Eiropas Parlaments,

‐   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, kas saistībā ar ANO Cilvēktiesību komisiju ir pieņemtas kopš 1996. gada, it īpaši 2006. gada 16. marta rezolūciju par iznākumu sarunām par Cilvēktiesību padomi un ANO Cilvēktiesību komisijas 62. sesiju(1), kā arī 2004. gada 29. janvāra rezolūciju par attiecībām starp Eiropas Savienību un ANO(2), 2005. gada 9. jūnija rezolūciju par ANO reformu(3), 2005. gada 29. septembra rezolūciju par ANO 2005. gada 14.–16. septembra Pasaules Augstākā līmeņa sanāksmes iznākumu(4) un 2007. gada 26. aprīļa rezolūciju par gada ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē 2006. gadā un ES politiku šajā jomā(5),

‐   ņemot vērā steidzamības kārtā pieņemtās rezolūcijas par cilvēktiesībām un demokrātiju,

‐   ņemot vērā ANO Ģenerālās Asamblejas Rezolūciju Nr. A/RES/60/251 par Cilvēktiesību padomes (UNHRC) izveidošanu,

‐   ņemot vērā UNHRC iepriekšējās sesijas,

‐   ņemot vērā UNHRC gaidāmo piekto sesiju,

‐   ņemot vērā rezultātus, ko guvušas UNHRC darba grupas, kuras nodarbojās ar sūdzību procedūras, vispārējā regulārā pārskata, ekspertu konsultāciju turpmākās sistēmas, darba kārtības, gada darba programmas, darba metožu, reglamenta un īpašo procedūru pārskatīšanas jautājumiem,

‐   ņemot vērā 2007. gada 17. maijā notikušo UNHRC vēlēšanu rezultātus,

‐   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,

A.   tā kā cilvēktiesību universāluma ievērošana, veicināšana un aizsardzība ir daļa no Eiropas Savienības ētiskā un juridiskā acquis un viens no Eiropas vienotības un integritātes stūrakmeņiem;

B.   tā kā pašreiz ANO varētu būt viena no piemērotākajām organizācijām, lai visaptveroši risinātu cilvēktiesību problēmas un cilvēces mūsdienu uzdevumus, un tāda tā ir bijusi arī iepriekš;

C.   tā kā UNHRC varētu nodrošināt efektīvu pamatu cilvēktiesību labākai aizsardzībai un veicināšanai ANO sistēmā;

D.   tā kā šajā ziņā UNHRC piektā sesija būs izšķiroša, jo tās laikā pabeigs mehānismu un pilnvaru pārskatīšanu, kā arī izstrādās vispārējā regulārā pārskata noteikumus;

E.   tā kā uzticība UNHRC ir atkarīga no šo reformu un mehānismu pieņemšanas tādā veidā, kas stiprinās tās spēju novērst cilvēktiesību pārkāpumus visā pasaulē;

F.   tā kā ir izveidota Eiropas Parlamenta ad hoc delegācija, kas piedalīsies UNHRC piektajā sesijā tāpat kā pagājušajā gadā un iepriekš, kad tā piedalījās UNHRC priekšgājējas ‐ ANO Cilvēktiesību komisijas ‐ sesijās;

1.   ņem vērā UNHRC pirmā gada darba rezultātus; atzinīgi vērtē vērienīgo UNHRC pieņemto programmu, kurā ir paredzēts pārskatīt padomes izmantotās procedūras un darba metodes, it īpaši vispārējā regulārā pārskata pilnveidošanu un īstenošanu, kā arī pārskatīt īpašās procedūras;

2.   atzinīgi vērtē īpašo sesiju organizēšanu, lai reaģētu uz ārkārtas krīzēm; tomēr ir nobažījies par UNHRC nespēju rīkoties, lai atrisinātu daudzas no pasaules vissteidzamākajām cilvēktiesību situācijām;

3.   it īpaši pauž nožēlu par UNHRC vājo rezolūciju attiecībā uz Dārfūru, kā arī par lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar konfidenciālo, tā saukto 1503. procedūru, lai pārtrauktu izskatīt sūdzības par cilvēktiesību pārkāpumiem Irānā un Uzbekistānā; atzīmē, ka konfidencialitāte saskaņā ar 1503. procedūru nav devusi gaidītos rezultātus ‐ nav uzlabojusi attiecīgo iestāžu sadarbību; aicina ieviest pārredzamākas procedūras;

4.   atzinīgi vērtē to, ka ir parakstīta Konvencija par visu personu aizsardzību pret cilvēku piespiedu pazušanu, kaut gan ir pagājis tikai gads kopš tās pieņemšanas ANO Ģenerālajā asamblejā; aicina visas ANO dalībvalstis ratificēt šo konvenciju un vēlreiz pauž stingru atbalstu konvencijas parakstīšanas un ratificēšanas kampaņai;

5.   ņem vērā 2007. gada 17. maijā ANO Ģenerālajā asamblejā notikušo vēlēšanu rezultātus, ievēlot 14 jaunas UNHRC dalībvalstis;

6.   ņemot vērā pirms četriem mēnešiem ANO Ģenerālās asamblejas pausto UNHRC nosodījumu Baltkrievijai par cilvēktiesību pārkāpumiem un nepietiekamo sadarbību ar īpašajām procedūrām, atzinīgi vērtē to, ka Baltkrievija nav ievēlēta šajā padomē;

7.   aicina rīkot uz konkurenci balstītas vēlēšanas visos reģionos, lai ANO dalībvalstīm dotu reālas izvēles iespējas; pauž nožēlu, ka, pateicoties nevainojamai reputācijai, padomē ir ievēlētas dažas valstis, kurās ir fiksētas cilvēktiesību ievērošanas problēmas;

8.   vēlreiz apliecina, ka UNHRC dalībvalstīm ir jāizpilda pienākums pilnībā sadarboties ar īpašajām procedūrām, lai uzsvērtu to nozīmi cilvēktiesību universālisma saglabāšanā;

9.   mudina ES arī turpmāk stingri pieprasīt, lai tiktu noteikti kritēriji par piedalīšanos UNHRC vēlēšanās, kā arī kritēriji ANO dalībvalstu vēlēšanu solījumu īstenošanas uzraudzībai;

10.   uzsver, ka uzticamība UNHRC darbībai cilvēktiesību aizsardzības jomā un šīs darbības efektivitāte ir atkarīga no sadarbības ar īpašajām procedūrām un to pilnīgas īstenošanas, kā arī no reformu un mehānismu pieņemšanas tādā veidā, kas stiprina padomes spēju novērst cilvēktiesību pārkāpumus visā pasaulē;

Procedūru un mehānismu pārskatīšana

11.   uzskata vispārējā regulārā pārskata mehānismu par potenciālu līdzekli, lai visā pasaulē uzlabotu cilvēktiesību universālisma saistības un uzraudzītu praktiskās metodes, pret visām ANO dalībvalstīm attiecoties vienlīdzīgi un pakļaujot tās vienādai pārbaudei;

12.   uzskata, ka šo mērķi var sasniegt tikai tad, ja pārskats paredz neatkarīgu ekspertīzi visos pārskatīšanas posmos un efektīvu paveiktā darba kontroles mehānismu, kam galvenais ir rezultāti; pauž nopietnas bažas par pašreizējām tendencēm šajā jomā;

13.   tāpēc aicina ANO dalībvalstis nodrošināt, ka šis pārskats pamatojas uz objektīvu un ticamu informāciju, kā arī uz kopīgiem pārskata standartiem, piemēram, Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un citām saistībām, tostarp vēlēšanu solījumiem;

14.   aicina pārskatīšanas procesā iekļaut paveiktā darba kontroles noteikumus, kuri paredz, ka izvērtētajām valstīm ir jāiesniedz UNHRC ziņojums par ieteikumu īstenošanu;

15.   uzskata, ka visām dalībvalstīm un iesaistītajām pusēm svarīga ir procesa pārredzamība, kā arī NVO efektīva iesaistīšanās visā šajā procesā;

16.   uzskata, ka īpašās procedūras ir ANO cilvēktiesību mehānisma pamats un ka tām ir izšķiroša nozīme cilvēktiesību aizsardzībā un veicināšanā;

17.   līdz ar to mudina visas ANO dalībvalstis pasargāt šīs īpašās procedūras no valdību politiskās ietekmes un nodrošināt, ka ieteikumus no to iejaukšanās un iejaukšanās laikā iegūtās ziņas arī turpmāk uzskata par ekspertīzes kvalitātes būtisku elementu;

18.   šajā sakarā ir nopietni nobažījies par Īpašo procedūru rīcības kodeksa projektu, kas iesniegts Āfrikas valstu grupas vārdā un kas jūtami vājina šos mehānismus un to aizsargspējas;

19.   uzskata, ka, pieņemot rīcības kodeksu, tā darbības joma ir jāierobežo ar pilnvaroto pušu profesionālo ētiku un principiem, kā arī būtu jānosaka valstu pienākums sadarboties ar īpašajām procedūrām, proti, ievērojot šo procedūru neatkarību un atvieglojot tām darbu;

20.   aicina arī turpmāk sniegt atbalstu īpašajām procedūrām attiecībā uz finansēm un personālu;

21.   uzsver, ka īpašo procedūru pilnvaru pārskatīšanai jānotiek, apspriežoties ar dažādām pilnvarotajām pusēm, lai izvairītos no procedūru sistēmas aizsargspējas vājināšanās; it īpaši uzsver, ka vispārējam regulārajam pārskatam kopā ar īpašajām sesijām jābūt papildmehānismam, kas palīdz novērst cilvēktiesību pārkāpumus, un ka īpašās procedūras nav jāaizstāj ar valstu pilnvarām;

22.   atzīmē, ka UNHRC darba kārtībai jābūt vienlaikus paredzamai un elastīgai, lai risinātu cilvēktiesību ārkārtas krīzes;

ES līdzdalība

23.   atzīst, ka ES un tās dalībvalstis ir aktīvi iesaistījušās Cilvēktiesību padomes darbā pirmajā gadā, un cer, ka Rumānija būs sekmīga UNHRC prezidentvalsts;

24.   aicina ES vēlreiz apliecināt un nostiprināt savu stingro nostāju attiecībā uz iepriekšminētajām bažām, it īpaši attiecībā uz vispārējā regulārā pārskata un īpašo procedūru pārskatīšanu, kurām ir izšķiroša nozīme padomes efektīvā turpmākajā darbībā; aicina ES noraidīt jebkādu kompromisu, kas varētu apdraudēt UNHRC spēju pilnībā veikt savu uzdevumu aizsargāt un veicināt cilvēktiesību visā pasaulē;

25.   vēlreiz aicina ES efektīvāk izmantot savu palīdzību un politisko atbalstu trešām valstīm, lai stimulētu tās sadarboties ar UNHRC;

26.   uzskata, ka ES dalībvalstīm ir jārīkojas vienoti un saskaņoti, lai sekmētu UNHRC veiksmīgu darbību;

27.   cer saņemt Cilvēktiesību apakškomitejas uzdevumā veiktā pētījuma rezultātus par cilvēktiesību stāvokli UNHRC dalībvalstīs un ES dalībvalstu darbības efektivitāti UNHRC;

28.   aicina valstis, kas ar ES ir noslēgušas nolīgumus, kuros iekļautas cilvēktiesību klauzulas, sadarboties ar ES, lai palielinātu UNHRC potenciālu uzlabot cilvēktiesību ievērošanu pasaulē; aicina Eiropas Parlamenta sadarbības delegācijas un asamblejas savās sanāksmēs apspriest šo aspektu;

29.   pilnvaro Eiropas Parlamenta delegāciju UNHRC piektajā sesijā paust šajā rezolūcijā izklāstītās bažas; aicina šo delegāciju sniegt Cilvēktiesību apakškomitejai ziņojumu par savu vizīti un uzskata, ka ir lietderīgi arī turpmāk sūtīt Eiropas Parlamenta delegāciju uz attiecīgajām UNHRC sesijām;

o
o   o

30.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO Drošības padomei, ANO ģenerālsekretāram, ANO Ģenerālās Asamblejas 61. sesijas priekšsēdētājam, ANO Cilvēktiesību padomes priekšsēdētājam, ANO augstajam komisāram cilvēktiesību jautājumos, kā arī Ārlietu komitejas izveidotajai ES un ANO darba grupai.

(1) OV C 291 E, 30.11.2006., 409. lpp. (2) OV C 96 E, 21.4.2004., 79. lpp. (3) OV C 124 E, 25.5.2006., 549. lpp. (4) OV C 227 E, 21.9.2006., 582. lpp. (5) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0165.