Eiropas Parlaments,

‐   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. un 6. pantu un VI sadaļu un Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (EK līguma) IV sadaļu par Eiropas Savienības kā brīvības, drošības un tiesiskuma telpas (BDTT) stiprināšanu,

‐   ņemot vērā prezidentūras secinājumus un kopš 1999. gada visu Eiropadomes prezidējošo valstu noteiktos mērķus BDTT ārējās dimensijas jomā, ieskaitot mērķi, kas noteikts 2006. gada 14. un15. decembra Padomē,

‐   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes pamatlēmumam par atsevišķām procesuālajām tiesībām kriminālprocesos visā Eiropas Savienībā (COM(2004)0328),

‐   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes pamatlēmumam par personas datu, ko apstrādā, sadarbojoties policijas un tiesu iestādēm krimināllietās, aizsardzību (COM(2005)0475),

‐   ņemot vērā Komisijas paziņojumu (COM(2005)0491) par stratēģiju brīvības, drošības un tiesiskuma telpas ārējā dimensijā un Komisijas progresa ziņojumu (SEC(2006)1498) par šīs stratēģijas ieviešanu,

‐   ņemot vērā 2005. gada 1. decembrī pieņemto Padomes stratēģiju attiecībā uz tieslietu un iekšlietu ārējo dimensiju ‐ globāla brīvība, drošība un tiesiskums (turpmāk tekstā ‐ stratēģija) un Padomes 2006. gada ziņojumu par šīs stratēģijas ieviešanu, ko 2768. sanāksmē 2006. gada 4.un 5. decembrī atbalstīja Tieslietu un iekšlietu (TI) padome,

‐   ņemot vērā 2007. gada 23. janvārī pieņemto TI ārējo attiecību vairāku prezidentūru darbības programmu (5003/1/7), 2006. gada 1.–2. jūnijā pieņemto rīcību paredzošo TI padomes dokumentu (9360/06) par ES un Rietumbalkānu valstu sadarbības uzlabošanu cīņā pret organizēto noziedzību, korupciju, nelegālo imigrāciju un terorismu un rīcību paredzošo dokumentu (9305/06) par ES atbalsta palielināšanu, apkarojot narkotiku ražošanu Afganistānā un kontrabandu no Afganistānas, ieskaitot tranzīta ceļus, kā arī 2006. gada 11. novembrī pieņemto rīcību paredzošo dokumentu (15534/06) par kopējas brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveidi ar Krieviju,

‐   ņemot vērā iepriekšējā gada debates par BDTT un rezolūcijas, kurās uzmanība ir pievērsta BDTT ārējai dimensijai (terorisms, CIP, datu aizsardzība, migrācija, nelegāla tirdzniecība, narkotiku apkarošana, nelegāli iegūtu līdzekļu legalizēšana),

‐   ņemot vērā tā 2004. gada 14. oktobra ieteikumu Padomei un Eiropadomei par BDTT nākotni, kā arī par pasākumiem, kas nepieciešami, lai veicinātu tiesiskumu un efektivitāti saistībā ar to(1),

‐   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

‐   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu, kā arī Ārlietu komitejas atzinumu (A6-0223/2007),

A.   tā kā brīvības, drošības un tiesiskuma iekšējā telpa arvien pieaugošā savstarpēji saistītās pasaules spiediena, kā arī draudu ‐ terorisma, organizētās noziedzības un tādu problēmu kā migrācijas plūsmas ‐ starptautiskā rakstura dēļ pakāpeniski veidojas, BDTT ārējā dimensija pieaug; un tā kā ir svarīgi ārēji projicēt BDTT pamatā esošās vērtības, lai nodrošinātu tiesiskuma un pamattiesību ievērošanu, drošību un stabilitāti Eiropas Savienībā;

B.   tā kā, pieņemot un īstenojot saskaņotu BDTT ārējās dimensijas stratēģiju, ES palielina savu uzticamību un ietekmi pasaulē un tā kā stratēģiju var īstenot tikai ciešā sadarbībā ar starptautiskām organizācijām un trešām valstīm, tostarp tādiem sabiedrotajiem kā ASV;

C.   tā kā šī stratēģija ir svarīgs solis ceļā uz iekšējās BDTT izveidi, jo tā radīs drošu ārējo vidi, kā arī uzlabos ES ārējās attiecības, veicinot tiesiskumu, demokrātijas vērtību un cilvēktiesību ievērošanu un labi funkcionējošas iestādes;

D.   tā kā patiesa līdzsvara starp drošību un tieslietām pastiprināšana jāatspoguļo, sagatavojot un īstenojot dažādas politikas, kuru mērķis ir izveidot īstu un ilgtspējīgu brīvības, drošības un tiesiskuma telpu;

E.   tā kā ES ārpolitikas pasākumu politisko konsekvenci un efektivitāti pašlaik aizkavē:

F.   tā kā ES rīcībā ir vairāki politikas instrumenti, ar kuriem ieviest stratēģiju attiecībā uz BDTT ārējo dimensiju, piemēram, divpusēji nolīgumi (asociācijas nolīgumi, partnerattiecību un sadarbības nolīgumi, stabilizācijas un asociācijas nolīgumi), ES paplašināšanās un pirmspievienošanās process, Eiropas kaimiņattiecību politikas rīcības plāni, reģionālā sadarbība, individuālie nolīgumi (ar ASV, Japānu, Ķīnu u. c.), operatīvā sadarbība, attīstības politika un ārējā palīdzība;

Iesniedz izskatīšanai Padomē un Komisijā šādus ieteikumus
Demokrātiskās atbildības uzlabošana BDTT ārējā dimensijā

1.   mudina Eiropadomi ņemt vērā Parlamenta tagadējos un turpmākos ieteikumus, kas saistīti ar ES ārējo stratēģiju BDTT; atgādina par Parlamenta būtisko lomu atbildības stiprināšanā par ES ārpolitikas pasākumiem;

2.   mudina Padomes prezidentūru un Komisiju:

3.   mudina Padomi vienlaikus ar notiekošo konstitucionālo procesu LES 42. pantā aktivizēt passerelle klauzulu, kas Kopienā paredzētu noteikumus par policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, tādējādi panākot lielāku efektivitāti, pārredzamību, atbildību, kā arī demokrātisko un tiesu iestāžu uzraudzību; tādēļ mudina Komisiju līdz 2007. gada oktobrim iesniegt Padomei oficiālu priekšlikumu lēmumam, ar ko piemēro LES 42. pantu; uzskata, ka iekšējā saskaņotība uzlabotos, ja stātos spēkā Līgums par Konstitūciju Eiropai, it īpaši ja tiktu izveidots Eiropas ārlietu ministra amats un ārējais diplomātiskais dienests;

4.   aicina Padomi īpaši paātrināt to pamatlēmumu pieņemšanu, kuri attiecas uz informācijas par notiesājošiem spriedumiem krimināllietās glabāšanu, izmantošanu un apmaiņu un uz kriminālprocesa procesuālo tiesību kodifikāciju visā Eiropas Savienībā, kā norādīts iepriekšminētajā Komisijas priekšlikumā (COM(2004)0328);

Attiecībā uz stratēģijas galvenajiem mērķiem

5.   atzinīgi vērtē stratēģijā izklāstītos principus, it īpaši ‐ nepieciešamību veidot partnerattiecības ar trešām valstīm, lai risinātu kopīgas problēmas un sasniegtu kopējus politiskus mērķus; nepieciešamību koordinēt virkni ES rīcībā esošo instrumentu, lai nodrošinātu piemērotu un saskaņotu atbildes darbību; nepieciešamību koordinēt dalībvalstu un Komisijas rīcību, lai nodrošinātu papildināmību un izvairītos no dublēšanās; ņemot vērā nozīmi, ko ES un dalībvalstis piešķir brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveidošanai, uzskata, ka trešo valstu cieša sadarbība šajās jomās labvēlīgi ietekmētu to attiecības ar ES;

6.   uzsver, ka ES tradicionālo attiecību politikai un instrumentiem, kas paredzēti sadarbībai ar trešām valstīm, ir jākalpo par stimulu trešām valstīm pieņemt un ieviest starptautiskos standartus un pildīt saistības tieslietu un iekšlietu jomā;

7.   atgādina, ka jāracionalizē Kopienas iestāžu darbs, jāizmanto esošie instrumenti un jākoordinē gan dalībvalstu pasākumi, gan pasākumi ES līmenī, lai nodrošinātu saskaņotu un efektīvu atbildes darbību ES attiecībās ar trešām valstīm un izvairītos no dublēšanās; uzsver nepieciešamību pēc BDTT iekšējo un ārējo dimensiju līdzsvarotas attīstības;

8.   uzsver, ka Parlamentam vairāk jāsaskaņo savi ārpolitikas pasākumi, jo tajos ir iesaistīti daudzi dalībnieki; tādēļ aicina racionalizēt pasākumus, kas saistīti ar cilvēktiesībām, demokrātisku valsts pārvaldi un tiesiskumu gan trešās valstīs, gan drošības ārējā dimensijā;

9.   aicina Padomi sniegt papildu skaidrojumu par tās politiku attiecībā uz BDTT ārējo dimensiju un nodrošināt Padomes ģeogrāfisko darba grupu un to grupu koordinētu darbu, kuras izskata tiesiskuma, brīvības un drošības jautājumus;

10.   norāda, ka ir svarīgi uzlabot saskaņotību starp pīlāriem un izvairīties no dažādu BDTT, Eiropas drošības un aizsardzības politikas (EDAP), kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) un Kopienas instrumentu dublēšanās; uzsver, ka Eiropas Parlamentam regulāri jāpārskata šādas koordinācijas efektivitāte; atzinīgi vērtē pasākumus, kas veikti, lai uzlabotu EDAP integrētās civilmilitārās sadarbības saskaņotību, it īpaši krīžu pārvarēšanas jomā;

11.   uzsver, ka, plānojot EDAP operācijas, jāņem vērā dažādi Kopienas instrumentos paredzēti papildu un atbalsta pasākumi tādās jomās kā tiesiskums, cīņa pret ieroču un narkotiku tirdzniecību, kā arī pret tirdzniecību ar sievietēm un bērniem, profilaktiski pasākumi un cīņa pret terorismu un organizēto noziedzību, pēckonflikta stabilizācija, it īpaši saistībā ar Stabilitātes instrumentu un Eiropas kaimiņattiecību politikas instrumentu;

12.   uzskata, ka ir pienācis laiks pārvarēt politiskos šķēršļus, kas traucē padziļināt transatlantisko sadarbību plašākā brīvības un drošības jomā, pamatojoties uz pamattiesību ievērošanu, piemēram, tādās jomās kā cīņa pret narkotiku tirdzniecību, organizēto noziedzību un terorismu, it īpaši ņemot vērā turpmākās EDAP civilās operācijas Kosovā un Afganistānā, un sieviešu tiesības un apmaiņa ar personas datiem un to aizsardzība; šajā sakarā atgādina Parlamenta aicinājumus slēgt Gvantanamo cietumu, uzsverot, ka tā eksistēšana ir negatīvs signāls par to, kā apkarot terorismu;

13.   neatlaidīgi aicina dalībvalstis individuāli, kolektīvi un visos piemērotos divpusējos un starptautiskos forumos veicināt pasaulē pastāvošo konfliktu diplomātisku un miermīlīgu atrisināšanu, izvairoties Eiropas ārpolitikā, drošības politikā un cilvēktiesību politikā piemērot divējādu standartu politiku vai radīt iespaidu, ka tāda tiek piemērota;

14.   aicina uzlabot sadarbību starp ES un starptautiskajām organizācijām, it īpaši ar Eiropas Padomi un Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju, un uzsver vajadzību pēc uzlabota reģionālā dialoga un sadarbības, risinot tiesiskuma, brīvības un drošības jautājumus;

15.   aicina Komisiju pastiprināt centienus atbalstīt reģionālo sadarbību tieslietu, brīvības un drošības jomā, izmantojot jau esošās iestādes, piemēram, Āfrikas Savienību, un veicinot jaunas iniciatīvas reģionos, kuros ir vāja reģionālā sadarbība, piemēram, Tuvajos un Vidējos Austrumos un Austrumeiropā;

16.   aicina Komisiju nepārtraukti pārraudzīt, kā tiek īstenoti stratēģijā izvirzītie mērķi un prioritātes, un ik pēc 18 mēnešiem iesniegt ziņojumu; aicina Komisiju regulāri novērtēt līdzekļu izlietojuma lietderību stratēģijā ietvertajās jomās; aicina Padomi regulāri izskatīt attīstības gaitu un prioritātes, jo BDTT ārējā dimensija strauji palielinās;

Drošības un cilvēktiesību stiprināšana

17.   mudina Padomi, Komisiju un dalībvalstis:

18.   iesaka Komisijai, dalībvalstīm un Padomei apsvērt iespēju pasākumus trešās valstīs un reģionos, ko finansē no brīvības, drošības un tiesiskuma politikas līdzekļiem, papildināt ar īpašu finansējumu cilvēktiesību aizsardzībai un projektiem, kas saistīti ar cilvēktiesību ievērošanu;

19.   pauž bažas par to, ka dažas trešās valstis, ar kurām Eiropas Savienībai ir cieša saikne, neievēro pamattiesības, it īpaši valstis, kas gūst labumu no kaimiņattiecību politikas un Krievijas Federācija, kurā it īpaši tiek pārkāpta preses un vārda brīvība, un aicina izvērst par šo jautājumu intensīvāku dialogu ar šīm valstīm;

20.   pauž bažas arī par cilvēktiesību standartu ievērošanu Eiropas Savienībā, ņemot vērā neseno piemēru ar CIP īstenotajām ārkārtas pārsūtīšanu programmām un visām saistītajām apšaubāmajām darbībām vairākās dalībvalstīs;

21.   aicina Eiropas Savienību un dalībvalstis pilnībā ievērot principu neizdot personas valstīm, kurās izdotās personas tiktu spīdzinātas un/vai tām tiktu piespriests nāvessods; aicina Padomi un Komisiju mudināt valstis, ar kurām Eiropas Savienībai ir ciešas attiecības, aizliegt šādas darbības un nodrošināt visām personām tiesības uz taisnīgu tiesu;

22.   pauž nopietnas bažas par nepietiekamu tiesisko nodrošinājumu Savienības pilsoņiem, ja trešām valstīm tiek nodoti personas dati, it īpaši pasažieru datu reģistrs, SWIFT un telekomunikāciju ieraksti, ko pieprasa FIB; atkārto prasību Komisijai noskaidrot, kādiem Savienības pilsoņu personas datiem trešās valstis ir tiesīgas piekļūt; uzsver, ka apmaiņai ar datiem jānotiek juridiski pareizi, saskaņā ar skaidriem noteikumiem, kritērijiem un Kopienas tiesību aktiem par privātās dzīves aizsardzību un pilsonisko brīvību; uzskata, ka datu apmaiņai ar ASV jānotiek juridiski atbilstoši transatlantiskai sadarbībai un pamatojoties uz ES un ASV nolīgumiem, vienlaikus neesot pieņemamiem divpusējiem nolīgumiem;

23.   izsaka nožēlu par ES un ASV attiecību demokrātiskās uzraudzības trūkumu, ko radīja augsta līmeņa darba grupa, kurā iekļauti Komisijas, Padomes un ASV valdības pārstāvji no Tieslietu ministrijas un Valsts iekšējās drošības dienesta un kurā nepiedalās pārstāvji no Eiropas Parlamenta, valstu parlamentiem un ASV Kongresa;

24.   iesaka īstenot vienotu datu aizsardzības politiku, kas aptver gan pirmo, gan trešo pīlāru; atgādina, ka pretrunas starp tiem ietekmē ne tikai pilsoņu tiesības uz personas datu aizsardzību, bet arī tiesībaizsardzības efektivitāti un dalībvalstu savstarpēju uzticību; tāpēc aicina Padomi pēc iespējas agrāk pieņemt Padomes pamatlēmuma priekšlikumu par personas datu aizsardzību (COM(2005)0475);

Savienības pilsoņu nodrošināšana ar augsta līmeņa drošību pret terorismu un organizēto noziedzību

25.   uzskata, ka ES pretterorisma politikai pilnībā jāatbilst visiem demokrātiskas leģitimitātes, proporcionalitātes, efektivitātes un cilvēktiesību ievērošanas principiem, ievērojot secinājumus Parlamenta augstāk minētajā 2007. gada 14. februāra rezolūcijā par iespējamo CIP veikto Eiropas valstu izmantošanu, lai pārvadātu un nelikumīgi turētu apcietinājumā gūstekņus(2);

26.   aicina Komisiju un Padomi saistībā ar starptautiskā terorisma apkarošanu piemērot TDIP komitejas secinājumus, ko Eiropas Parlaments pieņēma 2007. gada 14. februārī; iesaka visām Kopienas iestādēm īpaši uzraudzīt to, lai dalībvalstu prasības drošības jomā nebūtu pretrunā ar personas pamattiesībām pat tad, ja persona tiek turēta aizdomās par terorisma aktu izdarīšanu;

27.   aicina Kopienas iestādes un dalībvalstis veikt visus iespējamos pasākumus, lai ierobežotu sadarbību ar trešām valstīm, kuras aizsargā un/vai finansē teroristu organizācijas; uzsver, ka jebkurai valstij, lai uzlabotu attiecības ar ES, ir pilnībā jānoliedz terorisms; mudina tās valstis, kuras tā nav rīkojušās, parakstīt un/vai ratificēt visas ANO pretterorisma konvencijas;

28.   uzsver ārpolitikas jomā ES iespējamās reakcijas daudzšķautņainību cīņā pret terorismu un akcentē nepieciešamību saskaņoti izmantot visus pieejamos līdzekļus; aicina dalībvalstis turpināt darbu, lai izstrādātu kopīgu ANO definīciju jēdzienam "terorisms";

29.   atgādina vajadzību novērtēt starptautisko iniciatīvu pretterorisma jomā efektivitāti (piemēram, ASV Patriota akta pašreizējā pārskatīšana); uzsver Kopienas īstas politikas nozīmi terorisma apkarošanas jomā, jo pretterorisma pasākumu efektivitāte būtiski palielināsies, ja diskusijās par šādiem pasākumiem ar trešām valstīm Eiropas Savienība paudīs vienotu viedokli;

30.   atgādina, ka, ievērojot pamattiesības un Eiropas Savienības vērtības, ir jāuzlabo sadarbība ar visām vadošajām reģionu valstīm jomās, kas saistītas ar cīņu pret terorismu, teroristu vervēšanu un finansēšanu un nozīmīgas infrastruktūras aizsardzību;

31.   aicina Padomi uzlabot dialogu ar trešām valstīm, lai atbalstītu institucionālo un darbības iespēju attīstību, turpināt izstrādāt un ieviest valstu rīcības plānus efektīvai korupcijas apkarošanai un visas vienošanās ar trešām valstīm papildināt ar pretterorisma klauzulu; uzskata, ka šajā jomā ir vajadzīgs lielāks finansējums un nesen izveidoto Kopienas instrumentu izmantošana;

32.   mudina valstis, kas to vēl nav izdarījušas, parakstīt un/vai ratificēt tādus instrumentus kā ANO Pretkorupcijas konvencija, ANO Konvencija pret transnacionālo organizēto noziedzību un tās trīs protokoli pret migrantu nelikumīgu ievešanu, par cilvēku tirdzniecības novēršanu un pret ieroču nelegālu ražošanu un tirdzniecību un Starptautiskā konvencija par visu personu aizsardzību pret piespiedu pazušanu;

33.   aicina Padomi pieprasīt ES trešo valstu partneriem noslēgt, ja tie to vēl nav izdarījuši, vienotus izdošanas nolīgumus, par paraugu izmantojot ar ASV noslēgtos nolīgumus par izdošanu un savstarpējo juridisko palīdzību krimināllietās attiecībā uz iespējamo teroristu un par kriminālnoziegumiem aizdomās turēto personu izdošanu tiesāšanai;

34.   uzsver nepieciešamību ratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par kibernoziegumiem, lai no trešo valstu datorsistēmām nebūtu iespējams ļaunprātīgi izmantot datus un telekomunikāciju tīklus teroristiskiem un krimināliem mērķiem;

35.   aicina Komisiju un Padomi izstrādāt standartizētas procedūras ar nolūku uzraudzīt bruņojuma, sprāgstvielu un ieroču ražošanu, uzglabāšanu, tirdzniecību, transportēšanu un importu un eksportu, lai nepieļautu to ļaunprātīgu izmantošanu ES vai trešās valstīs;

Policijas un tiesu iestāžu sadarbības, kā arī robežu pārvaldības stiprināšana

36.   pieprasa efektīvāku policijas un tiesu iestāžu sadarbību, tostarp labāk izmantot resursus, ko valstīm sniedz sadarbības koordinatori; uzsver, ka, lai arī ir svarīgi šajās jomās pilnveidot institucionālās spējas un operatīvo sadarbību, ES pasākumi šajā jomā jāīsteno tā, lai tiktu atbalstīti starptautiskie cilvēktiesību standarti;

37.   iesaka, ka pēc iespējas drīzāk jāpiešķir Eiropolam pilnvaras organizēt un koordinēt operatīvās darbības un izmeklēšanu, lai tas varētu piedalīties kopīgās izmeklēšanas grupās un izmantot sadarbības koordinatorus tādos prioritāros reģionos kā Rietumbalkāni;

38.   iesaka, ka ES, pamatojoties uz LES 30. pantu, jāsāk sarunas par standartizētiem policijas sadarbības nolīgumiem ar ASV, ar valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, kā arī ar citiem partneriem; pieprasa, lai Parlaments kā pilsoņu likumīgais demokrātiskais pārstāvis būtu aktīvi iesaistīts dialogā ar ASV Kongresu par nolīguma noslēgšanu;

39.   atzinīgi vērtē progresu informācijas apmaiņā starp ES un Krieviju, taču atgādina, ka šo procesu joprojām iespējams pilnveidot, it īpaši attiecībā uz informāciju par organizēto noziedzību un terorismu;

40.   norāda, ka ir nepieciešams panākt būtisku Eiropas Savienības un Krievijas sadarbības uzlabošanos, lai Eiropas Savienībā un Eiropas kaimiņattiecību politikas teritorijā samazinātu nestabilitātes avotus, piemēram, slēptos Moldāvijas un Gruzijas konfliktus, kā arī krievu minoritāšu pārstāvju vardarbīgas radikālas darbības Eiropas Savienības dalībvalstīs;

41.   mudina Padomes prezidentūru un Komisiju noslēgt starptautiskas privāttiesību konvencijas, kas nepieciešamas Eiropas pilsoņu interešu aizstāvēšanai trešās valstīs, un strādāt, lai pastiprinātu ES un dalībvalstu uzticamību šajā procesā;

42.   atzinīgi vērtē patiesi izdevušos nolīgumus starp ES un ASV par personu izdošanu un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās; atzīmē, ka Kongress ir uzsācis šo nolīgumu ratifikācijas procedūru un aicina visas dalībvalstis darīt to pašu; un atzinīgi vērtē arī Eurojust un ASV sadarbības nolīgumu;

43.   aicina ASV un visas citas valstis, kuras piemēro noteikumus par ieceļošanas vīzām attiecībā uz dažām ES dalībvalstīm, nekavējoties atcelt vīzu režīmu un pret visiem ES dalībvalstu pilsoņiem izturēties vienādi; izsaka nožēlu par papildu informācijas apmaiņas klauzulas (pasažieru datu reģistra klauzulas) iekļaušanu ASV vīzu režīma atcelšanas programmas grozījumu priekšlikumā;

44.   uzskata, ka ES un ASV ir būtiski un lojāli sabiedrotie cīņā pret terorismu un ka ir jānoslēdz starptautisks nolīgums, lai nodrošinātu, ka SWIFT ievēro Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti(3); aicina starptautiskajā nolīgumā noteikt nepieciešamos drošības līdzekļus pret datu ļaunprātīgu izmantošanu ekonomiskiem un komerciāliem mērķiem; norāda, ka SWIFT jāpārtrauc pašreizējā prakse reproducēt visus datus spoguļvietnē ASV;

45.   uzstāj, ka ir svarīgi nodrošināt iedarbīgu robežkontroli, lai cīnītos pret nelikumīgu imigrāciju, un atsevišķos gadījumos tā var būt noderīga, lai apkarotu organizēto noziedzību un terorismu;

46.   iesaka, ka Frontex, palielinot tā darbības spējas un nodrošinot pietiekamus finanšu, cilvēku un tehniskos resursus, jāuzņemas galvenā operatīvā loma ārējo robežu pārvaldībā, īstenojot solidaritātes principu starp dalībvalstīm, jo tām visām kopīgi jārisina problēmas, kas saistītas ar Savienības ārējo robežu pārvaldību;

47.   aicina turpināt atbalstīt jauno dalībvalstu nemitīgos centienus aizsargāt Eiropas Savienības jauno ārējo austrumu robežu;

48.   atbalsta pastiprināto Eurojust lomu un tajā ietilpstošo valstu pilnvaru saskaņošanu, kam būtu jāuzlabo Eurojust spējas efektīvi koordinēt un ierosināt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu;

Starptautiskās solidaritātes stiprināšana attiecībā uz migrācijas, atpakaļuzņemšanas un patvēruma politikām

49.   iesaka Padomei pieņemt kopēju ES migrācijas politiku, ietverot tajā atbilstošus pasākumus, lai efektīvi risinātu gan legālās, gan nelegālās imigrācijas problēmas; šajā kontekstā pieprasa īstenot secinājumus, kurus pirms astoņiem gadiem pieņēma Tamperes Eiropadome un kurus apstiprināja Lahti neformālā Eiropadome, kā arī īstenot Hāgas programmu un 2006. gada Eiropadomes secinājumus attiecībā uz nepieciešamību piemērot 2005. gadā apstiprināto visaptverošo stratēģiju imigrācijas jomā;

50.   atzīmē, ka imigrācija var sniegt ievērojamu labumu, ja tā tiek rūpīgi pārvaldīta, solidarizējoties un veidojot partnerību ar trešām valstīm, un ka topošajā ES migrācijas politikā imigrantu integrēšanai ir jābūt tās galvenajam elementam; uzsver, ka ES darbības, kuru mērķis ir uzlabot trešo valstu spējas pārvaldīt migrācijas plūsmu un savas robežas, ir jāveic uz efektīvas attīstības politikas pamata, ņemot vērā īpašo ekonomisko un sociālo situāciju un pievēršoties īstajiem legālās un nelegālās migrācijas avotiem attiecīgajās valstīs, piemēram, nabadzībai un nepietiekamai cilvēktiesību ievērošanai, un jāiekļauj palīdzība migrācijas plūsmu pārvaldības spēju attīstīšanai, kā arī efektīvai attīstībai un līdzattīstībai;

51.   aicina Padomi ieviest koplēmuma un kvalificēta balsu vairākuma balsojuma procedūru legālās migrācijas un imigrantu integrācijas jomās, lai uzlabotu lēmumu pieņemšanu un pabeigtu 2005. gadā sākto procesu, kad Kopienas kompetencē ietvēra jautājumu risināšanu par nelegālo migrāciju un robežkontroli;

52.   aicina Padomi un Komisiju darīt visu, lai izcelsmes un tranzīta valstis efektīvi sadarbojas ar ES un tās dalībvalstīm ar mērķi novērst nelegālo imigrāciju un apkarot organizācijas, kas nodarbojas ar cilvēku tirdzniecību; aicina Padomi un Komisiju arī regulāri vērtēt, cik lielā mērā šīs trešās valstis sadarbojas nelegālās imigrācijas jomā, un tāpēc uzsver to nozīmi, kāda ir trešo valstu uzraudzības un vērtēšanas mehānismam nelegālās imigrācijas apkarošanas jomā, ko 2003. gadā izveidoja Padome pēc Saloniku 2003. gada 19. un 20. jūnija Eiropadomes iniciatīvas;

53.   pieprasa bez liekas kavēšanās izveidot kopīgu Eiropas patvēruma sistēmu un mudina Padomi novērst jebkādus šķēršļus tās veidošanā;

54.   uzskata, ka atpakaļuzņemšanas nolīgumu noslēgšana ir prioritāte plašākas nelegālās imigrācijas apkarošanas stratēģijā; atgādina, ka ir vajadzīgi skaidri, pārskatāmi un taisnīgi kopīgi noteikumi par atgriešanos; pauž bažas par to, ka ES vārdā parakstītajos atpakaļuzņemšanas nolīgumos nav nepārprotamā veidā norādīts, ka nolīgums neattiecas uz patvēruma meklētājiem, un līdz ar to var notikt tādu patvēruma meklētāju izdošana, kuru prasības patiesums nav pārbaudīts vai kuru prasība noraidīta vai atzīta par nepamatotu tādēļ, ka attiecīgā valsts tiek uzskatīta par drošu trešo valsti; pieprasa drošības pasākumus, lai nodrošinātu neizraidīšanas principa ievērošanu;

55.   iesaka, ja ir iespējams un pamatojoties uz savstarpības principu, sākt sarunas par direktīvām par vīzu atvieglotu izsniegšanu trešo valstu pilsoņiem, lai attīstītu patiesu partnerību jautājumos par migrācijas pārvaldību; aicina Padomi mudināt dalībvalstis samazināt maksu par vīzu, lai Eiropas kaimiņattiecību politikas valstīs veicinātu demokrātiju un lai drošības vārdā neradītu papildu šķēršļus ceļotājiem, kas vēlas šķērsot robežu likumīgi;

56.   atbalsta reģionālās aizsardzības programmas, kuras Komisija ir izstrādājusi ciešā sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas augsto komisāru bēgļu jautājumos un iesaistītajām trešām valstīm, un atgādina, ka ir svarīgi nodrošināt, lai tie, kuriem ir vajadzīga aizsardzība, spētu to saņemt pēc iespējas ātrāk neatkarīgi no valsts vai reģiona, kurā viņi atrodas;

o
o   o

57.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomei, Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 166 E, 7.7.2005., 58. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0032. (3) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.