Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas Zaļo grāmatu par patērētāju acquis pārskatīšanu (COM(2006)0744) un EK patērētāju tiesību apkopojumu ‐ salīdzinošo analīzi(1),

–   ņemot vērā 2007. gada 24. janvārī Eiropas Parlamentā notikušo atklāto izskatīšanu, kā arī ekspertu pētījumus, ar kuriem iepazīstināja izskatīšanas laikā, saistībā ar patērētāju uzticēšanos digitālajai videi,

–   ņemot vērā EK līgumu un jo īpaši tā 95. un 153. pantu,

–   ņemot vērā tā 2006. gada 23. marta rezolūciju par Eiropas līgumtiesībām un acquis pārskatīšanu: turpmākā virzība(2), kā arī tā 2006. gada 7. septembra rezolūciju par Eiropas līgumtiesībām(3),

–   ņemot vērā spēkā esošos Kopienas tiesību aktus patērētāju aizsardzības, e-tirdzniecības un informācijas sabiedrības attīstības jomā;

–   ņemot vērā Vācijas prezidentūras Hartu, kuras nosaukums ir "Patērētāju suverenitāte digitālajā pasaulē",

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu par surogātpasta, spiegprogrammatūru un ļaunprātīgu programmatūru apkarošana (COM(2006)0688),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu par elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu ES tiesiskā regulējuma pārskatīšanu (COM(2006)0334),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu, kā arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A6-0191/2007),

A.   tā kā ciparu tehnoloģijas ir daļa no ikdienas, informācijas un sakaru tehnoloģiju (IST) nozarei ir nozīmīga loma, nodrošinot bāzes sistēmas, ierīces, programmatūru, informācijas pakalpojumus, saziņu, izklaidi un kultūras preces, robeža starp precēm un pakalpojumiem kļūst nenoteikta, dažādi informācijas un sakaru tehnoloģiju veidi saplūst, pirkšanas metodes kļūst daudzveidīgākas un patērētāji aizvien lielākā mērā nosaka produktu saturu vai to pievienoto vērtību; tā kā šajā sarežģītajā un jaunajā struktūrā kļūst arī aizvien grūtāk noteikt, kurš nodrošina kāda pakalpojuma atsevišķu daļu, un saprast, kādu ietekmi atstāj noteiktas tehnoloģijas un jauni uzņēmējdarbības modeļi;

B.   tā kā Eiropas patērētāju un uzņēmumu uzticēšanās digitālajai videi ir nepietiekama un Eiropa, no dažu e-tirdzniecības aspektu viedokļa raugoties, atpaliek no ASV un Āzijas;

C.   tā kā par spīti digitālo komunikāciju potenciālam tikai 6 % patērētāju ir iesaistīti preču, pakalpojumu un satura pārrobežu e-tirdzniecībā, lai gan šis rādītājs pieaug;

D.   tā kā, neskatoties uz alternatīvās strīdu izšķiršanas (ASI) potenciālu, šādas sistēmas regulāri izmanto tika 3 % mazumtirgotāju un 41 % mazumtirgotāju nav informēti par šādu instrumentu izmantošanas iespējām;

E.   tā kā ES digitālā tirgus attīstība ievērojami palielinātu ES konkurētspēju globālajā tirdzniecībā;

F.   tā kā interneta neitralitāte būtu padziļināti jāpēta un cieši jāuzrauga Eiropas līmenī ar mērķi atraisīt un pilnībā izmantot tā potenciālu, lai veicinātu patērētāju izvēli un sniegtu arī jaunajiem uzņēmumiem vienlīdzīgu piekļuvi iekšējam tirgum;

G.   tā kā ES elektroniskā tirgus sadrumstalotība apdraud acquis communautaire paredzētās tiesības;

H.   tā kā digitālā plaisa ir sociāla un ģeogrāfiska un tā kā tie cilvēki, kas negūst labumu no digitālajiem sasniegumiem, bieži atrodas nelabvēlīgu apstākļu ietekmētos un lauku rajonos;

I.   tā kā ES pārrobežu e-tirdzniecībā Eiropas patērētājiem un uzņēmējiem nav nodrošināta pietiekama juridiskā noteiktība, salīdzinot ar darījumiem valsts ietvaros un darījumiem ārpus ES;

J.   tā kā viens darījums elektroniskā veidā ir pakļauts daudzām tiesību normām, nosakot atšķirīgas prasības, kas nenodrošina uzņēmējiem un patērētajiem skaidrus un viegli ieviešamus noteikumus,

K.   tā kā informācijas sabiedrības nākotne lielā mērā ir atkarīga no spējas nodrošināt personas datu pienācīgu aizsardzību, kā arī drošības augstu līmeni elektroniskajā vidē,

1.   aicina Komisiju atbalstīt tādu piemērotu stratēģiju e-tirdzniecības attīstībai, kas paaugstinātu patērētāju uzticēšanās digitālajai videi pašreizējo zemo līmeni, radītu pievilcīgāku uzņēmējdarbības vidi, uzlabotu tiesību aktu kvalitāti, stiprinātu patērētāju tiesības un mazo uzņēmēju stāvokli tirgū un novērstu iekšējā tirgus sadrumstalotību digitālajā vidē; šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par ES Patērētāju politikas stratēģiju 2007.-2013. gadam ‐ patērētāju tiesību nodrošināšana, labklājības uzlabošana, efektīva aizsardzība (COM(2007)0099);

2.   aicina Komisiju papildus centieniem uzlabot tiesību aktu kvalitāti pievērst uzmanību atbilstošu noteikumu izstrādei saistībā ar pārrobežu e-tirdzniecību, ieviešot standartus, kurus Eiropas uzticības zīmju pārrobežu e-tirdzniecībai īpašnieki brīvprātīgi ievērotu;

3.   aicina Komisiju ieteikt stratēģiju, lai vairotu patērētāju uzticēšanos digitālajai videi kopumā, pamatojoties uz pieredzi, kas iegūta iniciatīvas par uzticēšanos digitālajai videi ietvaros(4);

4.   pauž pārliecību par to, ka ir nepieciešams praksē nekavējoties īstenot e-iekļaušanas iniciatīvu; tāpēc aicina Komisiju mudināt dalībvalstis, kas ir parakstījušas šo Viseiropas iniciatīvu, darboties šā mērķa sasniegšanai;

5.   pauž pārliecību, ka ir jāievieš "patērētāja" plašāka definīcija, kas būtu vairāk piemērota informācijas sabiedrībai;

6.   ir pārliecināts, ka, lai stiprinātu mazo uzņēmēju stāvokli informācijas sabiedrības tirgū, tiem ir nepieciešama īpaša aizsardzība;

7.   uzsver, ka pastāv faktori, kas veicina patērētāju nepietiekamu uzticēšanos digitālajai videi, un tāpēc uzskata, ka ir jāīsteno aktīva politika un jāatbalsta īpaši mehānismi patērētāju uzticēšanās vairošanai, nodrošinot to, ka darījumus digitālajā vidē var droši veikt piemērotā veidā;

8.   aicina Komisiju atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 27. oktobra Regulas (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā (Regula par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā)(5) 8. pantam noslēgt ar trešām valstīm (jo īpaši ESAO valstīm) sadarbības līgumus patērētāju aizsardzības jomā, kas ļaus labāk ieviest patērētāju tiesības digitālajā vidē;

9.   atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu ar mērķi pārskatīt un atjaunināt patērētāju acquis un jo sevišķi īpašo uzmanību, kas pievērsta e-tirdzniecībai;

Patērētāju uzticēšanās digitālajai videi vairošana

10.   uzskata, ka jaunā stratēģija par uzticēšanos digitālajai videi veicinātu patērētāju uzticēšanās vairošanos, jo īpaši panākot progresu šajās jomās:

11.   uzsver, cik svarīgi ir, lai visas dalībvalstis laikus un efektīvi transponē Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvu 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem (negodīgas komercprakses direktīva)(6), kas ir galvenais instruments patērētāju aizsardzības nodrošināšanai pārrobežu darījumos;

12.   uzskata arī, ka atjaunotajai iniciatīvai par uzticēšanos digitālajai videi jābūt saistītai ne tikai ar patērētāju aizsardzību, bet arī jāievieš saskaņota pieeja jautājumam par digitālo vidi kopumā, iekļaujot ārpustirgus faktoru, piemēram, privātās dzīves aizsardzības, plašas sabiedrības piekļuves informācijas tehnoloģijām ("e-iekļaušana"), interneta drošības un citu faktoru, analīzi;

13.   uzstāj, ka Eiropas iedzīvotāju tiesības piekļūt digitālajai videi ir būtiski svarīgas un šajā sakarā atgādina, cik nozīmīgi ir ieviest atbilstošus finanšu un juridiskos instrumentus, lai veicinātu e-iekļaušanu, galvenokārt stiprinot un nepieciešamības gadījumā elektronisko sakaru jomā piemērojot saistības attiecībā uz universālajiem pakalpojumiem, kā arī piešķirot finanšu resursus ieguldījumiem digitālo sakaru infrastruktūras attīstībā;

14.   pauž pārliecību, ka par turpmākajiem pasākumiem ir jākonsultējas ar ieinteresētajām pusēm (rūpniecības nozares un patērētāju organizāciju pārstāvjiem);

e- tirdzniecības kultūra

15.   aicina Komisiju sākt noteikt brīvprātīgus Eiropas standartus pārrobežu tirdzniecības atvieglošanai, proti, tādus Eiropas standartus, kuri izstrādāti, lai pārvarētu valodas un spēkā esošo tiesību aktu atšķirības dažādās dalībvalstīs, jo tas ir faktors, kas rada nopietnus šķēršļus, neļaujot ne patērētājiem, ne maziem un vidējiem uzņēmumiem pilnībā izmantot iekšējā tirgus potenciālu digitālajā vidē ;

16.   aicina Komisiju atbalstīs brīvprātīgu standarta līgumu un brīvprātīgu tirdzniecības vispārējo standarta noteikumu un nosacījumu izveidi e-tirdzniecībā, lai nodrošinātu līdzsvarotas attiecības, ņemot vērā, ka parasti ne patērētāji, ne uzņēmēji nav eksperti juridiskos vai tehniskos jautājumos, tomēr atstājot pusēm iespēju brīvi slēgt līgumus, pamatojoties uz civiltiesību pamatprincipu par brīvību slēgt līgumus;

17.   aicina Komisiju ieviest prasību tiem uzņēmējiem, kuri brīvprātīgi izmanto standarta līgumus un tirdzniecības vispārējos standarta noteikumus un nosacījumus, norādīt noteikumus, kuri atšķiras no attiecīgajiem noteikumiem un nosacījumiem;

18.   aicina Komisiju ieteikt grozīt noteikumus attiecībā uz elektroniskajiem sakariem, lai tādējādi uzlabotu pārredzamību un informācijas publicēšanu tiešajiem lietotājiem;

Eiropas uzticības zīme pārrobežu e-tirdzniecībai

19.   aicina Komisiju pēc tam, kad iekšējā tirgū ir novērsti šķēršļi mazumtirdzniecības integrācijai, novērtēt, kādas ir iespējas noteikt nosacījumus un logo Eiropas uzticības zīmēm, lai tādējādi garantētu lielāku noteiktību pārrobežu e-tirdzniecības jomā, un šajā sakarā nodrošināt vispārēju tiesisko regulējumu brīvprātīgām uzticības zīmēs, kā to aicināja darīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija direktīvā 2000/31/EK par e-tirdzniecību(7); šajā sakarā iesaka paredzēt:

20.   tomēr atzīmē šādas problēmas saistībā ar efektīvu uzticības zīmju shēmu ieviešanu:

21.   ir pārliecināts, ka šie ir visefektīvākie patērētāju uzticēšanās vairošanas veidi:

22.   atzīmē, ka Negodīgās komercprakses direktīva attiecas uz uzticības zīmju un citu zīmju krāpniecisku izmantošanu, kā arī nepatiesām patērētāju atsauksmēm; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka to nacionālie patērētāju aizsardzības centri tiek brīdināti par šādiem pārkāpumiem;

23.   aicina Komisiju novērtēt pieredzi, kas jau ir gūta saistībā ar esošajām un veiksmīgajām uzticības zīmēm, jo īpaši tām, kas darbojas vairāk kā vienā dalībvalstī, tādām kā Euro-Label, un izmantot šo pieredzi, izstrādājot ES uzticības zīmi pārrobežu e-tirdzniecībai (tostarp arī pārbaudīt, vai uzticības zīmju izplatīšanu jaunajās dalībvalstīs varētu kavēt resursu nepietiekamība šādu zīmju ieviešanas finansēšanai);

24.   ir cieši pārliecināts, ka uzticības zīmes sniedz, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, būtisku iespēju vairot patērētāju uzticēšanos digitālajai videi;

Eiropas patērētāju tiesību informācijas sabiedrībā harta

25.   aicina Komisiju pēc apspriešanās ar patērētāju organizācijām iesniegt Eiropas patērētāju tiesību hartu, kurā būtu precizētas informācijas sabiedrības dalībnieku, tostarp patērētāju, tiesības un pienākumi un jo īpaši lietotāju tiesības saistībā ar digitālo saturu (t.i., lietotāju tiesības un pienākumi, izmantojot digitālo saturu), tādas lietotāju tiesības, kuras nodrošina savietojamības pamatstandartus, kā arī īpaši neaizsargātu lietotāju tiesības (t.i., interneta lappušu pieejamības uzlabošana invalīdiem); gadījumā, ja kādu laiku nebūs iespējams sagatavot hartu šīs jomas dinamiskās attīstības dēļ, aicina Komisiju sagatavot rokasgrāmatu, kurā būtu izskaidrotas informācijas sabiedrības dalībnieku tiesības un pienākumi atbilstoši pašreizējam acquis;

26.   aicina Komisiju ieviest lietotāju pamatbrīvības un tiesības informācijas sabiedrībā; šajā sakarā uzskata, ka dažas lietotāju pamatbrīvības un tiesības ir jāparedz gaidāmajā Paziņojumā par tiešsaistes saturu vienotajā tirgū;

27.   uzskata, ka interneta vide un digitālās tehnoloģijas ļauj piedāvāt patērētājiem plašu klāstu jaunu produktu un pakalpojumu un ka šādu pakalpojumu pamatā ir intelektuālais īpašums; ir pārliecināts, ka, lai patērētāji varētu pilnībā izmantot šos pakalpojumus un lai viņu cerības tiktu attaisnotas, viņiem ir nepieciešama skaidra informācija par to, ko viņi var vai nevar darīt saistībā ar digitālo saturu, digitālo tiesību pārvaldību un tehnoloģiskās aizsardzības jautājumiem; ir pārliecināts, ka patērētājiem ir jābūt tiesīgiem izmantot savietojamības risinājumus;

28.   aicina Komisiju izplatīt Eiropas hartu par lietotāju tiesībām un mudināt dalībvalstis un iesaistītās organizācijas to izplatīt visiem interneta lietotājiem, lai tādējādi viņi būtu informēti par savām tiesībām un varētu tās aizstāvēt;

Iekšējā tirgus sadrumstalotība digitālajā vidē

29.   aicina Komisiju ieteikt pasākumus, lai novērstu iekšējā tirgus sadrumstalotību digitālajā vidē (piemēram, atteikumus piekļūt pārrobežu tirdzniecības kontekstā piedāvātajām precēm, pakalpojumiem un saturam), kas būtiski ietekmē patērētājus jaunajās un mazajās dalībvalstīs, tikai pamatojoties uz nacionalitāti, dzīvesvietu un uz to, vai viņiem pieder noteiktā dalībvalstī izdota maksājumu karte, un regulāri informēt Parlamentu par panākumiem šajā jomā;

30.   ir cieši pārliecināts, ka nav pieņemami, ka daži uzņēmēji, kas piegādā preces vai nodrošina pakalpojumus un saturu ar interneta palīdzību vairākās dalībvalstīs, liedz patērētājiem piekļuvi to tīmekļa vietnēm atsevišķās dalībvalstīs un liek patērētājiem izmantot tīmekļa vietnes dalībvalstī, kurā ir paterētāja pastāvīgā dzīvesvieta vai kuras pilsonis viņš vai viņa ir;

31.   aicina Komisiju ieteikt noteikumu par piekļuvi produktiem, kurus piegādā pāri robežām, atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 20. pantam;

32.   aicina Komisiju cieši uzraudzīt Pakalpojumu direktīvas 20. panta efektivitāti, jo īpaši saistībā ar objektīviem kritērijiem;

33.   atzinīgi vērtē to, ka Komisija pēta, kā teritoriālā licencēšana vai ekskluzīvie teritoriālie nolīgumi ir pretrunā ar iekšējo tirgu, un atbalsta to, kā arī aicina sniegt Parlamentam pilnīgu informāciju par šo pētījumu rezultātiem;

34.   uzsver, cik būtiski ir nodrošināt, ka Eiropas digitālās vides uzņēmējiem ir pamatots iemesls piedāvāt preces, pakalpojumus un saturu pāri robežām visā iekšējā tirgū;

35.   atzīmē, ka savietojamība ir būtisks ekonomisks faktors, un uzsver, cik svarīgi ir šai nozarei īpaši izveidoti, pieejami un sadarbspējīgi standarti tehniskajā un juridiskajā līmeni, jo tas ļautu veidot apjomradītos ietaupījumus, nodrošinātu patērētājiem nediskriminējošu piekļuvi iekārtām, pakalpojumiem un saturam, veicinātu tehnoloģiju ātru ieviešanu un palīdzētu novērst tirgus sadrumstalotību; uzsver, ka vismaz patērētāju (tiešo lietotāju) līmenī ir jāveicina ierīču, pakalpojumu un satura patiesa savietojamība;

Patērētāju tiesiskās aizsardzības stiprināšana digitālajā vidē

36.   ir pārliecināts, ka patērētāju uzticēšanos digitālajai videi būtu iespējams vairot, ieviešot skaidrāku un uzlabotu patērētāju acquis communautaire, kas būtu virzīts uz horizontālu juridisku pasākumu ieviešanu un patērētāju līgumtiesību noteiktu aspektu saskaņošanu; aicina Komisiju iesniegt Parlamentam un Padomei ziņojumu par e-tirdzniecības direktīvas īstenošanu, norādot jautājumus, kas ir saistīti ar patērētāju uzticēšanos;

37.   atzinīgi vērtē ieteikumu, ko Komisija izteica tās Zaļajā grāmatā par patērētāju acquis pārskatīšanu, par ciparu datņu iekļaušanu Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Direktīvas 1999/44/EK par dažiem patēriņa preču pārdošanas aspektiem un saistītajām garantijām darbības jomā(9);

38.   pauž pārliecību, ka negodīgu līguma noteikumu režīma piemērošanu vajadzētu stiprināt tiešo lietotāju licenču līgumu jomā un tajā vajadzētu iekļaut "tehniskos līguma noteikumus";

39.   aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu par noteikumu saistībā ar tālpārdošanas līgumiem attiecināšanu arī uz līgumiem, kas noslēgti starp patērētajiem un profesionāliem uzņēmējiem tiešsaistes izsolēs, kā arī uz līgumiem par tādiem tūrisma pakalpojumiem (lidmašīnu biļetes, izmitināšana viesnīcā, auto noma, pakalpojumi brīvā laika pavadīšanai un tamlīdzīgi), kas individuāli pasūtīti internetā;

40.   aicina Komisiju vienkāršot un standartizēt prasības par obligāto informāciju, kas pārdevējam jānodrošina pircējam e-tirdzniecības pārvedumos, un šādas informācijas kontekstā par galveno noteikt būtisko un obligāto informāciju;

41.   aicina Komisiju piegādes ķēdi digitālajā vidē padarīt pārredzamāku, lai tādējādi nodrošinātu, ka patērētājs vienmēr ir informēts par piegādātāja personību un par to, vai piegādātājs ir starpnieks vai tiešais piegādātājs;

42.   ir cieši pārliecināts, ka ir nepieņemami, ka patērētāji bez atbilstoša brīdinājuma tiek novirzīti no pārdevēja tīmekļa vietnes uz citu tīmekļa vietni, jo tādējādi preču, pakalpojumu vai satura patiesā piegādātāja personība tiek slēpta no patērētāja;

43.   aicina Komisiju stiprināt patērētāju aizsardzību gadījumos, kad patērētājs uzņemas visus līguma riskus, piemēram, veicot priekšapmaksu, un jo īpaši elektroniskajos līgumos;

44.   aicina Komisiju paātrināt apspriedes par darbībām saistībā ar kolektīvās kompensēšanas mehānismiem uzņēmumu un patērētāju (B2C) pārrobežu strīdos saistībā ar digitālo vidi;

45.   atgādinot par SOLVIT un Eiropas Patērētāju aizsardzības centru tīkla pozitīvo pieredzi, aicina izveidot Eiropas e-patērētāju informācijas sistēmu, kura sniegtu visiem Eiropas e-patērētājiem detalizētus ieteikumus un informāciju par patērētāju un uzņēmumu tiesībām un pienākumiem digitālajā vidē, praktisku informāciju par ASI iespējām kopumā un, ja nepieciešams, arī atsevišķos gadījumos;

46.   aicina Komisiju ar gan regulējošu, gan tehnisku pasākumu palīdzību nodrošināt, ka patērētāji ir efektīvi aizsargāti pret uzbrukumiem drošībai un privātumam digitālajā vidē;

47.   aicina Komisiju rūpīgi uzraudzīt patērētāju aizsardzības attīstību e-tirdzniecībā, ko veic ar mobilo telefonu palīdzību, īpašu uzmanību cita starpā pievēršot gados jaunu patērētāju aizsardzībai;

48.   aicina dalībvalstis sadarboties, cenšoties sasniegt mērķi nodrošināt patērētāju augsta līmeņa aizsardzību digitālajā vidē visā iekšējā tirgū;

49.   aicina Komisiju regulāri (ideālā variantā reizi gadā) ziņot Parlamentam par sasniegto saistībā ar patērētāju aizsardzību digitālajā vidē, tostarp par praktiskām darbībām šīs rezolūcijas īstenošanai;

o
o   o

50.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) http://ec.europa.eu/consumers/cons_int/safe_shop/acquis/comp_analysis_en.pdf (2) OV C 292 E, 1.12.2006., 109. lpp. (3) OV C 305 E, 14.12.2006., 247. lpp. (4) Skatīt Komisijas darba dokumentu "Patērētāju uzticēšanās e-tirdzniecībai: mācība, kas gūta no iniciatīvas par uzticēšanos digitālajai videi". (5) OV L 364, 9.12.2004., 1. lpp. (6) OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp. (7) OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp. (8) OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp. (9) OV L 171, 7.7.1999., 12. lpp.