Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2005/0242(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0055/2007

Iesniegtie teksti :

A6-0055/2007

Debates :

PV 28/03/2007 - 20
CRE 28/03/2007 - 20

Balsojumi :

PV 29/03/2007 - 8.7
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2007)0094

Pieņemtie teksti
PDF 507kWORD 100k
Ceturtdiena, 2007. gada 29. marts - Brisele
Kuģu īpašnieku civiltiesiskā atbildība un finanšu garantijas ***I
P6_TA(2007)0094A6-0055/2007
Rezolūcija
 Konsolidētais teksts

Eiropas Parlamenta 2007. gada 29. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par kuģu īpašnieku civiltiesisko atbildību un finanšu garantijām (COM(2005)0593 – C6-0039/2006 – 2005/0242(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2005)0593)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 80. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0039/2006),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas atzinumu (A6-0055/2007),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Komisiju vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV vēl nav publicēts.


Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2007. gada 29. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/.../EK par kuģu īpašnieku civiltiesisko atbildību un finanšu garantijām
P6_TC1-COD(2005)0242

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 80. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru(3),

tā kā:

(1)  Viens no galvenajiem Kopienas jūras transporta politikas elementiem ir tirdzniecības flotes kvalitātes uzlabošana, vairojot visu uzņēmēju atbildību.

(2)  Eiropas piekrastes un pilsoņu aizsardzība pret jebkādu ekoloģisko kaitējumu, ko izraisījis jūras negadījums, ir absolūta ES prioritāte.

(3)  Eiropas piekrastes aizsardzība paredz divus negadījumu novēršanas aspektus, pieļaujot, ka peld vienīgi droši kuģi, un garantējot kārtību, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka cietušie pēc iespējas ātrāk saņem tādu kompensāciju, kura atbilst negadījumā nodarītajam kaitējumam.

(4)  Preventīvi pasākumi jau ir tikuši ieviesti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvu 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju piemērošanu par pārkāpumiem(4), ko papildināja Padomes 2005. gada 12. jūlija Pamatlēmums 2005/667/TI par krimināltiesiskā pamata stiprināšanu, lai īstenotu tiesību aktus attiecībā uz kuģu radītu piesārņojumu(5).

(5)  Būtu jāīsteno un jāuzlabo starptautiskie režīmi attiecībā uz civiltiesisko atbildību un zaudējumu atlīdzināšanu trešām pusēm par kaitējumu, ko izraisījis jūras transports, lai garantētu, ka jūras transporta tīklā iesaistītie uzņēmēji nodrošina to, ka preces tiek pārvadātas vienīgi nevainojamas kvalitātes naftas kuģos, lai nodrošinātu godīgu zaudējumu atlīdzinājumu cietušajiem, kuri nav iesaistīti jūras transporta ķēdē, un mudina uzņēmējus un to pārstāvjus īstenot rūpīgākus piesardzības pasākumus un nodrošināt augstāku profesionalitāti.

(6)  Visām dalībvalstīm un lielai daļai trešo valstu būtu jāratificē 1996. gada protokols 1976. gada Konvencijai par atbildības ierobežošanu attiecībā uz jūras prasībām (turpmāk tekstā – "1996. gada Konvencija").

(7)  Visām dalībvalstīm un daudzām trešām valstīm būtu arī jāratificē Starptautiskā 1996. gada konvencija par atbildību un zaudējumu atlīdzināšanu saistībā ar bīstamu un kaitīgu vielu jūras pārvadājumiem (HNS konvencija), Starptautiskā 2001. gada konvencija par civilo atbildību par bunkera degvielas piesārņojuma radīto kaitējumu (Bunkeru konvencija), kā arī 2007. gada konvencija par kuģu vraku aizvākšanu.

(8)  Lai nodrošinātu 1996. gada konvencijas pilnīgu un vienotu ieviešanu visā Eiropas Savienībā, šī konvencija ir jāiekļauj Kopienas tiesībās. Kopienas civiltiesiskās atbildības režīmā būtu jāatļauj kuģu īpašniekiem ierobežot atbildību līdz konvencijā noteiktajiem ierobežojumiem un atbilstīgi konvencijas noteikumiem.

(9)  Nebūtu jābūt iespējai piemērot atbildības ierobežojumus saskaņā ar 1996. gada konvenciju cietušajiem, kas nav saistīti ar jūras transporta operāciju, ja kaitējumu izraisījušā kuģa īpašnieks ir rīkojies neprofesionāli un viņam būtu bijis jāzina par savas darbības vai bezdarbības radīto kaitējumu.

(10)  Pienākumam par finanšu garantijām būtu jānodrošina labāka cietušo aizsardzība. Tas arīdzan palīdzētu aizliegt zemāka standarta kuģus un nodrošināt konkurenci uzņēmēju starpā. šāds pienākums ir neatņemama 1996. gada konvencijas sastāvdaļa. Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO) savā Rezolūcijā A.898(21) ir ieteikusi dalībvalstīm ieviest šādu pienākumu par finanšu garantijām. Apdrošināšanas segumam jābūt tādam, lai varētu risināt situācijas, kurās 1996. gada Konvencijā noteiktie ierobežojumi nav pietiekami, tomēr neuzliekot nesamērīgu slogu nozares pārstāvjiem.

(11)  Būtu jāveic īpaši pasākumi, lai aizsargātu bez palīdzības atstātus jūrniekus saskaņā ar SJO Rezolūciju A.930(22).

(12)  Tādu sertifikātu ieviešana, kas apliecina finanšu garantiju esamību, ir šīs direktīvas noteikumu pamatelements, tāpat kā paziņošana par šiem sertifikātiem, to savstarpēja atzīšana dalībvalstu starpā un finanšu garantiju pieejamība cietušajiem, kuri vēlas saņemt zaudējumu atlīdzināšanu.

(13)  Eiropas Jūras drošības aģentūrai, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1406/2002(6), būtu jāsniedz nepieciešamā palīdzība, lai ieviestu šo direktīvu, it īpaši, lai novērstu juridiskas pretrunas starp dalībvalstīm.

(14)  Būtu jāpieņem nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu šīs direktīvas atbilstību Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumam 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību(7).

(15)  Tā kā paredzētās darbības mērķi, proti, kuģu īpašnieku atbildības un finanšu garantiju harmonizētu noteikumu ieviešanu, lai sasniegtu augstu kvalitāti jūras transportā, nevar atbilstošā veidā sasniegt dalībvalstis un tādējādi, šīs darbības apjoma un rezultāta dēļ, to var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā izklāstīto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā izklāstīto proporcionalitātes principu, šī direktīva nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, šī mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo direktīvu nosaka noteikumus, kas piemērojami dažiem jūras transporta tīkla uzņēmēju pienākumu aspektiem civiltiesiskās atbildības jomā un ievieš piemērotu jūrnieku finansiālo aizsardzību darba atstāšanas gadījumā.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā izmanto šādas definīcijas.

   1. "kuģis": jebkura veida jūras kuģis, ko izmanto jūras vidē, neatkarīgi no tā karoga, tostarp kuģi ar zemūdens spārniem, kuģi uz gaisa spilvena, zemūdens kuģi un peldoši kuģošanas līdzekļi;
   2. "kuģa īpašnieks": kuģa īpašnieks vai arī jebkura cita organizācija vai persona, kā piemēram kuģa rēderis, aģents vai bezapkalpes kuģa fraktētājs, kuram kuģa īpašnieks ir uzticējis atbildību par kuģa darbību un kas, pārņemot šo atbildību, ir piekritis pārņemt visus saistītos pienākumus un prasības;
   3. "civiltiesiskā atbildība" 1996. g: atbildība, saskaņā ar kuru jūras transporta operācijas trešā puse, kas ir atbildīga nodarīto kaitējumu, ir tiesīga iesniegt prasījumu, uz ko attiecas ierobežojums, pamatojoties uz 1996. gada konvencijas 2. pantu, izņemot prasījumus, ko nosaka ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2007 [par pasažieru pārvadātāju pa jūru un ūdensceļiem atbildību nelaimes gadījumos](8);
   4. "rupja nolaidība" ir rīcība, par kuru liecina neraksturīgs pienācīgas uzmanības un pārraudzības trūkums, kā arī ikvienam attiecīgā situācijā skaidras un pašsaprotamas rīcības pastāvīga neievērošana;
   5. "finanšu garantija": jebkāda finanšu garantija, piemēram, apdrošināšana vai bankas vai citas līdzvērtīgas finanšu iestādes galvojums;
   6. "1996. gada konvencija": Starptautiskās Jūrniecības organizācijas pieņemtās 1976. gada Konvencijas par atbildības ierobežošanu attiecībā uz jūras prasībām kopsavilkuma teksts, kas grozīts ar 1996. gada protokolu un atkārtota I pielikumā;
   7. "Bunkeru konvencija" ir Starptautiskā 2001. gada konvencija par civilo atbildību par bunkera degvielas piesārņojuma radīto kaitējumu;
   8. HNS konvencija ir Starptautiskā 1996. gada konvencija par atbildību un zaudējumu atlīdzināšanu saistībā ar bīstamu un kaitīgu vielu jūras pārvadājumiem;
   9. "SJO Rezolūcija A.930(22)": Starptautiskās Jūrniecības organizācijas asamblejas un Starptautiskā Darba biroja Administratīvās padomes Rezolūcija ar nosaukumu "Finansiālā nodrošinājuma sniegšanas noteikumi jūrnieku atstāšanas bez palīdzības gadījumā", kas atkārtota II pielikumā.

3. pants

Piemērošanas joma

1.  Šo direktīvu, izņemot tās 4. un 5. pantu, piemēro:

   a) dalībvalstu jurisdikcijā esošajām jūras zonām saskaņā ar starptautiskajām tiesībām;
   b) kuģiem, kuru bruto tonnāža ir vismaz 300, izņemot 6. pantā paredzēto atbildības režīmu, ko piemēro visiem kuģiem.

2.  Direktīvu nepiemēro kara kuģiem, kara palīgkuģiem un citiem valstij piederošiem vai valsts lietotiem kuģiem, kas tiek izmantoti sabiedriskiem nekomerciāliem mērķiem.

3.  Šī direktīva neskar Bunkeru konvencijas, HNS konvencijas un Starptautiskās 1992. gada konvencijas par civiltiesisko atbildību par naftas piesārņojuma izraisītiem postījumiem īstenošanu katrā dalībvalstī.

4. pants

Civiltiesiskā atbildība par bunkera degvielas piesārņojuma radīto kaitējumu

Dalībvalstis kļūst par Bunkeru konvencijas līgumslēdzējām pusēm cik vien drīz iespējams un noteikti pirms šīs direktīvas 18. panta 1. punktā norādītā datuma.

5. pants

Kaitējums, ko izraisījuši bīstamu un kaitīgu vielu jūras pārvadājumi

Dalībvalstis kļūst par HNS konvencijas līgumslēdzējām pusēm cik vien drīz iespējams un noteikti pirms šīs direktīvas 18. panta 1. punktā norādītā datuma.

6. pants

Atbildības režīms

1.  Dalībvalstis iespējami drīz un jebkurā gadījumā līdz šīs direktīvas 18. panta 1. punktu minētajam datumam kļūst par 1996. gada konvencijas līgumslēdzējām pusēm. Dalībvalstīm, kuras joprojām ir puses 1976. gada Konvencijai par atbildības ierobežošanu attiecībā uz jūras prasībām , ir jādenonsē šī konvencija.

2.  Dalībvalstis nosaka kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības režīmu un pārliecinās, ka kuģu īpašnieku tiesības ierobežot savu atbildību regulē visi 1996. gada konvencijas noteikumi.

3.  Lai piemērotu 1996. gada konvencijas 4. pantu, par atbildīgās personas apzināšanos par iespējamu kaitējumu var secināt no šīs personas bezatbildīgi veiktas darbības vai bezdarbības rakstura un apstākļiem.

4.  Saskaņā ar 1996. gada konvencijas 15. pantu dalībvalstis nodrošina, ka šīs konvencijas 4. pantu par atbildības ierobežošanas atcelšanu, nepiemēro kuģiem, kas peld ar tādas valsts karogu, kas nav minētās konvencijas līgumslēdzēja puse. šādā gadījumā civiltiesiskās atbildības režīmā, ko dalībvalstis ievieš saskaņā ar šo direktīvu, ir jāparedz, ka kuģa īpašnieks zaudē tiesības ierobežot savu atbildību, ja tiek pierādīts, ka kaitējums ir nodarīts tādas viņa personīgas rīcības vai nolaidības dēļ, kas izdarīta ar nodomu nodarīt šādu kaitējumu, vai smagas nolaidības rezultātā.

7. pants

Civiltiesiskās atbildības finanšu garantija

Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai visi ar šīs valsts karogu kuģojošo kuģu īpašnieki saņemtu civiltiesiskās atbildības finanšu garantiju. Šīs garantijas robežlielumam ir jāatbilst vismaz divkāršam 1996. gada konvencijā noteiktajam ierobežojumam.

Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai visi ar kādas trešās valsts karogu kuģojošu kuģu īpašnieki saskaņā ar šā panta pirmās daļas prasībām saņemtu finanšu garantiju, tiklīdz kā šis kuģis iepeld attiecīgās valsts ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā vai līdzvērtīgā zonā. Šai finanšu garantijai ir jābūt spēkā vismaz trīs mēnešus, sākot no datuma, kad tas ir pieprasīts.

8. pants

Finanšu garantija jūrnieku darba atstāšanas gadījumā

Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai visi ar šīs valsts karogu kuģojošo kuģu īpašnieki saņemtu finanšu garantiju, kas paredzēta uz šā kuģa nodarbināto vai nolīgto jūrnieku aizsardzībai atstāšanas bez palīdzības gadījumā saskaņā ar SJO Rezolūciju A.930(22), un lai segtu uzņemšanas, medicīniskās aprūpes un repatriācijas izdevumus.

Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai visi ar kādas trešās dalībvalsts karogu kuģojošu kuģu īpašnieki saskaņā ar šā panta pirmās daļas prasībām saņemtu finanšu garantiju, tiklīdz kā šis kuģis iepeld attiecīgās valsts jurisdikcijā esošā ostā vai jūras terminālā vai izmet enkuru šīs valsts jurisdikcijā esošā zonā.

Dalībvalstis pārliecinās par finanšu garantiju sistēmas pieejamību jūrnieku darba atstāšanas gadījumā saskaņā ar SJO Rezolūciju A.930(22).

9. pants

Finanšu garantijas sertifikāts

1.  Direktīvas 7. un 8. pantā paredzētās finanšu garantijas esamību un derīgumu apliecina viens vai vairāks sertifikāts saskaņā ar šīs direktīvas nosacījumiem un atbilstoši III pielikumā sniegtajam paraugam.

2.  Sertifikātus izsniedz dalībvalstu kompetentās iestādes pēc tam, kad tās ir pārliecinājušās, ka kuģa īpašnieks atbilst šajā direktīvā izklāstītajām prasībām. Izsniedzot sertifikātus, kompetentās iestādes arī ņem vērā, vai nodrošinātājam ir uzņēmums ES.

Ja kuģis ir reģistrēts kādā dalībvalstī, sertifikātus izsniedz un apstiprina kuģa reģistrācijas valsts kompetentā iestāde.

Ja kuģis ir reģistrēts kādā trešā valstī, sertifikātus izsniegt un apstiprināt var jebkuras dalībvalsts kompetentā iestāde.

3.  Sertifikātu izsniegšanas un derīguma nosacījumi, jo īpaši piešķiršanas kritēriji un nosacījumi, kā arī pasākumi, kas skar minētās finanšu garantijas sniedzējus, tiek noteikti saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.

4.  Sertifikātiem ir jāatbilst III pielikumā sniegtajam paraugam un jāietver šāda informācija:

   a) kuģa nosaukums un reģistrācijas osta;
   b) īpašnieka nosaukums un galvenās mītnes vieta;
   c) garantijas veids;
   d) apdrošinātāja vai citas garantijas piešķirošas personas nosaukums un galvenās mītnes vieta, un vajadzības gadījumā vieta, kurā ir saņemta apdrošināšana vai garantija;
   e) sesrtifikāta derīguma termiņš, kas nedrīkst pārsniegt apdrošināšanas vai garantijas derīguma termiņu.

5.  Sertifikātus sastāda tās valsts oficiālajā valodā, kas sertifikātu izsniedz. Ja netiek izmantota ne angļu, ne franču valoda, dokumentā iekļauj tulkojumu kādā no šīm valodām.

10. pants

Paziņošana par finanšu garantijas sertifikātu

1.  Sertifikātam ir jāatrodas uz kuģa, un viena kopija ir jāiesniedz iestādei, kas ir atbildīga par kuģu reģistru, vai gadījumā, ja kuģis nav reģistrēts nevienā dalībvalstī, kopija jāiesniedz valsts iestādē, kas izdevusi vai apstiprinājusi šo sertifikātu. Attiecīgā iestāde saskaņā ar 15. pantā noteikto nosūta sertifikācijas dokumenta kopiju Kopienas birojam, lai tas varētu iekļaut šo informāciju reģistrā.

2.  Kādas dalībvalsts ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā vai tai līdzvērtīgā zonā iepeldējuša kuģa ekspluatants, pilnvarotais pārstāvis vai kapteinis 7. pantā minētajos gadījumos saskaņā ar IV pielikuma prasībām paziņo šīs dalībvalsts iestādēm par finanšu garantijas sertifikāta esamību uz kuģa.

3.  Ja kuģa galamērķis ir kādas dalībvalsts jurisdikcijā esoša osta vai jūras termināls vai ja tam ir jāizmet enkurs kādas dalībvalsts jurisdikcijā esošā zonā 8. pantā minētajos gadījumos, šā kuģa ekspluatants, pilnvarotais pārstāvis vai kapteinis paziņo šīs dalībvalsts iestādēm par finanšu garantijas sertifikāta esamību uz kuģa saskaņā ar IV pielikuma prasībām.

4.  Dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir jābūt iespējai apmainīties ar 1. punktā minēto informāciju, izmantojot Kopienas jūrniecības informācijas apmaiņas sistēmu SafeSeaNet.

11. pants

Sodi

Dalībvalstis uzrauga atbilsmi šajā direktīvā izklāstītajiem noteikumiem un paredz sankcijas par šo noteikumu pārkāpšanu. Šīs sankcijas ir efektīvas, samērīgas un preventīvas.

12. pants

Finanšu garantijas sertifikātu savstarpēja atzīšana dalībvalstu starpā

Katra dalībvalsts atzīst sertifikātus, par kuru izsniegšanu vai apstiprināšanu atbildīga kāda cita dalībvalsts, piemērojot 9. pantu, atbilstoši visiem šīs direktīvas mērķiem, un uzskata šos sertifikātus par līdzvērtīgiem tiem sertifikātiem, kas izsniegti vai apstiprināti šajā pašā valstī, pat ja attiecīgais kuģis nav reģistrēts kādā no dalībvalstīm.

Dalībvalsts var jebkurā brīdī pieprasīt valstij, kas ir izsniegusi vai apstiprinājusi sertifikātu, mainīt viedokli, ja tā uzskata, ka apdrošinātājs vai garantijas sniedzējs nespēj finansiāli segt saistības, kas noteiktas šajā direktīvā.

13. pants

Tiešas prasības pret civiltiesiskās atbildības finanšu garnatijas sniedzēju

Visas prasības par kuģu izraisīto zaudējumu kompensēšanu var celt tieši pret finanšu garantijas sniedzēju, kas sniedzis garantiju attiecībā uz īpašnieka civiltiesisko atbildību.

Finanšu garantijas sniedzējs ir tiesīgs izmantot tādus pašus aizstāvības līdzekļus kā īpašnieks, izņemot īpašnieka bankrotu vai likvidāciju/ gadījumus, kad īpašnieks paziņo par bankrotu vai uzsāk likvidāciju.

Finanšu garantijas sniedzējs var arīdzan sev paturēt atrunu gadījumā, ja kaitējums nodarīts īpašnieka apzinātas kļūdas rezultātā. Tomēr viņš nevar sev paturēt nekādus aizstāvības līdzekļus, ko tas varētu izmantot īpašnieka tiesvedībā pret viņu.

Finanšu garantijas sniedzējs jebkurā gadījumā var pieprasīt kuģa īpašnieka pieaicināšanu kā lietas dalībnieku.

14. pants

Solidaritātes fonds, lai nodrošinātos pret kaitējumu, ko izraisījuši kuģi bez finanšu garantijas

Solidaritātes fondu izveido, lai sniegtu kompensāciju trešām pusēm, kas var būt fiziskas vai juridiskas personas un kas ir cietušas no tādu kuģu radīta kaitējuma, kuri neatkarīgi no šajā direktīvā paredzētajām saistībām ir peldējuši ES teritoriālajos ūdeņos bez finanšu garantijas sertifikāta nodrošinājuma.

Šim fondam piešķiramo summu un darbības noteikumus nosaka atbilstīgi 17. panta 2. punktā minētajai regulatīvajai procedūrai.

15. pants

Kopienas birojs

Ir izveidots Kopienas birojs, kas ir atbildīgs par pilnīga izsniegto sertifikātu reģistra uzturēšanu, uzraudzību un to derīguma atjaunošanu, kā arī trešās valstīs reģistrētu finanšu garantiju esamību.

16. pants

Ziņojumi

Pēc pieciem gadiem no šīs direktīvas stāšanās spēkā dalībvalstis iesniedz Komisijai ziņojumu par tās piemērošanā gūto pieredzi. Šajos ziņojumos it īpaši novērtē sertifikācijas un sertifikātu izsniegšanas procedūras dalībvalstīs un nepieciešamību apsvērt, vai šis pienākums pilnībā vai daļēji jāuztic 15. pantā minētajam Kopienas birojam. Balstoties uz šiem ziņojumiem, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kas ietver šīs direktīvas grozījumus, kas tai šķiet atbilstīgi.

17. pants

Komiteja

1.  Komisijai palīdz Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteja (COSS), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2099/2002(9).

2.  Ja tiek izdarīta atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ievērojot minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

18. pants

Transponēšana

1.  Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz ...(10). Dalībvalstis nekavējoties dara zināmus Komisijai minēto tiesību aktu noteikumus un minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka to, kā izdarīt šādas atsauces.

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

19. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā […] dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

20. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

,

Eiropas Parlamenta vārdā Padomes vārdā

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

1976. gada Konvencija par atbildības ierobežošanu attiecībā uz jūras prasībām, kurā grozījumi izdarīti ar 1996. gada protokolu

(Konvencijas tekstu pievienos tiklīdz kā tas būs pieejams visās oficiālajās valodās)

II PIELIKUMS

Starptautiskās Jūrniecības organizācijas asamblejas un Starptautiskā Darba biroja Administratīvās padomes Rezolūcija ar nosaukumu "Finansiālā nodrošinājuma sniegšanas noteikumi jūrnieku atstāšanas bez palīdzības gadījumā" (SJO Rezolūcija A.930(22))

(Konvencijas tekstu pievienos tiklīdz kā tas būs pieejams visās oficiālajās valodās)

III PIELIKUMS

9. pantā minētā finanšu garantijas sertifikāta paraugs

Kuģa nosaukums

Atšķirības burts vai numurs

Reģistrācijas osta

Īpašnieka vārds un adrese

Sertifikāta parakstītājs apliecina, ka iepriekšminētajam kuģim ir apdrošināšanas polise vai cita finanšu garantija, kas atbilst nosacījumiem, kuri paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/.../EK par kuģu īpašnieku civiltiesisko atbildību un finanšu garantiju

Garantijas veids ………………………………………………………………

Garantijas ilgums ……………………………………………………………

Apdrošinātāja(-u) un/vai garantijas sniedzēja (-u) nosaukums un adrese

Nosaukums ………………………………………………………………………

Adrese……………………………………………………………………

Šis sertifikāts ir derīgs līdz …………………………………

Izsniegusi vai apstiprinājusi ………………………………… valdība.

(Izdošanas vieta)……………………(datums) …………………

Sertifikāta izsniedzēja vai apstiprinātāja paraksts un amats

IV PIELIKUMS

Informācija, kas jāpaziņo saskaņā ar šīs direktīvas 10. pantu

(1)  Kuģa identifikācija (nosaukums, izsaukuma kods, SJO identifikācijas numurs un MMSI numurs).

(2)  Datums un laiks.

(3)  Atrašanās vieta pēc platuma un garuma vai pareizs peilējums un attālums jūras jūdzēs no skaidri identificēta zemes orientiera.

(4)  Galamērķa osta.

(5)  Paredzamais ierašanās laiks galamērķa ostā vai loču stacijā, ko prasa kompetentā iestāde, kā arī paredzamais izbraukšanas laiks no minētās ostas.

(6)  Finanšu garantijas sertifikāta esamība uz kuģa.

(7)  Adrese, kurā iegūstama sīkāka informācija par sertifikātu.

Cik vien tas iespējams, 6 un 7 apakšpunktos prasīto informāciju var paziņot vienlaikus ar citiem ziņojumiem, ja tiek ievēroti šīs direktīvas 10. panta 2. punkta nosacījumi.

(1) OV C 318, 23.12.2006., 195. lpp.
(2) OV C 229, 22.9.2006., 38. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta 2007. gada 29. marta Nostāja.
(4) OV L 255, 30.9.2005., 11. lpp.
(5) OV L 255, 30.9.2005., 164. lpp.
(6) OV L 208, 5.8.2002., 1. lpp. Regula, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1891/2006, (OV L 394, 30.12.2006., 1. lpp).
(7) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmums, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).
(8)+ OV: Lūdzu ievietot regulas numuru.
(9) OV L 324, 29.11.2002., 1. lpp. Regula, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 93/2007 (OV L 22, 31.1.2007., 12. lpp.).
(10)* 18 mēneši pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika