Eiropas Parlamenta 2007. gada 12. jūlija rezolūcija par pasažieru datu reģistra (PNR) nolīgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm
Eiropas Parlaments,
‐ ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 6. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. pantu un Eiropas Cilvēktiesību aizsardzības konvencijas 8. pantu,
‐ ņemot vērā 2006. gada 7. septembra ieteikumu(1) un 2007. gada 14. februāra(2) rezolūciju,
‐ ņemot vērā iepriekšējos PNR nolīgumus ‐ 2004. gada 28. maijā noslēgto Eiropas Kopienas un Amerikas Savienoto Valstu nolīgumu un 2006. gada 19. oktobrī noslēgto Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu nolīgumu,
‐ ņemot vērā 2007. gada 28. jūnija nolīguma projektu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par aviācijas uzņēmumu veicamo pasažieru datu reģistrā iekļautās informācijas apstrādi un nosūtīšanu ASV Valsts drošības ministrijai (DHS), kuru amatā esošais Padomes priekšsēdētājs, ministrs Wolfgang Schäuble nosūtījis Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas priekšsēdētājam,
‐ ņemot vērā Eiropas Kopienu tiesas 2006. gada 30. maija kopīgo nolēmumu lietās C-317/04 un C-318/04,
‐ ņemot vērā Amerikas Savienoto Valstu drošības ministra 2007. gada 28. jūnija vēstuli, kurā viņš sniedz apliecinājumu attiecībā uz PNR datu saglabāšanu un kuru amatā esošais Padomes priekšsēdētājs, ministrs Wolfgang Schäuble oficiāli nosūtījis Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas priekšsēdētājam,
‐ ņemot vērā Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja 2007. gada 27. jūnija vēstuli Padomes priekšsēdētājam, ministram Schäuble par jauno PNR nolīgumu ar ASV un 2007. gada 29. jūnijā un 3. jūlijā saņemtās atbildes no ministra Wolfgang Schäuble un Komisijas TBD ĢD ģenerāldierktora Jonathan Faull.
‐ ņemot vērā Eiropas Padomes Konvencijas par indivīda aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi Papildprotokola 2. pantu saistībā ar uzraudzības iestādēm un pārrobežu datu plūsmām,
‐ ņemot vērā Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/82/EK par pārvadātāju pienākumu darīt zināmus datus par pasažieriem(3),
‐ ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,
A. tā kā deklarētais jaunais PNR nolīguma nolūks ir izveidot juridisko pamatu ES pasažieru datu reģistrā iekļautās informācijas nodošanai ASV, no vienas puses, un nodrošināt personas datu pienācīgu aizsardzību un Eiropas pilsoņu procesuālās aizsardzības pasākumus, no otras puses;
B. tā kā PNR nolīguma mērķis ir palīdzēt novērst un apkarot terorismu un starptautiskos noziegumus;
C. tā kā nav sasniegts jaunajā PNR nolīgumā noteiktais otrais mērķis, jo, galvenokārt, brīvo un nenoteikto definējumu dēļ nolīgumā ir būtiskas kļūdas attiecībā uz juridisko noteiktību, datu aizsardzību un ES pilsoņu tiesībām vērsties tiesā ar prasību saņemt likumīgu atlīdzību, kā arī tajā ir daudz izņēmuma gadījumu;
D. tā kā PNR nolīgums nodrošina tiesisko ietvaru datu pārraidei no ES PNR uz ASV un tādā veidā nodrošina pamatu gaisa pārvadātājiem veikt komercdarbību ASV;
E. tā kā, lai nodrošinātu to, ka apmaiņa ar personas datiem un informāciju būtu vērtīgs un uzticams līdzeklis cīņā pret terorismu, ir vajadzīga atsevišķu pilsoņu privātuma un pilsonisko brīvību pietiekama aizsardzība un datu kvalitātes pārbaude;
Vispārēji jautājumi
1. atzīst, ka sarunas par PNR nolīgumu notika sarežģītos apstākļos, un principā atzīst vienota ES un ASV pasažieru datu reģistra ieguvumus salīdzinājumā ar 27 divpusējiem nolīgumiem starp dalībvalstīm un ASV;
2. izsaka patiesu nožēlu par to, ka nav īstenota nekāda demokrātiska uzraudzība un ka pasažieru datu reģistra nolīgums ASV prasību dēļ ir sasteigts un ka sarunas ir veiktas un vienošanās par to ir panākta bez Eiropas Parlamenta līdzdalības, turklāt dalībvalstu parlamentiem nav bijušas ne pietiekamas iespējas ietekmēt sarunu mandātu, ne rūpīgi izvērtēt piedāvāto jauno PNR nolīgumu un ierosināt tajā veikt labojumus;
3. pauž bažas gan par pastāvīgo juridisko nenoteiktību attiecībā uz sekām un saistību apjomu, kāds uzlikts aviokompānijām, gan par tiesiskajām attiecībām starp jauno PNR nolīgumu un ASV Valsts drošības ministrijas vēstuli;
4. kritizē to, ka jaunajā PNR nolīgumā nav paredzēts pienācīgs pasažieru datu aizsardzības līmenis un nožēlo, ka tajā nav nepārprotamu un samērīgu nosacījumu attiecībā uz informācijas apmaiņu, uzkrāšanu, datu aizsardzības iestāžu veiktu uzraudzību, pauž bažas par vairākiem nosacījumiem, kurus īstenos ASV Valsts drošības ministrija pēc saviem ieskatiem;
5. tādēļ aicina dalībvalstu parlamentus uzmanīgi izskatīt pašreizējo jaunā PNR nolīguma projektu saistībā ar šajā rezolūcijā paustajiem novērojumiem;
Attiecībā uz tiesisko regulējumu
6. pauž bažas par to, ka ASV Valsts drošības ministrijas darbības saistībā ar pasažieru datu reģistra informācijas apstrādi, vākšanu, izmantošanu un glabāšanu nav balstītas uz pienācīgu nolīgumu, bet gan pamatojas tikai uz nesaistošiem apliecinājumiem, kurus ASV Valsts drošības ministrija jebkurā brīdī var vienpusēji mainīt un kuri nevienai personai vai pusei negarantē nekādas tiesības vai priekšrocības;
7. pauž nožēlu par to, ka ASV Valsts drošības ministrijas vēstulē ir atzīmēts, ka PNR datus var izmantot ne tikai cīņā pret terorismu un ar to saistītiem noziegumiem, bet arī dažādos, konkrēti nenoteiktos papildu nolūkos, galvenokārt "datu subjekta vai citas personas būtisko interešu aizsardzībai, krimināllietu tiesvedībā vai citos likumā noteiktos gadījumos", tādējādi nesniedzot nepārprotamu nolūka ierobežojumu;
8. atzinīgi vērtē ASV Valsts drošības ministrijas gatavību principā pāriet uz PUSH sistēmu līdz 2008. gada 1. janvārim, tomēr izsaka nožēlu, ka šī virzība, kas bija paredzēta jau 2004. gada PNR nolīgumā, vairākus gadus tika atlikta, lai gan jau sen bija nodrošināta atbilstība tehnisko iespēju nosacījumam; uzskata, ka PUSH sistēmai ir jākļūst par obligātu priekšnoteikumu, kas jāievēro visiem pārvadātājiem PNR datu nodošanas gadījumā; uzsver, ka vienlaicīgā aktīvās un pasīvās sistēmas (no vispārējas datu bāzes tiek pieprasīta konkrēta informācija) esamība, varētu izraisīt konkurences kropļojumus attiecībā uz ES pārvadātājiem;
9. pieprasa, lai ASV Valsts drošības ministrijas un ES kopīgi veiktais periodiskais pārskats būtu visaptverošs un ikgadējs un lai rezultātus publicētu; uzstāj, ka pārskatā ir jāiekļauj pasākumu efektivitātes novērtējums attiecībā uz lielāku drošību; pauž nožēlu par faktu, ka atšķirībā no iepriekšējā pasažieru datu reģistra nolīguma pārskata sagatavošanā nav paredzēts iesaistīt ne dalībvalstu, ne Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju;
10. uzstāj, ka pasažieri ir pienācīgi jāinformē gan par datu izmantošanu, gan par viņu tiesībām, it īpaši par tiesībām vērsties tiesā ar prasību saņemt likumīgu atlīdzību un par tiesībām uzzināt, kāds ir viņu aizturēšanas pamatojums, un ka informēšanas saistības ir jāuzņemas aviosabiedrībām; uzskata, ka ASV Valsts drošības ministrijai un Eiropas Komisijai ir jāuzņemas atbildība par pasažieriem sniegto informāciju un mudina, lai visiem pasažieriem būtu pieejams 29. panta darba grupas (WP 132) ierosinātais informatīvais paziņojums "Īss paziņojums par ceļojumiem starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām valstīm";
11. pauž nožēlu par to, ka ES sarunās ar ASV netika ņemti vērā ne Direktīva 2004/82/EK, ne ES pasažieru datu reģistra nolīgumi ar Austrāliju un Kanādu, kuros ir paredzēti augsti personu datu aizsardzības standarti;
12. atgādina, ka starp ES un ASV noslēgtais administratīvais nolīgums nevar ietekmēt personas datu aizsardzības līmeni tādējādi, ka tiek samazināts dalībvalstu valsts tiesību aktos paredzētais aizsardzības līmenis, un pauž nožēlu, ka tas radīs jaunas neskaidrības attiecībā uz ES aviosabiedrību saistībām un ES iedzīvotāju pamattiesībām;
Attiecībā uz datu aizsardzību
13. atzinīgi vērtē noteikumu, ka ASV Likuma par privātuma aizsardzību darbības jomu paplašinās un administratīvi attiecinās uz ES iedzīvotajiem;
14. pauž nožēlu par to, ka saskaņā ar Likumu par informācijas atklātību ASV Valsts drošības ministrija patur tiesības noteikt izņēmumus;
15. pauž nožēlu, ka jaunajā PNR nolīgumā nav paredzēti precīzi kritēriji personas datu aizsardzības definēšanai, kuru ASV Valsts drošības ministrija formulē kā pieņemamu atbilstoši ES standartiem;
16. šajā sakarā pauž nožēlu par to, ka pasažieru datu reģistra dati par ES iedzīvotājiem var tikt apstrādāti vienīgi saskaņā ar ASV tiesību aktiem, neveicot ne atbilstības novērtējumu, ne arī norādot uz īpašajiem ASV tiesību aktiem, kas ir piemērojami;
17. pauž nožēlu par to, ka pasažieru datu reģistra informācijas glabāšanas ilgumu pagarinās no 3,5 gadiem līdz 15 gadiem un ka, piemērojot šo noteikumu ar atpakaļejošu datumu, tas attieksies arī uz datiem, kas iegūti saskaņā ar iepriekšējiem pasažieru datu reģistra nolīgumiem; stingri kritizē to, ka pēc 15 gadu saglabāšanas perioda, kas sastāv no 7 gadiem "aktīvā" perioda un 8 gadiem "neaktīvā" perioda, nav garantiju, ka dati tiks pilnībā dzēsti;
18. atzīmē datu lauku samazināšanu no 34 uz 19, tomēr norāda, ka samazinājums būtībā ir niecīgs, jo datu laukus nevis faktiski dzēš, bet gan apvieno un pārdēvē;
19. ar nožēlu atzīmē, ka jutīgi personas dati (t.i., personas dati, kas norāda personas rasi, etnisko izcelsmi, politisko, reliģisko vai filozofisko pārliecību, līdzdalību arodbiedrībās, kā arī sniedz informāciju par personas veselību vai seksuālo dzīvi) kļūs pieejami ASV Valsts drošības ministrijai un ka tā šos datus var izmantot ārkārtējos gadījumos;
20. pauž bažas par to, ka datus septiņus gadus glabās "aktīvajās analītiskajās datu bāzēs", tādējādi radot būtisku plašu profilu veidošanas un datu ieguves un izmantošanas risku, kas ir pretrunā Eiropas pamatprincipiem un praksei, par kuru joprojām spriež ASV Kongresā;
Attiecībā uz informācijas apmaiņu
21. pauž nožēlu, ka jaunajā PNR nolīgumā joprojām nav precīzi noteikts, kuras ASV iestādes var piekļūt pasažieru datu reģistra informācijai;
22. pauž bažas par to, ka paredzēts ASV iestādēm no PNR datiem iegūto analītisko informāciju nodot dalībvalstu policijas un tiesu iestādēm un, iespējams, arī Eiropolam un Eurojust, nesaistot šādu nodošanu ar konkrētām tiesvedības procedūrām vai policijas veiktu izmeklēšanu, kā tas ir minēts ASV Valsts drošības ministrijas vēstulē, jo šādu datu nodošanu drīkst atļaut tad, ja tā notiek saskaņā ar spēkā esošajiem ES un ASV nolīgumiem par savstarpēju palīdzību un izdošanu;
23. kategoriski iebilst pret to, ka trešām valstīm, ja tās izpilda ASV Valsts drošības ministrijas izvirzītus nosacījumus, varētu tikt piešķirtas tiesības piekļūt PNR datiem un ka trešās valstis izņēmuma kārtā nenoteiktos ārkārtas gadījumos varētu piekļūt PNR datiem bez jebkādām garantijām, ka tās apstrādās datus atbilstoši ASV Valsts drošības ministrijas noteiktajam datu aizsardzības līmenim;
24. pauž nožēlu par to, ka ES ir piekritusi neiejaukties attiecībā uz pasažieru datu reģistrā iekļautās informācijas par ES iedzīvotājiem apmaiņu starp ASV un trešām valstīm;
25. atzīmē, ka ar jauno PNR nolīgumu ASV Valsts drošības ministrijai tiek atļauts sniegt pasažieru datu reģistra informāciju citām iekšzemes valsts pārvaldes iestādēm saistībā ar konkrētām lietām un proporcionāli lietas specifikai; pauž nožēlu, ka nolīgumā trūkst norādījumu par to, kuras ASV iestādes var piekļūt pasažieru datu reģistra datiem un ka iemesli, kas paredzēti ASV Valsts drošības ministrijas vēstules 1. pantā, ir formulēti ļoti plaši;
Attiecībā uz Eiropas pasažieru datu reģistra sistēmu
26. atzīmē, ka jaunajā PNR nolīgumā ir atsauce uz iespējamu pasažieru datu reģistra sistēmas turpmāku izveidi ES vai vienas vai vairāku dalībvalstu līmenī un noteikums par to, ka var nodrošināt visu šādā sistēmā uzkrāto pasažieru datu reģistra informācijas pieejamība ASV Valsts drošības ministrijai;
27. pieprasa, lai Komisija precizē pašreizējo situāciju attiecībā uz ES pasažieru datu reģistra sistēmu, un tostarp, lai nodrošina iepriekšējas izpētes rezultātu pieejamību, ko tā ir solījusi veikt;
28. īpaši ņemot vērā Komisijas pamatojumu, pievienojas 29. panta darba grupas paustajām bažām par pasažieru datu reģistra informācijas izmantošanu tiesībaizsardzības nolūkos saistībā ar:
a)
pasažieru datu reģistra informācijas vākšanas operatīvo nepieciešamību un nolūku, ieceļojot ES teritorijā;
b)
pasažieru datu reģistrā iekļautās informācijas pievienoto vērtību, ņemot vērā pašreizējos kontroles pasākumus, kādi, ieceļojot Eiropā, ir ieviesti drošības nolūkos, piemēram, Šengenas sistēma, Vīzu informācijas sistēma un API sistēma;
c)
pasažieru datu reģistra informācijas paredzamā izmantošana it īpaši attiecībā uz to, vai datus izmantos personu identificēšanai, lai nodrošinātu lidojumu drošību, un to personu identificēšanai, kuras ieceļo ES teritorijā, vai arī tos izmantos, lai par pasažieriem iegūtu vispārējo negatīvo vai pozitīvo profilu;
29. uzstāj, ka saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 71. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 251. pantu jebkurā no šādiem gadījumiem ir jāiesaista Eiropas Parlaments;
30. atgādina, ka pasažieru datu reģistra nolīgums iespējami jāpārskata, ņemot vērā turpmākās ES institucionālās reformas, kas izklāstītas 2007. gada jūnija Eiropadomes sanāksmes secinājumos un mandātā nākamajai starpvaldību konferencei;
31. nolēmis veikt juridisku izvērtēšanu saistībā ar jaunā PNR nolīguma atbilstību valstu un ES tiesību aktiem un aicina 29. panta darba grupu un Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju iesniegt par šo jautājumu visaptverošus atzinumus;
o o o
32. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī ASV Kongresam.