Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "i2010: digitālās bibliotēkas" (COM(2005)0465),

–   ņemot vērā Komisijas 2006. gada 24. augusta ieteikumu 2006/585/EK par kultūras materiālu pārveidošanu ciparu formātā, pieejamību tiešsaistē un saglabāšanu ciparu formātā(1),

–   ņemot vērā Padomes secinājumus par kultūras materiālu pārveidošanu ciparu formātā, pieejamību tiešsaistē un saglabāšanu ciparu formātā(2),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvu 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā(3),

–   ņemot vērā augsta līmeņa ekspertu grupas 2007. gada 18. aprīļa ziņojumu par autortiesībām, saglabāšanu ciparu formātā, nezināmu autoru darbiem un darbiem, kas vairs netiek izdoti vai izplatīti,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Zinātniskā informācija digitālajā laikmetā: piekļuve, izplatīšana un saglabāšana" (COM(2007)0056),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A6-0296/2007),

A.   tā kā kultūra ir apvienošanās, apmaiņas un kopības virzītāja, kas sekmē Eiropas Savienības tuvināšanos saviem pilsoņiem, kā arī veicina patiesas Eiropas identitātes stiprināšanu un izpausmi;

B.   tā kā ir nepieciešams nodrošināt cik vien iespējams plašu Eiropas kultūras mantojuma bagātību un dažādības veicināšanu, aizsardzību un izplatīšanu;

C.   tā kā dalībvalstīm un kultūras iestādēm, īpaši bibliotēkām, valsts, reģionu un vietējā līmenī ir noteicošā loma šajā jomā;

D.   tā kā ir jāņem vērā jauno tehnoloģiju straujā attīstība un no tās izrietošā kultūras prakses izaugsme;

E.   tā kā internets ir kļuvis par vienu no galvenajiem zināšanu un iemaņu piekļuves līdzekļiem lielai daļai pilsoņu, jo īpaši jauniešiem;

F.   tā kā ir ļoti svarīgi visiem nodrošināt digitālajā vidē pieeju Eiropas kultūras mantojumam, rūpēties, lai tas tiktu saglabāts nākošajām paaudzēm, tā veidojot mūsu kolektīvo atmiņu;

G.   tā kā galvenais līdzeklis šī mērķa sasniegšanai ir Eiropas kultūras mantojuma plaša mēroga digitalizācija un pieejamība tiešsaistē;

H.   tā kā Eiropas kultūras mantojums atspoguļo Eiropas dažādību, tad arī piekļuvei šim mantojumam jābūt daudzvalodīgai;

I.   tā kā ir nepieciešams ieviest konsekventu politiku attiecībā uz digitalizācijas ieviešanu un digitalizēto darbu saglabāšanu, lai izvairītos no neglābjamas kultūras satura zaudēšanas, stingri ievērojot autortiesības un blakustiesības;

J.   tā kā Eiropas kultūras mantojuma digitalizācijai ir ne vien kultūras vērtība, no tās gūs labumu arī citas darbības nozares, īpaši izglītība, zinātne, pētniecība, tūrisms un plašsaziņas līdzekļi;

K.   tā kā plašas kultūras materiālu digitalizācijas mērķis nav konkurēt ar tradicionālās kultūras vērtībām vai aizvietot tās, bet gan paralēli tām radīt augsta līmeņa un drošus kultūras materiālus ciparu formātā;

L.   tā kā ciparu formāta tehnoloģijai piemīt būtiskas iespējas kalpot cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, ļaujot kultūras materiālus pielāgot to vajadzībām;

M.   tā kā patlaban ciparu formātā ir pārveidota tomēr tikai niecīga daļa Eiropas kultūras mantojuma un dalībvalstis virzās uz priekšu ļoti atšķirīgā tempā;

N.   tā kā plašai digitalizācijai piešķirtais publiskais finansējums ir nepietiekams, lai nodrošinātu šāda mēroga projektu;

O.   tā kā digitalizācijas pasākumi joprojām ir ļoti fragmentāri, tā kā lielākā daļa Eiropas līmenī gūtās pieredzes vēl nav zināma, kā arī piekļuve darbu kopumam, kas veido Eiropas kultūras mantojumu, nav vienkārša, tieša un daudzvalodīga;

P.   tā kā ir jāievieš publiskās aprites mehānisms, kas nodrošinātu universālu un tūlītēju piekļuvi Eiropas kultūras mantojumam bez jebkādiem pārvietošanas ierobežojumiem un paātrinātu digitalizācijas gaitu;

Q.   tā kā šajā sakarā jābalstās uz tiem pasākumiem Eiropā, kas sekmēs Eiropas digitālās bibliotēkas sākotnējo attīstību, piemēram TEL (Eiropas bibliotēka), kas jau sniedz piekļuvi dokumentiem Eiropas nacionālo bibliotēku krātuvēs un jo īpaši ļauj veikt pētījumus, izmantojot divdesmit trīs (no četrdesmit septiņām) nacionālo bibliotēku digitālos un bibliogrāfiskos resursus, projektu TEL-ME-MOR, kura mērķis ir veicināt jauno dalībvalstu desmit nacionālo bibliotēku integrāciju, Eiropas Digitālās bibliotēkas projektu, lai integrētu deviņas citas nacionālās bibliotēkas saistībā ar ES/Eiropas Brīvās tirdzniecības zonas, kā arī Europeana, kas apvieno Francijas, Ungārijas un Portugāles nacionālās bibliotēkas;

Eiropas digitālā bibliotēka – savā dažādībā vienotas Eiropas seja

1.   iesaka pakāpeniski izveidot Eiropas digitālo bibliotēku vienota, tieša un daudzvalodu piekļuves punkta veidā, lai Eiropas kultūras mantojums būtu pieejams;

2.   uzsver, ka, izvirzot mērķi izveidot mehānismu, kas ietvertu visas kultūras mantojuma kategorijas, piemēram, audiovizuālos materiālus, Eiropas digitālajai bibliotēkai vispirms jākoncentrējas uz iespējām, ko sniedz tekstuālais materiāls, uz kuru neattiecas autortiesību likums;

3.   aicina šajā nolūkā visas Eiropas bibliotēkas nodot Eiropas Digitālās bibliotēkas rīcībā darbus, kuriem ir beidzies autortiesību aizsardzības termiņš un kuri tām jau ir pieejami ciparu formātā;

4.   aicina Eiropas universitātes un citas augstākās izglītības iestādes atļaut piekļūt doktora disertācijām un citiem zinātniskiem darbiem, kas saistīti ar tēmām un materiāliem par Eiropas kultūras mantojumu, pamatojoties uz noteikumiem, kas jādefinē, kā arī pilnībā ievērojot autortiesības;

5.   aicina pārējās Eiropas kultūras iestādes, tostarp reģionālās un vietējās, piedalīties šajā projektā, lai tas atbilstoši pārstāvētu Eiropas kultūras dažādību; mudina tostarp arī muzejus digitalizēt savus arhīvus, lai tos varētu integrēt šajā projektā;

6.   uzsver tostarp, ka Eiropas Digitālās bibliotēkas mērķis nav satura ekskluzīva izplatīšana, bet gan piekļuves koordinēšana attiecībā uz digitalizētajiem darbiem;

7.   atbalsta kopīgu standartu izvēli un izmantošanu, balstoties uz esošajiem un adaptētajiem formātiem, lai nodrošinātu saturu savietojamību, kas nepieciešama labai Eiropas digitālās bibliotēkas darbībai, pakāpeniski piemērojot stabilizētas meta datu valodas (Dublin Core u.c.);

8.   mudina dalībvalstis turpināt darbību un paātrināt ar kultūru saistīta satura digitalizāciju, lai sasniegtu pietiekamu daudzumu digitalizēto saturu;

9.   mudina dalībvalstis kopā ar kultūras iestādēm šajā nolūkā izstrādāt digitalizācijas plānus valsts vai reģionu līmenī, lai izveidotu Eiropas kartes attiecībā uz visām digitalizācijas darbībām, tādā veidā radot sinerģiju, vienmēr raugoties, lai daudzo gan valsts, gan privāto iestāžu pūliņi, ne arī to izdevumi savu fondu digitalizācijai nedublētos, ar nosacījumu, ka ir nepieciešams veikt jau padarītā darba klasifikāciju pēc iestāžu veida;

10.   mudina dalībvalstis un kultūras iestādes ciešāk sadarboties, kā arī apmainīties ar labāko praksi darbu digitalizācijā un pieejamībā, kā arī to saglabāšanā ciparu formātā;

11.   uzsver turklāt, ka Eiropas Digitālā bibliotēka veicinās pētniecību digitalizācijas, savietojamības jomā un attiecībā uz saglabāšanu ciparu formātā, jo īpaši izmantojot Komisijas izveidotos kompetenču centrus, jo Eiropas Digitālā bibliotēka nevar tikt īstenota bez pētījumu un attīstības komponentes;

12.   uzver, ka ir nepieciešams atbalstīt jauninājumus un pētījumus daudzvalodības jomā;

13.   atgādina, ja Kopienas programmas neļauj finansēt digitalizāciju kā tādu, nepieciešams veidot jaunus finansējuma veidus, tostarp partnerībā ar privāto sektoru, pēc iespējas izvairoties no dažāda ātruma digitalizācijas procesa dalībvalstīs;

Eiropas Digitālās bibliotēkas struktūra un saturs - kopējs daudzvalodu piekļuves punkts Eiropas kultūras mantojumam

14.   mudina izveidot kopīgu saskarni, kas ļaus piekļūt saturam, kura kvalitāte un uzticamība būs nodrošināta, izmantojot integrētu meta informācijas meklēšanas instrumentu, kā arī tekstu tiešo meklēšanu, ja tie saglabāti ciparu formātā;

15.   uzsver, cik svarīgi izveidot daudzvalodu saskarni, kas ļauj tieši piekļūt meklētajam saturam visās Eiropas Savienības valodās, lai bez ierastās meklēšanas pēc autora vai pēc nosaukuma nodrošinātu meklēšanu pēc tēmas vai atslēgas vārda, kad rezultātos būs jāiekļauj arī dati, kas saistīti ar visām partnerbibliotēkām visās kataloga valodās;

16.   turklāt mudina veidot novatoriskas, mūsdienīgas funkcijas, kas piemērotas visiem apmeklētājiem;

17.   uzsver, cik svarīgi, lai Eiropas Digitālā bibliotēka tiktu izstrādāta un organizēta, par pamatu ņemot visus resursus un tehniskās iespējas, lai atvieglotu jaunradi, pētniecību un informācijas izmantošanu, nevis būtu tikai digitalizēts Eiropā radītu darbu katalogs;

18.   šajā nolūkā precizē, ka būtu vēlams neierobežot Eiropas kultūras mantojumu tikai ar Eiropas Savienībai raksturīgajām kultūras vērtībām, bet ņemt vērā arī citu Eiropas valstu kultūras sniegumu;

19.   turklāt precizē, ka Eiropas kultūras mantojumam lielā mērā sastāvot no materiāliem, kas ir valsts īpašums, tas tomēr neaprobežojas tikai ar šo kategoriju;

20.   tādēļ atgādina, ka būtu jāatšķir materiāli, kas ir valsts īpašums, un materiāli, kas nav aizsargāti ar likumu, tostarp nezināmu autoru darbi un darbi, kuri vairs netiek izdoti vai izplatīti, un jāizveido katrai kategorijai atšķirīgi un katrai nozarei pielāgoti modeļi;

21.   atbalsta iepriekš minētās augsta līmeņa ekspertu grupas izveidi un jo īpaši atbalsta tās priekšlikumus attiecībā uz nezināmu autoru darbu un darbu, kuri vairs netiek izdoti vai izplatīti, uzskaites veikšanu un tādu mehānismu izstrādāšanu, kas atvieglotu meklēšanu pilnvarotajām personām;

22.   uzsver, ka augsta līmeņa ekspertu grupas izteiktie priekšlikumi tās pirmajā ziņojumā galvenokārt attiecas uz grāmatu izdošanu, kā arī to, ka par to paplašināšanu uz citām nozarēm jālemj kopā ar šo nozaru pārstāvjiem;

23.   norāda, ka nākamais solis varētu būt Eiropas digitālās bibliotēkas iespēja piedāvāt, ja iespējams, ne tikai dokumentus, kas nav aizsargāti ar likumu, bet arī ar autortiesībām aizsargātus dokumentus, pilnībā ievērojot nacionālos, Kopienas un starptautiskos tiesību aktus attiecībā uz intelektuālo īpašumu;

24.   uzsver, ka ikviens lēmums šajā ziņā jāpieņem, sadarbojoties visām iesaistītajām pusēm, īpaši autoriem, izdevējiem un grāmatnīcām;

25.   iesaka, lai izmantojot Eiropas Digitālo bibliotēku, lietotājs varētu lokalizēt digitalizētos dokumentus gan attēlu, gan teksta formātā, neatkarīgi no to veida un brīvi izmantot gan pilnā apjomā tos, kuriem beidzies autortiesību aizsardzības termiņš, gan īsu izvilkumu veidā no tiem darbiem, uz kuriem attiecas autortiesību aizsardzība, ar autortiesību īpašnieku piekrišanu;

26.   iesaka paredzēt iespēju virtuāli pārlūkot darbus, uz kuriem attiecas autortiesību aizsardzība, izmantojot specializētas vietnes, garantējot tādu drošību, kādu pieprasa autortiesību īpašnieki;

27.   iesaka pēdējā gadījumā, lai Eiropas Digitālā bibliotēka darbotos kā parasts informācijas vektors;

28.   norāda, ka piekļuve visam aizsargātajam dokumentam varētu notikt, izmantojot specializētas vietnes ar autortiesību īpašnieku piekrišanu, viņiem par to saņemot atbilstošu samaksu;

Pārvalde un pārraudzība

29.   aicina izveidot direktoru komiteju, kurā kultūras iestādēm būtu īpaši svarīga loma, kas noteiktu Eiropas Digitālās bibliotēkas prioritātes un virzienus, nodrošinot tās darbības saskaņošanu, pārvaldi un pārraudzību;

30.   mudina saskaņot Komisijas izveidoto grupu darbu, īpaši dalībvalstu ekspertu grupas darbu saistībā ar digitalizāciju un saglabāšanu ciparu formātā ar iepriekšminētās augsta līmeņa ekspertu grupas darbu, lai panāktu patiesu sinerģiju Eiropas mērogā;

31.   iesaka Eiropas mērogā izveidot saskaņošanas struktūru, līdzvērtīgu TEL, attiecībā uz valsts muzeju un arhīvu fondiem, kas pārvaldītu visa veida ciparu formātā saglabātos dokumentus, kas saistīti ar Eiropas kultūras mantojumu, lai tos iekļautu Eiropas Digitālās bibliotēkas meklēšanas sistēmā;

32.   turklāt uzsver, ka Eiropas Digitālā bibliotēka, atbilstoši iekļauta izglītības sistēmā, būs vieglāk sasniedzama Eiropas jauniešiem, tā varēs viņus tuvināt kultūras un literatūras mantojumam, vienlaicīgi viņus apmācot jaunajās tehnoloģijās, tā pārvarot "digitālo plaisu";

33.   uzskata, ka ir nepieciešams stiprināt pieredzes un labās prakses apmaiņu ar citām Eiropas iestādēm, piemēram Eiropas saglabāšanas un piekļuves komisiju, ar trešo valstu iestādēm, piemēram ASV Kongresa bibliotēku, ar starptautiskajām asociācijām, piemēram, Starptautiskā bibliotekāru un bibliotēku asociāciju federāciju, ar valsts un privātajām organizācijām, piemēram, Online Computer Library Center un citām, cik vien iespējams izmantojot tādu programmatūru un risinājumus, kas jau pārbaudīti un darbojas;

34.   atbalsta Eiropas Digitālās bibliotēkas atpazīstamības un piekļuves veicināšanu, izmantojot paplašinātu komunikāciju visos līmeņos, kā arī izveidojot logotipu, kas ļautu to identificēt;

35.   iesaka šajā sakarā daļu Eiropas Digitālajai bibliotēkai paredzēto resursu izlietot, pēc iespējas plašākas publikas informēšanai;

36.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām.

(1) OV L 236, 31.8.2006, lpp. 28. (2) OV C 297, 7.12.2006, lpp. 1. (3) OV L 167, 22.6.2001, lpp. 10.