(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0636)(1),

–   ņemot vērā EK Līguma 251. panta 2. punktu, 133. pantu un 175. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0363/2006),

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–   ņemot vērā Reglamenta 51. un 35. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu (A6-0227/2007),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV vēl nav publicēts.

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru(3),

tā kā:

(1)  Dzīvsudraba emisijas ir vispāratzīts apdraudējums, pret kuru jāvēršas ar vietēja, valsts, reģionāla un pasaules līmeņa pasākumiem.

(2)  Saskaņā ar Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei "Kopienas stratēģija attiecībā uz dzīvsudrabu"(4) un Eiropas Parlamenta 2006. gada 14. marta rezolūciju par šo stratēģiju(5) ir nepieciešams mazināt dzīvsudraba kaitīgās iedarbības risku cilvēkam un videi.

(3)  Kopienas līmeņa pasākumi, jo īpaši pasākumi, ko veic saskaņā ar ANO Vides programmas izstrādāto Dzīvsudraba programmu, ir jāuzskata par daļu no pasaules kopējiem centieniem samazināt dzīvsudraba kaitīgās iedarbības risku.

(4)  Uz dzīvsudrabu pagaidām neattiecas saistoši ierobežojumi, kas paredzēti daudzpusējos vides aizsardzības nolīgumos, izņemot ANO Eiropas Ekonomikas komisijas Konvencijas par tāldarbības pārrobežu gaisa piesārņojumu Eiropā 1998. gada Protokolu par smagajiem metāliem.

(5)  Eiropas Parlaments un Padome atzina vides un sociālās problēmas, kas rodas no dzīvsudraba raktuvju slēgšanas Almadenas apgabalā Spānijā, un uzskatīja, ka jāpieņem piemēroti kompensācijas pasākumi, lai ļautu skartajam reģionam rast stabilus vietējās vides, nodarbinātības un saimnieciskās darbības risinājumus. Turklāt iepriekšminētajā ║ rezolūcijā Eiropas Parlaments uzskatīja, ka raktuves Almadenas apgabalā būtu laba vieta metāliska dzīvsudraba drošai glabāšanai.

(6)  Lai būtiski samazinātu dzīvsudraba piedāvājumu pasaules tirgū, ir jānosaka metāliskā dzīvsudraba, cinobra rūdas, dzīvsudraba hlorīda un dzīvsudraba savienojumu eksporta aizliegums no Kopienas. Dalībvalstīm jābūt tiesībām noteikt aptverošākus un stingrākus aizliegumus saskaņā ar Līguma 176. pantu.

(7)  Tā paša iemesla dēļ ir jāaizliedz eksportēt arī dzīvsudrabu saturošus produktus, kurus jau ir aizliegts vai kurus drīzumā būs aizliegts laist tirgū Eiropas Savienībā. Komisijai jāizstrādā vienots saraksts ar attiecīgajiem produktiem un tas ik gadu jāatjauno, pamatojoties uz izmaiņām Kopienas tiesību aktos.

(8)  Lai nodrošinātu labāku cilvēku veselības un vides aizsardzību Eiropas Savienībā, ir jāaizliedz metāliska dzīvsudraba, cinobra rūdas, dzīvsudraba hlorīda un dzīvsudraba savienojumu imports.

(9)  Nosakot eksporta aizliegumu, Kopienā radīsies dzīvsudraba ievērojama pārprodukcija, un ir jānovērš tā atkārtota nokļūšana tirgū. Tāpēc Kopienā jāgarantē droša dzīvsudraba glabāšana.

(10)  Dalībvalstīm regulāri jāiesniedz Komisijai informācija par metālisko dzīvsudrabu, cinobra rūdu un dzīvsudraba savienojumiem, kas ievesti to teritorijā, izvesti no tās vai tirgoti pāri dalībvalsts robežai, lai varētu savlaicīgi novērtēt attiecīgā instrumenta efektivitāti. Šo informāciju dara pieejamu sabiedrībai.

(11)  PARCOM (Konvencija par sauszemes avotu radītā jūras piesārņojuma novēršanu) Lēmumā 90/3 tika atbalstīts mērķis līdz 2010. gadam pilnībā likvidēt dzīvsudraba elementu hlora–sārmu rūpnīcas. Lai radītu drošas pagaidu glabāšanas iespējas dzīvsudrabam, kas vairs netiek izmantots hlora–sārmu rūpniecībā, pirms tā galīgās noglabāšanas cietinātā veidā, ir ieteicams attiecībā uz dažiem atkritumu poligonu veidiem pieļaut izņēmumu noteikumos, kuri paredzēti 5. panta 3. punkta a) apakšpunktā Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīvā 1999/31/EK par atkritumu poligoniem(6), un noteikt, ka uz virszemes, atgūstamiem glabāšanas veidiem neattiecas kritēriji, kuri noteikti pielikuma 2.4. iedaļā Padomes 2002. gada 19. decembra Lēmumā 2003/33/EK, ar ko nosaka kritērijus un procedūras atkritumu pieņemšanai poligonos saskaņā ar 16. pantu un II pielikumu Direktīvā 1999/31/EK(7).

(12)  Lai nodrošinātu cilvēka veselībai un videi drošu pagaidu glabāšanu, pazemes krātuvēm veicamais drošības novērtējums saskaņā ar Lēmumu 2003/33/EK jāpapildina ar īpašām prasībām, un tās jāattiecina uz virszemes, atgūstamiem glabāšanas veidiem.

(13)  Hlora–sārmu rūpniecības nozares ražotājiem ir jānosūta Komisijai un attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm visi atbilstīgie dati par dzīvsudraba elementu ekspluatācijas pārtraukšanu savās rūpnīcās, lai veicinātu šīs regulas piemērošanu. Arī to rūpniecības nozaru ražotājiem, kas iegūst dzīvsudrabu dabasgāzes attīrīšanas procesā vai kā blakusproduktu krāsainā metāla raktuvēs un metalurģijā, jāsniedz atbilstīgie dati Komisijai un attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Komisijai jānodrošina, ka šī informācija ir publiski pieejama.

(14)  Lai novērtētu iespējamo vajadzību veikt papildu pasākumus, kas saistīti ar dzīvsudraba, tā savienojumu un dzīvsudrabu saturošu produktu importu, eksportu, pagaidu glabāšanu un drošu galīgo noglabāšanu, neskarot Līgumā paredzētos noteikumus par konkurenci un jo īpaši tā 81. pantu, ir ieteicams organizēt informācijas apmaiņu ar visām ieinteresētajām pusēm.

(15)  Dalībvalstīm jāsniedz informācija gan par pagaidu glabātavām izdotajām atļaujām, gan arī par šīs regulas piemērošanu un tā ietekmi uz tirgu, lai laikus varētu veikt tā novērtējumu.

(16)  Komisijai šī informācija jāņem vērā, sagatavojot novērtējuma ziņojumu, lai identificētu iespējamo vajadzību veikt šā dokumenta grozījumus.

(17)  Komisijai un dalībvalstīm ir jāsekmē sabiedrības informētība un jānodrošina tās informācijas publiska pieejamība, kas attiecas uz metāliskā dzīvsudraba, cinobra rūdas un dzīvsudraba savienojumu eksporta aizliegumu un metāliskā dzīvsudraba drošu glabāšanu.

(18)  Komisijai jāseko arī starptautiskajām norisēm attiecībā uz dzīvsudraba piedāvājumu un pieprasījumu, jo īpaši daudzpusējām sarunām, un jāsniedz par tām ziņojumi, lai varētu novērtēt vispārējās pieejas saskaņotību.

(19)  Dalībvalstīm jāparedz noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas šīs regulas noteikumu pārkāpumu gadījumā, un jānodrošina to piemērošana. Šīm sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un atturošām.

(20)  Komisijai un dalībvalstīm jānodrošina tieša tehniskā palīdzība jaunattīstības valstīm un valstīm pārejas periodā vai jāsniedz netieša palīdzība, atbalstot nevalstisko organizāciju (NVO) projektus, un it īpaši jāsniedz atbalsts, lai sekmētu pāreju uz alternatīvām tehnoloģijām, kurās neizmanto dzīvsudrabu, un lai sekmētu atteikšanos no dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu izmantošanas un laišanas tirgū.

(21)  Regula ir saistīta ar vajadzību aizsargāt cilvēku veselību un vidi.

(22)  Kopš šīs regulas mērķa samazināt dzīvsudraba kaitīgo iedarbību, nosakot eksporta aizliegumu un glabāšanas pienākumu, dalībvalstis nevar pienācīgi sasniegt, ņemot vērā preču plūsmas un kopējā tirgus ietekmi, kā arī dzīvsudraba radītajam piesārņojumam raksturīgās pārrobežu iezīmes, un tāpēc tas var būt sasniedzams tikai Kopienas līmenī. Tādēļ Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šī regula nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

No 2010. gada 1. decembra ir aizliegts metāliska dzīvsudraba (Hg, CAS Nr. 7439-97-6), cinobra rūdas un dzīvsudraba savienojumu, kuros dzīvsudraba koncentrācija pārsniedz 5 % no masas, eksports no Kopienas.

No 2010. gada 1. decembra ir aizliegts eksportēt dzīvsudrabu saturošus produktus, ko aizliegts tirgot un izplatīt Eiropas Savienībā.

2. pants

No 2010. gada 1. jūlija ir aizliegts metāliskā dzīvsudraba (Hg, CAS Nr. 7439-97-6), cinobra rūdas un dzīvsudraba savienojumu, kuros dzīvsudraba koncentrācija pārsniedz 5% no masas, imports Kopienā.

Dalībvalstīm jāapmierina savs pieprasījums pēc dzīvsudraba, reģenerējot atkritumus un neapstrādātus produktus.

3. pants

No 2010. gada 1. decembra dalībvalstis nodrošina, ka metālisko dzīvsudrabu, ko vairs neizmanto hlora–sārmu rūpniecībā vai ko ekstrahē no cinobra rūdas, dabasgāzes attīrīšanas procesā reģenerēto dzīvsudrabu un dzīvsudrabu, kas kā blakusprodukts reģenerēts krāsaino metālu kalnrūpniecībā un metalurģijā, transportē, glabā un visbeidzot apglabā Kopienas teritorijā cilvēka veselībai un videi drošā veidā šim nolūkam atbilstošās glabātavās, attiecībā uz kurām saskaņā ar šo regulu ir veikts drošības novērtējums un saņemta attiecīga atļauja.

Pirms jebkuras citas alternatīvas izskata iespēju izmantot Almadenas raktuves pašreizējo metāliskā dzīvsudraba krājumu vai metāliskā dzīvsudraba, ko visi Eiropas rūpniecības nozares ražotāji saražojusi kā blakusproduktu, nevis kā dzīvsudrabu saturošu izstrādājumu, kas ir kļuvuši par atkritumiem, drošai glabāšanai, tādējādi izmantojot infrastruktūru, vietējo darbaspēku un tur pastāvošās tehnoloģiskās zināšanas.

4. pants

1.  Atkāpjoties no Direktīvas 1999/31/EK 5. panta 3. punkta a) apakšpunktā paredzētajiem noteikumiem, metālisku dzīvsudrabu, kas uzskatāms par atkritumproduktu, piemērotā ietvērumā īslaicīgi glabā:

Uz šā panta pirmā punkta b) apakšpunktā minēto gadījumu neattiecas kritēriji, kas noteikti pielikuma 2.4 iedaļā Padomes Lēmumā 2003/33/EK.

2.  Atkāpjoties no 11. panta 1. punkta a) apakšpunkta noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Regulā (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem(9), kompetentās galamērķa un nosūtīšanas iestādes nevar celt iebildumus par tāda metāliska dzīvsudraba sūtījumiem, kas uzskatāms par atkritumproduktu un kas paredzēts pagaidu glabāšanai, iebildes pamatojot ar to, ka plānotais sūtījums nav saskaņā ar pasākumiem, kas veikti, lai īstenotu tuvuma, reģenerācijas prioritātes un pašpietiekamības principu.

5. pants

1.  Drošības novērtējumā, kas saskaņā ar Lēmumu 2003/33/EK jāveic par glabāšanu pazemes sāls raktuvēs, kuras iekārtotas atkritumu noglabāšanai, jo īpaši jāņem vērā papildu riska faktori, kas saistīti ar metāliskā dzīvsudraba un tā ietvēruma īpašībām un to izmaiņām ilgtermiņā.

2.  Attiecībā uz pagaidu glabāšanu glabātavās, kuras ir īpaši paredzētas un aprīkotas metāliska dzīvsudraba glabāšanai, jāveic un kompetentajai iestādei jāiesniedz drošības novērtējums, kas garantē vides aizsardzības līmeni, kurš ir ekvivalents līmenim, ko garantē ar Lēmumu 2003/33/EK.

3.  Poligona turēšanas atļaujā, kas minēta 8. un 9. pantā Direktīvā 1999/31/EK, pazemes sāls raktuvēs vai glabātavās, kas īpaši paredzētas un aprīkotas metāliska dzīvsudraba pagaidu glabāšanai, jāiekļauj prasības par konteineru regulārām vizuālām inspekcijām un piemērotu dzīvsudraba tvaika detektoru uzstādīšanu iespējamo noplūžu noteikšanai.

6. pants

Komisija veic Lēmumā 2003/33/EK minētā drošības novērtējuma pārskatīšanu, lai nodrošinātu, ka šis novērtējums attiecas uz metāliskā dzīvsudraba pagaidu glabāšanas īpašajiem riskiem, kas saistīti ar metāliskā dzīvsudraba īpašībām ilgtermiņā un tā ietvērumu. Šo pārskatīšanu veic līdz 2010. gada 1. jūnijam.

7. pants

Pagaidu glabāšanas laikā par drošu glabāšanu ir atbildīgs glabātavas īpašnieks. Dalībvalstis izveido fondu, lai nodrošinātu finanšu resursus dzīvsudraba pagaidu glabāšanai un drošai galīgajai apglabāšanai. Fondu veidos nodevas, kas būs proporcionālas pagaidu glabāšanai nosūtītā dzīvsudraba apjomam, no hlora-sārmu rūpniecības nozares ražotājiem un to rūpniecības nozaru ražotājiem, kas iegūst dzīvsudrabu savos ražošanas procesos, piemēram, bet ne vienīgi ‐ dabasgāzes un krāsaino metālu nozaru ražotājiem.

8. pants

1.  Uzņēmumi, kas iesaistīti hlora–sārmu rūpniecībā, nosūta Komisijai un attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm šādus datus par dzīvsudraba ekspluatācijas pārtraukšanu attiecīgajā gadā:

2.  Uzņēmumi, kas darbojas rūpniecības nozarēs, kuras iegūst dzīvsudrabu no dabasgāzes attīrīšanas vai kā blakusproduktu krāsainā metāla raktuvēs un metalurģijā, sniedz Komisijai un attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm šādus datus par attiecīgajā gadā iegūto dzīvsudrabu:

3.  Attiecīgie uzņēmumi atbilstīgi nosūta 1. un 2. punktā minētos datus pirmo reizi līdz...(10) 31. maijam, un pēc tam katru gadu līdz 31. maijam.

4.  Komisija nodrošina, ka 3. punktā minētā informācija ir publiski pieejama saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Regulu (EK) Nr. 1367/2006 par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem(11).

9. pants

Komisija līdz 2010. gada 30. jūnijam organizē sākotnēju informācijas apmaiņu ar dalībvalstīm un attiecīgajām ieinteresētajām personām.

Šīs informācijas apmaiņas pamatā ir informācija, kas savākta līdz tam laikam un tās ietvaros arī noskaidro vajadzību paplašināt eksporta aizliegumu, to attiecinot arī uz dzīvsudraba savienojumiem, kuros dzīvsudraba koncentrācija ir zemāka par 5 % no masas, iespējamo vajadzību paplašināt glabāšanas pienākumu, to attiecinot arī uz metālisku dzīvsudrabu no citiem izcelsmes avotiem, un glabāšanas termiņu ierobežojumus pazemes sāls raktuvēs vai virszemes glabātavās, kas īpaši paredzētas un aprīkotas metāliska dzīvsudraba pagaidu glabāšanai.

Informācijas apmaiņā cita starpā analizē rezultātus, kas iegūti, apsverot iespēju izmantot Almadenas raktuves kā novietni pašreizējo metāliska dzīvsudraba krājumu vai metāliska dzīvsudraba, ko Eiropas rūpniecības nozares ražotāji saražojuši kā blakusproduktu, drošai glabāšanai saskaņā ar 3. pantu.

10. pants

1.  Dalībvalstis iesniedz Komisijai dzīvsudraba glabāšanai paredzētajām glabātavām izdoto atļauju kopijas.

2.  Dalībvalstis izveido dzīvsudraba, cinobra rūdas un dzīvsudraba savienojumu pircēju, pārdevēju un tirgotāju reģistru un apkopo attiecīgo informāciju. Tās ik pēc diviem gadiem, sešu mēnešu laikā pēc attiecīgā perioda beigām sniedz Komisijai informāciju par šīs regulas piemērošanu un ietekmi uz tirgu to teritorijā. Komisija apkopo šo informāciju īsā ziņojumā, ko publicē viena gada laikā pēc informācijas saņemšanas no dalībvalstīm. Pirmais datu apkopojums attiecas uz 2007.–2008. gadu, un to iesniedz Komisijai līdz 2009. gada 30. jūnijam un publicē līdz 2010. gada 30. jūnijam. Informāciju sniedz tādā formātā, kādu Komisija nosaka līdz ...(12).

3.  Šā panta 2. punktā minētajā informācijā jābūt vismaz šādiem datiem:

11. pants

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas šīs regulas noteikumu pārkāpumu gadījumā, un veic visus pasākumus, kas vajadzīgi minēto noteikumu par sankcijām piemērošanai. Paredzētajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un atturošām. Dalībvalstis dara šos noteikumus zināmus Komisijai ne vēlāk kā ...* un to nekavējoties informē par visiem turpmākiem minēto noteikumu grozījumiem.

12. pants

Komisija un dalībvalstis sekmē sabiedrības informētību un nodrošina tās informācijas publisku pieejamību, kas attiecas uz metāliskā dzīvsudraba, cinobra rūdas un dzīvsudraba savienojumu eksporta aizliegumu un metāliskā dzīvsudraba drošu glabāšanu.

13. pants

1.  Komisija novērtē šīs regulas piemērošanu un ietekmi uz tirgu Kopienā, ņemot vērā 9. un 10. pantā minēto informāciju.

2.  Ne vēlāk kā līdz 2012. gada 30. jūnijam Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Ziņojumu pēc vajadzības papildina ar priekšlikumiem šīs regulas noteikumu pārskatīšanai.

3.  Līdz 2010. gada 1. jūnijam Komisija novērtē to kompensācijas pasākumu efektivitāti un ietekmi, kas tiek veikti, lai ļautu dzīvsudraba raktuvju slēgšanas skartajam reģionam rast stabilas ekonomiskas un sociālas alternatīvas.

14. pants

Ne vēlāk kā līdz 2009. gada 31. decembrim Komisija sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par dzīvsudraba problēmai veltīto daudzpusējo pasākumu un sarunu rezultātiem, jo īpaši novērtējot šajā regulā noteikto pasākumu atbilstību attiecīgajām starptautiskajām norisēm.

15. pants

Komisija un dalībvalstis sadarbojas, jo īpaši ņemot vērā attiecīgo jaunattīstības valstu un pārejas ekonomikas valstu vajadzības, tehniskās palīdzības, tostarp apmācības sekmēšanā, lai attīstītu infrastruktūru, kapacitāti un kompetenci, kuras ir nepieciešamas, lai sekmētu pāreju uz alternatīvām tehnoloģijām, kurās neizmanto dzīvsudrabu, un atteiktos no dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu izmantošanas un laišanas tirgū.

Komisija un dalībvalstis apsver palīdzības sniegšanu tām NVO, kuras ir pierādījušas, ka ir īpaši efektīvas šāda veida pakalpojumu sniegšanā.

16. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā ‐ Padomes vārdā ‐

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C … (2) OV C … (3) Eiropas Parlamenta 2007. gada 20. jūnija Nostāja. (4) COM(2005)0020, galīgā redakcija, 28.1.2005. (5) OV C 291 E, 30.11.2006., 128. lpp. (6) OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.). (7) OV L 11, 16. 1. 2003., 27. lpp. (8) OV L 257, 10.10.1996., 26. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 166/2006 (OV L 33, 4.2.2006., 1. lpp.). (9) OV L 190, 12.7.2006., 1. lpp. (10) * Viens gads pēc šīs regulas stāšanās spēkā. (11) OV L 264, 25.9.2006., 13. lpp. (12) * Viens gads pēc šīs regulas stāšanās spēkā.