Eiropas Parlamenta 2007. gada 7 jūnija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izveido daudzgadu plānu Baltijas jūras mencu krājumiem un šo krājumu zvejniecībai (COM(2006)0411 – C6-0281/2006 – 2006/0134(CNS))
– ņemot vērā EK līguma 37. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0281/2006),
– ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,
– ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A6-0163/2007),
1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;
2. aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;
3. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;
4. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;
5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
Komisijas ierosinātais teksts
Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 1. apsvērums
(1) Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) jaunākajos zinātniskajos ieteikumos norādīts, ka Baltijas jūras mencu krājumi ICES 25. līdz 32. apakšapgabalā ir samazinājušies līdz līmeņiem, kad tos ietekmē samazināta reproduktīvā spēja un ka netiek nodrošināta ilgtspējīga krājumu zveja.
(1) Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (SJPP) jaunākajos zinātniskajos ieteikumos norādīts, ka Baltijas jūras mencu krājumi SJPP 25. līdz 32. apakšapgabalā ir samazinājušies līdz līmeņiem zemākiem par bioloģiski drošu līmeni, kad tos ietekmē samazināta reproduktīvā spēja un ka netiek nodrošināta ilgtspējīga krājumu zveja.
Grozījums Nr. 2 2. a apsvērums (jauns)
(2a)Pietiekami stingrs un ilgtspējīgs daudzgadu pārvaldības plāns mencu zvejai, kas balstīts uz piesardzības principu, ļautu plašāk nekā pašreiz nodrošināt pastāvīgu un ilgtspējīgu zveju.
Grozījums Nr. 3 3. apsvērums
(3) Jāveic pasākumi, lai izveidotu daudzgadu plānu mencu krājumu zvejas pārvaldībai Baltijas jūrā.
(3) Daudzgadu pārvaldības plānu mencu zvejai Baltijas jūrā pieņēma 2003. gadā Starptautiskās Baltijas jūras Zvejniecības komisijas vadībā.
Grozījums Nr. 4 3. a apsvērums (jauns)
(3a)Baltijas jūras sadalījumu rietumu daļā (SJPP 22., 23. un 24. apakšapgabals) un austrumu daļā (SJPP 25. līdz 32. apakšapgabals) nosaka fakts, ka tās ir atsevišķas ekosistēmas ar pilnīgi atšķirīgām pazīmēm.
Grozījums Nr. 5 3. b apsvērums (jauns)
(3b)SJPP sniegtā jaunākā informācija vēsta, ka apmēram 35-45 % Baltijas jūras austrumu daļā izkrauto mencu ir nozvejotas nelegāli.
Grozījums Nr. 6 3. c apsvērums (jauns)
(3c)Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Starptautiskais rīcības plāns par nelegālu, nereglamentētu un nepaziņotu zveju paredz, ka "valstīm jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka ievedēji, pārkrāvēji, pircēji, patērētāji, aprīkojuma piegādātāji, bankas, apdrošinātāji, citu pakalpojumu nodrošinātāji un sabiedrība zinātu par kaitīgo ietekmi, kuru izraisa NNN zvejā iesaistīti zvejas kuģi".
Grozījums Nr. 7 4. a apsvērums (jauns)
(4a)Regulas (EK) Nr. 2371/2002 5. panta 1. punktā Padomei ir noteikts pieņemt kā prioritāti zivju krājumu atjaunošanas plānus zivsaimniecības nozarei, izmantojot zivju krājumus, kuri ir mazāki par bioloģiski drošu līmeni.
Grozījums Nr. 8 7. pants
Atkāpjoties no 6. panta, Padome, ja tā uzskata to par lietderīgu, var pieņemt KPN, kas ir zemāks par KPN 6. panta piemērošanas rezultātā.
Atkāpjoties no 6. panta, Padome, ja tā uzskata to par lietderīgu, var pieņemt KPN, kas atšķiras no KPN 6. panta piemērošanas rezultātā.
Grozījums Nr. 9 8. panta virsraksts
Periodu noteikšanas procedūra, kad ir atļauta zvejošana ar zvejas rīku ar linuma acu izmēru, kas ir vienāds vai lielāks par 90 mm, vai ar apakšējām savienotājvirvēm
Periodu noteikšanas procedūra, kad ir atļauta mencu zvejošana ar zvejas rīku ar linuma acu izmēru, kas ir vienāds vai lielāks par 90 mm
Grozījums Nr. 10 8. panta 1. punkta ievaddaļa
1. Aizliegts zvejot ar traļiem, velkamiem vadiem vai līdzīgu zvejas rīku ar linuma acu izmēru, kas ir vienāds vai lielāks par 90 mm, ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai trīssienu tīkliem ar linuma acu izmēru, kas ir vienāds vai lielāks par 90 mm, vai ar apakšējām savienotājvirvēm:
1. Aizliegts zvejot ar traļiem, velkamiem vadiem vai līdzīgu zvejas rīku ar linuma acu izmēru, kas ir vienāds vai lielāks par 90 mm, ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai trīssienu tīkliem ar linuma acu izmēru, kas ir vienāds vai lielāks par 90 mm:
Grozījums Nr. 11 8. panta 3. punkts
3. Ja ZZTEK ir aplēsusi, ka viena attiecīgā mencu krājumu zvejas izraisītās mirstības koeficients ir vismaz 10 % augstāks par 4. pantā noteikto minimālo zvejas izraisītās mirstības koeficientu, kopējo dienu skaitu, kad ir atļauta zveja ar 1. punktā minēto zvejas rīku, samazina par 10% salīdzinājumā ar kārtējā gadā atļauto kopējo dienu skaitu.
3. Ja ZZTEK ir aplēsusi, ka viena attiecīgā mencu krājumu zvejas izraisītās mirstības koeficients ir vismaz 10 % augstāks par 4. pantā noteikto minimālo zvejas izraisītās mirstības koeficientu, kopējo dienu skaitu, kad ir atļauta zveja ar 1. punktā minēto zvejas rīku, samazina par 8 % salīdzinājumā ar kārtējā gadā atļauto kopējo dienu skaitu.
Grozījums Nr. 12 8. panta 6. a punkts (jauns)
6.a Atkāpjoties no noteikumiem par nozvejojamo mencu minimālo garumu, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 2187/2005, 22. līdz 32. apakšapgabalā nozvejojamo mencu minimālais garums ir 40 cm.
Grozījums Nr. 13 12. panta 1. punkts
1. Atkāpjoties no 6. panta 4. punkta Regulā (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai, visu Kopienas kuģu ar kopējo garumu, kas ir vienāds vai lielāks par astoņiem metriem, kapteiņi uzglabā kuģa žurnālu par savām darbībām saskaņā ar minētās regulas 6. pantu.
1. Atkāpjoties no 6. panta 4. punkta Regulā (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai, visu to Kopienas kuģu, kuriem ir saskaņā ar šīs regulas 11. pantu izdota īpaša atļauja zvejot mencas Baltijas jūrā, ar kopējo garumu, kas ir vienāds vai lielāks par astoņiem metriem, kapteiņi veic ierakstus zvejas žurnālā par savām darbībām saskaņā ar minētās regulas 6. pantu.
Grozījums Nr. 14 16. pants
Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2807/83 5. panta 2. punkta, atļautā pielaides robeža, aplēšot daudzumus kilogramos zivju, kurām piemēro KPN un kuras uzglabā ar kuģiem, ir 8% no kuģa žurnālā norādītā skaitļa.
Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2807/83 5. panta 2. punkta, atļautā pielaides robeža, aplēšot daudzumus kilogramos zivju, kurām piemēro KPN un kuras uzglabā ar kuģiem, ir 10 % no kuģa žurnālā norādītā skaitļa.
Nozvejai, ko izkrauj nešķirotu, atļautā pielaides robeža, aplēšot daudzumus, ir 8% no kopējā daudzuma, ko uzglabā uz kuģa.
Nozvejai, ko izkrauj nešķirotu, atļautā pielaides robeža, aplēšot daudzumus, ir 10 % no kopējā daudzuma, ko uzglabā uz kuģa.
Grozījums Nr. 15 17. panta 2. punkts
2. Ja zvejas kuģis izkļūst no A, B apgabala vai 28. līdz 32. apakšapgabala (C apgabals) ar vairāk nekā 100 kg mencu uz kuģa, tas
2. Ja zvejas kuģis izbrauc no A apgabala, B apgabala vai 28. līdz 32. apakšapgabala (C apgabals) ar vairāk nekā 100 kg mencu uz kuģa, kuģa kapteinis attiecīgajai zivsaimniecības uzraudzības iestādei nekavējoties paziņo par nozvejas apjomu atstātajā apgabalā.
(a) tieši dodas uz ostu apgabalā, kurā tas zvejo, un izkrauj zivis, vai
(b) tieši dodas uz ostu ārpus apgabala, kurā tas zvejo, un izkrauj zivis,
(c) atstājot apgabalu, kurā kuģis zvejo, tīklus noglabā saskaņā ar šādiem nosacījumiem tā, lai tos nevarētu viegli izmantot
(i) tīklus, atsvarus un līdzīgus rīkus atvieno no to traļa bortiem, kā arī buksēšanas un vilkšanas virvēm un tauvām,
(ii) tīklus, kas ir uz vai virs klāja, droši piestiprina kādai virsbūves daļai.
Grozījums Nr. 16 20. panta 1. punkts
1. Zvejas kuģi ar vairāk nekā 100 kg mencu uz tiem neuzsāk izkraušanu, kamēr to neatļauj izkraušanas vietas kompetentās iestādes.
1. Zvejas kuģi ar vairāk nekā 300 kg mencu uz tiem neuzsāk izkraušanu, kamēr to neatļauj izkraušanas vietas kompetentās iestādes.
Grozījums Nr. 17 27. panta 1. punkts
1. Komisija, pamatojoties uz ZZTEK un Baltijas reģionālās konsultatīvās padomes (RAC) ieteikumiem, novērtē pārvaldības pasākumu ietekmi uz attiecīgajiem krājumiem un uz to zvejniecību šīs regulas piemērošanas trešajā gadā un katrā no nākamajiem gadiem.
1. Komisija, pamatojoties uz ZZTEK un Baltijas reģionālās konsultatīvās padomes (RAC) ieteikumiem, novērtē pārvaldības pasākumu ietekmi uz attiecīgajiem krājumiem un uz to zvejniecību šīs regulas piemērošanas otrajā gadā un katrā no nākamajiem gadiem.
Grozījums Nr. 18 27. panta 2. punkts
2. Komisija pieprasa zinātniskus ieteikumus no ZZTEK par progresa tempu virzībā uz 4. pantā noteiktajiem mērķiem šīs regulas piemērošanas trešajā gadā un tās piemērošanas katrā trešajā secīgajā gadā. Ja ieteikumos norādīts, ka mērķi, iespējams, netiks sasniegti, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma par papildu un/vai alternatīviem pasākumiem, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu mērķu sasniegšanu.
2. Komisija pieprasa zinātniskus ieteikumus no ZZTEK par progresa tempu virzībā uz 4. pantā noteiktajiem mērķiem šīs regulas piemērošanas otrajā gadā un tās piemērošanas katrā otrajā secīgajā gadā. Ja ieteikumos norādīts, ka mērķi, iespējams, netiks sasniegti, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma par papildu un/vai alternatīviem pasākumiem, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu mērķu sasniegšanu.
Grozījums Nr. 19 27. a pants (jauns)
27.a pants Regulas piemērošanas sociālekonomiskās ietekmes uzraudzība
Komisija sagatavo ziņojumu par šīs regulas piemērošanas sociālekonomisko ietekmi uz zivsaimniecības nozari, īpaši nodarbinātību un zvejnieku, kuģu īpašnieku un mencu zvejā un apstrādē iesaistīto uzņēmumu ekonomisko stāvokli. Komisija otrajā gadā pēc šīs regulas piemērošanas un katru nākamo gadu pēc šīs regulas piemērošanas šo ziņojumu sagatavo iesniegšanai Eiropas Parlamentā līdz attiecīgā gada 30. aprīlim.