Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2006/0132(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0347/2007

Iesniegtie teksti :

A6-0347/2007

Debates :

PV 22/10/2007 - 14
CRE 22/10/2007 - 14

Balsojumi :

PV 23/10/2007 - 9.9
CRE 23/10/2007 - 9.9
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2007)0444

Pieņemtie teksti
PDF 572kWORD 219k
Otrdiena, 2007. gada 23. oktobris - Strasbūra
Pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas pamatdirektīva ***I
P6_TA(2007)0444A6-0347/2007
Rezolūcija
 Konsolidētais teksts
 Pielikums
 Pielikums
 Pielikums
 Pielikums
 Pielikums

Eiropas Parlamenta 2007. gada 23. oktobra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru nosaka Kopienas pamatprincipus pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (COM(2006)0373 – C6-0246/2006 – 2006/0132(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0373),

–   ņemot vērā EK līguma 251. pantu un 175. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0246/2006),

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 35. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas kā arī Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus (A6-0347/2007),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2007. gada 23. oktobrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/.../EK, ar kuru nosaka Kopienas pamatprincipus pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai
P6_TC1-COD(2006)0132

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un īpaši tā 152. panta 4. punktu un 175 panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu║,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(2),

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā paredzēto kārtību(3),

tā kā:

(1)  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 22. jūlija Lēmuma Nr. 1600/2002/EK, ar ko nosaka Sesto Kopienas vides rīcības programmu(4) 2. un 7. pantu ir jāizveido pesticīdu ilgtspējīgai lietošanai nepieciešamais kopējais tiesiskais regulējums, ievērojot piesardzības principu.

(2)  Šajā direktīvā noteiktajiem pasākumiem ir jāpapildina un tie nedrīkst ietekmēt pasākumus, kas noteikti citos saistītajos Kopienas aktos, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. [...] par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū(5), Eiropas Parlamenta, ║Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvā 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā(6), Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regulā (EK) 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā ║(7), kā arī tiesību aktos attiecībā uz pārtiku, kuru pamatā ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu(8).

(3)  Lai veicinātu šīs direktīvas ieviešanu, dalībvalstīm ir jāizmanto valsts rīcības plāni, kuros nosaka kvantitatīvus mērķus, laika grafikus un riska indikatorus riska novēršanai saistībā ar cilvēka veselību un vidi, izveido riska un pesticīdu lietošanas intensitātes grafikus un indikatorus, uzskaita iepriekš minēto pasākumu īstenošanai plānotajā laikā paredzētos līdzekļus un budžeta pozīcijas, kā arī veicina un mudina īstenot augu aizsardzību un kaitēkļu apkarošanu, neizmantojot ķimikālijas. Valsts rīcības plānus vajadzētu saskaņot ar citos saistītajos Kopienas tiesību aktos noteiktajiem īstenošanas plāniem, kā arī izmantot, lai grupētu sasniedzamos mērķus saskaņā ar citiem Kopienas tiesību aktiem par pesticīdiem.

(4)  Informācijas apmaiņa par sasniegtajiem mērķiem un darbības jomu, ko dalībvalstis izvirza individuālajos valsts rīcības plānos, ir ļoti svarīgs elements šīs direktīvas mērķu sasniegšanai. Tādēļ dalībvalstīm regulāri jāsniedz informācija Komisijai un citām dalībvalstīm, īpašu uzmanību pievēršot valsts rīcības plānu īstenošanas gaitai un rezultātiem un gūtajai pieredzei.

(5)  Lai sagatavotu un grozītu valsts rīcības plānus, ir lietderīgi noteikt, ka jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Direktīva 2003/35/EK, ar ko paredz sabiedrības līdzdalību dažu ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē un ar ko attiecībā uz sabiedrības līdzdalību un iespēju griezties tiesās groza Padomes Direktīvas 85/337/EEK un 96/61/EK(9).

(6)  Dalībvalstīs vēlams radīt apmācības un tālākizglītības sistēmas izplatītājiem, konsultantiem un pesticīdu profesionāliem lietotājiem, lai nodrošinātu, ka personas, kas lieto vai lietos pesticīdus, pilnīgi izprot šo vielu potenciālo apdraudējumu cilvēka veselībai un videi un veicamos pasākumus, lai pēc iespējas samazinātu šādu risku. Profesionālo lietotāju apmācību vajadzētu koordinēt ar pasākumiem, kas tiek organizēti saskaņā ar Padomes 2005. gada 20 septembra Regulu (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA)(10).

(7)  Nelikumīgu (viltotu) pesticīdu lietošana apdraud pesticīdu ilgtspējīgu izmantošanu un rada nopietnu apdraudējumu videi un cilvēku, kā arī dzīvnieku veselībai. Šī problēma ir jārisina nekavējoties.

(8)  Ņemot vērā apdraudējumu, kas rodas, lietojot pesticīdus, jo īpaši pesticīdu akūto un hronisko ietekmi uz veselību, kā arī ietekmi uz vidi, patērētāji un plaša sabiedrība ir ▐jāinformē, jo īpaši ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību, kā arī rīkojot izpratni veicinošas kampaņas, informācijas izplatīšanā iesaistot mazumtirgotājus, kā arī īstenojot citus atbilstīgus pasākumus, par pesticīdu lietošanas risku saistībā ar vidi un veselību un pesticīdu lietošanas īstermiņa un ilgtermiņa nelabvēlīgo ietekmi, kā arī augu aizsardzības iespējām, nelietojot ķīmiskus līdzekļus. Dalībvalstīm būtu jāpārrauga un jāapkopo dati par pesticīdu lietošanas ietekmi, tostarp saindēšanās gadījumiem, un jāveicina ilgtermiņa pētniecības programmas par pesticīdu lietošanas sekām.

(9)  Ja manipulācijas ar pesticīdiem un pesticīdu izplatīšana pieprasa darba vietā iedibināt minimālās veselības un drošības prasības, kas atbilst darbinieku apdraudējumam saskarsmē ar šādiem produktiem, kā arī ieviest vispārējus un specifiskus profilaktiskos pasākumus šo draudu mazināšanai, ir jārīkojas saskaņā ar Padomes 1998. gada 7. aprīļa Direktīvu 98/24/EK par darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā (11), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā(12).

(10)  Tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīva 2006/42/EK par mašīnām ║(13), paredz noteikumus, ar kuriem regulē tādu pesticīdu lietošanas iekārtu laišanu tirgū, kuras nodrošina pesticīdu lietotājiem apstrādes efektivitātes uzlabošanu, nodrošinot ar vidi saistīto prasību ievērošanu, lai šādu iekārtu radīto negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību un vidi samazinātu vēl vairāk, jāizstrādā regulāru tehnisko pārbaužu sistēma tām pesticīdu lietošanas iekārtām, kas jau ir ekspluatācijā.

(11)  Pesticīdu izsmidzināšana no gaisa var būtiski negatīvi ietekmēt cilvēka veselību un vidi, jo īpaši tādēļ, ka izsmidzinātie pesticīdi līdz ar gaisa plūsmām var pārvietoties. Tāpēc izsmidzināšana no gaisa principā ir jāaizliedz, izņemot gadījumus, kad nav citu reālu iespēju un izsmidzinājuma samazināšanai ir izmantota vislabāk pieejamā tehnoloģija (piem., uzgaļi, kas maksimāli samazina pilēšanas iespējas), kā arī nav apdraudēta iedzīvotāju vai apkārtējo cilvēku veselība.

(12)  Ūdens vide ir īpaši jutīga pret pesticīdiem. Tādēļ ir jādara viss iespējamais, lai novērstu virsmas ūdeņu un gruntsūdeņu piesārņošanu, veicot atbilstošus pasākumus, piemēram, radot buferjoslas vai arī stādot dzīvžogus gar virsmas ūdeņiem, lai samazinātu ūdenstilpju saskari ar izsmidzināto pesticīdu mākoni. Buferjoslu izmērus nosaka atkarībā no augsnes īpašībām, ģeoloģiskajām un topogrāfiskajām iezīmēm, klimata, ūdensceļu izmēra, kā arī attiecīgās teritorijas lauksaimnieciskajām īpašībām. Pesticīdu lietošana gar transporta ceļiem, piemēram, dzelzceļa maģistrālēm, kā arī uz ūdens necaurlaidīgām vai ļoti caurlaidīgām virsmām, var palielināt ūdens vides piesārņošanas risku. Tādēļ šādās vietās pesticīdu lietošana ir pēc iespējas jāsamazina, vai, ja nepieciešams, no tās jāatsakās vispār.

(13)  Pesticīdu lietošana var būt īpaši bīstama ļoti jutīgām teritorijām, tādām kā Natura 2000 zonas, kuras aizsargā saskaņā ar Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīvu 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību(14) un Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvu 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu un savvaļas faunas un floras aizsardzību(15). Nepieciešamie aizsardzības pasākumi, lai sasniegtu dabas aizsardzības specifiskos mērķus, ir jāveic saskaņā ar šīm direktīvām. Citās vietās, piemēram, dzīvojamos rajonos, publiskos parkos, sporta laukumos un atpūtas vietās, skolu teritorijās, bērnu rotaļu laukumos un veselības aprūpes iestāžu (klīniku, slimnīcu, rehabilitācijas centru, sanatoriju, slimnīcu uz nāvi slimajiem) tuvumā pesticīdu lietošana rada nopietnu apdraudējumu plašai sabiedrībai. Tādēļ šādās vietās pesticīdu lietošana ir pēc iespējas jāsamazina, vai, ja nepieciešams, no tās jāatsakās vispār.

(14)  Darbības ar pesticīdiem, tostarp ķimikāliju atšķaidīšana un maisīšana, kā arī lietošanas iekārtu tīrīšana pēc darba, tvertnes pārpalikumu izliešana, tukši iepakojumi un neizlietoti pesticīdi īpaši bieži rada nevēlamas saskarsmes iespējas cilvēkiem un videi. Tāpēc ir jānosaka īpašas darbības, lai papildinātu pasākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīvas 2006/12/EK par atkritumiem(16) 4. un 8. pantā, kā arī Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīvas 91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem(17) 2. un 5. pantā. Specifiskos pasākumus jāattiecina arī uz neprofesionālajiem lietotājiem, jo ir ļoti iespējams, ka šīs lietotāju grupas pārstāvji izpratnes trūkuma dēļ varētu veikt darbības ar pesticīdiem neatbilstīgi.

(15)  Ja visi lauksaimnieki izmantotu integrētās augu aizsardzības vispārīgos un kultūrspecifiskos standartus, visu pieejamo augu aizsardzības metožu, tostarp, pesticīdu lietošana būtu mērķtiecīgāka. Tādējādi vēl jo vairāk samazinātos risks cilvēka veselībai un videi un mazinātos pesticīdu lietošana. Dalībvalstīm ir jāveicina tāda zemkopības prakse, kas prasa pesticīdu niecīgu lietošanu, jo īpaši integrētās augu aizsardzības vispārīgie un kultūrspecifiskie standarti un bioloģiskā lauksaimniecība, un jāpalielina bioloģiskās lauksaimniecības platības, kā arī jārada integrētās augu aizsardzības metožu izmantošanai nepieciešamie apstākļi. Turklāt dalībvalstīm ir jāievieš obligātie integrētās augu aizsardzības kultūrspecifiskie standarti. Dalībvalstīm ir jāizmanto ekonomiskie instrumenti integrētās augu aizsardzības veicināšanai, lai sniegtu lauksaimniekiem konsultācijas un apmācītu viņus, un mazinātu pesticīdu lietošanas risku. Ir jāievieš pesticīdu lietošanas nodoklis, lai nodrošinātu finansējumu integrētās augu aizsardzības vispārīgo un kultūrspecifisko metožu un prakses ieviešanai un bioloģiskās lauksaimniecības platību palielināšanai.

(16)  Ir nepieciešams izvērtēt progresu, kas ir sasniegts, novēršot pesticīdu lietošanu un tās radīto risku un negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību un vidi. Tam piemērotākais līdzeklis ir saskaņoti lietošanas un riska indikatori, kurus nosaka Kopienas līmenī. Dalībvalstīm šie indikatori ir jāizmanto lietojuma samazināšanas un riska vadības pasākumiem valsts līmenī un ziņojumu sniegšanai, savukārt Komisija indikatorus izmantotu aprēķinos par sasniegto Kopienas līmenī. Līdz brīdim, kad kopēji indikatori būs pieejami, dalībvalstīs jāatļauj individuālu valsts indikatoru izmantošana, kuriem ir jābūt saskaņotiem ar minētās direktīvas noteikumiem un kuri ir jāattiecina uz pesticīdu lietošanas risku cilvēka veselībai un videi.

(17)  Lai piemērotu principu "maksā piesārņotājs", Komisijai ir jāizskata piemērotie veidi, kā iesaistīt pesticīdu un/vai to aktīvo vielu ražotājus darbā, kas saistīts ar pesticīdu izmantošanas rezultātā radīto cilvēka veselības vai vides kaitējumu novēršanu vai labošanu.

(18)  Dalībvalstīm ir jāpieņem noteikumi par sodiem, ko piemēro par šīs direktīvas noteikumu pārkāpumiem, un jānodrošina noteiktā izpilde. Soda sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām.

(19)  Tā kā šīs direktīvas mērķus, proti, aizsargāt cilvēka veselību un vidi no iespējamajā apdraudējuma, kas saistīts ar pesticīdu lietošanu, nevar apmierinoši sasniegt, ja dalībvalstis rīkojas individuāli, un – rezultāti būtu vieglāk panākami, rīkojoties Kopienas līmenī, ņemot vērā darbības mērogu un attiecīgo ietekmi, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šī direktīva nepārsniedz to, kas ir nepieciešams šo mērķu sasniegšanai.

(20)  Šajā direktīvā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Jo īpaši, saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 37. pantā paredzēto ilgtspējīgas attīstības principu, šis dokuments lūko atbalstīt augstu vides aizsardzības līmeņa integrēšanu Kopienas politikā.

(21)  Šīs direktīvas īstenošanai nepieciešamie pasākumi ir jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību(18),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I nodaļa

Vispārīgi noteikumi

1. pants

Priekšmets

Ar šo direktīva izveido sistēmu, lai panāktu pesticīdu ilgtspējīgāku lietošanu, samazinot pesticīdu lietošanu un lietošanas radīto risku, un ietekmi uz cilvēka veselību un vidi saskaņā ar piesardzības principu, un veicinot ieviest un izmantot pesticīdu neķīmiskās alternatīvas.

2. pants

Darbības spektrs

1.  Šī direktīva attiecas uz pesticīdiem, kas tiek lietoti kā:

   a) augu aizsardzības līdzekļi saskaņā ar definīciju Regulā (EK) Nr. […] [par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū] izmantošanai lauksaimniecībā un ar lauksaimniecību nesaistīti,
   b) biocīdi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvu 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū(19), kuri ir 14. līdz 19. veida biocīdi saskaņā ar minētās direktīvas V pielikumu.

2.  Šī direktīva bez ierobežojumiem attiecas uz visiem citiem atbilstīgajiem Kopienas tiesību aktiem vai uz jebkādiem valstu fiskālajiem pasākumiem, lai veicinātu mazāk kaitīgu pesticīdu lietošanu.

3.  Dalībvalstis var nodrošināt subsīdijas vai veikt fiskālus pasākumus, lai veicinātu mazāk kaitīgu pesticīdu lietošanu. Viens no šādiem pasākumiem varētu būt pesticīdu nodevas ieviešana visiem līdzekļiem, izņemot neķīmiskos līdzekļus vai augu aizsardzības līdzekļus, kuru izraisītā riska līmenis ir zems vai samazināts, kā tas noteikts Regulas (EK) Nr. [...] [par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū] [50. panta 1. punktā].

4.  Šīs direktīvas noteikumi nedrīkst atturēt dalībvalstis piemērot piesardzības principu, ierobežojot vai aizliedzot pesticīdu lietošanu.

3. pants

Definīcijas

Šīs direktīvas mērķiem izmanto šādas definīcijas:

   1) "lietošana" ir visas ar pesticīdiem veiktās darbības, tostarp uzglabāšana, manipulācijas ar produktu, sagatavošana, maisīšana un izplatīšana,
   2) "▐lietotājs" ir jebkura fiziska vai juridiska persona neatkarīgi no tās statusa ‐ pašnodarbinātais, algots darbinieks vai pagaidu darbinieks noteikta uzdevuma veikšanai ‐, kas savas profesionālās darbības ietvaros izmanto pesticīdus; dalībvalstis var izšķirt divas profesionālo lietotāju kategorijas: tie, kuri drīkst izmantot pesticīdus sava nekustamā īpašuma teritorijā, un tie, kuri drīkst izmantot pesticīdus trešai personai piederošajā teritorijā,

Par lietotājiem uzskata arī uzņēmumus, kas organizē brīvā laika pavadīšanu, piemēram, golfa, tenisa laukumus, kā arī pašvaldības, kurām pieder parki, un infrastruktūras objektus, piemēram, automašīnu stāvvietas, ielas, dzelzceļus u. tml.,

   3) "izplatītājs" ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas atbild par pesticīdu laišanu tirgū, tostarp vairumtirgotāji, mazumtirgotāji, pārdevēji, piegādātāji,
   4) "konsultants" ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kurai ir attiecīgās dalībvalsts prasībām atbilstīga izglītība un kvalifikācijas, lai saistībā ar tajā dalīvalstī atļautajiem lietojumiem, kurā pesticīds tiek ražots, un ievērojot Kopienas noteiktos atlikumu maksimālos ierobežojumus, varētu sniegt padomus par pesticīdu lietošanu,
   5) "pesticīdu lietošanas iekārtas" ir visas iekārtas, ko izmanto pesticīdu vai pesticīdus saturošu produktu izplatīšanai,
   6) "pesticīdu lietošanas piederumi" ir piederumi, kurus iespējams uzstādīt pesticīdu lietošanas iekārtām un kuri ir būtiski svarīgi iekārtu labam darbam, tostarp uzgaļi, manometri, filtri, sieti un ierīces tvertņu tīrīšanai,
   7) "izsmidzināšana no gaisa" ir pesticīdu izplatīšana, izmantojot gaisa transporta līdzekļus,
   8) "integrētā augu aizsardzība" nozīmē augu integrētu aizsardzība saskaņā ar definīciju [3. panta 23. punktā] Regulā (EK) Nr. […] [par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū],
   9) "riska indikators" ir parametrs, kuru var izmantot, vērtējot pesticīdu lietošanas ietekmi uz cilvēka veselību un vidi,
   10) "neķīmiskās augu aizsardzības, kaitēkļu kontroles un kultūraugu apsaimniekošanas metodes" ir kaitēkļu kontroles un kultūraugu apsaimnieckošanas metodes bez ķimikāliju izmantošanas. Augu aizsardzības, kaitēkļu kontroles un kultūraugu apsaimniekošanas neķīmiskās metodes ietver augseku, fizisko un mehānisko pārbaudi, kā arī kaitēkļu dabisko apkarošanas līdzekļu izmantošanu,
   11) "lietošanas biežums" ir izmantošanas indikators, ar ko izsaka vidēji cik daudz reižu vienu zemes platību var apstrādāt ar noteikto devu, kas aprēķināta, pamatojoties uz visu pārdoto pesticīdu kopējo daudzumu,
   12) "pesticīds" ir augu aizsardzības līdzeklis, kā tas noteikts Regulā (EK) Nr. [...] [par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū],
   13) "lietojuma samazināšana" ir pesticīdu izplatīšanas samazināšana, un tā ne vienmēr ir atkarīga no apjoma,
   14) "apstrādes biežuma indeksa" pamatā ir aktīvās vielas noteikta standarta deva uz hektāru, kas vajadzīga vienai apstrādes reizei pret attiecīgo kaitēkli. Tādēļ tas ne vienmēr ir atkarīgs no apjoma, un to var izmantot, lai novērtētu lietojuma samazināšanu.

4. pants

Valsts rīcības plāni, lai samazinātu riskus un pesticīdu lietošanu

1.  Ne vēlāk kā ...(20) dalībvalstis saskaņā ar III pielikumu sagatavo pamatojuma ziņojumu, lai noteiktu valsts tendences pesticīdu lietošanā un attiecībā uz apdraudējumu, kā arī prioritārās jomas un augu kultūras, kas iekļautas valsts rīcību plānos.

2.  Dalībvalstis pēc apspriešanās ar lauksaimnieku un vīnkopju asociācijām, vides aizsardzības organizācijām, rūpniecības nozares un citu attiecīgo nozaru pārstāvjiem pieņem un nekavējoties īsteno valstu rīcības plānus, kuros izvirza mērķus, līdzekļus un termiņus, saskaņā ar kuriem ir jāsamazina apdraudējums, risks un pesticīdu lietošanas apjoms. Valstu rīcības plānos obligāti iekļauj:

   a) visu pesticīdu, izņemot bioloģisko pesticīdu un vielu ar zemu kaitīguma pakāpi, kas norādītas [50. panta 1. punktā] Regulā (…) [par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū], lietošanas apjoma samazināšanas mērķus, kas noteikti saskaņā ar apstrādes indeksu. Apstrādes indeksu pielāgos īpašajiem apstākļiem katrā dalībvalstī. Par apstrādes indeksu nekavējoties informē Komisiju, lai saņemtu tam apstiprinājumu. Īpaši bīstamām vielām samazināšanas obligātais mērķis līdz 2013. gada beigām ir 50 %, ņemot vērā apstrādes indeksu, kas aprēķināts 2005. gadam, izņemot, ja dalībvalstis var pierādīt, ka tās jau ir sasniegušas līdzvērtīgi augstu vai augstāku mērķi, kura pamatā ir citi atsauces rādītāji, kas aprēķināti laikā no 1995.–2004. gadam;
   b) pesticīdu preparātiem, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 31. maija Direktīvu 1999/45/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu jautājumos, kas attiecas uz bīstamu preparātu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu(21), ir klasificēti kā toksiski vai ļoti toksiski, lietošanas apjoma samazināšanas mērķi, ko nosaka, ņemot vērā pārdoto pesticīdu apjomu; Šis obligātais samazināšanas mērķis līdz 2013. gada beigām ir vismaz 50 %, ņemot vērā apstrādes biežuma indeksu, kas aprēķināts 2005. gadam, izņemot, ja dalībvalstis var pierādīt, ka tās jau ir sasniegušas līdzvērtīgi augstu vai augstāku mērķi, kura pamatā ir citi atsauces rādītāji, kas aprēķināti laikā no 1995.–2004. gadam.

Lietošanas samazināšanas mērķu vietā dalībvalstis var arī izvēlēties noteikt mērķus riska samazināšanai. Risku samazināšanu novērtē, izmantojot riska indikatorus, kā noteikts 15. pantā, un dalībvalstis, izvēloties samazināt risku, nosaka atsauces gadu laikā no 1995. līdz 2005. gadam.

Valstu rīcības plānos ir iekļauta 14. pantā minētā augu integrētā aizsardzība, priekšroku dodot neķīmiskiem augu aizsardzības līdzekļiem un atbalstot tos lauksaimniekus, kuri izmanto neķīmiskus augu aizsardzības līdzekļus.

3.  Bāzes gads norāda vidējo lietošanas apjomu un risku pēdējo trīs kalendāro gadu laikā (sākot no janvāra līdz decembrim) pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā.

4.  Izstrādājot un pārskatot valstu rīcības plānus, dalībvalstis kārtīgi apsver paredzēto pasākumu sabiedrības veselības, sociālo, ekonomisko un vides ietekmi, kā arī īpašos valsts, reģionālos un vietējos nosacījumus un visas attiecīgi ieinteresētās puses. Obligātās prasības valsts rīcības plāniem ir minētas IV pielikumā iekļautajos norādījumos.

Valstu rīcības plānos vajadzības gadījumā iekļauj informāciju par 5. - 14. pantā minētajiem aspektiem. Tajos ņem vērā plānus saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem par pesticīdu lietošanu, piemēram, plānus īstenot pasākumus saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK.

Valstu rīcības plānos noteiktie pasākumi jo īpaši var būt saistīti ar likumdošanu, nodokļiem vai brīvprātīgu darbību, un tiem ir jābalstās uz attiecīgā apdraudējuma novērtējuma rezultātiem.

Dalībvalstis izveido finansēšanas mehānismu valstu rīcības plānu īstenošanai.

5.  Ne vēlāk kā ...(22) dalībvalstis nosūta valstu rīcības plānus Komisijai un citām dalībvalstīm.

Valstu rīcības plānus pārskata vismaz reizi trijos gados un turpina to izstrādi, ņemot vērā sasniedzamos mērķus. Veicot pārraudzību, izvērtē arī to, vai rīcības plānā ir pievērsta pienācīga uzmanība apdraudējumiem, vai arī tie ir jāizvērtē no jauna. Visas izmaiņas valstu rīcības plānos, kā arī pārraudzības būtiskos rezultātus pēc iespējas ātrāk paziņo Komisijai.

Saskaņā ar šo punktu paziņoto informāciju dalībvalstis sniedz sabiedrībai tīmekļa vietnē.

Saskaņā ar šo punktu paziņoto informāciju Komisija dara zināmu trešajām valstīm un sabiedrībai.

6.  Komisija ik pēc diviem gadiem sagatavo ziņojumu par rezultātiem valstu rīcības plānu īstenošanā.

Komisija izveido interneta portālu, lai informētu sabiedrību par valstu rīcības plāniem, visiem grozījumi tajos un to īstenošanas būtiskajiem rezultātiem.

7.  Sagatavojot valstu rīcības plānus un izstrādājot grozījumus tajos, piemēro Direktīvas 2003/35/EK 2. pantā noteiktās prasības par sabiedrības līdzdalību.

8.  Dalībvalstis sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām pusēm pastiprina centienus pārraudzīt un novērst pesticīdu nelegālu izmantošanu.

Dalībvalstis regulāri sniedz ziņojumus par pasākumiem, kas veikti, lai kontrolētu nelegālo izmantošanu.

II nodaļa

Apmācība, izpratni veicinošas programmas un pesticīdu pārdošana

5. pants

Apmācība

1.  Dalībvalstis gādā, lai visi profesionālie lietotāji, izplatītāji un konsultanti saņemtu atbilstīgu un neatkarīgi rīkotu konsultāciju un apmācību vai tālākizglītību, tostarp regulāri atjauninātu jauno pieejamo informāciju, par pesticīdu pareizu lietošanu, norādot uz iesaistīto pušu atbildību un viņu īpašo nozīmi attiecībā uz integrēto augu aizsardzību. Lai to panāktu, nosaka obligātās prasības, kas ir saistošas visā Kopienā.

Attiecībā uz maza mēroga saimniecībām vai vīna darītavām dalībvalstis nodrošina, ka vienai personai, kas darbojas kā profesionāls lietotājs saskaņā ar 3.  panta 2. punktu, ir pieejama šāda apmācība.

Apmācību vai tālākizglītību organizē tā, lai tiktu nodrošināts pietiekams zināšanu līmenis par I pielikumā minētajiem tematiem.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka profesionālie lietotāji, izplatītāji un konsultanti apzinās, ka pastāv nelegāli (viltoti) pesticīdi, un to radīto apdraudējumu, un ir pareizi apmācīti, lai atpazītu šādus produktus.

3.  Ne vēlāk kā ...(23) dalībvalstis izveido novērtējuma sistēmu. Ar atbilstīgiem sertifikātiem pierāda, ka ir iegūtas pietiekamas zināšanas par I pielikumā minētajiem tematiem. Sistēma paredz noteikumus par priekšnosacījumiem sertifikātu izsniegšanai, derīgumam un anulēšanai.

Sertifikāts, ko izsniedz apmācību dalībniekam (ja viņš ir profesionāls lietotājs, kas pārstāv maza mēroga saimniecību vai vīna darītavu), ir derīgs šai saimniecībai vai vīna darītavai, jo īpaši atsaucoties uz 6. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem.

4.  Komisija saskaņā ar 20. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru var grozīt I pielikumu, to pielāgojot tehniskajam un zinātniskajam progresam.

Līdz ar to, ja kompetentās valsts iestādes uzskata to par nepieciešamu, I pielikumā minētās atļaujas īpašniekiem tiek prasīts piedalīties apmācībā, lai atjauninātu savas zināšanas.

6. pants

Prasības attiecībā uz pesticīdu pārdošanu

1.  Dalībvalstis gādā, lai visi izplatītāji, kas pārdod pesticīdus▐, nodarbinātu vismaz vienu darbinieku, kuram būtu 5. panta 3. punktā minētais sertifikāts, un kurš ir sastopams un pieejams pārdošanas vietā, lai sniegtu pircējiem informāciju par pesticīdu lietošanu un to lietošanas radīto apdraudējumu veselībai un videi, kā arī iespējamo nelabvēlīgo ietekmi. Sertifikāta derīguma termiņš nepārsniedz 7 gadus.

2.  Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka atļautos pesticīdus pārdod vienīgi profesionāliem lietotājiem, kuriem ir 5. panta 3. punktā minētais sertifikāts un kas tos izmanto saskaņā ar padomiem, ko sniedz dalībvalstu noteikti, atbilstīgi kvalificēti un kompetenti speciālisti.

3.  Dalībvalstis pieprasa, lai izplatītāji, kas tirgū laiž pesticīdus neprofesionālai lietošanai, sniedz vispārīgu informāciju par pesticīdu lietošanas radīto apdraudējumu, iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz veselību un vidi, īpaši par iespējamo kaitējumu, saskarsmi ar to, pienācīgu uzglabāšanu, kā pareizi apieties ar attiecīgo līdzekli un kā to likvidēt. Tas attiecas arī uz tirdzniecību internetā. Ja pircējam ir 5. panta 3. punktā minētais sertifikāts, tad pietiek ar tā uzrādīšanu, lai iegādātos pesticīdus.

Pasākumiem, kas noteikti 1. un 2. punktā, jābūt ieviestiem ne vēlāk kā ...(24).

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka pilnībā tiek veikti esošie pārbaudes un īstenošanas pasākumi, lai novērstu nelegālu (viltotu) pesticīdu piedāvājumu.

7. pants

Izpratni veicinošas programmas, pārraudzība un pētniecība

1.  Dalībvalstis rosina un sekmē informācijas programmas, kā arī nodrošina plašākai sabiedrībai informāciju par pesticīdu lietošanu un risku, un tās iespējamo akūto un hronisko ietekmi uz vidi un cilvēka veselību. Turklāt tiek sniegta informācija par pesticīdu nozīmi lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā, par atbildību, lietojot pesticīdus, kaitējumu, kā arī pesticīdu neķīmiskām alternatīvām.

2.  Dalībvalstis izveido obligātas sistēmas informācijas apkopošanai par pesticīdu radītas akūtās un hroniskās saindēšanās gadījumiem, jo īpaši, ja runa ir par pesticīdu lietošanas operatoriem, strādniekiem, iedzīvotājiem un citām grupām, kas var tikt pakļautas regulārai saskarsmei ar pesticīdiem.

3.  Dalībvalstis regulāri pārrauga un apkopo informāciju par indikatorsugām, kas pakļautas saskarsmei ar pesticīdiem, un par vidē, piemēram, saldūdeņos un jūras ūdeņos, augsnē un gaisā, nonākušajiem pesticīdiem, un regulāri nosūta Komisijai minēto informāciju.

4.  Dalībvalstis īsteno ilgtermiņa pētniecības programmas īpašām situācijām, kurās pesticīdi ir saistīti ar ietekmi uz cilvēka veselību un vidi, tostarp pētījumus par augsta riska grupām, bioloģisko daudzveidību un sekām apvienojuma rezultātā.

5.  Lai uzlabotu informācijas salīdzināmību, Komisija ne vēlāk kā ...(25) sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādā stratēģiskas pamatnostādnes par pesticīdu lietošanas ietekmes pārraudzību un pētniecību saistībā ar cilvēka veselību un vidi.

III nodaļa

Pesticīdu lietošanas iekārtas

8. pants

Ekspluatācijā esošo iekārtu pārbaude

1.  Dalībvalstis gādā, lai pesticīdu lietošanas iekārtas, kuras ekspluatē profesionāli lietotāji, un attiecīgos lietošanas piederumus obligāti regulāri pārbaudītu ne retāk kā reizi piecos gados.

Šajā nolūkā valstis izstrādā sertifikātu sistēmas, ar kurām verificē pārbaužu rezultātus.

2.  Pārbaudēs pārliecinās, ka pesticīdu lietošanas iekārtas un piederumi atbilst veselības un drošības un vides pamatprasībām, kas uzskaitītas II pielikumā.

Pesticīdu lietošanas iekārtas un piederumi, kas atbilst saskaņotajiem standartiem, kuri izstrādāti saskaņā ar 19. panta 1. punktu, uzskata par atbilstošiem veselības, drošības un vides pamatprasībām, uz kurām attiecas šāds saskaņotais standarts.

3.  Ne vēlāk kā ...(26) dalībvalstis nodrošina, ka vismaz vienu reizi ir pārbaudītas visas profesionālai lietošanai paredzētās pesticīdu lietošanas iekārtas un attiecīgie piederumi un ka profesionālā lietošanā ir tikai tādas pesticīdu iekārtas un piederumi, kas izturējuši atbilstības pārbaudi. Obligātas pārbaudes pēc tam jāveic vismaz ik pēc pieciem gadiem.

4.  Dalībvalstis nozīmē personas, kas atbild par pārbaudēm, un šo izvēli dara zināmu Komisijai.

5.  Komisija saskaņā ar 20. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru var grozīt II pielikumu, to pielāgojot tehniskajai attīstībai.

IV nodaļa

Specifiska prakse un lietošanas veidi

9. pants

Izsmidzināšana no gaisa

1.  Saskaņā ar 2.–6. punktu dalībvalstīs izsmidzināšanu no gaisa aizliedz.

2.  Dalībvalstis definē un publisko informāciju par kultūraugiem, teritorijām un īpašām prasībām par lietošanu, kam, atkāpjoties no 1. punkta, izsmidzināšanu no gaisa var atļaut.

3.  Dalībvalstis nozīmē kompetentās iestādes, kas ir tiesīgas pārraudzīt izsmidzināšanu no gaisa, un par lēmumu informē Komisiju.

4.  Atkāpes var piešķirt tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

   a) konkrētajā gadījumā nav stabilu alternatīvu vai izsmidzināšanai no gaisa, salīdzinājumā ar pesticīdu izplatīšanu no iekārtām, kas izvietotas uz zemes, ir nepārprotamas priekšrocības, lai samazinātu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi;
   b) lietotajiem pesticīdiem ir jābūt skaidri apstiprinātiem izsmidzināšanai no gaisa; vielas, kas klasificētas kā ļoti toksiskas (R50) un kaitīgas ūdens organismiem, aizliedz izsmidzināšanai no gaisa;
   c) pilotam vai operatoram, kas sagatavo un veic izsmidzināšanu no gaisa, ir jābūt 5. panta 3. punktā minētajam sertifikātam;
   d) par izsmidzināšanu no gaisa iepriekš jāpaziņo kompetentajai iestādei un vajadzības gadījumā jāsaņem atļauju no šīs iestādes;
   e) ir jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai savlaicīgi brīdinātu iedzīvotājus un iespējamos garāmgājējus, kā arī lai aizsargātu vidi vietās, kas atrodas blakus teritorijai, kuru apstrādā ar pesticīdiem;
   f) izsmidzinājumam paredzētā teritorija nedrīkst atrasties tuvu sabiedrisko aktivitāšu vietām vai dzīvojamiem rajoniem un nedrīkst radīt draudus iedzīvotāju vai apkārtējo cilvēku veselībai;
   g) lidaparāts ir jāaprīko ar vislabāk pieejamo tehniku, lai samazinātu izsmidzinājumu (piem., uzgaļi, kas maksimāli samazina pilēšanas iespējas); izmantojot helikopterus, to cauruļveida kliedētājiem jābūt aprīkotiem ar inžektorsprauslām, lai mazinātu izsmidzinājuma aizplūšanu gaisā;
   h) sociālekonomiskajam un vides ieguvumam jābūt lielākam nekā iespējamai ietekmei uz iedzīvotāju un apkārtējo cilvēku veselību.

5.  Profesionālais lietotājs, kas vēlas lietot pesticīdus, izsmidzinot tos no gaisa, iesniedz lūgumu kompetentajai iestādei, papildinot to ar datiem, kas apliecina, ka ir izpildīti 4. punktā izklāstītie nosacījumi. Paziņojumā iekļauj informāciju par izsmidzināšanas laiku, apjomu un izmantoto pesticīdu veidu.

6.  Kompetentās iestādes kārto uzskaiti par visām atļautajam atkāpēm no aizlieguma, un dara to pieejamu sabiedrībai.

10. pants

Sabiedrības informēšana

Dalībvalstis var iekļaut valstu rīcības plānos noteikumus par informācijas sniegšanu kaimiņiem, kuri var būt pakļauti izsmidzinājumam.

11. pants

Specifiski pasākumi ūdens vides aizsardzībai

1.  Dalībvalstis gādā, lai, lietojot pesticīdus blakus ūdenstvertnēm, jo īpaši dzeramā ūdenstvertnēm, priekšroku dotu:

   a) produktiem, kuru iekļūšanas risks ūdens vidē nav augsts;
   b) visefektīvākajām pesticīdu lietošanas metodēm, tostarp lietošanas iekārtām, kas emitē zema augstumā.

2.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai aizsargātu ūdenstilpes, jo īpaši nodrošinot to, ka ūdensceļu tuvumā tiek noteiktas ▐buferjoslas, kurās pesticīdus nedrīkst lietot un uzglabāt un jo īpaši ir jāsargā dzeramā ūdens ieguves vietas, kas tiek noteiktas saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 7. panta 3. punktu.

Buferjoslu izmērus nosaka atkarībā no piesārņojuma apdraudējuma un attiecīgās teritorijas lauksaimnieciskajām un klimata īpašībām.

Turklāt dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 7. panta 3. punktu tiek veikti papildu pasākumi aizsargājamās dzeramā ūdens ieguves vietās, lai novērstu ūdens piesārņošanu ar pesticīdiem, tostarp vajadzības gadījumā nosakot stingrākus ierobežojumus attiecībā uz dažu paaugstināta riska līdzekļu lietošanu, buferjoslu labāku izmantošanu, īpašu apmācību un informāciju konsultantiem un smidzināšanas operatoriem, un stingri ieviešot paraugpraksi saistībā ar pesticīdu uzglabāšanu, maisīšanu un iznīcināšanu.

Dalībvalstis var noteikt jebkādas zonas, kurās pesticīdus neizmanto un kuras tās uzskata par vajadzīgām, lai aizsargātu dzeramā ūdens ieguves vietas. Šādas zonas, kurās pesticīdus neizmanto, var aptvert visu dalībvalsts teritoriju.

3.  Dalībvalstis gādā par pasākumu īstenošanu, lai ierobežotu izsmidzināto pesticīdu pārvietošanos ar gaisa plūsmām un pārnesi lielos attālumos, vismaz, attiecībā uz vertikālām kultūrām, tostarp augļu dārziem, vīna dārziem un apiņu sējumiem, kas atrodas tieši blakus ūdensceļiem vai to tuvumā, nodrošinot, ka pesticīdu lietošana šādās vietās ir samazināta līdz minimumam un augu aizsardzībai izmanto neķīmiskas alternatīvas.

4.  Dalībvalstis gādā, lai pesticīdu lietošana pēc iespējas tiktu samazināta vai pārtraukta pilnīgi gar ceļiem un uz tiem, gar dzelzceļa līnijām un uz tām, gar ▐virsmām, ko veido caurlaidīgs iezis, nogāzēm vai citām infrastruktūrām, kas atrodas tuvu virszemes vai pazemes ūdeņiem, kā arī uz necaurlaidīgām virsmām, ja pastāv liels risks, ka pesticīdi varētu ietecēt virsmas ūdeņos vai noteku sistēmās. Visās šajās vietās veicina neķīmisko alternatīvu izmantošanu.

12. pants

Pesticīdu lietošanas samazināšana jutīgajās teritorijās

1.  Dalībvalstis, ņemot vērā nepieciešamās higiēnas un sabiedrības drošības prasības, nodrošina, ka tiek pieņemti pasākumi, kas:

   a) aizliedz pesticīdu lietošanu vai samazina to, cik iespējams, visās teritorijās, kuras izmanto sabiedrība vai arī jutīgas iedzīvotāju grupas, vismaz dzīvojamos rajonos, parkos, publiskos dārzos, sporta laukumos un atpūtas vietās, skolu teritorijās un rotaļu laukumos un veselības aprūpes iestāžu (klīniku, slimnīcu, rehabilitācijas centru, sanatoriju, slimnīcu uz nāvi slimajiem) tuvumā, kā arī īpašās zonās, kur smidzināšana ir aizliegta, tostarp minēto vietu apkārtnē, lai aizsargātu jo īpaši, bet ne tikai, sabiedrības jutīgās grupas, piemēram, zīdaiņus, grūtnieces, vecāka gadagājuma cilvēkus un tos, kuriem jau ir veselības problēmas un kuri lieto medikamentus;
   b) aizliedz pesticīdu lietošanu vai to stingri ierobežo ▐aizsargātās teritorijās vai citās teritorijās, kas identificētas nepieciešamo aizsardzības pasākumu noteikšanai atbilstoši Direktīvas 79/409/EEK 3. un 4. pantam, kā arī Direktīvas 92/43/EEK 6., 10. un 12. pantam.

2.  Pesticīdu lietošanas aizliegumu vai ierobežojumus nosaka, pamatojoties uz attiecīgu riska novērtējumu.

13. pants

Manipulācijas ar pesticīdiem, šo vielu iepakojumiem un atliekām

1.  Saskaņā ar valstu rīcības plāniem dalībvalstis īstenopasākumus, kas, ņemot vērā atbilstīgos riska novērtējumus, ir nepieciešami, lai nodrošinātu, ka turpmāk uzskaitītās darbības, kuras veic lietotāji, neapdraud cilvēka veselību un drošību, kā arī nekaitē videi:

   a) droša uzglabāšana, manipulācijas ar pesticīdiem, to atšķaidīšana un maisīšana pirms lietošanas,
   b) drošas manipulācijas ar iepakojumiem un pesticīdu atlikumiem,
   c) manipulācijas ar maisījumiem, kas ir palikuši pāri pēc apstrādes,
   d) pesticīdu lietošanai izmantoto iekārtu un visu piederumu, tostarp izsmidzināšanas aprīkojuma un ķimikāliju, sagatavošana, pārvietošana, tīrīšana un uzglabāšana.

2.  Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas ir nepieciešami, lai novērstu bīstamas manipulācijas ar neprofesionālajai lietošanai apstiprinātajiem pesticīdiem.

3.  Saskaņā ar valstu rīcības plāniem dalībvalstis, ņemot vērā atbilstīgos riska novērtējumus, vajadzības gadījumā nosaka nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pesticīdu uzglabāšanas vietas ir izveidotas tā, lai novērstu pesticīdu nevēlamu nokļūšanu ārpus tās.

14. pants

Integrētā augu aizsardzība

1.  Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, tostarp izmanto ekonomiskos instrumentus, lai sekmētu zemkopību, izmantojot ierobežotu pesticīdu daudzumu, tostarp integrēto augu aizsardzību, dodot priekšroku augu aizsardzības, kaitēkļu apkarošanas un kultūru apsaimniekošanas neķīmiskajām metodēm, kā arī, lai nodrošinātu, ka pesticīdu profesionāli lietotāji pēc iespējas ātri pāriet uz videi draudzīgākām kultūraugu aizsardzības metodēm, dodot priekšroku, ja vien tas ir iespējams, mazāk riskantām alternatīvām vai arī izvēlētos tādus līdzekļus, kas minimāli ietekmē cilvēka veselību un vidi.

2.  Dalībvalstis veicina tādu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, kuru izraisītā riska līmenis ir zems, kā tas noteikts [50. panta 1. punktā] Regulā (EK) Nr. [...] [par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū].

3.  Dalībvalstis ievieš vai atbalstu visu tādu nosacījumu ieviešanu, kas nepieciešami integrētajai augu aizsardzībai un augu aizsardzības un kaitēkļu apkarošanas neķīmisko metožu īstenošanai, un izveido apraksti par labāko integrētās augu aizsardzības praksi, dodot priekšroku augu aizsardzības neķīmiskām metodēm.

4.  Dalībvalstis īpašu uzmanību pievērš tam, lai lauksaimniekiem būtu pieejamas sistēmas, tostarp apmācība saskaņā ar 5. pantu un instrumenti augu aizsardzībai, kā arī nepieciešamais lēmumu pieņemšanai un konsultatīvie dienesti, kas sniegtu padomu par augu aizsardzības un kaitēkļu apkarošanas neķīmiskām metodēm.

5.  Līdz 2011. gada 30. jūnijam dalībvalstis ziņo Komisijai par 3. un 4. punkta ieviešanu un jo īpaši par to, vai ir ieviesti nepieciešamie nosacījumi integrētās augu aizsardzības īstenošanai.

6.  Integrētās augu aizsardzības vispārējo standartu izstrādes obligātās prasības ir noteiktas V pielikumā.

7.  Dalībvalstis gādā, lai, vēlākais, līdz 2014. gada 1. janvārim visi pesticīdu profesionālie lietotāji būtu ieviesuši integrētās augu aizsardzības standartus.

8.  Grozījumus V pielikumā izdara saskaņā ar 20. panta 2. punktā noteikto regulatīvo kontroles procedūru.

9.  Dalībvalstis veic atbilstīgus veicināšanas, apmācības un ekonomiskos pasākumus, lai palīdzētu lietotājiem izmantot integrētās augu aizsardzības kultūrspecifiskās vai nozarei specifiskās pamatnostādnes, kurās ir ņemti vērā V pielikumā minētie vispārīgie kritēriji. Dalībvalstis savos rīcības plānos saskaņā ar 4. pantu atsaucas uz atbilstīgajām pamatnostādnēm.

10.  Vispārīgos integrētās augu aizsardzības standartusizstrādā saskaņā ar Regulas EK Nr. […] [par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū] [58.] pantā noteikto procedūru, publiski iesaistot ieinteresētās puses.

11.  Kultūrspecifiskus integrētās augu aizsardzības standartus, kas minēti 9. punktā, izstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/34/EK (1998. gada 22. jūnijs), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā (27)6. panta 3. punktā noteikto procedūru.

V sadaļa

Indikatori, ziņošana un informācijas apmaiņa

15. pants

Indikatori

1.  Komisija saskaņā ar 20. panta 2. punktā noteikto regulatīvo kontroles procedūru izstrādā saskaņotus riska un lietošanas indikatorus. Līdz šo indikatoru pieņemšanai, dalībvalstis var turpināt izmantot esošos valsts indikatorus vai arī pieņemt citus atbilstīgus indikatorus.

2.  Dalībvalstis saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulu (EK) Nr. [...] [attiecībā uz statistiku par augu aizsardzības līdzekļiem](28) apkopotos statistikas datus izmanto šādos nolūkos:

   a) kopējo un saskaņoto riska un lietošanas indikatoru aprēķināšanai valsts līmenī,
   b) lai identificētu tendences konkrēto aktīvo vielu izmantošanā, īpaši, ja Kopienas līmenī saskaņā ar ║Regulu (EK) Nr.[…] [par statistiku par augu aizsardzības līdzekļiem] ir noteikti lietošanas ierobežojumi,
   c) lai novērtētu kaitēkļu un slimību apdraudējumu, kā arī sēnīšu veidošanos,
   d) lai identificētu galvenās aktīvās vielas vai kultūras, vai arī ar ilgtspējību nesavietojamu praksi, kam ir jāpievērš papildu uzmanība, vai arī labu praksi, ko var izmantot kā piemēru šīs direktīvas mērķu sasniegšanai, novēršot risku, tostarp apdraudējumu, cilvēka veselībai un videi un atkarību no pesticīdu lietošanas, virzot un veicinot pesticīdu neķīmisko alternatīvu apstiprināšu,
   e) lai novērtētu un pielāgotu valstu rīcības plānus.

3.  Dalībvalstis saskaņā ar 2. punktu veikto aprēķinu rezultātus dara zināmus Komisijai un citām dalībvalstīm un nodrošina šīs informācija pieejamību sabiedrībai.

Rezultātus publicē interneta portālā, kas minēts 4. panta 6. punktā.

4.  Komisija saskaņā ar Regulu (EK) Nr. [attiecībā uz statistiku par augu aizsardzības līdzekļiem] apkopotos statistikas datus, kā arī 3. punktā minēto informāciju izmanto, lai aprēķinātu riska un lietošanas indikatorus Kopienas līmenī, veicot aplēses par pesticīdu lietošanas radīto risku.

Komisija šos datus un informāciju izmanto, lai novērtētu panākto, īstenojot citās Kopienas politikās izvirzītos mērķus attiecībā uz pesticīdu ietekmes samazināšanu uz cilvēka un dzīvnieku veselību un vidi.

Rezultātus dara pieejamus plašai sabiedrībai interneta portālā, kas minēts 4. panta 6. punktā.

5.  Riska un lietošanas indikatori 2. punkta (a) apakšpunkta un 3. punkta mērķiem aprēķināmi, izmantojot saņemtos datus par apdraudējumu un saskarsmi, pesticīdu lietošanas uzskaiti, datiem par pesticīdu īpašībām, laika apstākļiem un augsnes īpašībām.

6.  Datu vākšana nedrīkst radīt Kopienas lauksaimniekiem un vīna ražotājiem papildu prasības sagatavot dokumentāciju vai nepamatotas prasības sniegt informāciju.

16. pants

Uzskaite un ziņojumu sniegšana

1.  Pesticīdu tirgotāji divus gadus saglabā uzskaites dokumentus par pesticīdu vai to lietošanas iekārtu saņemšanu, pārdošanu, piegādi vai cita veida nodošanu.

2.  Komisija ▐Eiropas Parlamentam un Padomei reizi trīs gados iesniedz ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanas sekmēm un valstu rīcības plānu novērtējumu, kā arī, ja nepieciešams, priekšlikumus grozījumiem.

3.  Dalībvalstis katru gadu ziņo Komisijai par saviem rīcības plāniem.

17. pants

Informācijas apmaiņa un paraugprakse

Komisija izveido bāzi informācijas apmaiņai un paraugpraksei ilgtspējīgas pesticīdu lietošanas un integrētās augu aizsardzības jomā.

VI sadaļa

Nobeiguma noteikumi

18. pants

Sodi

1.  Dalībvalstis nosaka soda sankcijas, ko piemēro par to valsts normu pārkāpumiem, kas pieņemtas atbilstoši šai direktīvai, un veic nepieciešamo, lai nodrošinātu, ka sodi patiešām tiek piemēroti. Soda sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām.

2.  Dalībvalstis dara zināmas šādus noteikumus Komisijai ...(29) un bez vilcināšanās informē Komisiju par turpmākiem grozījumiem.

19. pants

Standartizācija

1.  Šīs direktīvas 8. panta 2. punktā minētos standartus izveido saskaņā ar Direktīvas 98/34/EK 6. panta 3. punktā noteikto procedūru.

Pieprasījumu standartu izstrādei var iesniegt, konsultējoties ar 20. panta 1. punktā minēto Komiteju.

2.  Komisija atsauces uz standartiem publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

3.   Ja dalībvalsts vai Komisija uzskata, ka standarti pilnīgi neatbilst pamatprasībām, uz ko tie attiecas, Komisija vai attiecīgā dalībvalsts šo jautājumu līdz ar attiecīgo pamatojumu izvirza izskatīšanai komitejā, kas izveidota ar Direktīvu 98/34/EK. Komiteja savu atzinumu sniedz nekavējoties.

Ņemot vērā komitejas atzinumu, Komisija pieņem lēmumu par to, vai publicēt, vai nepublicēt, vai publicēt ar ierobežojumiem, vai saglabāt, vai saglabāt ar ierobežojumiem vai atsaukt atsauces uz attiecīgajiem saskaņotajiem standartiem Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

20. pants

Komiteja

1.  Komisijai palīdz saskaņā ar ║Regulas (EK) Nr. 178/2002║ 58. pantu izveidotā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja.

2.  Atsaucoties uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. punktu.

21. pants

Izdevumi

Lai veicinātu saskaņotas politikas un sistēmu izveidi pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas jomā, Komisija var finansēt:

   a) saskaņotas sistēmas izstrādi, tostarp atbilstīgas datu bāzes izveidošanu, kurā apkopotu un uzglabātu informācija par pesticīdu riska un lietošanas indikatoriem, un to, kā šādu informāciju dara pieejamu kompetentajām iestādēm, ieinteresētajām personām un sabiedrībai,
   b) pētījumus, kas ir nepieciešami, lai sagatavotu un izstrādātu tiesību aktus, ieskaitot šīs direktīvas pielikumu pielāgošanu tehniskajam progresam,
   c) norādījumu un labāko paņēmienu, kas nepieciešami šīs direktīvas īstenošanai izstrādāšanu,
   d) interneta portāla izveidi saskaņā ar 4. panta 6. punktu.

22. pants

Transponēšana

1.  Dalībvalstīs vēlākais ...(30) stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto tiesību aktu noteikumus un minēto aktu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka to, kā izdarīt šādas atsauces.

2.  Dalībvalstis dara zināmus Komisijai savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

23. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā ║ nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

24. pants

Direktīva ir adresēta visām dalībvalstīm.

║,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C 161, 13.7.2007., 48. lpp.
(2) OV C 146, 30.6.2007., 48. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta 2007. gada 23. oktobra Nostāja.
(4) OV L 242, 10.9.2002., 1. lpp.
(5) OV L [...]
(6) OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 2455/2001/EK (OV L 331, 15.12.2001., 1. lpp.).
(7) OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp. Regulā ║grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 178/2006 (OV L 29, 2.2.2006., 3. lpp.).
(8) OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 575/2006 (OV L 100, 8.4.2006., 3. lpp.).
(9) OV L 156, 25.6.2003., 17. lpp.
(10) OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2012/2006 (OV L 384, 29.12.2006., 8. lpp.).
(11) OV L 131, 5.5.1998., 11. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/30/EK (OV L 165, 27.6.2007., 21. lpp.).
(12) OV L 158, 30.4.2004., 50. lpp. Labojums OV L 204, 4.8.2007., 28. lpp.
(13) OV L 157, 9.6.2006., 24. lpp. Labojums OV L 76, 16.3.2007., 35. lpp.
(14) OV L 103, 25.4.1979., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/105/EK (OV L 363, 20.12.2006., 368. lpp.).
(15) OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/105/EK.
(16) OV L 114, 27.4.2006., 9. lpp.
(17) OV L 377, 31.12.1991., 20. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 166/2006 (OV L 33, 4.2.2006., 1. lpp.).
(18) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).
(19) OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2007/47/EK (OV L 247, 21.9.2007., 21. lpp.).
(20)* Viens gads pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
(21) OV L 200, 30.7.1999., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).
(22)* Trīs gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
(23)* Pieci gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
(24)* Četri gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
(25)* Trīs gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
(26)* Septiņi gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
(27) OV L 204, 21.07.1998., 37. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 2006/96/EK (OV L 363, 20.12.2006., 81. lpp.).
(28) OV...
(29)* Trīs gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
(30)* Divi gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.


I PIELIKUMS

Apmācības un tālākizglītības programmas

Apmācību un tālākizglītības programmas veido tā, lai nodrošinātu pietiekamas zināšanas par šādiem tematiem:

   1. visi tiesību akti, kas regulē pesticīdus un to lietošanu, pesticīdu marķējumu un marķēšanas sistēmu, pesticīdu terminoloģiju, pesticīdu drošību, toksiskumu un ekotoksiskumu;
  2. ar pesticīdu lietošanu saistītais apdraudējums un risks, kā arī norādes par to identifikāciju un kontroli, īpašu uzmanību pievēršot:
   a) cilvēka (operatoru, iedzīvotāju, garāmgājēju, cilvēku, kas ierodas apstrādātajās teritorijās, rīkojas ar apstrādātajiem objektiem vai arī lieto šos produktus uzturā) apdraudējumam un visa veida iespējamai akūtai un hroniskai nelabvēlīgajai ietekmei uz cilvēka veselību ilgtermiņā, kā arī tam, kā šo apdraudējumu pastiprina tādi faktori, kā, piemēram, smēķēšana, barības uzņemšana un attiecīgo aizsarglīdzekļu neizmantošana,
   b) simptomiem, kas liecina par saindēšanos ar pesticīdiem, un neatliekamās palīdzības sniegšanu, un simptomiem, kas liecina par hronisku ietekmi uz veselību,
   c) tam, kā pesticīdu lietošana apdraud apstrādāšanai neparedzētos augus, labvēlīgus kukaiņus, savvaļas dabu, bioloģisko daudzveidību un vidi kopumā, īpašu uzmanību pievēršot nelabvēlīgajai ietekmei, kas rodas no pesticīdu izmantošanas lauksaimniecībā, piemēram, dabīgo kaitēkļu apkarotāju zudums un kukaiņu veiktās apputeksnēšanas samazināšanās;
   3. jēdzieni attiecībā uz integrētas augu aizsardzības stratēģijām un metodēm, integrētas kultūraugu apsaimniekošanas stratēģijām un metodēm, bioloģiskās lauksaimniecības principiem un augu aizsardzības neķīmiskajām metodēm, jo īpaši, preventīvajām un bioloģiskās kontroles metodēm, informāciju par ▐vispārējiem un kultūrspecifiskajiem standartiem, augu aizsardzības un kaitēkļu apkarošanas, un integrētās augu aizsardzības neķīmisko alternatīvu izmantošanu un praksi;
   4. salīdzinošā izvērtējuma uzsākšana lietotāju līmenī, lai profesionāliem lietotājiem palīdzētu no visiem atļautajiem produktiem izvēlēties tādu, kas ir vispiemērotākais konkrētās kaitēkļu problēmas risināšanai attiecīgajā situācijā, izvēloties tādu produktu, kas ir vismazāk bīstams cilvēka veselībai un videi;
   5. pasākumi, lai samazinātu risku cilvēkiem, sugām, ko nav paredzēts apstrādāt, un videi, droša darba prakse attiecībā uz pesticīdu uzglabāšanu, izmantošanu un sajaukšanu, tukšo tvertņu un citu piesārņoto materiālu, pāri palikušo pesticīdu (tai skaitā tvertnē esoša maisījuma), kas varētu būt gan koncentrētā, gan atšķaidītā formā, droša likvidācija, ieteicamā operatoru kontrole (individuālie aizsardzības līdzekļi), zināšanas par visiem iespējamajiem iedarbības faktoriem, tostarp pesticīdu ilglaicīgu iedarbību gaisā, iedarbību izgarojumu veidā pēc pesticīdu lietošanas, reaktivitāti, nogulsnēšanos, par pesticīdiem, kurus pēc izmantošanas brīvā dabā pārvieto un uzglabā telpās, maisījumu iedarbību, pesticīdu aktliekvielām, kuras pārnes ar ziedputekšņiem vai kultūraugu putekšņiem (piemēram, ražas laikā), kā arī par piesārņotas augsnes izplatīšanos un pārnesi lielos attālumos;
   6. kārtība, kādā ir jāsagatavo darbam lietošanas iekārtas, ieskaitot iekārtu kalibrēšanu, kā arī noteikumi par iekārtu ekspluatāciju pēc iespējas mazāk kaitējot lietotājam, citiem cilvēkiem, apstrādei neparedzētajām dzīvnieku un augu sugām, bioloģiskajai daudzveidībai, videi un ūdens resursiem;
   7. lietošanas iekārtu ekspluatāciju un uzturēšana, kā arī īpašas izsmidzināšanas metodes, lai mazinātu pesticīdu lietošanu, noplūdi un riskus, (piemēram, neliela tilpuma izsmidzināšana, uzgaļi, kas maksimāli samazina pilēšanas iespējas), kā arī ekspluatēto sprauslu tehniskā pārbaude un iespējas izsmidzināšanas uzlabošanai;
   8. rīcība ārkārtas situācijā, lai aizsargātu cilvēka veselību, vidi un ūdens resursus nejaušas noplūdes, piesārņojuma un ārkārtas laika apstākļu, kas varētu radīt pesticīdu noplūdes risku, gadījumā;
   9. veselības kontrole, kā arī iespējas paziņot par visiem negadījumiem vai sarežģījumiem;
   10. uzskaites kārtošana par pesticīdu lietošanu saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem;
   11. tādu īpašas aizsardzības teritoriju aprūpe, kuras noteiktas saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 6. un 7. pantu;
  12. specifiskas kategorijas, kurās var licencēt pesticīdu lietošanas operatoru, tostarp:
   a) lauksaimniecības kaitēkļu apkarošana,
   b) meža kaitēkļu apkarošana,
   c) sēklu apstrāde,
   d) ūdens vides kaitēkļu apkarošana,
   e) kaitēkļu apkarošana uz ceļiem starp laukiem,
   f) sabiedrības veselībai kaitīgu kaitēkļu apkarošanam,
   g) noteikumos par grauzējiem iekļauto kaitēkļu apkarošana;
   13. uz risku balstītas pieejas, kurās ņem vērā vietējās sateces baseina mainīgās vērtības, piemēram, klimata apstākļus, augsni un augu šķirnes, kā arī nogāzes.


II PIELIKUMS

Ar veselību, drošību un vidi saistītās prasības, saskaņā ar kurām tiks veiktas pesticīdu lietošanas iekārtu pārbaudes

Pesticīdu lietošanas iekārtu pārbaudē uzmanība pievērš visiem aspektiem, kas ir svarīgi, lai būtu iespējams sasniegt iekārtu augstu drošību, maksimāli garantējot cilvēka veselības un vides aizsardzību, kā arī pilnīgi izmantot lietošanas iekārtu iespējas, pēc vajadzības nodrošinot turpmāk uzskaitīto iekārtu un funkciju pienācīgu sniegumu:

(1)  Elektropārvades daļas

Elektrības izejas ass drošinātājam un ievades savienojuma drošinātājam ir jābūt iekārtai atbilstīgiem un labā stāvoklī, turklāt, lai aizsargātu operatoru, iekārtas darbs nedrīkst ietekmēt aizsargiekārtas un elektropārvades iekārtu rotējošās vai kustīgās daļas.

(2)  Sūknis

Sūkņa jauda ir jāpielāgo iekārtas vajadzībām un sūknim ir jādarbojas pareizi, tā, lai būtu iespējams nodrošināt stabilu un uzticamu izplatīšanas līmeni. Sūknis nedrīkst tecēt.

(3)  Maisīšana

Maisīšanas iekārtām ir jānodrošina pareiza recirkulācija, jo tikai tā ir iespējams sasniegt vienmērīgu izsmidzināmā šķidruma koncentrāciju tvertnē.

(4)  Izsmidzināma šķidruma tvertne

Izsmidzināmā šķidruma tvertnēm ar tvertnes satura indikatoru, uzpildīšanas iekārtām, sietiem un filtriem, iztukšošanas ierīcēm un maisīšanas ierīcēm ir jādarbojas tā, lai pēc iespējas samazinātu nejaušas noplūdes, nevienmērīgu koncentrāciju, operatora nonākšanu saskarē ar pesticīdiem un pesticīdu atlikumu tvertnē.

(5)  Mērīšanas, kontroles un regulējošās sistēmas

Visām mērīšanai, ieslēgšanai, izslēgšanai, kā arī spiediena un/ vai plūsmas ātruma koriģēšanai izmantotajām ierīcēm ir jādarbojas droši, neradot noplūdes. Spiediena kontrolei un spiedienu regulējošo ierīču izmantošanai pesticīdu izplatīšanas laikā ir jābūt vieglai. Spiediena koriģēšanai domātajām iekārtām ir jāuztur pastāvīgs darba spiediens un pastāvīga sūkņa rotācijas, lai nodrošinātu stabilu izsmidzināšanas ātrumu.

(6)  Caurules un šļūtenes

Šļūtenēm un caurulēm ir jābūt atbilstīgā stāvoklī, lai novērstu šķidruma plūsmas traucējumus vai arī nejaušas noplūdes atteices gadījumos. Caurules un šļūtenes, kas tiek darbinātas ar sistēmā maksimālo iespējamo spiedienu, nedrīkst tecēt.

(7)  Filtri

Lai izvairītos no turbulences un nevienmērīgas izsmidzināšanas, filtriem ir jābūt labā stāvoklī, un filtru sieta izmēram ir jāatbilst uz smidzinātāja uzstādīto uzgaļu izmēram. Sistēmai, kas informē par filtru aizdambēšanos, ir jādarbojas pareizi.

(8)  Izsmidzināšanas caurule (iekārtām, kas izsmidzina pesticīdus no horizontāli novietotas caurules, kura atrodas tieši blakus kultūrām vai apstrādājamajam materiālam)

Izsmidzināšanas caurulei ir jābūt labā stāvoklī un stabilai visos virzienos. Fiksēšanas un koriģēšanas sistēmām, kā arī ierīcēm, kas mazina neplānotas kustības vai kompensē virsmas slīpumu, ir jādarbojas uzticami.

(9)  Uzgaļi

Uzgaļiem ir jābūt veidotiem tā, lai būtu iespējams kontrolēt pilēšanu pēc smidzināšanas beigām. Lai nodrošinātu izsmidzināšanas viendabīgumu, katra individuālā uzgaļa plūsmas ātrums nedrīkst atšķirties no ražotāja iesniegtajām plūsmas ātruma tabulām par vairāk kā 5 %.

(10)  Izplatīšana

Šķērseniskajai un vertikālajai (apstrādājot vertikālās kultūras) izplatīšanai, kā arī izplatīšanai kustības virzienā ir jābūt vienmērīgai. Izsmidzināmā šķidruma daudzumam ir jābūt atbilstīgam un mērķa teritorijai ir jābūt apstrādātai vienmērīgi.

(11)  Gaislaide (iekārtām pesticīdu izplatīšanai ar gaisa palīdzību)

Gaislaidei ir jābūt labā stāvoklī un jānodrošina stabila un uzticama gaisa plūsma.


III PIELIKUMS

Valsts vispārējā ziņojuma obligātie elementi

A daļa: Elementi, kuri jāiekļauj sākotnējā pētījumā par pesticīdu lietošanas samazināšanu valstī.

Pašreizējo apstākļu apraksts:

   informācija par pesticīdu ražošanu, importu, eksportu, pārdošanu un izplatīšanu;
   pašreizejā patēriņa modelis (patērēto aktīvo sastāvdaļu kopējais apjoms; pesticīdu īpašie apjomi, kurus īpaši izmanto visiem galvenajiem kultūraugiem un ar lauksaimniecību nesaistītos gadījumos, jo īpaši sabiedriskas vietās; apstrādes biežuma indeksa aprēķināšana);
   apraksts par pesticīdu izmantošanas pašreizējo metožu ietekmi uz vidi, pārtikas apriti un cilvēka veselību, pamatojoties uz uzraudzības programmā iekļautajiem datiem;
   pārskats par pašreizējiem juridiskajiem un politiskajiem instrumentiem un to efektivitāti;
   pesticīdu nepieciešamības izvērtējums;
   nepilnības iepriekš minētajā informācijā.

Pesticīdu lietojuma samazināšanas scenāriji:

   izmantošanas samazinājums 30 % un 50 % apmērā, ņemot vērā apstrādes biežuma indeksu.

Seku izvērtējums, piemērojot vairākus scenārijus:

   ietekme uz vidi (tostarp enerģijas patēriņš, siltumnīcefekta gāzes);
   ietekme uz sabiedrības veselību (darbiniekiem, apkārtējiem cilvēkiem, atliekvielas pārtikā);
   ietekme uz lauksaimniecības ražošanu;
   atšķirīgo scenāriju ekonomiskās izmaksas un ieguvumi (tostarp slēpto izmaksu samazināšana).

Scenāriju īstenošanai vajadzīgo elementu noteikšana un novērtējums:

   direktīvā noteikto elementu ietekme uz lietošanas samazināšanu;
   papildus vajadzīgie zinātniskie dati un veids, kā tos iegūt, piemēram, papildu uzraudzības iespējas, pētniecības iestādes;
   papildus vajadzīgās iespējas, lai samazinātu pesticīdu lietošanu, piemēram, ar lauksaimniecību saistīto konsultāciju pakalpojumi, lietošanas pārbaužu inspektori;
   dažādu scenāriju īstenošanai iespējamie finanšu resursi, tostarp nodevas.

Secinājumi:

   sasniedzami mērķi par pesticīdu lietošanas samazinājumu īpašiem augiem un ar lauksaimniecību nesaistītās kaitēkļu apkarošanas situācijās arī valsts līmenī atbilstīgi vismaz obligātajiem samazināšanas mērķiem, kas noteikti 4. pantā un ar kuriem laika gaitā vēlas panākt lietošanas papildu samazinājumu.

B daļa: Elementi, kas jāiekļauj turpmākos pētījumos par pesticīdu lietošanas samazināšanu valstī:

   iepriekšējo trīs gadu pieredzes izvērtējums saistībā ar pesticīdu samazināšanas programmas īstenošanu.
   citi elementi, kas minēti A daļā.
   Jaunu mērķu noteikšana turpmākajam periodam.

IV PIELIKUMS

Obligātie elementi, kas iekļaujami valstu rīcības plānos par risku un pesticīdu lietošanas samazināšanu

Kvalitatīvie un kvantitatīvie mērķi:

   vidusposma mērķi riska un lietošanas samazināšanai, ņemot vērā apstrādes biežuma indeksu;
   mērķi īpašām mērķa grupām vai lietošanai, piemēram, valsts iestādēm, lauksaimniekiem, ceļiem starp laukiem;
   mērķi lietošanas samazināšanai jutīgās teritorijās saistībā ar pesticīdiem;
   mērķi gruntsūdeņu un citu vides elementu progresīvai attīrīšanai no pesticīdiem un to atliekvielām;
   mērķi problemātiskiem kultūraugiem un/vai reģioniem.

Lietošanas uzraudzība:

   pasākumi, lai nodrošinātu integrētās augu aizsardzības metožu īstenošanu;
   uzraudzība, piemēram, pār aizliegumu lietot pesticīdus dzeramā ūdens krātuvju vai pret pesticīdiem jutīgo teritoriju tuvumā, piemēram, dabas rezervāti un buferjoslas;
   uzraudzība, tostarp pār aizliegumu lietot pesticīdus zonās ar augstu saskarsmes risku, piemēram, skolās, parkos un citās sabiedriskās vietās, ceļu malās utt.

Pētniecība un paplašināšana:

   pētījumi par pesticīdu neķīmiskajām alternatīvām;
   demonstrējumu pasākumi par to, kā samazināt lietošanas biežumu, izmantojot kaitēkļu apkarošanas neķīmiskās metodes un sistēmas;
   lauksaimniecības konsultantu apmācība par kaitēkļu apkarošanas neķīmiskajām metodēm un sistēmām;
   pētījumi par iespējamo lietošanas samazināšanu, izmantojot uzlabotas smidzināšanas iekārtas, metodes un tehniku.

Informācija, izglītība un apmācība:

   apmācība visiem pesticīdu lietošanas operatoriem par pesticīdu radīto kaitējumu veselībai, kā arī kaitēkļu apkarošanas neķīmiskajām metodēm un sistēmām;
   pamatnostādnes pesticīdu lietošanas operatoriem, piemēram, par pesticīdu glabāšanu un lietošanu.

Pesticīdu lietošanas iekārtas:

   izmantoto iekārtu pārbaude.

Finanšu instrumenti:

   finansiāls atbalsts integrētās augu aizsardzības standartu un metožu īstenošanai;
   finansiāls atbalsts citiem pasākumiem pesticīdu lietošanas samazināšanai;
   pastiprināta savstarpējās atbilstības mehānismu piemērošana.


V PIELIKUMS

Integrētās augu aizsardzības vispārīgo un kultūrspecifisko kritēriju elementi

Integrētā augu aizsardzībā iekļauti vismaz šādi kritēriji:

a)   kaitīgo organismu profilakse un/vai apkarošana jāpanāk vai jāatbalsta, cita starpā, jo īpaši;

   piemērojot optimālu kultūraugu rotāciju, lai iegūtu līdzsvarotu augsnes organismu populāciju un saglabātu veselīgu augsni, novērstu ar augsni saistītu kaitēkļu vairošanos un pārtrauktu augsnes fumigācijas un citu augsnes ķimikāliju izmantošanu;
   veidojot augsnes struktūras, kas var uzturēt kultūraugu veselību, piemēram, veicinot organisko vielu procentuālo daudzumu, ierobežojot aršanas dziļumu, novēršot eroziju, ievērojot optimālu kultūraugu secību;
   izmantojot piemērotas kultivēšanas metodes, piemēram, bioloģiskās sēklu ieguves vietas, sēšanas datumus un biežumu, pasēju, optimālus attālumus starp augiem, augsni saudzējošu apstrādi, higiēnas pasākumus, atzarošanu;
   izmantojot vislabāk pieejamos rezistentos kultūraugu veidus un apstiprinātu/sertificētu sēklu un stādu materiālu;
   izmantojot līdzsvarotu mēslošanu, pamatojoties uz informāciju par augsnē un augsnes struktūrās jau esošajiem barības elementiem, kaļķošanu un apūdeņošanas/drenāžas metodēm, lai samazinātu tās uzņēmību pret kaitēkļiem un slimībām; jāizvairās no gruntsūdens izmantošanas apūdeņošanā;
   novēršot kaitīgo organismu izplatīšanos lauksaimniecības tehnikas vai aprīkojuma izmantošanas rezultātā;
   aizsargājot un veicinot svarīgus labvēlīgos organismus, piemēram, izmantojot ekoloģiskās infrastruktūras ražošanas telpās un ārpus tām, nosakot minimālo procentuālo kopējās lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas daļu, kas jāatstāj atmatā, stādot augu kultūras, kas piesaista dabiskos kaitēkļu apkarotājus.

b)   kaitīgos organismus uzrauga, izmantojot piemērotas metodes un instrumentus; tās ir zinātniski pamatotas un praktiski lietojamas prognozēšanas, brīdinājuma un diagnosticēšanas sistēmas, kā arī profesionālas konsultācijas, piemēram, ko piedāvā valsts un privātie pakalpojumu sniedzēji.

c)   pamatojoties uz kultūraugu pārraudzības rezultātiem, profesionālais lietotājs izlemj, vai un kad ir veicami augu aizsardzības pasākumi; šāda lēmuma pieņemšanā svarīga nozīme ir zinātniski pamatotām kaitējuma robežvērtībām, ja tās ir pieejamas un praktiski izmantojamas; šādas reģionāli noteiktas kaitējuma robežvērtības ņem vērā pirms augu aizsardzības līdzekļa izmantošanas.

d)   salīdzinājumā ar ķīmiskiem augu aizsardzības līdzekļiem priekšroka ir jādod bioloģiskām, fizikālām un citām ar ķīmiju nesaistītām metodēm, ja, tās izmantojot, ir paredzami panākumi kaitējuma novēršanā; cīnoties pret nezālēm, priekšroka dodama nezāļu mehāniskai iznīcināšanai vai citām neķīmiskām metodēm, piemēram, ar karsēšanu; izņēmumi pieļaujami tikai sliktos laika apstākļos, kuros ilglaicīgi nevar īstenot nezāļu iznīcināšanu mehāniskā veidā.

e)   izmantojamais pesticīds ir specifiski vispiemērotākais kaitīgā organisma iznīdēšanai, un tā lietošanas blakusparādību ietekme uz lietotājiem, saglabājamiem organismiem un vidi ir visniecīgākā.

f)   profesionālais lietotājs, izmantojot pesticīdus un citas metodes, ņem vērā nepieciešamo daudzumu, piemēram, samazinātas devas un lietojumu vai platības daļējas apstrādes iespējas; šeit vērā ir jāņem, vai risks veģetācijai ir pieņemams un vai tas kaitīgajos organismos neizraisa rezistences veidošanās risku.

g)   ja pastāv zināma rezistence pret augu aizsardzības pasākumu un tādēļ augiem atkārtoti jāpiemēro pesticīdi, tad izmanto esošās stratēģijas rezistences novēršanai, lai saglabātu augu aizsardzības līdzekļu iedarbības efektivitāti; tajā var ietilpt vairāku pesticīdu lietojums ar dažādu iedarbības mehānismu.

h)   profesionālie lietotāji kārto uzskaiti par visiem lietotajiem pesticīdiem atbilstoši jomai. Profesionālajam lietotājam, pamatojoties uz augu aizsardzības līdzekļu lietošanas un kultūraugu pārraudzības uzskaiti, jāpārbauda, vai veiktajiem pasākumiem augu aizsardzības jomā ir panākumi.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika