Indekss   Iepriekšējais   Nākošais   Pilns teksts

Procedūra : 2006/2130(INI)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls : A6-0036/2007
Iesniegtie teksti : A6-0036/2007		Debates : PV 28/03/2007 - 19 CRE 28/03/2007 - 19		Balsojumi : PV 29/03/2007 - 8.13 Balsojumu skaidrojumi		Pieņemtie teksti : P6_TA(2007)0100

Pieņemtie teksti	333k  113k
Ceturtdiena, 2007. gada 29. marts - Brisele
Profesionālā futbola nākotne Eiropā	P6_TA(2007)0100 A6-0036/2007

Eiropas Parlamenta 2007. gada 29. marta rezolūcija par profesionālā futbola nākotni Eiropā (2006/2130(INI))

Eiropas Parlaments, ‐   ņemot vērā 1999. gada 10. decembra Helsinku ziņojumu(1) un 2000. gada 8. decembra Nicas deklarāciju(2) par sporta specifiskajām īpašībām un tā sociālajām funkcijām Eiropā, ‐   ņemot vērā Līguma par Konstitūciju Eiropai (Konstitucionālā līguma) 17. un III-282. pantu, ‐   ņemot vērā Lielbritānijas prezidentūras iniciatīvu saistībā ar Eiropas futbolu, kuras rezultātā tika izstrādāts "Neatkarīgais Eiropas sporta pārskats 2006", ‐   ņemot vērā tiesu praksi, ko izveidojusi Eiropas Kopienu Tiesa (Tiesa), Pirmās instances tiesa un Komisijas lēmumi ar sportu saistītās lietās, ‐   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu, ‐   ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu, kā arī Ekonomikas un monetāro lietu komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A6-0036/2007), A.   tā kā Komisija Helsinku ziņojumā tika uzsvērts, ka spēļu labas pārvaldes nolūkos ir nepieciešama partnerība starp futbola pārvaldes organizācijām un valsts iestādēm, kuras pilnībā ievēro profesionālā sporta pašregulējošo būtību; B.   tā kā Eiropas sports un jo īpaši futbols ir Eiropas identitātes, Eiropas kultūras un pilsoniskuma neatņemama sastāvdaļa un tā kā Eiropas futbola modelis, kam raksturīgas atklātas sporta sacensības piramīdveida struktūras ietvaros, kad vairāki simti tūkstoši amatieru klubu un miljoni brīvprātīgo un spēlētāju veido profesionālu klubu pamatu, ir izveidojies senu demokrātisku tradīciju un visas sabiedrības masveida atbalsta rezultātā; C.   tā kā futbolam piemīt nozīmīga sociāla un izglītojoša loma un tas ir efektīvs sociālās integrācijas un daudzkultūru dialoga instruments, un tam aktīvi jāiesaistās cīņā pret diskrimināciju, neiecietību, rasismu un vardarbību, jo daudz šādu gadījumu joprojām notiek stadionos un to apkārtnē, un tā kā profesionālā futbola klubi un līgas ieņem arī nozīmīgu vietu sociālajā un kultūras dzīvē kā vietējā, tā nacionālajā mērogā; D.   tā kā profesionālajam futbolam ir gan ekonomiskā dimensija, gan dimensija, kas nav saistīta ar ekonomiku; E.   tā kā profesionālā futbola ekonomiskos aspektus regulē Kopienas tiesības un tiesu praksē tiek atzīta sporta specifiska, kā arī futbola sociālā un izglītojošā loma Eiropā, un tā kā profesionālā futbola klubi un līgas ieņem arī nozīmīgu vietu sociālajā un kultūras dzīvē kā vietējā, tā nacionālajā mērogā; F.   tā kā tādējādi dalībvalstu un Eiropas politisko un sporta iestāžu pienākums ir nodrošināt, ka Kopienas tiesību piemērošana profesionālajam futbolam netraucē īstenot tā sociālos un kultūras mērķus, ko var panākt, izstrādājot atbilstošu tiesisko regulējumu, kurā tiktu pilnībā ievēroti profesionālā futbola specifikas, tā iestāžu autonomijas un subsidiaritātes pamatprincipi; G.   tā kā, ņemot vērā sporta aizvien pieaugošo nozīmi Eiropas Savienības dažādās politikas jomās (pārvietošanās brīvība, kvalifikācijas atzīšanas, konkurence, veselības aprūpe un audiovizuālā politika), tika nolemts sportu iekļaut Konstitucionālajā līgumā kā ES kompetences jomu (17. un III-282. pants); tā kā Konstitucionālo līgumu atbalstīja ne visas dalībvalstis un Nicas deklarācija par sportu nav pietiekama, lai risinātu pašreizējās problēmas, kuras skar ne tikai atsevišķas dalībvalstis un kuras tādēļ ir jārisina visas Eiropas mērogā; H.   tā kā tas, ka sports kopumā un jo īpaši futbols ir kļuvis profesionālāks un komerciālāks, padara ES tiesību aktus šajā jomā nozīmīgākus, par ko liecina aizvien pieaugošais skaits lietu, ko izskata Eiropas Kopienu Tiesa un Komisija:    – tas nopietni saasina juridiskās nenoteiktības problēmu, un attiecīgajās nozarēs aizvien biežāk tiek pausts viedoklis, ka pieeja, kas balstīta uz lietu atsevišķu izskatīšanu, ir nepiemērota, turklāt šo viedokli apstiprina pētījums, ko uzdeva veikt vairāki ES dalībvalstu sporta ministri un ko nesen publicēja ar nosaukumu "Neatkarīgais Eiropas sporta pārskats 2006";    – nav skaidrs, piemēram, vai Eiropas futbola asociāciju savienības (UEFA) noteikums par to, ka komandā jābūt noteiktam vietējo spēlētāju minimumam ‐ noteikums, kas ir īpaši nozīmīgs jaunatnes attīstībai, ‐ izradītos atbilstīgs EK līguma 12. pantam, ja to izskatītu Tiesā;    I. tā kā juridiskās nenoteiktības dēļ nav skaidrs, cik lielā mērā tādas autonomas pašpārvaldes organizācijas kā UEFA, dalībvalstu asociācijas un nacionālās līgas, izmantojot to pašpārvaldes tiesības un īstenojot to reglamentējošās funkcijas, gūst labumu no noteiktiem Kopienas tiesību principiem, piemēram, pārvietošanās brīvības, nediskriminācijas un konkurences noteikumiem, un cik lielā mērā tās ievēro šos principus;

J.   tā kā šī juridiskā nenoteiktība ir problemātiska ne tikai no ekonomikas viedokļa, bet jo īpaši saistībā ar futbola sociālo, kulturālo un izglītojošo lomu, turklāt tajā pašā laikā tā mazina līdzjutēju ieinteresētību un centienus paust lielāku atbalstu, ka arī grauj godīgas sacensības principu;

K.   tā kā tika pieņemts lēmums sportu iekļaut Konstitucionālajā līgumā kā ES kompetences jomu (17. un III-282. pants), lai tādējādi piešķirtu Eiropas Savienībai pilnvaras veidot sporta Eiropas dimensiju;

L.   tā kā profesionālais futbols nav tipiska tautsaimniecības nozare un tā kā profesionālā futbola klubi nevar īstenot savu darbību saskaņā ar tiem pašiem tirgus noteikumiem kā citas tautsaimniecības nozares sporta pretinieku savstarpējās atkarības un rezultātu nenoteiktībai nepieciešamā konkurences līdzsvara dēļ, un tā kā tā dažādie dalībnieki, tostarp atbalstītāji, spēlētāji, klubi, līgas un asociācijas, nedarbojas kā parasti patērētāji vai uzņēmumi;

M.   tā kā Eiropas profesionālā futbola nākotni apdraud ekonomiskās un sportiskās ietekmes koncentrācija;

N.   tā kā pārraides tiesību pārdošanas ienākumu pieaugošā nozīme var negatīvi ietekmēt konkurences līdzsvaru starp dažādu valstu klubiem, jo šādus ienākumus lielā mērā nosaka valstu apraides tirgu lieluma;

O.   tā kā jau daudzus gadu desmitus profesionālajam futbolam aizvien raksturīgāki ir starptautiski mērogi un to ietekmē dažādi starptautiski normatīvie un tiesiskie režīmi;

P.   tā kā atšķirīgā dalībvalstu likumdošana un licencēšanas kritēriji Eiropā rada gan ekonomiski, gan juridiski nelīdzvērtīgus konkurences apstākļus un šī situācija nopietni kaitē godīgas sportiskas konkurences pastāvēšanai starp komandām Eiropas līgās un tādējādi arī starp nacionālajām komandām;

Q.   tā kā sieviešu dalība sporta kopumā ir daudz zemāka nekā vīriešu, tā kā sievietes vēl joprojām ir nepietiekami pārstāvētas sporta lēmējiestādēs un tā kā sporta profesionāļu atalgojumā vēl joprojām ir novērojama diskriminācija dzimuma dēļ;

R.   tā kā, neskatoties uz to, ka 1995. gada spriedums J. M. Bosman lietā pozitīvi ietekmēja spēlētāju līgumus un mobilitāti (lai gan pastāv virkne neatrisinātu problēmu nodarbinātības un sociālajā jomā), tam bija arī negatīvas sekas, piemēram, bagātāko klubu lielākas iespējas noalgot labākos spēlētājus, stiprāka saikne starp finansiālo ietekmi un panākumiem sportā, spēlētāju algu pieaugums, nelielas iespējas vietēji apmācītiem spēlētājiem realizēt talantu augstākajā līmenī un mazāk izteikta solidaritāte starp profesionālo un amatieru sportu;

S.   tā kā daudzas noziedzīgas darbības (iepriekšēja vienošanās par spēļu iznākumu, korupcija utt.) rodas dēļ izdevumu, algu pieauguma un sekojošo finanšu krīžu spirāles, ar ko saskaras daudzi klubi;

T.   tā kā Komisija ar oficiāla lēmumu ir apstiprinājusi pārraides tiesību kolektīvās pārdošanas saderību ar ES konkurences tiesībām,

Vispārējais konteksts

1.   uzsver atbalstu Eiropas futbola modelim, kam raksturīga simbiotiska saistība starp amatieru un profesionālo futbolu;

2.   norāda uz to, cik nozīmīgas ir Eiropas futbolam raksturīgās savstarpēji saistītās nacionālo piramīdu struktūras, kas izkopj talantus, sākot no viszemākā līmeņa, un veicina konkurenci, jo nacionālās līgas un sacensības ir ceļš arī uz Eiropas sacensībām, un uzsver, ka ir jāpanāk atbilstošs līdzsvars starp spēles nacionālajiem pamatiem un Eiropas līmeni, lai sekmētu futbola līgu un asociāciju efektīvu sadarbību;

3.   atzīst, ka ir nepieciešamas, lai futbola pārvaldes organizācijas un politiskās iestādes kopīgiem spēkiem cīnītos pret noteiktām negatīvām tendencēm, piemēram, pārmērīgas komercializācijas un negodīgas konkurences, lai tādējādi nodrošinātu labvēlīgu nākotni profesionālajam futbolam, kuru raksturotu aizraujošas sacensības, atbalstītāju lielāka saistība ar klubiem un plašas sabiedrības piekļuve sacensībām, ko cita starpā nodrošinātu īpašas biļešu cenas jauniem cilvēkiem un ģimenēm, jo īpaši uz galvenajām starptautiskajām spēlēm;

4.   atzinīgi vērtē "Neatkarīgā Eiropas sporta pārskata 2006" un Eiropas Parlamenta pasūtītā pētījuma par "Profesionālo sportu iekšējā tirgū" sagatavošanu un aicina dalībvalstis, Eiropas un valstu futbola pārvaldes organizācijas un Komisiju tās gaidāmajā Baltajā grāmatā par sportu turpināt Lielbritānijas prezidentūras uzsāktās darbības, lai, ievērojot subsidiaritātes principu, izvērtētu vajadzību īstenot politiskus pasākumus, ņemot vērā pārskatā iekļautos principus un ieteikumus;

5.   pauž vēlmi nepieļaut, ka Eiropas profesionālā futbola nākotni izšķir, pamatojoties tikai uz katru atsevišķo gadījumu, un uzlabot juridisko noteiktību;

6.   atbalsta pamatprincipu, saskaņā ar kuru profesionālā sporta ekonomiskie aspekti ietilpst EK līguma darbības jomā, ņemot vērā Nicas deklarācijā uzskaitītās sporta specifiskās īpašības; un šajā sakarā uzskata, ka sporta jomā pieņemtā noteikuma ierobežojumu sekas atbilst ES likumdošanai, ja noteikuma likumīgais mērķis atbilst sporta būtībai un uzdevumiem un ja noteikuma ierobežojumu sekas ir raksturīgas un samērīgas, lai sasniegtu minēto mērķi;

7.   aicina Komisiju izstrādāt ieteikumus saistībā ar to, kā šis princips ir piemērojams, un uzsākt konsultāciju procesu ar Eiropas un valstu futbola iestādēm ar mērķi izveidot formālu pamatnolīgumu starp ES un Eiropas un valstu futbola pārvaldes organizācijām;

8.   aicina Komisiju sadarbībā ar Parlamentu, dalībvalstīm, kā arī Eiropas un nacionālajām futbola pārvaldes organizācijām un citām ieinteresētajām pusēm gaidāmajā Baltajā grāmatā iekļaut šīs rezolūcijas principus un rekomendācijas un izveidot rīcības plānu Eiropas sportam kopumā un jo īpaši futbolam, kurā būtu iekļauti jautājumi, kas jārisina Komisijai, kā arī izmantojamie instrumenti, lai uzlabotu juridisko noteiktību un līdzvērtīgus konkurences apstākļus;

9.   lūdz Komisiju turpināt strukturētu dialogu ar futbola pārvaldes organizācijām, tostarp nacionālām asociācijām un līgām, un citām ieinteresētajām pusēm, lai atrisinātu juridiskās nenoteiktības problēmu;

10.   atzinīgi vērtē sieviešu futbola panākumus Eiropā, kā arī lielo interesi par šo sportu un vērš uzmanību uz tā aizvien pieaugošo sociālo nozīmi;

Pārvaldība

11.   aicina futbola pārvaldes organizācijas precīzāk noteikt un saskaņot to kompetences, atbildību, pilnvaras, kā arī lēmumu pieņemšanas procesu, lai palielinātu to darbību demokrātiskumu, pārredzamību un leģitimitāti visas futbola nozares interesēs; aicina Komisiju sniegt norādījumus, kas veicinātu likumīgu un atbilstīgu pašpārvaldi, uzmanību pievēršot dalībvalstu likumdošanai un finansiālajam atbalstam federācijām un asociācijām, lai tādējādi attīstītu jaunos futbolistus un nacionālo izlasi;

12.   aicina UEFA lēmumu pieņemšanas procesā iesaistīt spēlētājus pārstāvošās organizācijas, klubus un līgas;

13.   uzskata, ka uzlabota pārvalde, izraisot saskaņotāku pašpārvaldi dalībvalstu un Eiropas līmenī, ļaus samazināt tendenci, kad palīdzība tiek meklēta Komisijā vai Eiropas Kopienu Tiesā;

14.   atzīst sporta tiesu kompetenci un likumību, ja tās izskata ar pilsoņu tiesībām saistītas lietas taisnīgās prāvās, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta 2. punktā;

15.   uzskata, ka griešanos civiltiesā, pat ja tā nav attaisnojama no sporta viedokļa, nevar sodīt, piemērojot disciplināro reglamentu; nosoda patvaļīgos FIFA lēmumus šajā jautājumā;

16.   aicina UEFA un FIFA statūtos paredzēt tiesības griezties vispārējas piekritības tiesās, tomēr atzīst, ka pašregulēšanas princips ietver sevī un pamato Eiropas sporta modeļa struktūras un pamatprincipus, saskaņā ar kuriem regulē sporta sacensību norisi, tostarp noteikumus antidopinga un disciplināro sankciju jomā;

17.   uzstāj, ka proporcionalitātes princips ir būtisks, futbola pārvaldes organizācijām īstenojot to pašpārvaldes tiesības; un aicina Komisiju nodrošināt, ka šo principu piemēro tiesas procesos saistībā ar sportu;

18.   aicina FIFA palielināt iekšējo demokrātiju un tās struktūru pārredzamību;

19.   uzskata, ka kluba "Charleroi" lieta, kuru pašlaik izskata Eiropas Kopienu Tiesa, var ļoti nelabvēlīgi ietemēt mazo un vidējo nacionālo futbola asociāciju spēju piedalīties starptautiskās sacensībās un apdraudēt nacionālo futbola asocāciju nozīmīgo ieguldījumu viszemākā līmeņa futbolā; šajā sakarā uzskata, ka klubiem ir jāatbrīvo savi spēlētāji spēlēm valsts komandas sastāvā bez tiesībām saņemt kompensāciju; mudina UEFA un FIFA sadarbībā ar Eiropas klubiem un līgām panākt vienošanos par nosacījumiem, kurus piemēro spēlētājiem, kas ir guvuši savainojumus, pārstāvot savu valsti, un par kolektīvās apdrošināšanas sistēmu, kas pašlaik tiek ieviesta;

20.   atbalsta UEFA klubu licencēšanas sistēmu, kuras mērķis ir nodrošināt līdzvērtīgus konkurences apstākļus starp klubiem un veicināt to finanšu stabilitāti, un aicina UEFA turpināt šīs licencēšanas sistēmas izstrādi saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, lai tādejādi garantētu finanšu pārredzamību un pareizu pārvaldību;

21.   ierosina dalībvalstu un Eiropas politiskajām un sporta iestādēm ieviest lielāku pārredzamību un labu pārvaldi Eiropas profesionālajā futbolā;

22.   atbalsta centienus, kuru mērķi ir aizsargāt spēles ētiskumu, galveno dalībnieku interešu konfliktus risinot klubos vai pārvaldes organizācijās;

23.   aicina Komisiju, konsultējoties ar futbola pārvaldes organizācijām, līgām un klubiem, apsvērt jautājumu par Eiropas tiesiskā statusa ieviešanu saistībā ar sporta uzņēmumiem, lai tādējādi ņemtu vērā galveno futbola klubu saimnieciskās darbības, tajā paša laikā saglabājot to specifiskās, ar sportu saistītās īpašības; šāds statuss ļautu ieviest noteikumus šādu uzņēmumu saimniecisko un finansiālo darbību pārraudzībai un atbalstītāju un reģionālās līdzdalības iesaistīšanai;

24.   aicina dalībvalstis un futbola pārvaldes organizācijas aktīvi veicināt tādu futbola līdzjutēju sociālo un demokrātisko lomu, kuri atbalsta godīgas spēles principus, sekmējot Atbalstītāju trasta organizāciju (atzīstot viņu kompetenci) izveidi un attīstību, kuras varētu iesaistīt klubu īpašumtiesību realizēšanā, ieceļot ombudu futbola jautājumos un jo īpaši Eiropas mērogā ieviešot organizācijas "Supporters Direct" modeli;

25.   prasa UEFA izpētī iespējas, lai atbalstītāju organizācijas varētu iesaistīt kā nozīmīgas ieinteresētās puses, ja tās ir apvienojušās Eiropas mēroga organizācijās, un izpētīt iespēju izveidot Eiropas mēroga "Supporters Direct" organizāciju;

26.   uzskata, ka, uzlabojot sociālo dialogu, futbola pārvaldībā pilnīgāk jāiesaista profesionāli futbolisti, viņu arodbiedrību pārstāvji, kā arī klubi un līgas;

Cīņa pret noziedzīgām darbībām

27.   atbalsta Eiropas un dalībvalstu futbola pārvaldes organizāciju centienus palielināt klubu īpašumtiesību struktūru pārredzamību un aicina Padomi izstrādāt un pieņemt pasākumus cīņai pret profesionālajā futbolā bieži sastopamajām noziedzīgajām darbībām, tostarp nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nelegālām derībām un iepriekšēju vienošanos par spēļu iznākumu, kā arī piespiedu prostitūciju galveno futbola notikumu laikā;

28.   uzsver nepieciešamību nodrošināt, ka futbola nozarē iesaistītās organizācijas pilnībā ievēro tiesību aktus saistībā ar pārredzamību un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu;

29.   aicina dalībvalstis ieviest mehānismus sadarbības veicināšanai starp klubiem, policijas spēkiem un atbalstītāju organizācijām, lai tādējādi novērstu vardarbību un huligānismu, kā arī cita veida noziedzīgas uzvedības izpausmes futbola spēļu laikā un pirms un pēc tām, un aicina apmainīties ar labāko praksi;

30.   prasa Padomei arī saistībā ar nacionālās līgas spēlēm palielināt to preventīvo pasākumu un sankciju saskaņošanu, ko paredzēts piemērot pret huligāniem; šajā ziņā aicina Padomi īstenot tās Lēmumu 2002/348/TI par drošību starptautiska mēroga futbola sacensību laikā un vajadzības gadījumā pieņemt papildu pasākumus, ņemot vērā nesenos vardarbīgos starpgadījumus futbola stadionos un to apkārtnē;

31.   aicina dalībvalstis, Eiropas futbola pārvaldes struktūras, kā arī federācijas, asociācijas un līgas īstenot lielu līdzjutējus audzinošu kampaņu Eiropas mērogā, lai pārtrauktu vardarbību stadionos un ārpus tiem;

Futbola sociālā, kulturālā un izglītojošā loma

32.   uzsver izglītības ar sporta palīdzību nozīmību, kā arī futbola iespējas veicināt sociāli neaizsargātu jauniešu atgriešanos uz pareizā ceļa un lūdz dalībvalstis, nacionālās asociācijas, līgas un klubus īstenot labas prakses apmaiņu saistībā ar šo jautājumu;

33.   aicina Komisiju un dalībvalstis atbalsīt arī futbola klubu īstenotos sociālās integrācijas projektus;

34.   pauž noteiktu atbalstu UEFA pasākumiem ar mērķi veicināt jauno spēlētāju izglītību, pieprasot, lai kluba komandā būtu noteikts vietējo spēlētāju minimums, kā arī nosakot ierobežojumu attiecībā uz komandu lielumu; uzskata, ka šādi veicināšanas pasākumi ir samērīgi, un aicina profesionālos klubus stingri ievērot šo noteikumu;

35.   ir pārliecināts, ka ir nepieciešami papildu pasākumi, lai nodrošinātu, ka iniciatīva par vietējiem spēlētājiem neizraisa bērnu tirdzniecību, klubiem parakstot līgumus ar ļoti jauniem cilvēkiem (jaunākiem par 16 gadiem);

36.   norāda, ka gados jauniem spēlētājiem ir jādod iespēja iegūt vispārīgo un profesionālo izglītību paralēli viņu darbībai klubos un treniņiem un ka klubiem ir jānodrošina, lai gados jauni spēlētāji no trešām valstīm droši atgrieztos dzimtenē, ja viņu karjerai Eiropā nav panākumu.

37.   uzstāj, ka, darbā pieņemot ārvalstu jaunos talantus, vienmēr jāievēro tiesību akti imigrācijas jomā, un aicina Komisiju risināt bērnu tirdzniecības problēmu Padomes 2002. gada 19. jūlija pamatlēmuma 2002/629/TI par cilvēku tirdzniecības apkarošanu(3) ietvaros un/vai Padomes 1994. gada 22. jūnija Direktīvas 94/33/EK par jauniešu darba aizsardzību(4) īstenošanas kontekstā; uzsver, ka ir jānodrošina iespēja jaunajiem spēlētājiem iegūt vispārīgo un profesionālo izglītību paralēli viņu darbībai klubos un treniņiem, lai tādējādi viņi nebūtu pilnībā atkarīgi no klubiem; aicina veikt pasākumus, lai novērstu to jauniešu, kas galu galā netiek atlasīti, sociālo atstumtību;

38.   aicina futbola organizācijas un klubus iesaistīties cīņā pret cilvēku tirdzniecību,

39.   uzsver mācību centru sociālo un izglītojošo lomu, kā arī nozīmīgo uzdevumu, ko tie veic, nodrošinot klubu labklājību un futbola talantu attīstību, atbalsta finansiālos stimulus klubiem ar mācību centriem, ja vien šādi stimuli ir saskaņā ar Līguma noteikumiem par valsts atbalstu, un aicina Komisiju atzīt šo būtiski svarīgo lomu, izstrādājot vadlīnijas saistībā ar valsts atbalstu;

40.   uzsver, ka ir jārada vide, kurā jaunie spēlētāji var attīstīties un kurā tos audzina godprātības un godīgas sacensības garā;

41.   mudina dalībvalstis dzimumu jautājumu iestrādāt visos sporta politikas aspektos, lai turpmāk samazinātu aizvien novērojamās atšķirības starp sieviešu un vīriešu pārstāvību sporta organizācijās un atalgojumu, kā arī faktisku dalību sportā, tādējādi izlīdzinot sportā gūstamos sociālos labumus;

Nodarbinātības un sociālie jautājumi

42.   ar nožēlu atzīmē sociālās un nodokļu likumdošanas atšķirības dalībvalstīs, kas rada nevienlīdzību starp klubiem, kā arī dalībvalstu nevēlēšanos risināt šo problēmu Eiropas līmenī;

43.   uzsver, ka, lai nodrošinātu brīvu darbaspēka apriti, ir svarīgi savstarpēji atzīt citā dalībvalstī iegūto profesionālo kvalifikāciju;

44.   uzskata, ka pašreizējā ekonomiskā situācija, kurā atrodas spēlētāju aģenti, nosaka, ka futbola pārvaldes organizācijām visos līmeņos un konsultējoties ar Komisiju ir jāuzlabo spēlētāju aģentu darbību regulējošie noteikumi; šajā sakarā aicina Komisiju atbalstīt UEFA centienus reglamentēt spēlētāju aģentu darbību, nepieciešamības gadījumā sagatavojot priekšlikumu direktīvai par spēlētāju aģentiem, kura ietvertu: stingrus standartus un pārbaudes kritērijus, kas jāizpilda, pirms kāds var darboties kā futbola spēlētāju aģents; aģentu darījumu pārredzamību; minimālus saskaņotus standartus aģentu līgumiem; Eiropas pārvaldes organizāciju efektīvu uzraudzības un disciplināro sistēmu; aģentu licencēšanas sistēmas un aģentu reģistra ieviešanu, kā arī "dubultās pārstāvniecības" un spēlētāju maksāšanas aģentiem izbeigšanu;

45.   aicina UEFA un Komisiju aktīvāk darboties ar mērķi stiprinās Eiropas līmeņa sociālo dialogu par tādiem jautājumiem kā līgumu darbības termiņš, pārejas perioda noteikšana, iespējas pirms termiņa lauzt līgumu un kompensācijas apmācošajiem klubiem, jo tas var palīdzēt novērst un pārvarēt domstarpības starp spēlētājiem un darba devējiem;

46.   atzinīgi vērtē FIFPro, UEFA un EPFL rīcību, kura veicina spēlētāju tiesības, nodrošinot, ka ar spēlētājiem vienmēr tiek slēgts rakstveida līgums, kas paredz noteiktu prasību minimumu;

47.   atzīst, ka visās dalībvalstīs ir efektīvāk jāpiemēro nodarbinātības jomas tiesību akti, lai nodrošinātu, ka profesionāliem spēlētājiem tiek piešķirtas viņiem pienākošās tiesības un viņi pilda pienākumus, kas viņiem kā darbiniekiem ir saistoši;

48.   pieprasa, lai Komisija aktīvi atbalsta iniciatīvas un kampaņas, kuru mērķis ir cīnīties pret bērnu darba izmantošanu ar futbolu saistītās nozarēs un izpētīt jebkuras politiskas un juridiskas iespējas nodrošināt ikviena darbinieka, tai skaitā bērnu, tiesību ievērošanu;

Cīņa pret rasismu, vardarbību un citiem diskriminācijas veidiem

49.   ņemot vērā, ka arī futbolistiem ir juridiskas tiesības strādāt darba vietā, kur nepastāv rasisma un citu diskriminācijas veidu izpausmes, prasa Komisijai, dalībvalstīm un visām profesionālajā futbolā iesaistītām pusēm atzīt atbildību par rasisma un ksenofobijas apkarošanas turpināšanu un pastiprināšanu, nosodot jebkāda veida diskriminācijas izpausmes spēles laukumā vai ārpus tā; aicina ieviest stingrākus soda mērus, lai cīnītos pret jebkāda veida diskriminājošām darbībām futbolā; aicina UEFA un nacionālās asociācijas un līgas disciplināros noteikumus piemērot saskaņoti un noteikti, ņemot vērā arī klubu finanšu stāvokli;

50.   šajā sakarā arī aicina Komisiju, UEFA un citas ieinteresētās puses veikt pasākumus saistībā ar Parlamenta 2006. gada 14. marta deklarāciju par rasisma izskaušanu futbolā(5); atzinīgi vērtē to, ka UEFA un FIFA iekļāva to statūtos stingrākas sankcijas, kā arī pasākumus, ko tās veic, un sagaida, ka visas futbola nozarē iesaistītās puses sāks rīkoties;

51.   aicina Komisiju, UEFA un citas ieinteresētās puses nepieļaut, ka citi diskriminācijas veidi, piemēram, diskriminācija dzimuma, izcelsmes, seksuālās orientācijas vai citu iemeslu dēļ, paliek nesodīti spēles laukumā vai ārpus tā;

52.   nosoda jebkāda veida vardarbīgu uzvedību futbola laukumos, mudina dalībvalstis piemērot visstingrākos pasākumus, kas ir to rīcība, lai samazinātu un novērstu visa veida vardarbību sporta laukumā, un izsaka atbalstu UEFA pasākumiem, kuru mērķis izskaust šādu uzvedību;

Konkurences tiesības un iekšējais tirgus

53.   ir pārliecināts, ka izmaksu kontroles sistēmu ieviešana var būt veids, kā veicināt finansiālo stabilitāti un konkurences līdzsvaru starp komandām, piemēram, iekļaujot tās atjaunotā klubu licencēšana sistēmā;

54.   uzskata, ka futbolā ir jānodrošina konkurentu savstarpējā atkarība un sacensību rezultātu neparedzamība, kas varētu būt pamatojums tam, ka sporta organizācijas ievieš specifiskus tirgus pamatnosacījumus sporta pasākumu sagatavošanai un pārdošanai; tomēr uzskata, ka šādas īpatnības negarantē automātisku atbrīvojumu no Kopienas konkurences noteikumu ievērošanas visos ar profesionālo futbolu saistītas ekonomiskās darbības gadījumos, ņemot vērā šādu darbību pieaugošo ekonomisko nozīmi;

55.   aicina Komisiju izstrādāt skaidras vadlīnijas par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu, norādot, kāda veida valsts atbalsts ir pieņemams un likumīgs, lai futbols pildītu savu sociālo, kulturālo un izglītojošo lomu, piemēram, finansiāls vai cita veida atbalsts, ko piešķir valsts iestādes, lai uzturētu vai modernizētu futbola stadionus vai aprīkojumu;

56.   lūdz Komisiju un dalībvalstis cieši sadarboties ar starptautiskajām, Eiropas un nacionālajām futbola pārvaldes organizācijām ar mērķi izpētīt derību tirgus liberalizācijas iespējamās sekas un mehānismus finansējuma nodrošināšanai sportam kopumā un jo īpaši futbolam, kā arī ar mērķi noteikt, kādi pasākumi var nodrošināt dalībvalstu un Eiropas futbola sacensību ētiskumu;

57.   atzīst preču zīmju nozīmi sporta industrijā, ja vien tās netiek izmantotas brīvas preču aprites kavēšanai;

58.   atzīmē, ka uz svarīgākajām futbola spēlēm biļešu piedāvājums bieži neatbilst pieprasījumam, kas dod labumu sponsoriem, bet ir neizdevīgi patērētājiem; uzsver, ka biļešu sadalē pilnībā jāņem vērā patērētāju intereses un jāgarantē nediskriminējoša un godīga biļešu tirdzniecība visos līmeņos; vienlaikus atzīst, ka biļešu izplatīšanu vajadzības gadījumos var ierobežot, padarot tās pieejamas dalībniekiem no atbalstītāju klubiem, ceļojumu klubiem vai līdzīgām organizācijām, kurās var brīvi iestāties;

Televīzijas pārraides tiesību pārdošana un konkurences tiesības

59.   uzstāj, ka kolektīva pārdošana visās sacensībās ir būtiska, lai aizstāvētu Eiropas futbola finansiālās solidaritātes modeli; atzinīgi vērtē publiskās debates un tām sekojošo Komisijas pētījumu par to, vai šo modeli jāpieņem visā Eiropā gan Eiropas mēroga, gan vietējās sacensībās atbilstoši tam, kā tas ieteikts "Neatkarīgajā sporta pārskatā 2006"; šajā sakarā aicina Komisiju sniegt detalizētu novērtējumu par tās pārraides tiesību lēmumu ietekmi uz ekonomiku un sportu, kā arī par to, cik lielā mērā šie lēmumi darbojas vai nē;

60.   uzsver, ka pārraides tiesību pārdošanai, ko piemēro Eiropas nacionālajās futbola līgās, ir jābūt saskaņā ar ES konkurences tiesībām, tajā pašā laikā ņemot vērā sporta specifiku, turklāt lēmumu pieņemšanai šajā jautājumā un to ieviešanai jābūt pārredzamai; tomēr, ņemot vērā iepriekšminēto, uzskata, ka futbola spēļu pārraidēm jābūt pieejamām visdažādākajiem cilvēkiem, tostarp arī ar bezmaksas kanālu palīdzību;

61.   uzsver, ka nav iespējams pārvērtēt pastāvošās Direktīvas 97/36/EK (6)"Televīzija bez robežām" 3.a panta pozitīvās īpašības;

62.   uzsver, ka profesionālā futbola interesēs ir būtiski, lai ieņēmumi no televīzijas pārraides tiesību pārdošanas tiktu sadalīti godīgi, nodrošinot solidaritāti starp profesionāļu un amatieru spēlēm, kā arī starp konkurējošiem klubiem visās sacensībās; atzīmē, ka patreiz ienākumi no televīzijas pārraides tiesību pārdošanas UEFA Čempionu līgā lielā atspoguļo klubu nacionālo televīziju tirgus daļas; atzīmē, ka šādi tiek atbalstītas lielas valstis, tādējādi samazinot mazāku valstu klubu ietekmi;

63.   tāpēc aicina UEFA kopā ar Komisiju arī turpmāk izskatīt mehānismus, kas ar ieņēmumu pārdales palīdzību radītu lielāku konkurences līdzsvaru šajā jomā;

64.   norāda, ka sporta sacensību pārraidīšana televīzijā arvien biežāk notiek kodētos un maksas televīzijas kanālos un ka tādējādi šādas sacensības nav pieejamas daudziem patērētājiem;

Dopings

65.   ierosina Eiropas valstīm nopietni risināt jautājumus saistībā ar dopinga lietošanas profilaktisku novēršanu un cīņu pret dopinga lietošanu; pieprasa īstenot politiku ar mērķi starptautiskā līmenī novērst un apkarot dopinga lietošanu, un uzsver, ka ir jācīnās pret šādiem pārkāpumiem, veicot kontroli, pētījumus, izmeklēšanu, pastāvīgu uzraudzību, ko nodrošina neatkarīgi mediķi, kā arī veicot pasākumus izglītības, profilakses un apmācību jomā; aicina profesionālos klubus uzņemties saistības apkarot dopingu lietošanu un uzraudzīt šī aizlieguma ievērošanu, veicot iekšēju kontroli;

o
o   o

66.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, UEFA, FIFA, EPFL, Eiropas Klubu forumam un Starptautiskajai Profesionālo futbolistu federācijai (FIFPro).

(1) COM(1999)0644. (2) Padomes prezidentvalsts secinājumi, Nicas Eiropadome 2000.gada 7. līdz 9. decembrī, IV.Pielikums. (3) OV L 203, 1.8.2002., 1. lpp. (4) OV L 216, 20.8.1994., 12. lpp. (5) OV C 291 E, 30.11.2006., 143. lpp.. (6) OV L 202, 30.7.1997., 60. lpp.