Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Ikgadējā politikas stratēģija 2008. gadam" (COM(2007)0065),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(1),

–   ņemot vērā EK līguma 272. pantu un Euratom līguma 177. pantu,

–   ņemot vērā Reglamenta 112. panta 1. punktu,

–   ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumus (A6–0123/2007),

A.   tā kā ES 2008. gada budžets būs otrais budžets, par kuru jāvienojas saistībā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību;

B.   tā kā 2008. gada budžets būs pirmais budžets, par kuru jāvienojas ar Rumāniju un Bulgāriju kā ES dalībvalstīm;

C.   tā kā globalizācijas process turpina uzņemto tempu ar visām no tā izrietošajām iespējām un izaicinājumiem ekonomikas, sociālajā un vides jomā; tā kā 2008. gada budžetam jānodrošina, ka ES arī turpmāk spēj gūt labumu no globalizācijas sniegtajām iespējām, risināt ar to saistītos uzdevumus un saglabāt savu nozīmi pasaules līmenī, izmantojot piemērotu progresīvu iekšpolitikas un ārpolitikas kombināciju;

D.   tā kā 2007. gads būs pirmais gads, kad pēc daudzu jaunu tiesību aktu pieņemšanas 2006. gadā tiks īstenotas daudzas jaunas ES izdevumu programmas 2007.–2013. gada finanšu plānošanas laikposmam; tā kā dati par 2007. gada budžeta izpildi, it īpaši attiecībā uz saistību apropriācijām, nodrošinās svarīgu informāciju par Komisijas un dalībvalstu spēju īstenot Parlamenta prioritātes;

Politiskais konteksts

1.   uzsver, ka 2008. gada budžetu sagatavos, iesniegs un apspriedīs Romas Līguma parakstīšanas 50. gadadienas gaisotnē un laikā, kad tiks dots jauns impulss, lai panāktu progresu attiecībā uz Konstitucionālo līgumu; atzīmē, ka 2007. gadā sāksies sagatavošanās darbi 2008.–2009. gadā paredzētajai 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmas (DFS) pilnīgai un vispusīgai vidusposma pārskatīšanai; norāda arī uz savu 2007. gada 29. marta rezolūciju par Eiropas Savienības pašu resursu nākotni(2);

2.   uzsver nozīmi, ko tas piešķir 27 valstu ES spējai padarīt globalizāciju par iespēju pilsoņiem un vadīt starptautiska mēroga darbību ar globalizāciju saistīto uzdevumu risināšanā; šajā kontekstā uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt, ka tiek pienācīgi piešķirti pareizai ES darbībai nepieciešamie finanšu līdzekļi un cilvēkresursi;

3.   norāda uz Komisijas ierosinājumiem, kas sniegti pie prioritārajiem pasākumiem "Labklājība", "Solidaritāte", "Drošība" un "Ārējā atspoguļošana"; piekrīt, ka tajā pašā laikā ES jāturpina koncentrēt uzmanību uz Lisabonas programmu un it īpaši uz ilgtspējīgu attīstību, izaugsmi un darbavietām, konkurētspēju, MVU un sociālo kohēziju; uzskata, ka daudzos gadījumos, tādos kā enerģijas politika un klimata pārmaiņas, šie ierosinājumi liecina par elastīgāku ES pieeju svarīgām problēmām, ar ko nākas saskarties Eiropas pilsoņiem; tomēr norāda, ka dažādiem izdevumu maksimālajiem apjomiem noteikto ļoti mazo rezervju dēļ ES spēja reaģēt uz politikas izmaiņām no budžeta viedokļa ir ārkārtīgi ierobežota;

4.   uzskata, ka Parlamentam kā budžeta lēmējiestādei ir pienākums nodrošināt, ka finansējums no ES budžeta tiek izlietots tā, lai nodrošinātu izmaksu lietderību un it īpaši lai pēc iespējas optimālāk izmantotu ierobežotos līdzekļus; grasās veicināt uz rezultātiem orientētu budžetu, pamatojoties uz pieeju, kas uzsākta 2007. gada budžetā sadarbībā ar specializētajām komitejām;

5.   atkārto aicinājumu ES gada politikas prioritātes noteikt tādā veidā, lai par tām varētu efektīvi informēt Eiropas pilsoņus, un uzsver, ka šī rezolūcija norāda Eiropas Parlamenta uzskatus saistībā ar gaidāmo budžeta procedūru; pauž dziļu nožēlu, ka ikgadējā politikas stratēģija pienācīgi neatspoguļo Parlamenta prioritātes; sagaida, ka šī rezolūcija tiks pienācīgi ņemta vērā 2008. gada provizoriskā budžeta projekta (PBP) izstrādē; uzsver, ka Komisijas 2008. gada ikgadējā politikas stratēģijā ierosinātās dažādās iniciatīvas jāskata saistībā ar pavisam nesen pieņemtajām izdevumu programmām un politiskajām prioritātēm, kuru pamatā ir 2007.–2013. gada DFS vispārējais finansējums, par ko tika panākta vienošanās 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā;

6.   norāda uz komisāres M. Wallström uzstāšanos priekšsēdētāju konferencē 2007. gada 8. februārī par Komisijas 2007. gada likumdošanas un darba programmu, bet pauž nožēlu par to, ka trūkst saiknes starp likumdošanas darba programmu un budžeta procedūru; saskaņā ar Pamatnolīgumu par attiecībām starp Eiropas Parlamentu un Komisiju uzstāj, ka saikne starp abām minētajām procedūrām ir jāuzlabo; atgādina Komisijai saistības, ko tā uzņēmās 2007. gada budžeta procedūras laikā, un tās priekšsēdētāja Ž. M. Barrozu 2006. gada decembra vēstuli par likumdošanas prioritāšu un budžeta lēmumu labāku saskaņošanu; šajā kontekstā ņem vērā paziņojumā par ikgadējo politikas stratēģiju izklāstītās Komisijas prioritātes un sagaida, ka Komisija pielāgos tās, pamatojoties uz ikgadējās procedūras gaitā budžeta lēmējinstitūcijas pieņemtajiem lēmumiem;

Uz rezultātiem orientēts budžets ‐ pārredzams izklāsts, skaidri mērķi, precīza izpilde

7.   vēlreiz uzsver nozīmi, ko tas piešķir ES izdevumu programmām, kas sniedz efektīvu ieguldījumu to politisko mērķu sasniegšanā, kuriem tās tika apstiprinātas; uzskata, ka politikas īstenošana un tās skaidri pierādījumi vienmēr ir bijuši būtiski svarīgi ES leģitimitātes nodrošināšanai pilsoņu acīs; tāpēc apstiprina savu nodomu darbā pie 2008. gada budžeta ievērot uz rezultātiem orientēta budžeta filozofiju; uzsver, ka šie rezultāti tiks vērtēti ne tikai pēc grāmatvedības kritērijiem, un norāda, ka šī pieeja tiks izmantota iestāžu ciešas sadarbības gaisotnē;

8.   kā pirmo soli ceļā uz budžetu, kas orientēts uz rezultātiem, uzsver skaidrības, atbilstības un pārredzamības nozīmi budžeta izklāstā; atbalsta jauno, uz budžeta līdzekļu sadali pa darbības jomām balstīto pieeju, kuras mērķis ir saskaņā ar Komisijas izdevumu politikas jomām nodrošināt politiskiem mērķiem atbilstīgus finanšu līdzekļus un cilvēkresursus; atzīmē, ka nav viegli nomenklatūru, kas attiecas uz budžeta līdzekļu sadali pa darbības jomām, saskaņot ar DFS izdevumu kategorijām; turklāt pauž nožēlu, ka ikgadējā politikas stratēģijā izklāstītā labklājības, solidaritātes, drošības un ārējās atspoguļošanas prioritāšu klasifikācija ir trešā klasifikācijas sistēma, kura ir samērā patvaļīga attiecībā uz politikas jomu iedalīšanu dažādās nodaļās, kurai kam nav būtiskas vērtības no budžeta viedokļa un kuru nav viegli saskaņot ar budžeta līdzekļu sadali pa darbības jomām un DFS iedalījumu; prasa Komisijai vairāk ievērot budžeta līdzekļu sadali pa darbības jomām un DFS struktūru un sniegt skaidras norādes par atbilstību starp šo trešo klasifikāciju un 2006. gada 17.maija Iestāžu nolīgumā noteiktajām budžeta izdevumu kategorijām;

9.   uzskata, ka Komisijas PBP izstrādātie darbības pārskati katrai politikas jomai ir viens no budžeta lēmējinstitūcijas īstenotās ES izdevumu efektīvas pārraudzības pamatelementiem; uzsver, ka efektīva novērtēšana nav iespējama bez skaidriem politikas mērķiem; prasa palielināt skaidrību šo darbības pārskatu izklāstā 2008. gada PBP; prasa vairāk koncentrēties uz politikas mērķiem un politikas īstenošanas rezultātu noteikšanu, nevis informēšanu par administratīvo procesu, kā tas bieži vien notika iepriekšējos PBP dokumentos;

10.   uzsver budžeta izpildes pārraudzības kā politikas īstenošanas pārbaudes instrumenta nozīmi; atzinīgi vērtē nesenos uzlabojumus izpildi raksturojošo datu sniegšanā, ko veic Komisija, un it īpaši budžeta prognožu brīdinājuma sistēmu; atzīmē, ka budžeta prognožu brīdinājuma sistēmas dēļ pirmie izpildes skaitļi par jauno 2007.–2013. gada programmu izdevumu pirmo gadu būs pieejami 2007. gadā; uzskata, ka šī informācija var noderēt kā stimuls tam, lai Komisija un dalībvalstis pilnībā ievērotu 2007. gada budžetā un šajā rezolūcijā noteiktās Parlamenta politiskās prioritātes;

Cilvēkresursi ‐ pienācīgu līdzekļu piešķiršana, personīga atbildība, uzraudzīta ārējo pakalpojumu izmantošana

11.   pauž stingru pārliecību par to, ka efektīvai un rentablai Eiropas Savienības administratīvajai sistēmai jābūt nodrošinātai ar nepieciešamajiem līdzekļiem; ar interesi gaida Komisijas dienestu veiktās Komisijas faktisko personāla vajadzību padziļinātās pārbaudes rezultātus, kas jāiesniedz 2007. gada 30. aprīlī; ir pārliecināts, ka šī Komisijas personāla padziļinātā pārbaude ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas Komisijai ļaus identificēt savu patieso potenciālu un nodrošināt vairāk darbinieku jaunajām politiskajām prioritātēm, tādām kā enerģija, klimata pārmaiņas, imigrācija, daudzgadu programmu īstenošana un uzraudzība attiecībā uz ES tiesību aktu transponēšanu dalībvalstu tiesību aktos; īpaši rūpīgi izvērtēs šīs pārbaudes rezultātus, lai, sākot ar 2008. gada budžeta procedūru, varētu risināt turpmākos politiskos uzdevumus;

12.   atzinīgi vērtē turpmākās norādes 2008. gada ikgadējā politikas stratēģijā par Komisijas centieniem pārorientēt savus cilvēkresursus uz politiskām prioritātēm, tomēr noraida šo prioritāšu izklāstu saskaņā ar prioritārajiem pasākumiem "Labklājība", "Solidaritāte", "Drošība" un "Ārējā atspoguļošana"; tāpēc prasa Komisijai saskaņā ar budžeta līdzekļu sadali pa darbības jomām skaidri izklāstīt PBP turpmāko informāciju par cilvēkresursu politiku un stratēģiju 2008. gadam attiecībā uz darbinieku pārcelšanu citā amatā, ņemot vērā minētās padziļinātās pārbaudes rezultātus;

13.   pauž bažas par to, ka pašreizējo decentralizēto aģentūru paplašināšanās samazinās rezerves, kas pieejamas DFS izdevumu kategorijās; turklāt pauž bažas par to, ka šī pieejamo rezervju mazināšanās samazinās iespējas finansēt jaunas prioritātes, piemēram, izmēģinājumprojektus un sagatavošanās darbības, un samazinās līdzekļus, kas pieejami pašreizējo programmu paplašināšanai; norāda, ka 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 47. punkts Komisijai uzliek pienākumu, sastādot priekšlikumu par jaunas decentralizētas aģentūras izveidi, novērtēt attiecīgās izdevumu kategorijas ietekmi uz budžetu; centīsies nodrošināt, ka decentralizēto aģentūru darbība sniedz pievienoto vērtību un veicina ES pilsoņu interešu aizsardzību;

14.   norāda, ka jebkāda tālāka izpildaģentūru un citu struktūrvienību skaita palielināšana būtu jāfinansē no attiecīgajai programmai piešķirtajiem līdzekļiem; tāpēc pauž bažas par to, ka tālāka izpildaģentūru un citu struktūrvienību palielināšanās var samazināt finansējumu, kas no programmai piešķirtā līdzekļu kopuma tiek atvēlēts darbībai;

15.   ir apņēmies noskaidrot visu Finanšu regulas 185. pantā noteikto struktūru definīciju, lomu un izmaksas, lai novērtētu šādu pārvaldības veidu izmaksu efektivitāti un iestāžu līmenī nodrošinātu 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 47. punktā paredzēto procedūru sistemātisku piemērošanu 2008. gada budžeta procedūras gaitā;

16.   uzskata, ka pienākumu decentralizācija, sadalot tos starp dažādiem ģenerāldirektorātiem, un ES ierēdņu personīga atbildība ir svarīgs uz darbības jomām balstītas pārvaldības pieejas elements; atzīmē, ka var būt nepieciešams turpmāks darbs, lai padarītu skaidrākas dažas no atbildības ķēdēm ES iestādēs; uzskata, ka šis jautājums ir īpaši svarīgs saistībā ar acīmredzamo ārpakalpojumu izmantošanas tendenci īstenošanas uzdevumu veikšanā, uzticot to izpildaģentūrām un citām ad hoc struktūrām;

17.   ir noraizējies, ka izpildaģentūru un citu ad hoc struktūru izveide var izraisīt ES ierēdņu un līgumdarbinieku skaita pieaugumu, ja vien netiks samazināts darbavietu skaits attiecīgajā Komisijas ģenerāldirektorātā nolūkā līdzsvarot šo palielinājumu, kā arī ES administrācijas uzraudzības pavājināšanos; prasa Komisijai 2008. gada PBP paskaidrot, kā tiks līdzsvarots jaunajām izpildaģentūrām un citām ad hoc struktūrām pieprasīto darbavietu skaits, attiecīgi samazinot darbavietu skaitu atbildīgajā ģenerāldirektorātā; turklāt prasa Komisijai 2008. gada PBP risināt izpildaģentūru un citu ad hoc struktūru pienācīgas uzraudzības jautājumu, lai nodrošinātu demokrātisku pārskatatbildību; mudina veikt uzlabojumus Izpildaģentūru izveides rīcības kodeksā, it īpaši attiecībā uz šo aģentūru finansēšanas un personāla komplektēšanas uzraudzību, ko veic Parlaments;

Daudzgadu finanšu shēma ‐ plānošana, rezerves, paātrināta īstenošana un atlikšana

18.   ņem vērā Komisijas jaunāko 2007.–2013. gada finanšu plāna atjaunināšanu; norāda uz ierobežotajām un dažos gadījumos samazinātajām rezervēm, kas atstātas 1.a un 3. izdevumu kategorijā, un stingri iebilst pret Komisijas priekšlikumu šajās divās kategorijās atstātās nelielās rezerves izmantot jaunām iniciatīvām; pauž lielas bažas par to, ka papildu rezerves varētu izveidot, galvenokārt atliekot pašreizējo daudzgadu programmu finansējumu; uzskata, ka mazās rezerves ierobežo iespēju efektīvi risināt steidzamas vai jaunas politiskas prioritātes; prasa Komisijai nākamajā trialogā sniegt pārskatu par rezervēm dažādās izdevumu kategorijās, atjauninātu finanšu plānu saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 46. punktu un likumdošanas programmā izklāstīto ierosinājumu īstenošanas iespējamo finansiālo ietekmi;

19.   pauž vēlmi izpētīt labāka izklāsta iespējas, kas veicinātu budžeta lēmējinstitūcijai iesniegto dažādo finanšu plānu un budžeta dokumentu (finanšu plāns un ikgadējās politikas stratēģijas dokuments) vieglāku un labāku saprašanu; uzsver, ka pašreiz nav skaidri norādītas nedz precīzas izmaiņas, kas veiktas finanšu plānam pievienotajās tabulās salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu plānu, nedz arī tas, kā šie palielinājumi tiek kompensēti un kā notiek budžeta saistību pirmstermiņa izpilde un atlikšana;

20.   atgādina, ka attiecībā uz izmēģinājumprojektiem un sagatavošanās darbībām saistībā ar 2008. gada budžeta procedūru "abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes līdz jūnija vidum informē Komisiju par saviem nodomiem" saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma II pielikuma D punktu; pauž bažas, ka dažās budžeta izdevumu kategorijās un apakškategorijās paredzētās rezerves var būt nepietiekamas jaunu nozīmīgu izmēģinājumprojektu un sagatavošanās darbību īstenošanai;

21.   pauž bažas par iespējamo ietekmi, ko uz jau tā mazajām rezervēm un/vai darbības programmām var atstāt izmaiņas, kuras Komisija 2008. gada ikgadējās politikas stratēģijas III iedaļā ierosinājusi attiecībā uz finanšu plānu, it īpaši aģentūrām paredzētā finansējuma palielināšanas vai jaunu fondu izveides rezultātā; pauž nožēlu, ka šādi ierosinājumi tiek iesniegti mazāk nekā vienu mēnesi pēc iepriekšējās finanšu plāna atjaunināšanas; sagaida, ka Komisija šos ierosinājumus iesniegs laicīgi attiecībā uz 2008. gada PBP un nākamo finanšu plānu, it īpaši, ja ar tiem paredzēts grozīt DFS;

22.   pauž bažas par 2008. gada ikgadējā politikas stratēģijā ierosināto atsevišķu programmu īstenošanas atlikšanu uz vēlāku laiku un par to, ka šīs programmas var sakrāties īstenošanai nākamajos DFS gados, ņemot vērā nesamaksāto saistību pieaugošā apjoma problēmu; turklāt atzīmē, ka 2007. gada budžetā Parlamenta prioritārajās jomās pieņemto saistību līmenis bija virs daudzgadu programmu finansējumā paredzēto saistību vidējā līmeņa attiecībā uz vairākām programmām; atzīmē, ka attiecībā uz budžeta saistību pirmstermiņa izpildi vai atlikšanu var būt nepieciešama zināma iestāžu sadarbība, lai DFS īstenošanas laikposmā nodrošinātu saistību saskaņotu plānošanu, ievērojot Parlamenta prioritātes, kā noteikts 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā;

Īpaši jautājumi

23.   atbalsta Komisijas nodomu ietvert tiesību aktu labākas izstrādes un procedūru vienkāršošanas koncepcijas visās jaunajās iniciatīvās, reformās un darba metodēs, lai tās padarītu saprotamākas pilsoņiem; atgādina, ka saskaņā ar 2006. gada 13. decembra rezolūciju par Komisijas likumdošanas un darba programmu 2007. gadam(3) tiesību aktu labākas izstrādes koncepcijas īstenošanā pilnībā jāņem vērā principi un nosacījumi, kas izklāstīti tā 2006. gada 16. maija rezolūcijā par normatīvās vides vienkāršošanas stratēģiju(4);

24.   uzsver, ka uzmanības koncentrēšana uz energoefektivitāti ir uz nākotni orientēta prioritāte klimata pārmaiņu problēmas risināšanai; piekrīt, ka šādai politikai ir vajadzīga visaptveroša stratēģija, un aicina Komisiju turpināt apņēmīgas darbības, lai sasniegtu šo mērķi;

25.   atzinīgi vērtē Komisijas nodomu sākt svarīgas darbības pētniecības un inovāciju jomā, lai veicinātu Lisabonas stratēģijas īstenošanu 2008. gadā; it īpaši atbalsta sagatavošanās darbu, lai nodrošinātu, ka 2007. gadā tiek pieņemts lēmums izveidot Eiropas Tehnoloģiju institūtu (ETI); mudina Komisiju vairāk skaidrot ETI finansēšanu un sagaida, ka šo finansējumu nodrošinās, paredzot papildu apropriācijas, nevis samazinot Septītās pamatprogrammas līdzekļus; sagaida turpmāku informāciju par ierosināto izpildaģentūras izveidi Septītās pamatprogrammas pārvaldībai;

26.   atzinīgi vērtē rezultātus 2007. gada 7. marta trialogā par ITER kopuzņēmuma finansēšanu un 2006.gada 17. maija Iestāžu nolīguma 47. punktā paredzētās procedūras turpmāko gaitu; minētie secinājumi ir pievienoti kā šīs rezolūcijas I pielikums;

27.   pauž bažas par Komisijas ierosināto atlikšanu attiecībā uz daudzām jaunajām programmām 1.a izdevumu kategorijā; uzskata, ka tas nav piemērots finanšu plānošanas veids; prasa Komisijai sniegt informāciju par šīs atlikšanas ietekmi uz visām programmām, tostarp tām, kuru tiesiskais pamats vēl nav pieņemts, un uz nākamajos gados pieejamām rezervēm; atgādina Komisijai, ka saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 37. punktu budžeta lēmējinstitūcija un Komisija no tiesību aktā paredzētās summas drīkst atkāpties ne vairāk kā par 5 %;

28.   pieprasa Komisijai saistībā ar uzlabotas solidaritātes un labklājības mērķi paskaidrot savus nodomus attiecībā uz mūžizglītības finanšu plānošanu un uzskatīt to par prioritāti; uzskata, ka finanšu resursu palielinājums četrām aģentūrām (ERA, EMSA, EASA, GSA) nedrīkst izraisīt samazinājumu TEN-T finanšu programmai, un tāpēc pieprasa paskaidrot, kā Komisija gatavojas kompensēt TEN-T programmu turpmākajos gados, lai tiktu ievērots finanšu kopapjoms, kas TEN-T vajadzībām tika paredzēts DFS;

29.   piekrīt Komisijai, ka 2008. gads būs izšķirošs Eiropas kohēzijas politikai, jo tas būs pirmais pilnais jauno 2007.–2013. gada darbības programmu īstenošanas gads; tāpēc cer, ka kohēzijas politika 2008. gada budžeta procedūras laikā saglabās savu prioritāti abās budžeta lēmējinstitūcijas iestādēs;

30.   atzīmē Komisijas ierosinājumu samazināt 2. izdevumu kategorijas rezervi par EUR 2 miljoniem, lai finansētu Eiropas Vides aģentūras papildu darbības; turklāt atzīmē Komisijas nodomu 2008. gadā 3.a izdevumu kategorijā palielināt Frontex paredzētās apropriācijas par EUR 10 900 000 un Eurojust paredzēto finansējumu par EUR 2 500 000 gadā laikposmā no 2008. līdz 2013. gadam; atgādina Komisijai, ka visi šie palielinājumi jāsaskaņo ar budžeta lēmējinstitūciju saistībā ar ikgadējo budžeta procedūru un/vai ar likumdošanas iestādi, ja tie paredz pieņemto programmu sākotnējo summu izmaiņas;

31.   atgādina Komisijai, ka saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu lielākā daļa vides politikai paredzēto finanšu līdzekļu ir koncentrēti 2. izdevumu kategorijā; atzīmē Iestāžu nolīgumā pausto lēmumu papildināt 2. izdevumu kategoriju ar EUR 100 miljoniem, no kuriem EUR 50 miljoni ir paredzēti jaunajam vides finanšu instrumentam LIFE+; atgādina, ka galīgā vienošanās par LIFE+ finansējumu 2007.–2013. gadam tika panākta 2007. gada 27. martā; uzsver, cik svarīgi ir atstāt pietiekamas rezerves līdz laikam, kad visas iesāktās likumdošanas procedūras tiek pabeigtas;

32.   sagaida no Komisijas konkrētus ierosinājumus attiecībā uz kopējās lauksaimniecības politikas termiņa vidusposma pārskatīšanu; tāpēc prasa informēt par pasākumiem un jomām termiņa vidusposma pārskatīšanai, kuru Komisija iecerējusi veikt, lai novērtētu 2003. gada reformas sākotnējos rezultātus;

33.   uzskata, ka komunikācijas un informācijas politikas galvenais uzdevums ir informēt ES pilsoņus par ES īstenotajām darbībām un programmām un pēdējos gados panāktajiem uzlabojumiem; uzskata, ka kampaņa par politiskajām prioritātēm jānosaka budžeta procedūras vēlākā posmā, ņemot vērā Parlamenta prioritātes un uzmanību koncentrējot uz pirmajā lasījumā pienācīgi identificētām politikas jomām;

34.   atgādina, ka saskaņā ar Finanšu regulas 49. pantu visām iestādēm ir tiesības īstenot saziņas politiku, ko paredz to institucionālā autonomija; mudina Komisiju turpināt aizstāvēt savu autonomiju šajā jomā, kā to dara citas iestādes; atzīst, ka starpiestāžu grupā par informāciju un saziņu ir jākoordinē dažādie iestāžu īstenotie saziņas politikas virzieni; aicina starpiestāžu grupu līdz 2007. gada oktobra beigām iesniegt konkrētāku un saskaņotāku darba plānu 2008. gadam; šajā sakarā aicina Komisiju saglabāt savus tālejošos mērķus attiecībā uz saziņu ar pilsoņiem, paturot prātā, ka 2008. gads ir gads pirms nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kā arī nepieciešamību sagatavoties gaidāmajai iestāžu reformas atsākšanai;

35.   atzīmē Komisijas komunikācijas prioritātes 2008. gadam, kuras nemainīs plānoto finansējumu 3.b izdevumu kategorijā;

36.   atbalsta ikgadējā politikas stratēģijā izklāstītos ārējo darbību mērķus, kas tika izstrādāti, pamatojoties uz nepārtrauktības principu, un kas otro gadu jāīsteno ar 2006. gadā pieņemtā jaunā ES ārējo instrumentu kopuma palīdzību; šajā sakarā būtisku nozīmi piešķir efektīvai īstenošanai un Parlamenta tiesību ievērošanai; aicina veikt tās pirmo novērtējumu jau 2007. gada otrajā pusē;

37.   gaida nozīmīgu sadarbību ar Komisiju darba grupās, ko Ārlietu un Attīstības komitejas izveidojušas jauno ārējās palīdzības instrumentu plānošanas un īstenošanas uzraudzībai; atzīmē paredzēto ārējās palīdzības instrumentu darbības pārskatīšanu termiņa vidusposmā; atkārtoti pauž Parlamenta vēlmi pilnībā tikt iesaistītam šajā procesā;

38.   uzsver daudzvalodības kā Eiropas mantojuma būtiskas daļas nozīmi, kā arī nepieciešamību pilsoņiem sniegt informāciju viņu dzimtajā valodā;

39.   aicina vēl vairāk pastiprināt sadarbību ar jaunattīstības valstīm, it īpaši attiecībā uz klimata pārmaiņām un migrāciju, pastāvīgi cenšoties sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus, jo sevišķi attiecībā uz veselības pamataprūpi un pamatizglītību;

40.   atzīmē Komisijas jēdzienu "prioritāšu ārējā atspoguļošana", piemēram, attiecībā uz Pasaules energoefektivitātes un atjaunīgās enerģijas fondu (GEEREF) vai Pasaules Klimata politikas aliansi, un to, ka šīm 4. izdevumu kategorijā ietvertajām jaunajām prioritātēm 2008. gadā papildus vajadzīgi EUR 23 100 000; tomēr uzstāj, ka jābūt skaidrībai attiecībā uz katrai darbībai ierosinātā finansējuma izcelsmi;

41.   atzīmē, ka vispārējā rezerves prognoze attiecībā uz 4. izdevumu kategoriju ir EUR 334 miljoni, lai varētu pienācīgi reaģēt uz nākotnes vajadzībām, tādām kā rezultāti sarunām par Kosovas galīgo statusu un Tuvo Austrumu miera process; stingri uzsver, ka šī rezerve EUR 334 miljonu apmērā faktiski ir mākslīgi palielināta, jo tā ietver EUR 200 miljonus, kas sākotnēji bija paredzēti Garantiju fondam aizdevumiem, kuri tagad būs jāparedz vienīgi pārejas pasākumiem, sākot no 2009. gada; tāpēc uzsver, ka izņēmuma kārtā 2008. gadā papildus ir pieejami EUR 200 miljoni, un brīdina, ka šie līdzekļi netiek automātiski piešķirti ilgtermiņa vajadzībām, tādējādi neparedzot tām obligātu finansējumu vēlākos gados;

42.   atzīmē pastiprināto uzmanību, kas ikgadējā politikas stratēģijā pievērsta saiknei starp ārējiem un iekšējiem mērķiem un termina "pilnīga atbilstība" lietojumam; uzskata, ka Komisijai šis jautājums ir sīkāk jāanalizē un jāskaidro, it īpaši ņemot vērā, ka viens no ES politikai pagātnē veltītās kritikas galvenajiem objektiem bija saskaņas trūkums starp ārējās un iekšējās politikas jomām; turklāt uzsver demokrātijas un pozitīvu pārmaiņu nozīmi partnervalstīs un reģionos;

43.   uzstāj, ka visiem ārpolitikas un paplašināšanās instrumentiem piešķirtais finansējums atspoguļo prioritāti, ko ES piešķīrusi demokrātijas un cilvēktiesību, tostarp minoritāšu tiesību, atbalstam;

44.   atzīmē, ka Komisija plāno 2007. gadā noslēgt ar ĀKK valstīm ekonomisko partnerattiecību nolīgumus (EPN); prasa Komisijai un dalībvalstīm sniegt papildu palīdzību, lai atbalstītu ĀKK valstis pārejas posmā no pašreizējā tirdzniecības režīma uz EPN;

45.   uzskata, ka Kopējās ārējās un drošības politikas (KĀDP) jomā, kur situācija strauji mainās, nepieciešama nepārtraukta rūpīga pārbaude un institūciju sadarbība; šajā sakarā uzsver nozīmi, ko tas piešķir 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā minēto ar KĀDP saistīto noteikumu īstenošanai un tai paredzētajiem instrumentiem; uzskata, ka atbilstīgo ārpolitiku un tās īstenošanai vajadzīgos finanšu līdzekļus pienācīgi novērtēt varēs tikai pēc 2007. gada 15. jūnija, kad Padome būs apspriedusies ar Parlamentu par KĀDP galvenajiem aspektiem un izvēlētajiem pamatvirzieniem;

46.   atzīmē Komisijas ierosinājumu attiecībā uz cilvēkresursu piešķiršanu 2008. gadā, kurā saistībā ar nesenajām paplašināšanās kārtām paredzēts izveidot 890 jaunas darbavietas; atgādina, ka 2008. gads ir pēdējais ar 2004. gada paplašināšanos saistītā cilvēkresursu plāna gads, saskaņā ar kuru 2008. gadam tiek prasītas 640 papildu darbavietas; turklāt atgādina, ka 2008. gadam ir pieprasīts izveidot 250 jaunas darbavietas saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos ES, bet līdzīgs pieprasījums gaidāms 2009. gadā; norāda, ka tikai 50 % no 2008. gadam pieprasītajām papildu darbavietām ir saistītas ar darba apjoma palielināšanos saistībā ar nesenajām paplašināšanās kārtām; uzskata, ka Komisijas cilvēkresursu pārskatīšanai jānotiek saskaņā ar 2006. gadā uzsākto tiesību aktu labākas izstrādes stratēģiju, vienlaikus pilnībā ņemot vērā nepieciešamību 2007.–2013. gada finanšu plānošanas laikposmā pareizi un efektīvi īstenot jaunās izdevumu programmas;

47.   atzinīgi vērtē darbinieku pārcelšanu citā amatā saskaņā ar politiskām prioritātēm, tomēr uzskata, ka šīs pārcelšanas līmenim jābūt lielākam par 1 %; atgādina, ka darbinieku pārcelšanai citā amatā jānotiek, pilnībā ņemot vērā Parlamenta noteiktās prioritātes; sagaida, ka Komisija izmantos pašreiz notiekošās padziļinātās pārbaudes rezultātus, lai veiktu būtiskas izmaiņas attiecībā uz prioritātēm darbinieku piešķiršanā un pieskaitāmo izmaksu sadalē; ikgadējās budžeta procedūras laikā novērtēs Komisijas vajadzības pēc darbiniekiem 5. izdevumu kategorijas vispārējā kontekstā; atzīmē Komisijas ierosināto 565 darbinieku pārcelšanu citā amatā, no kuriem 287 paredzēts pārcelt amatā uz citu departamentu un 278 ‐ departamenta iekšienē; prasa Komisijai PBP sniegt detalizētāku informāciju par darbinieku pārcelšanu citā amatā, nodrošinot Parlamentam informāciju, kas nepieciešama, lai novērtētu 1 % mērķa atbilstību; uzskata, ka centrālās rezerves izveidei darbinieku pārcelšanai citā amatā jānotiek saskaņā ar administratīvās vienkāršošanas un programmu un darbību labākas īstenošanas principu, vienlaikus izvairoties no nevajadzīga administratīvā sloga;

48.   ņem vērā 2007. gada 18. aprīlī notikušo trialogu un tā rezultātā panākto vienošanos starp trijām iestādēm par tām Kopienas iestādēm, uz kurām attiecas Finanšu regulas 185. pants; atzinīgi vērtē Padomes pozitīvo attieksmi pret aģentūru kontroles un vērtēšanas uzlabošanu; uzsver tādu norādīto problēmu būtisko nozīmi kā darbības un administratīvo izmaksu attiecība, budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras vērtēšana, pastāvošo aģentūru vērtēšana un izmaksu lietderība, kā arī turpmākas attīstības nepieciešamība saistībā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 47. pantā minēto procedūru; norāda, ka procedūra, kas noteikta šai rezolūcijai pievienotā II pielikuma paziņojumos, kura ir saskaņā ar Finanšu regulas noteikumiem, ir atrasta, lai ļautu realizēt steidzamus pārvedumus ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienībām (RABIT); uzsver nepieciešamību veikt plašākas pārrunas par Komisijas pārvaldes metodēm saistībā ar rezultātiem, kas tiks iegūti Komisijas izvērtēšanā, kuru ir paredzēts noslēgt 2007. gada 24. aprīlī;

49.   uzskata, ka šai rezolūcijai ir pievienoti Ārlietu komitejas un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumi; uzskata, ka šie atzinumi ir devuši svarīgus elementus, kas jāņem vērā 2008. gada budžeta procedūrā;

o
o   o

50.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

(1) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0098. (3) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0565. (4) OV C 297 E, 7.12.2006., 136. lpp.

2007. gada 7. marta trialogs

Secinājumi

Trialoga sanāksme tika organizēta saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību 47. punktu.

Šie secinājumi apkopo triju iestāžu panākto vienošanos.

1.  Kopuzņēmums ITER vajadzībām

Eiropas Parlaments un Padome vienojas, ka:

· ITER kopuzņēmums, piemērojot Iestāžu nolīguma 47. punktu, jāuzskata par Kopienas aģentūru;

· Eiropas Parlaments būs atbildīgs par ITER kopuzņēmuma budžeta izpildes apstiprināšanu.

Eiropas Parlaments un Padome apstiprināja Komisijas ierosināto Kopienas ieguldījumu ITER kopuzņēmumā no Euratom 7. pamatprogrammas (maksimālais apjoms no 2007. līdz 2011. gadam ir EUR 986 miljoni(1)). Ņemot vērā, ka ITER projektu plānots turpināt krietni pēc 2011. gada un to, ka projekts jāturpina līdz 2041. gadam, finanšu plānojumā 2012. un 2013. gadam ir paredzētas attiecīgas summas. Turpmākais finansējums tiks apspriests diskusijās par nākamo finanšu shēmu.

2.  Aģentūras

Lai optimizētu pašreizējo aģentūru darbību un jaunu aģentūru izveidei piemērojamās procedūras, Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienojas pirms jaunu aģentūru izveides un pašreizējo aģentūru regulās paredzēto pārskatīšanas klauzulu piemērošanas iesaistīties padziļinātā diskusijā, it īpaši saistībā ar izmaksu/ieguvumu pilnīgu novērtējumu, tostarp attiecībā uz administratīvajām izmaksām.

Šajā sakarā iestādes apliecina gatavību turpināt un padziļināt diskusiju par Iestāžu nolīguma 47. punktā paredzētās procedūras turpmāko attīstību.

Šīs diskusijas notiks nākamajos trialogos, pirmais no kuriem būs 2007. gada 18. aprīlī.

(1) No EUR 1 290 miljonu indikatīvā kopējā ES budžeta ieguldījuma ITER kopuzņēmumā un kodoltermiskās enerģētikas attīstībā.

Paziņojumi pēc 2007. gada 18. aprīļa trialoga

1.  Eiropas Parlamenta un Padomes paziņojums par Kopienas aģentūrām

"1. Lai uzlabotu skaidrību un pārredzamību, abas budžeta lēmējiestādes aicina Komisiju katru gadu kopā ar provizorisko budžeta projektu iesniegt budžeta pārskatu par visām esošajām un turpmākajām Kopienas aģentūrām, citām struktūrvienībām, uz kurām attiecas Finanšu regulas 185. pants, un izpildaģentūrām. Šajā pārskatā jāiekļauj budžeta informācija par svarīgākajiem tiesību aktiem, galvenie budžeta rādītāji un darbinieku skaits, kā arī darbības un administratīvo izdevumu samērs.

2.  Abas budžeta lēmējiestādes atgādina Komisijai, ka pirms jaunu aģentūru izveides jāveic rūpīga izmaksu un guvumu analīze, kā arī stingri jāievēro un jāveicina procedūra, kas noteikta Iestāžu nolīguma 47. punktā.

3.  Attiecībā uz decentralizētajām aģentūrām abas budžeta lēmējiestādes atgādina šo aģentūru izpilddirektoriem un valdēm, ka viņu pienākums ir iesniegt reālistiskus budžeta pieprasījumus, kas atbilst faktiskajām vajadzībām un nav pārmērīgi.

4.  Abas budžeta lēmējiestādes aicina Komisiju regulāri izvērtēt esošās Kopienas aģentūras, īpašu uzmanību pievēršot izmaksu un guvumu samēram tajās, un piekrīt novērtēt Komisijas sagatavotos izvērtējumus attiecībā uz atsevišķām aģentūrām. Novērtējamo aģentūru atlases kritērijs varētu būt darbības un administratīvo izdevumu noteikta samēra pārsniegšana un īpašas problēmas, kas minētas Revīzijas palātas pārskatos un budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā. Šo un citu iespējamo izvērtējumu, kurus veikušas citas iestādes, rezultāti jāizskata katru gadu ne vēlāk kā oktobra trialogā.

5.  Abas budžeta lēmējiestādes aicina Komisiju īstenot pārbaudes klauzulas, kas iekļautas īpašajā regulā. Budžeta lēmējinstitūcija novērtēs, vai jāturpina piemērot pašreizējo stratēģiju attiecībā uz decentralizētām aģentūrām.

6.  Ņemot vērā 2007. gada 7. marta trialoga secinājumus attiecībā uz 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 47. punktā paredzētās procedūras pilnveidošanu, iestādes principā vienojas nākamajos trialogos izveidot Iestāžu nolīguma 47. punkta īstenošanas procedūru."

2.  Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas paziņojums par Frontex

"Eiropas Parlaments, Padome un Komisija uzsver, ka gadījumā, ja uz ārējās robežas izveidojas steidzami risināma ārkārtas situācija, kurā nepieciešama ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienības (Rabit) iejaukšanās, un eventuāls līdzekļu trūkums Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex) budžetā var neļaut to īstenot, ir jāizpēta visas finansējuma nodrošināšanas iespējas. Komisija nekavējoties pārbaudīs, vai pastāv iespēja pārvietot līdzekļus. Ja nepieciešams budžeta lēmējinstitūcijas lēmums, Komisija uzsāks procedūru saskaņā ar Finanšu regulas noteikumiem, proti, 23. un 24. pantu, lai nodrošinātu abu budžeta lēmējiestāžu savlaicīgu lēmumu par to, kā iegūt papildu finansējumu, kas Frontex nepieciešams Rabit vienības izvietošanai. Budžeta lēmējinstitūcija apņemas rīkoties pēc iespējas ātrāk, ņemot vērā situācijas neatliekamību."