Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā tā 2001. gada 15. marta rezolūciju par ANO konferenci par kājnieku un vieglo ieroču nelikumīgas tirdzniecības visiem jautājumiem(1), 2001. gada 15. novembra rezolūciju par kājnieku ieročiem(2), 2003. gada 19. jūnija rezolūciju par Apvienoto Nāciju Organizācijas programmas īstenošanu, lai cīnītos pret vieglo ieroču nelikumīgu tirdzniecību(3) un 2005. gada 26. maija rezolūciju par kājnieku un vieglajiem ieročiem(4), kā arī tā gadskārtējās rezolūcijas par ES Ieroču eksportēšanas rīcības kodeksa īstenošanu,

–   ņemot vērā Parlamenta 2006. gada 15. jūnija rezolūciju(5) par kājnieku un vieglajiem ieročiem, ar ko mudina starptautisko sabiedrību tūlīt pēc ANO Rīcības programmas pārskatīšanas 2006. gada konferences ANO vadībā sākt sarunas par Starptautisku ieroču tirdzniecības līgumu (ITN), lai izveidotu juridiski saistošu instrumentu, ar ko regulēt ieroču nodošanu starptautiskā mērogā,

–   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,

A.   atzinīgi vērtējot ANO Ģenerālās asamblejas 2006. gada 6. decembra rezolūcijas A/RES/61/89 pieņemšanu, ar ko oficiāli sākas ITN sarunu process, un atzīmē milzīgo atbalstu, kādu rezolūcijai izteica 153 valstis, stingri apliecinot vispārēju politisko pārliecību, ka ir pienācis laiks pārtraukt bezatbildīgu tirdzniecību ar ieročiem;

B.   atzīmējot, ka ANO ģenerālsekretārs pirmām kārtām apkopos ANO locekļu viedokļus par tāda visaptveroša, juridiski saistoša instrumenta pieņemšanas iespējām, darbības jomu un iekļaujamiem elementiem, ar ko nosaka kopējus standartus konvencionālo ieroču importam, eksportam un nodošanai;

C.   tā kā aptuveni 100 valstis ir darījušas zināmus savus viedokļus un tā kā ANO Atbruņošanās lietu birojs ir norādījis, ka pirms 2007. gada 20. jūnija paziņotie viedokļi tiks iekļauti ANO ģenerālsekretāra ziņojumā, kuru nolasīs pirmajā ANO Ģenerālās asamblejas atbruņošanās lietu un starptautiskās drošības komitejas sēdē 2007. gada oktobrī, un arī tās valstis, kuras nebūs ievērojušas 2007. gada 20. jūnija termiņu, joprojām varēs paziņot savus viedokļus, ko pievienos ziņojumam kā papildinājumu;

D.   tā kā iepriekšminētā ANO Ģenerālās asamblejas 2006. gada 6. decembra rezolūcija pilnvaro arī ANO ģenerālsekretāru izveidot valstu ekspertu grupu, kura uzsāks darbu no 2008. gada, lai izpētītu tāda visaptveroša, juridiski saistoša instrumenta pieņemšanas iespējas, darbības jomu un iekļaujamos elementus, ar ko nosaka kopējus standartus konvencionālo ieroču importam, eksportam un nodošanai;

E.   tā kā būtiski svarīgi ir panākt šā apspriežu procesa konstruktīvu rezultātu, lai izstrādātu pamatu turpmākām sarunām par ITN;

F.   atkārtoti izsakot viedokli, ka, kamēr šīs sarunas nebūs sekmīgi pabeigtas, ieroču bezatbildīga nodošana joprojām radīs nevajadzīgas cilvēku ciešanas, saasinās bruņotus konfliktus un sekmēs nestabilitāti, terora aktus, sliktu pārvaldību un korupciju, kā arī veicinās smagus tiesiskuma, cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, kā arī kavēs ilgtspējīgu attīstību;

G.   ir pārliecināts, ka pirms šo sarunu pabeigšanas valstis nedrīkst pieļaut, ka iepriekšnoteiktos ieroču embargo pilnībā ignorē bruņotos konfliktos iesaistītas puses un negodīgi ieroču piegādātāji;

H.   atzinīgi vērtējot un atbalstot pilsoniskās sabiedrības organizāciju pašreizējās kampaņas,

1.   aicina visas 153 valstis, kuras atbalstīja ANO Ģenerālās asamblejas 2006. gada 6. decembra rezolūciju, tostarp visas ES dalībvalstis, bez turpmākas kavēšanās nosūtīt ANO ģenerālsekretāram savus iesniegumus par atbalstu Ieroču tirdzniecības līgumam;

2.   prasa Padomei izstrādāt pasākumu programmu, iesaistot dažādus starptautiskos forumus, tostarp NATO, Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) un ĀKK un ES Apvienoto parlamentāro asambleju, lai mudinātu valstis nosūtīt savus iesniegumus;

3.   mudina visas valstis savos iesniegumos uzsvērt, ka Ieroču tirdzniecības līgumā ir jākodificē spēkā esošajās starptautiskajās tiesībās iekļautās saistības par ieroču nodošanu, jo īpaši attiecībā uz cilvēktiesībām un humanitārajām tiesībām;

4.   noteikti iesaka valstīm savos iesniegumos iekļaut šādus elementus, lai nodrošinātu Ieroču tirdzniecības līguma efektivitāti:

5.   aicina visas valstis atbalstīt 2008. gadā izveidojamās valstu ekspertu grupas darbu un iesaistīties tajā, lai nodrošinātu, ka tās darbs būtiski tuvina pārdomātam ITN;

6.   joprojām ir pārliecināts, ka ITN butiska panākumu atslēga ir lielāka atvērtība un no jauna apliecināta vēlme apmainīties ar informāciju par ieroču nodošanu, tostarp par tiešajiem lietotājiem, un ka šā mērķa sasniegšanai ir jāizmanto tādi mehānismi kā ANO Konvencionālo ieroču reģistra uzlabotā versija, lai garantētu savstarpēju un vispārēju pārredzamību starptautiskā mērogā;

7.   aicina visas valstis pirms Ieroču tirdzniecības līguma pieņemšanas veikt efektīvus pasākumus, lai pārtrauktu visa veida ieroču, munīcijas un kaujas un drošības palīgiekārtu bezatbildīgu tirdzniecības starpniecību un transportēšanu, tostarp attiecībā uz komponentiem un divējāda lietojuma elementiem, kā arī šāda aprīkojuma ražošanas pārvietošanu uz ārvalstīm un licencēšanu, uzticot to pusēm, uz kurām attiecas starptautisks ieroču embargo vai kuras pastāvīgi izdara smagus starptautisko cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus;

8.   šajā sakarā aicina visas dalībvalstis transponēt savu valstu tiesību aktos noteikumus, kas paredzēti Padomes 2003. gada 23. jūnija kopējā nostājā 2003/468/KĀDP par ieroču tirdzniecības starpniecības kontroli(6), lai pēc iespējas efektīvāk izskaustu bezatbildīgu ieroču tirdzniecības starpniecību;

9.   klaji nosoda ieroču un munīcijas tirdzniecību, pārkāpjot ANO Drošības padomes noteiktos ieroču embargo, un atzīmē, ka šādas preces parasti transportē pa gaisa ceļiem; aicina ES dalībvalstis šajā jomā pastiprināt sadarbību ar citām valstīm; aicina kompetentās starptautiskās organizācijas un attiecīgās reģionālās organizācijas, sadarbojoties ar gaisa pārvadājumu nozari, ieteikt piemērotus aizsargpasākumus;

10.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, ANO Ģenerālās asamblejas priekšsēdētājam, NATO ģenerālsekretāram, EDSO, Āfrikas Savienībai, Parlamentārajam forumam par vieglajiem un kājnieku ieročiem, Parlamentu savienības asamblejai un NVO grupai, kas pazīstama kā Ieroču tirdzniecības līguma koordinācijas komiteja.

(1) OV C 343, 5.12.2001., 311. lpp. (2) OV C 140 E, 13.6.2002., 587. lpp. (3) OV C 69 E, 19.3.2004., 136. lpp. (4) OV C 117 E, 18.5.2006., 230. lpp. (5) OV C 300 E, 9.12.2006., 496. lpp. (6) OV L 156, 25.6.2003., 79. lpp.