Eiropas Parlamenta 2007. gada 21. jūnija ieteikums Padomei par sarunu norisi saistībā ar pamatlīgumu par rasisma un ksenofobijas apkarošanu (2007/2067(INI))
Eiropas Parlaments,
‐ ņemot vērā ieteikuma priekšlikumu Padomei par sarunu norisi saistībā ar pamatlīgumu par rasisma un ksenofobijas apkarošanu, ko PSE grupas vārdā iesniedza Martine Roure (B6-0076/2007),
‐ ņemot vērā 2002. gada 4. jūlija nostāju rasisma un ksenofobijas apkarošanas jautājumā(1),
‐ ņemot vērā Padomes 1996. gada 15. jūlija pieņemto vienoto rīcību 96/443/TI, pamatojoties uz Eiropas Savienības līguma K.3. pantu par rasisma un ksenofobijas darbību apkarošanu(2),
‐ ņemot vērā Padomes pamatlēmuma priekšlikumu par rasisma un ksenofobijas apkarošanu (COM(2001)0664)(3),
‐ ņemot vērā Padomes 2005. gada pamatpriekšlikumu, tā saukto "Luksemburgas kompromisu"(4),
‐ ņemot vērā Padomes 2007. gada janvāra pamatpriekšlikumu(5),
‐ ņemot vērā 1966. gada 16. decembra Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un it īpaši 20. panta 2. punktu,
‐ ņemot vērā 1965. gada 21. decembra Starptautisko konvenciju par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu,
‐ ņemot 2003. gada 28. janvāra Konvencijas par kibernoziegumiem papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās(6),
‐ ņemot vērā Reglamenta 114. panta 3. punktu un 94. pantu,
‐ ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6-0151/2007),
A. tā kā Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centra gada ziņojumi, salīdzinošie ziņojumi par rasistiskajiem noziegumiem, kā arī divi nesen izdotie ziņojumi par antisemītismu un islamofobiju atklāj, ka rasistiski noziegumi ir pastāvīga un nemainīga problēma visās dalībvalstīs; tiek lēsts, ka 2004. gadā vairāk nekā 9 miljoni personu ir kļuvušas par rasistisku noziegumu upuriem;
B. tā kā 2007. gads ir izsludināts par Eiropas vienlīdzīgu iespēju gadu un tā kā šajā gadā ir īpaši jāpastiprina visu diskriminācijas veidu apkarošana;
C. tā kā ir jāsaglabā līdzsvars starp vārda brīvības ievērošanu un cīņu pret rasismu un ksenofobiju;
D. tā kā, pat ja šajā jomā tiek piemērota krimināltiesiska pieeja, tajā jāņem vērā, ka uz brīvībām un tiesībām balstītā kultūrā krimināllikumi vienmēr ir galējais un pēdējais līdzeklis, kas jāizmanto pēc iespējas mazāk; uzskatot arī, ka likumdošanas politika šajā jomā ir jāvērtē, pienācīgi ņemot vērā visas esošās vērtības un it īpaši konfliktu starp vārda brīvību un katra cilvēka tiesībām uz vienlīdzīgu attieksmi un cieņu;
E. tā kā vārda un biedrošanās brīvība ir jāaizsargā, ja vien tā netiek izmantota, lai sludinātu spēka lietošanu, vardarbību vai naidu, aicinātu vai kūdītu uz nelikumīgām darbībām un veicinātu šādu darbību iespējamību;
F. tā kā visās dalībvalstīs pastāv tiesību akti rasisma un ksenofobijas apkarošanai, taču starp tiem ir būtiskas atšķirības; tā kā šādas atšķirības liecina par to, ka ir nepieciešams Eiropas līmenī veikt noteikta līmeņa saskaņošanu, lai efektīvi apkarotu pārrobežu un Eiropas mēroga rasismu un ksenofobiju;
G. tā kā rasisms un ksenofobija visā Eiropas Savienībā ir enerģiski jāapkaro, pirmām kārtām izmantojot izglītību un nemitīgu sociālo un politisko diskursu, kas atmasko rasisma un ksonofobijas argumentus un izolē to izplatītājus;
H. tā kā pēc sarunām, kas ilga sešus gadus, Padome 2007. gada 19. aprīlī Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksmē beidzot panāca politisku vienošanos par rasisma un ksenofobijas apkarošanas pamatlēmuma projektu;
I. tā kā šī politiskā vienošanās ir vairākus gadus ilgušu sarunu rezultāts un tai ir jākļūst par sākuma punktu, lai Eiropā šajā jomā izstrādātu atbilstīgāku likumdošanu;
J. atgādinot, ka 2002. gada 4. jūlijā Eiropas Parlaments pieņēma iepriekšminēto nostāju, kuras pamatā tomēr bija Komisijas 2001. gada sākotnējais priekšlikums, un ka 2007. gada 19. aprīlī panāktā politiskā vienošanās ir spraigu sarunu rezultāts un līdz ar to būtiski ir grozīts Komisijas sākotnējais teksts; tādēļ uzskata, ka ar Eiropas Parlamentu ir jāapspriežas atkārtoti, pamatojoties šo jauno tekstu;
K. atgādinot, ka līdz ar šā pamatlēmuma pieņemšanu tiks atcelta vienotā rīcība un tāpēc pamatlēmums nedrīkst būt šaurāks par to;
1. ņemot vērā to pamatlēmuma priekšlikumu, par kuru 2007. gada 19. aprīlī Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksmē panāca politisku vienošanos, vēršas pie Padomes ar šādiem ieteikumiem:
a)
sniegt spēcīgu politisku vēstījumu, paužot atbalstu pilsoņu Eiropai un nodrošināt pastiprinātu pamattiesību aizsardzību, finalizējot tekstu pēc iespējas ātrāk un nodrošinot tā publicitāti;
b)
nodrošināt, ka cīņa pret rasismu un ksenofobiju tiek veikta galvenokārt ar izglītošanu, kas veicina mieru, nevardarbību un pamattiesību ievērošanu, un ar ES līmeņa dialogu starp ticībām un kultūrām;
c)
nodrošināt, lai šis pamatlēmums sniegtu eiropeisku pievienoto vērtību salīdzinājumā ar 1996. gada vienoto rīcību;
d)
kopā ar Komisiju aktīvāk piemērot pašreizējos diskriminācijas un rasisma novēršanas tiesību aktus un līguma noteikumus un cieši uzraudzīt pamatlēmuma transponēšanu un īstenošanu visās dalībvalstīs, kā arī sniegt ziņojumus Eiropas Parlamentam; nodrošināt, lai Komisija uzsāktu pārkāpumu izmeklēšanas procesus pret dalībvalstīm, kuras nepiemēro tiesību aktus;
e)
atzīt, ka dažas dalībvalstis var saukt pie kriminālatbildības par genocīda, noziegumu pret cilvēci un kara noziegumu noliegšanu vai atklātu noniecināšanu;
f)
pamatlēmuma galīgajā tekstā ietvert rasistisku un ksenofobisku pārkāpumu definīciju, kas jau ir iekļauta iepriekšminētajā Komisijas priekšlikumā, saskaņā ar kuru "rasistiskas vai ksenofobiskas grupas vadīšana, atbalstīšana vai piedalīšanās tās aktivitātēs ar nolūku veicināt organizācijas kriminālās aktivitātes" ir sodāma kā kriminālpārkāpums;
g)
izslēgt sabiedriskās kārtības traucējuma jēdzienu, jo tas nav balstīts uz precīzu šā jēdziena definīciju un definēt draudīgu, aizvainojošu vai aizskarošu uzvedību, lai dalībvalstis var lemt, vai par kādu no uzvedības veidiem ir jāsaņem sods vai nav;
h)
iekļaut nevājināšanas klauzulu, kāda paredzēta 6. pantā Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvā 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības(7), lai šā pamatlēmuma pieņemšana neizraisītu pastāvošās aizsardzības pavājināšanos;
i)
nodrošināt, lai, īstenojot pamatlēmumu, netiktu aizskartas saistības, kas noteiktas saskaņā ar iepriekš minēto Starptautisko konvenciju par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu,
j)
Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras paspārnē izveidot grupu, kura novērotu šādus pārkāpumus dalībvalstīs un kuras uzdevums būtu reģistrēt, uzglabāt un klasificēt attiecīgos datus;
k)
nodrošināt veiksmīgu pamatlēmuma īstenošanu, ļaujot Komisijas ziņojumā ievērot Pamattiesību aģentūras un attiecīgo NVO viedokli saskaņā ar Direktīvā 2000/43/EK izveidoto modeli;
l)
ieviest visaptverošu tiesisko regulējumu, kas veicinātu jebkādas diskriminācijas apkarošanu, ātri pieņemot visaptverošu direktīvu par cīņu pret diskrimināciju (saskaņā ar Līguma 13. pantu), kam būtu jānodrošina efektīvas, samērīgas un atturošas kriminālsankcijas par jebkādu diskrimināciju, kā arī administratīvas sankcijas, tādas rehabilitējošas sankcijas kā obligāta izglītošanās un sabiedriskais darbs vai soda naudas, kurām sabiedrisku darbinieku un varasiestāžu pārstāvju gadījumu jābūt lielākām, jo viņu statuss uzskatāms par atbildību pastiprinošu apstākli;
m)
ņemt vērā to, ka diskriminācijas iemesliem, kuri uzskaitīti Līguma 13.pantā, nav jābūt hierarhiski sakārtotiem, un ka līdz ar to Padomei vienlīdzīgi jāattiecas pret šiem diskriminācijas veidiem; jāparedz kriminālatbildība par naida noziegumiem un vardarbīgiem noziegumiem, kuru pamatā ir diskriminatīvi iemesli vai to kombinācija (vairākkārtēja diskriminācija);
n)
uzņemties saistības ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā pamatlēmuma transponēšanas pārskatīt tā noteikumus, pamatojoties uz novērtējuma ziņojumu, ko nosūtīs dalībvalstis saistībā ar īpaši 1. panta īstenošanu, kura mērķis ir samazināt izņēmumu piemērošanas jomu;
2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo ieteikumu Padomei un informācijas nolūkā Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem un valdībām.