Eiropas Parlaments,

‐   ņemot vērā Komisijas paziņojumu – Enerģētikas politika Eiropai (COM(2007)0001),

‐   ņemot vērā Komisijas paziņojumu – Iekšējā gāzes un elektroenerģijas tirgus perspektīvas (COM(2006)0841),

‐   ņemot vērā Komisijas paziņojumu – Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 17. pantu veiktais pētījums par Eiropas gāzes un elektroenerģijas nozari (COM(2006)0851), kā arī pavadošo Kopienas dienestu darba dokumentu - Konkurences Ģenerāldirektorāta ziņojumu (SEC(2006)1724),

‐   ņemot vērā Komisijas paziņojumu – Prioritāru savienojumu plāns (COM(2006)0846),

‐   ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu "Īstenošanas ziņojums par iekšējā gāzes un elektroenerģijas tirgus perspektīvām (SEC(2006)1709)", kas ir pievienots Komisijas paziņojumam (COM(2006)0841),

‐   ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu par ES enerģētikas politikas datiem (SEC(2007)0012),

‐   ņemot vērā tā 2006. gada 14. decembra rezolūciju par Eiropas stratēģiju ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai – Zaļā grāmata(1),

‐   ņemot vērā 2006. gada 23. marta rezolūciju par energoapgādes drošību Eiropas Savienībā(2),

‐   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, ar ko nosaka pamatnostādnes Eiropas enerģētikas tīkliem(3),

‐   ņemot vērā nostāju, kas 2007. gada 23. maijā pieņemta otrajā lasījumā, par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz vispārējus noteikumus Kopienas finansiāla atbalsta piešķiršanai Eiropas transporta un enerģētikas tīklu jomā(4),

‐   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. janvāra Direktīvu 2005/89/EK par pasākumiem, lai nodrošinātu elektroapgādes drošumu un ieguldījumus infrastruktūrā(5),

‐   ņemot vērā ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 28. septembra Regulu (EK) Nr. 1775/2005 par dabasgāzes pārvades tīklu piekļuves nosacījumiem(6),

‐   ņemot vērā Padomes 2004. gada 26. aprīļa Direktīvu 2004/67/EK par pasākumiem, lai nodrošinātu dabasgāzes piegādes drošību(7),

‐   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Direktīvu 2003/54/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu(8),

‐   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Direktīvu 2003/55/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu(9),

‐   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Regulu (EK) Nr. 1228/2003 par nosacījumiem attiecībā uz pieeju tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā(10),

‐   ņemot vērā Eiropas enerģētikas regulatoru ikgadējo ziņojumu par periodu no 2006. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim visiem Eiropas Enerģijas regulatoru padomes (CEER) un Eiropas Elektroenerģijas un gāzes regulatoru grupas (ERGEG) locekļiem, Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Komisijai, kurš izstrādāts saskaņā ar 3. panta 8. punktu Komisijas lēmumā 2003/796/EK (2003. gada 11. novembris), ar ko izveido Eiropas Elektroenerģijas un gāzes regulatoru grupu(11),

‐   ņemot vērā 2007. gada 8. un 9. marta Eiropadomes prezidentūras secinājumus attiecībā uz Eiropadomes atbalstu Eiropadomes rīcības plānam 2007.–2009. gadam – Enerģētikas politika Eiropai,

‐   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

‐   ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A6-0249/2007),

A.   tā kā Eiropas Savienības enerģētikas politikai ilgtspējīgai, drošai un konkurētspējīgai enerģijai ir jābūt ambiciozai un vērstai uz ilgtermiņa ieguvumiem, galveno uzsvaru liekot uz klimata pārmaiņu apkarošanu, ES ārējās neaizsargātības ierobežošanu attiecībā uz importu un izaugsmes un darba vietu izveides veicināšanu;

B.   tā kā saskaņā ar subsidiaritātes principu ir savlaicīgi jāizstrādā atbilstīgs likumīgs pamats, lai izmantotu šīs būtiskās un ilgtermiņa priekšrocības;

C.   tā kā iekšējā gāzes un elektroenerģijas tirgus izveide un efektīvu solidaritātes mehānismu radīšana starp dalībvalstīm ir priekšnoteikumi, lai nodrošinātu apgādes drošību un ekonomisku efektivitāti,

D.   tā kā liberalizācija un tirgus integrācija ir vienādi svarīgas pārrobežu tirdzniecības veicināšanā, lielākas ekonomiskās efektivitātes sasniegšanā un tirgus likviditātes palielināšanā, tādējādi veidojot iekšējo enerģijas tirgu;

E.   tā kā lēmumiem par enerģijas veidu kopumu dalībvalstī ir ietekme uz visu Savienību attiecībā uz konkurenci, apgādes drošību un vides ilgstpējību;

F.   tā kā principi par sociālo iekļaušanu un vienlīdzīgām iespējām visiem nozīmē, ka ir būtiski, lai katram Savienības pilsonim būtu piekļuve enerģijai par pieejamām cenām;

G.   tā kā 20 no 27 dalībvalstīm vēl pilnībā jātransponē Direktīvas 2003/54/EK un 2003/55/EK saskaņā ar to burtu un garu;

H.   tā kā iepriekšminētajā Komisijas paziņojumā par gāzes un elektroenerģijas iekšējā tirgus perspektīvām un Konkurences ģenerāldirektorāta ziņojumā par nozares apsekojumu enerģētikas jomā ir secināts, ka pašreizējie noteikumi un liberalizācijas pasākumi ir veicinājuši noteiktu efektivitātes paaugstināšanos energoapgādes jomā un nodrošinājuši ietaupījumus patērētājiem, taču ir arī secināts, ka tirgus vēl nav atvērts pilnībā un joprojām pastāv šķēršļi brīvai konkurencei;

I.   tā kā valstu regulatoru ieviestie stingrie un saskaņotie noteikumi par piekļuvi tīkliem kopā ar efektīvu nošķiršanu ir priekšnosacījumi, lai tirgū ienāktu jauni dalībnieki;

J.   tā kā dažās dalībvalstīs ilgtermiņa līgumi attiecas uz ievērojamu tirgus daļu, kas apdraud brīvas konkurences attīstību un līdz ar to arī pabeigt iekšējā enerģijas tirgus izveidi;

K.   tā kā esošo ES nodalīšanas un reglamentējošo noteikumu īstenošana dalībvalstīs ievērojami atšķiras, un tas būtiski ietekmē vienota iekšējā elektroenerģijas tirgus attīstību,

L.   tā kā dalībvalstu darbību konverģence un saskaņošana attiecībā uz nošķiršanas noteikumiem ir vienīgais veids, kā pabeigt iekšējā Eiropas enerģijas tirgus izveidi;

M.   tā kā vairumam gāzes uzņēmumu peļņu rada galvenokārt to tirdzniecības darbība, bet ne gāzes iegūšana;

N.   tā kā tikai dažas Eiropas Savienības valstis ir atvērušas savu gāzes tirgu; tā kā zemākas piegādes cenas un kvalitatīvi piegādes pakalpojumi gāzes tirgū ir īpaši būtiski visai sistēmai gan patērētāju, gan uzņēmumu interesēs;

O.   tā kā, lai samazinātu sastrēgumu elektrības pārvadē, vajadzīgi gan apjomīgi ieguldījumi paplašināšanā, gan elektrisko tīklu atjaunināšana un efektīvāki sastrēguma vadības mehānismi, kas pamatoti uz tirgus principiem;

P.   tā kā visos ierosinātajos jaunajos tiesību aktos jārisina energoietilpīgās rūpniecības nozares problēmas, piemēram, augstas enerģijas cenas, kas rodas konkurences trūkuma dēļ;

Q.   tā kā savienojumu līmenis starp vairākām dalībvalstīm joprojām ir nepietiekams un ir tālu no paredzētā nolīgumos, kas pieņemti Barselonas augstākā līmeņa sanāksmē 2002. gada 15. un 16. martā, un daudzos gadījumos šī sadarbība kavējas dažādu politisku un administratīvu šķēršļu dēļ,

R.   tā kā Komisijai jāizstrādā izmaksu un ieguvumu pētījums, un detalizēts ietekmes novērtējums, pirms tā ierosina jebkādu tiesību aktu par gāzes krātuvju obligātu izveidi katrā dalībvalstī;

S.   tā kā liberalizācija un tirgus integrācija ir vienādi svarīgas iekšējā enerģijas tirgus izveidē;

T.   tā kā iepriekšminēto 2007. gada 8. un 9. marta Eiropadomes prezidentūras secinājumu 33. punkta pēdējā teikumā atzīmēta energoietilpīgās nozares lielā nozīme un uzsvērts, ka vajadzīgi rentabli pasākumi, lai uzlabotu gan konkurētspēju, gan šādu rūpniecības nozaru ietekmi uz vidi;

U.   tā kā Komisija ir secinājusi, ka pārredzamības trūkums ir šķērslis konkurences veicināšanā iekšējā tirgū;

V.   tā kā ilgtermiņa ieguldījumiem, kas vajadzīgi enerģijas nozarē, nepieciešama skaidra, stabila un paredzama reglamentējošā sistēma;

W.   tā kā valsts enerģijas iestādes Eiropas Savienība varētu palīdzēt finansēt pētījumus par atjaunīgajām enerģijām un to attīstību, nodrošināt tarifu pielīdzināšanu, kā arī visiem pilsoņiem vienādu piekļuvi enerģijai;

X.   tā kā pieejamā informācija liecina, ka dalībvalstis ir ierobežoti izmantojušas sabiedrisko pakalpojumu mērķa saistības, lai apmierinātu mazāk aizsargātu patērētāju intereses;

1.   atgādina, ka Lisabonas stratēģija var būt veiksmīga, vienīgi turpmāk pieliekot pūles, lai izveidotu kopēju enerģētikas politiku, kuras pamatā būtu plašāks skatījums uz kopējām Eiropas interesēm enerģētikas jomā, ievērojot valstu specifiskās iezīmes un ļaujot dalībvalstīm saglabāt dažādus enerģijas veidus, lai pēc iespējas vairāk dažādotu enerģijas avotus un enerģijas ražotājus;

Pārvades nodalīšana

2.   uzskata pārvades īpašumtiesību nodalīšanu par visefektīvāko līdzekli, lai nediskriminējoši veicinātu investīcijas infrastruktūrā, jaunu dalībnieku godīgu piekļuvi tīklam un pārredzamību tirgū; tomēr uzsver, ka šīs modelis varētu neatrisināt visus aktuālos jautājumus, piemēram, problēmas saistībā ar savienojumiem vai sastrēguma vietām;

3.   atzīst, ka turpmāku nodalīšanas pasākumu piemērošana gāzes nozarē ir neskaidra; tādēļ prasa izstrādāt īpašus risinājumus, lai veicinātu iekšējā gāzes tirgus izveidi, ņemot vērā atšķirības starp nākamā un iepriekšējā posma tirgiem;

4.   aicina Komisiju sagatavot analīzi, parādot īpašumtiesību nošķiršanas sagaidāmās izmaksas un Neatkarīgu sistēmu operatoru iestādes dalībvalstīm, sagaidāmo ietekmi uz ieguldījumiem tīklos, kā arī ieguvumus iekšējam tirgum un patērētājiem; norāda, ka šajā analīzē jāapskata jautājums, vai, ja dalībvalsts neveic īpašumtiesību nošķiršanu, radīsies problēmas un izmaksas, un, ja jā, tad kādas, kā arī, vai šīs negatīvās sekas atšķiras atkarībā no tā, vai runa ir par valsts vai privātām īpašumtiesībām; turklāt ierosina analīzē apsvērt, kādas būtu īpašumtiesību nošķiršanas priekšrocības salīdzinājumā ar neatkarīgu reģionālo tirgus operatoru pieeju attiecībā uz mērķu sasniegšanu;

5.   prasa Komisijai ņemt vērā strukturālās atšķirības starp ES elektroenerģijas un gāzes nozari, tostarp faktu, ka dažas dalībvalstis neražo šos enerģijas veidus no uz vietas iegūtiem resursiem un ka nozīmīgos nākamā posma gāzes tirgos pašlaik nav iespējams garantēt pilnīgu ekonomisku abpusējību; tādēļ aicina Komisiju iesniegt līdzsvarotu priekšlikumu, kas ļautu ES gāzes uzņēmumiem izmantot jaunas cauruļvadu ražošanas investīcijas un ilgtermiņa līgumus, lai uzlabotu savu stāvokli sarunās ar trešām valstīm;

6.   pieprasa, lai nevienam trešās valsts uzņēmumam neļauj iegādāties enerģijas infrastruktūru, ja vien ar šo valsti nav panākts savstarpīgums;

Regulatori

7.   atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu padziļināt sadarbību starp valstu regulatoriem ES līmenī ar ES struktūras starpniecību kā veidu, lai sekmētu vienotāku Eiropas pieeju pārrobežu jautājumu reglamentācijā; uzskata, ka valstu regulatoru kompetenču konverģences un saskaņošanas palielināšana ir īpaši būtiska, lai izlīdzinātu tehniskās un regulatīvās atšķirības, kas rada nopietnus šķēršļus pārrobežu tirdzniecībai un savienojumiem; uzsver, ka Komisijai būtu jāspēlē izšķirīga loma, nemazinot valstu regulatoru neatkarību; uzskata, ka regulatoriem jāpieņem lēmumi par īpaši noteiktiem tehniskiem un tirdzniecības jautājumiem, ka šie lēmumi jāpieņem, balstoties uz informāciju un ņemot vērā, ja nepieciešams, pārvades sistēmu operatoru (PSO) un citu ieinteresēto pušu viedokļus, kā arī šiem lēmumiem jābūt juridiski saistošiem;

8.   norāda, ka valstu regulatoriem jāpaliek vienīgajām iestādēm, kas ir atbildīgas par lēmumiem, kuri skar vienīgi šo valstu tirgu; atbalsta to kompetenču paplašināšanu, lai ietvertu nepieciešamo investīciju uzskaiti un aktīvi veicinātu šo investīciju īstenošanu;

9.   uzskata, ka regulatoriem ir jānodrošina, lai visi uzņēmumi, kam pieder enerģētikas infrastruktūra un it īpaši pārvades tīkli vai caruļvadi, veiktu pasākumus, lai izpildītu skaidri noteiktus investīciju mērķus nolūkā nepieļaut spekulācijas šajā jomā;

10.   uzskata, ka valstu regulatoriem jābūt neatkarīgiem, spēcīgiem un tiem jābūt pareizi noteiktām kompetencēm, lai nodrošinātu, ka tiesību akti tiek pilnībā īstenoti praksē un to, ka tirgus dalībnieki tos ievēro, kā arī garantētu nepieciešamās investīcijas un pārredzamības līmeni; turklāt uzskata, ka šīs kompetences ir jāsaskaņo ES līmenī, izveidojot kopējus noteikumus par pārredzamību, informāciju un atbildību, lai nodrošinātu, ka tie ir pilnīgi neatkarīgi no valsts iestādēm un nozares;

11.   uzskata, ka valstu enerģijas regulatoriem ir jāpiešķir pilnvaras sodīt operatorus, kuri neievēro to lēmumus, vai pārvades operatorus, kuri nepilda savus tīkla uzturēšanas pienākumus, nodrošināt, lai enerģētikas uzņēmumi sniegtu padomus par enerģiju un energotaupību gala lietotājiem, kā to paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīva 2006/32/EK par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem(12), kā arī piemērot elektroenerģijas un gāzes izlaides programmas; turklāt uzskata, ka ir jāstiprina savstarpēja sadarbība starp regulējošām iestādēm un attiecīgajām konkurences iestādēm gan valstu, gan ES līmenī;

12.   aicina Komisiju rast risinājumu problēmām, kas saistītas ar neatkarību/interešu konfliktu un pārredzamību attiecībā uz PSO; aicina Komisiju sagatavot priekšlikumus, kas PSO ļautu pildīt to tirgus koordinatoru atbildību un saskaņot starptautiskos noteikumus PSO, lai uzlabotu pārrobežu transportu;

13.   atzinīgi vērtē priekšlikumu piešķirt esošajām PSO asociācijām oficiālu lomu ar oficiāli noteiktām saistībām un mērķiem (ETSO+\GTE+ risinājums);

14.   pauž kritiku par dažu valdību pārmērīgu iejaukšanos lēmumos, ko pieņēmuši valstu regulatori, tā kaitējot šo iestāžu neatkarībai,

15.   atzīmē dažu reģionālo tirgu attīstību; norāda, ka būs nepieciešami atbilstīgi pasākumi, lai nepieļautu lielāku "enerģijas salu" rašanos, un prasa, lai šīs reģionālās struktūras neapdraudētu iekšējā enerģijas tirgus izveides pabeigšanu;

Regulētie tarifi

16.   prasa dalībvalstīm pakāpeniski pārtraukt vispārēji regulēt tarifus, izņemot galējas nepieciešamības tarifus, kā noteikts Direktīvā 2003/54/EK, nodrošinot atbilstīgus pasākumus, lai aizstāvētu mazāk aizsargātus patērētāju intereses, it īpaši attiecībā uz enerģijas nepietiekamību, tostarp mehānismiem, kas nav balstīti uz tirgu; pauž nožēlu par to, ka iepriekšminētajā Komisijas Paziņojumā nav atsauces uz enerģētikas politiku Eiropā par cenu mehānismiem; atgādina, ka cenu intervenci drīkstētu atļaut vienīgi tad, ja tā ir galēja nepieciešamība, kad valstu regulatori mēģina kontrolēt mākslīgi uzturētas augstas cenas, lai nepieļautu kaitējumu patērētājiem, uzņēmumiem un jauniem dalībniekiem, taču arī atgādina, ka cenām noteikti jāsedz reālās izmaksas;

17.   uzskata, ka subsīdijas neatjaunīgiem enerģijas avotiem ir jāatceļ, lai nodrošinātu vienlīdzīgus apstākļus, ka ārējie vides izdevumi būtu jāinternalizē enerģijas cenā un ka ir jāizmanto uz tirgu balstīti instrumenti, lai sasniegtu vides un enerģētikas politikas mērķus;

18.   atzīmē, ka augsta standarta vispārējo pakalpojumu mērķa saistībām (VPS) un sabiedrisko pakalpojumu saistībām (SPS) ir jāatbilst valsts atbalsta noteikumiem un ka tiesību aktus konkurences jomā piemēro attiecībā uz cenu diskrimināciju un tālākpārdošanas ierobežojumiem; uzsver, ka ir īpaši būtiski izvērtēt atlikušo reglamentēto piegādes tarifu ietekmi uz brīvu konkurenci un atbrīvoties no tirgus izkropļojumiem.

Sociālā ietekme un patērētāju aizsardzība

19.   prasa Komisijai iesniegt pilnīgus ietekmes novērtējumus, tostarp tās dažādo priekšlikumu sociālās ietekmes vērtējumus, un atbalstīt nozares, kuras attīsta mācību un pārkvalifikācijas mehānismus;

20.   uzskata, ka ir nepieciešams piegādāt patērētājiem enerģiju, lai apmierinātu pamatvajadzības, un ka ar visiem pieejamiem līdzekļiem ir jāapkaro enerģijas nepietiekamība, it īpaši, veicinot enerģijas ietaupījumus un energoefektivitāti; turklāt aicina veikt atbilstīgi pamatotus un pārredzamus sociālos pasākumus, kuri, nekavējot godīgu konkurenci, ir vajadzīgi, lai aizsargātu mazāk aizsargātus un nelabvēlīgos apstākļos dzīvojošus patērētājus;

21.   prasa Komisijai līdz 2007. gada beigām iesniegt priekšlikumu Enerģijas patērētāju hartai;

Savienojumi

22.   atzinīgi vērtē orientējošo mērķi panākt 10 % savienojumu līmeni dalībvalstīs;

23.   aicina dalībvalstis pielikt lielākas pūles, tostarp stiprinot divpusējo sadarbību, lai novērstu tehniskus, administratīvus un politiskus šķēršļus esošo un nākotnes projektu pabeigšanai, it īpaši to četru projektu pabeigšanai, kurus Komisija noteikusi par Kopienas interešu objektiem; prasa dalībvalstīm vienkāršot atļauju sniegšanas procedūras savienojumu līniju izveidei un ierobežot procedūru ilgumu; tomēr uzskata, ka ir vienmēr jāņem vērā vispārēju interešu apsvērumi;

24.   atkārto, ka pastāv vajadzība palielināt budžetu, ko piešķir Eiropas enerģijas tīkliem, jo īpaši, lai likvidētu vides šķēršļus;

25.   aicina Komisiju paātrināt Eiropas koordinatoru iecelšanu Kopienas nozīmes projektiem, kurus īstenojot ir radušās grūtības;

26.   uzsver, ka decentralizēta enerģijas infrastruktūra un ražošana var sekmēt lielāku energoapgādes drošību, un tā jāatbalsta, nosakot enerģētikas politikas stratēģiju;

Ilgtermiņa līgumi

27.   atzīst, ka nākamā posma ilgtermiņa līgumi, it īpaši gāzes nozarē, ir nepieciešami, lai nodrošinātu labvēlīgu investīciju klimatu, un ka tie būtiski veicina apgādes drošību un nekaitētu iekšējā enerģijas tirgus integrācijai ar nosacījumu, ka netiek izslēgti jauni dalībnieki;

28.   uzskata, ka jānodrošina līdzsvarota un efektīva "izmanto vai zaudē" principa piemērošana, lai jaunatnācēji var piekļūt tīkliem, kuros netiek izmantota jauda;

29.   uzskata, ka iepriekšējā posma ilgtermiņa līgumi, kamēr tiem nav būtisks īpatsvars tirgū un tie nekavē patērētājus mainīt piegādātāju, ļauj energoietilpīgām nozarēm apspriest konkurētspējīgākas un stabilākas enerģijas cenas ar izvēlēto piegādātāju, un tādēļ tie ir jāatļauj, pieņemot, ka tos pienācīgi uzrauga attiecīgās iestādes un ciktāl tie nerada papildu izdevumus tīkliem, neslēdz tirgu jauniem dalībniekiem vai nekavē tirgus attīstību;

30.   aicina Komisiju nākt klajā ar definīciju par to, kas ir liels enerģijas lietotājs un pievērst īpašu uzmanību lieliem enerģijas lietotājiem ES, kuri konkurē globālajā ekonomikā;

31.   aicina Komisiju nodrošināt skaidras pamatnostādnes par šādiem lejupējiem ilgtermiņa līgumiem, lai samazinātu nenoteiktību tirgū un virzītos uz līgumu standartizāciju;

32.   atgādina, ka enerģijas ražošanas, pārvades, uzglabāšanas un pārvades iekārtas ir izšķirošās infrastruktūras, kuru drošums un drošība pilnībā jāsaglabā un jānodrošina jebkuros apstākļos;

Elektrotīkls un gāzes tīkli

33.   atkārtoti pauž bažas par investīcijām, kas nepieciešamas, lai atjauninātu elektrotīklu un gāzes tīklus ar mērķi nodrošināt piegādes drošību ES; pieprasa nodrošināt stabilu, saskaņotu un pārredzamu tiesisko regulējumu, lai radītu investīcijām labvēlīgu vidi, un tādēļ aicina izveidot šādu tiesisku regulējumu patērētāju un uzņēmumu interesēs ES;

34.   pauž nožēlu, ka dalībvalstīs joprojām pastāv daudzi šķēršļi, kas rada nesamērīgas aizkavēšanās jaunas enerģijas importa infrastruktūras un jaunu ražošanas jaudu pieslēgšanai galvenajam elektrotīklam; tādēļ aicina valstu, reģionālās un vietējās iestādes veikt visu nepieciešamo, lai nodrošinātu, ka šīs aizkavēšanās tiek samazinātas līdz noteiktam minimumam, un lai katra apdzīvota attāla un nepieejama vieta (tostarp salas un kalnaini apvidi) būtu savienota ar galveno elektrotīklu;

35.   prasa dalībvalstīm veicināt tīkla jaudas palielināšanu, lai varētu iekļaut jaunu un apjomīgu atjaunīgās enerģijas ražošanu uz sauszemes un jūrā; aicina Komisiju novērtēt pamatojumu radīt "inteliģentu" ES tīklu, pilnībā izmantojot jaunāko pieejamo informāciju un sakaru tehnoloģijas, kas būtu pielāgots dažādiem ražošanas veidiem, uzlabotu patērētāju situāciju, tam būtu jāspēj noteikt un analizēt traucējumus, kā arī reaģēt uz šiem traucējumiem un novērst to ietekmi; prasa dalībvalstīm atbalstīt ar to saistītas investīcijas un sniegt regulatoriem skaidras pilnvaras, lai veicinātu šo mērķu izpildi;

36.   uzsver vajadzību tehniski saskaņot ES tīklus;

37.   aicina Komisiju izstrādāt plānu vienota ES elektrības un gāzes tīkla izveidei;

38.   atzinīgi vērtē neseno tehnoloģiju progresu, gāzes tīklā ievadot biogāzi; mudina Komisiju ierosināt konkrētus pasākumus, lai plašāk izmantotu šo potenciālu un sekmētu gāzes apgādes drošību, it īpaši, lai garantētu piekļuvi biogāzes tīklam;

Stratēģiskie krājumi

39.   piekrīt Komisijas novērtējumam, ka attiecībā uz gāzi, izskatot pašreizējo tehnoloģiju, labāk ir diversificēt piegāžu maršrutus un tehnoloģijas, piemēram, attīstīt degazēšanas rūpnīcas un šķidrās dabasgāzes terminālus, nekā veidot lielas gāzes rezerves, jo šī alternatīva ir pārāk dārga, varētu tikt izmantota, lai ietekmētu tirgus cenas, un tās izmantošana nav tik elastīga kā naftas rezerves; aicina Komisiju iesniegt konkrētus priekšlikumus, lai labāk izmantotu pašreizējos gāzes krājumus, neizjaucot līdzsvaru starp apgādes drošību un tirgus jaunatnācēju priekšrocībām;

40.   uzsver elektrības tīkla un gāzes tīkla komplementaritātes; šajā saistībā norāda, ka uzkrāšana ir gāzes tīkla neatņemam sastāvdaļa, kas jāpārvalda valstu un Savienības solidaritātes garā; arī uzskata, ka uzkrāšana varētu atbalstīt elektrības nodroses ģeneratorus un tādējādi atbalstīt apgādes drošību;

41.   atzīmē, ka atsevišķas dalībvalstis var ierosināt un attīstīt stratēģiskus gāzes uzkrājumus saskaņā ar to ekonomiskām un tehniskām iespējām;

Pārredzamība

42.   uzskata, ka pārredzamība ir priekšnoteikums, lai attīstītu konkurenci, un ka informācija vienmēr jāsniedz savlaicīgi, skaidri, viegli pieejamā un nediskriminējošā veidā;

43.   atzīmē grūtības, ar kurām saskaras patērētāji, lai gūtu labumu no liberalizētiem tirgiem; prasa Komisijai iesniegt konkrētus priekšlikumus par to, kā uzlabot pārredzamību patērētāju interesēs; nodrošināt, lai patērētājiem paredzētā informācija būtu pilnīga un skaidra (tostarp dažādie pieejamie tarifi, uzņēmuma enerģijas veidi un cita noderīga informācija, piemēram, attiecībā uz marķēšanu, kā noteikts Direktīvā 2003/54/EK), un stiprināt patērētāju organizāciju lomu iekšējā enerģijas tirgū;

44.   piekrīt Komisijai, ka ir jāievieš saistoši pārredzamības noteikumi gan elektroenerģijas, gan gāzes tirgū; uzskata, ka augsta un saskaņota līmeņa pārredzamība veicina efektīvu konkurenci un veicina jaunu dalībnieku ienākšanu tirgū;

45.   šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos nodrošināt labāku pārredzamību tirgos;

Kopienas tiesību aktu īstenošana

46.   pauž bažas par vairākām dalībvalstīm, kurām joprojām jātransponē Direktīvas 2003/54/EK un 2003/55/EK, un tām, kas nav tās īstenojušas pienācīgi; aicina dalībvalstis nekavējoties transponēt un pilnīgi īstenot šīs direktīvas;

47.  Uzskata, ka Direktīvas 2003/54/EK un 2003/55/EK paredz pietiekamus noteikumus, kuri, ja tiek pienācīgi piemēroti, nodrošinātu konkurētspējīgu plānu un iekšējā enerģijas tirgus izveidi;

48.   piekrīt Komisijai, ka nav alternatīvu liberalizācijas procesam, un aicina dalībvalstis nodrošināt, lai tiktu pilnīgi un efektīvi transponētas esošās direktīvas liberalizācijas jomā; turklāt atbalsta Komisijas priekšlikumu novērst tirgus darbības traucējumus, piemērojot gan uz konkurenci balstītus, gan reglamentējošus risinājumus;

49.   aicina Komisiju publicēt visus ietekmes novērtējuma pētījuma rezultātus un saņemtās atbildes, kā arī informēt Parlamentu pirms jaunu normatīvu priekšlikumu iesniegšanas;

50.   šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu uzsākt pārkāpumu tiesvedības procedūras pret tām dalībvalstīm, kuras nav transponējušas vai pareizi īstenojušas Direktīvu 2003/54/EK vai Direktīvu 2003/55/EK;

51.   brīdina par pārmērīgu tirgus koncentrāciju un uzskata, ka šis jautājums vislabāk būtu risināms, turpmāk gūstot panākumus tirgus integrācijā, un ar reglamentējošiem pasākumiem, jo patērētājiem ir jabūt iespējai izvēlēties piegādātāju atvērtā un konkurētspējīgā tirgū; atkārtoti aicina Komisiju veikt turpmākus pasākumus, lai novērstu koncentrāciju enerģijas tirgū gadījumā, ja dominēšana tirgū tiek ļaunprātīgi izmantota;

52.   vērš uzmanību uz to, ka, lai gan attīstība pārrobežu jaudas apgādes saskaņošanā ir daudzsološa, zemais pārredzamības līmenis attiecībā uz NTC (neto pārvades jauda) aprēķināšanu, kas nepieciešama izsolēs, un uz ATC (pieejamā pārvades jauda) noteikšanu rada nopietnus šķēršļus konkurencei, kas jārisina, ieviešot stingrāku regulējumu attiecībā uz saskaņotām praksēm, kuras parādījušās izsolēs, un palielinot neuzticības uzraudzību;

53.   mudina dalībvalstis cieši uzraudzīt koncentrācijas ietekmi uz konkurenci gan valsts, gan ES līmenī, ņemot arī vērā pašreizējo konsolidācijas procesu, kas sekmējis jaunu, lielu un daudznacionālu enerģijas uzņēmumu izveidošanos, kuri aktīvi darbojas ievērojamā skaitā dalībvalstu ar augstu vertikālo un gāzes-elektrības integrācijas pakāpi;

54.   uzskata, ka valsts īpašumtiesības elektroenerģijas un gāzes tirgū ir viens no galvenajiem izkropļojumu iemesliem ES līmenī un ka tiek mazināti stimuli konkurencei šajos tirgos, ja pastāv valsts uzņēmumi, jo vairākumā gadījumu ar uzņēmuma statūtiem tiek nodrošināts zemāks pārredzamības līmenis, iespējamiem investoriem tiek sniegts mazāk informācijas un šie uzņēmumi ir atkarīgi no dalībvalstu valdību pieņemtiem politiskiem lēmumiem;

55.   aicina Komisiju visās tās darbībās un priekšlikumos ņemt vērā mazo un vidējo enerģijas uzņēmumu lomas nozīmi konkurētspējīgu enerģijas tirgu funkcionēšanā;

56.   aicina dalībvalstu valdības beigt stimulēt tā sauktos lieluzņēmumus un atturēties no protekcionistisku tiesību aktu pieņemšanas, kas neļauj attīstīties patiesi integrētam ES enerģijas tirgum; aicina izveidot aktīvas gāzes un elektrības izlaides programmas un likvīdākus līdzsvarojošus tirgus, lai atbalstītu jaunatnācējus tirgū;

57.   uzskata, ka ir būtiski pilnībā integrēt nākotnes un grozītu emisiju tirdzniecības sistēmu liberalizētā enerģijas tirgū pārredzamā veidā un saglabājot valstu regulatoru kontroli, lai izvairītos no tirgus mehānismu izkropļošanas;

58.   atkārtoti norāda uz to, ka sasniegt pilnība liberalizētu ES enerģijas tirgu pēc iespējas ātrāk ir svarīgi, un uzstāj, lai Komisija iesniedz tās papildu pasākumu kopu iekšējam tirgum 2007. gada septembra beigās, kā paziņots;

o
o   o

59.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0603. (2) OV C 292 E, 1.12.2006., 112. lpp. (3) OV L 262, 22.9.2006., 1. lpp. (4) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0198. (5) OV L 33, 4.2.2006., 22. lpp. (6) OV L 289, 3.11.2005., 1. lpp. (7) OV L 127, 29.4..2004., 92. lpp. (8) OV L 176, 15.7.2003., 37. lpp. (9) OV L 176, 15.7.2003., 57. lpp. (10) OV L 176, 15.7.2003., 1. lpp. (11) OV L 296, 14.11.2003., 34. lpp. (12) OV L 114, 27.4.2006., 64. lpp.