Eiropas Parlamenta 2007. gada 7. jūnija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par īpašiem noteikumiem augļu un dārzeņu sektoram un par dažu regulu grozījumiem (COM(2007)0017 – C6-0075/2007 – 2007/0012(CNS))
– ņemot vērā EK līguma 36. un 37. pantu, ar kuriem saskaņā Padome ar to ir apspriedusies (C6-0075/2007),
– ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,
– ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu (A6-0183/2007),
1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;
2. aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;
3. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;
4. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;
5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
Komisijas ierosinātais teksts
Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 2. APSVĒRUMS
(2) Ņemot vērā to piemērošanas gaitā gūto pieredzi, augļu un dārzeņu tirgus organizācija ir jāmaina, lai sasniegtu šādus mērķus: paaugstināt nozares konkurētspēju un tirgus orientāciju, kas dotu ieguldījumu ilgtspējīgas iekšējā un ārējā tirgū konkurētspējīgas nozares izveidošanā, audzētājiem samazināt ar tirgus krīzēm saistītās ienākumu svārstības, Kopienā palielināt augļu un dārzeņu patēriņu un turpināt sektora veiktos pasākumus, kas vērsti uz vides saglabāšanu un aizsardzību.
(2) Ņemot vērā to piemērošanas gaitā gūto pieredzi, augļu un dārzeņu tirgus organizācija ir jāmaina, lai sasniegtu šādus mērķus: paaugstināt nozares konkurētspēju un tirgus orientāciju, kas dotu ieguldījumu ilgtspējīgas iekšējā un ārējā tirgū konkurētspējīgas nozares izveidošanā, ņemot vērā jauno dalībvalstu situāciju, lai, ja iespējams, samazinātu nelīdzsvarotību dažādu dalībvalstu un reģionu starpā ar nolūku saglabāt lauksaimnieku ienākumus, audzētājiem samazināt ar tirgus krīzēm saistītās ienākumu svārstības, Kopienā palielināt augļu un dārzeņu patēriņu un turpināt sektora veiktos pasākumus, kas vērsti uz vides saglabāšanu un aizsardzību, aizsargāt sabiedrības veselību un patērētāju intereses, kā arī uzlabot trešo valstu augļu un dārzeņu importa kontroles efektivitāti.
Grozījums Nr. 2 5. APSVĒRUMS
(5) Šīs regulas darbības jomā jāiekļauj produkti, uz kuriem attiecas augļu un dārzeņu, kā arī augļu un dārzeņu pārstrādes produktu tirgus kopīgā organizācija. Tomēr noteikumi par ražotāju organizācijām un starpnozaru organizācijām un nolīgumiem ir spēkā tikai par produktiem, uz kuriem attiecas augļu un dārzeņu tirgus kopīga organizācija, un šī atšķirība ir jāsaglabā. Augļu un dārzeņu tirgus kopīgās organizācijas joma ir jāpaplašina, tajā iekļaujot dažus kulinārijas garšaugus, tādējādi ļaujot tiem gūt labumu no organizācijas sniegtajām iespējām.
(5) Šīs regulas darbības jomā jāiekļauj produkti, uz kuriem attiecas augļu un dārzeņu, kā arī augļu un dārzeņu pārstrādes produktu tirgus kopīgā organizācija. Augļu un dārzeņu tirgus kopīgās organizācijas joma ir jāpaplašina, tajā iekļaujot dažus kulinārijas garšaugus, tādējādi ļaujot tiem gūt labumu no organizācijas sniegtajām iespējām.
Grozījums Nr. 3 7. APSVĒRUMS
(7) Augļu un dārzeņu ražošanā un tirdzniecībā pilnībā jāņem vērā vides apsvērumi, ieskaitot audzēšanas paņēmienus, atkritumu apsaimniekošanu un no tirgus izņemto produktu iznīcināšanu, jo īpaši attiecībā uz ūdens kvalitātes aizsardzību, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un lauku ainavas saglabāšanu.
(7) Augļu un dārzeņu ražošanā un tirdzniecībā pilnībā jāņem vērā vides apsvērumi, ieskaitot audzēšanas paņēmienus, atkritumu apsaimniekošanu un no tirgus izņemto produktu iznīcināšanu, jo īpaši attiecībā uz ūdens kvalitātes aizsardzību, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un lauku ainavas saglabāšanu. Lai labāk palīdzētu lauksaimniekiem un uzņēmējiem panākt, ka augstākas kvalitātes produkcija nodrošina lielākus ieņēmumus, Komisijai būtu jāturpina pētīt iespēja ieviest Eiropas kvalitātes marķējumu.
Grozījums Nr. 4 8. APSVĒRUMS
(8) Ražotāju organizācijas ir pamatelementi kopējā tirgus organizācijā, kura decentralizēto darbību tās nodrošina savā līmenī. Palielinoties pieprasījuma koncentrācijai, piedāvājuma grupēšana caur šīm organizācijām vairāk nekā jebkad ir ekonomiska nepieciešamība, lai nostiprinātu ražotāju pozīcijas tirgū. Šādai grupēšanai jānotiek brīvprātīgi un jāpierāda tās lietderība ar ražotāju organizāciju piedāvāto pakalpojumu klāstu un efektivitāti to biedriem.
(8) Ražotāju organizācijas un starpnozaru organizācijas ir pamatelementi kopējā tirgus organizācijā, kura decentralizēto darbību tās nodrošina savā līmenī. Palielinoties pieprasījuma koncentrācijai, piedāvājuma grupēšana caur šīm organizācijām vairāk nekā jebkad ir ekonomiska nepieciešamība, lai nostiprinātu ražotāju pozīcijas tirgū. Tomēr, lai nodrošinātu ražotāju pozīcijas patiesu uzlabošanos attiecībā pret veikalu ķēdēm un lielajiem pārstādes uzņēmumiem, vajadzīgi politiska rakstura pasākumi, kas būtu jāīsteno Kopienas mērogā. Šādai grupēšanai jānotiek brīvprātīgi un jāpierāda tās lietderība ar ražotāju organizāciju piedāvāto pakalpojumu klāstu un efektivitāti to biedriem.
Grozījums Nr. 5 9. APSVĒRUMS
(9) Līdzšinējā pieredze liecina, ka ražotāju organizācijas ir piemērots piedāvājuma grupēšanas instruments. Tomēr ražotāju organizācijas nav visās dalībvalstīs vienlīdz izplatītas. Lai paaugstinātu ražotāju organizāciju pievilcīgumu, visos iespējamajos gadījumos jāparedz to darbības lielākas elastīguma iespējas. Šāds elastīgums jo īpaši attiecas uz ražotāju organizāciju pārstāvēto produkcijas sortimentu, tiešās pārdošanas pieļaujamo apjomu un noteikumu attiecināšanu uz organizācijās neiesaistītajiem ražotājiem, kā arī iespējām deleģēt ražotāju organizāciju pilnvaras vai funkcijas ražotāju organizāciju asociācijām, ievērojot vajadzīgos nosacījumus, un deleģēt funkcijas to filiālēm.
(9) Līdzšinējā pieredze liecina, ka ražotāju organizācijas ir piemērots piedāvājuma koncentrēšanas instruments. Tomēr ražotāju organizācijas nav visās dalībvalstīs vienlīdz izplatītas. Lai paaugstinātu ražotāju organizāciju pievilcīgumu, visos iespējamajos gadījumos jāparedz to darbības lielākas elastīguma iespējas un jānovērš to pārmērīga koncentrācija tajās zonās, kurās ražošanas un tirdzniecības apstākļi ir līdzīgāki, kā rezultātā netieši izveidotos piedāvājuma vispārēja izkliedētība. Šāds elastīgums jo īpaši attiecas uz ražotāju organizāciju pārstāvēto produkcijas sortimentu, tiešās pārdošanas pieļaujamo apjomu un noteikumu attiecināšanu uz organizācijās neiesaistītajiem ražotājiem, kā arī iespējām deleģēt ražotāju organizāciju pilnvaras vai funkcijas ražotāju organizāciju asociācijām, ievērojot tādus nosacījumus, kas pieejami efektīvas darbības nodrošināšanai, un deleģēt funkcijas to filiālēm.
Grozījums Nr. 6 11. APSVĒRUMS
(11) Ražotāju grupām dalībvalstīs, kas Kopienai pievienojušās 2004. gadā vai vēlāk, un kuras vēlas iegūt ražotāju organizāciju statusu saskaņā ar šo regulu, būtu jādod iespējas izmantot pārejas periodu, kura laikā tās var saņemt valsts vai Kopienas finansiālu atbalstu apmaiņā pret noteiktām šīs grupas saistībām.
(11) Ražotāju grupām dalībvalstīs, kas Kopienai pievienojušās 2004. gadā vai vēlāk, un kuras vēlas iegūt ražotāju organizāciju statusu saskaņā ar šo regulu, būtu jādod iespējas izmantot pārejas periodu, kura laikā, ja piedāvājuma koncentrācijas līmenis joprojām ir nepietiekams, tās var saņemt valsts vai Kopienas finansiālu atbalstu apmaiņā pret noteiktām šīs grupas saistībām.
Grozījums Nr. 7 13. APSVĒRUMS
(13) Reģionos, kur ražošanas organizācija ir vāji attīstīta, jāatļauj valsts papildu finanšu ieguldījumi. Dalībvalstīm, kas ir atpalikušas struktūru ziņā, šie ieguldījumijākompensē no Kopienas līdzekļiem ar Kopienas atbalsta shēmu starpniecību.
(13) Reģionos, kur ražošanas organizācija ir vāji attīstīta, jāatļauj valsts papildu finanšu ieguldījumi. Dalībvalstīm, kas ir atpalikušas struktūru ziņā, šos ieguldījumusvar kompensēt no Kopienas līdzekļiem ar Kopienas atbalsta shēmu starpniecību pēc kompetento iestāžu pieprasījuma.
Grozījums Nr. 8 14. APSVĒRUMS
(14) Lai šādas atbalsta shēmas vienkāršotu un samazinātu to izmaksas, gadījumos, kad tas iespējams, var būt lietderīgi procedūras un noteikumus par tiesībām kompensēt darbības fondu izdevumus saskaņot ar lauku attīstības programmu attiecīgajiem noteikumiem un procedūrām, dodot dalībvalstīm iespējas attiecībā uz darbības programmām paredzēt valsts stratēģiju.
(14) Lai šādas atbalsta shēmas vienkāršotu un samazinātu to izmaksas, gadījumos, kad tas iespējams, var būt lietderīgi procedūras un noteikumus par tiesībām kompensēt darbības fondu izdevumus saskaņot ar lauku attīstības programmu attiecīgajiem noteikumiem un procedūrām, dodot dalībvalstīm iespējas attiecībā uz darbības programmām paredzēt valsts stratēģiju. Šajā valsts stratēģijā, kā arī valsts stratēģijas plānā un lauku attīstības programmās ir jāprecizē dalībvalstu pieņemtie pasākumi, lai izvairītos no šo pasākumu divkāršas finansēšanas. Papildus, lai nodrošinātu lielāku tiesisko noteiktību un uzlabotu darbības fondu pasākumu efektivitāti, dalībvalstīm būtu jāļauj izveidot negatīvos sarakstus attiecībā uz attaisnoto izdevumu pozīcijām.
Grozījums Nr. 9 16. APSVĒRUMS
(16) Dažiem augļiem un dārzeņiem vairākas jaukta atbalsta shēmas noteiktas Regulās (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 2202/96. Šo shēmu daudzums un dažādība radījusi to administrēšanas grūtības. Lai gan tās paredzētas dažiem konkrētiem augļiem un dārzeņiem, tās nav devušas iespējas pilnībā ņemt vērā ražošanas reģionālos apstākļus, un tās neaptver visu veidu augļus un dārzeņus. Tāpēc ir ieteicams augļu un dārzeņu audzētāju atbalstam rast citu instrumentu.
(16) Dažiem augļiem un dārzeņiem vairākas jaukta atbalsta shēmas noteiktas Regulās (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 2202/96. Šo shēmu daudzums un dažādība radījusi to administrēšanas grūtības un var radīt tiesisko nenoteiktību. Lai gan tās paredzētas dažiem konkrētiem augļiem un dārzeņiem, tās nav devušas iespējas pilnībā ņemt vērā ne jauno dalībvalstu ieviestās sugas, ne arī ražošanas reģionālos apstākļus, un tās neaptver visu veidu augļus un dārzeņus. Tāpēc ir ieteicams augļu un dārzeņu audzētāju atbalstam rast citu instrumentu.
Grozījums Nr. 10 18. APSVĒRUMS
(18) Lai augļu un dārzeņu nozares atbalsta sistēma kļūtu efektīvāka, elastīgāka un vienkāršāka, ir ieteicams esošās atbalsta shēmas atcelt, un augļu un dārzeņu ražošanu pilnībā iekļaut shēmā, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003. Šim nolūkam jāparedz, ka lauksaimnieki, kas ir audzējuši augļus un dārzeņus salīdzināmajā periodā, ir tiesīgi uz vienotā maksājuma shēmu. Tāpat jāparedz, ka dalībvalstis nosaka pamatsummas un hektāru skaitu, par ko ir tiesības saņemt atbalstu saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu, pamatojoties uz augļu un dārzeņu tirgum piemērotu reprezentatīvu laikposmu un atbilstīgiem objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem. Augļu un dārzeņu stādījumu platības, ieskaitot pastāvīgos stādījumus, ir tiesīgi uz vienotā maksājuma shēmu. Attiecīgi jāgroza valstīm noteiktie maksimāli pieļaujamie apjomi. Tāpat jāparedz, ka Komisijai jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi un visi vajadzīgie pārejas pasākumi.
(18) Lai augļu un dārzeņu nozares atbalsta sistēma kļūtu efektīvāka, elastīgāka un vienkāršāka, ir ieteicams esošās atbalsta shēmas atcelt, un augļu un dārzeņu ražošanu vismaz daļēji iekļaut shēmā, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003. Šim nolūkam jāparedz, ka lauksaimnieki, kas ir audzējuši augļus un dārzeņus salīdzināmajā periodā, ir tiesīgi uz vienotā maksājuma shēmu, kā arī jānosaka valstu finansējuma apmērs, pamatojoties uz augļu un dārzeņu tirgum piemērotu reprezentatīvu laikposmu un atbilstīgiem objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem. Augļu un dārzeņu stādījumu platības, ieskaitot pastāvīgos stādījumus, ir tiesīgi uz vienotā maksājuma shēmu. Attiecīgi jāgroza valstīm noteiktie maksimāli pieļaujamie apjomi, ņemot vērā augļu un dārzeņu tirgus situācijas attīstību pēc jauno dalībvalstu pievienošanās. Turklāt jāparedz, ka Komisijai jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi un visi vajadzīgie pārejas pasākumi.
Grozījums Nr. 11 18.A APSVĒRUMS (jauns)
(18a)Atbilstīgi Eiropas Kopienu Tiesas judikatūrai1, kurā noteikta prasība veikt plašus ietekmes pētījumus, lai pamatotu jebkādas būtiskas izmaiņas likumdošanā, no vienotā maksājuma shēmas ir jāsvītro augļu un dārzeņu stādījumu platības, lai uz tām nevarētu attiecināt nevienu citu lauksaimniecisku darbību, un tas ir tāpēc, ka nav zināma to iespējamā ietekme uz augļu un dārzeņu nozares strukturālo attīstību un tirgu. Ziņojumā par vienotā maksājuma shēmas ieviešanu reģionālā līmenī, kas Komisijai ir jāiesniedz Padomei un kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 60. panta 8. punktā, būtu jāanalizē, no vienas puses, šīs shēmas ietekme uz tiem augļkoku un dārzeņu stādījumiem, kuriem jau piešķirta ražošanas brīvība, un, no otras puses, jāiekļauj specifiska analīze par šīs liberalizācijas iespējamām sekām uz visu Kopienas augļu, dārzeņu un kartupeļu kultūru nozari.
___________ 1 2006. gada 7. septembra spriedums lietā C-310/04 Spānija pret Padomi, 2006, ECR I-07285. lpp.
Grozījums Nr. 12 18.B APSVĒRUMS (jauns)
(18b)Pēc 2004. gada paplašināšanās ķirši un mīkstie augļi (zemenes, avenes un jāņogas) ir kļuvuši par svarīgiem produktiem Savienībā no sociālā un ekonomiskā aspekta, tomēr šo nozari skar liela strukturāla krīze un tajā vajadzīgi īpaši atbalsta pasākumi. Tāpēc ir paredzēts sniegt Kopienas atbalstu šādas produkcijas ražošanai paredzētām stādījumu platībām ar tādiem nosacījumiem, kas garantē audzētāju uzņēmumu dzīvotspēju un veicina strukturālās situācijas uzlabošanos, jo īpaši attiecībā uz piedāvājuma koncentrēšanu.
Grozījums Nr. 13 19. APSVĒRUMS
(19) Augļu un dārzeņu ražošana nav prognozējama, un šie produkti ātri bojājas. Piedāvājuma palielināšanās tirgū, arī tad, ja tā nav pārāk liela, var radīt ievērojamus tirgus traucējumus. Ir tikušas izmantotas dažas shēmas izņemšanai no tirgus, bet tās bijušas sarežģīti administrējamas. Krīžu vadībai iespējami vienkārši jāizmantovairāki citi pasākumi. Šajos apstākļos visu šādu pasākumu iekļaušana ražotāju organizāciju darbības programmās ir šķietami piemērotākā pieeja, kam jāveicina arī ražotāju organizāciju pievilcība no audzētāju puses.
(19) Augļu un dārzeņu ražošana nav prognozējama, un šie produkti ātri bojājas. Piedāvājuma palielināšanās tirgū, arī tad, ja tā nav pārāk liela, var radīt ievērojamus tirgus traucējumus. Ir tikušas izmantotas dažas shēmas izņemšanai no tirgus, bet tās bijušas sarežģīti administrējamas un neefektīvas. Augļu un dārzeņu nozarē raksturīga tirgus nestabilitāte. Cenu krituma gadījumā pastāvošā sistēma izņemšanai no tirgus nav pārāk efektīva kā drošības tīkls lauksaimnieku ieņēmumiem, ņemot vērā nepietiekamos maksājumus, pārmērīgu birokrātiju, trūkumus ražošanas reģionu organizācijā, ražošanas potenciāla neatzīšanu, lai nodrošinātu pareizu tirgus pārvaldību, trešo valstu importa ietekmi un izņemto produktu patiesa noieta trūkumu. Krīžu vadībai jāieviešefektīvāki un horizontāli pasākumi, kuri attiecas uz visu nozaru tirgu lauksaimniekiem un kuru piemērošana ir cik vien iespējams vienkārša. Šajos apstākļos visu šādu pasākumu iekļaušana drošības fondā, kuru finansējums ir nošķirts no ražotāju organizāciju darbības programmām, ir šķietami piemērotākā pieeja, kam jāveicina arī ražotāju organizāciju pievilcība no audzētāju puses. Dalībvalstīm ir atļauts pieņemt nopietnus krīžu vadīas pasākumus valsts un/vai reģionālā līmenī. Šie pasākumi būtu jādefinē saistībā ar valsts stratēģiju un jāfinansē ‐ ja dalībvalstis to uzskata par piemērotu risinājumu ‐, izmantojot arī daļu no valsts rezervēm, kas paredzētas saistībā ar tiesībām uz maksājumu Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. pantā.
Grozījums Nr. 14 19.A APSVĒRUMS (jauns)
(19a)Tirgus kopīgās organizācijās, kas ir ļoti atvērtas tirgum, kā tas ir ar augļu un dārzeņu tirgus kopīgo organizāciju, starpnozaru organizācijām ir ļoti liela nozīme sākotnējā tirdzniecībā un attiecībā uz produktu kvalitāti. Tās ne tikai palīdz uzlabot nozares konkurētspēju, bet arī cīnīties pret tirgus svārstībām. Tādēļ to darbība būtiski ierobežo nopietnus tirgus traucējumus un pasargā ražotājus no krīzēm.
Grozījums Nr. 15 20.A APSVĒRUMS (jauns)
(20a)Ja pastāvošajā sistēma tiek veiktas būtiskas izmaiņas, Regulā (EK) Nr. 1782/2003 paredzēto vienreizējo maksājumu shēmu var attiecināt uz sēņu ražošanai paredzētām platībām.
Grozījums Nr. 16 20.B APSVĒRUMS (jauns)
(20b)Vidējais augļu un dārzeņu patēriņš saglabājas mazāks par Pasaules Veselības organizācijas un uztura speciālistu ieteiktajiem apjomiem, kas noteikti, ņemot vērā to svarīgo vietu līdzsvarotā uzturā un ievērojamo nozīmi hronisku slimību profilaksē. Dažās dalībvalstīs patēriņs pat pakāpeniski samazinās. Lai mainītu šādu tendenci, ir jāveicina ražotāju organizāciju nozīme un metodes saistībā ar to līdzekļu veicināšanu un palielināšanu, kas piešķirti tiem informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz augļu un dārzeņu patēriņu, kuri minēti Regulā (EK) Nr. 2826/2000 un kuri paredzēti visiem sabiedrības slāņiem, jo īpaši personām līdz 18 gadu vecumam. Papildus ir lietderīgi uzlabot nosacījumus augļu un dārzeņu bezmaksas izplatīšanai ES un pēc iespējas arī Kopienas teritorijas tuvumā esošās trešās valstīs.
Grozījums Nr. 17 23. APSVĒRUMS
(23) Vienota Kopienas tirgus izveidošana ir saistīta ar tirdzniecības sistēmas ieviešanu pie Kopienas ārējām robežām. Šādā tirdzniecības sistēmā, kurā iekļauta ievedmuita, principā stabilizē Kopienas tirgu. Tirdzniecības sistēmas pamatā jābūt saistībām, kas pieņemtas saskaņā ar daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtu.
(23) Vienota Kopienas tirgus izveidošana ir saistīta ar tirdzniecības sistēmas ieviešanu pie Kopienas ārējām robežām. Šādā tirdzniecības sistēmā, kurā iekļauta ievedmuita, principā stabilizē Kopienas tirgu. Tirdzniecības sistēmas pamatā jābūt saistībām, kas uzņemtas saskaņā ar daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtu, un tās ir jāīsteno, atceļot šajā nozarē iepriekš piešķirtās eksporta kompensācijas un pārstrukturējot summas, kas šajā nolūkā piešķirtas ar daudzpusējo sistēmu saderīgiem iekšējiem pasākumiem. Papildus ir jāpastiprina informācijas un veicināšanas pasākumi attiecībā uz augļu un dārzeņu produkciju trešās valstīs, ņemot vērā Padomes 1999. gada 14. decembra Regulu (EK) Nr. 2702/1999 par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem trešās valstīs1. Komisijai ir jāiesniedz atbilstīgi priekšlikumi attiecībā uz minētās regulas grozījumiem.
__________ 1 OV L 327, 21.12.1999., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2060/2004 (OV L 357, 2.12.2004., 3. lpp.).
Grozījums Nr. 18 25. APSVĒRUMS
(25) Lauksaimniecības ražojumu tirdzniecības apjoma uzraudzībai ar trešām valstīm attiecībā uz dažiem produktiem var būt jāievieš eksporta un importa licencēšanas sistēmas, kā arī garantiju iesniegšana, lai nodrošinātu, ka darījumi, par kuriem izsniegtas licences, tiek faktiski arī veikti. Komisijai tāpēc attiecībā uz šādiem ražojumiem jābūt pilnvarām ieviest licencēšanas sistēmas.
(25) Lauksaimniecības ražojumu tirdzniecības apjoma uzraudzībai ar trešām valstīm attiecībā uz dažiem produktiem var būt jāievieš eksporta un importa licencēšanas sistēmas, kā arī garantiju iesniegšana, lai nodrošinātu, ka darījumi, par kuriem izsniegtas licences, tiek faktiski arī veikti. Komisijai tāpēc attiecībā uz šādiem ražojumiem jābūt pilnvarām ieviest licencēšanas sistēmas. Lai aizsargātu patērētāju veselību un novērstu to, ka kaitīgi sveši organismi piesārņo kultūras, licencēšanas sistēmas būtu jāpapildina ar jauniem noteikumiem, kas nav paredzēti šajā regulā, lai pilnveidotu fitosanitārās kontroles un kvalitātes sistēmas uz robežām. Šajā sakarā būtu jāizveido Eiropas Kvalitātes kontroles aģentūra, lai pārbaudītu no trešām valstīm nākušu augļu un dārzeņu kvalitāti, kura atrastos Eiropas Pārtikas nekaitīguma aģentūras pārraudzībā.
Grozījums Nr. 19 28.A APSVĒRUMS (jauns)
(28a)Jāatbalsta Kopienas līmeņa koordinācijas process fitosanitāro protokolu apspriešanai ar trešām valstīm par augļu un dārzeņu eksportu.
Grozījums Nr. 21 30. APSVĒRUMS
(30) Tā kā lauksaimniecības ražojumu kopējie tirgi pastāvīgi veidojas, dalībvalstīm un Komisijai pastāvīgi jāveic informācijas apmaiņa par attiecīgajām norisēm.
(30) Augļu un dārzeņu nozares dinamiskā attīstība, ko skar strukturālas izmaiņas attiecībā uz ražošanu vai tirdzniecību, kuras ietekmē tirgus darbību, nosaka, ka dalībvalstīm un Komisijai pastāvīgi jāveic informācijas apmaiņa par svarīgākajām novērotajām izmaiņām. Ir jāizveido arī cenu uzraudzības centrs, kas spētu sniegt precīzu un objektīvu informāciju par tirgiem un tādējādi nopietnu krīžu gadījumā veicināt pasākumu īstenošanu no Komisijas puses. Papildus būtu jāveicina virzība, izveidojot Eiropas iestādi, lai nodrošinātu tirdzniecības darījumu pārredzamības uzraudzību un konkurences noteikumu stingru ievērošanu, jo īpaši attiecībā uz liela apjoma izplatīšanu.
Grozījums Nr. 22 31. APSVĒRUMS
(31) Augļu un dārzeņu režīms paredz, ka jāievēro konkrētas saistības. Lai garantētu šo saistību ievērošanu, nepieciešami kontroles pasākumi un soda sankciju piemērošana gadījumos, kad šādas saistības netiek ievērotas. Tāpēc Komisijai jāpiešķir pilnvaras pieņemt attiecīgus noteikumus, tostarp arī noteikumus par nepamatotu maksājumu atgūšanu. Saskaņā ar augļu un dārzeņu nozares jauno režīmu vairs nebūs vajadzīgs īpašs inspektoru korpuss, un, ieviešot šo jauno režīmu, to varēs likvidēt.
(31) Augļu un dārzeņu režīms paredz, ka jāievēro konkrētas saistības. Lai garantētu šo saistību ievērošanu, nepieciešami kontroles pasākumi un soda sankciju piemērošana gadījumos, kad šādas saistības netiek ievērotas. Tāpēc Komisijai jāpiešķir pilnvaras pieņemt attiecīgus noteikumus, tostarp arī noteikumus par nepamatotu maksājumu atgūšanu.
Grozījums Nr. 23 1. PANTA 1. DAĻA
Šajā Regulā paredzēti īpaši noteikumi, kas attiecas uz produktiem, kuri minēti 1. panta 2. punktā Regulā (EK) Nr. 2200/96 un 1. panta 2. punktā Regulā (EK) Nr. 2201/96.
Šajā regulā paredzēti īpaši noteikumi, kas attiecas uz produktiem, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 2200/96 1. panta 2. punktā un Regulas (EK) Nr. 2201/96 1. panta 2. punktā, kā arī uz nozīmīgiem jauno dalībvalstu ieviestiem produktiem.
Grozījums Nr. 24 1. PANTA 2. DAĻA
Tomēr šīs regulas III un IV sadaļas noteikumi attiecas tikai uz 1. panta 2. punktā Regulā (EK) Nr. 2200/96 minētajiem produktiem.
svītrots
Grozījums Nr. 25 1. PANTA 3. DAĻA
Regulas 39. pants attiecas tikai uz svaigiem un dzesinātiem kartupeļiem ar KN kodu 0701.
svītrots
Grozījums Nr. 26 2. PANTA 1. PUNKTS
1. Komisija var noteikt tirdzniecības standartus vienam vai vairākiem produktiem, kuri minēti 1. panta 2. punktā Regulā (EK) Nr. 2200/96 un 1. panta 2. punktā Regulā (EK) Nr. 2201/96.
1. Komisija var noteikt tirdzniecības standartus vienam vai vairākiem produktiem, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 2200/96 1. panta 2. punktā un Regulas (EK) Nr. 2201/96 1. panta 2. punktā. Šim nolūkam ņem vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) standartus, ko ieteikusi Lauksaimniecības kvalitātes standartu darba grupa, kura izveidota ANO EEK aizbildnībā. Līdz būs pieņemti jauni standarti, ir piemērojami standarti, kas pieņemti, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2200/96 2. pantu.
Grozījums Nr. 27 2. PANTA 2. PUNKTA B APAKŠPUNKTS
b) var jo īpaši attiekties uz kvalitāti, masu, šķirošanu pēc izmēra, iepakojumu, iesaiņošanu, glabāšanu, transportēšanu, noformējumu, tirdzniecību un marķējumu.
b) attiecas jo īpaši uz kvalitāti, masu, šķirošanu pēc izmēra, iepakojumu, iesaiņošanu, glabāšanu, transportēšanu, noformējumu, tirdzniecību, izcelsmi un marķējumu, tostarp izcelsmes obligātu marķēšanu svaigiem augļiem un dārzeņiem, kuri izmantoti augļu un dārzeņu pārstrādes produktos, kā arī uz īpašiem ražošanas veidiem.
Grozījums Nr. 28 2. PANTA 3. PUNKTA 1. DAĻA
3. Izņemot gadījumus, kad, ievērojot 2. punkta a) apakšpunktā minētos kritērijus, Komisija noteikusi citādi, produktus, kuriem ir noteikti tirdzniecības standarti, var pārdot Kopienas tirgū tikai saskaņā ar šādiem standartiem.
3. Izņemot gadījumus, kad, ievērojot 2. punkta a) apakšpunktā minētos kritērijus, Komisija noteikusi citādi, produktus, kuriem ir noteikti tirdzniecības standarti, var pārdot Kopienas tirgū tikai saskaņā ar šādiem standartiem. To produktu īpašnieks, attiecībā uz kuriem standarti ir pieņemti, drīkst izstādīt šos produktus pārdošanai, laist tos pārdošanā, tos pārdot, nosūtīt vai citādi tos tirgot ES tikai tad, ja tie atbilst šiem standartiem. Viņš ir atbildīgs par atbilstību šiem standartiem.
Grozījums Nr. 30 2. PANTA 3.B PUNKTS (jauns)
3.b Mazumtirdzniecības posmā, lai garantētu patērētājiem pareizu informāciju, uz produktiem ir standartos noteiktās norādes. Šajās norādēs ir vismaz šāda informācija
a) šķirne vai šķirnes veids,
b) produkta izcelsme,
c) kategorija.
Grozījums Nr. 31 2. PANTA 3.B PUNKTS (jauns)
3.b Līdz būs pieņemti jauni nosacījumi par pārbaužu īstenošanu, ir spēkā tie nosacījumi par atbilstības pārbaudēm attiecībā uz standartiem, kas paredzēti Komisijas 2001. gada 12. jūnija Regulā (EK) Nr. 1148/2001 par atbilstības pārbaudēm attiecībā uz tirdzniecības standartiem, ko piemēro svaigiem augļiem un dārzeņiem1.
__________ 1 OV L 156, 13.6.2001., 9. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 408/2003 (OV L 62, 6.3.2003., 8. lpp.).
Grozījums Nr. 32 3. PANTA 1. PUNKTA A) APAKŠPUNKTS
a) tā ir izveidota pēc lauksaimnieku iniciatīvas 2. panta a) apakšpunktā Regulā (EK) Nr. 1782/2003 paredzētajā nozīmē, kuri ir viena vai vairāku 1. panta 2. punktā Regulā (EK) Nr. 2200/96 minēto produktu audzētāji;
a) tā ir izveidota pēc to lauksaimnieku iniciatīvas Regulas (EK) Nr. 1782/2003 2. panta a) apakšpunkta nozīmē, kuri ir viena vai vairāku šīs regulas 1. panta 1. punktā minēto produktu audzētāji;
Grozījums Nr. 33 3.PANTA 1. PUNKTA B) APAKŠPUNKTA III) DAĻA
iii) samazināt ražošanas izmaksas un stabilizēt ražotāju cenas;
iii) optimizēt ražošanas izmaksas un stabilizēt ražotāju cenas;
Grozījums Nr. 34 3.PANTA 1. PUNKTA B) APAKŠPUNKTA IVA) DAĻA (jauna)
iva) popularizēt produktus, kuru kvalitāte ir sertificēta.
Grozījums Nr. 35 3. PANTA 2. PUNKTA 1. DAĻAS A) APAKŠPUNKTS
a) ievērot noteikumus, ko ražotāju organizācija pieņēmusi attiecībā uz ražošanas pārskatiem, pašu ražošanu, tirdzniecību un vides aizsardzību;
a) ievērot noteikumus, ko ražotāju organizācija pieņēmusi attiecībā uz ražošanas informāciju un pārskatiem, pašu ražošanu, tirdzniecību un vides aizsardzību;
Grozījums Nr. 36 3. PANTA 2. PUNKTA 1. DAĻAS E) APAKŠPUNKTS
e) veikt statūtos paredzētās iemaksas, lai izveidotu un papildinātu 7. pantā paredzēto darbības fondu.
svītrots
Grozījums Nr. 37 3.PANTA 2. PUNKTA 2. DAĻAS C) APAKŠPUNKTS
c) ar ražotāju organizācijas atļauju izmantojot citas tādas ražotāju organizācijas starpniecību, kuru nozīmējusi pašu organizācija, pārdot produktus, uz kuriem to īpašību dēļ parasti neattiecas attiecīgās organizācijas komerciālā darbība.
c) ar ražotāju organizācijas atļauju paši vai ar citas tādas ražotāju organizācijas starpniecību, kuru nozīmējusi pašu organizācija, pārdot produktus, uz kuriem to īpašību dēļ parasti neattiecas attiecīgās organizācijas komerciālā darbība.
Grozījums Nr. 38 3. PANTA 2.A PUNKTS (jauns)
2.a Šīs regulas vajadzībām "ražotāju organizāciju asociācija" ir juridiska persona, kas apvieno divas vai vairākas atzītas ražotāju organizācijas, kuru mērķi jo īpaši ir šādi:
a) savu biedru vietā iesaistīties 7. pantā minētā darbības fonda pārvaldē, kā arī 8. pantā minēto darbības programmu izstrādē, iepazīstināšanā ar tām un to īstenošanā;
b) vadīt tirgus krīzes un
c) veikt citas darbības, kuras biedri tai ir deleģējuši saskaņā ar 5. pantu.
Grozījums Nr. 39 4. PANTA 1. PUNKTS
1. Dalībvalstis šīs regulas vajadzībām par ražotāju organizācijām atzīst visas ražotāju grupas, kuras pieprasa šādu atzīšanu, ar nosacījumu, ka:
1. Dalībvalstis šīs regulas vajadzībām par ražotāju organizācijām atzīst visas ražotāju grupas, kuras pieprasa šādu atzīšanu, ar nosacījumu, ka:
a) tās atbilst prasībām, kas noteiktas 3. pantā, un iesniedz attiecīgus pierādījumus, to skaitā pierādījumu, ka tām ir obligātais minimālais biedru skaits un ka to rīcībā ir tirgojamās produkcijas minimālais apjoms, ko nosaka dalībvalstis;
a) tās atbilst prasībām, kas noteiktas 3. pantā, un iesniedz attiecīgus pierādījumus, to skaitā pierādījumu, ka tām ir obligātais minimālais biedru skaits un ka to rīcībā ir tirgojamās produkcijas minimālais apjoms, ko nosaka dalībvalstis;
b) ir pietiekamas liecības par to, ka tās pastāvēšanas laikā pienācīgi veic savas darbības gan efektivitātes, gan piedāvājuma koncentrācijas ziņā;
b) ir pietiekamas liecības par to, ka tās pastāvēšanas laikā pienācīgi veic savas darbības gan efektivitātes, gan piedāvājuma koncentrācijas ziņā;
c) tās efektīvi nodrošina savus biedrus ar tehnisku palīdzību, izmantojot videi nekaitīgus audzēšanas paņēmienus;
c) tās sniedz saviem biedriem tehnisku palīdzību, kas vajadzīga videi nekaitīgas audzēšanas prakses ieviešanai;
d) tās efektīvi apgādā savas organizācijas biedrus ar tehniskiem līdzekļiem to produkcijas glabāšanai, iepakošanai un tirdzniecībai, un nodrošina pienācīgu viņu darbības komerciālo un finanšu vadību.
d) tās, no vienas puses, vajadzības gadījumā izmanto tehniskus līdzekļus un cilvēkresursus produkcijas glabāšanai, iepakošanai un tirdzniecībai, un, no otras puses, nodrošina pienācīgu viņu darbības komerciālo un finanšu vadību.
Grozījums Nr. 40 4. PANTA 2. PUNKTS
2. Dalībvalstis šīs regulas vajadzībām par ražotāju organizācijām var atzīt arī visas ražotāju organizācijas, kuras neatbilst 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktajai prasībai, ja:
2. Ražotāju organizācijām, kuras ir atzītas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2200/96 pirms 2007. gada 31. decembra, piešķir divu gadu pārejas periodu, sākot no 2008. gada 1. janvāra, ja tās joprojām atbilst Regulas (EK) Nr. 2200/96 attiecīgo pantu prasībām. Asociācijas, kuras saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2200/96 ir atzītas pirms tam, saglabā savu iepriekš atzīto statusu līdz atzīšanas plāna īstenošanas perioda beigām.
a) tās pastāvējušas pirms 1996. gada 21. novembra;
b) tās atzītas saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 1035/72 pirms 1997. gada 1. janvāra.
Citas 3. pantā noteiktās prasības, izņemot attiecīgos gadījumos šā panta 1. punkta c) apakšpunktu un 1. punktu, attiecas uz ražotāju organizācijām, kas atzītas saskaņā ar šā punkta pirmo daļu.
Grozījums Nr. 41 4. PANTA 3.A PUNKTS (jauns)
3.a Dalībvalstis paredz atzītu ražotāju organizāciju asociāciju atzīšanas nosacījumus.
Grozījums Nr. 42 5. PANTA 1. PUNKTS
1. Dalībvalsts ražotāju organizācijām var atļaut deleģēt pilnvaras ražotāju organizāciju asociācijām, kurās tās ir iestājušās, ievērojot nosacījumu, ka dalībvalsts ir atzinusi attiecīgās asociācijas spējas efektīvi izmantot tai piešķirtās pilnvaras.
1. Dalībvalsts ražotāju organizācijām var atļaut deleģēt pilnvaras atzītu ražotāju organizāciju asociācijām, kurās tās ir iestājušās, vai meitas organizācijām ar nosacījumiem, kas jāparedz, ievērojot nosacījumu, ka dalībvalsts ir atzinusi attiecīgās asociācijas spējas efektīvi izmantot tai piešķirtās pilnvaras.
Grozījums Nr. 43 6. PANTA VIRSRAKSTS
Jaunās dalībvalstis
Jaunās dalībvalstis, nomaļie reģioni un salu reģioni
Grozījums Nr. 131 6. PANTA 1. PUNKTA 1. DAĻA
1. Ražotāju organizācijām dalībvalstīs, kas Kopienai pievienojušā 2004. gadā vai vēlāk, uz laiku līdz pieciem gadiem var piešķirt pārejas periodu, kura laikā tām jāpanāk atbilstība 4. panta noteikumiem par atzīšanu.
1. Ražotāju organizācijām dalībvalstīs, kas Kopienai pievienojušā 2004. gadā vai vēlāk, kā arī nomaļu un salu reģionu ražotāju organizācijām uz laiku līdz pieciem gadiem var piešķirt pārejas periodu, kura laikā tām jāpanāk atbilstība 4. panta noteikumiem par atzīšanu.
Grozījums Nr. 45 6.A PANTS (jauns)
6.a pants
Atzīšanas plāna finansējums
1.Atbalstu, kas paredzēts 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā, piešķir pēc vienotas likmes.
2.Minēto atbalsta summu nosaka atkarībā no katras ražotāju organizācijas gadā pārdotās produkcijas vērtības, un tā:
a) pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā gadā attiecīgi veido līdz 10 %, 10 %, 8 %, 6 % un 4 % no pārdotās produkcijas vērtības, ja tā nepārsniedz EURO 2 000 000, un
b) pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā gadā attiecīgi veido līdz 5 %, 5 %, 4 %, 3 % un 3 % no pārdotās produkcijas vērtības, ja tā pārsniedz EURO 2 000 000.
3.Komisija savos īstenošanas noteikumos nosaka vienai ražotāju organizācijai piešķiramā atbalsta maksimāli pieņemamo apjomu un maksāšanas kārtību.
Grozījums Nr. 46 7. PANTA 1. PUNKTA A) APAKŠPUNKTS
a) biedru vai pašu ražotāju organizāciju finansiāliem ieguldījumiem;
a) biedru vai pašu ražotāju organizāciju finansiāliem ieguldījumiem; pēdējā gadījumā dalībvalstis var noteikt ražotāju organizācijas ieguldījumu izcelsmi;
Grozījums Nr. 48 8. PANTA 1. PUNKTA 1. DAĻAS BA) APAKŠPUNKTS (jauns)
ba) patērētāju tiesību aizsardzības pasākumu veicināšana;
Grozījums Nr. 49 8. PANTA 1. PUNKTA 1. DAĻAS EA) APAKŠPUNKTS (jauns)
ea) izcelsmes apzīmējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu popularizēšana;
Grozījums Nr. 50 8. PANTA 1. PUNKTA 1. DAĻAS EB) APAKŠPUNKTS (jauns)
eb) vajadzības gadījumā piedāvājuma un pieprasījuma labāka pielāgošana pārstrukturēšanas programmas īstenošanai;
Grozījums Nr. 51 8. PANTA 1. PUNKTA 1. DAĻAS F) APAKŠPUNKTS
f) krīžu situāciju pārvaldība.
svītrots
Grozījums Nr. 52 8. PANTA 1. PUNKTA 1. DAĻAS FA) APAKŠPUNKTS (jauns)
fa) tādu pasākumu pieņemšana, kuri paredzēti produktu pārstādei, lai tos izmantotu kā biodegvielu.
Grozījums Nr. 53 8. PANTA 1. PUNKTA 1. DAĻAS FB) APAKŠPUNKTS (jauns)
fb) apmācība;
Grozījums Nr. 54 8. PANTA 1. PUNKTA 1. DAĻAS FC) APAKŠPUNKTS (jauns)
fc) ražas apdrošināšana.
Grozījums Nr. 55 8. PANTA 1. PUNKTA 2. DAĻA
Krīžu pārvaldība jāsaista ar krīžu novēršanu augļu un dārzeņu tirgū, un rīcību šādas krīzes situācijās, un pie tās šādā kontekstā pieder:
svītrots
a) izņemšana no tirgus,
b) nenogatavojušos augļu un dārzeņu novākšana, vai ražas nenovākšana,
c) veicināšana un komunikācija,
d) apmācību pasākumi,
e) ražas apdrošināšana,
f) atbalsts savstarpējā atbalsta fondu administratīvo izmaksu segšanai.
Grozījums Nr. 126 8. PANTA 2. PUNKTA 1. DAĻA
2. Darbības programmās iekļauj pasākumus, kas vērsti uz to, lai ražotāju organizācijas biedri plašāk izmantotu videi nekaitīgus paņēmienus gan attiecībā uz audzēšanas praksi, gan atkritumu apsaimniekošanu.
2. Darbības programmās, izmantojot Kopienas tiesību aktus kā atsauces punktu, iekļauj pasākumus, kas vērsti uz to, lai ražotāju organizācijas biedri plašāk izmantotu videi nekaitīgus paņēmienus gan attiecībā uz audzēšanas praksi, gan atkritumu apsaimniekošanu.
Grozījums Nr. 56 8. PANTA 3. PUNKTS
3.Ieguldījumus, kas palielina vides noslodzi, ir atļauts izdarīt tikai tad, kad ir veikti iedarbīgi aizsargpasākumi vides aizsardzībai pret tai šādi radušos slodzi.
svītrots
Grozījums Nr. 57 8. PANTA 4. PUNKTS
4. Darbības programmās iekļauj vietēja, reģionāla un valsts līmeņa pasākumus augļu un dārzeņu patēriņa veicināšanai jaunatnes vidū.
4. Darbības programmās var brīvprātīgi iekļaut vietēja, reģionāla un valsts līmeņa pasākumus augļu un dārzeņu patēriņa veicināšanai, jo īpaši, gados jaunu patērētāju vidū, tostarp izmantojot īpašus pasākumus, kuru mērķis ir veicināt šādu produktu ikdienas patēriņu mācību iestādēs.
Grozījums Nr. 58 8. PANTA 4.A PUNKTS (jauns)
4.a Saistībā ar 11. pantā minētajām valsts stratēģijām dalībvalstis var izveidot negatīvo sarakstu ar tiem pasākumiem, kuriem var piemērot ražošanas reģiona vai zonas ražotāju organizāciju darbības fondus, ņemot vērā līdzāspastāvošos īpašos strukturālos nosacījumus.
Grozījums Nr. 59 9. PANTA 1. PUNKTA 1. DAĻA
1. Kopienas finansiālā palīdzība ir vienāda ar biedru ražotāju faktiskajām finanšu iemaksām, bet ne lielāka par 50% no faktiskajām izmaksām.
1. Kopienas finansiālā palīdzība ir vienāda ar biedru ražotāju faktiskajām finanšu iemaksām, bet ne lielāka par 50% no faktiskajām izmaksām saistībā ar darbības programmām un saskaņā ar 12.a panta 2. punktā drošības fondam paredzēto procedūru.
Grozījums Nr. 60 9. PANTA 1. PUNKTA 2. DAĻA
Kopienas finansiālās palīdzības maksimālā vērtība nedrīkst pārsniegt 4,1% no attiecīgās ražotāju organizācijas pārdotās produkcijas vērtības.
Kopienas finansiālās palīdzības maksimālā vērtība nedrīkst pārsniegt 6 % no attiecīgās ražotāju organizācijas pārdotās produkcijas vērtības.
Grozījums Nr. 61 9. PANTA 1. PUNKTA 2.A DAĻA (jauna)
Ja maksimāli pieļaujamais apjoms ir lielāks par 6 % no pārdotās produkcijas vērtības, papildus var sniegt Kopienas finansiālo atbalstu no Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. pantā paredzētās valsts rezerves, ja maksimāli pieļaujamais apjoms nepārsniedz 0,5 % no katrai dalībvalstij piešķirtās pamatsummas, tostarp no šīs regulas 12.a pantā minētā drošības fonda. Dalībvalstis informē Komisiju par savām interesēm attiecībā uz šo finansējuma fakultatīvo iespēju un ņem to vērā 11. pantā minēto valsts stratēģiju noteikšanā.
Grozījums Nr. 62 9. PANTA 1. PUNKTA 2.B DAĻA (jauna)
Tomēr finansiālā atbalsta ierobežošanu nepiemēro, ja radušos izdevumu apmēru palielina līdz 60 %, kā paredzēts šā panta 2. punktā.
Grozījums Nr. 63 9. PANTA 2. PUNKTA A) APAKŠPUNKTS
a) to iesniegušas vairākas Kopienas ražotāju organizācijas, kas darbojas dažādās dalībvalstīs pēc starptautiskām programmām;
a) to iesniegušas vairākas Kopienas ražotāju organizācijas, kas darbojas pēc kopīgām programmām vai dažādās dalībvalstīs pēc starptautiskām programmām;
Grozījums Nr. 64 9. PANTA 2. PUNKTA C) APAKŠPUNKTS
c) tā attiecas tikai uz īpašu atbalstu organiskās lauksaimniecības produktu ražošanai, uz kuru attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 2092/91;
c) tā ietver programmas saistībā ar īpašu atbalstu organiskās lauksaimniecības produktu ražošanai, uz kuru attiecas Padomes Regula (EEK) Nr. 2092/91, kā arī 8. panta 2. punkta pirmajā daļā paredzētos pasākumus vai pasākumus, lai atbalstītu augļu un dārzeņu integrēto ražošanu saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā tajās dalībvalstīs, kuras ir reglamentējušas šāda veida ražošanu bez īpašiem Kopienas noteikumiem;
Grozījums Nr. 65 9. PANTA 2. PUNKTA F) APAKŠPUNKTS
f) to ir iesniegušas ražotāju organizācijas dalībvalstīs, kurās ražotāju organizācijas pārdod mazāk nekā 20% augļu un dārzeņu produkcijas;
f) to ir iesniegušas ražotāju organizācijas dalībvalstīs, kurās ražotāju organizācijas pārdod mazāk nekā 20% augļu un dārzeņu produkcijas, vai ražotāju organizācijas, kas darbojas reģionā, kurā ražotāju organizācijas tirgo mazāk nekā 20 % no augļu un dārzeņu produkcijas, vai ražotāju organizācijas, kas ir atzītas pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā, un šo organizāciju tirgotās produkcijas vērtība vairāk nkeā 50 % apmērā nāk no atbalsta pārstrādes produktiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2201/96 un Regulu (EK) Nr. 2202/96;
Grozījums Nr. 66 9. PANTA 2. PUNKTA GA) APAKŠPUNKTS (jauns)
ga) to ir iesniegusi tāda ražotāju organizācija, kas ir atzīta saistībā ar kādu produktu, par kuru ir zems iesaistīšanās līmenis;
Grozījums Nr. 67 9. PANTA 2. PUNKTA GB) APAKŠPUNKTS (jauns)
gb) to ir iesniegusi tāda ražotāju organizācija, kas ir atzīta saistībā ar produktiem, kuriem ir nozīmīga loma vietējā vai reģionālajā ekonomikā vai ekoloģijā un kurus ilgstoši ir grūti realizēt Kopienas tirgū spēcīgas starptautiskas konkurences dēļ;
Grozījums Nr. 68 9. PANTA 2. PUNKTA GC) APAKŠPUNKTS (jauns)
gc) to ir iesniegusi atzīta ražotāju organizācija.
Grozījums Nr. 69 9. PANTA 2. PUNKTA 1.A DAĻA (jauna)
Šā panta 1. punkta otrajā daļā paredzētais maksimālais apmērs neattiecas uz Kopienas finansiālā atbalsta to daļu, kas pārsniedz 1. punkta pirmajā daļā paredzēto maksimālo apmēru.
Grozījums Nr. 70 9. PANTA 3. PUNKTS
3.Šā panta 1. punkta pirmajā daļā noteiktā atbalsta apjoms ir 100% gadījumos, kad tiek izņemti no tirgus augļi un dārzeņi daudzumā, kas nepārsniedz 5% no attiecīgās ražotāju organizācijas pārdotās produkcijas, un kuri tie izmantoti šādi:
svītrots
a) bez maksas nodoti labdarības organizācijām un fondiem, ko dalībvalstis apstiprinājušas atbalsta sniegšanai personām, kuru tiesības uz valsts atbalstu ir noteiktas ar attiecīgās valsts likumiem jo īpaši tāpēc, ka tām trūkst vajadzīgo iztikas līdzekļu;
b) bez maksas nodoti soda izciešanas iestādēm, skolām, valsts izglītības iestādēm un bērnu atpūtas nometnēm, kā arī slimnīcām un veco ļaužu pansionātiem, ko izraudzījušās dalībvalstis un kas veic visu vajadzīgo, lai nodrošinātu, ka šādi iedalītais produktu daudzums ir papildinājums tam daudzumam, kuru šīs iestādes parasti iepērk.
Grozījums Nr. 71 11. PANTA 1. PUNKTS
1. Dalībvalstis izveido valsts sistēmu vispārīgu nosacījumu izveidošanai attiecībā uz 8. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem pasākumiem. Šajā sistēmā jo īpaši jānosaka, ka vismaz 20% no kopējām izmaksām saskaņā ar darbības programmām jāparedz šiem pasākumiem.
1. Dalībvalstis izveido valsts sistēmu vispārīgu nosacījumu izveidošanai attiecībā uz 8. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem pasākumiem.
Dalībvalstis iesniedz savas sistēmas projektu Komisijai, kura triju mēnešu laikā var pieprasīt veikt izmaiņas tajā, ja uzskata, ka tādējādi netiek veicināta to mērķu sasniegšana, kas noteikti Līguma 174. pantā un Kopienas politikas un rīcības programmā attiecībā uz vidi un ilgtspējīgu attīstību. Šie mērķi jāievēro arī attiecībā uz atsevišķiem ieguldījumiem, ko atbalsta darbības programmas.
Grozījums Nr. 72 11. PANTA 2. PUNKTA IEVDADDAĻA
2. Dalībvalstis augļu un dārzeņu tirgum nosaka ilgtspējīgas darbības programmu valsts stratēģiju. Šajā stratēģijā paredz šādus elementus:
2. Dalībvalstis, pamatojoties uz pamatnostādnēm, ko Komisija noteikusi attiecībā uz programmu sagatavošanu un novērtēšanu, augļu un dārzeņu tirgum nosaka ilgtspējīgas darbības programmu valsts stratēģiju. Šajā stratēģijā paredz šādus elementus:
Grozījums Nr. 73 11. PANTA 2. PUNKTA C) APAKŠPUNKTS
c) darbības programmu novērtējumu;
c) darbības programmu uzraudzību un novērtējumu;
Grozījums Nr. 74 11. PANTA 2. PUNKTA DA) APAKŠPUNKTS (jauns)
da) veiktās darbības, lai nodrošinātu, ka nepastāv dubulta finansēšana, izmantojot lauku attīstības programmas vai valsts sistēmu un izmantojot darbības programmas;
Grozījums Nr. 75 11. PANTA 2. PUNKTA DB) APAKŠPUNKTS (jauns)
db) fakultatīvi, ja piemēro 8. panta 4.a punktā minētos noteikumus, negatīvos sarakstus ar tiem pasākumiem, kuri var saņemt finansējumu saistībā ar darbības programmām pa noteiktiem ražošanas reģioniem vai zonām.
Grozījums Nr. 76 11. PANTA 2. PUNKTA 2. DAĻA
Stratēģijā jāiekļauj arī šā panta 1. punktā minētā valsts sistēma.
svītrots
Grozījums Nr. 77 11. PANTA 2. PUNKTA 2.A) DAĻA (jauna)
Dalībvalstis nosūta valsts stratēģiju projektus Komisijai, kura nodrošina to publicēšanu, ievērojot kārtību, ko tā uzskata par piemērotu.
Grozījums Nr. 78 12. PANTA 3.A PUNKTS (jauns)
3.a Atbilstīgs ir ne vien tas atbalsts, ko piešķir Kopienas lauksaimniecības fondi ELFLA un ELGF, bet vajadzības gadījumā arī ERAF, ar nosacījumu, ka dalībvalstis nodrošina vajadzīgo kontroli, lai garantētu, ka pasākumu finansējums netiek dublēts.
Grozījums Nr.79 12. PANTA 3.B PUNKTS (jauns)
3.b Līdz 2007. gadam izstrādātās darbības programmas, kuras jau ir apstiprinātas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2200/96, būs derīgas līdz to galīgam izmantojumam, ja vien ražotāju organizācija nepieņems pretēju lēmumu.
Grozījums Nr. 80 II A NODAĻAS (jauna) 12.A PANTS (jauns) un 12.B PANTS (jauns)
II a nodaļa
Drošības fonds
12.a pants
Jēdziena "nopietna krīze" definīcija
Jēdzienu "nopietna krīze" ikviena dalībvalsts definē attiecībā uz katru no produktiem, ņemot vērā atšķirības starp produkta tirgus vērtību un kādā iepriekšējā pārskata periodā reģistrēto vidējo vērtību. Ir jāņem vērā cenu starpības līmenis, kas var ļoti negatīvi ietekmēt visus ražotājus.
12.b pants
Drošības fonda darbības kārtība
1.Dalībvalstis savā valsts stratēģijā paredz drošības fonda izveidi, kura mērķis ir dot nozarei iespēju rīkoties nopietnas krīzes gadījumā, ievērojot šādu kārtību:
a) nopietnu krīzi izsludina dalībvalstis un/vai reģioni un to definē atsevišķi katram tam produktam, kuru ir vēlams iekļaut fondā saskaņā ar valsts stratēģiju. Šajā kontekstā ražotāju organizācijas, saskaņojot ar dalībvalsti un/vai reģionu var izvēlēties šādu pasākumu kopumu vai daļu:
– izņemšana no tirgus,
– nenogatavojušos augļu un dārzeņu novākšana, vai ražas nenovākšana,
– veicinašana un komunikācija,
– apmācību pasākumi,
– tirgus vai ienākumu apdrošināšana,
– iesaistīšanās administratīvo izdevumu segšanā, lai izveidotu savstarpējā atbalsta fondus, kā arī ražotāju organizācijas locekļu iemaksas šajos fondos,
– atbalsts to produktu pārstrādei, kas ir izmantojami divējādi;
b) pasākumi, kas veicami nopietnas krīzes gadījumā, kas ietekmē visus tos vienas vai vairāku ekonomisko zonu ražotājus, kurus Komisija ir atzinusi šās daļas III nodaļā un kas finansē izdevumus, kas atbilst viņu dalībai fondā, kā arī pārvaldes izmaksām;
c)Kopiena finansēs fondu divu trešdaļu apmērā un atlikusī trešdaļa ir jāsedz krīzes skarto zonu ražotāju organizācijām
d) ja norādītajā laikposmā tiek izsludināta nopietna krīze, skarto zonu neiesaistītie ražotāji piedalās finansēšanā, papildinot iesaistīto ražotāju daļu, kā arī sedz pārvaldes izdevumus;
e) ja norādītajā laika posmā nopietna krīze netiek izsludināta, fondā iemaksātos līdzekļus var novirzīt vispārējiem veicināšanas pasākumiem vai saglabāt fonda rezervē turpmākajām kampaņām.
2.Dalībvalstis informē Komisiju par drošības fonda izveidi un norāda, kādi īpaši apstākļi attiecas uz katru no produktiem. Komisija oficiāli apstiprina fonda izveidi un darbību.
3.Ārpus 1. punkta c) apakšpunkta noteikumiem Kopienas iemaksa drošības fondā var ietvert valsts rezervi, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. pantā līdz 0,5 % apjomam no katrai valstij piešķirtā atskaites apjoma saskaņā ar šīs regulas 9. pantu. Dalībvalstis informē Komisiju par to, vai tās interesē šāda fakultatīva finansēšanas iespēja un to ņem vērā, sagatavojot 11. pantā norādītās valsts stratēģijas.
Grozījums Nr. 81 13. PANTA 1. PUNKTA 1. DAĻA
1. Gadījumos, kad ražotāju organizāciju, kas darbojas noteiktā ekonomiskā zonā, attiecībā uz kādu konkrētu produktu uzskata par produkcijas un ražotāju pārstāvi šajā zonā, attiecīgā dalībvalsts pēc šīs ražotāju organizācijas pieprasījuma tiem šīs zonas ražotājiem, kas attiecīgajā zonā veic uzņēmējdarbību, bet nepieder pie ražotāju organizācijas, var padarīt saistošus šādus noteikumus:
1. Gadījumos, kad ražotāju organizāciju vai ražotāju organizāciju asociāciju, kas darbojas noteiktā ekonomiskā zonā, attiecībā uz kādu konkrētu produktu uzskata par produkcijas un ražotāju pārstāvi šajā zonā, attiecīgā dalībvalsts pēc šīs ražotāju organizācijas pieprasījuma tiem šīs zonas ražotājiem, kas attiecīgajā zonā veic uzņēmējdarbību, bet nepieder pie ražotāju organizācijas, var padarīt saistošus šādus noteikumus:
a) 3. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētos noteikumus;
a) 3. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētos noteikumus;
b) ražotāju organizācijas pieņemtos noteikumus par izņemšanu no tirgus.
b) ražotāju organizācijas pieņemtos noteikumus par krīžu novēršanu un pārvaldību.
Grozījums Nr. 82 13. PANTA 1. PUNKTA 2. DAĻA
Šo punktu piemēro, ja minētie noteikumi:
Šo punktu piemēro, ja minētie noteikumi:
a) ir spēkā vismaz vienu tirdzniecības gadu,
b) ir iekļauti pilnīgajā sarakstā I pielikumā,
a) ir iekļauti pilnīgajā sarakstā I pielikumā,
c) ir saistoši ne vairāk kā trīs tirdzniecības gadus.
b) ir saistoši ne vairāk kā trīs tirdzniecības gadus.
Grozījums Nr. 83 13. PANTA 3. PUNKTS
3. Ražotāju organizācija tiek uzskatīta par pārstāvi 1. punkta nozīmē, ja tās biedri veido vismaz 50% tās ekonomiskās zonas ražotāju, kurā tā darbojas, un aptver vismaz 60% šīs zonas produkcijas kopējā apjuma.
3. Ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju asociācija tiek uzskatīta par pārstāvi 1. punkta nozīmē, ja tās biedri veido vismaz 50% tās ekonomiskās zonas ražotāju vai, ražotāju organizāciju asociācijas gadījumā – ražotāju organizācijā iesaistītu ražotāju, kurā tā darbojas, un aptver vismaz 60% šīs zonas produkcijas kopējā apjuma.
Grozījums Nr. 84 13. PANTA 5. PUNKTS
5. Noteikumi var nebūt saistoši organiskās lauksaimniecības produktu ražotājiem, uz ko attiecas Regula (EK) Nr. 2092/91, ja vien konkrēto pasākumu nav pieņēmuši vismaz 50% šādu ražotāju ekonomiskajā zonā, kurā darbojas ražotāju organizācija, un tā aptver vismaz 60% no šāda veida ražošanas apjoma attiecīgajā zonā.
5. Noteikumi var nebūt saistoši organiskās lauksaimniecības produktu ražotājiem, uz ko attiecas Regula (EEK) Nr. 2092/91, ja vien konkrēto pasākumu nav pieņēmuši vismaz 50% šādu ražotāju ekonomiskajā zonā, kurā darbojas ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju asociācija, un tā aptver vismaz 60% no šāda veida ražošanas apjoma attiecīgajā zonā.
Grozījums Nr. 86 16. PANTA A) PUNKTS
a) sastāv no pārstāvjiem, kuri veic ekonomiskas darbības, kas saistītas ar 1. panta 2. punktā Regulā (EK) Nr. 2200/96 minēto produktu ražošanu, tirdzniecību vai pārstrādi;
a) sastāv no pārstāvjiem, kuri veic ekonomiskas darbības, kas saistītas ar šīs regulas 1. panta 1. punktā minēto produktu ražošanu un/vai tirdzniecību, un/vai pārstrādi;
Grozījums Nr. 88 19. PANTA 3. PUNKTA A APAKŠPUNKTA VII) APAKŠPUNKTS
vii) organiskās lauksaimniecības, izcelsmes apzīmējumu, kvalitātes zīmju un ģeogrāfisko norāžu aizsardzības pasākumi;
vii) organiskās un integrētās lauksaimniecības, kā arī izcelsmes apzīmējumu, kvalitātes zīmju un ģeogrāfisko norāžu aizsardzības pasākumi;
Grozījums Nr. 89 19. PANTA 3. PUNKTA B APAKŠPUNKTS
b) jābūt spēkā vismaz vienu tirdzniecības gadu;
b) jābūt spēkā vismaz vienu tirdzniecības gadu, izņemot tos gadījumus, kad jānovērš vai jāpārvalda krīze;
Grozījums Nr. 90 30. PANTA 2. PUNKTS
2. Ja konkrētā sūtījuma deklarētā ievešanas cena ir augstāka par vienotās likmes importa vērtību, kas 46. panta 2. punktā Regulā (EK) Nr. 2200/96 noteiktajā kārtībā palielināta līdz noteiktai robežai, kura nedrīkst pārsniegt vienotas likmes vērtību vairāk par 10%, ir jāiemaksā drošības nauda, kuras summa ir vienāda ar ievedmuitu, kas noteikta, pamatojoties uz vienotas likmes importa vērtību.
2. Ja vienotās likmes importa vērtība ir zemāka par ievešanas cenu pēc kopējā muitas tarifa, ievedumu apliek ar papildu muitas maksājuma, ko nosaka ar kopējo muitas tarifu tiem produktiem, uz kuriem attiecas ievešanas cenu režīms.
Grozījums Nr. 91 30. PANTA 3. PUNKTS
3.Ja konkrētā sūtījuma ievešanas cena nav deklarēta muitošanas laikā, piemērojamā kopējā muitas tarifa likme ir atkarīga no vienotas likmes importa vērtības, vai tā nosakāma saskaņā ar attiecīgajiem muitas likumu noteikumiem, ievērojot nosacījumus, kas jānosaka saskaņā ar 46. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 2200/96.
svītrots
Grozījums Nr. 92 31. PANTA 2. PUNKTS
2.Papildu ievedmuita nav jānosaka, ja imports nevarētu radīt Kopienas tirgus traucējumus, vai gadījumos, kad tai varētu būt nesamērīga ietekme salīdzinājumā ar paredzēto mērķi.
svītrots
Grozījums Nr. 93 35. PANTS
Ievešanas pārstrādei apturēšana
Ievešanas pārstrādei atcelšana
Ciktāl tas ir nepieciešams tirgu kopējās organizācijas pienācīgai darbībai, saskaņā ar 46. panta 2. punktā Regulā (EK) Nr. 2200/96 minēto procedūru, var pilnībā vai daļēji aizliegt ievešanu pārstrādei produktiem, uz kuriem attiecas šī regula.
Ciktāl tas ir nepieciešams tirgu kopējās organizācijas pienācīgai darbībai, pēc ieinteresētās dalībvalsts pieprasījuma var aizliegt ievešanu pārstrādei produktiem, uz kuriem attiecas šī regula.
Grozījums Nr. 95 37. PANTS
Izvešanas pārstrādei apturēšana
Izvešanas pārstrādei atcelšana.
Ciktāl tas ir nepieciešams tirgu kopējās organizācijas pienācīgai darbībai, saskaņā ar 46. panta 2. punktā Regulā (EK) Nr. 2200/96 minēto procedūru, var pilnībā vai daļēji aizliegt izvešanu pārstrādei produktiem, uz kuriem attiecas šī regula.
Ciktāl tas ir nepieciešams tirgu kopējās organizācijas pienācīgai darbībai, ir aizliegta to produktu izvešana pārstrādei, uz kuriem attiecas šī regula.
Grozījums Nr. 97 38. PANTA 2. DAĻAS A) PUNKTA I) APAKŠPUNKTS
i) regulas 2. pantā minētos tirdzniecības standartus;
i) regulas 2. pantā minētos tirdzniecības standartus un šiem standartiem pakļauto produktu saraksts;
Grozījums Nr. 98 38. PANTA 2. DAĻAS A) PUNKTA III) APAKŠPUNKTS
iii) noteikumus par atkāpēm no šiem standartiem;
iii) noteikumus par atkāpēm un izņēmumiem attiecībā uz atbilstību šiem standartiem;
Grozījums Nr. 99 38. PANTA 2. DAĻAS A) PUNKTA IV) APAKŠPUNKTS
iv) noteikumus par precīzu ziņu sniegšanu, kas noteiktas šajos standartos;
iv) noteikumus par tirdzniecību un marķēšanu, kas noteikti šajos standartos;
Grozījums Nr. 100 38. PANTA 2. DAĻAS B) PUNKTA II) APAKŠPUNKTS
ii) regulas 6. pantā un 10. panta 1. punktā minēto pasākumu daļējās finansēšanas pakāpi un sīki izstrādātus noteikumiem,
ii) regulas 6. un 6.a pantā un 10. panta 1. punktā minēto pasākumu daļējās finansēšanas pakāpi un sīki izstrādātiem noteikumiem, 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā norādītā atbalsta summa nevar būt mazāka par 10 %, 10 %, 8 %, 6 % un 4 % no ražotāju grupas izveides un darbības izmaksām attiecīgi pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā gadā.
Grozījums Nr. 101 38. PANTA 2. DAĻAS B) PUNKTA IIA), II B) un II C) APAKŠPUNKTI (jauni)
iia) vispārējo Kopienas regulējumu attiecībā uz integrētās ražošanas veicināšanu;
iib) vispārējo regulējumu 12.a pantā minētā drošības fonda izveidei un darbībai;
iic) vispārējo finanšu regulējumu attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. pantā paredzēto valsts rezervi.
Grozījums Nr. 102 38. PANTA 2. DAĻAS B) PUNKTA IID), IIE) un IIF) APAKŠPUNKTI (jauni)
iid) noteikumiem, kuri attiecas uz tās produkcijas vērtības aprēķināšanu, kas realizēta 7. pantā minētā darbības fonda izveidošanas nolūkā saistībā īpaši ar Regulā (EK) Nr. 2201/96 un Nr. 2202/96 paredzētās atbalsta sistēmas atcelšanu;
iie) standartiem, kas paredzēti ražotāju organizāciju un to asociāciju atzīšanas pārejas nodrošināšanai;
iif) standartiem, kuru mērķis ir nodrošināt pāreju tādu daudzgadu līgumu gadījumā, kas minēti saskaņā ar citrusaugļu ražošanas atbalsta sistēmu, kura ir izveidota ar Regulu (EK) Nr. 2202/96;
Grozījums Nr. 103 38. PANTA 2. DAĻAS IA), IB) UN IC) APAKŠPUNKTI (jauni)
ia) darbības standartiem Kopienas līmeņa cenu uzraudzības centram, kas sniedz precīzu un objektīvu informāciju par tirgus tendencēm un tādējādi ļauj Komisijai un ražotāju organizācijām laikus risināt iespējamās cenu krīzes;
ib) ziņojuma iesniegšanu ne vēlāk kā līdz 2009. gada 1. janvārim par tādas Eiropas iestādes iespējamo izveidi, kas būtu atbildīga par Kopienas augļu un dārzeņu nozares tirdzniecības darījumu pārredzamības uzraudzību un konkurences noteikumu stingru ievērošanu no dominējošā stāvoklī esošo uzņēmumu puses;
ic) pasākumiem, kuru mērķis ir stiprināt informācijas un veicināšanas pasākumus attiecībā uz augļu un dārzeņu produkciju trešās valstīs saistībā ar Regulu (EK) Nr. 2702/1999.
Grozījums Nr. 104 39. PANTS
39. pants
svītrots
Valsts atbalsts
Līguma 87., 88. un 89. pants attiecas uz svaigu vai atdzesētu kartupeļu, KN kods 0701, ražošanu un tirdzniecību.
Grozījums Nr. 105 40. PANTA 1.A PUNKTS (jauns) 1. panta 2. punkts (Regula (EK) Nr. 2200/96)
Grozījums Nr. 106 42. PANTA 1. PUNKTS (jauns) 5. panta 2. punkts (Regula (EK) Nr. 2826/2000)
–1)5. panta 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:
"2. Ieviešot 1. punktā norādīto stratēģiju, Komisija var konsultēties ar Lauksaimniecības produktu nekaitīguma un drošības padomdevējas komitejas Lauksaimniecības produktu veicināšanas pastāvīgo darba grupu, un lai izstrādātu šo stratēģiju tā nodibina ciešu sadarbību iekšējā līmenī starp dažādiem kompetentiem dienestiem, aktīvi iesaistoties par sabiedrības veselību atbildīgajiem dienestiem.
Grozījums Nr. 107 42. PANTA 1. PUNKTS 5. panta 3. punkts (Regula (EK) Nr. 2826/2000)
"Attiecībā uz augļu un dārzeņu patēriņa veicināšanu galvenā mērķgrupa ir bērni līdz 18 gadu vecumam."
"Attiecībā uz augļu un dārzeņu patēriņa veicināšanu, lai veicinātu jaunus uztura ieradumus, ir sākta mērķgrupu segmentācija, par galvenajiem adresātiem nosakot iedzīvotāju grupas ar viszemākajiem ienākumiem, kurām patlaban ir viszemākie patēriņa rādītāji, un jo īpaši pusaudžus līdz 18 gadu vecumam."
Grozījums Nr. 108 43. PANTA 3.A PUNKTS (jauns) 42. panta, 5.a punkts (jauns) (Regula (EK) Nr. 1782/2003)
3.a)42. panta 5.a pantam ir pievienots šāds teksts:
"5.a Dalībvalstis var izmantot daļu no valsts rezerves, lai finansētu darbības programmas, un vajadzības gadījumā no Drošības fonda, uz kuru atsauce minēta Padomes XX Regulas (EK) Nr. XXX/2007 par īpašiem noteikumiem augļu un dārzeņu sektoru un dažu regulu grozījumiem 9. un 12.a pantā. No rezerves, kas nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt maksimāli pieļaujamo apjomu 0,5 % apmērā no 1. punktā minētās procentuālās daļas, nosakāmā daļa tiek piešķirta atbilstīgi objektīviem kritērijiem tādā veidā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un izvairītos no jebkādas tirgus un konkurences kropļošanas. Komisija izstrādā īpašus noteikumus par šo līdzekļu izlietojumu."
Grozījums Nr. 109 43. PANTA 5. PUNKTA DA) APAKŠPUNKTS (jauns) 44. panta 2. punkta 2. daļa (Regula (EK) Nr. 1782/2003)
d a) jebkura sēņu ražošanai paredzētā platība.
Grozījums Nr. 110 43. PANTA 5. PUNKTA DB APAKŠPUNKTS (jauns) 44. panta 2. punkts 2. daļa (Regula (EK) Nr. 1782/2003)
d b) jebkura platība, kas tiek izmantota dēstu audzēšanai.
Grozījums Nr. 111 43. PANTA 6. PUNKTS 51. pants (Regula (EK) Nr. 1782/2003)
Lauksaimnieki var izmantot saskaņā ar 44. panta 3. punktu deklarētos zemes gabalus visāda veida lauksaimnieciskai darbībai, izņemot pastāvīgos stādījumus. Tomēr lauksaimnieki var izmantot šos zemes gabalus šādiem pastāvīgiem stādījumiem:
Lauksaimnieki var izmantot saskaņā ar 44. panta 3. punktu deklarētos zemes gabalus visāda veida lauksaimnieciskai darbībai, izņemot pastāvīgos stādījumus un tos saražotos produktus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 2200/96 1. panta 2. punktā, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. XXX/2007 par īpašiem noteikumiem augļu un dārzeņu sektoram un par dažu regulu grozījumiem vai kartupeļiem, kas netiek izmantoti cietes ražošanai. Tomēr lauksaimnieki var izmantot šos zemes gabalus šādiem pastāvīgiem stādījumiem:
a) apiņi,
a) apiņi,
b) olīvkoki,
b) olīvkoki,
c) banāni,
c) banāni.
d) augļu un dārzeņu pastāvīgie stādījumi."
Saskaņā ar 60. panta 8. punktā minētajiem noteikumiem Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par iespējamām sekām attiecībā uz tirgus un strukturālo attīstību, vienotā maksājuma shēmu, kas īstenota reģionālā līmenī un kas ļauj fakultatīvi izmantot zemi augļu un dārzeņu stādījumu audzēšanai. Minētajā ziņojumā tiek īpaši novērtētas iespējamās sekas, ko radīs atļaujas noteikšana attiecībā uz augļu un dārzeņu stādījumiem paredzētu zemes gabalu vispārēju pārveidošanu par tādām stādījumu platībām, par kurām var saņemt finansējumu saistībā ar vienotā maksājuma shēmu, jo īpaši attiecībā uz specializētās ražošanas reģioniem un zonām šāda veida lauksaimniecībā."
Grozījums Nr. 112 43. PANTA 6.A PUNKTS (jauns) 59. panta 4.a punkts (jauns) (Regula (EK) Nr. 1782/2003)
6.a)59. pantā pievieno šādu punktu:
"4.a Augļu un dārzeņu sektorā dalībvalstis var pārejas perioda laikā, kurš beigsies 2010./2011. gadā, saskaņojot ar nozares organizācijām un ārpus nosacītības noteikuma īstenošanas, noteikt obligāto pārstrādei paredzēto ražošanas apjomu vienam vai vairākiem augļu un dārzeņu veidiem, uz kuriem attiecas pilnīgas nošķiršanas sistēma."
Grozījums Nr. 113 43. PANTA 8.A PUNKTS (jauns) 71. panta 1. punkts (Regula (EK) Nr. 1782/2003)
8.a)71. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:
"1. Dalībvalsts, vēlākais, līdz 2004. gada 1. augustam var nolemt piemērot vienreizējo maksājumu shēmu pēc pārejas perioda, kurš beidzas vai nu 2005. gada 31. decembrī, vai 2006. gada 31. decembrī, ja īpaši lauksaimniecības apstākļi to attaisno. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. XXX/2007 šis pārejas periods beidzas 2013. gada 31. decembrī un dalībvalsts var līdz 2008. gada 1. augustam nolemt piemērot jaunos maksājumus."
Grozījums Nr. 114 43. PANTA 10.A PUNKTS (jauns) X1 nodaļa (jauna) (Regula (EK) Nr. 1782/2003)
10.a)VI sadaļā iekļauj šādu nodaļu
[X1] nodaļa
ATBALSTS PĀRSTRĀDĀTIEM TOMĀTIEM
[x1] pants
Darbības joma
1. 2008., 2009., 2010., 2011., 2012. un 2013. saimnieciskajā gadā līdz 50 % no valstij noteiktā maksimāli pieļaujamā daudzuma, kas minēts 41. pantā un kas atbilst maksājumiem, kuru mērķis ir pārstrādei paredzētie tomāti, var paturēt, lai piešķirtu atbalstu par platību tām atzītajām ražotāju organizācijām, kuru biedri kultivē pārstrādei paredzētus "industriālos" tomātus KN 0702.
2.Šādā gadījumā dalībvalsts ne vēlāk par 2007. gada 1. septembri nolemj, vai tā piemēros šīs nodaļas noteikumus un nosaka šīs summas apmēru.
[x2] pants
Apjoms
Dalībvalsts nosaka vienotu atbalsta summu par platības hektāru.
[x3] pants
Piešķiršanas nosacījumi
1.Atbalstu piešķir atzītām ražotāju organizācijām, kas minētas x1. pantā un tās šo atbalstu izmaksā tiem lauksaimniekiem, kas ir šo organizāciju biedri atkarībā no tiesīgās platības hektāru skaita, kur tiek kultivēti pārstrādei paredzētie tomāti.
2.Lai varētu iegūt tiesības uz atbalstu, platība ir pilnībā jāapstrādā, izmantojot zonai atbilstošus lauksaimniecības paņēmienus, un augiem ir jāpaliek uz lauka līdz dārzeņu nogatavošanās posmam.
Bet, ja tomāti nav sasnieguši nogatavošanās posmu ārkārtēju klimatisko apstākļu dēļ, ko par tādiem ir atzinusi dalībvalsts, ar tomātiem apstādītās platības joprojām ir tiesīgas uz atbalstu, ja vien tās netiek izmantotas citiem mērķiem līdz minētajam nogatavošanās posmam.
Grozījums Nr. 132 43. PANTA 10.A PUNKTS (jauns) IV sadaļa (CITAS ATBALSTA SHĒMAS) (Regula (EK) Nr. 1782/2003)
IV sadaļā (CITAS ATBALSTA SHĒMAS) iekļauj šādu 4.a nodaļu:
"4.a NODAĻA PLATĪBATKARĪGIE MAKSĀJUMI PAR MĪKSTAJIEM AUGĻIEM UN SKĀBAJIEM ĶIRŠIEM, KURI PAREDZĒTI PĀRSTRĀDEI
87.a pants Kopienas atbalsts 1.Kopienas atbalstu piešķir lauksaimniekiem, kuri ražo mīkstos augļus un skābos ķiršus saskaņā ar šajā nodaļā paredzētajiem nosacījumiem. Pie mīkstajiem augļiem pieskaita: – zemenes, uz kurām attiecas KN kodi 0810 00 un 0811 10, – avenes, uz kurām attiecas KN kodi 0810 20 10 un 0811 20 31, – upenes un ērkšķogas, uz kurām attiecas KN kodi 0810 90 50 un 0811 20 39, – skābos ķiršus, uz kuriem attiecas KN kods 0809 20. 2.Dalībvalstis var piešķirt atšķirīgu atbalstu atkarībā no produktiem, vai nu palielinot, vai samazinot valsts garantētās platības, kas noteiktas 87.b panta 3. punktā. Katrā dalībvalstī konkrētā gadā piešķirtā atbalsta kopējā summa tomēr nav lielāka par maksimāli pieļaujamo daudzumu, kas minēts 87.b panta 1. punktā.
87.b pants Platības 1.Dalībvalsts piešķir Kopienas atbalstu tā maksimāli pieļaujamā daudzuma robežās, ko aprēķina, reizinot tās valsts garantētās platības hektāru skaitu, kā noteikts 3. punktā, ar vidējo summu EUR 230 par hektāru. 2.Ar šo nosaka maksimālu garantēto platību 130 000 ha apjomā. 3.Maksimālo garantēto platību Komisija sadala valsts garantētajās platībās saskaņā ar tradicionālo ražošanu, par ko agrāk tika deklarēts. 4.Maksājumus piešķir, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, kurus nosaka dalībvalstis. 5.Dalībvalstis var savu valsts garantēto platību sīkāk sadalīt apakšplatībās saskaņā ar objektīviem kritērijiem, jo īpaši reģionālā līmenī vai saistībā ar ražošanu.
87.c pants Pamata apakšplatību limita pārsniegšana Ja dalībvalsts savu valsts garantēto platību sīkāk sadala pamata apakšplatībās un ja viena vai vairākas pamata apakšplatības tiek pārsniegtas, tad katra lauksaimnieka platību, par kuru pieprasa Kopienas atbalstu, attiecīgajā gadā proporcionāli samazina lauksaimniekiem, kas atrodas tajās pamata apakšplatībās, kurās noteiktie ierobežojumi ir pārsniegti. Platību samazina tad, ja attiecīgajā dalībvalstī platības, kas atrodas pamata apakšplatībās, kurās ierobežojumi nav pārsniegti, ir atkārtoti pārdalītas pamata apakšplatībās, kurās noteiktie ierobežojumi ir pārsniegti.
87.d pants Atbalsta piešķiršanas nosacījumi 1.Kopienas atbalsta maksājums ir jo īpaši atkarīgs no minimālā zemes gabala. 2.Dalībvalstis var paredzēt nosacījumu, ka Kopienas atbalstu piešķir tad, ja lauksaimnieks ir tādas ražotāju organizācijas vai ražotāju grupas biedrs, kas atzīta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. XXX/07 4. vai 6. pantu. 3.Ja piemēro 2. punkta noteikumus, dalībvalstis var nolemt, ka 1. punktā minēto atbalsta maksājumu veic atzītai ražotāju organizācijai vai ražotāju grupai savu locekļu vārdā. Atbalsta apjomu, ko saņem atzītās ražotāju organizācijas vai ražotāju grupas, izmaksā to locekļiem. Dalībvalstis tomēr var atļaut atzītai ražotāju organizācijai vai ražotāju grupai, kā kompensāciju par tās locekļiem sniegtajiem pakalpojumiem, samazināt Kopienas atbalsta summu maksimāli par 2 %.
87.e pants Valsts atbalsts 1.Dalībvalstis var papildus Kopienas atbalstam piešķirt valsts atbalstu, kas nepārsniedz EUR 200 par hektāru gadā. 2.Valsts atbalstu var izmaksāt tikai par tām platībām, par kurām saņem Kopienas atbalstu.
87.f pants Sākot no 2007. gada 1. janvāra, atbalstam mīksto augļu un skābo ķiršu kultūrām Kopienā nepiemēro 143.a un 143.c pantu."
Grozījums Nr. 118 43. PANTA 10.E PUNKTS (jauns) 10.i nodaļas 110.p pants (Regula (EK) Nr. 1782/2003)
10.e)IV sadaļā iekļauj šādu nodaļu
"10.i nodaļa
Platību atbalsts ķiplokiem
110.p pants
1.Platības atbalsts tiek piešķirts parastajiem ķiploku audzētājiem saskaņā ar šajā nodaļā minētajiem noteikumiem.
2.Dalībvalstis informē Komisiju par parasti stādījumiem atvēlēto hektāru skaitu, lai būtu iespējams noteikt maksimālo garantēto platību, ko sadalīs starp dalībvalstīm.
3.Komisija nosaka šo platību, kā arī īstenošanas noteikumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2200/96 46. panta 2. punktā paredzēto kārtību."
Grozījums Nr. 117 43. PANTA 10.D PUNKTS (jauns) 143.a panta 1.a daļa (jauns) (Regula (EK) Nr. 1782/2003)
10.d)143.a pantam pievieno šādu punktu:
"Atbilstīgi minētajās nodaļās noteiktajiem nosacījumiem platību atbalsts, ko piešķir par pārstrādei paredzētiem tomātiem un kas minēts 10.g nodaļā, kā arī platību atbalsts, ko piešķir par ķiršiem un mīkstajiem augļiem un kas minēts 10.h nodaļā, tiek maksāts pilnībā, sākot ar Regulas (EK) Nr. XXX/2007 stāšanos spēkā."
Grozījums Nr. 115 43.PANTA 10.B PUNKTS (jauns) 143 bb pants (jauns) (Regula (EK) Nr. 1782/2003)
1.Atkāpjoties no 143.b panta, jaunās dalībvalstis, kuras piemēro vienotā platībmaksājuma shēmu, var nolemt piešķirt atsevišķu maksājumu pārstrādei paredzētajiem tomātiem tiem lauksaimniekiem, kas ir tiesīgi tādu saņemt atbilstoši vienotā platībmaksājuma shēmai. Šo maksājumu piešķir, pamatojoties uz šādiem objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem:
– to pārstrādātie paredzēto tomātu apjoms, par kuriem ir noslēgts piegādes līgums,
– pārstrādes tomātu audzēšanai paredzēto hektāru skaits pārskata perioda laikā viena vai vairāku tirdzniecības gadu garumā sākot no 2004./2005. gada, ko nosaka dalībvalstis.
3.Atkāpjoties no 2. punkta katra no atbilstīgajām dalībvalstīm var, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, līdz 2007. gada 31. oktobrim nolemt pārstrādes tomātiem paredzētajam atsevišķajam maksājumam piemērot maksimālo apjomu, kas ir mazāks par VII pielikuma N punktā norādīto apjomu.
4.Saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu pārstrādes tomātiem paredzētā atsevišķā maksājuma piešķiršanai pieejamie līdzekļi nav iekļauti kopējā gada finansējumā, kurš norādīts 143.b panta 3.punktā. Ja tiek piemēroti 3. punkta noteikumi, atšķirību starp VII pielikuma Ma punktā norādīto maksimālo apjomu un patiesībā piemēroto apjomu iekļauj 143.b panta 3. punktā minētajā kopējā gada finansējumā.
Atbalsta shēmas, kas noteiktas ar Regulām (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 2202/96, un ar šo regulu atceltas, par katru no attiecīgajiem produktiem paliek spēkā šo produktu tirdzniecības gadiem, kuri beidzas 2008. gada laikā.
Atbalsta shēma, kas noteikta ar Regulu (EK) Nr. 2201/96 un ar šo regulu atcelta, par katru no attiecīgajiem produktiem paliek spēkā šo produktu tirdzniecības gadiem, kuri beidzas 2008. gada laikā. Regulā (EK) Nr. 2202/96 noteiktā atbalsta shēma paliek spēkā 2008./2009. un 2009./2010. tirdzniecības gada laikā.
Grozījums Nr. 120 I PIELIKUMA 4.A PUNKTS (jauns)
4.a Krīzes novēršanas un pārvaldības noteikumi
Grozījums Nr. 121 II PIELIKUMA 3.A PUNKTS (jauns) VI PIELIKUMS(Regula (EK) Nr. 1782/2003)
3.a)VI pielikumā iekļauj šādu tekstu:
"(Nozare): Pārstrādei paredzētie augļi un dārzeņi
(Juridiskais pamats) Regulu (EK) 2201/96 un 2202/96 atbilstīgie panti (Piezīmes) Atbalsts par platības hektāru"
Grozījums Nr. 122 II PIELIKUMA 4.A PUNKTS (jauns) VII pielikuma, Ma punkts (jauns) (Regula (EK) Nr. 1782/2003)
4.a) VII pielikumā iekļauj šādu punktu:
"Ma Atsevišķs maksājums pārstrādei paredzētajiem tomātiem
1. Tās dalībvalstis, kas Kopienai pievienojās 2004. gadā un vēlāk, pamatsummā iekļaujamo summu nosaka katram lauksaimniekam, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem:
– tirgus atbalsta apjoms, ko lauksaimnieks ir tieši vai netieši saņēmis attiecībā uz pārstrādes tomātiem,
pārskata periods viena vai vairāku tirdzniecības gadu garumā sākot no 2004. gadā pabeigtā tirdzniecības gada līdz tirdzniecības gadam, kas beigsies 2007. gadā.
Dalībvalstis aprēķina šīs regulas 43. panta 2. punktā minēto atbilstīgo hektāru skaitu, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, piemēram, 1. punkta otrajā ievilkumā minētās platības.
2. Ja saskaņā ar 1. punktu noteikto apjomu kopsumma pārsniedz kādā no dalībvalstīm šeit tūkstošos euro izteikto maksimālo apjomu, proporcionāli samazina katram lauksaimniekam paredzēto apjomu.
(tūkstošos eiro)
Bulgārija
5 394
Čehijas Republika
414
Kipra
274
Malta
932
Ungārija
4 512
Rumānija
1 738
Polija
6 715
Slovākija
1 018"."
Grozījums Nr. 123 II PIELIKUMA 5. PUNKTS VIII pielikuma, rinda, kas attiecas uz Spāniju (Regula (EK) Nr. 1782/2003)