Choisissez la langue de votre document : bg - български es - español cs - čeština da - dansk de - Deutsch et - eesti keel el - ελληνικά en - English fr - français ga - Gaeilge hr - hrvatski it - italiano lv - latviešu valoda lt - lietuvių kalba hu - magyar mt - Malti nl - Nederlands pl - polski pt - português ro - română sk - slovenčina sl - slovenščina fi - suomi sv - svenska

Indekss  Pieņemtie teksti Trešdiena, 2007. gada 14. marts - Strasbūra Statistika attiecībā uz migrāciju un starptautisko aizsardzību ***I   Parlamentu sadarbības delegāciju skaits un sastāvs   Eiropas Aviācijas drošības aģentūra ***I   Tādas gaļas tirdzniecība, kas iegūta no liellopiem, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus *   ILO 2006. gada Konsolidētās jūrniecības darba konvencijas ratifikācija *   Vispārējas nozīmes sociālie pakalpojumi   ES-ASV gaisa satiksmes nolīgums   Kodolieroču neizplatīšana un atbruņošanās Statistika attiecībā uz migrāciju un starptautisko aizsardzību ***I  326k  26k Rezolūcija Teksts Eiropas Parlamenta 2007. gada 14. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Kopienas statistiku attiecībā uz migrāciju un starptautisko aizsardzību (COM(2005)0375 – C6-0279/2005 – 2005/0156(COD)) P6_TA(2007)0065 A6-0004/2007 (Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums) Eiropas Parlaments, –   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2005)0375)(1), –   ņemot vērā EK Līguma 251. panta 2. punktu un 285. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0279/2005), –   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, –   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6-0004/2006), 1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu; 2.   prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu; 3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai. Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2007. gada 14. marta, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2007 par Kopienas statistiku attiecībā uz migrāciju un starptautisko aizsardzību P6_TC1-COD(2005)0156 (Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta pirmā lasījuma nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (EK) Nr. 862/2007.) (1) OV vēl nav publicēts. Parlamentu sadarbības delegāciju skaits un sastāvs  190k  36k Eiropas Parlamenta 2007. gada 14. marta lēmums par parlamentu sadarbības delegāciju skaitu un sastāvu P6_TA(2007)0066 B6-0100/2007 Eiropas Parlaments, –   ņemot vērā Reglamenta 188. pantu, –   ņemot vērā 2004. gada 10. marta Lēmumu par parlamentu sadarbības delegāciju, delegāciju apvienotajās parlamentārajās komitejās un delegāciju parlamentārās sadarbības komitejās skaitu(1), –   ņemot vērā 2004. gada 14. septembra Lēmumu par parlamentu sadarbības delegāciju, delegāciju apvienotajās parlamentārajās komitejās un delegāciju parlamentārās sadarbības komitejās sastāvu(2), 1.   nolemj mainīt locekļu skaitu šādām parlamentu sadarbības delegācijām: Delegācija attiecībām ar Dienvidaustrumu Eiropas valstīm: 25 locekļi Delegācija attiecībām ar Baltkrieviju: 19 locekļi Delegācija attiecībām ar Izraēlu: 25 locekļi Delegācija attiecībām ar Palestīnas Likumdošanas padomi: 25 locekļi Delegācija attiecībām ar Magribas valstīm un Arābu Magribas Savienību (ieskaitot Lībiju): 25 locekļi Delegācija attiecībām ar Mašrikas valstīm: 23 locekļi Delegācija attiecībām ar Persijas līča valstīm, ieskaitot Jemenu: 19 locekļi Delegācija attiecībām ar Irānu: 21 loceklis Delegācija attiecībām ar Amerikas Savienotajām Valstīm: 42 locekļi Delegācija attiecībām ar Kanādu: 22 locekļi Delegācija attiecībām ar Centrālamerikas valstīm: 26 locekļi Delegācija attiecībām ar Andu Kopienu: 20 locekļi Delegācija attiecībām ar Mercosur: 28 locekļi Delegācija attiecībām ar Japānu: 28 locekļi Delegācija attiecībām ar Ķīnas Tautas Republiku: 39 locekļi Delegācija attiecībām ar Dienvidaustrumu Āzijas valstīm un Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociāciju (ASEAN): 22 locekļi Delegācija attiecībām ar Korejas pussalu: 17 locekļi Delegācija attiecībām ar Austrāliju un Jaunzēlandi: 24 locekļi Delegācija attiecībām ar Dienvidāfriku: 17 locekļi; 2.   nolemj Delegāciju attiecībām ar Dienvidāzijas valstīm un Dienvidāzijas Reģionālās sadarbības asociāciju (SAARC) sadalīt trijās delegācijās un katrai no tām noteikt šādu locekļu skaitu: Delegācija attiecībām ar Dienvidāzijas valstīm: 20 locekļi Delegācija attiecībām ar Indiju: 22 locekļi Delegācija attiecībām ar Afganistānu: 16 locekļi; 3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo lēmumu Padomei un Komisijai informācijai. (1) OV C 102, 28.4.2004., 635. lpp. (2) OV C 140 9.6.2005., 49. lpp. Eiropas Aviācijas drošības aģentūra ***I  671k  276k Rezolūcija Konsolidētais teksts Eiropas Parlamenta 2007. gada 14. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar kuru groza 2002. gada 15. jūlija Regulu (EK) Nr. 1592/2002 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi (COM(2005)0579 – C6-0403/2006 – 2005/0228(COD)) P6_TA(2007)0067 A6-0023/2007 (Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums) Eiropas Parlaments, –   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2005)0579)(1) –   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 80. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0403/2006), –   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, –   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A6-0023/2007), 1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu; 2.   uzskata, ka likumdošanas priekšlikumā norādītajai pamatsummai jāatbilst finanšu shēmas 1.a izdevumu kategorijas maksimālajam apjomam un 47. punkta noteikumiem Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(2), 3.   aicina Komisiju vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai to aizstāt ar citu tekstu; 4.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai. Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2007. gada 14. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2007, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1592/2002 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi P6_TC1-COD(2005)0228 (Teksts attiecas uz EEZ) EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 80. panta 2. punktu, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(3), apspriedušies ar Reģionu komiteju, saskaņā ar procedūru, kas noteikta Līguma(4) 251. pantā, tā kā: (1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 15. jūlija Regulas (EK) Nr. 1592/2002 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi(5) 2. apsvērumā noteikts, ka, cita starpā, jāizstrādā attiecīgas pamatprasības attiecībā uz gaisa kuģu ekspluatācijas un gaisa kuģu apkalpes locekļu licencēšanu un regulas piemērošanu trešo valstu gaisa kuģiem. Regulas 7. pantā noteikts, ka Komisija cik iespējams drīz iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei attiecīgus priekšlikumus attiecībā uz pamatprincipiem, piemērojamību un pamatprasībām attiecībā uz darbiniekiem un organizācijām, kas iesaistītas gaisa kuģu ekspluatācijā. (2)  Saskaņā ar standartiem, kas noteikti Konvencijā par starptautisko civilo aviāciju, kas parakstīta 1944. gada 7. decembrī Čikāgā ("Čikāgas Konvencija"), Kopienai jānosaka pamatprasības, kas piemērojamas personām un organizācijām, kuras iesaistītas gaisa kuģu ekspluatācijā, un personām un ražojumiem, kuri iesaistīti pilotu apmācībā un medicīniskajā pārbaudē. Komisijai vajadzīgas pilnvaras izstrādāt nepieciešamos īstenošanas noteikumus. (3)  Komisijai jāizvērtē, kādā mērā pilnvaras, kas saistītas ar atbilstības kopīgiem civilās aviācijas drošības noteikumiem pārraudzību, nākotnē būtu jānodod Eiropas Aviācijas Drošības Aģentūrai (turpmāk - Aģentūra). (4)  Eiropas pilsoņu aizsardzības līmenim vienmēr jābūt augstam un vienādam. Tādēļ trešo valstu gaisa kuģus, kurus ekspluatē lidojumos uz teritorijām, uz kurām attiecas Līgums, lidojumos šādās teritorijās vai no šādām teritorijām, atbilstīgi jāuzrauga Kopienas līmenī, ņemot vērā Čikāgas Konvencijā noteiktos ierobežojumus. (5)  Nebūtu pareizi attiecināt kopīgus noteikumus uz visiem gaisa kuģiem, īpaši uz gaisa kuģiem, kuru konstrukcija ir vienkārša vai kurus ekspluatē galvenokārt vietējos reisos, kā arī amatieru ražotiem gaisa kuģiem vai īpaši retiem gaisa kuģiem, vai gaisa kuģiem, kuru ir maz, tādēļ šādiem gaisa kuģiem jāpaliek dalībvalstu reglamentējošā kontrolē. Tomēr jāveic proporcionāli pasākumi, lai kopumā pakāpeniski palielinātu vieglo gaisa kuģu drošības līmeni. (6)  Īpaša uzmanība jāpievērš lidaparātiem un helihopteriem, kuriem ir maza maksimālā pacelšanās masa, kuru veiktspēja palielinās, kuri var būt apgrozībā visā Kopienā un kurus ražo rūpnieciski, jo tos tādēļ var labāk reglamentēt Kopienas līmenī, lai nodrošinātu vienāda līmeņa drošību un vides aizsardzību. (7)  Skaidri tiek definēts Kopienas rīcības apjoms, lai nepārprotami varētu identificēt personas, organizācijas un ražojumus, uz kuriem attiecas šī regula un tās īstenošanas noteikumi. Šo apjomu skaidri definē, atsaucoties uz to gaisa kuģu sarakstu, attiecībā uz kuriem šī regula netiek piemērota. (8)  Aeronautikas ražojumiem, daļām un ierīcēm, ekspluatantiem, kas iesaistīti gaisa pārvadājumos komerciālā nolūkā, kā arī pilotiem un personām, ražojumiem un organizācijām, kas iesaistītas apmācībā un medicīniskajās pārbaudēs, jābūt sertifikātam vai licencei, ja tie atzīti par atbilstošiem Kopienas nosakāmajām pamatprasībām atbilstoši Čikāgas Konvencijā noteiktajiem standartiem. Komisijai jāpilnvaro izstrādāt nepieciešamos īstenošanas noteikumus. (9)  Attiecīgi apstiprinātām novērtēšanas iestādēm jābūt tiesībām izsniegt licences pilotiem, kuri iesaistīti vieglu gaisa kuģu ekspluatācijā. (10)  Aģentūra būtu jāpilnvaro izsniegt sertifikātus vai licences personām, organizācijām un ražojumiem, uz kuriem attiecas šī regula, ja centralizēta rīcība ir efektīvāka nekā sertifikācija dalībvalsts līmenī. Šā paša iemesla dēļ Aģentūrai jāļauj veikt nepieciešamos pasākumus attiecībā uz gaisa kuģu ekspluatāciju, apkalpes kvalifikāciju vai trešās valsts gaisa kuģa drošību, ja tas ir labākais veids, kā nodrošināt iekšējā tirgus vienotību un sekmēt tā darbību. (11)  Kopienas civilās aviācijas drošības shēmas efektīvai darbībai jomās, uz kurām attiecas šī regula, nepieciešama ciešāka sadarbība starp Komisiju, dalībvalstīm un Aģentūru, lai konstatētu nedrošus apstākļus un pēc nepieciešamības veiktu korektīvus pasākumus. (12)  Ar Regulu (EK) Nr. 2111/2005(6) ieviesa Aģentūras pienākumu izziņot visu informāciju, kas var būt svarīga Kopienas aviopārvadātāju saraksta atjaunināšanai, kuri drošības nolūkos ir pakļauti darbības aizliegumam Kopienā. Ja Aģentūra saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1592/2002 noteikumiem atsakās piešķirt sertifikāciju aviopārvadātājam, tai jānodod tālāk visa tā informācija, kas ir šā atteikuma pamatā, lai minētā aviopārvadātāja nosaukumu vajadzības gadījumā var ierakstīt šajā sarakstā. (13)  Drošības kultūras un reglamentējošas sistēmas atbilstošas darbības veicināšanai jomās, uz kurām attiecas šī regula, nepieciešams, lai aculiecinieki spontāni ziņotu par negadījumiem un starpgadījumiem. Šādu ziņojumu sniegšanu sekmētu nerepresīvas vides izveidošana, un dalībvalstīm jāveic atbilstīgi pasākumi šādas informācijas un tās sniedzēju aizsardzībai. (14)  Šī regula nosaka atbilstīgu un visaptverošu struktūru kopējo tehnisko prasību un administratīvo procedūru definēšanai un īstenošanai civilās aviācijas jomā. Tādēļ savlaicīgi jāatceļ III pielikums Padomes 1991. gada 16. decembra Regulai (EEK) Nr. 3922/91 par tehnisko prasību un administratīvo procedūru saskaņošanu civilās aviācijas jomā(7) un visa Padomes 1991. gada 16. decembra Direktīva 91/670/EEK par personāla licenču savstarpēju pieņemšanu amata pienākumu pildīšanai civilajā aviācijā(8), neierobežojot ražojumu, personu un organizāciju sertifikāciju vai licencēšanu, kas jau veikta saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem. (15)  Šajā regulā noteiktos pasākumus pamato atzinums, ko sniegusi Eiropas Aviācijas drošības aģentūra(9) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1592/2002 12. panta 2. punkta b) apakšpunktu un tās 14. panta 1. punktu. (16)  Aicina dalībvalstis nodrošināt, ka attiecīgo valsts iestāžu budžetu un to uzliktās maksas un nodevas samazina atbilstīgi pienākumu nodošanai Aģentūrai. (17)  Regulā (EK) Nr. 1592/2002 izdara attiecīgus grozījumus, IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU. I NODAĻA GROZĪJUMI PAMATREGULĀ 1. pants Regulu (EK) Nr.1592/2002 groza šādi. 1)   2. panta 2. punktu papildina ar šādu f) apakšpunktu: "    f) nodrošināt vienādus noteikumus visiem iekšējā aviācijas tirgus dalībniekiem. " 2)   3. pantu groza šādi.    a) f) apakšpunktu aizstāj ar šo:"    f) "kvalificēta iestāde" ir organizācija, kas var veikt sertifikācijas uzdevumus, kurus kontrolē un par kuriem atbild Aģentūra vai valsts aviācijas iestāde; " b)   papildina ar šādiem h) līdz o) apakšpunktiem: "    h) ekspluatants" ir jebkura juridiska vai fiziska persona, kas ekspluatē vai izsaka priekšlikumu ekspluatēt vienu vai vairākus gaisa kuģus;    i) "ekspluatācija komerciālos nolūkos" ir aeronautikas darbības veikšana par atlīdzību saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp ekspluatantu un klientu, ja klientam tieši vai netieši nepieder gaisa kuģis, kuru izmanto šī līguma nolūkā, un ekspluatants tieši vai netieši nav klienta darbinieks;    j) "ar sarežģītu dzinēju darbināms gaisa kuģis" ir:    i) lidaparāts,    – kura maksimālā sertificētā pacelšanās masa pārsniedz 5700 kg vai    – kura maksimālā apstiprinātā pasažieru sēdvietu konfigurācija ir vairāk nekā 19, vai    – kurš sertificēts ekspluatācijai ar apkalpi vismaz 2 pilotu sastāvā, vai    ii) helihopters,    – kura maksimālā sertificētā pacelšanās masa pārsniedz 3175 kg vai    – kura maksimālā apstiprinātā pasažieru sēdvietu konfigurācija ir vairāk nekā 9, vai    – kurš sertificēts ekspluatācijai ar apkalpi vismaz 2 pilotu sastāvā, vai    iii) gaisa kuģis ar slīpu rotoru;    k) "viegls gaisa kuģis" ir gaisa kuģis,    − kura maksimālā pacelšanās masa nepārsniedz 2000 kg;    − kurā ir ne vairāk kā piecas pasažieru sēdvietas; "    l) "viegla gaisa kuģa ekspluatācija" ir ikviena ekspluatācija, kas nav ekspluatācija komerciālā nolūkā un ko veic ar vieglu gaisa kuģi;    m) "novērtēšanas iestāde" ir apstiprināta iestāde, kas var novērtēt juridisko vai fizisko personu atbilstību noteikumiem, kuri nodrošina atbilstību šajā regulā noteiktajām pamatprasībām, un kas izsniedz atbilstošu sertifikātu;    n) "lidojumu simulējošs trenažieris" ir ikviena iekārta, kurā uz zemes tiek simulēti lidojuma apstākļi; šādas iekārtas ir lidojuma simulatori, lidojuma trenažieri, lidojuma navigācijas un procedūru trenažieri un pamatinstrumentu trenažieri;    o) "kvalifikācija" ir pilota licencē norādīts atzinums, kurā norādīti uz licenci attiecināmi īpaši nosacījumi, privilēģijas vai ierobežojumi; 3)   4. pantu groza šādi.    a) 1. punktu groza šādi:    i) b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"    b) "b) reģistrēti dalībvalstī, ja vien to reglamentējošā drošības uzraudzība nav deleģēta trešai valstij un tos neizmanto Kopienas ekspluatants, vai "    ii) c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"    c) reģistrēti trešā valstī un ko izmanto ekspluatants, kura darbības uzraudzību nodrošina dalībvalsts vai kuru lidojumos uz Kopienu, Kopienas teritorijā vai lidojumos no Kopienas izmanto Kopienā izveidots vai dzīvojošs ekspluatants, vai "    iii) papildina ar d) apakšpunktu:"    d) reģistrēti trešā valstī vai dalībvalstī, kura deleģējusi reglamentējošo drošības uzraudzību trešai valstij un kuru trešās valsts ekspluatants izmanto lidojumos uz Kopienu, Kopienas teritorijā vai lidojumos no Kopienas; "    iv) pirmajā punktā svītro vārdus "ja to reglamentējošā drošības uzraudzība nav deleģēta trešai valstij un ja tās izmanto Kopienas uzņēmums";    b) ievieto šādu 1.a un 1.b punktu:" 1.a Personāls, kas iesaistīts 1. punkta b) vai c) apakšpunktā minētajā gaisa kuģa ekspluatācijā, atbilst šai regulai. 1.b Gaisa kuģa ekspluatācija, kas minēta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā, atbilst šai regulai."    c) 2. punktu aizstāj ar šo:" 2.  Uz gaisa kuģiem, kas minēti II pielikumā, neattiecas 1., 1.a un 1.b punkts." 4)   5. pantu groza šādi.    a) 2. punktu groza šādi:    i) ievaddaļā vārdus "dalībvalstī reģistrētu" aizstāj ar vārdiem " Šīs regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto";    ii) d) apakšpunktā vārdus "ražojumu, daļu un ierīču konstrukciju, izgatavošanu un tehnisko apkopi" aizstāj ar vārdiem "ražojumu, daļu un ierīču tehnisko apkopi";    iii) papildina ar šādu da) apakšpunktu:" Organizācijas, kas atbild par ražojumu, daļu un ierīču konstrukciju un izgatavošanu, pierāda spēju un līdzekļus, lai uzņemtos pienākumus, kas saistīti ar viņu privilēģijām. Ja nav pieņemts citādi, šīs spējas un līdzekļus atzīst, izdodot organizācijas apstiprinājumu. Priekšrocības, kas piešķirtas apstiprinātai organizācijai, un apstiprinājuma darbības jomu precizē apstiprinājuma noteikumi."    b) papildina ar šādu 2.a punktu:" 2a. Gaisa kuģi, kas minēti 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un visi tiem uzstādītie ražojumi, daļas un ierīces atbilst šā panta 2. punkta a), b) un da) apakšpunktam."    c) 4. punktu groza šādi:    i) e) apakšpunktu papildina ar šādu iv), v) un vi) daļu:"    iv) minimālā tehniskās apkopes mācību programma, kas apstiprina personāla tipa kvalifikācijas mācības, lai nodrošinātu atbilstību 2. punkta e) apakšpunktam;    v) minimālā pilota tipa kvalifikācijas mācību programma, lai nodrošinātu atbilstību 6.a punktam;    vi) atbilstošais meistara minimālās iekārtas saraksts un papildu lidojumderīguma specifikācijas konkrētajam darbības veidam, lai nodrošinātu atbilstību 6.b pantam. " ii)   f) apakšpunktu aizstāj ar šādu: "    f) nosacījumus, saskaņā ar kuriem izdod, saglabā, groza, aptur vai anulē organizāciju apstiprinājumus, kas nepieciešami saskaņā ar 2. punkta d), da) un f) apakšpunktu, kā arī nosacījumus, ar kādiem šādi apstiprinājumi nav jāpieprasa; "    iii) papildina ar šādu j) apakšpunktu:"    j) kā 4. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā minētajiem gaisa kuģiem pierādama atbilstība pamatprasībām. "    d) 5. punktu papildina ar šādu d) apakšpunktu:"    d) 4. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā minētajiem gaisa kuģiem nenoteiktu prasības, kas nebūtu samērojamas ar dalībvalstu ICAO pienākumiem. "

5)  Aiz 6. panta iekļauj šādu 6.a un 6.b pantu:

6.a pants

Pilotu licencēšana

1.  Pilotiem, kas iesaistīti 4. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minēto gaisa kuģu ekspluatācijā, un organizācijām, lidojumu simulējošiem trenažieriem un personām, kas iesaistītas pilotu apmācībā, testēšanā, pārbaudēs un medicīniskajā novērtēšanā, jāatbilst III pielikumā noteiktajām pamatprasībām.

2.  Pilots var ekspluatēt gaisa kuģi tikai tad, ja tam ir veicamajai darbībai atbilstoša licence un medicīniskā apliecība.

Pilotam izsniedz licenci, kad ir skaidrs, ka pilots atbilst noteikumiem, kas nodrošina atbilstību pamatprasībām attiecībā uz teorētiskajām zināšanām, praktiskajām iemaņām un valodas zināšanām. Licenci var izsniegt novērtēšanas iestāde, ja tajā ietvertās privilēģijas, kuras tā piešķir, attiecas uz lidojumu veikšanu ar viegliem gaisa kuģiem.

Pilotam izsniedz medicīnisko apliecību, kad ir skaidrs, ka pilots atbilst noteikumiem, kas nodrošina atbilstību pamatprasībām attiecībā uz medicīnisko atbilstību. Medicīnisko apliecību izsniedz personas, kas veic aviācijas medicīnas pārbaudes vai aviācijas medicīnas centri, tomēr gadījumos, kad pilots ir iesaistīts vieglu gaisa kuģu ekpluatācijā, sertifikātu var izsniegt praktizējošs ģimenes ārsts.

Pilotam izsniegtā licencē un medicīniskajā apliecībā norāda pilotam piešķirtās privilēģijas un licences darbības jomu.

Otrās un trešās daļas prasības var izpildīt, atzīstot licences un medicīnisko apliecību, ko izdevušas trešās valstis vai kas izdotas trešo valstu vārdā, ciktāl šie dokumenti attiecas uz pilotiem, kas iesaistīti darbībās ar 4. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajiem gaisa kuģiem.

3.  Izsniedzot apstiprinājumu, tiek atzīta novērtēšanas iestāžu, pilotu mācību organizāciju un to organizāciju, kas ir atbildīgas par pilotu medicīniskās veselības novērtēšanu, lai veiktu pienākumus saistībā ar privilēģijām, spēja saistībā ar licenču un medicīnisko apliecību izsniegšanu.

Organizāciju apstiprinājumus izsniedz, kad ir skaidrs, ka organizācija atbilst noteikumiem, kas nodrošina atbilstību III pielikumā noteiktajām attiecīgajām pamatprasībām.

Apstiprinājumā norāda ar apstiprinājumu piešķirtās privilēģijas.

4.  Lidojuma simulācijas trenažierim, ko izmanto pilotu apmācībai, nepieciešams sertifikāts. Šādu sertifikātu izsniedz, kad ir skaidrs, ka trenažieris atbilst noteikumiem, kas nodrošina atbilstību III pielikumā noteiktajām attiecīgajām pamatprasībām.

5.  Personai, kas ir atbildīga par pilotu apmācību nodrošināšanu, kompetences novērtēšanu vai medicīnisko atbilstību, jābūt attiecīgam sertifikātam.

Minēto sertifikātu izsniedz, kad ir skaidrs, ka pretendents atbilst noteikumiem, kas paredzēti, lai nodrošinātu atbilstību III pielikumā noteiktajām attiecīgajām pamatprasībām.

Sertifikātā jānorāda ar sertifikātu piešķirtās privilēģijas.

6.  Saskaņā ar 54. panta 3. punktā noteikto procedūru Komisija pieņem noteikumus par šā panta īstenošanu. Pieņemot noteikumus, tai jānorāda šāda informācija:

7.  Izstrādājot 6. punktā noteiktos īstenošanas noteikumus, Komisija īpaši rūpējas par to, lai tie atspoguļotu pilotu apmācības mūsdienīgo aspektu, labāko praksi un zinātnes un tehnikas attīstību un lai tie ļautu nekavējoties reaģēt attiecībā uz konstatētiem avāriju un nopietnu negadījumu cēloņiem.

6.b pants

Gaisa kuģu ekspluatācija

1.  Gaisa kuģu ekspluatācija, kas minēta 4. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā, atbilst IV pielikumā noteiktajām pamatprasībām.

2.  Ekspluatanti, kas iesaistīti ekspluatācijā komerciālā nolūkā, pierāda spējas un līdzekļus veikt ar savām privilēģijām saistīto pienākumu izpildi.

Šīs spējas un līdzekļus atzīst, izsniedzot sertifikātu.

Sertifikātā norāda ekspluatantam piešķirtās privilēģijas un ekspluatācijas jomu.

Šajā punktā noteiktās prasības var izpildīt, atzīstot sertifikātus, ko izsniegušas trešās valstis vai kas izsniegti trešo valstu vārdā, ciktāl šie dokumenti attiecas uz ekspluatantiem, kas iesaistīti 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto gaisa kuģu ekspluatācijā.

3.  Ekspluatanti, kas iesaistīti ar sarežģītu dzinēju darbināma gaisa kuģa nekomerciālā ekspluatācijā, iesniedz deklarāciju, ar ko apliecina savu spēju un līdzekļus veikt ar gaisa kuģa ekspluatāciju saistītos pienākumus.

4.  Apkalpes locekļi, kas iesaistīta 4. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētā gaisa kuģa ekspluatēšanā, atbilst IV pielikumā noteiktajām pamatprasībām. Tiem, kas ir iesaistīti komercekspluatācijā, jābūt apliecībai, kā  sākotnēji minēts OPS 1.1005 d) punktā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1899/2006* par tehnisko prasību un administratīvo procedūru saskaņošanu civilās aviācijas jomā (ES OPS) pielikumam; pēc dalībvalstis ieskatiem tādu apliecību var izsniegt apstiprināti ekspluatanti vai apmācības organizācijas.

5.  Saskaņā ar 54. panta 3. punktā noteikto procedūru Komisija pieņem noteikumus par šī panta īstenošanu. Šim nolūkam tā norāda šādu informāciju:

6.  Īstenošanas noteikumi, kas minēti 5. punktā, atbilst jaunākajiem sasniegumiem un labākajai praksei gaisa pārvadājumu jomā.

Īstenošanas noteikumos ņemta vērā arī starptautiskā gaisa kuģu ekspluatācijas pieredze, zinātnes un tehniskas attīstību.

Tie ļauj nekavējoties reaģēt attiecībā uz noteiktiem avāriju un nopietnu negadījumu cēloņiem.

Attiecībā uz 4. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā minētajiem gaisa kuģiem tie nenosaka prasības, kas neatbilstu dalībvalstu ICAO saistībām.

_____________

* OV L 377, 27.12.2006., 1. lpp.

6)   7. pantu aizstāj ar šādu:

7. pants

Kolektīvā uzraudzība

1.  Dalībvalstis un Aģentūra sadarbojas, lai nodrošinātu, ka, pienācīgi apkopojot informāciju arī rampas inspekciju gaitā un apmainoties ar to, faktiski tiek īstenoti šīs regulas noteikumi un tās īstenošanas noteikumi.

2.  Ja dalībvalsts vai Aģentūra saņem informāciju, kas liecina, ka citas dalībvalsts izsniegts sertifikāts neatbilst šīs regulas vai tās īstenošanas noteikumiem un var nopietni apdraudēt drošību, tās nekavējoties paziņo šo informāciju pārējām dalībvalstīm un Komisijai.

3.  Saskaņā ar 54. panta 3. punktā noteikto procedūru Komisija pieņem noteikumus pirmā punkta īstenošanai, konkrēti paredzot šādus nosacījumus:

7)   8. pantā 2. punktu aizstāj ar šo:

2.  Komisija pēc savas ierosmes vai pēc dalībvalsts vai pēc nacionālās aviācijas iestādes pieprasījuma var uzsākt 54. panta 4. punktā minēto procedūru, lai lemtu par to, vai sertifikāts, kas izsniegts saskaņā ar šo regulu, pienācīgi atbilst šīs regulas noteikumiem un īstenošanas noteikumiem.

Neatbilstības vai nepietiekamas atbilstības gadījumā Komisija prasa, lai sertifikāta izsniedzējs veic tādus atbilstošus korektīvus un aizsardzības pasākumus kā ierobežojumu noteikšana šādam sertifikātam vai tā apturēšana. Turklāt šādam sertifikātam pārstāj piemērot 1. punkta noteikumus no dienas, kad Komisijas lēmumu paziņo dalībvalstīm.

3.  Ja Komisijai ir pietiekami pierādījumi, ka 2. punktā minētais sertifikāta izsniedzējs ir veicis atbilstošas korektīvas darbības attiecībā uz neatbilstību vai nepietiekamu atbilstību un ka aizsardzības pasākumi vairs nav vajadzīgi, tā pieņem lēmumu piemērot šim sertifikātam 1. punkta noteikumus. Minētos noteikumus piemēro no dienas, kad šo lēmumu paziņo dalībvalstīm.

4.  Līdz šīs regulas 5. panta 4. punktā un 6.a panta 6. punktā minēto īstenošanas noteikumu pieņemšanai un, neskarot 57. panta 2. punkta noteikumus, sertifikātus, ko nevar izsniegt saskaņā ar šo regulu, drīkst izsniegt, pamatojoties uz piemērojamiem attiecīgās valsts tiesību aktiem.

5.  Līdz šīs regulas 6.b panta 5. punktā minēto īstenošanas noteikumu pieņemšanai un, neskarot 57. panta 2. punkta noteikumus, sertifikātus, ko nevar izsniegt saskaņā ar šo regulu, drīkst izsniegt, pamatojoties uz piemērojamiem attiecīgās valsts tiesību aktiem vai attiecīgā gadījumā atbilstošām Regulas (EEK) Nr. 3922/91 prasībām.

6.  Šā panta noteikumi neierobežo Regulas (EK) Nr. 2111/2005 noteikumus un īstenošanas noteikumus.

8)   9. pantā 1. punktu aizstāj ar šādu:

1.  Atkāpjoties no šīs regulas noteikumiem un noteikumiem, kas pieņemti tās īstenošanai, Aģentūra savas kompetences robežās izsniedz sertifikātus, pamatojoties uz trešo valstu aeronavigācijas iestāžu izdotiem sertifikātiem, kā paredzēts atzīšanas nolīgumos starp Kopienu un minēto trešo valsti.

9)  Pēc 9. panta iekļauj šādu 9.a pantu:

9.a pants

Kvalificētas iestādes

Paredzot kvalificētai iestādei īpašu sertifikācijas uzdevumu, Aģentūra vai attiecīgā valsts aviācijas iestāde nodrošina, ka šī kvalificētā iestāde atbilst V pielikumā noteiktajiem kritērijiem.

10)   10. pantu aizstāj ar šādu:

10. pants

Elastīguma noteikumi

1.  Šīs regulas noteikumi un noteikumi, kas pieņemti tās īstenošanai, nekavē dalībvalsti tūlīt risināt neparedzētu drošības problēmu, kas attiecas uz ražojumu, personu vai organizāciju, uz kuru attiecas šīs regulas noteikumi.

Dalībvalsts nekavējoties informē Aģentūru, Komisiju un pārējās dalībvalstis par veiktajiem pasākumiem un to iemesliem.

2.  Saskaņā ar 16. panta 3. punktu Aģentūra viena mēneša laikā pēc tam, kad tikusi informēta saskaņā ar 1. punktu, var noteikt, vai drošības problēmu var risināt šīs regulas un tās īstenošanas noteikumu ietvaros, ja Komisijai nav radušies iebildumi tā paša perioda laikā. Aģentūra tad pieņem attiecīgu lēmumu un nosūta lēmuma kopiju Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

Savukārt, ja Aģentūra nosaka, ka drošības problēma radusies tādēļ, ka šajā regulā vai tās īstenošanas noteikumos bijusi nepilnība vai tādēļ, ka šīs regulas vai tās īstenošanas noteikumu piemērošanas rezultātā drošības līmenis nav pietiekamam, tā izstrādā un publisko atzinumu par to, vai veicami grozījumi šajā regulā vai tās īstenošanas noteikumos un vai pasākumi jāatceļ vai jāsaglabā. Saskaņā ar 54. panta 3. punktā minēto procedūru Komisija var pieņemt lēmumu, pamatojoties uz šo atzinumu. Ja pasākumus jāturpina veikt, tos īsteno visās dalībvalstīs un attiecībā uz tiem piemēro 8. panta noteikumus.

3.  Dalībvalstis var uz ierobežotu laiku piešķirt atbrīvojumu no šajā regulā un tās īstenošanas noteikumos izklāstītajām pamatprasībām neparedzētu un neatliekamu ekspluatācijas apstākļu vai ekspluatācijas vajadzību gadījumā, ja tādējādi netiek pazemināts drošības līmenis. Par šādiem atbrīvojumiem, tiklīdz tos piešķir atkārtoti vai uz laiku, kas pārsniedz divus mēnešus, informē Aģentūru, Komisiju un pārējās dalībvalstis.

4.  Saskaņā ar 16. panta 3. punktu Aģentūra viena mēneša laikā pēc tam, kad tikusi informēta saskaņā ar 3. punktu, nosaka, vai atbrīvojumi atbilst šajā regulā vai citās Kopienas tiesību normās noteiktiem vispārējiem drošības mērķiem. Aģentūra nosūta savu atzinumu Komisijai.

Pamatojoties uz saņemto atzinumu un saskaņā ar 54. panta 4. punktā noteikto procedūru, Komisija var pieņemt lēmumu par šo atbrīvojumu atcelšanu.

5.  Ja ar citiem līdzekļiem var panākt aizsardzības līmeni, kas līdzvērtīgs tam, ko panāk, piemērojot šīs regulas īstenošanas noteikumus, dalībvalsts, nediskriminējot pēc valstiskās piederības, var piešķirt apstiprinājumu, atkāpjoties no šiem īstenošanas noteikumiem.

Šādos gadījumos dalībvalsts informē Aģentūru un Komisiju par to, ka tā plāno piešķirt apstiprinājumu, un pamato iemeslus, kuru dēļ ir jāatkāpjas no attiecīgā noteikuma, kā arī nosacījumus, kas noteikti, lai nodrošinātu līdzvērtīga aizsardzības līmeņa sasniegšanu.

6.  Saskaņā ar 16. panta 3. punktu Aģentūra divu mēnešu laikā pēc tam, kad tikusi informēta saskaņā ar 5. punktu, sniedz atzinumu par to, vai ieteiktais apstiprinājums izpilda šajā punktā minētos nosacījumus.

Mēneša laikā pēc Aģentūras atzinuma saņemšanas Komisija var uzsākt 54. panta 3. punktā minēto procedūru, lai nolemtu par ieteiktā apstiprinājuma piešķiršanu vai noraidīšanu. Ja apstiprinājumu var piešķirt, Komisija par savu lēmumu informē visas dalībvalstis, kurām arī ir tiesības piemērot šo pasākumu. Attiecīgajam pasākumam piemēro 8. panta noteikumus.

11)   11. pantā 4. punktu aizstāj ar šo:

4.  Ikgadu Aģentūra publicē drošības pārskatu, lai informētu sabiedrību par vispārējo drošības līmeni. Pēc tam, kad stājušies spēkā 7. panta 3. punktā minētie īstenošanas noteikumi, pārskatā par drošību jāietver analīze par visu informāciju, kas saņemta saskaņā ar 7. pantu. Šai analīzei jābūt vienkāršai un labi saprotamai un tai jānorāda, vai attiecībā uz gaisa kuģu pasažieriem ir paaugstināts drošības risks. Šajā analīzē nav jānorāda informācijas avoti.

12)  Pēc 11. panta iekļauj šādu 11.a pantu:

11.a pants

Informācijas avota aizsardzība

1.  Ja 11. panta 1. punktā minēto informāciju Komisijai vai Aģentūrai brīvprātīgi sniedz privātpersona, šādas informācijas avotu neatklāj. Ja informācija ir sniegta valsts iestādei, šādas informācijas avotu aizsargā saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

2.  Neierobežojot piemērojamos represīvos likumus, dalībvalsts atturas ierosināt lietu attiecībā uz iepriekš neplānotiem vai nejaušiem likuma pārkāpumiem, kas tām kļūst zināmi tikai tādēļ, ka par tiem tiek ziņots saskaņā ar šo regulu vai tās īstenošanas noteikumiem.

Šis noteikums neattiecas uz rupjas nolaidības gadījumiem.

3.  Neskarot attiecīgās krimināltiesību normas, dalībvalstis saskaņā ar to tiesību aktos noteikto procedūru un praksi nodrošina, lai tie darbinieki, kuri sniedz informāciju, tādējādi piemērojot šo regulu un tās īstenošanas noteikumus, netiktu pakļauti nekādiem ierobežojumiem no to darba devēju puses. Šis noteikums neattiecas uz rupjas nolaidības gadījumiem.

4.  Šo pantu piemēro, neierobežojot valsts noteikumus attiecībā uz tiesas iestāžu pieeju informācijai.

13)   13. pantu groza šādi.

14)   14. panta 2. punkta a) apakšpunktā svītro vārdus "tostarp lidojumderīguma normas".

15)   15. pantu groza šādi.

16)  Pēc 15. panta iekļauj šādu 15.a un 15.b pantu:

15.a pants

Personāla sertifikācija

1.  Attiecībā uz 6.a panta 1. punktā minēto personālu un organizācijām Aģentūra veic šādus pienākumus:

2.  Attiecībā uz 6.a panta 1. punktā minētajiem lidojumu simulējošiem trenažieriem Aģentūra veic šādus pienākumus:

15.b pants

Gaisa kuģu ekspluatanta sertifikācija

1.  Attiecībā uz ekspluatantiem, kas iesaistīti ekspluatācijā komerciālā nolūkā, Aģentūra veic šādus pienākumus:

2.  Izdodot ekspluatācijas direktīvu, Aģentūra var aizliegt, ierobežot vai pakļaut kādiem nosacījumiem ekspluatāciju drošas ekspluatācijas interesēs.

3.  Attiecībā uz lidojuma laika ierobežojumu Aģentūra:

17)   16. pantā 1. un 2. punktu aizstāj ar šādu:

1.  Aģentūra veic standartizācijas inspekcijas jomās, uz kurām attiecas 1. panta 1. punkts, lai uzraudzītu šīs regulas un tās īstenošanas noteikumu piemērošanu, ko veic valsts atbildīgās iestādes, un ziņo Komisijai.

2.  Aģentūra veic tehnisko izmeklēšanu uzņēmumos, lai uzraudzītu šīs regulas un tās īstenošanas noteikumu piemērošanu, ņemot vērā 2. pantā noteiktos mērķus.

18)  Iekļauj šādu 16.a pantu:

16.a pants

Soda nauda

1.  Pieņemot 13. panta c) punktā minētos lēmumus, Aģentūra var:

2.  Soda naudas un periodiski soda naudas maksājumi, kas minēti 1. punktā, ir preventīvi un samērīgi gan attiecībā uz konkrētā pārkāpuma smagumu, gan attiecīgā sertifikāta turētāja finansiālām iespējām, jo īpaši ņemot vērā apmēru, kādā tikusi apdraudēta drošība.

3.  Lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu, nav krimināltiesību rakstura.

4.  Aģentūras iekasēto soda naudu un periodisko soda naudas maksājumu summu atvelk no 48. panta 1. punkta a)apakšpunktā minētās Kopienas iemaksas summas.

5.  Komisija saskaņā ar 54. panta 3. punktā noteikto procedūru pieņem noteikumus šā panta īstenošanai, jo īpaši precizējot:

6.  Paredzot kritērijus soda naudu un periodisko soda naudas maksājumu apmēra noteikšanai, Komisija ņem vērā to personu un uzņēmumu ieņēmumus, kuriem sodus piemēro.

19)   18. panta 2. punktu papildina ar šādu daļu:

Darba vienošanās atbilst Kopienas likumdošanas aktiem un tajā ņemta vērā Kopienas ārpolitika attiecībā uz trešām valstīm. Tām nepieciešams Komisijas iepriekšējs apstiprinājums.

20)  Šādu 1.a punktu iekļauj 20. pantā:

1.a Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 12. panta 2. punkta e) apakšpunktu un 82. panta 3. punkta e) apakšpunktu nepiemēro agrāk kā 36 mēnešus pēc pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku darbā pieņemšanas dienas.

21)   24. pantā 2. punktu groza šādi.

22)   25. pantu groza šādi.

23)   26. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

2.  Priekšsēdētāja un viņa vietnieka pilnvaru termiņš beidzas, kad vinš vairs nav valdes loceklis. Ievērojot šo noteikumu, priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņš ir trīs gadi. Šos pilnvaru termiņus var atjaunot vienu reizi.

24)   28. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

2.  Katram saskaņā ar 25. panta 1. punktu ieceltam loceklim ir viena balss. Komisijas pārstāvja balsu skaits ir vienāds ar 25 % Padomes iecelto locekļu kopējā balsu skaita. Ne ieinteresēto personu pārstāvji, ne Aģentūras izpilddirektors nepiedalās balsošanā. Ja nav ieradies kāds valdes loceklis, viņa vietā tiesības balsot ir šī locekļa vietniekam.

25)   29. panta 3. punktu groza šādi.

26)   30. pantu groza šādi.

a)   1. punktu aizstaj ar šādu:

1.  Pēc Komisijas ierosinājuma Valde, ņemot vērā nopelnus un ar dokumentiem apliecinātu kompetenci un pieredzi, kas saistīta ar civilo aviāciju, ieceļ vai atlaiž Aģentūras izpilddirektoru. Valde pieņem lēmumu ar trīs ceturtdaļu locekļu balsu vairākumu. Pirms iecelšanas amatā valdes izvēlētajam kandidātam var lūgt sniegt paziņojumu kompetentajai komitejai vai Eiropas Parlamenta komitejām un atbildēt uz tās vai to locekļu jautājumiem.

b)   4. punktu aizstāj ar šādu:

4.  Izpilddirektora un direktoru pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Pēc Komisijas priekšlikuma un saņemot tās novērtējumu, šo pilnvaru termiņu var atjaunot vienu reizi uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus. Savā novērtējumā Komisija īpaši vērtē:

27)   35. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

1.  Var pārsūdzēt Aģentūras lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar 9.a, 15., 15.a, 15.b, 46. vai 53. pantu.

28)   41. pantu groza šādi.

a)   1. punktu aizstāj ar šādu:

1.  Prasību Tiesā var iesniegt, lai lūgtu to anulēt darbības, ko Aģentūra veikusi un kas ir juridiski saistošas trešām personām, Aģentūras bezdarbības gadījumos un attiecībā uz zaudējumiem, ko Aģentūra radījusi savas darbības gaitā.

b)   2. punktu aizstāj ar šādu:

2.  Par darbībām to Aģentūras lēmumu anulēšanai, kas pieņemti saskaņā ar 9.a, 15., 15.a, 15.b, 46. vai 53. pantu, var iesniegt prasību Tiesā tikai pēc tam, kad ir beigušās apelācijas procedūras pašā Aģentūrā.

29)   45. panta 1. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

1.  Neierobežojot izpildes pilnvaras, ko Komisijai piešķir Līgums, Aģentūra palīdz Komisijai pārraudzīt šīs regulas un tās īstenošanas noteikumu piemērošanu, veicot standartizācijas inspekcijas dalībvalstu kompetentajās iestādēs, kā noteikts 16. panta 1. punktā. Tādējādi amatpersonas, kas pilnvarotas saskaņā ar šo regulu, veicot koordināciju ar valsts iestādēm, tiek pilnvarotas saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību normām:

30)   46. pantu groza šādi.

31)  Pēc 46. panta iekļauj šādu 46.a un 46.b pantu:

46.a pants

Darba programma gadam

Darba programma gadam atbilst šajā regulā definētajiem Aģentūras mērķiem, mandātam un uzdevumiem. Minētajā programmā ir skaidri jānorāda, kuras Aģentūras pilnvaras un uzdevumi ir pievienoti, mainīti vai izslēgti, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Darba programma gadam tiek veidota, pamatojoties uz metodiku, ko Komisija izstrādājusi kā uz darbību balstītas pārvaldības programmas daļu.

46.b pants

Vispārējais gada pārskats

Vispārējais gada pārskats raksturo veidu, kādā Aģentūra īstenojusi savu darba programmu gadam. Tajā ir skaidri jāapraksta visas sekas, ko rada izmaiņas Aģentūrai uzticētajos uzdevumos.

Pārskatā sniegtas Aģentūras veiktās darbības un novērtēti rezultāti attiecībā uz mērķiem un izveidoto laika grafiku, ar veiktajām darbībām saistītie riski, resursu izmantošana un Aģentūras vispārējā darbība.

32)   47. pantu papildina ar 6. punktu šādā redakcijā:

6.  Uz informāciju, ko Aģentūra apkopo saskaņā ar šo regulu, attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti*.

--  ---------------------

*OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp."

33)   48. pantu groza šādi.

a)   1. punktu aizstāj ar šādu:

1.  Aģentūras ieņēmumus veido:

Aģentūra nedrīkst saņemt nekādas finanšu iemaksas no dalībvalstīm, trešām valstīm vai citām iestādēm.

34)  Regulas 53. panta 2.–4. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

2.  Noteikumos par nodevām un maksām precīzi nosaka jomas, attiecībā uz kurām saskaņā ar 48. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktu ir maksājamas nodevas un maksas, šo nodevu un maksu apmēru un maksāšanas veidu.

3.  Nodevas un maksas iekasē par:

Visas nodevas un maksas izsaka un maksā EUR valūtā.

4.  Šo nodevu un maksu apmēru nosaka tādā līmenī, lai nodrošinātu, ka no tām gūtie ieņēmumi principā ir pietiekami sniegto pakalpojumu pilnu izmaksu segšanai.

35)   56. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

Maksa par tipa sertifikāciju un citas maksas nedrīkst būt neproporcionāli augstākas nekā maksas pirms Aģentūras izveides.

36)  II pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma 1. punkta tekstu.

37)  Regulu papildina ar III, IV un V pielikumu, kā norādīts šīs regulas pielikuma 2. punktā.

II NODAĻA

NOSLĒGUMA NOTEIKUMI

2. pants

Atcelšana

1.  Direktīvu 91/670/EEK atceļ, kad stājas spēkā Regulas (EK) Nr. 1592/2002 6.a panta 6. punktā minētie īstenošanas noteikumi.

2.  Regulas (EEK) Nr. 3922/91 III pielikumu svītro, kad stājas spēkā Regulas (EK) Nr. 1592/2002 6.b panta 5. punktā minētie īstenošanas noteikumi.

3.  Regulas (EK) Nr. 1592/2002 8. panta noteikumus piemēro attiecībā uz ražojumiem, daļām un iekārtām, organizācijām un personām, kas sertificētas vai atzītas saskaņā ar Direktīvas 91/670/EEK un Regulas (EEK) Nr. 3922/91 III pielikuma noteikumiem.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā ‐ Padomes vārdā ‐

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

PIELIKUMS

(1)  Regulas (EK) 1592/2002 II pielikumu aizstāj ar šādu:

II PIELIKUMS

Regulas 4. panta 2. punktā minētie lidaparāti

2)  Regulai (EK) 1592/2002 pievieno šādu III, IV un V pielikumu:

III PIELIKUMS

Pamatprasības regulas 6.a pantā minētajai pilotu licencēšanai

1.  Apmācība

1.a.  Vispārīgi noteikumi

1.a.1.  Personai, kas mācās vadīt lidaparātu, jābūt pietiekami izglītotai un sasniegušai pietiekamu fizisko un garīgo briedumu, lai apgūtu, saglabātu un parādītu atbilstošās teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas.

1.b.  Teorētiskās zināšanas

1.b.1.  Pilotam jāapgūst noturīgas zināšanas līmenī, kas ir pietiekams tam uzticēto lidaparāta vadības funkciju izpildei un ir samērīgs ar risku, kurš saistīts ar šo darbības veidu. Zināšanām jābūt vismaz šādos jautājumos:

1.c.  Teorētisko zināšanu uzrādīšana un saglabāšana

1.c.1.  Teorētisko zināšanu apguve un noturība jāuzrāda pastāvīgā mācību procesa novērtējumā, un attiecīgos gadījumos arī eksāmenos.

1.c.2.  Vajadzīgajam teorētisko zināšanu līmenim ir jābūt noturīgam. To atbilstība jāparāda regulāros novērtējumos, eksāmenos, testos vai pārbaudēs. Eksāmenu, testu un pārbaužu periodiskumam jābūt samērīgam ar risku, kas saistīts ar darbībām.

1.d.  Praktiskās iemaņas

1.d.1.  Pilotam jāapgūst noturīgas praktiskās iemaņas, kas ir atbilstošas viņa/viņas lidaparāta funkciju izpildei. Šīm iemaņām jābūt samērīgām ar riskiem, kas saistīti ar darbību veidiem, un tiem jāaptver, ja tas nepieciešams viņam/viņai lidaparāta funkciju izpildei, šādi jautājumi:

1.e.  Praktisko iemaņu uzrādīšana un noturība

1.e.1.  Pilotam jāuzrāda spējas izpildīt procedūras un manevrus kompetences līmenī, kas ir atbilstīgs uz lidaparāta borta izpildāmām funkcijām:

1.e.2.  Vajadzīgajam praktisko iemaņu līmenim ir jābūt noturīgam. To atbilstība jāuzrāda regulāros novērtējumos, eksāmenos, testos vai pārbaudēs. Eksāmenu, testu un pārbaužu periodiskumam jābūt samērīgam ar to riska līmeni, kas saistīts ar darbībām.

1.f.  Valodu prasme

1.g.  Lidojumu treniņiekārtas

Gadījumos, kad apmācībai vai praktisko iemaņu vai to noturības uzrādīšanai izmanto lidojumu treniņiekārtas (FSTD), tām jābūt ar atbilstošiem vadības parametriem jomās, kas saistītas ar atbilstošu uzdevumu izpildi. Jo īpaši tiem adekvāti jāatbilst konkrētā lidaparāta konfigurācijas replikācijai, izmantošanas īpašībām, lidaparāta darbībai un sistēmu funkcionēšanai.

1.h.  Izglītības programma

1.h.1.  Izglītības programma jārealizē mācību kursu veidā.

1.h.2.  Mācību kursiem jāatbilst šādiem nosacījumiem:

1.i.  Instruktori

1.i.1.  Teorētiskās nodarbības.

1.i.2.  Lidojumu apmācība un apmācība ar simulācijas treniņiekārtām.

Lidojumu instruktoriem jāprot arī darboties atbilstoši kapteinim lidaparātā, ar kuru veic apmācību, izņemot gadījumus, kad apmācību veic jauna tipa lidaparātos.

1.j.  Pārbaudītāji

1.j.1.  Personām, kuras veic pilotu kompetences novērtēšanu:

2.  Apmācības organizācijas

2.a.  Prasības apmācības organizācijām

2.a.1.  Apmācības organizācijām, kas nodrošina pilotu apmācību, jāatbilst šādām prasībām:

3.  Medicīniskā piemērotība

3.a.  Medicīniskie kritēriji

3.a.1.  Visiem pilotiem periodiski jāuzrāda medicīniskā piemērotība pienācīgai savu funkciju veikšanai, ņemot vērā darbības veidu. Atbilstība jāapliecina ar attiecīgu novērtējumu, pamatojoties uz labu aeromedicīnisku praksi, ņemot vērā darbības veidu un ar vecumu saistīto garīgās un fiziskās veselības pasliktināšanos.

3.a.2.  Ja medicīnisko piemērotību nevar pilnībā uzrādīt, drīkst izmantot tādus tā kompensācijas pasākumus, kas nodrošina lidojumu līdzvērtīgu drošību.

3.b.  Aeromedicīniskie pārbaudītāji

3.b.1.  Aeromedicīniskajiem pārbaudītājiem jābūt:

3.c.1.  Aeromedicīnas centriem jāatbilst šādām prasībām:

IV PIELIKUMS

Pamatprasības par šās regulas 6.b pantā minētajiem aviopārvadājumiem

1.  Vispārīgi noteikumi

1.a.  Lidojumu nedrīkst veikt, ja apkalpes locekļi un viss pārējais ekspluatācijas personāls, kas iesaistīts tā sagatavošanā un izpildē, nezina attiecīgos tiesību aktus, noteikumus un procedūras, kas attiecas uz to pienākumiem, kuri noteikti attiecībā uz šķērsojamajām teritorijām, izmantot paredzētajiem lidlaukiem un ar tiem saistītajām aeronavigācijas ierīcēm.

1.b.  Lidojumi jāveic tā, lai tiktu ievērotas lidojumu rokasgrāmatā vai vajadzības gadījumos ekspluatācijas rokasgrāmatā noteiktās lidojuma sagatavošanas un darbības procedūras. Šim nolūkam apkalpes locekļiem lietošanai visos darbības posmos darbam parastos, ārkārtas un avārijas apstākļos un situācijās jāsagatavo atbilstošs pārbaudes punktu saraksts. Procedūras jānosaka visām iespējami paredzamajām avārijas situācijām.

1.c.  Pirms lidojuma jānosaka visu apkalpes locekļu funkcijas un pienākumi. Lidaparāta kapteinim ir jābūt atbildīgam par lidaparāta ekspluatāciju un drošību, kā arī par visu apkalpes locekļu, pasažieru un uz borta esošās kravas drošību.

1.d.  Priekšmetus vai vielas, kas var nopietni apdraudēt veselību, drošību, īpašumu vai vidi, piemēram, bīstamās kravas, ieročus un munīciju, nedrīkst pārvadāt ar lidaparātiem, ja vien netiek izmantotas īpašas drošības procedūras un norādījumi ar tiem saistīto risku samazināšanai.

1.e.  Visi vajadzīgie dati, dokumenti, ieraksti un reģistrējamā informācija, kas attiecas uz 5.c punktā paredzētajiem apstākļiem, ir jāsaglabā par katru lidojumu, un tiem jābūt pieejamiem vismaz uz laika periodu, kas atbilst darbības veidam.

2.  Lidojumu sagatavošana

2.a.  Lidojumu nedrīkst uzsākt, ja iepriekš ar visiem pieejamajiem līdzekļiem nav pārbaudīts, ka ir ievēroti visi šādi apstākļi:

2.a.1.  Lidojuma veikšanai ir pieejamas piemērotas ierīces, kas tieši nepieciešamas lidojumam un lidaparāta drošai ekspluatācijai, iekļaujot sakaru iekārtas un navigācijas līdzekļus, kas ir pieejami lidojuma izpildei, kā arī ņemot vērā pieejamos AIS dokumentus.

2.a.2.  Apkalpes locekļiem jāzina un pasažieriem jābūt informētiem par atbilstošo ārkārtas gadījumos lietojamo iekārtu atrašanās vietu un lietošanu. Ar noteiktiem informācijas līdzekļiem apkalpes locekļiem un pasažieriem jādara zināma pietiekama informācija par procedūrām rīcībai ārkārtas situācijās un par drošības iekārtu lietošanu, kas atrodas uz lidmašīnas borta.

2.a.3.  Kapteinim jāpārliecinās, ka:

2.a.4.  Lidojuma apkalpes locekļiem jābūt informācijai par meteoroloģiskajiem apstākļiem izlidošanas, ielidošanas un ja vajadzīgs citos lidlaukos, kā arī informācijai par maršruta apstākļiem. Īpaša vērība jāveltī potenciāli bīstamiem atmosfēras apstākļiem.

2.a.5.  Lidojumiem apledojuma apstākļos, kas ir zināmi vai paredzami, lidaparātam jābūt sertificētam drošai ekspluatācijai šādos apstākļos, atbilstoši aprīkotam un/vai sagatavotam.

2.a.6.  Lidojumiem pēc redzamības apstākļu noteikumiem maršrutā jābūt tādiem meteoroloģiskajiem apstākļiem, kas rada iespējas ievērot šos lidojuma noteikumus. Lidojumiem pēc instrumentu rādījumiem jāizraugās galamērķa un attiecīgos gadījumos rezerves lidlauks(-i), kur lidaparāts var nolaisties, jo īpaši ņemot vērā konkrētos meteoroloģiskos apstākļus, esošās aeronavigācijas iekārtas, iekārtas uz zemes un instrumentālā lidojuma procedūras, ko apstiprinājusi dalībvalsts, kurā atrodas galamērķa un/vai rezerves lidlauks.

2.a.7.  Uz borta esošās degvielas un eļļas daudzumiem ir jābūt pietiekamiem, lai nodrošinātu, ka paredzētais lidojums ir droši veicams, ņemot vērā meteoroloģiskos apstākļus, jebkurus elementus, kas ietekmē lidaparāta tehniskos raksturojumus un lidojuma laikā paredzamo kavēšanos. Papildus jābūt degvielas rezervei neparedzētiem gadījumiem. Jānosaka degvielas pārvaldības procedūra lidojumam gadījumos, kad tas ir vajadzīgs.

3.  Lidojumu veikšana

3.a.  Attiecībā uz lidojumu veikšanu jāievēro visi turpmāk minētie nosacījumi.

3.a.1.  Atbilstoši lidaparāta tipam pacelšanās un nolaišanās laikā un vienmēr, kad kapteinis drošības apsvērumu dēļ uzskata par vajadzīgu, visiem apkalpes locekļiem jāatrodas savās darba vietās kabīnē un jāizmanto drošības stiprinājumu sistēmas, ņemot vērā lidaparāta tipu.

3.a.2.  Visiem lidojuma apkalpes locekļiem, kuriem jābūt uz lidaparāta klāja, pienākums ir atrasties un palikt savās darba vietās ar piestiprinātām drošības jostām, izņemot maršrutā fizioloģisko vai darba vajadzību dēļ.

3.a.3.  Ņemot vērā lidaparāta tipu pirms pacelšanās un nolaišanās stūrēšanas laikā un vienmēr, kad tas tiek uzskatīts par vajadzīgu drošības interesēs, kapteinim jānodrošina, ka visi pasažieri, piesprādzējušies ar drošības jostām, atrodas savās sēdvietās vai guļamvietās.

3.a.4.  Lidojums jāizpilda tā, lai turētos pienācīgā attālumā no citiem lidaparātiem, un visos lidojuma posmos tiek nodrošināts pietiekams attālums no šķēršļiem. Šim attālumam jābūt vismaz tik lielam, kā noteikts piemērojamajos lidojuma noteikumos.

3.a.5.  Lidojumu nedrīkst turpināt, ja zināmie apstākļi nav vismaz līdzvērtīgi 2. punktā noteiktajiem. Bez tam, lidojumiem pēc instrumentu rādījumiem, tuvošanos lidlaukam nedrīkst turpināt bez konkrēti noteikta augstuma vai bez noteikta stāvokļa, ja netiek ievēroti noteiktie redzamības kritēriji.

3.a.6.  Ārkārtas situācijās kapteinim jānodrošina, lai visi pasažieri tiktu sagatavoti rīcībai šādā ārkārtas situācijā, kam jābūt konkrētajiem apstākļiem atbilstošai.

3.a.7.  Kapteinim jāveic visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai samazinātu pasažieru destruktīvas uzvedības ietekmi uz lidojumu.

3.a.8.  Lidaparātu nedrīkst stūrēt lidostas pārvietošanas zonā, vai tā propelleru nedrīkst pieslēgt piedziņai, ja personai pie vadības pults nav atbilstošas kvalifikācijas.

3.a.9.  Ja vajadzīgs, lidojuma laikā jāizmanto attiecīgās degvielas pārvaldības procedūras.

4.  Lidaparāta tehniskie raksturojumi un ekspluatācijas ierobežojumi

4.a.  Lidaparāts jāizmanto atbilstoši lidojumderīguma dokumentiem un visām atbilstošajām ekspluatācijas procedūrām un ierobežojumiem, kas noteikti tā lietošanas rokasgrāmatā vai attiecīgi tai līdzvērtīgos dokumentos, ja tādi ir. Lidojuma rokasgrāmatai vai tai līdzvērtīgiem dokumentiem jābūt apkalpei pieejamiem un jābūt pastāvīgi atjauninātiem katram konkrētajam lidaparātam.

4.b.  Lidaparāts jāizmanto atbilstoši attiecīgajai vides dokumentācijai.

4.c.  Lidojumu nedrīkst uzsākt vai turpināt, ja lidaparāta paredzētā veiktspēja, ņemot vērā visus faktorus, kas to būtiski ietekmē, ar plānoto masu nenodrošina iespējas visus lidojuma posmus veikt noteiktajos attālumos/zonās un attālumos līdz šķēršļiem. Veiktspējas parametri, kas būtiski ietekmē pacelšanos, kustību maršrutā un tuvošanos/nosēšanos, jo īpaši ir:

4.c.1.  Šie faktori ir jāņem vērā tieši ekspluatācijas parametru veidā, vai netieši, izmantojot pielaides vai rezerves, ko var paredzēt, plānojot veiktspēju atbilstoši ekspluatācijas veidam.

5.  Instrumenti, dati un ierīces

5.a.  Lidaparātam jābūt aprīkotam ar visām paredzētajam lidojumam vajadzīgajām navigācijas, sakaru u.c. ierīcēm, ņemot vērā gaisa satiksmes noteikumus un noteikumus par gaisa telpas izmantošanu visos lidojuma posmos.

5.b.  Ja vajadzīgs, lidaparātam jābūt aprīkotam ar visām nepieciešamajām drošības, medicīniskajām, evakuācijas un glābšanas iekārtām, ņemot vērā riskus, kas saistīti ar ekspluatācijas teritorijām, lidojuma maršrutiem, lidojuma augstumu un ilgumu.

5.c.  Visiem datiem, kas apkalpes locekļiem vajadzīgi lidojuma izpildei, jābūt atjauninātiem un pieejamiem uz lidaparāta borta, ņemot vērā attiecīgos gaisa satiksmes noteikumus, gaisa telpas izmantošanas noteikumus, lidojuma augstumu un teritoriju.

6.  Pastāvīgs lidojumderīgums

6.a.  Lidaparātu nedrīkst ekspluatēt, ja tas nav:

6.b.  Pirms katra lidojuma lidaparāts jāpārbauda, veicot pirmslidojuma pārbaudi, lai noteiktu tā piemērotību paredzētajam lidojumam.

6.c.  Apkopes programmā konkrēti jāparedz apkopes uzdevumi un intervāli, īpaši tie, kas norādījumos par pastāvīgu lidojumderīgumu noteikti kā obligāti.

6.d.  Lidaparātu nedrīkst ekspluatēt, ja tā apkopi un laišanu ekspluatācijā neveic šiem uzdevumiem īpaši kvalificētas personas vai organizācijas. Parakstot laišanu ekspluatācijā, konkrēti jānorāda galvenās ziņas par veiktajiem apkopes pasākumiem.

6.e.  Visa dokumentācija, kas apliecina lidaparāta lidojumderīgumu, jāglabā tik ilgi, kamēr tajā esošā informācija netiek aizstāta ar apjoma un sīkāku ziņu veidā līdzvērtīgu informāciju, bet sīki apkopes apraksti jāglabā vismaz vienu gadu. Lidaparātu pastāvīgi izņemot no ekspluatācijas, piemēro minimālo 90 dienu termiņu. Lidaparātu iznomājot, visi dokumenti, kas apliecina tā lidojumderīgumu, jāglabā vismaz visā nomas termiņa laikā.

6.f.  Visiem pārveidojumiem un remontiem jāatbilst pamatprasībām par lidojumderīgumu. Jāsaglabā pamatojuma dati, kas apliecina atbilstību prasībām par lidojumderīgumu.

7.  Apkalpes locekļi

7.a.  Apkalpes locekļu skaita sastāvu nosaka, ņemot vērā:

7.b.  Stjuartiem jābūt:

7.c.  Kapteinim jābūt pilnvarojumam dot visas komandas un veikt atbilstošās darbības ekspluatācijas nodrošināšanai, kā arī lidaparāta un tajā pārvadājamo personu un/vai mantas drošībai.

7.d.  Ārkārtas situācijā, kas apdraud lidaparāta ekspluatāciju vai drošību un/vai personu uz tā borta, kapteinim jārīkojas, kā viņš/viņa uzskata par nepieciešamu drošības interesēs. Ja šāda rīcība saistīta ar vietējo noteikumu vai procedūru pārkāpumiem, kapteinim par to nekavējoties jāinformē attiecīgās vietējās iestādes.

7.e.  Pārvadājot pasažierus vai kravu, nedrīkst imitēt ārkārtējas avārijas situācijas.

7.f.  Neviens apkalpes loceklis, izpildot uzdevumus/pieņemot lēmumus, nedrīkst samazināt lidojuma drošību noguruma, pārguruma, negulēšanas, daudzu nolidoto sektoru, nakts stundu u.c. iemeslu dēļ. Atpūtas periodiem jāparedz pietiekami ilgs laiks, lai apkalpes locekļi pārvarētu iepriekš veikto pienākumu radīto nogurumu un līdz pienākumu veikšanai nākamajā lidojuma darba laikā būtu labi atpūtušies.

7.g.  Apkalpes locekļi nedrīkst veikt tiem uzticētos pienākumus uz lidaparāta borta, esot psihotropu vielu iedarbībā vai alkohola reibumā, vai arī esot darbnespējīgam traumas, noguruma, medikamentu lietošanas, slimības vai citu līdzīgu iemeslu dēļ.

8.  Papildu prasības par ekspluatāciju komerciālā nolūkā un sarežģītu dzinējlidaparātu ekspluatāciju.

8.a.  Ekspluatācija komerciālā nolūkā un sarežģītu dzinējlidaparātu ekspluatācija ir aizliegta, ja netiek ievērotas šādas prasības:

8.  b. ekspluatācija komerciālā nolūkā un sarežģītu dzinējlidaparātu ekspluatācija jāveic tikai saskaņā ar ekspluatanta ekspluatācijas rokasgrāmatu. Šajā rokasgrāmatā jābūt visiem vajadzīgajiem norādījumiem, informācijai un procedūrām par visiem izmantojamajiem lidaparātiem un par ekspluatācijas personāla pienākumu veikšanu. Apkalpes locekļiem jānosaka lidojuma ilguma, lidojuma darba laika ierobežojumi un atpūtas periodi. Ekspluatācijas rokasgrāmatai un tās pārskatītajām versijām jāatbilst apstiprinātajai lidojumu rokasgrāmatai, un tajā pēc vajadzības jāizdara grozījumi;

8.  c. ekspluatantam jānosaka atbilstošas procedūras, ja vajadzīgs, lidojuma drošības saglabāšanai pasažieru destruktīvas uzvedības gadījumos;

8.  d. ekspluatantam jāizstrādā un jāuztur drošības programmas, kas pielāgotas konkrētajam lidaparātam un darbības veidam, konkrēti paredzot:

Ja drošības pasākumi var samazināt ekspluatācijas drošību, ir jānovērtē riski un jāizstrādā atbilstošas procedūras drošības risku samazināšanai, šim nolūkam var būt vajadzīgas speciālas iekārtas;

8.  e. ekspluatantam viens no pilotiem jāizraugās par kapteini.

8.f.  Noguruma novēršanai jāievieš dežūru sistēma. Vienam vai vairākiem lidojumiem šādā dežūru sistēmā jānosaka lidojuma ilgums, lidojuma darba laika ierobežojumi (diennaktī), dežūras un pielāgoti atpūtas periodi. Dežūru sistēmā paredzētajos ierobežojumos jāņem vērā visi attiecīgie faktori, kas rada nogurumu, piemēram, nolidoto sektoru skaits, laika zonu šķērsošana, negulēšana, diennakts ciklu traucējumi, darbs naktī, pozīcija, kumulatīvais dežūru ilgums konkrētos laika periodos, pienākumu sadalījums starp apkalpes locekļiem, kā arī apkalpes locekļu skaita palielināšana;

8.g.  Uzdevumi, kas noteikti 6.a punktā un aprakstīti 6.d un 6.e punktā, jākontrolē organizācijām, kas atbild par pastāvīga lidojumderīguma pārvaldību, un papildus I pielikuma 3.a punktā noteiktajām prasībām tām vēl jāatbilst arī šādiem nosacījumiem:

8.h.  Īstenošanas noteikumu pamatā attiecībā uz 8.a līdz 8.f punktā noteiktajām prasībām ir jābūt riska novērtējumam, un tiem jābūt proporcionāliem veicamās gaisa kuģa darbības mērogam un jomai.

V PIELIKUMS

Kritēriji 9.a pantā minētajām kvalificētajām iestādēm

1.  Šī iestāde, tās direktors un darbinieki, kas atbild par pārbaužu veikšanu, nevar ne tieši, ne netieši, ne kā pilnvarotie pārstāvji, tikt iesaistīti ražojumu, daļu, iekārtu, sastāvdaļu vai sistēmu konstruēšanā, ražošanā, tirdzniecībā vai tehniskajā apkopē, vai to ekspluatācijā, pakalpojumu sniegšanā vai izmantošanā. Tas neizslēdz iespēju tehniska rakstura informācijas apmaiņai starp iesaistītajām organizācijām un kvalificēto iestādi.

2.  Iestāde un tās darbinieki, kas atbild par sertifikācijas uzdevumiem, veic savus pienākumus ar pēc iespējas lielu profesionālo integritāti un pēc iespējas lielu tehnisko kompetenci un tie nav saistīti ne ar spiedienu, ne iniciatīvu, īpaši finansiāla rakstura iniciatīvu, kas varētu ietekmēt viņu spriedumu vai izmeklēšanas rezultātus, īpaši no tādu personu vai personu grupas puses, kuru ietekmē sertifikācijas uzdevumi.

3.  Iestādei ir darbinieki un līdzekļi, lai atbilstoši veiktu tehniskos un administratīvos uzdevumus, kas saistīti ar sertifikācijas procesu; tai ir pieeja iekārtām, kas nepieciešamas ārkārtas pārbaužu veikšanai.

4.  Par izmeklēšanu atbildīgie darbinieki ir:

5.  Jāgarantē izmeklēšanā iesaistīto darbinieku objektivitāte. Atalgojums nav atkarīgs no veikto izmeklēšanu skaita vai šo izmeklēšanu rezultātiem.

6.  Iestāde izņem atbildības apdrošināšanu, ja vien tās atbildību neuzņemas kāda dalībvalsts saskaņā ar saviem tiesību aktiem.

7.  Iestādes darbinieki ievēro profesionālo noslēpumu attiecībā uz informāciju, ko tie ieguvuši, veicot šajā regulā noteiktos uzdevumus."

(1) OV vēl nav publicēts. (2) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp. (3) OV C 185, 8.8.2006., 106. lpp. (4) Eiropas Parlamenta 2007. gada 14. marta Nostāja. (5) OV L 240, 7.9.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1701/2003 (OV L 243, 27.9.2003., 5. lpp.). (6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 14. decembra Regula (EK) Nr. 2111/2005 par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi un gaisa transporta pasažieru informēšanu par apkalpojošā gaisa pārvadātāja identitāti, un par Direktīvas 2004/36/EK 9. panta atcelšanu (OV L 344, 27.12.2005, 15. lpp.). (7) OV L 373, 31.12.1991., 4. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1900/2006 (OV L 377, 27.12.2006., 176. lpp.). (8) OV L 373, 31.12.1991., 21. lpp. (9) Eiropas Aviācijas drošības aģentūras atzinums Nr. 3/2004.

Tādas gaļas tirdzniecība, kas iegūta no liellopiem, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus *

461k  85k

Eiropas Parlamenta 2007. gada 14. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par tādas gaļas tirdzniecību, kas iegūta no liellopiem, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus (COM(2006)0487 – C6-0330/2006 – 2006/0162(CNS)) P6_TA(2007)0068 A6-0006/2007 (Apspriežu procedūra) Eiropas Parlaments, –   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2006)0487)(1), –   ņemot vērā EK līguma 37. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0330/2006), –   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, –   ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A6-0006/2007), 1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu; 2.   aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu; 3.   aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam; 4.   prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu; 5.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai. Komisijas ierosinātais teksts   Parlamenta izdarītie grozījumi Grozījums Nr. 1 5. apsvērums (5)  Lai uzlabotu vienotā tirgus darbību, tādu liellopu gaļas tirdzniecību, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus, jāorganizē tādā veidā, lai tā būtu pēc iespējas pārskatāmāka. Tas ļautu labāk organizēt arī attiecīgo ražošanu. Lai to paveiktu, jāprecizē tirdzniecības nosaukumi, kas jālieto katrā dalībvalsts valodā, laižot tirdzniecībā tādu liellopu gaļu, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus. Tādējādi patērētājiem uzlabosies informācijas pieejamība. (5)  Lai uzlabotu vienotā tirgus darbību, tādu liellopu gaļas tirdzniecību, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus, jāorganizē tādā veidā, lai tā būtu pēc iespējas pārskatāmāka. Tas ļautu labāk organizēt arī attiecīgo ražošanu. Lai to paveiktu, jāprecizē tirdzniecības nosaukumi, kas jālieto katrā dalībvalsts valodā, laižot tirdzniecībā tādu liellopu gaļu, vai gaļas izstrādājumus, kas domāti cilvēku uzturam, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus. Tādējādi patērētājiem uzlabosies informācijas pieejamība. Grozījums Nr. 2 12. apsvērums (12)  Jāparedz arī, ka tāda gaļa, kas iegūta no liellopiem, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus, identificējama, lietojot burtu, kas atbilst to kategorijai, kā arī norādot kaušanas vecumu uz etiķetēm, ko piestiprina gaļas gabaliem. (12)  Jāparedz arī, ka tāda gaļa, kas iegūta no liellopiem, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus, identificējama, lietojot burtu, kas atbilst to kategorijai, kā arī tirdzniecības nosaukumu un kaušanas vecumu uz etiķetēm, ko piestiprina gaļas gabaliem. Šīs norādes iekļauj arī visos tirdzniecības dokumentos. Grozījums Nr. 3 13. apsvērums (13)  Uzņēmēji, kas vēlas papildināt šajā regulā paredzētos tirdzniecības nosaukumus ar citām ziņām, kas nav obligātas, var to izdarīt saskaņā ar 16. un 17. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regulā (EK) Nr. 1760/2000, ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97. (13)  Uzņēmēji, kas vēlas papildināt šajā regulā paredzētos tirdzniecības nosaukumus ar citām ziņām, kas nav obligātas, piemēram, izmantotās barības veidu, var to izdarīt saskaņā ar 16. un 17. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regulā (EK) Nr. 1760/2000, ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97. Grozījums Nr. 4 14. apsvērums (14)  Lai informāciju, kas atrodama uz etiķetēm, pareizi lietotu saskaņā ar šo regulu, jāparedz datu reģistrēšana, kas ļauj nodrošināt šīs informācijas patiesumu visos ražošanas un tirdzniecības posmos. (14)  Lai informāciju, kas atrodama uz etiķetēm, pareizi lietotu saskaņā ar šo regulu, jāparedz datu reģistrēšana, kas ļauj nodrošināt šīs informācijas patiesumu visos ražošanas un tirdzniecības posmos. Tomēr daļu šīs informācijas var nesniegt posmā, kad produktu piegādā galapatērētājam. Grozījums Nr. 5 15.a apsvērums (jauns) (15a) Dalībvalstīm jānosaka šīs regulas pārkāpumu gadījumā piemērojamais sankciju režīms un jānodrošina tā īstenošana. Šīm sankcijām jābūt samērīgām, taču pietiekami preventīvām. Tās var būt, sākot ar atkārtotu marķēšanu, nosūtīšanu atpakaļ līdz pilnīgai iznīcināšanai. Grozījums Nr. 6 1. panta 1. punkta otrā daļa Regula ir spēkā attiecībā uz gaļu, kas iegūta no liellopiem, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus, un kas ražota Kopienā vai ievesta no trešām valstīm. Regula ir spēkā attiecībā uz gaļu, kas iegūta no liellopiem, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus un kuri kauti pēc....* neatkarīgi no tā, vai tā ražota Kopienā, vai ievesta no trešām valstīm. ___________ *Šīs regulas spēkā stāšanās datums Grozījums Nr. 7 1. panta 2. punkts 2.  Šīs regulas noteikumus piemēro, neskarot Padomes Regulas (EEK) Nr. 1208/8110 noteikumus. ______________ 10 OV L 123, 7.5.1981., 3. lpp. 2.  Šīs regulas noteikumus piemēro, neskarot Padomes 2006. gada 24 .jūlija Regulas (EK) Nr. 1183/2006 par Kopienas skalu pieaugušu liellopu liemeņu klasificēšanai noteikumus. ______________ 1 OV L 214, 4. 8.2006., 1. lpp. Grozījums Nr. 8 1. panta 3. punkts 3.  Šo regulu nepiemēro tādai līdz divpadsmit mēnešu vecu liellopu gaļai, par kuru saņemts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde un kura reģistrēta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantu. 3.  Šo regulu nepiemēro tādai līdz divpadsmit mēnešu vecu liellopu gaļai, par kuru saņemts aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, kurus reģistrē ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantu. Grozījums Nr. 9 2. pants Šīs regulas nozīmē ar terminu "gaļa" saprot liemeņus, gaļu ar vai bez kauliem un sagrieztus vai nesagrieztus subproduktus, kas iegūti no liellopiem, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus, un kas apgrozībā laisti svaigā stāvoklī, saldēti vai sasaldēti zemā temperatūrā, apstrādāti vai neapstrādāti, iesaiņoti vai neiesaiņoti. Šīs regulas nozīmē ar terminu "gaļa" saprot liemeņus, gaļu ar vai bez kauliem un sagrieztus vai nesagrieztus subproduktus, kas domāti cilvēku uzturam un kas iegūti no liellopiem, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus, un kas apgrozībā laisti svaigā stāvoklī, saldēti vai sasaldēti zemā temperatūrā, apstrādāti vai neapstrādāti, iesaiņoti vai neiesaiņoti. Šīs regula attiecas arī uz gataviem, pārstrādātiem vai sagatavotiem gaļas produktiem. Grozījums Nr. 10 3. pants Kaušanas brīdī visus liellopus, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus, uzņēmēji tādas kompetentas iestādes uzraudzībā, kas minēta 8. panta 1. punktā, iedala vienā no I pielikumā uzskaitītajām kategorijām. Kaušanas brīdī visus liellopus, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus, uzņēmēji tādas kompetentas iestādes uzraudzībā, kas minēta 8. panta 1. punktā, iedala vienā no I pielikumā uzskaitītajām kategorijām. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šiem noteikumiem. Grozījums Nr. 11 4. panta 1. punkta pirmā daļa 1.  Gaļu, kas iegūta no liellopiem, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus, dalībvalstīs var laist tirdzniecībā tikai ar tādu tirdzniecības nosaukumu vai nosaukumiem, kas ievietoti II pielikumā un noteikti katrai attiecīgajai dalībvalstij. 1.  Gaļu, kas iegūta no liellopiem, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus, dalībvalstīs var laist tirdzniecībā tikai ar tādu tirdzniecības nosaukumu vai nosaukumiem, kas ievietoti II pielikumā un noteikti katrai attiecīgajai dalībvalstij. Šim nosaukumam jābūt visos tirdzniecības dokumentos. Grozījums Nr. 12 4. panta 2.a punkts (jauns) 2.a Šo regulu piemēro vienīgi tad, ja gaļu, kas iegūta no liellopiem, kuru vecums pārsniedz astoņus mēnešus, tirgo ar citu nosaukumu nekā "liellopu gaļa" (vai līdzvērtīgu nosaukumu, ar kuru apzīmē pieaugušu liellopu gaļu citā Kopienas valodā). Grozījums Nr. 13 5. panta 1. punkta ievaddaļa 1.  Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK 3. panta 1. punkta noteikumus un Regulas (EK) Nr. 1760/2000 13., 14. un 15. panta noteikumus, gaļu, kas iegūta no liellopiem, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus, katrā ražošanas un tirdzniecības posmā uzņēmēji marķē, norādot šādu informāciju: 1.  Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK 3. panta 1. punkta noteikumus un Regulas (EK) Nr. 1760/2000 13., 14. un 15. panta noteikumus, gaļu, kas iegūta no liellopiem, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus, katrā ražošanas un tirdzniecības posmā uzņēmēji marķē, norādot šādu informāciju: Grozījums Nr. 14 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts a) šīs regulas I pielikumā noteikto attiecīgās kategorijas identifikācijas burtu, a) šīs regulas I pielikumā noteikto attiecīgās kategorijas identifikācijas burtu katrā ražošanas un tirdzniecības posmā, izņemot posmu, kad produktu piegādā galapatērētājam, Grozījums Nr. 15 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts b) tirdzniecības nosaukumu saskaņā ar šīs regulas 4. pantu, b) tirdzniecības nosaukumu saskaņā ar šīs regulas 4. pantu, katrā ražošanas un tirdzniecības posmā, Grozījums Nr. 16 5. panta 1.a punkts (jauns) 1.a Visos tirdzniecības dokumentos iekļauj arī 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto informāciju. Grozījums Nr. 17 5. panta 2. punkta otrā daļa Panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto informāciju tās var nenoteikt par obligāti norādāmu ar nosacījumu, ka pircējiem tiek sniegta pareiza un nepārprotama informācija. svītrots Grozījums Nr. 18 7. panta 2. apakšpunkta a) punkts a) norādīt dzīvnieku identifikācijas numuru un dzimšanas datumu; a) norādīt dzīvnieku identifikācijas numuru un dzimšanas datumu tikai kautuvēs; Grozījums Nr. 19 8. panta 1. punkts 1.  Pirms [2007. gada 1. jūlija] dalībvalsts ieceļ kompetentu iestādi vai kompetentas iestādes, kas atbild par šīs regulas piemērošanas uzraudzību, un paziņo par to Komisijai. 1.  Pirms ...*dalībvalsts ieceļ kompetento iestādi vai kompetentās iestādes, kas atbild par šīs regulas piemērošanas oficiālu uzraudzību, un paziņo par to Komisijai. _______________ *Šīs regulas spēkā stāšanās datums Grozījums Nr. 20 9.a pants (jauns) 9.a pants Sankcijas Ja pārbaužu laikā atklāti šajā regulā paredzēto noteikumu pārkāpumi, dalībvalstis nosaka piemērojamās sankcijas. Šīm sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām. Dalībvalstis par to paziņo Komisijai ne vēlāk kā līdz.....*, kā arī pēc iespējas ātrāk paziņo visas izmaiņas sankcijās. ________ *Divpadsmit mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Grozījums Nr. 21 10. panta 2. punkts 2.  Regulas I un II pielikumā var izdarīt grozījumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1254/1999 43. panta 2. punktā izklāstīto procedūru. svītrots Grozījums Nr. 22 I pielikuma 1. apakšpunkta A)  punkts A)  X kategorija ‐ liellopi, kuru vecums nepārsniedz astoņus mēnešus vai kuri ir astoņus mēnešus veci. A)  V kategorija ‐ liellopi, kuru vecums nepārsniedz astoņus mēnešus vai kuri ir astoņus mēnešus veci. Šīs kategorijas liellopus identificē ar burtu X. Šīs kategorijas liellopus identificē ar burtu V. Grozījums Nr. 23 I pielikuma 1. apakšpunkta B)  punkts B)  Y kategorija ‐ liellopi, kuru vecums pārsniedz astoņus mēnešus, bet nepārsniedz divpadsmit mēnešus, vai kuri ir divpadsmit mēnešus veci. B)  Z kategorija ‐ liellopi, kuru vecums pārsniedz astoņus mēnešus, bet nepārsniedz divpadsmit mēnešus, vai kuri ir divpadsmit mēnešus veci. Šīs kategorijas liellopus identificē ar burtu Y. Šīs kategorijas liellopus identificē ar burtu Z. Grozījums Nr. 24 II pielikuma A) apakšpunkta ievaddaļa A)  Gaļai, kas iegūta no X kategorijas liellopiem: A)  Gaļai, kas iegūta no V kategorijas liellopiem: Grozījums Nr. 25 II pielikuma B) apakšpunkta ievaddaļa B)  Gaļai, kas iegūta no Y kategorijas liellopiem: B)  Gaļai, kas iegūta no Z kategorijas liellopiem: (1) OV vēl nav publicēts.

ILO 2006. gada Konsolidētās jūrniecības darba konvencijas ratifikācija *

340k  40k

Eiropas Parlamenta 2007. gada 14. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar kuru dalībvalstīm atļauj Eiropas Kopienas interesēs ratificēt Starptautiskās darba organizācijas 2006. gada konsolidēto konvenciju par darbu jūrniecībā (COM(2006)0288 – C6-0241/2006 – 2006/0103(CNS)) P6_TA(2007)0069 A6-0019/2007 (Apspriežu procedūra) Eiropas Parlaments, –   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes lēmumam (COM(2006)0288)(1), –   ņemot vērā EK līguma 42. pantu un 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu, –   ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. punkta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0241/2006), –   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 83. panta 7. punktu, –   ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu un Transporta un tūrisma komitejas atzinumu (A6-0019/2007), 1.  Apstiprina grozīto priekšlikumu Padomes lēmumam; 2.  Uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem. Komisijas ierosinātais teksts   Parlamenta izdarītie grozījumi Grozījums Nr. 1 Virsraksts Priekšlikums PADOMES LĒMUMAM ar kuru dalībvalstīm atļauj Eiropas Kopienas interesēs ratificēt Starptautiskās darba organizācijas 2006. gada konsolidēto konvenciju par darbu jūrniecībā Priekšlikums PADOMES LĒMUMAM ar kuru dalībvalstīm atļauj Eiropas Kopienas interesēs ratificēt Starptautiskās darba organizācijas 2006. gada konvenciju par darbu jūrniecībā Grozījums Nr. 2 1. apsvērums Starptautiskās darba organizācijas (turpmāk tekstā – SDO) 2006. gada konsolidētā konvencija par darbu jūrniecībā tika pieņemta 2006. gada 23. februārī, SDO Starptautiskās darba konferences sesijā par jūrniecību, kas tika sasaukta Ženēvā. Starptautiskās darba organizācijas (turpmāk tekstā – SDO) 2006. gada konvencija par darbu jūrniecībā tika pieņemta 2006. gada 23. februārī, SDO Starptautiskās darba konferences sesijā par jūrniecību, kas tika sasaukta Ženēvā. Grozījums Nr. 3 1. pants Ar šo dalībvalstīm atļauj ratificēt 2006. gada SDO konsolidēto konvenciju par darbu jūrniecībā, kas pieņemta 2006. gada 23. februārī. Ar šo dalībvalstīm atļauj ratificēt 2006. gada SDO konvenciju par darbu jūrniecībā, kas pieņemta 2006. gada 23. februārī. (1) OV vēl nav publicēts.

Vispārējas nozīmes sociālie pakalpojumi

212k  57k

Eiropas Parlamenta 2007. gada 14. marta rezolūcija par vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem Eiropas Savienībā (2006/2134(INI)) P6_TA(2007)0070 A6-0057/2007 Eiropas Parlaments, –   ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Kopienas Lisabonas programmas īstenošanu "Vispārējas nozīmes sociālie pakalpojumi Eiropas Savienībā" (COM(2006)0177) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas pievienots minētajam paziņojumam (SEC(2006)0516), (Komisijas paziņojums par vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem) –   ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 2., 5., 16., 86,136.pantu, 137. panta 1. punkta j) un k) apakšpunktu, 143., 144. un 145. pantu, –   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu(1), it īpaši tās 36. pantu, –   ņemot vērā Eiropas Konstitucionālā līguma projektu(2), jo īpaši tā II–94. un III–122. pantu, –   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū(3), –   ņemot vērā 2006. gada 23. un 24. marta Eiropadomes secinājumus, –   ņemot vērā 2004. gada 14. janvāra rezolūciju par Zaļo grāmatu par vispārējas nozīmes pakalpojumiem(4), –   ņemot vērā 2006. gada 15. marta rezolūciju par sociālo aizsardzību un sociālo integrāciju(5), –   ņemot vērā 2006. gada 6. septembra rezolūciju par Eiropas nākotnes sociālo modeli(6), –   ņemot vērā 2006. gada 27. septembra rezolūciju par Komisijas Balto grāmatu par vispārējas nozīmes pakalpojumiem(7) , –   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu, –   ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu, kā arī Ekonomikas un monetāro lietu komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Juridiskās komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A6-0057/2007), A.   tā kā vispārējas nozīmes sociālie pakalpojumi (VNSP) ir viens no Eiropas sociālā modeļa pamatpīlāriem, tiem ir svarīga nozīme sociālās saskaņas panākšanai un ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas nodrošināšanai Eiropas Savienībā, kā arī tie ir viens no Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanas instrumentiem; B.   turklāt, tā kā VNSP mērķis ir īstenot Eiropai kopējās vērtības, tostarp sociālo taisnīgumu, vienlīdzību, solidaritāti, demokrātijas un brīvības attīstību, un tā kā VNSP augstākais mērķis ir pilsoņu pamattiesību un cilvēka cieņas principu ievērošana; C.   tā kā VNSP nevar uzskatīt par valsts varai uzliktu slogu, jo, gluži pretēji, tie ir pozitīvu ārējo faktoru avots ekonomiskās izaugsmes, labklājības, nodarbinātības un sociālās kohēzijas nodrošināšanai; D.   tā kā VNSP tiek sniegti mainīgā vidē un, lai ar saglabātu augstu kvalitāti un efektivitāti, tie ir nepārtraukti jāpielāgo šai videi; E.   tā kā pamata sociālo pakalpojumu pieejamība dažādās dalībvalstīs tiek nodrošināta ļoti atšķirīgā līmenī; tomēr uzskata, ka šie pakalpojumi ir jāsniedz visā ES teritorijā, lai panāktu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju; F.   tā kā pastāv konceptuālas neskaidrības attiecībā uz dažiem šīs jomas pamatjēdzieniem, piemēram tādiem, kā "sabiedriskais pakalpojums", "vispārējas nozīmes pakalpojums", "pakalpojums ar vispārēju ekonomisku nozīmi" un "vispārējas nozīmes sociāls pakalpojums", un tā kā šī neskaidrība pastāv arī nesen izstrādātos Kopienas tiesību aktos, līdz ar to pastiprinot šajā jomā valdošo juridisko nenoteiktību; G.   tā kā normatīvā regulējuma trūkums šajā jomā ir bijis par pamatu plašai interpretācijai tiesu praksē, kas ne vienmēr ir saskanīga; tā kā visās ieinteresētajās jomās nepieciešami skaidri darbības pamatprincipi, kas pēc iespējas novērstu nepieciešamību pēc tiesas interpretācijas, lai varētu panākt maksimālu juridisko noteiktību; H.   tā kā līdz ar to steidzami ir jāprecizē šie jēdzieni un VNSP darbības tiesiskais regulējums, bet jo īpaši ir jāprecizē "vispārējas nozīmes" princips, kā arī konkurences un publiskā finansējuma noteikumi; I.   tā kā uz sociālajiem pakalpojumiem nekādā gadījumā nedrīkst attiecināt atlikuma principu, jo tos nevar pielīdzināt komercpakalpojumiem vai pakalpojumiem ar vispārēju ekonomisku nozīmi; tā kā, tieši pretēji, ņemot vērā to, ka tie paredzēti konkrētas sabiedrības daļas vajadzību apmierināšanai, kā arī ņemot vērā to organizēšanas, finansējuma un mērķa īpatnības, VNSP ir jāuzskata par īpašu, atsevišķu pakalpojumu kategoriju ar būtisku sabiedrisku nozīmi; J.   tā kā VNSP nozare nodrošina darbu arvien lielākam personu skaitam, nodarbinātības pieaugums šeit pārsniedz vidējo pieaugumu citās nozarēs, šajā nozarē ir nodarbināts liels sieviešu skaits un tur pastāv interesanti elastīgas nodarbinātības modeļi, piemēram, nepilna laika darbs, elastīgs darba laiks vai brīvprātīgs darbs, kuri ir jāpopularizē un atbilstīgi jāaizsargā darba likumdošanā; tā kā VNSP nozarē ir konstatēti satraucoši nodarbinātības nedrošības gadījumi, no kuriem ir jāizvairās; K.   tā kā veselības aprūpes pakalpojumi, uz kuriem minētais Komisijas paziņojums par VNSP nav attiecināts, arī ir VNSP un to īpašības un mērķi ir tādi paši; tomēr atzīst veselības aprūpes pakalpojumu īpatnības saistībā ar to sarežģīto uzbūvi, kā arī finansiālo slodzi, ko tie rada dalībvalstu valsts pārvaldes iestādēm, 1.   atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu, kura ir saistīta ar Baltās grāmatas par vispārējas nozīmes pakalpojumiem īstenošanu un kuras mērķis ir šiem pakalpojumiem sniegt atsevišķu konceptuālu un tiesisku pamatu; tomēr uzskata, ka Komisijas paziņojumā nav sniegti pietiekami skaidrojumi par VNSP klasifikāciju un definīciju, un vilcinās pieņemt lēmumu par šiem pakalpojumiem piemērojamo tiesisko regulējumu; 2.   atkārtoti apliecina atbalstu moderniem un kvalitatīviem VNSP, kas pamatoti uz tādām vērtībām, kā vienlīdzība, solidaritāte, tiesiskums un cilvēka cieņas ievērošana, un kas balstīti uz tādiem principiem kā pieejamība, universāls pakalpojums, efektivitāte, ekonomiska resursu pārvalde, nepārtrauktība, pietuvinātība lietotājam un pārredzamība, kuri veicina Līguma 2. un 3. pantā definēto Kopienas uzdevumu īstenošanu; 3.   ir pārliecināts, ka VNSP ir līdzeklis Lisabonas stratēģijas sociālās dimensijas stiprināšanai, sociālās programmas mērķu sasniegšanai un to problēmu risināšanai, ko izraisa, globalizācija, rūpniecības pārmaiņas, tehnoloģiju progress, demogrāfiskās pārmaiņas, migrācija vai sociālo un darba modeļu izmaiņas, tādējādi veicinot sociālas Eiropas veidošanos; 4.   atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir atzinusi VNSP definēšanai izmantojamo galveno pazīmju īpašo raksturu, kas padara VSNP atšķirīgus no citiem pakalpojumu veidiem; tomēr uzskata, ka organizācijas kritēriji atbilstoši Komisijas ziņojumā par VNSP noteiktajam var tikt pieņemti tikai pagaidām un indiktīvos nolūkos, gaidot skaidrākus secinājumus, kuri radīsies konsultāciju procesa rezultātā, ko Komisija ir apņēmusies uzsākt ar dalībvalstīm un VNSP sniedzējiem un izmantotājiem; 5.   uzskata par nepareizu pieņemt tādu pieeju VNSP, kas rada mākslīgu saspīlējumu starp konkurences, valsts atbalsta un iekšējā tirgus noteikumiem no vienas puses un sabiedriskā pakalpojuma, vispārējās nozīmes un sociālās kohēzijas konceptiem no otras puses; uzskata, ka tieši pretēji – ir jāmeklē saskaņa starp šiem faktoriem, veicinot pozitīvu sinerģiju starp ekonomiskajiem un sociālajiem aspektiem; tomēr apliecina, ka VNSP gadījumā konkurences, valsts atbalsta un iekšējā tirgus noteikumiem jāsaskan ar sabiedrisko pakalpojumu prasībām, bet ne otrādi; 6.   atzīst, ka attiecībā uz VNSP savstarpēji konkurē divi faktori, starp kuriem ir jānovērš pretrunas: no vienas puses subsidiaritātes princips, kas apstiprina dalībvalstu iestāžu brīvību noteikt, organizēt un finansēt VNSP pēc savām vēlmēm kopā ar proporcionalitātes principu, un, no otras puses, līdzatbildība, kas atbilstīgi Līgumam ir piešķirta Kopienai, īpaši saskaņā ar tā 16. pantu, kā arī visā Eiropā pastāvošās kopīgās pamatvērtības un principi, kas visiem ir jāievēro, nodrošinot to, ka VNSP noteikumos tiek ievērotas cilvēktiesības un cilvēka cieņa; 7.   tomēr uzskata, ka, ņemot vērā VNSP īpatnības, kuras ir saistītas ar šo pakalpojumu būtību un to saņēmēju stāvokli, tiem piešķirto vispārējās nozīmes sūtību, kā arī tirgus nepilnības dažu sociālo pakalpojumu sniegšanā, nesaskaņu gadījumā priekšroku vajadzētu dot vispārējas nozīmes aizsardzībai, kas ir VNSP raksturīgākā un būtiskākā īpašība; 8.   šajā sakarā ar bažām atzīmē nesen notikušos mēģinājumus VNSP piemērot pakalpojumu un pakalpojumu ar vispārēju ekonomisku nozīmi noteikumus un principus, neņemot vērā tos elementus un principus, kas šķir VNSP no pārējiem pakalpojumiem; 9.   atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu turpināt detalizētāku apspriešanās procesu, lai precizētu attiecīgu Kopienas noteikumu piemērošanu, kuri reglamentē sociālos pakalpojumus; turklāt uzskata, ka ierosināto paplašinātas apspriešanās procesu jāpabeidz līdz 2007. gada vidum, un aicina Komisiju sagatavot lēmumu par to, kā nodrošināt šā procesa uzraudzību un noteikt vislabāko īstenojamo pieeju, tostarp izvērtējot, vai šai nozarei veltīts likumdošanas priekšlikums ir nepieciešams un tiesiski pamatots; 10.   aicina Komisiju un dalībvalstis aizsargāt un popularizēt tādu nodarbinātības kārtību, kas plaši sastopama VNSP nozarē, tostarp sieviešu nodarbināšanu, elastīgu darba laika organizāciju, nepilna laika darbu, brīvprātīgo iesaistīšanu, bet izvairīties no krāpšanas un nodarbinātības nedrošuma un novērst darba apstākļu pasliktināšanos šajā jomā nodarbinātajiem vai nekvalificēta vai mazkvalificēta darbaspēka izmantošanu; prasa arī, lai Komisija vienmēr konsultāciju procesā un savā ziņojumā iekļauj jautājumus, kas saistīti ar integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai; 11.   aicina Komisiju, dalībvalstis un VNSP sniedzējus, ņemot vērā stresu, darba laika veidu (darbs maiņās un naktīs), darba bīstamību vai smagumu, kas raksturīgs dažām sociālo dienestu veiktajām darbībām, izstrādāt profesionālās sagatavošanas pasākumus, kas ļautu darbiniekiem piemēroties šādiem apstākļiem un tos pārvarēt, lai nodrošinātu augstāku pakalpojumu kvalitāti un uzlabotu darba un dzīves apstākļus šajā jomā nodarbinātajiem; uzskata arī, ka, ņemot vērā VNSP piemērojamo prasību izmaiņas, iestādēm jānodrošina augsts sociālo darbinieku profesionālās sagatavotības līmenis; 12.   pauž atzinību par Komisijas lēmumu uzklausīt visus VNSP definēšanā un organizēšanā ieinteresētos dalībniekus; uzskata, ka šāds dialogs nodrošinās lielāku pārredzamību un augstāku šo pakalpojumu kvalitāti, kā arī palīdzēs stiprināt šo pakalpojumu pamatprincipus un vērtības; 13.   aicina, lai Komisija un dalībvalstis ņem vērā VNSP organizācijas un pārvaldes kārtības, kā arī resursu un šo pakalpojumu finansēšanas metožu daudzveidību; aicina arī veidot partnerattiecības starp valsts un privāto sektoru šādu pakalpojumu sniegšanai, ar mērķi nodrošināt vispārējas nozīmes principa ievērošanu un iedarbīgu, augstas kvalitātes pakalpojumu sniegšanu; 14.   uzskata, ka dažādās dalībvalstu atbildīgās iestādes ir tiesīgas pieņemt lēmumu, vai VNSP jāsniedz savstarpējām apvienībām, citām sociālās organizācijas formām vai arī privātuzņēmumiem, ja vien tas, ka pakalpojumu sniedz privātais sektors nav pretrunā ar vispārējas nozīmes principu, taču uzskata, ka valsts iestādēm jebkurā laikā jāspēj pārbaudīt to, vai pakalpojumu sniedzēji ievēro VNSP principus un vērtības, kā arī to, vai pakalpojumu sniegšana notiek saskaņā ar valsts iestāžu iepriekš noteiktām prasībām; 15.   atzinīgi vērtē to, ka uzņēmumi, lai īstenotu sociālās saistības, sniedz atbalstu VNSP, kā arī ir iesaistījušies to finansēšanā un sniegšanā, un aicina Komisiju un dalībvalstis tamlīdzīgu pieeju izstrādāšanā vairāk iesaistīt sociālos partnerus, ņemot vērā katras dalībvalsts tradīcijas; 16.   atzīmē, ka dažās dalībvalstīs, decentralizējot VNSP sniegšanu un to uzticot reģionālajām un vietējām pārvaldes iestādēm, šai darbībai netika piešķirti pietiekami budžeta līdzekļi, lai varētu nodrošināt šo pakalpojumu sniegšanas visaugstāko kvantitatīvo un kvalitatīvo līmeni; šā iemesla dēļ aicina dalībvalstis nodrošināt to, lai, nododot atbildību par VNSP sniegšanu reģionālajām un vietējām pārvaldes iestādēm, tiktu piešķirti atbilstīgi budžeta līdzekļi; 17.   iesaka izveidot forumu, kuru vadītu Parlaments un kurā pulcētos Eiropas sociālās organizācijas un Komisijas un Padomes pārstāvjus, lai vadītu šā procesa īstenošanu; 18.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai. (1) OV C 364, 18.12.2000, 1. lpp. (2) OV C 310, 16.12.2004, 1. lpp. (3) OV L 376, 27.12.2006, 36. lpp. (4) OV C 92 E, 16.4.2004., 294. lpp. (5) OV C 291 E, 30.11.2006., 304. lpp. (6) OV C 305 E, 14.12.2006., 141. lpp. (7) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0380.

ES-ASV gaisa satiksmes nolīgums

294k  53k

Eiropas Parlamenta 2007. gada 14. marta rezolūcija par Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu, no vienas puses, un Amerikas Savienoto Valstu, no otras puses, gaisa satiksmes nolīguma noslēgšanu P6_TA(2007)0071 B6-0077/2007 Eiropas Parlaments, ‐   ņemot vērā priekšlikumu Padomes un Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju lēmumam Padomes sanāksmē par Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu, no vienas puses, un Amerikas Savienoto Valstu, no otras puses, gaisa satiksmes nolīguma noslēgšanu (COM(2006)0169), (2005. gada nolīguma projekts), ‐   ņemot vērā jaunā nolīguma projekta tekstu, par kuru ES un ASV delegācijas vienojās 2007. gada 2. martā Briselē ("2007. gada 2. marta nolīguma projekts"), ‐   ņemot vērā tā 2006. gada 17. janvāra rezolūciju par Kopienas aviācijas ārējās politikas programmas attīstīšanu(1), ‐   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu, A. tā kā Eiropas Kopienu Tiesa ir atzinusi, ka atsevišķi divpusējie gaisa satiksmes nolīgumi, ko dalībvalstis noslēgušas ar ASV, ir pretrunā ES tiesību principiem un līdz ar to ES un ASV gaisa satiksmes nolīgums ir labākais veids, kā panākt atbilstību ES tiesībām; B.   tā kā ES un ASV gaisa satiksmes tirgus kopā veido 60% no pasaules gaisa satiksmes tirgus, no ES un ASV gaisa satiksmes nolīguma ieguvēji būs patērētāji abos Atlantijas okeāna krastos un tas var kļūt par paraugu turpmākai starptautiska mēroga liberalizācijai un likumdošanas konverģencei; C.   tā kā Padome uzskatīja, ka nolīguma projekts, par kura tekstu tika panākta vienošanās 2005. gada novembrī, nenodrošinās pietiekami līdzsvarotas iespējas abām pusēm, ja ASV nenodrošinās ES aviopārvadātājiem labākas iespējas piekļūt ASV iekšējam tirgum ar investīcijām un līdzdalību ASV aviokompānijās; D.   tā kā ASV Transporta departamenta reakcija izpaudās kā Paziņojums par noteikumu izstrādes priekšlikumu, kurā bija iekļauta mīkstināta interpretācija noteikumiem, kas paredz, ka ASV aviopārvadātājiem ir jābūt ASV pilsoņu kontrolē, taču pēc daudzu sabiedrības, tostarp ASV kongresmeņu komentāru izskatīšanas 2006. gada decembrī nolēma atsaukt šo paziņojumu; E.   tā kā ir sācies jauns sarunu posms, kura pamatā ir 2007. gada 2. marta Briselē panāktais nolīguma projekts; F.   tā kā, noslēdzot šādus nolīgumus, sevišķi svarīga ir likumdošanas konverģence, jo īpaši attiecībā uz noteikumiem par drošumu, drošību, vidi un darbinieku sociālajām tiesībām; Vispārējie principi 1.   atzīst, ka ES un ASV gaisa satiksmes nolīgums ir nozīmīgs gan pats par sevi, gan kā piemērs turpmākiem nolīgumiem; 2.   tādēļ atzinīgi vērtē 2007. gada 2. marta nolīguma projektu, kas ir ievērojams solis uz integrētu transatlantisko gaisa satiksmes tirgu, no kura labumu gūs patērētāji; 3.   dotu priekšroku nevis pakāpeniskai regulācijai un pagaidu nolīgumiem, bet tādam līdzsvarotam vispārējam nolīgumam, kas aptver visus ar tirgus atvēršanu un likumdošanas konverģenci saistītos aspektus; 4.   tādēļ atzinīgi vērtē 2007. gada 2. marta nolīguma projekta 21. pantu, kurā ir iekļauta darba kārtība un precīzs otrā posma nolīguma sarunu grafiks, kā arī noteikumi, kas ļauj pusēm apturēt pirmā posma nolīgumā minēto tiesību izmantošanu, ja 30 mēnešus pēc tam, kad sāktas sarunas par otrā posma nolīgumu, nav panākta vienošanās par šo nolīgumu; 5.   aicina Transporta ministrus savā 2007. gada 22. un 23. marta sanāksmē atbalstīt 2007. gada 2. marta nolīguma projektu; Tirgus atvēršana 6.   uzsver, ka jaunajam ES un ASV nolīgumam ir jābūt līdzsvarotam attiecībā uz tirgus pieejamību, tostarp tādiem aspektiem kā kabotāža, tiesības veikt uzņēmējdarbību, īpašumtiesības, faktiskā pārraudzība un valsts atbalsts; 7.   tādēļ atzinīgi vērtē inter alia 2007. gada 2. marta nolīguma projekta klauzulas, kas attiecas uz īpašumtiesībām, investīcijām un kontroli (4. pielikums), komercpilnvarojumiem un zīmoliem (5. pielikums), kā arī "Fly America" programmas atvēršanu ES pārvadātājiem; 8.   tomēr pauž nožēlu, ka nav panākta virzība kabotāžas jautājumā un ka arī ar paplašināto īpašumtiesību klauzulu ES pārvadātājiem vēl aizvien ir ierobežotas iespējas īstenot efektīvu kontroli pār ASV aviokompānijām; 9.   uzsver, ka valsts subsidētas aviosabiedrības var kropļot konkurenci un aicina abas puses pēc iespējas atturēties no aviosabiedrību subsidēšanas, taču tajā pašā laikā atzinīgi vērtē procedūru, saskaņā ar kuru puses var sniegt viena otrai informāciju un apspriest kādas puses īstenotos pasākumus; Likumdošanas konverģence 10.   atzīmē, ka 2007. gada 2. marta nolīguma projektā tikai daļēji ir paredzēta likumdošanas konverģences panākšana un šis uzdevums uzticēts galvenokārt apvienotajai komitejai, kas tiks izveidota atbilstīgi nolīguma projektam; 11.   turklāt atzīmē, ka 2007. gada 2. marta nolīguma projektā likumdošanas konverģence ir paredzēta galvenokārt tiktāl, ciktāl tā attiecas uz drošuma un drošības noteikumiem, tikai nedaudz pieskaroties vides un sociālajiem aspektiem; Drošums un drošība 12.   atzinīgi vērtē par gaisa satiksmes drošību atbildīgo ES un ASV iestāžu sadarbību ES un ASV federālajā, dalībvalstu, ka arī atsevišķu dalībvalstu līmenī; 13.   atzīmē, ka prasībām neatbilstošo pārvadātāju sarakstam Eiropā un ASV sistēmai, ar kuras palīdzību uzrauga pārvadātāja atbilstību prasībām, ir liela nozīme un aicina abas puses apmainīties ar informāciju par pārvadātāju atbilstību prasībām; 14.   atzīmē, ka drošības prasības gaisa pārvadājumu jomā ir ļoti svarīgas, taču neatbalsta pārlieku stingrus vai nesaskaņotus pasākumus, kas nav balstīti uz pienācīgu riska novērtējumu; 15.   aicina Komisiju un ASV pārskatīt to, cik efektīvi ir kopš 2001. gada ieviestie papildu drošības pasākumi, lai drošības pārbaužu ķēdē novērstu pārklāšanos un trūkumus; 16.   uzsver, ka, apmainoties ar pasažieru personas datiem, būtu jāievēro ES un ASV pilsoņu tiesības uz privāto dzīvi atbilstīgi kritērijiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta 2003. gada 13. marta(2) un 2006. gada 7. septembra(3) rezolūcijās; līdz ar to uzsver, ka pēc iespējas ātrāk jāvienojas par starptautiskiem datu un privātuma aizsardzības standartiem; 17.   atbalsta "vienas pieturas drošības sistēmu", proti, to, ka pasažierus un bagāžu nepārbauda katrā pārsēšanās punktā, bet tikai ceļojuma sākumā; Vide 18.   atzīst, ka gaisa satiksmes nozarei ir raksturīgi vairāki vidi negatīvi ietekmējoši faktori, proti, tā rada troksni un līdzīgi kā citas transporta nozares sekmē klimata pārmaiņas, un ka līdz ar gaisa satiksmes attīstību palielināsies šo negatīvo faktoru ietekme; 19.   atzīmē, ka tā vietā, lai uzsvērtu vides aizsardzības nepieciešamību gaisa satiksmes nozarē, 2007. gada 2. marta nolīguma projekta 15. panta noteikumos uzsvērtas galvenokārt iespējamās negatīvās vides aizsardzības pasākumu sekas un aicināts mīkstināt tos; 20.   tādēļ uzsver, ka gan ES, gan ASV ir jāīsteno efektīvi pasākumi, lai samazinātu gaisa satiksmes nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, neatsakoties nedz no likumdošanas, nedz finansiāliem, nedz kādiem citiem instrumentiem, kas paredzēti šī mērķa sasniegšanai; 21.   atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu iekļaut gaisa satiksmes nozari Eiropas emisiju tirdzniecības sistēmā, lai samazinātu gaisa satiksmes nozares ietekmi uz klimata pārmaiņām; norāda, ka jau sākumposmā būs vajadzīgas sarunas ar ASV, lai līdz 2012. gadam iekļautu transatlantisko gaisa satiksmi Eiropas emisiju tirdzniecības sistēmā, līdz ar to noteiktajā laikā iekļaujot šajā sistēmā gaisa pārvadājumu nozari; 22.   aicina abas puses apmainīties ar labas prakses piemēriem trokšņa samazināšanas jomā, ņemot vērā atšķirības vietējos apstākļos; 23.   atzinīgi vērtē 2007. gada 2. marta nolīguma projektam pievienotā apspriežu memoranda 34. un 35. punktu, kurā ASV un ES ir vienojušās sadarboties Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas un G8 ietvaros, lai samazinātu gaisa satiksmes radīto troksni un emisijas; atzinīgi vērtē atbildīgo ASV un ES iestāžu ieceri veicināt tehnisko sadarbību tādās jomā kā klimata zinātne, izpēte un tehnoloģiju izstrāde, efektīva degvielas izmantošana un gaisa satiksmes radīto emisiju samazināšana; Sociālā politika 24.   aicina ASV un ES gaisa pārvadājumu nozarē iesaistītās puses uzsākt pastāvīgu dialogu par sociālajiem standartiem, lai sekmētu savstarpēju saprašanos un līdzvērtīgas konkurences apstākļu izveidi, tajā pašā laikā nodrošinot augstu sociālās aizsardzības līmeni; 25.   līdz ar to mudina Komisiju aicināt, lai jaunajos līgumos ieviestu atsauces uz attiecīgajiem starptautiskajiem tiesību aktiem sociālo tiesību jomā, jo īpaši Starptautiskās Darba organizācijas pamatkonvencijās ietvertajiem darba standartiem (SDO 1930.-1999. g.), ESAO pamatnostādnēm daudznacionālajiem uzņēmumiem (1976. g., pārskatītas 2000. g.) un 1980. gada Romas Konvenciju par līgumsaistībām piemērojamo likumu; 26.   prasa, lai uz dalībvalstīs darbā pieņemtajiem un/vai strādājošajiem darbiniekiem attiecinātu ES sociālās jomas tiesību aktus, jo īpaši direktīvas par darbinieku informēšanu un uzklausīšanu (2002/14/EK, 98/59/EK un 80/987/EEK), direktīvu par civilās aviācijas mobilo darba ņēmēju darba laika organizēšanu (2000/79/EK) un direktīvu par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (96/71/EK); Sarunu vešana 27.   aicina Komisiju nodrošināt, ka Eiropas Parlaments un visas ieinteresētās puses ir pilnībā informētas ar tām apspriežas gan pirms sarunām, gan to norises otrā posma gaitā; 28.   atzinīgi vērtē ieceri par regulāru Eiropas Parlamenta deputātu un ASV kongresmeņu sanāksmju rīkošanu, lai apspriestu ar ES un ASV gaisa pārvadājumu nolīgumu saistītos jautājumus; o o   o 29.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām, parlamentiem un ASV Kongresam. (1) OV C 287 E, 24.11.2006., 84. lpp. (2) OV C 61 E, 10.3.2004., 381. lpp. (3) OV C 305 E, 14.12.2006., 250. lpp.

Kodolieroču neizplatīšana un atbruņošanās

201k  44k

Eiropas Parlamenta 2007. gada 14. marta rezolūcija par kodolieroču neizplatīšanu un atbruņošanos P6_TA(2007)0072 RC-B6-0078/2007 Eiropas Parlaments, –   ņemot vērā Sagatavošanas komitejas trešo sanāksmi par 2010. gada Kodolieroču neizplatīšanas līguma (KNL) pārskatīšanas konferenci, kura notiks Vīnē 2007. gada 30. aprīlī – 11. maijā, –   ņemot vērā Eiropas Savienībā pastāvošo vienprātību par to, ka laikā līdz gaidāmajai Kodolieroču neizplatīšanas līguma pārskatīšanas konferencei 2010. gadā minētais līgums ir jāatjaunina un jāstiprina, –   ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūciju 1540 (2004) un Rezolūciju 1673 (2006) par masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanu, –   ņemot vērā Eiropas drošības stratēģijas īstenošanu, un jo īpaši Eiropas Savienības stratēģijas pret masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu (EU WMD Strategy), ko Eiropadome pieņēma 2003. gada 12. decembrī, īstenošanu, –   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Kodolieroču neizplatīšanas līgumu, jo īpaši plaša mēroga 2005. gada 10. marta rezolūciju par 2005. gada Kodolieroču neizplatīšanas līguma pārskatīšanas konferenci - Kodolieroči Ziemeļkorejā un Irānā(1), –   ņemot vērā 2005. gada 25. aprīļa Padomes kopējo Nostāju 2005/329/PESC attiecībā uz Kodolieroču neizplatīšanas līguma (KNL) līgumslēdzēju pušu 2005. gada pārskatīšanas konferenci(2), –   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu, A.   ņemot vērā Eiropas Savienībā pastāvošo pārliecinošo vienprātību par to, ka laikā līdz gaidāmajai Kodolieroču neizplatīšanas līguma pārskatīšanas konferencei 2010. gadā minētais līgums ir jāatjaunina un jāstiprina; B.   pasvītrojot, ka Eiropas drošības stratēģijā, ES stratēģijā cīņai pret masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu un ANO Drošības padomes Rezolūcijā Nr. 1540 (2004) ir uzsvērta kodolieroču neizplatīšanas un atbruņošanās nozīme, aprakstot masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu un apgādes veidus kā vienu no lielākajiem starptautiskā miera un drošības apdraudējumiem; C.   atgādinot ANO ģenerālsekretāra Augsta līmeņa darba grupas "Par draudiem, izaicinājumiem un pārmaiņām" ziņojumā "Drošāka pasaule ‐ mūsu kopīga atbildība" teikto, ka "mēs tuvojamies brīdim, kad kodolieroču neizplatīšanas režīma vājināšanās var kļūt neatgriezeniska un izraisīt strauju šo ieroču izplatīšanu"; D.   ņemot vērā augošo starptautisko vienprātību par kodolatbruņošanās steidzamību saskaņā ar Jaunās darba kārtības koalīcijas ierosinājumu un Nobela Miera prēmijas laureātu Pasaules augstākā līmeņa sapulces (kuru sasauca Mikhail Gorbachev un Romas mērs Walter Veltroni) Romas deklarāciju, ko pieņēma 2006. gada 30. novembrī; E.   uzsver parlamentu un parlamentāriešu lomu kodolieroču neizplatīšanas un atbruņošanās veicināšanā un šajā sakarā atzinīgi vērtē pasaules Parlamentāriešu apvienību par kodolatbruņošanos (PNND); 1.   atkārtoti pauž savu nostāju, ka Kodolieroču neizplatīšanas līgums ir globālā kodolieroču neizplatīšanas režīma stūrakmens, būtiskākais pamats, lai sekmētu sadarbību kodolenerģijas izmantošanā civiliem mērķiem, un svarīgs faktors, lai virzītos uz mērķi panākt atbrīvošanos no kodolieročiem un vispārēju atbruņošanos saskaņā ar tā VI pantu; 2.   aicina visas valstis, kuru rīcība pārkāpj neizplatīšanas režīmu, izbeigt šo neprātīgo un bezatbildīgo uzvedību un pilnībā pildīt savas saistības saskaņā ar Kodolieroču neizplatīšanas līgumu; atkārto savu aicinājumu visām valstīm, kuras vēl nav Kodolieroču neizplatīšanas līguma dalībvalstis, uz brīvprātības pamata izturēties atbilstīgi tam un pievienoties līgumam; 3.   mudina Padomi un Komisiju aktīvi piedalīties Līguma par kodolieroču neizplatīšanu pušu konferences sagatavošanas komitejas Vīnē sēdes diskusijās un sniegt saskaņotu, būtisku un redzamu ieguldījumu 2010. gada Kodolieroču neizplatīšanas līguma pārskatīšanas konferences pozitīvā iznākumā; 4.   aicina Padomi un Komisiju precizēt, kādus pasākumus tās ir paredzējušas veikt, lai stiprinātu Kodolieroču neizplatīšanas līgumu un panāktu efektīvu daudzpusību, kā noteikts 2003. gada decembrī pieņemtajā ES stratēģijā cīņai pret masu iznīcināšanas ieroču un materiālu izplatīšanu; 5.   apstiprina – lai daudzpusējie centieni būtu efektīvi, tie jāīsteno saskaņā ar labi izstrādātu taktiku, kā iespējami īsā laikā panākt, lai pasaule būtu brīva no kodolieročiem; 6.   mudina Padomes prezidentūru gados pirms 2010. gada pārskatīšanas konferences regulāri sagatavot progresa ziņojumu par visu to 43 pasākumu īstenošanu, kas pieņemti ar Padomes kopējo Nostāju 2005/329/PESC, kā arī par virkni jauno uzdevumu, kurus Padome cer paveikt 2010. gada pārskatīšanas konferencē; 7.   mudina Padomes prezidentūru KNL Sagatavošanas komitejā veicināt vairākas atbruņošanās iniciatīvas, pamatojoties uz 1995. gada KNL pārskatīšanas konferences beigās panākto vienošanos par "Kodolieroču neizplatīšanas un atbruņošanās principi un mērķi" un 2000. gada KNL pārskatīšanas konferencē vienbalsīgi pieņemtajiem "13 praktiskajiem pasākumiem", kurus jāuzlabo un jāīsteno, lai panāktu virzību un izvairītos no regresa vai sastinguma; 8.   it īpaši mudina Padomes prezidentūru izkļūt no strupceļa saistībā ar pārbaudāma Skaldāmu materiālu aizliegšanas līguma izveidi, lai visas valstis ātrāk parakstītu un ratificētu Līgumu par vispārējo kodolizmēģinājumu aizliegumu (CTBT), it īpaši tās, kurās nepieciešama ratifikācija, lai līgums stātos spēkā, un veicināt pilnīgu kodolizmēģinājumu pārtraukšanu līdz CTBT stājas spēkā, un piešķirt prioritāti kodolterorisma riska samazināšanai, izstrādājot un ieviešot efektīvas eksporta kontroles un robežkontroles sistēmas jutīgiem materiāliem, iekārtām un/vai tehnoloģijām, kas saistītas ar masu iznīcināšanas ieročiem; 9.   aicina starptautisko sabiedrību veicināt iniciatīvas virzībā uz starptautisku un daudzpusēju urāna bagātināšanas procesu, kuru kontrolētu Starptautiskā Atomenerģijas aģentūras (IAEA); 10.   iesaka Parlamentam sūtīt delegāciju uz Vīni dalībai Kodolieroču neizplatīšanas līguma Sagatavošanas komitejas pasākumos; prasa, lai Padomes prezidentūra iekļauj ES delegācijā Parlamenta pārstāvjus (precedentu radīja ES delegācija ANO Vieglā bruņojuma konferencē 2006. gadā Ņujorkā); 11.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektoram, Parlamentāriešu apvienībai par kodolatbruņošanos, "Mayors for Peace" dalībniekiem, kā arī citiem 2007. gada 19. aprīlī Parlamentā paredzētās starptautiskās konferences par kodolatbruņošanos organizatoriem. (1) OV C 320E, 15.12.2005., 253. lpp. (2) OV L 106 27.4.2005., 32. lpp.