Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam "Efektivitāte un vienlīdzīgums Eiropas izglītības un apmācības sistēmās" (COM(2006)0481),

–   ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikumam par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu mūžizglītībai (COM(2006)0479),

–   ņemot vērā 2006. gada 25. oktobrī otrajā lasījumā pieņemto Eiropas Parlamenta nostāju nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu, ar ko izveido rīcības programmu mūžizglītības jomā(1), un ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Lēmumu 1720/2006/EK, ar ko izveido rīcības programmu mūžizglītības jomā(2) ,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Pieaugušo izglītība. Mūžu dzīvo ‐ mūžu mācies" (COM(2006)0614),

–   ņemot vērā 2006. gada 26. septembrī pirmajā lasījumā pieņemto Eiropas Parlamenta nostāju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikumam par pamatprasmēm mūžizglītībā(3) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Ieteikumu 2006/962/EK par pamatprasmēm mūžizglītībā(4),

–   ņemot vērā 2005. gada 13. oktobrī pirmajā lasījumā pieņemto Eiropas Parlamenta nostāju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikumam par turpmāko Eiropas sadarbību augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanā(5), un ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. februāra Ieteikumu 2006/143/EK par turpmāko Eiropas sadarbību augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanā(6),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu (A6-0326/2007),

A.   tā kā sakarā ar valstu budžetu samazināšanu, globalizācijas izaicinājumiem, demogrāfiskajām pārmaiņām un tehnoloģiju attīstību visā Eiropā lielāka uzmanība tiek pievērsta izglītības un apmācības efektivitātes paaugstināšanai,

B.   tā kā ievērojamās atšķirības izglītības sistēmu darbībā ES, kā tas paskaidrots Pizas ziņojumā par 2003. gadu, ir svarīgs jautājums;

C.   tā kā šis faktors var izraisīt dalībvalstu ekonomiskās un sociālās attīstības atšķirību palielināšanos un apdraudēt Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanu;

D.   tā kā tiesības uz izglītību ir princips, kas atzīts gan starptautiskajā līmenī, gan Eiropas Savienības Pamattiesību hartā;

E.   tā kā lielākā daļa pašreizējo izglītības un apmācības sistēmu vairo un padziļina pastāvošo nevienlīdzību;

F.   tā kā vienlīdzīguma principa neievērošana izglītībā un apmācībā rada augstas slēptās izmaksas;

G.   tā kā investīcijas izglītībā un apmācībā ir ekonomiskais un sociālais ieguvums ilgā laikā un šīs investīcijas jāplāno ilgtermiņa;

H.   tā kā jāveido izglītības un apmācības sistēmu izvērtēšanas kultūra, lai nodrošinātu iespēju šo sistēmu attīstību novērot ilgtermiņā;

I.   tā kā izglītības un apmācības politiku nepieciešams saistīt ar nodarbinātības, ekonomikas un sociālās integrācijas politiku;

J.   tā kā izglītībai un apmācībai ir būtiska loma daudzveidīgas identitātes veidošanā Eiropā, balstoties uz starpkultūru izglītību un mieru;

K.   tā kā jaunas sievietes joprojām saskaras ar bezdarba problēmu vairāk nekā jauni vīrieši, jo 2006. gadā 27 ES dalībvalstīs bezdarba līmenis jaunu sieviešu vidū bija 18,1 %, bet jaunu vīriešu vidū ‐ 16,9 %; tā kā sievietes daudz retāk ieņem vadošus amatus, lai gan lielākajā daļā dalībvalstu vairāk sieviešu sasniedz augstu izglītības līmeni nekā vīrieši,

Efektivitāte un taisnīguma princips mūžizglītības sfērā

1.   atbalsta ilgtermiņa plānošanu mūžizglītības jomā, tādēļ ka investīcijas šajā jomā ir ekonomiskais un sociālais ieguvums ilgākā laikā;

2.   atzīst, ka investīcijas, ko veic kādā noteiktā izglītības līmenī, ne tikai veicina iemaņu un spēju attīstīšanu tieši šajā līmenī, bet veido arī pamatu turpmākai prasmju un kvalifikāciju apguvei citos izglītības līmeņos;

3.   atbalsta ieceri izveidot Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru mūžizglītībai, kas veicinātu izglītības rezultātu atzīšanu un pieļautu saskatāmu un pārredzamu pāreju starp dažādiem studiju virzieniem;

4.   uzskata, ka nepieciešama izglītības un apmācību sistēmu izvērtēšanas kultūra, jo efektīvas ilgtermiņa politikas pamatā jābūt uzticamai darbībai;

5.   atzinīgi vērtē Komisijas mēģinājumu, izstrādājot rādītāju un kritēriju sistēmu Lisabonas mērķu sasniegšanas progresa novērošanai, ņemt vērā izglītības efektivitāti un vienlīdzīguma principu;

6.   uzskata, lai attīstītu Eiropas izglītības sistēmu lietderīguma/efektivitātes un vienlīdzīguma pārbaudi, ir jāprecizē gan lietderīguma/efektivitātes, gan vienlīdzīguma principa terminoloģija; lai to pārbaudītu ir jāiekļauj tādi raksturojumi kā, piemēram, nacionālā izcelsme vai darbnespēja, kas nav sociāli-ekonomiska, bet cita rakstura;

7.   atzīst, ka investīcijas mūžizglītībā, kuru mērķis ir uzlabot piekļuvi un vienlīdzīgumu, veicina sociālo kohēziju un sniedz cilvēkiem iespēju risināt problēmas, piemēroties pārmaiņām, celt pašapziņu un tikt galā ar pārmaiņām, un tā rezultātā tiek sekmēta viņu personīgā attīstība un cilvēkiem rodas mazāk grūtību, dzīves gaitā saskaroties ar citām pārmaiņām;

8.   aicina dalībvalstis īstenot izglītības un apmācības politiku un materiālus, ņemot vērā dzimumu līdztiesības aspektus, lai novērstu dzimumu nelīdztiesību izglītībā un nodarbinātībā un izskaustu ar dzimumu saistītus stereotipus; mudina dalībvalstis sekmēt jauniešu, tai skaitā bērnu, ieinteresētību par dzimumam netipisku nodarbinātību (piemēram, piesaistot vairāk vīriešu skolotāju pamatskolām un vairāk sieviešu zinātnes sektoram), pirms šie jaunieši sasniedz vecumu, kad tiek pieņemti svarīgākie ar izglītību un turpmāko karjeru saistītie lēmumi, lai šādi samazinātu uz dzimumu balstītu profesionālo segregāciju; atkārto, ka kvalitatīvāki dati, kas sagrupēti, ņemot vērā iedzīvotāju vecumu un dzimumu, ir priekšnoteikums jebkuras politikas izstrādei;

Efektivitātes un vielīdzīguma principa nodrošināšana izglītības un apmācības politikā
Pirmsskolas izglītība ‐  uzsvars uz mācībām agrīnā vecumā

9.   uzskata, ka efektivitāti un vienlīdzīgumu iespējams panākt individuāli, ja investīcijas un reformas paredz agrīniem izglītības posmiem;

10.   uzsver nepieciešamību izstrādāt pasākumus lai, sākot jau no pirmskolas posma, atbalstītu to bērnu no trešām valstīm integrāciju, kuri dzīvo Eiropas Savienības teritorijā;

11.   aicina dalībvalstis veikt daudz vairāk investīciju pirmsskolas, sākot no bērnu dārza, izglītībā jo šāda investīcija var būt efektīvs līdzeklis, lai veidotu pamatu turpmākajai izglītībai, attīstītu bērna intelektu, uzlabotu vispārējo prasmju līmeni, un var ievērojami uzlabot vienlīdzīguma principu izglītības sistēmās;

12.   turklāt uzskata, ka ES līmenī ir nepieciešams vairāk izpētīt pirmsskolas izglītību, jo īpaši agrīnu un mērķtiecīgu darbību jomā, lai identificētu prakses, kas var sniegt paredzēto rezultātu;

13.   uzskata, ka pirmsskolas izglītības kvalitāte ir daļēji atkarīga no atbilstoši izglītotiem pedagogiem, tādēļ ir nepieciešams izstrādāt un īstenot finansiāli dzīvotspējīgu stratēģiju, lai pedagogiem nodrošinātu gan perspektīvu, augstas kvalitātes izglītību, gan apmierinošu profesionālo karjeru;

14.   atzīst, ka, sākot no pirmsskolas posma, ir jānodrošina klašu un izglītības iestāžu sociālā dažādība, lai izvairītos no mācību plānu un turpmākās perspektīvas atšķirībām;

15.   uzskata ‐ lai pirmsskolas izglītībai būtu panākumi, liela nozīme ir vecāku iesaistīšanai, izmantojot izglītojošas un informatīvas programmas (jo īpaši attiecībā uz bērniem, kas nāk no nelabvēlīgām ģimenēm);

16.   atbalsta visu veidu pirmskolas izglītību un apmācību agrīnā vecumā, kad attīstās bērna kognitīvās spējas, jo šim izglītības posmam salīdzinājumā ar visu kopējo mūžizglītošanās procesu piemīt vislielākā atdeve;

17.   mudina dalībvalstis palielināt subsidēto vietu skaitu pirmskolas izglītības iestādēs, tādējādi piedāvājot labākas iespējas pirmsskolas vecuma bērniem, kuriem trūkst finansiālās drošības, lai viņi varētu izmantot izglītības sistēmas iespējas;

Pamatizglītība un vidējā izglītība ‐  pamatizglītības kvalitātes uzlabošana visiem

18.   uzsver, ka obligātajam skolas apmeklējumam un apmācības sistēmai jāsniedz ikvienam nepieciešamā pamatizglītība un pamatprasmes; turklāt uzsver, ka izglītība un atbilstošas pamatprasmes var sniegt ieguldījumu sociālo un pilsonisko pamatvērtību sasniegšanā, pastiprināt sociālo kohēziju un palīdzēt uzlabot cilvēka kvalifikāciju līmeni un nodarbinātības iespējas;

19.   piezīmē, ka skolu lomā, jo īpaši pamatskolas un vidusskolas līmenī, vispirms ir jāņem vērā starpkultūru vērtības un izglītošana miera jomā, jo šie jautājumi ir daudzveidīgas Eiropas identitātes raksturīgas iezīmes;

20.   uzskata, ka pāragra diferencēšana negatīvi ietekmē izglītības sistēmas efektivitāti un vienlīdzīgumu;

21.   uzskata, ka maznodrošinātu iedzīvotāju vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai izglītībai var arī uzlabot Eiropas izglītības sistēmas efektivitāti un vienlīdzīgumu;

22.   no otras puses, atbalsta elastīgas mācību priekšmetu izvēles iespēju izveidošanu skolas līmenī, kas neizslēgtu iespēju izvēlēties dažādu apmācību attiecīgajos izglītības līmeņos;

23.   neatlaidīgi aicina dalībvalstis uzraudzīt visu skolas izglītības kursu, jo īpaši izvēles un profesionālās orientācijas posmos, un ar izglītības sistēmu palīdzību atbalstīt skolēnus un studentus, motivējot viņus censties panākt savu personīgo izaugsmi;

24.   ņemot vērā atšķirības atbalstā, kādu katrs bērns var saņemt mājās sava izvēlētā izglītības kursa laikā un to, ka bieži vien nodrošinātā izglītība ir visai nevienlīdzīga, atbalsta centienus iesaistīt vecākus izglītības procesā, lai mazinātu sociālās atstumtības risku nākotnē;

25.   aicina dalībvalstis atbalstīt skolotāju izglītību un tālākizglītību, sekmēt skolotāju motivāciju un uzlabot kvalitatīvos nosacījumus skolas ikdienā, jo šiem faktoriem ir izšķiroša nozīme efektivitātes un vienlīdzīguma panākšanā;

26.   mudina dalībvalstis sekmēt daudzvalodību ikvienā izglītības sistēmas līmenī, tādējādi uzlabojot bērnu, jauniešu un pieaugušo mobilitāti Eiropas teritorijā un padarot efektīvāku izglītības procesu ES;

27.   mudina dalībvalstis palielināt skolotāju un izglītības darbinieku informētību par dzimumu līdztiesību, lai viņi spētu sekmēt to, ka jaunākā paaudze ievēro šo principu;

Augstākā izglītība ‐  investīciju palielināšana un plašākas iespējas

28.   atzīst, ka augstākā izglītība ir viens no galvenajiem uz zināšanām balstītas ekonomikas un zināšanu sabiedrības balstiem;

29.   atbalsta augstskolu modernizācijas ieceri, lai nodrošinātu augstākās izglītības konkurētspējas palielināšanos, garantētu ikkatram vienlīdzīgas iespējas izglītoties augstskolā un nodrošinātu augstākās izglītības finansiālo dzīvotspēju un efektivitāti;

30.   aicina dalībvalstis paaugstināt efektivitāti un veicināt vienlīdzīgumu, radot piemērotus nosacījumus un stimulus, lai nodrošinātu valsts un privāto investīciju palielināšanu;

31.   atzīst, ka bezmaksas augstākās izglītības princips ne vienmēr un pats par sevi negarantē vienlīdzīgas iespējas izglītoties; attiecībā uz to uzskata, ka jautājums par mācību maksu nav nošķirams no citiem jautājumiem, jo mācību maksa ir daļa no faktoru kopuma, kas saistīti ar finansiālu stimulēšanu un finansiāla atbalsta sniegšanu, maznodrošinātu grupu gadījumā mazinot nevienlīdzību attiecībā uz iespējām izglītoties augstskolā;

32.   uzsver, ka augstskolām jāīsteno visaptveroša informācijas sniegšanas un uzņemšanas politika, lai tās spētu reaģēt uz strauji mainīgajām sociālajām un ekonomiskajām vajadzībām;

Profesionālā izglītība un apmācība ‐ kvalitātes paaugstināšana un nozīmības palielināšana

33.   uzskata, ka, ņemot vērā sabiedrības novecošanu, nemainīgi augstais bezdarba līmenis jauniešu vidū kļūst par arvien nopietnāku problēmu;

34.   ņemot vērā sabiedrības novecošanas problemātiku, atbalsta pieaugušo izglītības iespēju uzlabošanu, lai tādējādi sekmētu iedzīvotāju piemērošanos darba tirgus prasībām un iesaistītu izglītošanās procesā mazkvalificētās personas;

35.   uzsver, ka jauniešiem ar zemu izglītības līmeni ir lielas grūtības iesaistīties darba tirgū, šie jaunieši ir vismazāk aizsargāti ekonomikas lejupslīdes situācijā un pakļauti lielākam bezdarba riskam, un ir visai iespējams, ka viņi strādās mazkvalificētu darbu vai gadījuma darbus;

36.   aicina dalībvalstis sekmēt izglītības un apmācības pieejamību jaunām sievietēm, jo īpaši sievietēm no attāliem reģioniem un mazāk aizsargātām grupām kā, piemēram, migrantēm, etniskajām minoritātēm, maznodrošinātām sievietēm un sievietēm ar zemu kvalifikāciju; aicina dalībvalstis noteikt un dalīties ar labāko praksi šajā jomā un prasa, lai sociālie partneri un privātie un valsts uzņēmumi samazina visa veida diskrimināciju un aktīvi veicina profesionālo apmācību, novēršot visus ar vecumu saistītos ierobežojumus, kā arī atbalsta maznodrošinātu personu mācību atvaļinājumus;

37.   aicina dalībvalstis sekmēt bez darba esošo sieviešu un obligāto izglītības programmu nepabeigušo sieviešu piekļuvi valsts finansētām pieaugušo apmācības programmām;

38.   aicina dalībvalstis īstenot politiku, kas veicinātu jauniešu pāreju no skolas uz darbu, īpašu uzmanību veltot jaunām sievietēm, kurām mēdz būt lielākas grūtības; uzsver, ka kvalitatīvāka un labāk pieejama izglītība un apmācība, kā arī ieguldījumi jauniešos ietekmē darba tirgus nosacījumus vēlākās viņu dzīves stadijās; atzīmē, ka ir jāievieš novērtēšanas mehānisms, lai spētu izvērtēt valsts izglītības finansējuma efektivitāti un ietekmi uz jauniešu, īpaši jaunu sieviešu, bezdarba līmeni;

39.   aicina dalībvalstis atbalstīt kvalitātes programmas universitātēs, jo dažādās jomās nodrošinot augsti kvalificētus speciālistus, varētu efektīvāk reaģēt uz darba tirgus vajadzībām;

40.   atzīmē, ka izglītības un apmācības sistēmā ir jāsekmē vienāda sieviešu un vīriešu piekļuve jaunajām tehnoloģijām, lai novērstu atšķirības, kādas šajā jomā pastāv starp dzimumiem;

41.   mudina dalībvalstis palielināt zinātnē, tehniskajos pētījumos un tehnoloģiju izstrādē iesaistīto sieviešu īpatsvaru un stiprināt sieviešu stāvokli šajās jomās; aicina valstu valdības palielināt sieviešu skaitu vadošos amatos un izvērtēt panākto, pieņemot kvalitatīvus un kvantitatīvus mērķus.

42.   iesaka paplašināt iespējas izglītoties augstskolā un radīt iespējas pēc mācību beigšanas līdztekus darba dzīvei turpināt studijas un tālākizglītību;

43.   uzsver, ka piedāvātajām mācību programmām jābūt elastīgām, lai reaģētu uz darba tirgus prasībām, jo tas ir sevišķi efektīvs veids, lai palielinātu to iedzīvotāju nodarbinātības iespējas, kuri atrodas nelabvēlīgos apstākļos; atzīst, ka valsts ieguldījums ir jāpievērš maznodrošinātām mērķgrupam, jo tām ir vismazāk iespēju turpināt apmācību;

44.   aicina dalībvalstis, sadarbojoties ar augstākās izglītības un profesionālās apmācības iestādēm, veicināt elastīgu mācību organizāciju, lai tā labāk atbilstu to jauno vīriešu un sieviešu vajadzībām, kas vienlaicīgi ar mācībām strādā vai veic ģimenes pienākumus, un lai novērstu to, ka šādi jaunieši pāragri pamet izglītošanos;

45.   aicina dalībvalstis iesaistīt izglītības iestādes, uzņēmējsabiedrības, sociālos partnerus, kā arī citus partnerus un valsts sektoru kopīgā sadarbībā, lai realizētu sekmīgas apmācības programmas;

Eiropas Savienības rīcība

46.   uzsver, ka ES rīcības pamatmērķis ir veicināt ES izglītības sistēmu konverģenci, lai panāktu augstāku darbības līmeni;

47.   uzskata, ka mērķtiecīgāka ES rīcība būtu nepieciešama, lai attīstītu procesu, balstoties uz dalībvalstu periodiski iesniegtiem ziņojumiem, kā arī uz neatkarīgu verificēšanu, lai novērtētu izglītības un apmācības sistēmu darbību ES, īpašu uzmanību pievēršot tam ka skolēni apgūst pamatprasmes, un vienlīdzīguma mērķu sasniegšanai;

48.   prasa Komisijai regulāri publicēt ziņojumus par Eiropas izglītības un apmācības sistēmu efektivitāti un vienlīdzīgumu, lai uzraudzītu augstāku darbības standartu sasniegšanu;

49.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C313E, 20.12.2006., 187. lpp. (2) OV L 327, 24.11.06., 45. lpp. (3) OV C 306 E, 15.12.2006., 165. lpp. (4) OV L 394, 30.12.2006., 10. lpp. (5) OV C 233 E, 28.09.2006., 100. lpp. (6) OV L 64, 04.03.06., 60. lpp.