīm sagatavo konsolidētu ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu. Šo ziņojumu adresē Eiropas Parlamentam un Padomei.

17. pants

Grozījumi

Papildus 2. panta 2. punktā, 6. panta 7. punktā un 11. panta 3. punktā paredzētajiem grozījumiem, šo direktīvu var grozīt saskaņā ar 18. panta 2. punktā noteikto regulatīvo procedūru, lai ņemtu vērā jaunus, ar karoga valstīm saistītus noteikumus un saistības, kas izstrādāti starptautiskā līmenī, jo īpaši SJO un SDO.

SJO konvenciju un SJO obligāto instrumentu īstenošanas Kodeksa grozījumus var izslēgt no šīs direktīvas darbības jomas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2099/2002 5. panta 2. punktu.

18. pants

Komiteja

1.  Komisijai palīdz Jūru drošības un kuģu radīta piesārņojuma novēršanas komiteja (COSS), kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 2099/2002 3. pantu.

2.  Atsaucoties uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punkts paredz divus mēnešus ilgu termiņu.

19. pants

Transponēšana

1.  Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz […]. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

20. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

…,

Eiropas Parlamenta vārdā ‐ Padomes vārdā ‐

Priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

KAROGA VALSTS KODEKSS (KVK)

1. un 2. daļa KODEKSAM, AR KO ĪSTENO OBLIGĀTOS SJO INSTRUMENTUS

1.DAĻA – KOPĒJĀS JOMAS

Mērķis

1.  Šī Kodeksa mērķis ir uzlabot drošību uz jūras un jūras vides aizsardzību pasaulē.

2.  Dažādas administrācijas šo Kodeksu skata atkarībā no saviem apstākļiem, un tām saistoša ir tikai to 6. punktā minēto instrumentu īstenošana, kuru līgumslēdzējas valdības vai puses tās ir. Ģeogrāfisku faktoru un dažādu apstākļu dēļ dažām administrācijām var būt nozīmīgāka loma kā karoga valstij, nevis kā ostas valstij vai piekrastes valstij, turpretī citām var būt nozīmīgāka loma kā piekrastes vai ostas valstij, nevis karoga valstij. Šāds līdzsvara trūkums nekādā veidā nemazina šo valstu karoga, ostas, vai piekrastes valsts pienākumus.

Stratēģija

3.  Lai valsts atbilstu šī Kodeksa mērķim, jāizstrādā stratēģija par šādiem jautājumiem:

Īstenojot iepriekš minēto stratēģiju, jāievēro šajā Kodeksā dotās norādes.

Vispārīgi

4.  Ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS) un SJO konvenciju noteikumus, administrācijas ir atbildīgas par tiesību aktu izsludināšanu un citu pasākumu veikšanu, kuri var būt vajadzīgi, lai šīs konvencijas tiktu pilnībā īstenotas, lai nodrošinātu, ka no drošības un jūras vides aizsardzības viedokļa kuģis ir gatavs darbam, kam tas ir paredzēts, un ka tā apkalpē ir kompetenti jūrnieki.

5.  Veicot jūras vides piesārņojuma novēršanas, samazināšanas un kontroles pasākumus, valstis rīkojas tā, lai tieši vai netieši nenodotu postījumu vai briesmas no vienas teritorijas uz citu, un nepārveidotu viena veida piesārņojumu par cita veida piesārņojumu. (UNCLOS, 195. pants).

Darbības joma

6.  Obligātie SJO instrumenti, kas apspriesti šajā Kodeksā, ir:

1)   1974. gada Starptautiskā Konvencija par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras ar izdarītajiem grozījumiem (SOLAS 74);

2)   1978. gada protokols attiecībā uz 1974. gada Starptautisko Konvenciju par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras ar izdarītajiem grozījumiem (SOLAS PROT 1978);

3)   1988. gada protokols attiecībā uz 1974. gada Starptautisko Konvenciju par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras ar izdarītajiem grozījumiem (SOLAS PROT 1988);

4)   1973. gada Starptautiskā Konvencija par piesārņošanas novēršanu no kuģiem, kurā izmaiņas izdarītas ar 1978. gada protokolu (MARPOL 73/78);

5)   1997. gada protokols, kas groza 1973. gada Starptautisko Konvenciju par piesārņošanas novēršanu no kuģiem, kurā izmaiņas izdarītas ar 1978. gada protokolu (MARPOL PROT 1997);

6)   1978. gada Starptautiskā konvencija par jūrnieku apmācību, sertifikāciju un sardzes pildīšanu ar izdarītajiem grozījumiem (STCW);

7)   1966. gada Starptautiskā konvencija par kravas zīmi (LL 66);

8)   1988. gada protokols attiecībā uz 1966. gada Starptautisko konvenciju par kravas zīmi (LL PROT 1988);

9)   1969. gada Starptautiskā konvencija par kuģu tonnāžas noteikšanu (Tonnage 69); un

10)   1972. gada Konvencija par starptautiskajiem noteikumiem kuģu sadursmju novēršanai uz jūras ar izdarītajiem grozījumiem (COLREG 72);

kā arī visi instrumenti, kuri ar šīm konvencijām un protokoliem noteikti par obligātiem. Iepriekš minēto obligāto instrumentu noteikto saistību papildināmi saraksti atrodami 1. līdz 4. pielikumā. Attiecīgo instrumentu saraksts ir dots 5. pielikumā un Kodeksā atspoguļoto obligāto instumentu grozījumu kopsavilkums ir dots 6. pielikumā(17).

Sākotnēja rīcība

7.  Kad valstī stājas spēkā jauns obligāts SJO instruments vai SJO instrumenta grozījumi, šīs valsts valdībai jāspēj īstenot un izpildīt tās noteikumus ar piemērotu valsts tiesību aktu palīdzību un jāsniedz īstenošanai un izpildei vajadzīgā infrastruktūra. Tas nozīmē, ka dalībvalstij:

8.  Iespējamais pamats, kā valstu tiesību aktos noteikt, ka jāievēro attiecīgie SJO instrumenti, ir atrodams Apvienoto Nāciju Organizācijas publikācijā "Pamatnostādnes jūrniecības tiesību aktiem"(18).

Informācijas nodošana

9.  Valsts dara zināmu savu stratēģiju, kas minēta 3. punktā, tostarp informāciju par tās tiesību aktiem visām iesaistītajām pusēm.

Reģistri

10.  Pēc vajadzības reģistrus izveido un uztur, lai sniegtu pierādījumus par to, ka valsts ievēro prasības un darbojas efektīvi. Reģistriem jābūt skaidri salasāmiem, identificējamiem un iegūstamiem. Jānosaka dokumentēta kārtība, lai definētu kontroles mehānismus, kuri vajadzīgi reģistru identifikācijai, uzglabāšanai, iegūšanai, uzturēšanas laikam un reģistru izvietojumam.

Uzlabojumi

11.  Valstīm pastāvīgi jāuzlabo pasākumi, kurus jāveic, lai ievērotu tās konvencijas un protokolus, kuras šīs valstis ir pieņēmušas. Uzlabojumus jāveic, pēc vajadzības stingri un efektīvi piemērojot un izpildot valstu tiesību aktus, un kontrolējot to ievērošanu.

12.  Valsts veicina tādu kultūru, kura dod cilvēkiem iespējas uzlabot darba izpildi jūras drošības un vides aizsardzības jomā.

13.  Turklāt valsts, lai noteiktu un novērstu jebkādas neatbilstības, lai izslēgtu recidīvus, veic attiecīgās darbības, tostarp:

14.  Valstij jānosaka, kāda rīcība novērš iespējamo neatbilstību cēloņus, lai izslēgtu recidīvus.

2.DAĻA – KAROGA VALSTIS

Īstenošana

15.  Lai pilnībā ievērotu savu atbildību un saistības, karoga valstīm:

16.  Karoga valstīm jānosaka līdzekļi un procesi, ar kuriem ir iespējams īstenot drošības un vides aizsardzības programmu, kurā jāietver vismaz šādi elementi:

17.  Karoga valstis nodrošina, ka kuģiem, kuriem ir tiesības kuģot ar tās karogu, ir pietiekami daudz spējīgas apkalpes, ņemot vērā SJO pieņemtos Drošas kuģa apkalpes komplektēšanas principus.

Pilnvaru piešķiršana

18.  Karoga valstīm, kuras pilnvaro atzītās organizācijas karoga valsts vārdā veikt apsekošanas, pārbaudes, izdot sertifikātus un dokumentus, marķēt kuģus un veikt citus darbus, kas obligāti pieprasīti SJO konvencijās, jāregulē šādas pilnvaras saskaņā ar SOLAS noteikumu XI-1/1, lai:

19.  Karoga valstīm, kas nosaukušas inspektorus, lai tie veiktu apsekošanas un pārbaudes šo valstu vārdā, būtu šādas nominācijas pēc vajadzības jāregulē, saskaņā ar 18. punktā dotajām norādēm, jo īpašī 3. un 4. apakšpunktā.

20.  Karoga valsts ievieš pārraudzības programmu vai piedalās tajā ar pietiekamiem līdzekļiem to atzīto organizāciju uzraudzībai un saziņai ar šīm organizācijām, lai šādi nodrošinātu savu starptautisko saistību pilnīgu izpildi:

Izpilde

21.  Karoga valstis veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka kuģi, kuriem ir tiesības kuģot ar šīs valsts karogu, kā arī juridiskas un fiziskas personas, kas ir šo valstu jurisdikcijā, ievēro starptautiskos noteikumus un standartus, lai šīs valstis pildītu savas starptautiskās saistības. Šādi pasākumi cita starpā ietver prasības:

22.  Karoga valstij pēc vajadzības jāapsver kontroles un uzraudzības programmas izstrāde un īstenošana, lai paredzētu:

23.  Karoga valsts turklāt:

24.  Ja valsti informē, ka kuģi, kuram ir tiesības kuģot ar šīs valsts karogu, ir aizturējusi ostas valsts, karoga valsts pārrauga, ka tiek veikti piemērotie korektīvie pasākumi, lai attiecīgais kuģis nekavējoties atbilstu piemērojamiem starptautiskajām konvencijām.

25.  Dalībvalstis vai atzītās organizācijas, kas rīkojas to vārdā, izsniedz vai indosē sertifikātus kuģim tikai pēc tam, kad ir noteikts, ka kuģis atbilst visām piemērojamām prasībām.

26.  Dalībvalstis izsniedz personai starptautisku kompetences sertifikātu vai indosamentu tikai pēc tam, kad noteikts, vai persona atbilst visām piemērojamām prasībām.

Karoga valsts inspektori

27.  Karoga valsts definē un dokumentē atbildību, pilnvaras un savstarpējās darba attiecības visam personālam, kas vada, pilda un pārbauda ar drošību un piesārņojuma novēršanu saistītos darbus.

28.  Personālam, kas veic vai ir atbildīgs par kuģu vai uzņēmumu, uz kuriem attiecas attiecīgie obligātie SJO instrumenti, apsekošanu, pārbaudi un auditu, jābūt vismaz:

29.  Personālam, kura kvalifikācija atbilst 28. punkta 1) apakšpunktam, jābūt dienējušam jūrniekam uz jūras vismaz trīs gadus kā klāja virsniekam vai mašīntelpas mehāniķim.

30.  Personālam, kura kvalifikācija atbilst 28. punkta 2) apakšpunktam, jābūt strādājušam attiecīgajā jomā vismaz trīs gadus.

31.  Turklāt šādam personālam jābūt pienācīgām dokumentētās apmācības programmās iegūtām praktiskām un teorētiskām zināšanām par kuģiem, to ekspluatāciju un valstu un starptautisko instrumentu attiecīgajiem noteikumiem, kas vajadzīgas, lai pildītu savus karoga valsts inspektora pienākumus.

32.  Pārējam personālam, kas palīdz šo darbu pildīšanā, jābūt saviem pildāmajiem uzdevumiem atbilstošai izglītībai, apmācībai un uzraudzībai.

33.  Attiecīgu iepriekšēju eksperta pieredzi uzskata par priekšrocību; ja iepriekšējas pieredzes nav, administrācijai jāsniedz pienācīga praktiskā apmācība.

34.  Karoga valstis var akreditēt inspektorus formalizētā detalizētā apmācības programmā, kā rezultātā tie iegūst tādiem pašiem standartiem atbilstošas zināšanas un spējas, kā prasīts no 29. līdz 32. punktam.

35.  Karoga valstij jābūt īstenotai dokumentētai personāla kvalifikācijas un pastāvīgai zināšanu atjaunināšanas sistēmai, kā nepieciešams to uzdevumu pildīšanai, kurus tie ir pilnvaroti veikt.

36.  Atkarībā no funkcijas(-ām), kura(-s) jāpilda, kvalifikācijai jāietver:

37.  Karoga valsts izsniedz inspektoram identifikācijas dokumentu, kas jānēsā, pildot savus uzdevumus.

Karoga valsts veiktās izmeklēšanas

38.  Izmeklēšanas jāveic pēc negadījuma uz jūras vai piesārņojuma gadījumā. Negadījumu izmeklēšanu jāveic piemēroti kvalificētiem izmeklētājiem, kas ir kompetenti ar negadījumu saistītajos jautājumos. Šajā nolūkā karoga valstij jābūt gatavai nodrošināt kvalificētus izmeklētājus neatkarībā no negadījuma vai negadījuma notikuma vietas.

39.  Karoga valstij jānodrošina, lai izmeklētājiem būtu zināšanas par darbu un praktiska pieredze tajās jomās, kas attiecas uz to parastajiem darba pienākumiem. Turklāt, lai palīdzētu izmeklētājiem pildīt pienākumus, kas neietilpst to darba specifikā, karoga valstij pēc vajadzības jānodrošina pieeja ekspertu palīdzībai šādās jomās:

40.  Jebkādiem negadījumiem, kuros cilvēki gūst ievainojumus, kuru dēļ trīs dienas vai ilgāk nevar pildīt savus darba pienākumus, vai ar darbu saistītiem negadījumiem un negadījumiem uz karoga valsts kuģa, kuru rezultātā iestājusies nāve, jāveic izmeklēšana, kuras rezultāti jāpublisko.

41.  Negadījumiem ar kuģiem jāveic izmeklēšana un par tiem jāziņo saskaņā ar attiecīgām SJO konvencijām un SJO izstrādātām pamatnostādnēm(23). Ziņojumu par izmeklēšanu pārsūta SJO kopā ar karoga valsts novērojumiem saskaņā ar iepriekš minētajām pamatnostādnēm.

Novērtēšana un pārskate

42.  Karoga valstis periodiski novērtē savu darbu attiecībā uz administratīvo procesu, kārtības un līdzekļu īstenošanu, kas vajadzīgi, lai izpildītu karoga valsts saistības, kā prasīts konvencijās, kuru puse ir šī valsts.

43.  Pasākumi karoga valsts darba novērtēšanai cita starpā var iekļaut, ostas valsts kontroles aizturēto kuģu īpatsvaru, karoga valsts veikto izmeklēšanu rezultātus, statistiku par negadījumiem, saziņas un informēšanas procesus, ikgadējo statistiku par zudumiem (izņemot pilnīgus konstruktīvus zudumus (PKL)), un citus izpildes rādītājus pēc vajadzības, lai noteiktu, vai personāls, līdzekļi un administratīvās procedūras ir pietiekamā līmenī, lai izpildītu karoga valsts saistības.

44.  Pasākumos var iekļaut regulāru pārskatu par:

II PIELIKUMS

Obligātie kritēriji karoga valstu inspektoriem

(kā minēts 8. pantā)

1.  Inspektoriem jābūt dalībvalsts kompetentas iestādes izsniegtai pilnvarai veikt šajā direktīvā minēto apsekošanu.

2.  Inspektoriem jābūt pienācīgām teorētiskām zināšanām un praktiskai pieredzei saistībā ar kuģiem to ekspluatāciju un attiecīgo valsts un starptautisko prasību noteikumiem. Šīm zināšanām un pieredzei jābūt iegūtiem dokumentētās apmācības programmās ietvaros.

3.  Inspektoriem jābūt vismaz:

4.  Inspektoriem, kuru kvalifikācija atbilst 3. panta 1. un 2. punktam, kopš kompetences sertifikāta vai kvalifikācijas iegūšanas jābūt uzturējušiem savas tehniskās zināšanas par kuģiem un to ekspluatāciju.

5.  Inspektoriem, kuru kvalifikācija atbilst 3. panta 3. punktam, jābūt tam pašam zināšanu un spēju standartiem, kā tiem, kas prasīti inspektoriem, kuru kvalifikācija atbilst 3. panta 1. un 2. punktam.

6.  Inspektoriem jāprot mutiski un rakstiski sazināties ar jūrniekiem valodā, kura ir visplašāk sastopamā uz jūras.

7.  Inspektoriem nedrīkst būt nekāda veida komerciālas, personiskas vai ar ģimeni saistītas intereses par kuģi, kuram jāveic apsekošana, tā personālu, konsignatāru, sabiedrību, kuģu īpašnieku vai fraktētāju, vai nevienu nevalstisko organizāciju, kura veic obligāto kuģu apsekošanu vai apsekošanu klasifikācijas nolūkā, vai izsniedz sertifikātus kuģiem.

8.  Inspektorus, kas neatbilst iepriekš minētajiem kritērijiem, tomēr pieņem kā atbilstošus, ja tie šīs direktīvas pieņemšanas dienā ir strādājuši kompetentās iestādēs, kas veic obligātos apsekojumus vai ostas valsts kontroles pārbaudes, kā arī, ja šī valsts pievienojas Parīzes Saprašanās memorandam par ostas valsts kontroli.

III PIELIKUMS

Norādes par turpmāku rīcību, ja ostas valsts ir aizturējusi kuģi

(kā minēts 6. pantā)

1.  OSTAS VALSTS VEIKTA AIZTURĒŠANA

1.  Ja dalībvalsts (turpmāk saukta par karoga valsti) kompetentu iestādi informē, ka kuģi, kas kuģo ar šīs valsts karogu, ir aizturējusi cita ostas valsts, tad karoga valsts pārrauga piemērotos korektīvos pasākumus, lai attiecīgais kuģis nekavējoties atbilstu piemērojamām starptautiskajām konvencijām. Par piemērotiem tiek uzskatīti turpmāk minētie pasākumi; šis saraksts netraucē tādu pasākumu pieņemšanu, kuriem ir līdzvērtīgs rezultāts vai kuri ir papildinoši, ja tie atbilst šīs direktīvas mērķim un noteikumiem.

2.  TŪLĪTĒJA RĪCĪBA

1.  Tiklīdz karoga valsti informē par aizturēšanu, tā sazinās ar uzņēmumu (ar uzņēmumu Starptautiskās drošības vadības nolūkā) un ostas valsti, lai noteiktu, ciktāl iespējams, visus aizturēšanas apstākļus.

2.  Pamatojoties uz šo informāciju, karoga valsts apsver, kāda tūlītēja rīcība ir nepieciešama, lai nodrošinātu kuģa atbilstību. Tā var apsvērt, ka dažus trūkumus var labot un apstiprināt ostas valsts (piemēram, glābšanas plosts, kuram vajadzīga apkope). Šādos gadījumos karoga valsts lūdz ostas valsti apstiprināt, ka trūkumi ir izlaboti.

3.  Nopietnāku trūkumu, jo īpaši strukturālu un citu trūkumu gadījumā, uz kuriem attiecas atzītas organizācijas (AO) vai pašas karoga valsts izsniegti sertifikāti, karoga valsts pieprasa vienam no tās inspektoriem veikt īpašu papildu pārbaudi vai nozīmē AO inspektoru, lai tas veic pārbaudi karoga valsts vārdā. Sākotnēji šīs pārbaudes pamatā veic tās jomās, kurās ostas valsts ir reģistrējusi trūkumus. Ja karoga valsts vai AO inspektors atzīst par nepieciešamu, šo apsekošanu var izvērst par pilnu atkārtotu apsekošanu tām jomām, uz kurām attiecas attiecīgie obligātie sertifikāti.

4.  Gadījumos, kur AO veikusi 3. punktā iepriekš minēto pārbaudi, tās inspektoram jāziņo karoga valstij par to, kas ir darīts un kādā stāvoklī ir kuģis pēc šīs pārbaudes, lai karoga valsts varētu noteikt turpmāko rīcību, ja tāda ir nepieciešama.

5.  Ja ostas valsts veikto inspekciju atceļ saskaņā ar Direktīvas 95/21/EK 9. panta 4. punktu vai Direktīvas 2007/…/EK [par ostas valsts kontroli] 13. panta 5. punktu, karoga valsts organizē atkārtotu kuģa apsekošanu par sertifikātiem, kuri attiecas uz tām jomām, kur ostas valsts reģistrējusi trūkumus, un jebkurām citām jomām, kurās konstatēti trūkumi. Karoga valsts vai nu pati veic šo apsekošanu vai pieprasa pilnu ziņojumu no AO inspektora un, ja vajadzīgs, apstiprināt, ka ir tikusi veikta pārliecinoša apsekošana un ka visi trūkumi tikuši novērsti. Ja karoga valsts ir apmierināta, tā apstiprina ostas valstij, ka kuģis atbilst attiecīgajiem noteikumiem un starptautiskajām konvencijām.

6.  Visnopietnākajos noteikumu un starptautisko konvenciju neievērošanas gadījumos karoga valstij vienmēr jānosūta savs, nevis AO inspektors, lai veiktu un uzraudzītu pārbaudes un apsekošanu, kas minēta 3. – 5. punktā.

7.  Ja vien nav piemērojams 10. punkts, karoga valsts pieprasa uzņēmumam veikt korektīvus pasākumus, lai kuģis atkal atbilstu piemērojamiem noteikumiem un starptautiskajām konvencijām, pirms tam atļauj atstāt ostu, kurā tas bijis aizturēts (papildus ostas valsts pieprasītajiem korektīvajiem pasākumiem). Ja šādus korektīvus pasākumus neveic, attiecīgos sertifikātus anulē.

8.  Karoga valsts apsver, kādā pakāpē ir ostas valsts reģistrētie trūkumi, kuros pēc karoga valsts veiktas pārbaudes/apsekošanas, norāda uz kuģa un uzņēmuma drošības vadības sistēmas kļūmēm. Karoga valsts pēc vajadzības organizē atkārtotu kuģa un/vai uzņēmuma auditu un, sazinoties ar ostas valsti, apsver, vai šo atkārtoto auditu veic, pirms atļaut kuģim atstāt ostu, kura to aizturējusi.

9.  Karoga valstij vienmēr jāsazinās un jāsadarbojas ar ostas valsti, lai palīdzētu nodrošināt, ka atklātos trūkumus izlabo un pēc iespējas ātrāk jāreaģē uz jebkādu ostas valsts pieprasījumu izskaidrot situāciju.

10.  Ja ostā, kas kuģi ir aizturējusi, nevar izlabot kuģa trūkumus, un ostas valsts, saskaņā ar Direktīvas 95/21/EK 11.1. pantu vai Direktīvas 2007/…/EK [par ostas valsts kontroli] 15. panta 1. punktu, atļauj kuģim braukt uz remontu rūpnīcā, karoga valsts sazinās ar ostas valsti, lai noteiktu, ar kādiem nosacījumiem var veikt šo ceļojumu un apstiprina šos nosacījumus rakstiski.

11.  Ja kuģis neatbilst iepriekš 10. punktā minētajiem nosacījumiem, vai neierodas norunātajā remonta rūpnīcā, karoga valsts nekavējoties lūdz uzņēmumam izskaidrot situāciju un apsver kuģa sertifikātu anulēšanas iespēju. Turklāt karoga valsts veic papildu apsekošanu, tiklīdz tas ir iespējams.

12.  Ja no pieejamās informācijas karoga valsts var secināt, ka aizturēšana ir nepamatota, šī valsts dara zināmas savas bažas ostas valstij un sazinās ar uzņēmumu, lai apsvērtu, vai izmantot ostas valstī lietoto apelācijas kārtību.

3.  TĀLĀKA RĪCĪBA

1.  Atkarībā no tā, cik būtiski ir atklātie trūkumi, un no tā, kādi tūlītējie turpmākie pasākumi ir veikti, karoga valstij jāapsver, vai veikt kuģa papildu apsekošanu pēc tam, kad tas atlaists no aizturēšanas. Papildu apsekošanā jāiekļauj drošības vadības sistēmas efektivitātes novērtējums. Tiek norādīts, ka kuģa papildu apsekošanu karoga valstij jāveic sešu [6] nedēļu laikā pēc tam, kad to informē par kuģa aizturēšanu. Papildu apsekošanu veic uz uzņēmuma rēķina. Ja karoga valstij pēc grafika trīs [3] mēnešu laikā jāveic obligātā apsekošana, var apsvērt, ka papildu apsekošanu līdz tam laikam atliek.

2.  Karoga valsts papildus apsver, vai jāveic atkārtots iesaistītā uzņēmuma audits. Karoga valsts pārskata arī citu tā paša uzņēmuma atbildībā esošo kuģu pārbaužu vēsturi, lai noteiktu, vai šī uzņēmuma flotē atkārtojas līdzīgas kļūmes.

3.  Ja kuģis pēdējo divu gadu laikā ir pamatoti aizturēts vairāk nekā vienu reizi, turpmākai rīcībai jābūt steidzamākai un karoga valstij jebkurā gadījumā [4] nedēļu laikā pēc tam, kad to informē par kuģa aizturēšanu, jāveic papildu apsekošana.

4.  Ja kuģa aizturēšanas rezultātā kuģim piemēro aizliegumu, saskaņā ar Direktīvas 95/21/EK 7.b pantu vai Direktīvas 2007/…/EK [par ostas valsts kontroli] 10. pantu, karoga valstij jāveic papildu apsekošana un jāsper visi vajadzīgie soļi, lai nodrošinātu, ka uzņēmums nodrošina kuģa atbilstību visām attiecīgajām konvencijām un noteikumiem. Kad karoga valsts par to ir pārliecināta, tā uzņēmumam izsniedz attiecīgu dokumentu.

5.  Karoga valsts visos gadījumos apsver, kādas tiesiskas darbības var veikt pret uzņēmumu, ieskaitot naudas sodus, kuriem jābūt pietiekami bargiem, lai atturētu no Kopienas un starptautiski noteikumu pārkāpšanas. Ja kuģis pastāvīgi neievēro piemērojamos Kopienas noteikumus un starptautiskās konvencijas, karoga valstij jāapsver, kādas sankcijas vēl ir vajadzīgas, tostarp kuģa dzēšanu no tās reģistra.

6.  Kad ir veikti visi korektīvie pasākumi, lai kuģis atbilstu piemērojamiem Kopienas noteikumiem un visām starptautiskajām konvencijām, karoga valstij jānosūta SJO un Eiropas Komisijai ziņojums, kas sastādīts saskaņā ar SOLAS 1974. gada Konvenciju, ar tajā izdarītajiem grozījumiem, I nodaļas 19.(d) noteikumu, un SJO Rezolūcijas A.787(19), ar tajā izdarītajiem grozījumiem, 5.2. punktu, par SJO, kā arī iekļaujot papildu informāciju par Kopienas atbilstīgajiem noteikumiem par Komisiju.

4.  PAPILDU APSEKOŠANA

1.  Iepriekš minētajā papildu apsekošanā, lai pārliecinātu karoga valsts inspektoru, ka kuģis, tā iekārtas un apkalpe atbilst visiem noteikumiem un starptautiskajām konvencijām, jāiekļauj pietiekami dziļa šādu elementu pārbaude:

Sertifikāti un dokumenti

Korpusa struktūra un iekārtas

Kravas marku piešķiršanas nosacījumi

Galvenie mehānismi un sistēmas

Mašīntelpu tīrība

Glābšanas inventārs

Ugunsdrošība

Navigācijas iekārtas

Kravu apkalpošana un pārkraušanas iekārtas

Radio iekārtas

Elektriskās iekārtas

Piesārņojuma novēršana

Dzīves un darba apstākļi

Apkalpes komplektēšana

Apkalpes sertifikācija

Pasažieru drošība

Ekspluatācijas prasības, tostarp apkalpes saziņa, treniņi, apmācība, komandtiltiņa un mašīntelpas ekspluatācija un drošība.

2.  Tā iekļauj arī, bet neaprobežojas ar priekšmetiem, kas attiecas uz pastiprinātu pārbaudi un kas precizēti Direktīvas 95/21/EK V pielikuma C daļā vai Direktīvā 2007/…/EK [par ostas valsts kontroli]. Karoga valsts inspektoriem, ja to atzīst par vajadzīgu, nav jāatturas iekļaut apsekošanā, tādu iekārtu funkcionālus testus, kā glābšanas laivas un to palaišanas iekārtas, galvenie mehānismi un palīgmehānismi, lūku vāki, galvenās elektroapgādes un nosēdtilpņu sistēmas.

(1) OV C 318, 23.12.2006., 195. lpp. (2) OV C 229, 22.9.2006., 38. lpp. (3) Eiropas Parlamenta 2007. gada 29. marta Nostāja. (4) OV L ... (5) OV L 144, 15.5.1998., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2003/75/EK (OV L 190, 30.7.2003., 6. lpp.). (6) OV L ... (7) OV L 208, 5.8.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1891/2006 (OV L 394, 30.12.2006., 1. lpp.). (8) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.). (9) OV L 324, 29.11.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas regulu (EK) Nr. 93/2007 (OV L 22, 31.1.2007., 12. lpp.). (10) OV L 167, 2.7.1999., 33. lpp. (11) OV L 138, 30.4.2004., 19. lpp. (12) OV L 208, 5.8.2002., 10. lpp. (13) OV L 157, 7.7.1995., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/84/EK (OV L 324, 29.11.2002., 53. lpp.). (14) * OV: lūdzu ievietot numuru. (15) OV L 255, 30.9.2005., 11. lpp. (16) OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu. (17) Šos pielikumus aizpilda MSC 80 laikā (2005. gada maijā). Uz karoga valstu saistībām attiecas tikai 1., 2. un 5. pielikums. (18) ST/ESCAP/1076 (19) 1978. gada STCW Konvencijas noteikumi I/2, I/9, I/10 un I/11 ar tajos izdarītajiem grozījumiem (20) Rezolūcijas A.739(18) 1. papildinājums "Pamatnostādnes to organizāciju pilnvarošanai, kuras rīkojas administrācijas vārdā". (21) Rezolūcijas A.739(18) 2. papildinājums "Pamatnostādnes to organizāciju pilnvarošanai, kuras rīkojas administrācijas vārdā". (22) MSC/Cirk.710 – MEPC/Cirk.307. (23) Atsauce uz Jūras negadījumu un incidentu izmeklēšnas kodeksu, ko Organizācija pieņēmusi ar rezolūciju A.849(20), kurai grozījumi izdarīti ar A.884(21).