Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas Zaļo grāmatu "Eiropas stratēģija ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai" (COM(2006)0105),

–   ņemot vērā ES Energoapgādes drošības ekspertu tīkla (NESCO) pirmo sanāksmi 2007. gada 10. maijā Briselē,

–   ņemot vērā Komisijas un Padomes Ģenerālsekretāra/Augstā pārstāvja (ĢS/AP) kopīgo dokumentu "Ārpolitika, kas kalpo Eiropas interesēm enerģētikas jomā", kuru 2006. gada 15. –16. jūnijā iesniedza Eiropadomē;

–   ņemot vērā tā 2006. gada 18. maija nostāju par priekšlikumu Padomes lēmumam par Enerģētikas kopienas līguma parakstīšanu Eiropas Kopienas vārdā(1),

–   ņemot vērā tā 2006. gada 23. marta rezolūciju par energoapgādes drošību Eiropas Savienībā(2),

–   ņemot vērā tā 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par energoefektivitāti vai kā ar ierobežotiem resursiem sasniegt labāku rezultātu ‐ Zaļā grāmata(3),

–   ņemot vērā Komisijas 2006. gada 12. oktobra paziņojumu Eiropadomei "Ārējās attiecības enerģētikas jomā ‐ no principiem līdz darbībai" COM(2006)0590),

–   ņemot vērā tā 2006. gada 14. decembra rezolūciju par Eiropas stratēģiju ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai ‐ Zaļā grāmata(4),

–   ņemot vērā tā 2006. gada 16. novembra rezolūciju par Baltijas jūras stratēģiju attiecībā uz Ziemeļu dimensiju(5), jo īpaši tās II daļu,

–   ņemot vērā Eiropadomes prezidentvalsts 2006. gada 23.–24. marta secinājumus par Eiropadomes apstiprinājumu Zaļajai grāmatai par enerģētikas politiku Eiropai un 2006. gada 15.–16. jūnija secinājumus par Komisijas un ĢS/AP kopīgo dokumentu par energoapgādes drošuma ārējiem aspektiem;

–   ņemot vērā Eiropadomes prezidentvalsts 2007. gada 21‐22. jūnija secinājumus par mandāta piešķiršanu Starpvaldību konferencei sagatavot Reformu līgumu, ar kuru tiks grozīti pašreizējie Līgumi;

–   ņemot vērā Līgumu par Konstitūciju Eiropai, saskaņā ar kuru enerģētika ir joma, kurā kompetence tiek dalīta ar dalībvalstīm;

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropadomei un Eiropas Parlamentam "Enerģētikas politika Eiropai" COM(2007)0001,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam "Eiropas kaimiņattiecību politikas nostiprināšana" (COM(2006)0726),

–   ņemot vērā Eiropadomes prezidentvalsts 2007. gada 8.–9. marta secinājumus un Eiropadomes Rīcības plānu (2007–2009) saistībā ar Enerģētikas politiku Eiropai (EPE),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam "Melnās jūras reģiona sinerģija ‐ jauna reģionālās sadarbības iniciatīva" (COM(2007)0160),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu, kā arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Attīstības komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumus (A6-0312/2007),

A.   tā kā energoapgādes drošība ir jāuzskata par Eiropas Savienības vispārējās drošības svarīgu elementu, kā arī par būtisku aspektu ekonomiskās un sociālās attīstības nodrošināšanā Eiropā, lai gan pamats šim nolūkam Līgumos joprojām nav paredzēts;

B.   tā kā, ņemot vērā pašreiz pastāvošo un aizvien pieaugošo energoapgādes atkarību no lielā mērā nestabilām un nedemokrātiskām valstīm, pasākumi, kas veikti tikai dalībvalstu līmenī, lai garantētu apgādes drošību, ir nepietiekami un nenodrošina visu ES dalībvalstu ilgtermiņa interešu ievērošanu; tā kā ES ārpolitika enerģētikas jomā ir cieši saistīta ar tās iekšpolitiku enerģētikas jomā un tā kā pastāv nepieciešamība izveidot kopēju enerģētikas politiku attiecībā uz iekšējā tirgus regulējumu, kā arī ārējiem aspektiem, ņemot vērā visu dalībvalstu politiskās un ekonomiskās intereses;

C.   tā kā ES pašreizējā neaizsargātība un atkarība energoapgādes jomā no valstīm ar autoritāriem režīmiem nopietni apdraud uzticamas, efektīvas un saskaņotas kopējās ārpolitikas un drošības politikas izveidi, jo īpaši vērtību, uz kurām ES ir dibināta, ievērošanai, atbalstīšanai un veicināšanai;

D.   tā kā ES iekšējā enerģijas tirgus principi varētu kalpot par pamatu konstruktīvai politikai ar ES ārējiem partneriem enerģētikas jomā, ņemot vērā attiecīgo trešo valstu specifiskās īpašības, jo īpaši ar mērķi atbalstīt noturīgas enerģētikas izveidi, tostarp energoefektivitātes un atjaunojamo enerģijas avotu attīstību;

E.   tā kā apgādes drošība par pieņemamām un paredzamām cenām ES līmenī ir jānodrošina, īstenojot ciešu politisko sadarbību, kā arī pabeidzot iekšējā enerģijas tirgus izveidi, veicot turpmākus pasākumus enerģijas tirgus liberalizācijas nolūkos;

F.   tā kā enerģiju nevajadzētu izmanot kā līdzekli spiediena izdarīšanai uz tranzītvalstīm vai saņemošajām valstīm;

G.   tā kā gāzes sektors šobrīd ir īpaši pakļauts ārējiem draudiem; tā kā gāzes eksportētājvalstis izstrādā jaunus savstarpējās sadarbības veidus, kas var apdraudēt Eiropas energoapgādes drošību;

H.   tā kā tāda kopēja Eiropas ārpolitika enerģētikas jomā, kuras pamatā būtu solidaritāte un diversifikācija, kā arī ilgtspējības veicināšana, radītu sinerģijas, kuras nodrošinātu Eiropas Savienībai apgādes drošību, un stiprinātu ES lomu, spējas darboties saistībā ar ārpolitikas jautājumiem un uzticamību pasaulē;

I.   tā kā ir jānodrošina noturīga un uzticama energoapgāde par pieņemamām cenām; tā kā starptautiskās naftas un gāzes cenas ir ļoti nepastāvīgas un tādējādi saskaņota ES ārpolitikas enerģētikas jomā atbilst ES pilsoņu interesēm;

J.   tā kā cieša sadarbība energoapgādes jomā ir viens no visefektīvākajiem un visnepieciešamākajiem uzticību vairojošiem pasākumiem Eiropas Savienības un tās kaimiņvalstu attiecībās;

K.   tā kā solidaritāte enerģētikas politikas jomā var kļūt par precedentu turpmākai solidaritātei citās jomās, tādējādi palīdzot stiprināt ES lomu ārējās attiecībās;

L.   tā kā uzticamu riska novērtējumu saistībā ar energoapgādes drošību vajadzētu padarīt par daļu no kopējās Eiropas ārpolitikas enerģētikas jomā un tā kā šajā sakarā noteicošai lomai vajadzētu piederēt nesen izveidotajam NESCO, kuram šai nolūkā vajadzētu būt apveltītam ar agrās brīdināšanas sistēmai nepieciešamajām uzraudzības spējām;

M.   tā kā kopīgie centieni atjaunojamo energoresursu izpētes un izmantošanas jomā, kā arī energoefektivitātes jomā ir jāpastiprina gan ES līmenī, gan sadarbībā ar ārējiem partneriem un trešām valstīm,

1.   aicina īstenot kopēju Eiropas ārpolitiku enerģētikas jomā, jo tas būtu būtisks ieguldījums energoapgādes drošības nodrošināšanā visai ES, vienlaikus ļaujot panākt noturīguma mērķi starptautiskā līmenī, tādējādi ES pilsoņu labā būtiski palielinot valstu līmenī veikto pasākumu vērtību;

2.   uzskata, ka enerģētikas politikai ir jābūt kopējās ārpolitikas neatņemamai un būtiskai sastāvdaļai un ka enerģētikas politika ir jāņem vēra visās ārpolitikas jomās;

3.   uzsver, ka, lai gan dalībvalstīm vajadzētu saglabāt to suverēnās tiesības pieņemt stratēģiskus lēmumus saistībā ar dažādiem enerģijas veidiem, izmantot to enerģijas avotus un lemt par apgādes struktūrām, ir nepieciešams izstrādāt konkrētus noteikumus, kuri jāiekļauj Līgumos, lai tādējādi galu galā izveidotu kopēju Eiropas ārpolitiku enerģētikas jomā, kuras ietvaros tiktu izskatīti jautājumi saistībā ar apgādes drošību, tranzītu un ieguldījumiem energoapgādes jomā, un veicinātu energoefektivitāti un enerģijas ietaupījumus, kā arī videi draudzīgus un atjaunojamus enerģijas avotus, jo īpaši attiecībās ar valstīm, kuru enerģijas patēriņš strauji pieaug;

4.   aicina Līgumos paredzēt piemērotu pamatu enerģētikas un energoapgādes drošības jomā;

5.   uzsver, ka visaptverošai Eiropas ārpolitikai enerģētikas jomā ir jāsniedz ieguldījums Eiropas Savienības vērtību un interešu, kā arī tās ārpolitikas galveno mērķu veicināšanā un īstenošanā, jo īpaši saistībā ar miera nodrošināšanu, demokrātiju un tiesiskumu; atzīst, ka ES atkarība no importētas enerģijas resursiem var būtiski ietekmēt tās neatkarību, pieņemot lēmumus citās politikas jomās;

6.   uzskata, ka ir svarīgi, lai ES arī turpmāk uzņemtos vadošo lomu cīņā pret klimata pārmaiņām, kuras cita starpā var izraisīt ievērojamas migrācijas plūsmas un draudus drošībai, un īstenotu Kioto Protokola mērķus; šajā sakarā pilnībā atbalsta pašreizējos centienus izveidot daudzpusīgu mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai laikposmam pēc 2012. gada; uzskata par nepieciešamu visās ārējās attiecībās integrēt ES centienus attīstīt atjaunojamas un tīras enerģijas veidus un energotaupības tehnoloģijas, tostarp oglekļa piesaistīšanas un uzglabāšanas tehnoloģijas;

7.   atzinīgi vērtē NESCO izveidi; aicina dalībvalstis un Komisiju veicināt NESCO darbību, lai tādējādi pilnībā attīstītu tā darbības spējas un to izmantotu kā agrās brīdināšanas sistēmu gadījumos, kad pastāv draudi energoapgādes drošībai, kā arī kā sistēmu informācijas apmaiņai enerģētikas jomā;

8.   atbalsta pakāpenisku pieeju ceļā uz kopēju Eiropas ārpolitiku enerģētikas jomā;

9.   aicina Padomi un Komisiju līdz 2007. gada beigām izstrādāt konkrētu plānu šādas politikas izveidei, norādot īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķus, uzdevumus un pasākumus un iekļaujot precīzu grafiku to īstenošanai;

10.   aicina Komisiju katru gadu iesniegt progresa ziņojumu par iepriekšminēto mērķu īstenošanu, lai tādējādi Parlaments varētu cieši iesaistīties kopējās Eiropas ārpolitikas enerģētikas jomā uzraudzībā;

11.   aicina Komisiju sagatavot gada ziņojumus par iekšējā enerģijas tirgus noteikumu ievērošanu, jo īpaši saistībā ar pārredzamību un to, kā trešo valstu uzņēmumi, jo īpaši galvenie piegādātāji, un visi to meitasuzņēmumi ievēro ES konkurences tiesības; atzinīgi vērtē Eiropadomes 2007. gada 8. un 9. martā pieņemto aicinājumu Komisijai novērtēt, kā iekšējo tirgu ietekmē vertikāli integrēti enerģētikas uzņēmumi no trešām valstīm, un izpētīt, kā ir iespējams īstenot savstarpīguma principu;

12.   atbalsta Komisijas nodomu veikt piemērotus pasākumus, lai novērstu ārvalstu uzņēmumu nekontrolētus ieguldījumus ES enerģētikas jomā, jo īpaši gāzes un elektroenerģijas pārvades tīklos;

13.   aicina Padomes prezidējošo valsti, Komisiju un ĢS/AP ciešāk sadarboties, lai jautājumos saistībā ar kopējo ārpolitiku enerģētikas jomā tie ieņemtu vienotu pozīciju un darbotos saskaņoti; uzskata, ka gaidāmajā Līgumu pārskatā ir jāstiprina Komisijas un Parlamentu loma, nosakot kopējo ārpolitiku enerģētika jomā; ierosina pēc jaunā Reformu līguma stāšanās spēkā ar Padomes un Komisijas piekrišanu iecelt Augsto ierēdni ārpolitikai enerģētikas jomā, kuram tiktu piešķirta dubultkompetence un kurš būtu pakļauts nesen izveidotajam un stiprinātajam ES Augstajam pārstāvim ārpolitikas un drošības politikas jomā un Komisijas priekšsēdētāja vietniekam, tādējādi esot saistītam gan ar Padomi, gan Komisiju, un kurš koordinētu visus politikas virzienu saistībā ar kopējo Eiropas ārpolitiku enerģētikas jomā, tādējādi vairojot ES spējas sarunās ar ES ārējiem parteriem aizsargāt tās intereses saistībā ar energoapgādes drošību;

14.   pauž pārliecību, ka Enerģētikas hartas nolīgumam ir jābūt kopējās Eiropas ārpolitikas enerģētikas jomā stūrakmenim, jo tas ir starptautiskās kopienas visnozīmīgākais instruments sadarbības veicināšanai enerģētikas jomā, tas rada pamatu taisnīgai un vienlīdzīgai attieksmei, nodrošina ieguldījumu drošumu un garantē tiesības saņemt kompensāciju ekspropriācijas un/vai nacionalizācijas gadījumā; aicina Komisiju un Padomi stingri pieprasīt, lai ES galvenie partneri enerģētikas jomā piemēro Enerģētikas hartas nolīgumu, un iekļaut tās Tranzīta protokola saturu visos līgumos un nolīgumos ar šiem partneriem;

15.   mudina dalībvalstis un Komisiju arī turpmāk pielikt pūliņus ar mērķi ES kaimiņattiecību ietvaros un sadarbībā ar trešām valstīm veicināt iekšējā tirgus principu un standartu izplatīšanos; tāpēc mudina Komisiju apsvērt iespēju paplašināt Enerģētikas kopienu, kurā ietilpst ES un Dienvidaustrumeiropa, atkarībā no situācijas tajā iekļaujot trešās valstis, un līdzīgi šim modelim izveidot jaunus reģionālus enerģijas tirgus, piemēram, Eiropas un Vidusjūras reģiona enerģētikas kopienu, lai tādejādi nodrošinātu apgādes drošību;

Pamatprincipi un ieteikumi saistībā ar kopējās Eiropas ārpolitikas enerģētikas jomā ietvaros īstenotajām darbībām
A.Dažādošana

16.   uzskata, ka, ņemot vērā ES aizvien pieaugošo atkarību no ierobežota skaita enerģijas avotu, piegādātāju un transporta ceļu, ir būtiski atbalstīt prioritārās iniciatīvas, kuru mērķis ir to dažādošana gan no ģeogrāfiskā viedokļa, gan no piemērotu alternatīvu izstrādes viedokļa; uzskata, ka īpaša nozīme jāpiešķir videi draudzīgiem un atjaunojamiem enerģijas avotiem; uzskata, ka drošai energoapgādei par pieņemamām un paredzamām cenām ir jābūt ES galvenajam mērķim;

17.   atbalsta to, ka par prioritāriem tiek padarīti visi energoapgādes dažādošanas projekti, kas tiek īstenoti kaimiņattiecību politikas kontekstā, ‐ jo īpaši tie projekti, kuru mērķis ir radīt jaunus transporta koridorus, piemēram, Kaspijas jūras/Melnās jūras–enerģijas koridoru, tādējādi dažādojot gan piegādātājus, gan ceļus, ‐ it sevišķi Nabuko cauruļvada celšana, sašķidrinātās dabasgāzes infrastruktūras izveide, elektrotīklu savstarpēju sasaistīšana, Eiropas un Vidusjūras elektrības un gāzes infrastruktūras gredzenu izveide, atbalsta arī jaunu naftas infrastruktūras projektu realizāciju Eiropas interesēs, piemēram, Odesas-Gdaņskas un Konstancas–Triestes projekta realizāciju, jo šie projekti ir īpaši nozīmīgi Eiropas interesēm;

18.   atzinīgi vērtē ES koordinatoru nozīmēšanu darbam ar prioritāriem un Eiropas interesēm nozīmīgiem projektiem, kā tie noteikti Eiropadomes prezidentvalsts 2007. gada marta secinājumos, jo īpaši darbam ar Nabuko projektu un projektu par elektropārvades savienojuma izveidi starp Vāciju, Poliju un Lietuvu;

19.   aicina Komisiju un dalībvalstis īstenot efektīvu augstākā līmeņa politiku, lai Kopiena varētu dažādot tās dabasgāzes avotus; sagaida, ka gāzes eksportētājvalstis savstarpējā sadarbībā ievēros atklāta, pārredzama un konkurējoša tirgus noteikumus; uzskata, ka iniciatīva par sava veida OPEC izveidi gāzes nozarē ir pretrunā ar šo mērķi;

20.   atzīmē, ka ir svarīgi darboties ne tikai ar deklarāciju palīdzību, bet arī iesniegt priekšlikumus konkrētiem prioritārajiem projektiem, un aicina Augsto ierēdni ārpolitikai enerģētikas jomā pēc iecelšanas amatā arī uzņemties atbildību par enerģijas ārējās infrastruktūras izveides pasākumu, piemēram, Nabuko un Odesas-Gdaņskas projektu, koordināciju; tajā pašā laikā aicina Komisiju, prezidējošo valsti un ĢS/AP apstiprināt apņemšanos kopā ar Eiropas koordinatoriem attīstīt enerģijas ārējo infrastruktūru;

21.   uzskata, ka energoapgādes dažādošanas projektu īstenošanai ir jābūt vienai no stiprinātās Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) prioritātēm, un aicina palielināt atbalstu ražotājvalstu un tranzītvalstu ieguldījumu vides un reglamentējošo noteikumu uzlabošanai, pamatojoties uz Enerģētikas hartas nolīguma principiem;

22.   aicina atzīt, ka no izmantojamo enerģijas veidu struktūras, atkarības no importa un infrastruktūras viedokļa dalībvalstis atrodas dažādās situācijās, un atbalsta visus centienus, kuru mērķis ir pārvarēt dalībvalstu pašreizējo atkarību no vadošajiem piegādātājiem, infrastruktūras ierobežojumiem, oglekļa izmešus radošiem enerģijas avotiem un enerģijas importa no valstīm, kuras sistemātiski neievēro ANO Statūtu noteikumus un būtību;

23.   atbalsta visus centienus, kuru mērķis ir izveidot visu nozīmīgo pasākumu jaunus finansēšanas avotus, tostarp Eiropas Investīciju bankas (EIB)īpašus aizdevumus, kā arī šim nolūkam paredzētas īpašas budžeta pozīcijas ES budžetā, ja vien tas neapdraud kādas dalībvalsts drošību;

24.   aicina uzlabot sadarbību ar EIB un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) ar mērķi izmantot finanšu instrumentus prioritāro projektu atbalstam;

25.   uzskata, ka iespējamā atkarība no biodegvielas importa izraisa tik pat lielas bažas kā atkarība no naftas un gāzes ārējām piegādēm; aicina Komisiju kopā ar ES partneriem izstrādāt globālu sertificēšanas shēmu, kas var nodrošināt ražošanas noturību un tādu biodegvielu izmantošanu, kuras neapdraud bioloģisko daudzveidību, nosakot standartus attiecībā uz kultivēšanas un pārstrādes posmiem, kā arī attiecībā uz silumnīcefekta gāzu kopējo daudzumu biodegvielu pilnā dzīves ciklā;

26.   uzskata, ka stimulējot biodegvielas vai biomasas izmantošanu ES, ir kategoriski nepieciešams pārliecināties, ka tādējādi netiek apdraudēta vispārējā nodrošinātība ar pārtiku vai netiek izraisīts pastiprināts spiediens uz dabiskajiem mežiem, monokultūru vai eksotisko sugu plantāciju izplešanās vai klimata pārmaiņu saasināšanās sakarā ar tropu mežu izciršanu;

B.Vienotība, aizstāvot ES intereses

27.   uzskata, ka Eiropas Savienībai ir noteikti jāizstrādā ilgtermiņa stratēģija un pamats kopējās ārpolitikas enerģētikas jomā izveidei, kas ļaus pieņemt stingru pozīciju dialogā ar galvenajām piegādātājvalstīm un uzlabot spēju ieņemt vienotu nostāju diskusijās ES, dalībvalstu un nozares līmenī, tādējādi radot pamatu solidaritātei citās politikas jomās un ES ārējās lomas stiprināšanai;

28.   īstermiņā aicina dalībvalstis informēt vienai otru un Komisiju, kā arī konsultēties vienai ar otru un ar Komisiju par stratēģiskiem lēmumiem saistībā ar divpusējiem nolīgumiem par enerģētikas projektiem ar trešajām valstīm, ja šādi nolīgumi var ietekmēt citu dalībvalstu un visas ES intereses, kā tas būtu jādara saistībā ar visiem kopēju interešu ārpolitikas jautājumiem; turklāt, ja ir panāktas divpusējas vienošanās, kuras ir pretrunā ar citu dalībvalstu un visas ES interesēm, aicina dalībvalstis un nepieciešamības gadījumā Komisiju sadarboties, lai panāktu tādu vienošanos, kura garantētu jebkuras negatīvas ietekmes, jo īpaši ietekmes uz vidi, neitralizēšanu atbilstoši solidaritātes principam;

29.   aicina dalībvalstis un Komisiju nodrošināt, ka pirms lielu infrastruktūras ieguldījumu apstiprināšanas tiek veikts pilnīgs ietekmes uz vidi novērtējums; īpaši mudina apsvērt plānotā Ziemeļeiropas cauruļvada "North Stream" radītos draudus ekosistēmām un cilvēka dzīvībai, jo šī cauruļvada ceļā Baltijas jūras gultnē atrodas munīcija un ieroči; uzsver, ka nopietnas ekoloģiskas katastrofas gadījumā finansiāli atbildīgām jābūt iesaistītajām pusēm;

30.   vidējā termiņā aicina Komisijai piešķirt institucionālas pilnvaras risināt sarunas par ES pamatnolīgumiem ar trešajām valstīm par energoapgādi;

C.Solidaritāte krīzes situācijās

31.   ņemot vērā, ka solidaritāte un energoapgādes drošība ir būtiski nepieciešama iekšējā tirgus stabilai darbībai, tostarp arī visu ekonomikas dalībnieku vienlīdzīgai piekļuvei enerģijai, aicina Padomi un dalībvalstis izveidot solidaritātes mehānismu atbilstoši dalībvalstu solidaritātes garam, kas minēts jaunajā Reformu līgumā, vienošanos par kuru panāca Eiropadomes 2007. gada jūnija sanāksmē, tādējādi ļaujot ES darboties efektīvi, ātri un saskaņoti krīzes situācijās, ko izraisa piegādes pārtraukumi, svarīgo infrastruktūras objektu bojājumi vai citi apstākļi;

32.   aicina Komisiju atbalstīt tā saucamo energoapgādes drošības klauzulu iekļaušanu tirdzniecības, asociācijas, kā arī partnerības un sadarbības nolīgumos ar ražotājvalstīm un tranzītvalstīm, tādējādi izveidojot rīcības kodeksu un skaidri nosakot, kādi pasākumi ir jāveic, ja viens no partneriem pārtrauc piegādi vai vienpusīgi maina nolīguma vai piegādes noteikumus;

33.   atbalsta efektīva mehānisma, tostarp NESCO, izveidi, kas ļautu reaģēt energoapgādes pārtraukuma gadījumos, paredzot arī pasākumus ar mērķi efektīvi izmantot brīdināšanas sistēmas un izveidot tādu savstarpēji savienotu infrastruktūru energoapgādes krīzes situācijām, jo īpaši gāzes un elektrības sektorā, kuru varētu izmantot, lai nepieciešamības gadījumā palīdzētu dalībvalstīm, ņemot vērā šo dalībvalstu ģeoloģiskās un ģeogrāfiskās īpašības, jo īpaši to uzglabāšanas jaudu un tuvumu energoapgādes avotiem;

D.Uzlabota sadarbība ar galvenajām ražotājvalstīm, tranzīta valstīm un patērētājvalstīm

34.   aicina ES un dalībvalstis arī turpmāk aktīvi iesaistīties ciešā dialogā starp ES un visām galvenajām ražotājvalstīm, tranzīta valstīm un patērētājvalstīm un jo īpaši veicināt attiecības enerģētikas nozarē ar Alžīriju, Ēģipti un citām ražotājvalstīm Maršrika/Magriba reģionā; aicina šīs valstis pildīt to starptautiskās saistības un ievērot starptautiskās tiesības;

35.   atbalsta visus pasākumus, kuru mērķis ir veicināt pārredzamību, tiesiskumu un uzlabotu pārvaldību enerģētikas jomā, veidojot partnerattiecības enerģētikas jomā ar trešajām valstīm, lai tādējādi radītu abpusēji izdevīgus, atvērtus, pārredzamus, nediskriminējošus un stabilus juridiskus noteikumus piekļuvei ieguves līdzekļiem, kā arī ieguldījumiem un tirdzniecībai enerģētikas jomā, pamatojoties uz savstarpīguma principu un godīgu un pārredzamu konkurenci un nodrošinot, ka ienākumi no enerģijas pārdošanas netiek ļaunprātīgi izmantoti un novirzīti terorisma finansēšanai;

36.   uzsver nepieciešamību veidot partnerattiecības pētniecības un attīstības jomā ar galvenajām patērētājvalstīm un tranzītvalstīm ārpus ES, lai tādējādi risinātu globālās sasilšanas problēmu un attīstītu alternatīvus un atjaunojamus enerģijas avotus; uzsver, ka ciešāka sadarbība enerģētikas jomā ar šādām trešām valstīm, tostarp arī ar Amerikas Savienotās Valstis, ir jāīsteno, īpašu uzmanību pievēršot energoefektivitātes tehnoloģiju izstrādei, kā arī siltuma un elektroenerģijas kombinētas ražošanas veicināšanai ar atjaunojamas un ilgtspējīgas biomasas ražošanas un izmantošanas palīdzību;

37.   aicina ES veidot dialogu par enerģētikas jautājumiem ar jaunattīstības valstīm, lai tādējādi veicinātu atjaunojamo energoresursu decentralizāciju, enerģijas pieejamību un ilgtspējību, kā arī enerģijas infrastruktūru, kura skar kopējās intereses;

38.   īpaši uzsver, cik svarīgs ir dziļāks dialogs par enerģētikas jautājumiem ar Amerikas Savienotajām Valstīm un citiem enerģētikas jomas galvenajiem partneriem, kuri atbalsta ES vērtības; aicina Kopienas iestādes censties izveidot partnerattiecības energoapgādes drošībai ar Amerikas Savienotajām Valstīm;

39.   aicina ES ārpolitikā enerģētikas jomā aktīvi iesaistīt tās Eiropas valstis, kuras nav ES dalībvalstis, piemēram, Norvēģiju ‐ trešo lielāko naftas eksportētājvalsti pasaulē;

40.   aicina visās Eiropas ārpolitikas jomās, piemēram, Ziemeļu dimensijā, Melnās jūras reģiona sinerģijā un Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerībā, ieviest saskaņotu enerģētikas politiku;

41.   atbalsta tās Komisijas iniciatīvas, kuru mērķis ir izveidot ciešāku dialogu par enerģētikas jautājumiem ar Dienvidkaukāza, Kaspijas jūras un Vidusāzijas reģioniem, kā arī ar Vidusjūras reģionu un Tuvajiem Austrumiem; atzinīgi vērtē, to ka ES sāk izmantot "kritiska un konstruktīva dialoga" pieeju attiecībā uz reģiona valstīm, tādējādi līdzsvarojot ES ieinteresētību dažādot tās naftas un gāzes piegādes un panākt politiskas reformas šajās valstīs;

42.   aicina EKP un Melnās jūras reģiona sinerģijas ietvaros attīstīt pastāvošos mehānismus un izveidot jaunus, ar to palīdzību stiprinot sadarbību ar tranzītvalstīm ‐ Ukrainu, Baltkrieviju, Moldovu, Dienvidkaukāza valstīm, kā arī Mašrika un Magriba valstīm ‐, lai tādējādi nodrošinātu tirgus darbības lielāku pārredzamību, kā arī apgādes un tranzīta stabilitāti;

43.   uzsver Turcijas kā tranzīta centra nozīmību, lai dažādotu gāzes piegādes Eiropas Savienībai; sagaida, ka tranzīta atvieglošanas nolūkos Turcija cieši sadarbosies ar ES;

44.   aicina Turciju pilntiesīga locekļa statusā pievienoties Eiropas Enerģētikas kopienai, kura šobrīd iekļauj Dienvidaustrumeiropas valstis un nodrošina strukturētu reglamentējošu pamatu reģionālās sadarbības veicināšanai enerģētikas jomā, tādējādi uzlabojot energoapgādes drošību un atbalstot ieguldījumus; atbalsta Ukrainas, Norvēģijas un Moldāvijas pieteikumu, lai Eiropas Enerģētikas kopienai;

45.   aicina Komisiju papildus NESCO izveidot instrumentus un mehānismus, ar kuru palīdzību ir iespējams labāk sadarboties ar kaimiņvalstīm, analizējot un uzraugot situāciju tranzītrajonos, tādējādi vairojot ES spējas novērst krīzes situācijas, kā arī efektīvāk un ātrāk reaģēt krīzes gadījumā;

46.   uzsver, cik svarīgas ir ES partnerattiecības ar Krieviju enerģētikas jomā, vienlaikus norādot, ka Krievija no energoproduktu eksporta viedokļa vēl joprojām ir gandrīz pilnībā atkarīga no ES tirgus un tā atsevišķiem liela mēroga Eiropas patērētājiem; mudina ES uzsvērt šo savstarpējās atkarības aspektu ES un Krievijas dialogā par enerģētikas jautājumiem; vērš uzmanību uz to, ka Krievijas un ES partnerattiecības enerģētikas jomā var būt balstītas tika uz nediskriminēšanas un taisnīgas attieksmes principu, kā arī uz vienlīdzīgiem noteikumiem par piekļuvi tirgum;

47.   uzsver, ka Enerģētikas hartas nolīgums jau ir saistošs Krievijai atbilstoši tā 45. pantam(6); ir pārliecināts, ka papildus tam, ka Krievijai vajadzētu ratificēt Enerģētikas hartas nolīgumu, ES vajadzētu risināt sarunas par formālu pamatdokumentu attiecībām ar Krieviju enerģētikas jomā nākotnes partnerības un sadarbības nolīguma kontekstā; uzskata, ka Enerģētikas hartas nolīguma principu vienkārša iekļaušana nākotnes partnerības un sadarbības nolīgumā ir lieka, vienlaikus atzīstot pievienoto vērtību, ko sniedz Enerģētikas hartas nolīgumā, jo īpaši tās Tranzīta protokolā, iekļauto saistību precizēšana un papildināšana;

48.   aicina Krieviju ratificēt Enerģētikas hartas nolīgumu; uzsver, ka ratificēšana būtu skaidrs un reāls pierādījums tam, ka Krievija ir apņēmusies veicināt uzticamu energoapgādi un sadarbību enerģētikas jomā, pamatojoties uz kopējiem principiem un vērtībām;

49.   aicina Padomi un Komisiju izmatot to ietekmi, lai pārliecinātu Krieviju uzņemties saistības darboties atvērtos, godīgos un pārredzamos enerģijas ražošanas un energoapgādes tirgos; uzskata, ka Enerģētikas hartas nolīguma un tā Tranzīta protokola ratificēšana no Krievijas puses labvēlīgi ietekmēs Eiropas Savienības atbalstu tam, lai Krievijai pievienotos Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO);

50.   pauž bažas par Krievijas energosistēmas vispārējo neefektivitāti gan no izpētes un transporta viedokļa, gan no rūpnieciskās un sadzīviskās izmantošanas viedokļa, kas var nopietni ietekmēt Krievijas piegādes saistības; aicina Komisiju tehniskajā sadarbībā ar Krieviju risināt šo jautājumu;

51.   uzsver, ka jaunajā nolīgumā starp ES un Krieviju ir jāiekļauj videi draudzīgu un energoefektīvu tehnoloģiju attīstīšanas princips; uzsver, cik svarīgi ir paplašināt ES un Krievijas sadarbību vides jautājumos Ziemeļu dimensijas kontekstā, jo īpaši saistībā ar Arktikas reģionu;

52.   aicina Komisiju dialogā ar ogļūdeņražu galvenajiem piegādātājiem Eiropas Savienībai pieprasīt vienlīdzīgu attieksmi pret Eiropas uzņēmumiem, pamatojoties tikai un vienīgi uz ekonomiskiem kritērijiem un nepieļaujot, ka politiski faktori ietekmē pirkšanas cenas;

53.   aicina Komisiju sagatavot ziņojumu par galamērķa klauzulām saistībā ar gāzes piegādēm, jo šīs klauzulas faktiski kavē gāzes atpakaļizvešanu iekšējā tirgū, un aicina Komisiju ieviest aizliegumu šādas klauzulas iekļaut jebkādos nolīgumos par dabasgāzi ES tirgū, ņemot vērā, kā tās aizliedz EK tiesību akti;

54.   aicina aktivizēt dialogu ar Ķīnu, Indiju, Brazīliju un citām jaunizveidotajām un jaunattīstības valstīm, lai tādējādi izveidotu stabilu un paredzamu pasaules enerģijas tirgu, kura pamatā būtu godīgi un pārredzami noteikumi un kura mērķis turklāt būtu ar kopīgiem spēkiem cīnīties pret globālo sasilšanu un nodrošināt ilgtspējīgu attīstību;

55.   aicina pastiprināti sadarboties ar Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfriku enerģētikas jomā; uzsver, cik svarīgas ir ES un Āfrikas partnerattiecības enerģētikas jomā, kuras plānots uzsākt ES un Āfrikas augstākā līmeņa sanāksmē 2007. gada 7.–8. decembrī Lisabonā un kuras ir ES un Āfrikas kopīgās stratēģijas viena no galvenajām iniciatīvām; uzskata, ka partnerattiecībām enerģētikas jomā vajadzētu veicināt Āfrikas un ES dialogu par piekļuvi enerģijai un energoapgādes drošību, palielināt ieguldījumus enerģijas infrastruktūrā, kā arī atjaunojamos enerģijas avotos un energoefektivitātē, stimulēt ieņēmumu no naftas un gāzes izmantošanu attīstībai, veicināt pārredzamību un jautājumu par klimata pārmaiņām iekļaušanu sadarbībā enerģētikas un attīstības jomā;

56.   lai veicinātu godīgu starptautisko konkurenci, aicina Komisiju PTO sarunās atbalstīt īpašus noteikumus par enerģijas tirgus pārredzamību un it īpaši par pasākumiem, kas varētu izraisīt tirdzniecības traucējumus;

57.   iesaka Komisijai PTO ietvaros izvērtēt iespēju risināt sarunas par daudzpusējiem līgumiem attiecībā uz īpašiem enerģijas, piemēram, biodegvielu, tirgiem un pēc iespējas ātri informēt Parlamentu par sarunu rezultātiem;

58.   aicina Komisiju un Padomi aktīvi un noteikti darboties, lai nepieļautu jebkādas oligopolu veidošanās tendences, piemēram, gāzes karteļa izveides risku;

59.   mudina G8 ietilpstošās dalībvalstis un Komisiju izmantot šo forumu, lai veicinātu ES intereses enerģētikas jomā, tostarp izmantojot G8+5 formātu, kas apvieno galvenos ražotājus un patērētājus;

60.   uzsver ES priekšlikuma Glenīglsas rīcības plānam nozīmību tīru tehnoloģiju attīstības veicināšanā, izmantojot jauno pasaules forumu sistemātiskai sadarbībai un paraugprakses apmaiņai starp valstīm, reģioniem, gigantpilsētām un citām valsts iestādēm, kuras patērē daudz enerģijas;

61.   atbalsta visus pasākumus, kuru mērķis ir stiprināt daudzpusīgas tehniskas iniciatīvas, piemēram, Globālo partnerību par gāzes sadedzināšanas samazināšanu, Iniciatīvu par ieguves rūpniecības pārredzamību, Finanšu darījumu darba grupu, Starptautiskās finanšu sabiedrības (SFS) ekvatoriālos principus un Inogate (Starptautisko organizāciju naftas un gāzes transportam uz Eiropu);

62.   uzsver, ka kopējā Eiropas ārpolitika enerģētikas jomā pati par sevi nav pietiekama un ka šī politika ir jāattīsta, tostarp veidojot kopējo Eiropas politiku ar enerģētiku saistītās pētniecības un tehnoloģiju jomā;

63.   aicina Padomi izstrādāt stratēģiju, lai aizsargātu svarīgos enerģijas infrastruktūras objektus Eiropas Savienībā un ES tuvākos kaimiņus pret terorisma draudiem;

64.   aicina Komisiju, pamatojoties uz paraugpraksi dalībvalstīs, izstrādāt priekšlikumus par normatīvu reformu, jo īpaši paredzot īpašuma tiesību pilnīgu nodalīšanu enerģijas ražošanas un enerģijas pārvades un sadales jomā, stingrāku neatkarīgu valsts regulatīvo uzraudzību un labāku regulatoru koordināciju ES līmenī ar mērķi sekmēt jaunu un atjaunojamu enerģijas avotu attīstību, kā arī izveidot skaidru pamatu ieguldījumu palielināšanai pārvades infrastruktūrā;

65.   uzsver, ka sadarbspējīgu enerģijas tīklu izveide ar labi koordinēta Eiropas enerģētikas tīkla palīdzību veicinās konkurētspēju elektroenerģijas un gāzes tirgos, stiprinās apgādes drošību un sekmēs vides aizsardzību, kā arī ES stāvokļa stiprināšanos attiecībās ar piegādātājvalstīm un tranzītvalstīm;

66.   uzsver, ka piesārņojums, ko izraisa enerģijas resursu, jo īpaši naftas, izmantošana var ne tikai nodarīt nopietnu un neatgriezenisku kaitējumu videi, bet arī nopietni apdraudēt drošību reģionālā un globālā līmenī, piemēram, Tuvajos Austrumos; aicina ieviest jaunus aizsardzības pasākumus un veikt ieguldījumus, lai palielinātu enerģijas resursu izmantošanas drošību un efektivitāti;

67.   aicina rīkot publiskas debates, lai ar sabiedrības informēšanas kampaņas palīdzību palielinātu ES pilsoņu informētību par kopējo Eiropas ārpolitiku enerģētikas jomā un uzsvērtu šādas politikas pozitīvos aspektus;

68.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 297 E, 7.12.2006., 340. lpp. (2) OV C 292 E, 1.12.2006., 112. lpp. (3) OV C 298 E, 8.12.2006., 273. lpp. (4) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0603. (5) OJ C 314 E, 21.12.2006, 330. lpp. (6) Enerģētikas hartas nolīguma 45. panta 1. punkts paredz, ka valstīm, kas šo nolīgumu ir parakstījušas, bet nav ratificējušas, šī harta ir provizoriski saistoša laika posmā pēc parakstīšanas līdz ratificēšanai, ja vien šīs valstis nav atteikušās no šādas iespējas atbilstoši 45. pantam.