Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2005/2145(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0337/2007

Iesniegtie teksti :

A6-0337/2007

Debates :

PV 10/10/2007 - 23
CRE 10/10/2007 - 23

Balsojumi :

PV 11/10/2007 - 8.3
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2007)0432

Pieņemtie teksti
PDF 410kWORD 86k
Ceturtdiena, 2007. gada 11. oktobris - Brisele
Cigarešu kontrabandas apkarošana (EK-Philip Morris nolīgums)
P6_TA(2007)0432A6-0337/2007

Eiropas Parlamenta 2007. gada 11. oktobra rezolūcija par Kopienas, dalībvalstu un Philip Morris nolīguma ietekmi uz krāpšanas un cigarešu kontrabandas apkarošanas pastiprināšanu un progresu, kas panākts, īstenojot Parlamenta Izmeklēšanas komitejas Kopienas tranzīta sistēmas lietā ieteikumus (2005/2145(INI))

Eiropas Parlaments,

‐   ņemot vērā savus 1997. gada 13. marta(1) ieteikumus, apstiprinot Izmeklēšanas komitejas Kopienas tranzīta sistēmas lietā ziņojumu un tās 38 ieteikumus,

‐   ņemot vērā 2004. gada 9. jūlija kontrabandas un viltojumu apkarošanas nolīgumu starp Komisiju, 10 dalībvalstīm un Philip Morris International,

‐   ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 11/2006 par Kopienas tranzīta sistēmu un Komisijas atbildes uz to(2),

‐   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

‐   ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A6- 0337/2007),

A.   tā kā Kopienas tranzīta sistēma atvieglo to Kopienas un ārpuskopienas valstu preču apriti, kuras importē no trešām valstīm un eksportē uz tām caur ES teritoriju, īslaicīgi nepiemērojot muitas nodevas un citus nodokļus, līdz preces sasniedz galamērķi;

B.   tā kā, uzzinot iepriekš minētās Izmeklēšanas komitejas iegūtos rezultātus, Parlaments ar Padomes un Revīzijas palātas atbalstu ieteica krāpšanas novēršanai datorizēt tranzīta procedūras, pārskatīt tiesisko regulējumu un gan Komisijai, gan dalībvalstīm pastiprināt preču pārbaudes, pamatojoties uz kopēju riska analīzi;

C.   tā kā iepriekš minētajai Izmeklēšanas komitejai, kura bija Parlamenta pirmā Izmeklēšanas komiteja, izdevās politikas uzmanību pievērst tranzīta jautājumam, ar ko iepriekš nodarbojās administratīvā joma, tā izraisīja iesaistīto pušu dažādu reakciju un pierādīja, ka izmeklēšanas komitejas politiskajā procesā var radīt ievērojamu pievienoto vērtību un dot labumu ES pilsoņiem;

1.   atzinīgi vērtē iepriekš minētās Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr.  11/2006; norāda, ka Eiropas Revīzijas palāta veica revīzijas pārbaudes 11 dalībvalstīs, kas veido 80 % no tranzīta aprites; atgādina, ka no tādām precēm kā cigaretes, kurām ir liela muitas nodeva un mazs svars, krāpnieki var ar minimāla tranzīta palīdzību gūt milzīgu peļņu; aicina Eiropas Revīzijas palātu pārbaudē iegūtos atzinumus izmantot ne tikai 11 apmeklētajās dalībvalstīs, bet arī pārējās dalībvalstīs;

Tranzīta procedūru datorizācija

2.   norāda, ka, neraugoties uz lielu aizkavēšanos, jaunā datorizētā tranzīta sistēma (JDTS) darbojas visās dalībvalstīs kopš 2006. gada janvāra, lai gan tās efektivitāte dažādās dalībvalstīs atšķiras; uzskata, ka šī sistēma ir liels panākums, salīdzinot ar veco, arhaisko, papīra formāta procedūru; norāda, ka no tehniskā viedokļa Komisija ir veiksmīgi koordinējusi JDTS ieviešanu dalībvalstīs;

3.   norāda, ka atšķirībā no vecās papīra formāta procedūras JDTS novērš krāpšanu muitas pārskatos par tranzīta darbībām, izmantojot viltotus dokumentus un zīmogus; atgādina, ka JDTS jāpalīdz arī savlaicīgi atklāt gadījumus, kad preces tiek izņemtas no muitas uzraudzības, pirms tās sasniedz galamērķi, un nekavējoties sākt izmeklēšanu; norāda uz Revīzijas palātas izmeklēšanas rezultātiem un izsaka nožēlu, ka neviena no apmeklētajām 11 dalībvalstīm nav ievērojusi izmeklēšanas sākšanas termiņu; aicina Komisiju pievērst uzmanību tam, ka JDTS nevar novērst preču deklarāciju viltojumus un atbilstoši rīkoties, lai pienācīgi apstrādātu šīs viltotās preču deklarācijas;

Nopietni trūkumi jauno tranzīta noteikumu piemērošanā dalībvalstīs

4.   pauž bažas par daudzajiem trūkumiem, ko Eiropas Revīzijas palāta konstatēja dalībvalstīs attiecībā uz to, kā tās piemēro pārskatīto tiesisko regulējumu, jo īpaši attiecībā uz procedūru vienkāršošanas pārbaudi, izmeklēšanu un zaudējumu atgūšanu; norāda, ka Eiropas Revīzijas palāta iesniedza detalizētu trūkumu un attiecīgo dalībvalstu sarakstu (sk. iepriekš minētās Eiropas Revīzijas palātas īpašā ziņojuma Nr. 11/2006 1. pielikumu);

5.   atgādina, ka saskaņā ar regulu par pašu resursiem(3) dalībvalstīm ir pienākums A kontā iegrāmatot noteiktās nodevas un padarīt tās, atskaitot iekasēšanas izmaksas, pieejamas Komisijai otrajā mēnesī pēc prasījuma iesniegšanas; norāda, ka izņēmuma gadījumā dalībvalstis B kontā var iegrāmatot nesamaksātās, negarantētās vai pārsūdzētās nodevas; pauž bažas par to, ka pēc Revīzijas palātas ziņām Vācija, Spānija, Francija, Beļģija un Ungārija B kontā iegrāmato nodokļus par nepabeigtiem tranzītpārvadājumiem, lai gan uz tiem attiecas galvojums; norāda, ka dažās dalībvalstīs pārvaldes iestāžu prakse attiecībā uz B kontu ir apšaubāma;

6.   aicina Komisiju sākt pārkāpumu tiesvedību pret dalībvalstīm ik reizi, kad B konta kļūdas nav vienreizīgas, bet gan sistemātiskas un strukturālas; ir apmierināts ar to, ka pēdējo divu gadu laikā Eiropas Kopienu Tiesa pieņēmusi vairākus svarīgus spriedumus saistībā ar pārkāpumu tiesvedību, ko ierosinājusi Komisija pret vairākām dalībvalstīm, tādējādi apstiprinot, ka Komisija interpretē likumus pareizi; uzskata, ka atbilstoša A un B kontu sistēmas darbība jāpārskata pēc 2009. gada;

7.   konstatē, ka Lordu palāta(4) uzskata, ka aptuveni 4 % no AK potenciālajiem ienākumiem no PVN katru gadu tiek zaudēti tā sauktās "karuseļveida krāpšanas" dēļ; norāda, ka saskaņā ar Lordu palātas atzinumiem krāpšana ar PVN var notikt arī tirdzniecībā ar trešām valstīm, lai gan šķietami izdevīgāk būtu ar to nodarboties Kopienas iekšējā tirdzniecībā; ir dziļi nobažījies par Lordu palātas skaidrojumiem, ka tirdzniecībā ar trešām valstīm Kopienas tranzīta sistēmas ļaunprātīga izmantošana veido daļu no klasiskā "karuseļveida krāpšanas" modeļa;

8.   pauž satraukumu par Lordu palātas savāktajiem pierādījumiem par to, ka katru nedēļu līgumreisu kravas lidmašīnas, īstenojot "karuseļveida krāpšanu", izved no ES elektroniskas preces; konstatē, ka, ņemdama vērā iepriekš minēto Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 11/2006, Lordu palāta secināja: "Šāda krāpšana var notikt, ja dalībvalstis slikti pārvalda un uzrauga Kopienas tranzīta sistēmu";

9.   ir pateicīgs par to, ka Lordu palāta ir vērsusi uzmanību uz Kopienas tranzīta sistēmas neaizsargātību pret krāpšanu, lai gan Eiropas Revīzijas palāta īpaši nepievērsās AK; ļoti atzinīgi vērtē Lordu palātas ieteikumu, ka "valdībai jāsadarbojas ar citām dalībvalstīm, lai nodrošinātu to, ka Eiropas Revīzijas palātas ierosinātās pārmaiņas Kopienas tranzīta sistēmā tiek uzskatītas par prioritāti, lai pasargātu apgādes tīklu no šī krāpšanas veida"; aicina citas dalībvalstis sadarboties ar AK valdību, lai beidzot padarītu Kopienas tranzīta sistēmu drošu pret krāpšanu; aicina Komisiju koordinēt šo sadarbību;

10.   uzskata, ka jāizpēta jaunas iespējas, lai labāk koordinētu cīņu pret fiskālo krāpšanu ES līmenī; atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvas šajā sakarā, jo īpaši Komisijas 2006. gada 31. maija ziņojumu par nepieciešamību izveidot savstarpēji koordinētu stratēģiju, lai uzlabotu cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas (COM(2006)0254); atzīmē, ka, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, 2007. gada 5. jūnija Ekonomikas un finanšu padome aicināja Komisiju ne tikai iesniegt likumdošanas priekšlikumus par parastajiem pasākumiem krāpšanas apkarošanai, bet arī lai detalizētāk izpētītu iedarbīgākus krāpšanas apkarošanas pasākumus, piemēram, nodokļu uzlikšanu maksājuma izcelsmes dalībvalstī, vai ieviestu papildu apgrieztās iekasēšanas mehānismu; atzīmē, ka, izmantojot apgrieztās iekasēšanas mehānismu, atbildība par maksājumu pāriet no maksātāja uzņēmuma saņēmējam uzņēmumam;

11.   ir gandarīts par to, ka 2007. gada 5. jūnija Ekonomikas un finanšu padome aicināja Komisiju veikt pētījumu par apgrieztās iekasēšanas mehānismu un iesniegt tā rezultātus Padomei līdz 2007. gada beigām; īpaši atzīmē, ka Padome lūdza Komisijai izskatīt iespēju veikt izmēģinājuma projektu Austrijā; aicina Komisiju iepazīstināt Parlamentu ar pētījuma rezultātiem;

12.   atzīmē, ka no 2007. gada jūnija Apvienotajai Karalistei tika piešķirts atbrīvojums no PVN noteikumu ievērošanas, atļaujot izmantot apgrieztās iekasēšanas mehānismu PVN maksājumiem par mobilajiem telefoniem un datoru mikroshēmām; aicina Komisiju iepazīstināt arī Parlamentu ar izvērtējumu par šā 2009. gadam plānotā pasākuma efektivitāti;

13.   norāda, ka izņēmuma noteikumi, kas paredz atkāpi no Kopienas pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanas kārtības, vienmēr ir saistīti ar risku, ka tādā veidā krāpšana netiek izskausta, bet gan novirzīta uz citām nozarēm vai valstīm;

14.   uzsver, ka svarīgākajam mērķim arī turpmāk jābūt vienotas stratēģijas izveidei Kopienas līmenī, lai apkarotu krāpšanos ar nodokļiem;

15.   jau pašreiz aicina Revīzijas palātu sagatavot atzinumu par Komisijas tiesību aktu priekšlikumiem, kurus Padome sagaida 2007. gada beigās;

16.   pauž sašutumu par Eiropas Revīzijas palātas atzinumu, ka Komisija nav veikusi nevienu resursu pārbaudi tranzīta jomā 2001.–2005. gadā, bet tikai 2006. gadā; prasa, lai Komisija informē Parlamentu par to, kā tā turpmāk novērsīs pārbaužu trūkumu;

JDTS izmaksas un priekšrocības krāpšanas apkarošanas jomā

17.   norāda, ka iepriekš minētā Izmeklēšanas komiteja uzskata ieguldījumus JDTS par salīdzinoši maziem; konstatē, ka tā paļaujas uz Komisijas aprēķiniem, ka JDTS ievērojami samazinās krāpšanu un piecu gadu laikā radīs 5 līdz 10 miljardu EUR lielu ieguvumu; norāda, ka 2006. gadā Komisijas pasūtīts ārējais pētījums novērtēja kopējās JDTS izmaksas 359 miljonu EUR apmērā; pauž nožēlu par to, ka bija pieejami ļoti ierobežoti dati, un nebija datu par summām, kas iegūtas, atklājot krāpšanu;

18.   turklāt norāda uz šādiem Eiropas Revīzijas palātas atklājumiem(5): "Tranzīta sistēmas reformas efektivitātes novērtējums attiecībā uz tranzīta krāpšanas samazināšanu prasa ticamus un pietiekamus datus par krāpšanu ES līmenī. Taču Revīzija parādīja, ka galveno pieejamo datu avotu par krāpšanu un tranzīta pārkāpumiem ticamību un pietiekamību ES līmenī nevar nodrošināt"; nav gatavs par pozitīvu uzskatīt attiecību starp JDTS izmaksām un ieguvumiem, kamēr Komisija nav iesniegusi datus par to, kā JDTS samazina krāpšanu un novērš pašu resursu zaudējumus;

Konkurējošu informācijas apmaiņas sistēmu un preču pārbaužu racionalizācija

19.   norāda uz Eiropas Revīzijas palātas prasību piešķirt Komisija brīvu piekļuvi pašreizējām vai paredzamajām informācijas sistēmām par visa veida precēm – ne tikai paaugstināta riska precēm – operatīvās un stratēģiskās analīzes un riska pārvaldības vajadzībām, vienlaicīgi nodrošinot personas datu pienācīgu aizsardzību(6); norāda, ka Revīzijas palāta sniedz piemērus par JDTS, EKS (eksporta kontroles sistēma), AIS (automatizētā importa sistēma) un APPKS (akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēma);

20.   aicina Komisijas dienestus, kas ir atbildīgi par informācijas apmaiņas sistēmām par pārkāpumiem un krāpšanu, proti, Nodokļu un Muitas Savienības ģenerāldirektorātu (TAXUD), Budžeta ģenerāldirektorātu (BUDG) un Eiropas Komisijas krāpšanas apkarošanas biroju (OLAF), apvienot datu bāzes, lai sniegtu Kopienai uzticamu un pilnīgus statistikas datus par to, cik lielā mērā to darbība patiesībā novērš pārkāpumus un krāpšanu, veidot kopēju pieeju riska analīzei Kopienas un dalībvalstu līmenī un attiecīgi koordinēt preču pārbaudes; prasa, lai Komisija ziņo par iegūtajiem datiem Parlamentam un Budžeta kontroles komitejai līdz 2008. gada beigām;

21.   pauž nožēlu, ka, neraugoties uz iepriekš minētās Izmeklēšanas komitejas jau 1997. gadā pausto pamudinājumu Komisijai izveidot vienotu riska vadības politiku, kopējā riska pārvaldības sistēma attiecībā uz tranzītu un citām muitas procedūrām Kopienas tiesību aktos pirmo reizi tika iekļauta tikai (EK) Regulā Nr. 648/2005(7), kurā paredzēts ilgs pārejas periods, līdz dalībvalstīm būs reāli jāievieš datorizēta riska pārvaldība;

22.   atzīmē, ka saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem tranzīta un citu muitas procedūru riska definīcijā īpaši ietverti tādi gadījumi, kas negatīvi ietekmē Kopienas un dalībvalstu finanšu intereses; atzīmē, ka saskaņā ar iepriekš minēto Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 11/2006 Komisijas dienesti arvien vēl nav pienācīgi risinājuši jautājumu par krāpšanas risku attiecībā uz tranzītu;

23.   uzskata, ka steidzami jāveicina OLAF darbs, lai tas spētu turpmāk efektīvi aizsargāt Kopienas finanšu intereses; tādēļ aicina budžeta lēmējinstitūciju iesaldēt JDTS finansējumu, līdz OLAF praksē piešķirs neierobežotu piekļuvi JDTS datiem, kas nodrošina pārskatu par transportēto paaugstināta riska preču konsolidētajiem transporta ceļiem un ļauj veikt stratēģisku un funkcionālu analīzi par šīm precēm; atgādina, ka OLAF jānodrošina piekļuve datiem arī tad, kad spēkā stāsies Komisijas ierosinātais Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums par elektronisku vidi muitā un tirdzniecībā (COM(2005)0609);

24.   atzinīgi vērtē OLAF, kurš 2007. gada februārī veiksmīgi koordinēja visu 27 dalībvalstu muitas iestādes operācijas "Diabolo" laikā, kas ļāva konfiscēt 135 miljonu viltotu cigarešu un citu viltotu izstrādājumu un novērst iespējamos zaudējumus Kopienas un dalībvalstu budžetam 220 000 000 EUR apmērā;

25.   atzīmē, ka attiecībā uz riska pārvaldību dalībvalstīs iepriekšminētajā Eiropas Revīzijas palātas speciālajā ziņojumā Nr. 11/2006 secināts, ka "sistemātiska riska pārvaldība tranzīta jomā daudzās dalībvalstīs nav attīstīta vai nepastāv vispār, un tikai dažām no tām ir JDTS integrēti riska portfeļi"(8); pauž apmierinātību par to, ka dažas dalībvalstis jau ir reaģējušas uz Revīzijas palātas atzinumiem un ievieš riska analīzes rīkus valsts JDTS lietojumprogrammā; mudina Revīzijas palātu uzraudzīt tās atzinumu par riska pārvaldību īstenošanu katrā dalībvalstī; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka ievēro Kopienas tiesību aktus par riska pārvaldību tranzīta un citās muitas procedūrās;

26.   atzīmē, ka dažās dalībvalstīs muitas iestādes lieto progresīvākas tehnoloģijas nekā citās, piemēram, iekārtas ES ostās ievesto konteineru skenēšanai; pauž bažas par to, ka krāpnieki varētu izvēlēties ostas, kurās izmanto ne tik progresīvas tehnoloģijas; aicina Komisiju uzraudzīt attīstību tehnoloģiju jomā un veicināt visprogresīvāko tehnoloģiju izmantošanu visā ES;

Sadarbība ar trešām valstīm

27.   atzīmē, ka pārrobežu informācijas apmaiņa var darboties tikai tad, ja muitas pārvaldēm ir augstvērtīgs tehniskais nodrošinājums un muitas darbinieki ir labi sagatavoti; tādēļ atbalsta Kopienas muitas rīcības programmas pagarināšanu līdz 2013. gadam; aicina Padomi paātrināt likumdošanas procedūru, lai paplašinātu Fiscalis programmu attiecībā uz nodokļu sistēmu darbības uzlabošanu iekšējā tirgū līdz 2013. gadam; norāda, ka īpaša vērība jāpievērš tam, ka programmās piedalās kandidātvalstis, kaimiņvalstis un citas trešās valstis, noteikti risinot jautājumu par nodokļu oāzēm;

28.   aicina Komisiju parūpēties par to, lai turpmāk veicinātu sadarbību muitas jomā ar ES kaimiņvalstīm; uzskata, ka situācija pie Kaļiņingradas robežas ir uzlabojusies, taču tur arvien vēl ievērojamos apjomos notiek cigarešu un citu preču nelegālais imports;

Jauna pieeja cigarešu kontrabandas un viltošanas apkarošanai: Philip Morris nolīgums un citi pasākumi

29.   uzskata par satraucošiem Komisijas secinājumus(9) par to, ka, tāpat kā iepriekšējā gadā, tabakas izstrādājumi arvien vēl pieder pie precēm, ar kurām saistīts visvairāk krāpšanas un pārkāpumu; tādēļ aicina Komisiju rūpēties par to, lai paplašinātajā ES izlīdzinātu mazumtirdzniecības cenas, padarot cigarešu nelegālo tirdzniecību mazāk ienesīgu; turklāt aicina OLAF ne tikai paziņot par konfiscētajiem apjomiem, bet arī par attiecīgajiem zīmolvārdiem;

30.   pauž sašutumu par Eiropas tirgū sastopamo viltoto cigarešu pieaugošo apjomu; uzskata, ka problēma ir saistīta ne tikai ar zaudētajiem nodokļu un nodevu ieņēmumiem, bet arī ar to, ka šo produktu ražošana un pārdošana ir plaukstošs kriminālo organizāciju ieņēmumu avots; aicina Komisiju ziņot Parlamentam par veiktajiem pasākumiem, lai novērstu jo īpaši šāda veida noziegumus;

Nolīgums ar Philip Morris

31.   atgādina, ka nolīgums ar Philip Morris, kas paredzēja izbeigt tiesāšanos starp pusēm, Philip Morris uzņemoties saistības 12 gadu laikā samaksāt 1,25 miljardus ASV dolāru, un kura mērķis bija apkarot krāpšanu un nelegālu cigarešu tirdzniecību, bija liels solis uz priekšu; norāda, ka saskaņā ar nolīgumu Philip Morris uzlabos savas produkcijas izsekojamību, lai palīdzētu tiesībsargājošām iestādēm apkarot nelegālo tirdzniecību; norāda, ka saskaņā ar nolīgumu Philip Morris jāmaksā kompensācija par nodokļu zaudējumu, ja tiek konfiscētas cigaretes ar Philip Morris zīmolu; aicina AK valdību pievienoties nolīgumam, jo tā to vēl nav parakstījusi; aicina Lordu palātu atbalstīt šo prasību, ņemot vērā tās darbu krāpšanas jomā Eiropas Savienībā;

32.   pauž nožēlu par to, kā Komisija sadalīja maksājumus saistībā ar Philip Morris nolīgumu starp 10 dalībvalstīm un Kopienu, turklāt Kopiena saņēma tikai 9,7 % no summas, bet pārējā daļa bez attiecīga piešķīruma tiešā veidā nonāca dalībvalstu finanšu ministru rīcībā; uzskata, ka šis sadalījums ir pretrunā nolīguma būtībai un tā mērķiem, kas paredzēja, ka USD 1,25 miljardus izmantos cīņai pret krāpšanu;

33.   uzskata, ka šāds nesaprātīgs Philip Morris nolīguma maksājumu sadalījums ir galvenais kavēklis, kāpēc citi ražotāji nevēlas noslēgt līdzīgus nolīgumus vai vienošanās, un aicina Komisiju un dalībvalstis pirms turpmāku nolīgumu noslēgšanas pārliecināties, ka visām pusēm ir skaidrs, ka šādus maksājumus nākotnē izmantos cīņai pret krāpšanu;

Sarunas par turpmākajiem nolīgumiem

34.   izsaka nožēlu, ka līdz šim neviens cits cigarešu ražotājs nav noslēdzis līdzīgu nolīgumu; aicina Komisiju turpināt sarunas ar visiem lielākajiem tirgus dalībniekiem, lai noslēgtu līgumus, pieņemot, ka Philip Morris nolīgums, izņemot galveno maksājumu, būs obligātais standarts; atbalsta Komisijas neseno aicinājumu Japānas Tobacco un Reynolds American parakstīt līdzīgus nolīgumus, no savas puses apsolot, ka izbeigs tiesas procesus pret šiem uzņēmumiem;

35.   taču uzskata, ka Komisijai jāpieliek visas tiesiski pieļaujamās pūles, lai lielā mērā kompensētu zaudējumus, ko ES un dalībvalstīm rada uzņēmumi, kas tieši vai netieši ir iesaistīti cigarešu un citu tabakas izstrādājumu nelegālās tirdzniecības veicināšanā pašreiz vai nākotnē;

36.   aicina Komisiju, jo īpaši OLAF, regulāri un ievērojot konfidencialitāti, informēt Parlamenta kompetento komiteju par panākto progresu, noslēdzot nolīgumus ar citiem tabakas izstrādājumu ražotājiem, tostarp, iespējams, ierosinot tiesas procesu pret šiem uzņēmumiem;

37.   uzskata, ka Philip Morris nolīgumam ir jākalpo par piemēru, noslēdzot nolīgumus ar uzņēmumiem, kas ražo vai izplata augsta riska ražojumus, piemēram, alkoholu, tekstilizstrādājumus, minerāleļļas produktus vai arī citus lauksaimniecības ražojumus; tādēļ aicina Komisiju informēt Parlamentu par plānotajiem pasākumiem, kurus veiks, lai izstrādātu un apspriestu standarta nolīgumus ar citām nozarēm;

38.   uzskata, ka šāda veida nolīgumu vajadzētu noslēgt arī ar jēltabakas ražotājiem un izplatītājiem, jo īpaši attiecībā uz izsekojamību un uzraudzību; uzskata, ka ar šādu nolīgumu palīdzību izdosies uzlabot pārredzamību un godīgi sadalīt finanšu riskus starp personām un uzņēmumiem, kuri ir finansiāli ieinteresēti cigarešu tirdzniecībā;

39.   norāda, ka krāpšanas risks tranzīta jomā tādām paaugstināta riska precēm kā cigaretes vai alkohols izraisīja izmaiņas transporta un loģistikas tirgū; norāda uz novērojumu, ka daudzi pārvadājumu uzņēmumi atsakās pārvadāt šos izstrādājumus; ir novērojis, ka pārvadājumu uzņēmumi, kuri specializējas šo preču pārvadājumos, cenšas sevi pasargāt jo īpaši no krāpšanas, piemēram, vienojoties ar klientiem par to, ka finansiālo risku, kas saistīts ar šo preču pārvadāšanu, uzņemas klienti paši;

40.   aicina loģistikas uzņēmumus un ražotājus, paaugstināta riska pakāpes preču eksportētājus un importētājus sadarbībā ar Komisiju un valsts muitas iestādēm veicināt krāpšanas apkarošanas pasākumus pat neatkarīgi no notiekošajām sarunām par līdzīgiem nolīgumiem kā ar Philip Morris;

Turpmākie pasākumi cigarešu nelegālās tirdzniecības apkarošanai

41.   mudina Komisiju, neraugoties uz likumdošanas procedūras kavēšanos, nodrošināt Hercule II programmas pilnīgu īstenošanu; norāda, ka finanšu paketes kopējā summa no 2007. līdz 2013. gadam ir 98 500 000 EUR un ka Komisija plāno izdot 44 000 000 EUR jaunajai prioritātei – nelegālās cigarešu tirdzniecības apkarošanai;

42.   stingri atbalsta Komisijas centienus iestrādāt Philip Morris nolīguma principus 2005. gada Pasaules Veselības organizācijas Pamatkonvencijas par tabakas kontroli protokolā par nelegālo tirdzniecību;

43.   aicina Komisiju izveidot laboratoriju, kurā tiesību aizsardzības dienestu darbinieki varētu konstatēt cigarešu viltojumus un veidot pārbaudēs iegūto datu bāzi par tabakas un citu cigaretēs izmantoto sastāvdaļu izcelsmi; uzskata, ka cigarešu ražotājus vajadzētu aicināt finansiāli atbalstīt šo projektu;

44.   aicina Komisiju uzsākt pētījumu un iespējamu izmēģinājuma projektu, lai noteiktu tehniski labāko risinājumu cigarešu izcelsmes noteikšanai, tādā veidā patērētājiem garantējot drošību, ka iegādātās cigaretes ir īstas, un vienlaicīgi nodrošinot augstāko iespējamo aizsardzību pret krāpšanu; uzskata, ka, ja šādi tehniski risinājumi ir iespējami, Komisijai sadarbībā ar tabakas ražotājiem un dalībvalstīm ir jāierosina Eiropas līmeņa normu un standartu atbilstoša pieņemšana šajā jomā;

45.   mudina Komisiju cigarešu viltošanas apkarošanai ierosināt tiesību aktus, lai ieviestu licencēšanas sistēmu cigarešu ražošanas iekārtu un citu ierīču iegādei un aizliegtu tirgot šādas iekārtas otrreizējā tirgū;

46.   aicina Komisiju izveidot platformu visām ieinteresētajām pusēm, tostarp rūpniecības pārstāvjiem un pilsoniskajai sabiedrībai, lai rastu un koordinētu efektīvāku pieeju nelegālās tabakas izstrādājumu, tostarp viltoto cigarešu, tirdzniecības apkarošanai;

47.   nobeigumā aicina Komisiju a) novērst pārbaužu trūkumu tranzītā; b) apvienot datu bāzes, nodrošināt ticamus datus par krāpšanu un pārkāpumiem un rast kopēju pieeju riska analīzei un preču pārbaudēm; un c) turpināt popularizēt Philip Morris nolīguma sasniegumus Eiropas un starptautiskā līmenī;

48.   turklāt aicina dalībvalstis, a) ieviešot JDTS, saskaņot IT lietojumprogrammas, kā tas paredzēts Komisijas tiesību aktu priekšlikumā par muitas un tirdzniecības dokumentu vienkāršu un elektronisku vidi (lēmums par e-muitu); b) apturēt divdomīgo praksi attiecībā uz B kontiem; un c) steidzamības kārtā novērst trūkumus, kurus uzskaitījusi Eiropas Revīzijas palāta, jo īpaši procedūru vienkāršošanas, izmeklēšanas un zaudējumu atgūšanas pārbaudes;

49.   aicina Komisiju līdz 2008. gada beigām iesniegt visaptverošu ziņojumu Parlamenta kompetentajai komitejai par tās un dalībvalstu turpmākajiem pasākumiem šīs rezolūcijas īstenošanā;

50.   uzdod komitejas priekšsēdētājam iesniegt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, un dalībvalstu valdībām, un parlamentiem.

(1) OV C 115, 14.4.1997., 157. lpp.
(2) OV C 44, 27.2.2007., 1. lpp.
(3) Padomes 2000.gada 22. maija Regula (EK, Euratom) Nr. 1150/2000, ar ko īsteno Lēmumu 94/728/EK, Euratom par Kopienu pašu resursu sistēmu (OV L 130, 31.5.2000., 1. lpp.).
(4) Lordu palāta, Eiropas Savienības komiteja, 2006. gada jūlija sesijas 20. ziņojums "Apstādināt komersantus, kas ilgojas pēc karuseļveida krāpniecības ES", publicēts 2007. gada 25. maijā.
(5) OV C 44, 27.2.2007., 1. lpp., 56. punkts.
(6) OV C 101, 4.5.2007., 4. lpp., 9. punkts.
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 13. aprīļa Regula (EK) Nr.648/2005, ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OJ L 117, 4.5.2005., 13. lpp.).
(8) OV C 44, 27.2.2007., 1. lpp., 74. punkts.
(9) Sk. pielikumu 2006. gada ziņojumam par Kopienas finanšu interešu aizsardzību, kas publicēts 6.7.2007. (COM(2007)0390 - SEC(2007)0938).

Juridisks paziņojums - Privātuma politika