Eiropas Parlaments,

-   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: "Tematiskā stratēģija par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu" (COM(2006)0372),

-   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 22. jūlija Lēmumu Nr. 1600/2002/EK, par Sesto Kopienas Vides rīcības programmu(1),

-   ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru nosaka Kopienas pamatprincipus pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (COM(2006)0373),

-   ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (COM(2006)0388);

-   ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai attiecībā uz statistiku par augu aizsardzības līdzekļiem (COM(2006)0778),

-   ņemot vērā Līguma 175. pantu,

-   ņemot vērā Līguma 6. pantu saskaņā ar kuru vides aizsardzības prasības ir jāintegrē Kopienas politikas jomu noteikšanā un īstenošanā, jo īpaši, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību,

-   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regulu (EK) Nr. 396/2005 ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā(2),

-   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvu 2000/60/EK, ar kuru izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (3) (Ūdens resursu politikas pamatdirektīva), Padomes 1998. gada 3. novembra Direktīvu 98/83/EK par cilvēka patēriņam paredzētā dzeramā ūdens kvalitāti(4), Padomes 1975. gada 16. jūnija Direktīvu 75/440/EEK par kvalitātes prasībām dalībvalstīs virszemes ūdeņiem, kas paredzēti dzeramā ūdens ieguvei(5) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos(6),

-   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1907/2006 attiecībā uz ķimikāliju reģistrēšanu, novērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), ar ko nodibina Eiropas Ķimikāliju aģentūru(7), un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Direktīvu 2006/121/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 67/548/EEK par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu, lai to pielāgotu Regulai (EK) Nr. 1907/2006(8),

-   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvu 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu,(9) Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvu 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību(10) un Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīvu 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību(11),

-   ņemot vērā Komisijas un Nīderlandes Mājokļu, telpiskās plānošanas un vides ministrijas un Lauksaimniecības, dabas pārvaldes un zvejniecības ministrijas sagatavoto kopsavilkuma ziņojumu "Nākotnes iespējas Vides politikā attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem" (1997),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumu (A6-0291/2007),

A.   tā kā augu aizsardzības līdzekļu izmantošana ES laika posmā no 1992. līdz 2003. gadam ir joprojām nozīmīga un nav mazinājusies par spīti dažu dalībvalstu veiksmīgi īstenotajiem aktīvajiem darbības plāniem, lai samazinātu lauksaimniecības pesticīdu izmantošanu;

B.   tā kā noteikti pesticīdi nevēlamā daudzumā joprojām ir atrodami vidē, jo īpaši augsnē un ūdenī; tā kā atlieku daudzums, kas pārsniedz noteiktās robežvērtības joprojām ir sastopamas lauksaimniecības produktos;

C.   tā kā, neraugoties uz to, ka labumi, kurus gūstam no pesticīdu izmantošanas un to nozīme, nodrošinot efektīvu un noturīgu Eiropas lauksaimniecības produktu konkurētspēju, ir nenoliedzama, plašai sabiedrībai jābūt labāk informētai par iespējamiem draudiem veselībai un videi, kā arī par īstermiņa un ilgtermiņa nelabvēlīgo ietekmi, kas saistīta ar to izmantošanu;

D.   tā kā ir nepieciešams pastāvīgi nodrošināt to, ka pesticīdus ir iespējams izmantot, tikai ievērojot piesardzības principu gan attiecībā uz cilvēka veselību, gan ūdens un zemes ekosistēmu aizsardzību; tā kā tas nozīmē, ka pesticīdus nevajadzētu izmantot, pirms nav veikti visi ietekmes novērtējumi veselības aizsardzības un vides jomā; un tā kā, salīdzinot dalībvalstu datus un paraugpraksi pesticīdu izmantošanas samazināšanā, dalībvalstis vajadzētu mudināt pesticīdu samazināšanu turpināt un izmantot minēto informāciju par atskaites punktu,

E.   tā kā trūkst pārredzamas ziņojumu un pārraudzības sistēmas attiecībā uz pesticīdu izmantošanu un to atlikumu līmeņiem produktos, tostarp trūkst arī atbilstīgu indikatoru;

1.   atzīst, ka pesticīdu izmantošanas jomai vajadzīgs Eiropas līmeņa tiesisks regulējums, jo spēkā esošie tiesību akti ir izrādījušies nepietiekami, lai panāktu, ka tiek novērsts pesticīdu izmantošanas izraisītais apdraudējums un riski veselībai un videi;

2.   uzskata, ka ir svarīgi pieņemt jaunus tiesību aktus, balstoties uz pieeju, kas daudz stingrāk pievēršas mērķim samazināt pesticīdu izmantošanu un daudz drosmīgāk risina ekoloģiskās efektivitātes jautājumus, sniedzot nozīmīgu atbalstu bioloģiskai lauksaimniecībai un kompleksās ražošanas metodēm;

3.   atzinīgi vērtē Tematisko stratēģiju par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu ("Tematiskā stratēģija"), kurā norādīts uz pašreizējo Kopienas tiesību aktu nepilnībām un ierosināts reglamentēt izmantošanas posmu, kurš līdz šim nav reglamentēts, atšķirībā no augu aizsardzības līdzekļu tirgū laišanas posma un šādu līdzekļu dzīves beigu posma;

4.   norāda, ka ES jau ir pieņemti vairāk nekā divpadsmit tiesību akti, kuros tieši vai netieši regulē augu aizsardzības līdzekļu lietošanu; tomēr uzsver, ka ierosinātie noteikumi par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu ir vērsti pareizā virzienā;

5.   atzīmē, ka Tematiskā stratēģija attiecas tikai uz augu aizsardzības līdzekļiem, kas ir tikai daļa no pesticīdiem, aicina Komisiju nekavējoties iekļaut Tematiskajā stratēģijā kaitēkļu apkarošanas līdzekļus (14.-19. veida biocīdus), kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvas 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū(12) V pielikumā, jo tie rada līdzīgu risku cilvēka veselībai un videi, un mudina Komisiju paplašināt Tematisko stratēģiju, lai, cik drīz vien iespējams, ietvertu tajā arī citus biocīdus;

6.   uzskata, ka būtiski ir uzlabot pesticīdu izmantotāju uzvedību, lai izvairītos no nepareizas, pārmērīgas izmantošanas un saindēšanās gadījumiem; atzinīgi vērtē to, ka izveidota apmācības un izglītības sistēma profesionālajiem pesticīdu izmantotājiem, kuras vajadzībām Komisijai vajadzētu izstrādāt vadlīnijas, kurās ņemtas vērā patlaban vērojamās atšķirības starp dažādiem Eiropas reģioniem; uzskata, ka profesionālo pesticīdu izmantotāju atestācija un apmācība ir priekšnoteikums viņu nodarbinātībai un šiem profesionāļiem ir jānodrošina arī nepārtraukta profesionālā pilnveidošanās, lai atjaunotu viņu tehniskās prasmes un zināšanas un panāktu to, ka pesticīdi tiek izmantoti droši un efektīvi; ierosina izveidot vai uzlabot konsultatīvos dienestus lauksaimnieku vajadzībām, lai palielinātu viņu izpratni par drošu pesticīdu izmantošanu un rosinātu paraugprakses apmaiņu;

7.   aicina Komisiju saskaņā ar principu "maksā piesārņotājs" apsvērt piemērotus veidus, kā iesaistīt augu aizsardzības līdzekļu ražotājus un/vai to aktīvos pārstāvjus darbā, kas saistīts ar augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas rezultātā radīto cilvēka veselības vai vides kaitējumu novēršanu vai labošanu;

8.   iesaka tirgot un izplatīt pesticīdus kvalificēta profesionāļa vai praktiska lietotāja uzraudzībā un reģistrēt šos darījumus, lai nodrošinātu produktu tirgvedības un izmantošanas pienācīgu kontroli;

9.   uzsver, ka pesticīdu izmantošanas izraisīto apdraudējumu un riskus veselībai un videi nevar efektīvi samazināt, neiesaistoties konstruktīvā dialogā ar trešām valstīm, nepalielinot to kapacitāti, tostarp arī neradot šīm valstīm finansiālus stimulus un neveicot stingru ES importēto produktu kontroli, lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus;

10.   aicina Komisiju izstrādāt aizsardzības un sadarbības politiku attiecībā uz ES kaimiņvalstīm par pesticīdu un augu aizsardzības līdzekļu lietošanu;

11.   uzsver plašsaziņas līdzekļu nozīmi, informējot plašu sabiedrību, un jo īpaši neprofesionālus pesticīdu izmantotājus, par jautājumiem, kas saistīti ar pesticīdiem; un ierosina izstrādāt sabiedrības informēšanas un izpratnes veicināšanas kampaņas;

12.   kopumā atzinīgi vērtē pasākumus, kurus Komisija izvēlējusies; taču uzsver, ka ambicioziem dalībvalstu rīcības plāniem ir izšķiroša nozīme visā šajā procesā;

13.   turklāt pauž nožēlu par to, ka Komisija izvēlējās neiekļaut kvantitatīvos un kvalitatīvos kritērijus valstu rīcības plānos, tādējādi ierobežojot to ambīcijas;

14.   uzsver, ka bez kvantitatīviem samazināšanas mērķiem valstu rīcības plānos, atsaukšanās uz "pesticīdu izraisīto apdraudējumu, risku un atkarības no tiem samazināšanu" ir pārāk neprecīza un neskaidri noteikta, un tas nemotivēs dalībvalstis samazināt izmantoto pesticīdu daudzumu vai noteikt par prioritāti augu aizsardzību, kaitēkļu apkarošanu un lauksaimniecības kultūru apsaimniekošanu, neizmantojot ķimikālijas;

15.   uzskata, ka Komisijai jāapvieno pesticīdu izraisīto apdraudējumu, risku un atkarības no tiem samazināšana ar kvantitatīviem kritērijiem valstu rīcības plānos, nosakot, ka dalībvalstīm jāizvirza pašām savi mērķi, grafiki un kritēriji pesticīdu izmantošanas samazināšanai, ņemot vērā pozitīvās pieredzes dažās dalībvalstīs, kuras jau īsteno kvantitatīvos izmantošanas samazināšanas mērķus, un tas ir skaidri parādījis, ka pesticīdu izmantošanu var samazināt, nepalielinot izmaksas lauksaimniekiem;

16.   uzsver, ka apņemšanās ierobežot augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, lai samazinātu to bīstamību un mēģinātu rast jaunus augu aizsardzības līdzekļus, resursus un paņēmienus, kas būtu mazāk bīstami videi, cilvēkiem un dzīvniekiem, ne tikai nāktu par labu videi un veselībai, bet arī uzlabotu Eiropas lauksamniecības produkcijas kvalitāti un palielinātu tās pievienoto vērtību, jo vērstu sabiedrības uzmanību uz šiem jautājumiem un tādējādi palielinātu patērētāju interesi;

17.   ir vienisprātis par to, ka valstu rīcības plāni ir jāpielāgo īpašajiem klimatiskajiem, lauksaimnieciskajiem un kaitēkļu apstākļiem katrā dalībvalstī, kurā ir nepieciešama konkrēta augu, jo īpaši sekundāro kultūru, apstrāde;

18.   pauž cerību, ka Komisija precizēs Eiropas finansiālā atbalsta apjomu, kuru dalībvalstis varēs izmantot, lai veiktu pētījumus, apkopotu datu bāzes un uzlabotu zināšanas par pesticīdiem;

19.   atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, par to, ka galvenais, kas sagaidāms no Tematiskās stratēģijas, ir pesticīdu izmantošanas negatīvās ietekmes uz cilvēka veselību samazināšanās;

20.   pauž nožēlu par to, ka lai arī pesticīdi ir saistīti ar imunoloģiskiem traucējumiem, endokrīnās sistēmas darbības traucējumiem, neirotoksiskām saslimšanām un vēzi(13), veselības jautājumi Tematiskajā stratēģijā ir tikai nedaudz pieminēti;

21.   uzsver, ka nedrīkst apstiprināt pesticīdus, kuru sastāvā kā aktīvās vielas tiek izmantotas kancerogēnas, mutagēnas, teratogēnas, persistentas, bioakumulatīvas vai toksiskas vielas vai arī vielas, kas rada endokrīnās sistēmas darbības traucējumus;

22.   norāda uz to, ka embriji, zīdaiņi un bērni, kā arī grūtnieces, vecāka gadagājuma cilvēki, hroniski slimie un tie, kam jau ir medicīniskas problēmas, kā arī pesticīdu izmantotāji un lauku iedzīvotāji un kopienas salīdzinājumā ar citiem iedzīvotājiem ir daudz jutīgāki pret pesticīdiem un vairāk to apdraudēti, jo īpaši attiecībā uz dažāda veida pesticīdu kumulatīvo iedarbību;

23.   norāda, ka iepriekšēju atļauju izsniegšana augu aizsardzības līdzekļiem ir priekšnoteikums to izmantošanai un ka šādas atļaujas ir balstītas uz augu aizsardzības līdzekļu un to aktīvo vielu zinātnisku novērtējumu, kuru veicot, līdzekli pārbauda, lai noteiktu risku, ko tas pareizas izmantošanas rezultātā rada cilvēka un dzīvnieku veselībai un videi;

24.   uzskata, ka ir ļoti svarīgi turpināt pētījumus par pesticīdu izmantošanas, un jo īpaši kombinētas un kumulatīvas izmantošanas, ietekmi uz veselību;

25.   visnotaļ atzinīgi vērtē vielu aizliegšanu, pamatojoties uz tām raksturīgo bīstamību (izslēgšanas kritērijiem), un tā dēvēto "aizstāšanas principu", kas nozīmē bīstamāku vielu izņemšanu no tirgus, ja pastāv drošākas alternatīvas, tai skaitā tādas, kas nav ķīmiskas;

26.   aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm un ražotājiem veikt pasākumus, lai novērstu viltotu un/vai nereģistrētu augu aizsardzības līdzekļu ievešanu un laišanu tirgū;

27.   aicina Komisiju nodrošināt, ka tādus pašus pasākumus un sankcijas kā pret ES ražotajiem produktiem, attiecinātu arī pret importētajiem pārtikas produktiem, ja uz tiem vai tajos konstatētu pārsniegtas robežvērtības; aicina nekavējoties nodrošināt, ka visās dalībvalstīs vienādi un pietiekami bieži kontrolētu importa preces (attiecībā uz kurām parasti ir mazāk stingri augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumi, tāpēc pastāv lielāks risks par nelegālām atliekvielām), lai novērstu nevienlīdzīgu attieksmi pret Eiropas lauksaimniekiem un ražotājiem un visām iesaistītām pusēm ES radītu vienlīdzīgus konkurences nosacījumus;

28.   aicina atbilstīgi pārbaudīt ES ievedamo dzīvnieku barību, kas ražota, izmantojot ES lietot un tirgot neatļautus augu aizsardzības līdzekļus un pesticīdus;

29.   aicina ieviest saskaņotas sistēmas informācijas vākšanai par vispārēji pieejamu pesticīdu ražošanu, ievešanu un izvešanu, pārdošanu, sadali un lietošanu;

30.   uzskata, ka nepieciešams noteikt zonas, tai skaitā dzeramā ūdens sateces aizsardzības platības, kur pesticīdus var izmantot ierobežoti vai nedrīkst izmantot vispār, kā arī nepieciešams aizsargāt ūdens vidi no pesticīdu piesārņojuma, lai izvairītos no nevēlamas iedarbības; uzskata, ka jānosaka pienācīga platuma buferzonas, ņemot vērā atšķirīgus lauksaimniecības, ģeogrāfiskos un laika apstākļus; uzskata, ka pesticīdu izmantošanu vajadzētu aizliegt pilsētu dzīvojamos rajonos un to apkārtnē, publiskos parkos, sporta laukumos, skolu un bērnu rotaļlaukumu teritorijās, jo saskaņā ar Komisijas viedokli pastāv liels risks, ka šajās teritorijās pesticīdu iedarbībai tiks pakļauta plaša sabiedrība;

31.   atzīmē to, ka Eiropas gruntsūdeņi un virszemes ūdeņi ir pesticīdu piesārņoti, un uzsver nepieciešamību stiprināt Tematiskās stratēģijas kohēziju ar Pamatdirektīvu par ūdens resursu politiku; norāda arī, ka tomēr attīrīts lielākoties tiek vienīgi ūdens, kas paredzēts cilvēku patēriņam, kaut arī atlikušais ūdens piesārņojums nonāk cilvēka organismā ar floras un faunas starpniecību, aizvien paaugstinot izmaksas par ārstēšanu;

32.   atzīst par pamatotu, ka aizliegums izsmidzināt pesticīdus, izmantojot aviāciju, ir neizbēgams; tomēr uzskata, ka izsmidzināšanu var izmantot, gadījumos, ja tas pārliecinoši ir nekaitīgāk videi, vai nav nekādu citu stabilu alternatīvu, bet tai pašā laikā tas ir obligāti jāpaziņo plašākai sabiedrībai, kad notiks izsmidzināšana, kādi būs tās apjomi, un kāds pesticīdu veids tiks izmantots;

33.   prasa Komisijai aktīvāk rīkoties, lai ieviestu Kopienas mēroga saskaņošanu attiecībā uz atliekvielu daudzuma maksimālajām vērtībām, jo šobrīd visām ES iesaistītajām pusēm konkurences noteikumi nav vienādi, tas kavē tirdzniecību un sekmē nedrošību patērētāju vidū;

34.   mudina Komisiju noteikt maksimālos pesticīdu atlieku līmeņus, cik vien iespējams zemus, ja vien nav iespējams pierādīt, ka pat ar labākajām tehnoloģijām un labākajām pieejamām metodēm nevar novērst atlieku uzkrāšanos zem noteikta līmeņa; šajā sakarā aicina dalībvalstis uzlabot pesticīdu koncentrāciju uzraudzību pārtikas produktos un vidē vispār;

35.   atzinīgi vērtē priekšlikumu aicināt dalībvalstis atcelt noteikumus, kas atļauj tām samazināt PVN pesticīdiem; uzskata, ka Komisijai vajadzētu palīdzēt dalībvalstīm ieviest piemērotus lauksaimnieku atbalsta pasākumus, kuriem tiktu piešķirts lauku attīstības finansējums un līdzekļi, kas iegūti no pesticīdu nodevām;

36.   aicina Komisiju atbalstīt dalībvalstis nodokļu vai nodevu sistēmas izveidošanā, lai kvantitatīvi un kvalitatīvi ietekmētu pesticīdu izmantošanu;

37.   uzstāj, ka Komisijai jāierosina integrētās augu aizsardzības skaidra definīcija un minimālie kritēriji, ņemot vērā bioloģiskā lauksaimniecībā izmantoto platību procentuālo pieaugumu Eiropā un piemērojot visām aramzemes platībām, izņemot bioloģiskā lauksaimniecībā izmantojamās platības, obligātos vispārējos un katrai kultūrai atbilstošos integrētās augu aizsardzības standartus;

38.   atzīst, ka rūpes par vidi dažādos aspektos ir integrētas vairākās regulās, kas veido Kopīgo lauksaimniecības politiku, tādējādi padarot lauksaimnieciskās ražošanas metodes videi draudzīgākas;

39.   norāda, ka jāveicina tādas lauksaimniecības prakses izplatība, kurā izmanto mazākus augu aizsardzības līdzekļu daudzumus (tostarp integrētā ražošana un bioloģiskā lauksaimniecība), jo tas sekmētu arvien mazāku pesticīdu lietošanu kopumā;

40.   mudina dalībvalstis veicināt lauksaimniecību, kurā maz izmantotu pesticīdus, un veicināt bioloģisko lauksaimniecību, kā arī nodrošināt, lai profesionālie pesticīdu izmantotāji mainītu savas ieražas un videi draudzīgākā veidā izmantotu visas pieejamās augu aizsardzības metodes, priekšroku dodot neķīmiskām augu aizsardzības, kaitēkļu kontroles un kultūru apsaimniekošanas metodēm, piemēram, augsekai un ravēšanai, nevis sistemātiskai pesticīdu izmantošanai;

41.   aicina Komisiju un dalībvalstis piešķirt pietiekamu finansējumu, lai veiktu pētījumus par rezistences jautājumiem, lai izstrādātu un piedāvātu plašu derīgu augu sugu klāstu ar dažādām rezistences īpašībām, lai pētītu augsekas un augsnes apstrādes metodes kaitēkļu un augu slimību apkarošanai, kā arī lai izstrādātu jaunus augu aizsardzības līdzekļus, tai skaitā arī tādus, kas nav ķīmiskas izcelsmes;

42.   uzsver, ka globālās sasilšanas dēļ visticamāk palielināsies kaitēkļu populācijas, kas varētu veicināt kaitēkļu uzbrukumu intensitāti un biežumu; šajā sakarā aicina izpētīt klimata pārmaiņu ietekmi ne vien uz lauksaimniecisko ražošanu, bet arī attiecībā uz vides aizsardzību;

43.   aicina dalībvalstis nodrošināt pesticīdu drošu uzglabāšanu un pārvietošanu, kā arī to, lai neizmantotie pesticīdi pēc derīguma termiņa beigām un tukšie iepakojumi tiktu savākti kontrolēti un nederīgie pesticīdi tiktu apstrādāti saskaņā ar noteikumiem par bīstamiem atkritumiem;

44.   aicina izmantot pašreizējo Kopienas finansējumu novecojušu pesticīdu drošai apglabāšanai, ņemot vērā, ka ES vēl arvien vairāk nekā 200 000 tonnu pesticīdu glabājas gan pazemes noliktavās, gan atklātās krātuvēs;

45.   atzīst par pamatotu, ka izsmidzināšanas iekārtu laba uzturēšana ir būtiska, lai samazinātu pesticīdu negatīvo ietekmi uz vidi un veselību, jo īpaši to izmantošanā iesaistīto strādnieku, lauksaimnieku un iedzīvotāju, un uzsver, ka izsmidzināšanas iekārtas regulāri jāpārbauda;

46.   mudina Komisiju ņemt vērā ārkārtīgi uztraucošo mājas bišu mirstības problēmu, kas saistīta ar konkrētu sistēmisku insekticīdu (kuru sastāvā ir aktīvās vielas fipronils un imidakloprīds) izmantošanu saulespuķu un kukurūzu sēklu apstrādē;

47.   uzsver nepieciešamību izdarīt grozījumus Eiropas tirdzniecības standartos par svaigu augļu un dārzeņu formu, lielumu un estētisko vērtību, kas veicina intensīvu pesticīdu izmantošanu;

48.   mudina Komisiju izmantot šo stratēģiju kā jumta dokumentu visiem esošajiem un turpmākajiem tiesību aktiem; iesaka ierosināt dažāda veida īstenojamus instrumentus, kas nav pretrunā viens otram, bet papildina viens otru;

49.   atzinīgi vērtē faktu, ka, balstoties uz Tematisko stratēģiju, Komisija ir iesniegusi priekšlikumu par vispusīgu Kopienas tiesisko regulējumu tādiem pasākumiem, ar kuru palīdzību ir plānots ieviest augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgu izmantošanu;

50.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem un valdībām.

(1) OV L 242, 10.9.2002., 1. lpp. (2) OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp. (3) OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp. (4) OV L 330, 5.12.1998., 32. lpp. (5) OV L 194, 25.7.1975., 26. lpp. (6) OV L 372, 27.12.2006., 19. lpp. (7) OV L 396, 30.12.2006, 1. lpp. (8) OV L 396, 30.12.2006., 851. lpp. Kļūdas labojums publicēts OV L 136, 29.5.2007., 281. lpp. (9) OV L 143, 30.4.2004., 56. lpp. (10) OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp. (11) OV L 103, 25.4.1979., 1. lpp. (12) OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp. (13) Komisijas paziņojums "Eiropas Vides un veselības stratēģija" COM(2003)0338, 5. lpp.