Eiropas Parlaments,

‐   ņemot vērā Barselonas Deklarāciju, kas pieņemta Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu konferencē 1995. gada 28. novembrī un ar ko uzsāka Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerību(1),

‐   ņemot vērā 1996. gada 23. jūlija Padomes Regulu (EK) Nr. 1488/96 par finansiāliem un tehniskiem pasākumiem ekonomikas un sociālo struktūru reformu atbalstam Eiropas – Vidusjūras reģiona partnerattiecībās(2) ("MEDA regulu"),

‐   ņemot vērā Padomes 2000. gada 27. novembra Regulu (EK) Nr. 2698/2000, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1488/96(3) ("MEDA II regulu"),

‐   ņemot vērā 2001 gada 1. februāra rezolūciju par Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam, lai sagatavotu Eiropas – Vidusjūras reģiona ārlietu ministru ceturto sanāksmi Barselonas procesa stiprināšanai(4),

‐   ņemot vērā 2003. gada 3. jūnija rezolūciju attiecībā uz gada pārskatu par MEDA 2000 programmu(5),

‐   ņemot vērā 2003. gada 20. novembra rezolūciju par Euromed(6),

‐   ņemot vērā 2004. gada 12. februāra rezolūciju par ES pasākumu par cilvēktiesībām un demokratizāciju veicināšanu Vidusjūras reģiona valstīs(7) un 2005. gada 27. oktobra rezolūciju par Barselonas procesa pārskatīšanu(8),

‐   ņemot vērā 2005. gada 21. aprīlī noteiktās Eiropas un Vidusjūras reģiona Parlamentārās asamblejas Eiropas Savienības prezidentūras politiskās prioritātes(9),

‐   ņemot vērā 2006. gada 19. janvāra rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību politiku(10),

‐   ņemot vērā 2006. gada 6. jūlija nostāju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz vispārējus noteikumus Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidošanai(11),

‐   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Regulu (EK) Nr. 1638/2006, ar ko paredz vispārējos noteikumus Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidošanai(12),

‐   ņemot vērā Komisijas 2006. gada 4. decembra paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par Eiropas Kaimiņattiecību politikas nostiprināšanu (COM(2006)0726),

‐   ņemot vērā 2005. gada 18. jūlija nobeiguma ziņojumu par MEDA-II programmas starpposma novērtējumu(13),

‐   ņemot vērā 2006. gada pārskatu par Eiropas Kopienas attīstības politiku un ārējā atbalsta īstenošanu 2005. gadā(14),

‐   ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 5/2006 par MEDA programmu(15),

‐   ņemot vērā 2006. gada 26. jūnija gada pārskatu par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Ieguldījumu un partnerības instrumentu (FEMIP) darbību 2005. gadā(16),

‐   ņemot vērā 2006. gada 17. oktobra Komisijas paziņojumu Padomei "Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Ieguldījumu un partnerības instrumenta ( FEMIP ) novērtējums un nākotnes iespējas (COM(2006)0592)",

‐   ņemot vērā Eiropadomes 2006. gada decembrī pieņemto stratēģisko partnerību ar Vidusjūras reģiona un Tuvo un Vidējo Austrumu valstīm(17),

‐   ņemot vērā Padomes 2002. gada 23. septembra Lēmumu 2002/817/EK par Konvencijas noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un ANO Palīdzības un darba aģentūru Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos (UNRWA) attiecībā uz palīdzību bēgļiem Tuvo Austrumu valstīs (2002. līdz 2005. gads)(18),

‐   ņemot vērā 2003. gada 23. oktobra rezolūciju par mieru un cieņu Tuvajos un Vidējos Austrumos(19),

‐   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu 2004. gada 31. marta (EK) Nr. 669/2004, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1734/94 par finansiālo un tehnisko sadarbību ar Jordānas Rietumkrastu un Gazas joslu(20),

‐   ņemot vērā 2006. gada 2. februāra rezolūciju par vēlēšanu rezultātiem Palestīnā un situāciju Austrumjeruzalemē(21),

‐   ņemot vērā Tuvo Austrumu četrinieka (kas sastāv no ES, ANO, Amerikas Savienoto Valstu un Krievijas pārstāvjiem) 2006. gada 30. janvāra(22) un 2006. gada 9. maija(23) paziņojumus, kuros paustas nopietnas bažas par situācijas pasliktināšanos Palestīnas teritorijās un vēlēšanās apstiprināt pagaidu mehānismu tieša atbalsta sniegšanai Palestīnas iedzīvotājiem,

‐   ņemot vērā Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes 2006. gada 15. maija secinājumus par Tuvo Austrumu miera procesu(24), kuros Padome pauda nopietnas bažas par humānās, ekonomiskās un finansiālās situācijas pasliktināšanos Jordānas Rietumkrastā un Gazas joslā un atzinīgi novērtēja Četrinieka vēlēšanos apstiprināt pagaidu mehānismu (TIM) tieša atbalsta sniegšanai un uzraudzīšanai Palestīnas iedzīvotājiem,

‐   ņemot vērā 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par humāno krīzi Palestīnas teritorijās un Eiropas Savienības nozīmi(25),

‐   ņemot vērā 2006. gada 7. septembra rezolūciju par situāciju Tuvajos un Vidējos Austrumos(26),

‐   ņemot vērā tā ad hoc delegācijas Izraēlā un Palestīnas teritorijās 2006. gada 20. un 21. decembra ziņojumu,

‐   ņemot vērā Apvienotās Karalistes Apakšnama Starptautiskās attīstības komitejas 2007. gada 31. janvāra ziņojumu "Atbalsts attīstībai un okupētās Palestīnas teritorijas"(27),

‐   ņemot vērā Pasaules Bankas 2007. gada februāra ziņojumu "Jordānas Rietumkrasts un Gazas josla ‐ Valsts izdevumu pārskats ‐ No krīzes līdz lielākai finansiālai neatkarībai"(28),

‐   ņemot vērā tā Reglamenta 45. pantu,

‐   ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas atzinumu (A6-0210/2007),

A.   tā kā MEDA programma ir ES galvenais finanšu instruments, lai īstenotu Eiropas un Vidusjūras reģiona partnerattiecību atbalsta pasākumus saistībā ar ekonomisko un sociālo struktūru reformu Vidusjūras reģiona partnervalstīs, lai samazinātu atšķirības starp abām Vidusjūras reģiona pusēm;

B.   tā kā galvenās jomas, kurās iesaistās MEDA programma, ir tieši atvasinātas no 1995. gada Barselonas Deklarācijas, kas vairākkārt apstiprināts:

C.   tā kā vidējais gada saistību apjoms MEDA I un MEDA II programmām ir līdzīgs – attiecīgi 613 miljoni eiro un 618 miljoni eiro un 2005.–2006. gada rādītāji liecina, ka šīs saistības tiks palielinātas līdz aptuveni 660 miljoniem eiro;

D.   tā kā MEDA II programmā bija paredzēts piešķirt 5350 miljonus eiro laika posmā no 2000. līdz 2006. gadam Eiropas un Vidusjūras reģiona partnerībai;

E.   tā kā gada saistības MEDA II programmā svārstījās starp EUR 569 miljoniem (2000. gadā) līdz EUR 817 miljoniem (2006. gadā) un tā kā, salīdzinot ar MEDA I programmu, MEDA II programmas saistības tika palielinātas Alžīrijai, Palestīnas teritorijām, Jordānai, Marokai, Sīrijai un Tunisijai un reģionāliem pasākumiem, bet samazinātas Ēģiptei un Libānai;

F.   tā kā MEDA II programmas jaunajās nodaļās iekļauti tieslietu un policijas, pilsoniskās sabiedrības/cilvēktiesību un migrācijas jautājumi; tā kā citām nodaļām, tostarp izglītības un apmācības, kā arī iestāžu ekonomiskajam atbalstam tika acīm redzami palielināts finansējums, bet citām nodaļām, piemēram, lauksaimniecībai, vietējai attīstībai un privātajām reformām MEDA II programmā tika piešķirti mazāki līdzekļi nekā MEDA I programmā;

G.   tā kā MEDA II Regulā ir noteikts, ka Eiropas Investīciju bankas (EIB) pārvaldītajām operācijām var piešķirt ES līdzekļus no MEDA budžeta vides projektiem un īstenošanas riska kapitāla operācijām Vidusjūras reģiona partnervalstīs; tā kā EIB operāciju apjoms MEDA II programmā saglabājas MEDA I programmas operāciju apjoma līmenī, taču to sastāvs ir mainījies, būtiski samazinot riska finansēšanas programmas un palielinot riska kapitāla darbības;

H.   tā kā EIB darījumi Vidusjūras reģiona partnervalstīs kopš 2002. gada oktobra ir iekļauti Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Ieguldījumu un partnerības instrumentā (FEMIP);

I.   tā kā MEDA regulu pieņēma 2006. gada beigās un jaunais Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments stājās spēkā 2007. gadā;

J.   tā kā laika posmā no 1994. gada līdz 2006. gadam Komisija ir piešķīrusi 2300 miljonus eiro Palestīnas iedzīvotājiem, tostarp Palestīnas bēgļiem ar UNRWA starpniecību, humānai palīdzībai ar Eiropas Kopienas Humānās palīdzības biroja (ECHO) starpniecību, nodrošinātībai ar pārtiku, Tuvo Austrumu miera procesa pasākumiem, kā arī veselības aprūpes un izglītības iestāžu veidošanai;

K.   tā kā maksājumi Palestīniešu teritorijām kļuvuši samērā stabili – 233 līdz 260 miljonu eiro gadā no 2002. līdz 2005. gadam un mainīgais saistību īpatsvars atspoguļo sarežģīto miera procesa raksturu, bet saistību/maksājumu attiecība ir pieaugusi no nepilniem 45% 2000. gadā līdz vairāk par 90% 2005. gadā;

L.   tā kā Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) 2005. gada martā pabeidza izmeklēšanu saistībā ar Komisijas sniegto tiešo palīdzību Palestīnas pašpārvaldei un informācija, kas bija pieejama OLAF 2005. gada 17. marta paziņojumā presei, nesniedz pārliecinošus pierādījumus par Komisijas ieguldījumu izmantošanu bruņotu uzbrukumu vai nelikumīgu darbību finansēšanai; tomēr tā kā saskaņā paziņojumu presei "ir pastāvīgi norādījumi, kas atbalsta pieņēmumu, ka nevar izslēgt iespēju, ka daļu no līdzekļiem atsevišķas personas Palestīnas pašpārvaldē var izmantot citiem, nevis paredzētajiem mērķiem";

M.   tā kā Pasaules bankas Tuvo un Vidējo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģiona sociālās un ekonomiskās attīstības grupa ir veikusi rūpīgu Palestīnas pašpārvaldes finanšu stāvokļa analīzi un 2007. gada februārī sniedza secinājumus un ieteikumus;

N.   tā kā Izraēla ir apturējusi nodokļu un muitas nodevu izmaksāšanu Palestīnai, kuru apjoms ir aptuveni 50 miljoni eiro mēnesī un kas ir aptuveni divas trešdaļas no valsts ieņēmumiem pēc Hamas uzvaras Palestīnas pašpārvaldes parlamenta vēlēšanās 2006. gada janvārī;

O.   tā kā četrinieks 2006. gada 9. maijā pievērsās humanitārajai situācijai Palestīnas teritorijās un Palestīnas tautas posta, kā arī situācijas nopietnības dēļ aicināja ES izstrādāt un ierosināt starptautisku pagaidu mehānismu (TIM), kas būtu ar ierobežotu darbības jomu un darbības ilgumu, darbotos pārskatāmā veidā, būtu atbildīgs un nodrošinātu tieša atbalsta sniegšanu Palestīnas iedzīvotājiem;

P.   tā kā ES (no ES budžeta un ES dalībvalstis) 2006. gadā Palestīnai piešķīra gandrīz EUR 700 miljonus – vairāk nekā iepriekšējos gados;

Q.   tā kā šādu TIM mehānismu pēc tam izstrādāja Komisija un 2006. gada 16. jūnijā apstiprināja Eiropadome;

R.   tā kā 2006. gadā Komisija piešķīra kopumā EUR 107,5 miljonus trim TIM mehānisma palīdzības "logiem":

S.   tā kā cīņas Hamas un Fatah atbalstītāju starpā 2007. gada sākumā ārkārtīgi apgrūtināja TIM darbības,

1.   apstiprina 2005. gada 27. oktobra rezolūcijā par Barselonas procesa pārskatīšanu izteikto pārliecību, ka kaut arī Eiropas un Vidusjūras reģiona partnerība vēl nav devusi gaidītos ieguvumus un vēl pilnībā nav devusi ieguldījumu saspīlējuma samazināšanā šajā teritorijā, joprojām var veikt uzlabojumus, un tādējādi Barselonas process joprojām ir atbilstīga Vidusjūras reģiona politikas pamatsistēma, kurā, lai iegūtu labākus rezultātus, ir nepieciešamas izmaiņas un politiskā griba;

2.   norāda, ka, pieņemot globāla mēroga stratēģisku skatījumu, MEDA programmas kā Kopienas palīdzības instrumenta Barselonas procesa un divpusēju asociācijas līgumu atbalstam nozīmīgums tika novērtēts par pietiekamu saskaņā ar "vispārējo novērtējumu" veiktajā MEDA II programmas starpposma novērtējumā, kur arī paziņots, ka, salīdzinot ar MEDA I programmu, MEDA II posmā tas ir uzlabots, un to var vēl vairāk uzlabot turpmākajos gados;

3.   uzsver, ka MEDA pārvaldības un īstenošanas pasākumu efektivitāte un iedarbīgums ir uzlabots, bet joprojām nav pilnībā apmierinošs;

4.   norāda, ka ekonomiskās lietderības kontekstā MEDA II programma kopumā ir izmaksājusi līdzekļus ātrāk nekā MEDA I : līdzīgā laikposmā MEDA I programmai, lai sasniegtu 30 % maksājumu līmeni, bija vajadzīgi vidēji trīs gadi, turpretim MEDA II programmai šis laikposms samazinājās līdz diviem gadiem;

5.   norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 5/2006 Komisijas veiktā MEDA programmas pārvaldība ir acīmredzami uzlabota, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, un to var uzskatīt par veiksmīgu, ņemot vērā procesuālos un ārējos ierobežojumus, un programmu izstrādes centienu rezultāts ir laika ziņā vienmērīgāks līdzekļu sadalījums, sagatavošanas posmi ir kļuvuši īsāki un maksājumi ir būtiski palielināti;

6.   uzsver, ka ar MEDA II programmas vidusposma novērtējuma un Revīzijas palātas secinājumiem par īstenošanas un pārvaldības lietderīgumu un efektivitāti – "uzlabota, bet joprojām ne pilnībā apmierinoša" – kā tādiem nevar izskaidrot MEDA darbības atšķirības dažādās valstīs un programmās; norāda, ka ārējiem faktoriem (finanšu regulējumam, pārvaldei, kultūras faktoriem) ir nepārprotami liela nozīme pamanīto atšķirību izmaiņu tempa un finanšu izmaksu veida izskaidrošanā; aicina Komisiju ņemt vērā šos faktorus plānošanā un īstenošanā, uzraudzīšanā un novērtēšanā;

7.   aicina Komisiju un Padomi Barselonas procesam kā Eiropas Kaimiņattiecību politikas instrumenta noteiktās politikas virzītājspēkam piešķirt svarīgu prioritāti  (laika periodā no 2007. līdz 2013. gadam) ar efektīvākiem politikas virzieniem un pasākumiem, ņemot vērā specifiskos uzdevumus un problēmas Vidusjūras reģiona partnervalstīs;

8.   atgādina, ka saskaņā ar MEDA II Regulas 15. pantu, Komisijai kopā ar EIB ir jāsagatavo vispārējs jau piešķirtās palīdzības Vidusjūras reģiona partnervalstīm novērtējuma ziņojums, aplūkojot arī programmu efektivitāti, jāveic attiecīgo projektu un galveno iesaistes jomu nobeiguma novērtējums, jāpārbauda īstenošanas panākumi un jāiesniedz Parlamentam un Padomei gada ziņojums ne vēlāk kā nākamā gada 30. jūnijā; ņemot vērā šo pienākumu, aicina Komisiju sniegt informāciju par minēto gala novērtējumu izstrādes pakāpi katram projektam un jomai, kā arī nosūtīt tos un pēdējos gada ziņojumus Parlamentam un Padomei;

9.   mudina Komisiju ņemt vērā faktorus, kas var palīdzēt uzlabot pārvaldību nākotnē:

10.   uzskata, ka tālākie uzlabojumi ietver sistemātiskāku uzraudzību un novērtēšanu, kā arī intensīvāku dialogu un koordināciju ar vietējiem partneriem un citiem palīdzības sniedzējiem; aicina Komisiju nodrošināt regulārākas uzraudzības mehānismus, ko pielāgo katram projektu veidam;

11.   piekrīt Revīzijas palātai, ka Komisijai:

12.   atbalsta 19 ieteikumus MEDA II programmas starpposma novērtējumam attiecībā uz MEDA programmas pārvaldības nozīmīgumu, efektivitāti un iedarbīgumu;

13.   aicina Komisiju saglabāt līdzsvaru starp atbalsta efektivitāti ilgtspējīgas institucionālās attīstības ziņā un atbalsta efektivitāti piesaistīšanas spēju un finanšu izmaksu ātruma, pārskatāmības un budžeta pārvaldības kontroles ziņā;

14.   aicina Komisiju turpināt uzlabot stratēģiskās un indikatīvās plānošanas kvalitāti, veicot ieguldījumus MEDA zināšanu centrā dziļākas izpratnes iegūšanai par īstenošanas nosacījumiem un institucionālo izmaiņu tempa aspektiem MEDA valstīs, kā ieteikts starpposma novērtējumā, ņemot vērā regulas (Eiropas kaimiņu un partnerattiecību instruments) pārskatīšanu;

15.   uzskata, ka partnerattiecību ekonomiskais aspekts jāpārorientē sociālās kohēzijas un ilgtspējīgas ekonomiskās attīstība virzienā, bet uzskata arī, ka visu Barselonas procesa mērķu īstenošana ir nozīmīga reģionam kopumā; tādēļ aicina Komisiju veltīt cik vien iespējams daudz uzmanības institucionālās attīstības, likuma varas, preses brīvības, cilvēktiesību un dzimumu vienlīdzības jautājumiem;

16.   aicina Komisiju motivēt un uzticēt tās MEDA valstu partneriem īstenot arī visus MEDA programmas neekonomiskos mērķus un sistemātiski uzraudzīt rādītājus attiecībā uz šiem mērķiem;

17.   uzskata, ka, ņemot vērā Vidusjūras partnervalstu ekonomisko stāvokli, ir nepieciešams nozīmīgs atbalsts infrastruktūras projektiem, it īpaši transporta, veselības aprūpes, mājokļu un dzeramā ūdens apgādes jomās;

18.   iesaka Komisijai palielināt spējas pārvaldīt maza mēroga, uz pilsoniskās sabiedrības iniciatīvām pamatotus, projektus un iesaka veikt pasākumus ekonomiskās izaugsmes un kohēzijas uzlabošanai, jo īpaši izmantojot aizdevumus un mikrokredītus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem partnervalstīs;

19.   uzskata, ka dzimumu līdztiesības principa jautājums ir cilvēktiesību un demokrātijas jautājums un aicina dzimumu vienlīdzības nodrošināšanu skaidri iestrādāt Barselonas procesā un partnerattiecību trīs pīlāros;

20.   uzsver, ka sievietei ir nozīmīga loma partnervalstu ekonomikas un sociālajā attīstībā, un aicina Komisiju sagatavot ziņojumu par to finansiālo saistību izpildi un efektīvu piemērošanu, kas izklāstītas MEDA programmā un atbalsta sieviešu integrāciju ekonomiskajā un sociālajā dzīvē (izglītībā, apmācībā, nodarbinātībā);

21.   atgādina, ka ir svarīgi uzlabot saskanību un papildināmību starp MEDA, citām ES ārējām darbībām un EIB darbībām;

22.   uzskata, ka Eiropas un Vidusjūras reģiona Parlamentārajai asamblejai, īstenojot parlamentu dialogu, varētu būt svarīga loma Eiropas un Vidusjūras reģiona attiecību uzlabošanā, jo pēc tam tā izveidos noturīgas parlamentu attiecības, ar deklarācijām un rezolūcijām nosakot politiskās ievirzes un veicot MEDA programmas īstenošanas sistemātisku politisko kontroli un novērtēšanu;

23.   atzinīgi novērtē FEMIP (Eiropas Investīciju bankas Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu ieguldījumu mehānisms Vidusjūras reģiona valstīs) izveidošanu EIB 2002. gadā, taču aicina turpināt diskusijas ES dalībvalstu un Eiropas un Vidusjūras reģiona partnervalstu starpā ar mērķi izstrādāt šo iniciatīvu par finanšu instrumentu, kurš patiešām nodrošina sadarbību un atbilst gan valsts, gan privātā sektora jaunajām vajadzībām un uzdevumiem;

24.   atgādina, ka uzdevumu sadalījums starp Relex ĢD un EuropeAid ir funkcionāls tādēļ, ka programmas politiskā dimensija ir atdalīta no profesionālas palīdzības formulēšanas un piegādes funkcijas, un ka tomēr pastāv uzlabošanas iespējas lietderības un efektivitātes ziņā;

25.   atzīst Komisijas panākumus, kas nodrošina augstāku Kopienas ārējās sadarbības standartus un mudina to turpināt iesāktos centienus; tomēr izsaka nožēlu, ka sabiedrība neapzinās ES ciešo līdzdalību daudzos projektos un programmās; aicina Komisiju veikt pasākumus starptautisko organizāciju un NVO informēšanai, lai:

26.   atgādina par 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par humāno krīzi Palestīnas teritorijās un Eiropas Savienības nozīmi, kurā tas aicināja Komisiju un Padomi izstrādāt pagaidu mehānismu (TIM), lai izvairītos no lielas humanitārās krīzes šajās teritorijās; atgādina, ka pēc Eiropadomes un Četrotnes 2006. gada ieteikumiem Eiropas Parlaments atzinīgi vērtēja ES izveidoto Palestīniešu pašpārvaldei paredzēto Pagaidu starptautisko mehānismu (TIM), kā arī tā turpmāku pagarināšanu;

27.   atzīmē, ka šis pagaidu pasākums deva iespēju pārredzamā veidā un sadarbībā ar Palestīniešu pašpārvaldes prezidentu ierobežot visklajākās cilvēku ciešanas, ko izraisīja Eiropas un starptautiskās finansiālās palīdzības iesaldēšana, kā arī tas, ka Izraēla tikai daļēji maksā Palestīniešu pašpārvaldei nodokļus un muitas ieņēmumus un ka vispār nav iespējams izveidot dzīvotspējīgu tautsaimniecību pašreizējā okupācijas stāvoklī;

28.   apsveic Komisiju par TIM izstrādāšanu un īstenošanu sarežģītos apstākļos un uzskata, ka TIM administratīvās izmaksas – 5 % Windows II un III programmai(29) – ir nelielas un ka tiešo maksājumu metode, pārskaitot līdzekļus saņēmējām mājsaimniecībām ar komercbanku starpniecību, ir piemērots risinājums; tomēr uzsver, ka, īstenojot Window III, starptautiskā banka, kas darbojas reģionā (HSBC) saņem EUR 8 par pārskaitījumu (3% no piešķirtajiem līdzekļiem);

29.   uzsver, ka TIM maksājumi netika izmaksāti Palestīnas pašpārvaldes prezidenta birojam vai finanšu ministrijai vai ar to starpniecību, bet, ka tie bija tieši maksājumi, ko veica ar rēķinu palīdzību vai izmaksāja skaidrā naudā pabalstu saņēmējiem; atzīmē, ka pabalsti nenonāca drošības dienestu rīcībā vai politiķu atbalstam;

30.   tomēr pauž nožēlu, ka šī finansiālā palīdzība nespēja novērst traģisko Palestīnas situāciju un ka ekonomiskie, sociālie un cilvēku dzīves apstākļi tur pēdējo mēnešu laikā ir pasliktinājušies(30);

31.   atzinīgi vērtē to, ka, izmantojot TIM, un bez Hamas vadītās valdības līdzdalības vairāk nekā 140 000 nabadzīgas mājsaimniecības, kurās ietilpst vairāk nekā 800 000 personas, Window III programmas ietvaros varēja nodrošināt ar nelieliem, bet noderīgiem līdzekļiem un ka slimnīcas un citus pamatpakalpojumu sniedzējus varēja pasargāt no pilnīga sabrukuma, ar Window II programmu sniedzot TIM atbalstu nepārtrauktai svarīgāko pakalpojumu nodrošināšanai;

32.   taču pauž nožēlu par lēno TIM instrumenta Window I programmas īstenošanu svarīgāko resursu un slimnīcu ekspluatācijas izdevumu nodrošināšanai, izmantojot Pasaules Bankas Neatliekamās palīdzības dienestu atbalsta programmu (ESSP); norāda, ka pirmā zāļu piegāde Gazas sektora slimnīcām ar programmas ESSP starpniecību notika tikai 2007. gada 24. janvārī; aicina Komisiju veikt novēloto piegāžu iemeslu analīzi un ieteikt alternatīvas, lai nodrošinātu laicīgu TIM instrumenta Window I programmas mērķu īstenošanu;

33.   uzsver, ka Palestīnas pašpārvaldes 2003. gadā īstenotie kontrolmehānismi un iekšējā revīzija ir drošs līdzeklis pret krāpšanu un korupciju;

34.   vēlreiz aicina Izraēlu ievērot savas juridiskās saistības un atsākt aizturēto Palestīnas muitas nodevu un nodokļu izmaksāšanu; aicina Izraēlu, ja tā atsakās to darīt, vismaz apsvērt iespēju aizturētos nodokļus atvēlēt TIM, tādējādi dodot iespēju Palestīnas iedzīvotājiem apmierināt pamatvajadzības; aicina Izraēlu nodrošināt Palestīnas iedzīvotājiem nepieciešamo, lai izveidotu dzīvotspējīgu un autonomu ekonomiku, un pārtraukt likt nepamatotus šķēršļus šī mērķa sasniegšanā;

35.   atzīmē pārdomātu analītisko darbu, izstrādājot Pasaules Bankas ziņojumu par Jordānas Rietumkrasta un Gazas sektora izdevumu pārskatu; atzinīgi vērtē faktu, ka pēc šā pārskata sniegtās informācijas Palestīnas pašpārvalde salīdzinājumā ar citām Tuvo un Vidējo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstīm ir sasniegusi zināmu progresu, jo īpaši izglītības un veselības aprūpes jomās, un attiecībā uz pārvaldi un valsts finanšu pārvaldību, kur laikā starp 2002. un 2004. gadu Palestīnas pašpārvalde ir īstenojusi daudzas reformas, kas ir palīdzējušas samazināt korupciju un uzlabojušas pārredzamību; aicina visas iesaistītās puses atsākt reformu procesu un tādējādi nopietni apsvērt Pasaules Bankas ziņojumā ietvertos sīki izstrādātos ieteikumus, jo īpaši tos, kas attiecas uz civildienesta reformu un valsts finanšu pārvaldību, tostarp finanšu kontroli un revīziju;

36.   atzinīgi vērtē to, ka starp finanšu ministrijas mērķiem un saistībām (piemēram, neseno vienošanos ar starptautisku revīzijas firmu) ir mērķis īstenot valsts finanšu reformu un nodrošināt pilnīgu pārredzamību un atbildīgumu, tostarp ievērojot starptautiskos grāmatvedības standartus;

37.   aicina visas puses Palestīnas teritorijās darīt visu iespējamo, lai konfliktu atrisinātu miermīlīgā ceļā, kā arī izveidot un saglabāt stabilu un efektīvu valdību, kas spēj sadarboties ar starptautisko sabiedrību un efektīvi izmantot ES un starptautiskās palīdzības sniedzēju līdzekļus;

38.   atzinīgi vērtē Padomes 2007. gada 18. jūnija lēmumu, kurā ES aicināta nekavējoties panākt normālas attiecības ar Palestīnas pašpārvaldi un šī mērķa sasniegšanai izstrādāt nosacījumus steidzamai praktiskai finansiālai palīdzībai, ietverot tiešu finansiālu atbalstu jaunajai valdībai, kā arī nodrošināt ārkārtas un humanitāro palīdzību Gazas iedzīvotājiem (izmantojot, jo īpaši, TIM);

39.   uzskata, ka sabiedriskās kārtības nodrošināšanai ir svarīgi apmācīt tādus drošības spēkus, kas apņēmušies uzturēt mieru un stabilitāti, un apgādāt tos ar nepieciešamo ekipējumu, tostarp policijas ieročiem; uzskata, ka pret apmācības un ekipējumu nodrošināšanas finansēšanu jāizturas piesardzīgi, uzticot to Palestīnas pašpārvaldes prezidenta Mahmoud Abbas dienestam, lai izvairītos no tā, ka līdzekļi tiek izmantoti citiem mērķiem vai nelikumībām; uzsver, ka algu nemaksāšana ierēdņiem, tostarp drošības spēkiem, veicina Palestīnas teritorijas politiskā, sociālā un ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos;

40.   uzsver Palestīnas pašpārvaldes administratīvo iestāžu pašreizējā sabrukuma briesmas; uzver, ka Eiropas Savienībai un starptautiskajai sabiedrībai jāpadziļina humanitārie centieni un vēlreiz jāiegulda līdzekļi administratīvās kapacitātes veidošanā un drošībā, lai izvairītos no Palestīniešu pašpārvaldes iedzīvotāju dzīves apstākļu pasliktināšanās uz ļoti ilgu laiku;

41.   aicina Komisiju izskatīt stratēģijas, ko var izmantot TIM vai citu pastāvīgu struktūru sadarbībā ar citiem finanšu instrumentiem, ar ko tuvākajā nākotnē varētu risināt ne tikai steidzamas problēmas, bet arī lielāku vajadzību loku lielākai Palestīnas iedzīvotāju daļai; jebkurā gadījumā cenšas palīdzēt politiskai un tautsaimniecības attīstībai, kura pakāpeniski samazinās Palestīniešu pašpārvaldes paļaušanos uz starptautisko palīdzību;

42.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai, EIB, dalībvalstu parlamentiem un valdībām un Vidusjūras partnervalstu valdībām un parlamentiem.

(1) http://ec.europa.eu/comm/external_relations/euromed/bd.htm (2) OV L 189, 30.07.1996., 1. lpp. Regula atcelta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Regulu (EK) Nr. 1638/2006, ar ko paredz vispārējos noteikumus Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidošanai (OV L 310, 09.11.2006., 1. lpp). (3) OV L 311, 12.12.2000., 1. lpp. (4) OV C 267, 21.09.2001., 68. lpp. (5) OV C 68 E, 18.03.2004., 134. lpp. (6) OV C 87 E, 07.04. 2004., 500. lpp. (7) OV C 97 E, 22.04.2004., 656. lpp. (8) OV C 272 E, 09.11.2006., 570. lpp. (9) http://www.europarl.europa.eu/intcoop/empa/home/politicalpriorities_en.pdf (10) OV C 287 E, 24.11.2006., 312. lpp. (11) Pieņemtie teksti (P6_TA(2006)0306). (12) OV L 310, 09.11. 2006., 1. lpp. (13) http://ec.europa.eu/europeaid/reports/meda-evaluation-midterm-report-2005_en.pdf (14) http://ec.europa.eu/europeaid/reports/europeaid_annual_report_2006_full_version_en.pdf (15) OV C 200, 24.8.2006., 1. lpp.; http://eca.europa.eu/audit_reports/special_reports/docs/2006/rs05_06en.pdf. (16) http://www.eib.org/publications/publication.asp?publ=257. (17) Briseles Eiropadomes prezidentūras secinājumi (2006. gada 14., 15. decembris), Padomes dokuments Nr. 16879/06. (18) OV L 281, 19.10.2002., 10. lpp. (19) OV C 82 E, 1.4.2004., 610. lpp. (20) OV L 105, 14.4.2004., 1. lpp. (21) OV C 288 E, 25.11.2006., 79. lpp. (22) http://www.un.org/news/dh/infocus/middle_east/quartet-30jan2006.htm. (23) http://www.un.org/news/dh/infocus/middle_east/quartet-9may2006.htm. (24) Padomes dokuments Nr. 9397/06, http://register.consilium.europa.eu/pdf/en/06/st09/st09397.en06.pdf. (25) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0237. (26) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0348. (27) http://www.publications.parliament.uk/pa/cm200607/cmselect/cmintdev/114/114i.pdf. (28) WBG Ziņojums Nr. 38207, 1. un 2. sējums. (29) Avoti: Palīdzības un sadarbības ģenerāldirektorāta 2007. gada 4. jūnija paziņojums, Finanšu nodaļa, Līgumi un audits Eiropai, Vidusjūras reģionam un tuvajiem un vidējiem austrumiem: TIM Windows II un III – pabalstu un bankas maksājumu pārskats. (30) Ziņojums, ko pēc vizītes Austrumjeruzālemē, Ramallā un Gazā, kas ilga no 2007. gada 29. aprīļa līdz 3. maijam, sagatavojusi Parlamenta delegācija attiecībām ar Palestīnas Likumdošanas padomi; Rietumkrasta un Gazas valsts sektora izdevumu pārskats "No krīzes uz lielāku fiskālo neatkarību". Pasaules Bankas 2007. gada februāra dokuments.