Eiropas Parlaments,

-   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Enerģētikas politika Eiropai" (COM(2007)0001),

-   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Ilgtspējīga enerģijas ražošana no fosilajiem kurināmajiem ar mērķi pēc 2020. gada ogļu izmantošanā panākt nullei tuvu emisijas līmeni" (COM(2006)0843);

-   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Kodolenerģētikas paraugprogramma, kas iesniegta saskaņā ar Euratom Līguma 40. pantu, lai saņemtu Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu" (COM(2006)0844),

-   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Par Eiropas energotehnoloģiju stratēģisko plānu" (COM(2006)0847),

-   ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 10. maija rezolūciju par Euratom līguma novērtējumu ‐ Eiropas enerģētikas politikas 50 gadi(1),

-   ņemot vērā 2006. gada 14. decembra rezolūciju par Eiropas stratēģiju ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai – Zaļā grāmata(2),

-   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par energoefektivitāti vai kā ar ierobežotiem resursiem sasniegt labāku rezultātu ‐ Zaļā grāmata (3)

-   ņemot vērā 2006. gada 23. marta rezolūciju par energoapgādes drošību Eiropas Savienībā,(4)

-   ņemot vērā 2006. gada 23. novembra Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas Ministru padomes secinājumus par Energoefektivitātes rīcības plānu,

-   ņemot vērā Eiropadomes 2007. gada 8. un 9. marta prezidentūras secinājumus par Eiropadomes rīcības plāna (2007. – 2009. gadam) apstiprināšanu "Eiropas enerģētikas politika",

-   ņemot vērā rezolūcijas priekšlikumu par "tīro ogļu" tehnoloģiju, ko saskaņā ar Reglamenta 113. pantu iesniedzis Salvador Garriga Polledo (B6-0143/2007),

-   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

-   ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu, kā arī Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Reģionālās attīstības komitejas, Ārlietu komitejas un Attīstības komitejas atzinumus (A6-0348/2007),

A.   tā kā ES lielā atkarība no enerģijas importa par galvenajiem enerģētikas politikā izvirza energoapgādes drošības, atjaunīgo enerģijas avotu, energotaupības, energoefektivitātes un energoapgādes diversifikācijas jautājumus;

B.   tā kā konvencionālajiem enerģijas avotiem, proti, oglēm, naftai, gāzei un kodolenerģijai arī turpmāk būs svarīga nozīme energoapgādē;

C.   tā kā, neskatoties uz īstenotajiem preventīvajiem pasākumiem, ES atkarība no fosilā kurināmā importa 2030. gadā sasniegs 65 % no kopējā patēriņa un tā kā gāzes un naftas piegādes vienmēr ir saistītas ar nenoteiktību ģeopolitiska riska un pieaugošās pieprasījuma konkurences dēļ;

D.   ņemot vērā ekonomisko un sociālo ietekmi, kāda ir bijusi pārvērtībām ogļu nozarē reģionos, kuros ir ļoti nedaudz alternatīvu attiecībā uz saimnieciskās darbības diversifikāciju un darba vietu radīšanu;

E.   tā kā automašīnas ar elektriski darbināmiem dzinējiem piedāvā potenciālu efektivitātes uzlabošanā, ja elektrība iegūta no enerģijas avotiem ar nelielu oglekļa saturu;

F.   tā kā atkarību no naftas, starp citu, varētu samazināt, īstenojot pasākumus, kuru rezultātā tiek samazināta siltumnīcefekta gāzu emisija, ko rada automašīnas;

G.   tā kā pašreiz Eiropas Savienībā strāvas bruto apjoms tiek ražots no dažādiem enerģijas avotiem, kas sadalās šādi: 31 % no kodolenerģijas, 29 % no oglēm, 19 % no gāzes, 14 % no atjaunīgajiem enerģijas avotiem un 5 % no naftas;

H.   tā kā fosilo enerģijas avotu nepārtraukta izmantošana prasa turpmākus centienus klimata aizsardzības jomā;

I.   tā kā ES ir izvirzījusi vērienīgus mērķus siltumnīcefekta gāzes samazināšanā, kas veido galveno daļu tās klimata pārmaiņu apkarošanas politikā;

J.   tā kā konvencionālos enerģijas avotus var izmantot kurināma ražošanai;

K.   tā kā saistībā ar cieto ogļu ieguves pārstrukturēšanu ES ir jēga saglabāt pašreizējo piekļuves līmeni nozīmīgām iekšzemes rezervēm, arī no piegādes drošuma viedokļa;

L.   tā kā ar Eiropas Kopienas tiesību aktu palīdzību, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. septembra Direktīvu Nr. 2001/77/EK par tādas elektroenerģijas pielietojuma veicināšanu iekšējā elektrības tirgū, kas ražota, izmantojot neizsīkstošos enerģijas avotus(5) var veicināt tehnoloģiju attīstību un privātos ieguldījumus pētniecības un attīstības jomā,

Pārskats

1.   atzinīgi vērtē Komisijas iepriekšminētos paziņojumus par ilgtspējīgu elektroenerģijas ražošanu no fosilajiem kurināmajiem, par Eiropas energotehnoloģiju stratēģisko plānu un par kodolenerģētikas paraugprogrammu;

2.   uzsver, ka energoefektivitātes uzlabošana dod lielu ieguldījumu energoapgādes drošības noturīguma uzlabošanā un vienlaicīgi uzlabo ES ražotās enerģijas eksporta iespējas;

3.   uzsver, ka, paturot prātā resursu pieaugošo nepietiekamību, ir svarīgi izmantot dažādus enerģijas avotus; turklāt norāda, cik svarīga ir kodola skaldīšana energoapgādes drošuma nolūkos, kā arī, iespējams, cik svarīga būs arī turpmāk kodolsintēze dažās valstīs; vērš uzmanību uz to, cik svarīga saistībā ar apgādes drošumu ir reģionālo resursu izmantošana;

4.   uzskata, ka turpmākai fosilā kurināmā spēkstaciju tehnoloģijas efektivitātes palielināšanai ir būtiska nozīme, tāpat kā arī turpmākai kodolreaktoru drošības standartu uzlabošanai, ātras kodoltehnoloģijas attīstības nodrošināšanai un atbilstošam pētījumu finansēšanas pieaugumam;

5.   aicina dalībvalstis un reģionālās un vietējās varas iestādes dažādot un decentralizēt enerģijas ražošanu, izmantojot visu dažādo Eiropas Savienības reģionu piemērotākos resursus un ņemot vērā konkrētās reģiona īpašības;

6.   atzīmē, ka paplašināta piekļuve ilgtspējīgai enerģijai ir būtiski nozīmīga jaunattīstības valstīm Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanā. Tiek lēsts, ka pašlaik 2 miljardi cilvēku cieš nepietiekamas energoapgādes dēļ, kas liek šķēršļus viņu ekonomiskās attīstības un dzīves līmeņa paaugstināšanas iespējām;

7.   uzsver, ka traucējumi tirgū turpinās būt iekšējā enerģijas tirgus raksturīga pazīme, kamēr EK līguma 174. panta 2. punktā paredzētais princips, ka maksā piesārņotājs, netiks piemērots attiecībā uz enerģētikas politiku; tādēļ atkārtoti mudina dalībvalstis iekļaut ārējās izmaksas, tostarp visas ar vidi un ietekmes novēršanu saistītās izmaksas, enerģijas izmaksās;

8.   uzsver, ka cenām par enerģiju jāatspoguļo reālās enerģijas ražošanas ārējās izmaksas, tostarp arī izmaksas, kas saistītas ar vides aizsardzību;

9.   uzskata, ka siltumnīcefekta gāzes emisijas samazināšana enerģētikas nozarē var tikt panākta vienīgi tad, ja palielināsies zema oglekļa satura tehnoloģiju, piemēram, kodolenerģijas, tīro akmeņogļu un atjaunīgo avotu izmantošana;

Energotehnoloģija

10.   uzsver, ka nākotnes prasībām atbilstoša energoapgāde ES iespējama, vienīgi īstenojot ievērojamus centienus pētniecības jomā un mainot patērētāju izturēšanos;

11.   atzinīgi vērtē ES un ASV Transatlantiskās ekonomikas padomes darbību, kas ir daļa no 2007. gada 30. aprīlī Vašingtonā parakstītās ES un ASV Transatlantiskās partnerības ekonomikas jomā un kas palīdzēs radīt lielāku savstarpējo saprašanos šo divu pušu starpā par tēmām, kas saistītas ar enerģētiku; uzsver vajadzību nostiprināt sadarbību saistībā ar enerģētikas politikas jautājumiem, tostarp arī likumdošanas jomā;

12.   norāda, ka Eiropai ir vadošā loma pasaulē novatorisku tehnoloģiju pētniecības un attīstības jomā, tostarp attiecībā uz enerģijas efektivitāti un atjaunīgajiem enerģijas avotiem, un jo īpaši tai ir vadošā loma kodolsintēzes tehnoloģiju jomā;

13.   prasa Komisijai, dalībvalstīm, reģioniem un pārējām ieinteresētām personām izmantot iespējas, ko piedāvā kohēzijas politika, un ieguldīt jaunās enerģijas tehnoloģijās, izmantojot gan atjaunīgās enerģijas avotu, gan ilgtspējīgu fosilo kurināmo ("spēkstacijas ar nelielu emisiju");

14.   mudina dalībvalstis un reģionālās varas iestādes īstenot pasākumus, lai uzlabotu energoapgādes drošību, izmantojot pastiprinātu tiešu sadarbību enerģētikas nozarē, it īpaši pierobežas apgabalos;

15.   iesaka veikt vērā ņemamus ieguldījumus jauninājumu izstrādāšanā, lietišķajos pētījumos, kā arī kapitāla ieguldījumus saistībā ar enerģijas saprātīgas izmantošanas tīkliem un globālo resursu informācijas datu bāzes tehnoloģijas;

16.   norāda, ka valstis un reģioni ārpus ES pašreiz izdara masveida ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, kas varētu iespaidot Eiropas vadošo lomu tehnoloģiju jomā vidēji ilgā laikā; ņemot vērā globāla mēroga atbildību par klimata pārmaiņu apkarošanu, uzsver, ka jaunattīstības valstīm būtu nevēlami atpalikt oglekļa piesaistes un uzglabāšanas (CCS) ieviešanā un uzsver, cik ļoti svarīga ir cieša sadarbība ar Ķīnu un Indiju šajā sakarā;

17.   uzsver, ka šis pārsvars tehnoloģiju jomā, kas ir izveidojies ES un tās dalībvalstu pētījumos ieguldīto centienu rezultātā, stiprina Eiropas rūpniecības konkurētspēju un rada darba vietas ES;

18.   aicina ES, dalībvalstis un uzņēmējus, ievērojot subsidiaritātes principus, dubultot enerģētikas jomas centienus pētniecībā un attīstībā, īpaši ar nolūku vairot enerģijas ražošanas un energoapgādes efektivitāti, samazināt ietekmi uz vidi, uzlabot esošo tehnoloģiju drošību, izstrādāt atjaunīgo enerģijas veidu uzkrāšanas metodes un jaunas paaudzes kodolreaktorus, kā arī jaunas energotehnoloģijas, tostarp attīstīt kodolsintēzi;

19.   iesaka, ka attiecībā uz resursiem, kuru piegādes ir ierobežotas un kuri saglabāsies kritiskā apjomā saistībā ar enerģijas piegāžu drošību un dalībvalstu neatkarību turpmākajos gados, gaidāmajā energotehnoloģiju stratēģiskajā plānā būtu jāatbalsta tehnoloģiju izstrādāšana, kas optimāli izmantos to potenciālu, lai samazinātu kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas;

20.   norāda, ka 2020. gadam noteiktais mērķis panākt, ka vismaz 20 % no ES patērējamās enerģijas tiks iegūta no atjaunīgajiem enerģijas avotiem un ka par 20 % tiks palielināta enerģijas efektivitāte, mudina Eiropu uzsākt iniciatīvas, lai panāktu atjaunīgo enerģijas avotu izmantošanas pārliecinošu nostiprināšanos un energoefektīvu tehnoloģiju plašāku ieviešanu ilgākā laika posmā; uzskata, ka ir būtiski svarīgi, lai energotehnoloģiju stratēģiskajā plānā pilnībā tiktu ņemta vērā šī ilgtermiņa attīstība ar mērķi izmantot atjaunīgo enerģijas avotu tehnoloģiju un uzlabotu energoefektivitāti visās ekonomikas nozarēs;

21.   atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par to, ka 2008. gada pavasara Eiropadomei tiks iesniegts Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskais plāns, tomēr jautā, no kurienes tiks iegūti naudas līdzekļi šā stratēģiskā energotehnoloģiju plāna īstenošanai;

22.   aicina Komisiju atbalstīt sintētisko kurināmo tehnoloģiju, ņemot vērā tās potenciālu palielināt enerģijas piegāžu drošību un samazināt autotransporta nozares radītas emisijas ES;

23.   norāda, ka publiskajam finansējumam, kas paredzēts jauno energotehnoloģiju palaišanas atbalstam, jābūt pienācīgā apmērā, jāņem vērā to komerciālās dzīvotspējas līmenis, un tas jāpārstāj piešķirt vēlākais tad, kad jaunās tehnoloģijas, kuru atbalstam tas paredzēts, kļuvušas konkurētspējīgas;

24.   vērš uzmanību uz nepieciešamību, kā to uzsvērusi Padome, ka tiek izmantota visefektīvākā pieejamā tehnoloģija, kad tiek radīta jauna kapacitāte, tostarp plašāka kombinētā siltuma un enerģijas (CHP), komunālās apkures un dzesēšanas izmantošana;

25.   uzsver, ka tas būtu klimata pārmaiņu novēršanas interesēs panākt vismaz atbilstību Lisabonas programmas mērķiem un ierosināt, ka pasaules līmenī obligāts procentuālais īpatsvars no budžeta ieņēmumiem tiek paredzēts pētniecībai;

Fosilais kurināmais

26.   uzsver, ka fosilajam kurināmajam saglabājas svarīga nozīme ES energopiegāžu nodrošināšanā, kā arī dabasgāzes nozīmīgumu, kas ir fosilai kurināmais ar vismazāko oglekļa saturu;

27.   uzsver, ka fosilos enerģijas avotus izmantos elektroenerģijas ražošanai vēl ilgā laika posmā, kamēr galveno pieprasījumu varēs apmierināt, izmantojot atjaunīgos avotus;

28.   uzsver to ieguldījumu, ko var veikt apgādes drošumā, izmantojot pašu enerģijas resursus, īpaši lielos ogļu krājumus un neizmantotos ievērojamos naftas un gāzes krājumus dažās dalībvalstīs un Norvēģijā; ierosina, lai turpmāk enerģijas ražotnēs ievieš oglekļa piesaistes un uzglabāšanas tehnoloģiju, ja tas tehniski ir iespējams; uzskata, ka piemērojamiem tiesību aktu un administratīvajiem noteikumiem jābūt samērīgiem ar optimālajiem ražošanas apstākļiem;

29.   uzskata, ka jāpieliek lielākas pūles, lai samazinātu izmešus, kas rodas, ražojot elektroenerģiju no fosilā kurināmā, un jāpalielina tā efektivitāte, cita starpā, veicinot kombinētā siltuma un enerģijas attīstību; tomēr norāda, ka dažas Eiropas spēkstacijas jau pašreiz ir vienas no efektīvākajām pasaulē;

30.   aicina Komisiju veicināt ieguldījumus kombinētājā siltuma un elektroenerģijas ražošanā; norāda, ka ļoti efektīvas termoelektrocentrāles var būt divreiz efektīvākas nekā parastās ar oglēm kurināmās kondensācijas spēkstacijas;

31.   norāda, ka no apgādes drošības un izmaksu efektivitātes viedokļa nav īpaši lietderīgi, radot nepareizus tirgus stimulus, kavēt modernāko un efektīvāko ogļu spēkstaciju izveidošanu;

32.   aicina Komisiju nodrošināt, ka emisiju tirdzniecības sistēma nekavēs pašreizējo spēkstaciju aizstāšanu ar modernām spēkstacijām ‐ tostarp kodolspēkstacijām ‐, kuras mazāk ietekmē klimatu;

33.   aicina turpmāk uzlabot Kioto Protokola tīras attīstības mehānismu, lai varētu sasniegt tā mērķi un līdz ar to nodot efektīvas, tīras un atbilstīgas energotehnoloģijas jaunattīstības valstīm;

34.   aicina Komisiju, pārbaudot emisiju tirdzniecības sistēmas darbību, nodrošināt, ka pareizi tiek ņemtas vērā īpašās problēmas siltuma ražošanas tirgū, ko galvenokārt veido individuālie apkures katli, kurus kurina ar fosilo kurināmo un uz kuriem, ņemot vērā katlu nelielo izmēru, neattiecas emisiju tirdzniecības sistēma;

35.   aicina uzlabot esošo elektrostaciju, kuras darbina ar fosilo kurināmo, energoefektivitāti un ekoloģisko efektivitāti;

36.   norāda, ka oglekļa piesaistes un uzglabāšanas tehnoloģija ir saistīta ar elektrostaciju efektivitātes samazināšanos un ka tehniskie, vides un juridiskie jautājumi, kas saistīti ar CO2 uzglabāšanu, rada problēmas, kuras iespējams risināt tikai ar pētniecības un politisku iniciatīvu palīdzību; tomēr uzskata, ka ir svarīgi, lai oglekļa piesaistes un uzglabāšanas tehnoloģijas ierīces uzstāda ar fosilo kurināmo darbināmās spēkstacijās, cik ātri vien tas praktiski ir iespējams;

37.   ir pārliecināts, ka efektīvākais veids, kā nodrošināt izvairīšanos no siltumnīcefekta gāzu ietekmes uz klimata pārmaiņām, ir ātra un ievērojama šo gāzu ražošanas samazināšana; šajā sakarā oglekļa piesaistes un uzglabāšanas tehnoloģija ir tikai viens no instrumentiem, ko varētu izmantot, lai risinātu klimata pārmaiņu jautājumu;

38.   norāda, ka oglekļa piesaistes un uzglabāšanas tehnoloģija nav vienīgā izmantojamā iespēja attiecībā uz mazām spēkstacijām, kas ražo relatīvi nelielu enerģijas apjomu un pastāv galvenokārt piegāžu drošības dēļ;

39.   prasa saistībā ar oglekļa filtrēšanas un uzglabāšanas tehnoloģiju pētījumu veikšanu, lai mazinātu efektivitātes zudumus, veicinātu drošu CO2; uzglabāšanu un precizētu CO2 piesaistes ķīmisko un bioloģisko metodi;

40.   mudina pabeigt vispusīgu ģeoloģisku kartografēšanu, lai identificētu iespējamās un vispiemērotākās izgāztuvju vietas drošai CO2 uzglabāšanai;

41.   uzsver, ka, tā kā oglekļa piesaiste un uzglabāšana daļēji balstās uz pārbaudītiem un apstiprinātiem tehnoloģiskiem komponentiem, to pamatā nav vispārējs plāns, kas sevi pierādījis rūpnieciskā mērogā;

42.   uzsver pietiekamas informācijas trūkumu par uzglabāšanas blakus iedarbību uz ģeoloģiskajām slāņkopām,

43.   norāda, ka ir nelietderīgi noteikt obligātas prasības par elektroenerģijas ražošanu bez CO2 emisijas visās spēkstacijās, jo ES emisiju tirdzniecības sistēma veicinās oglekļa piesaistes un uzglabāšanas ieviešanu, kamēr šī tehnoloģija nav izstrādāta un gatava lietošanai; tomēr mudina uzņēmumus paturēt prātā koncepciju par gatavību oglekļa piesaistei, kad tiek veidotas jaunas spēkstacijas, kas darbināmas ar fosilo kurināmo;

44.   aicina Komisiju steidzami iesniegt priekšlikumu tiesību aktam par oglekļa piesaisti un uzglabāšanu, lai risinātu juridiskos jautājumus, kas saistīti ar CO2 uzglabāšanu un transportēšanu, un tādējādi izveidot pamatu to ieguldījumu drošībai, kas saistīti ar šādiem projektiem;

45.   aicina Komisiju novērtēt oglekļa piesaistes un glabāšanas iespējamos riskus un noteikt prasības attiecībā uz tās darbības licencēšanu un atbilstošu identificēto risku un ietekmes pārvaldību;

46.   uzsver, ka, pētot iespējas par ģeoloģisku uzglabāšanu, kas veido daļu no oglekļa piesaistes un uzglabāšanas tehnoloģijas, tiek garantēts, ka CO2 tiks uzglabāts droši un ilgstoši vietās, kurās netiek pieļauta oglekļa atpakaļnoplūde atmosfērā tūkstošiem gadu ilgi;

47.   uzskata, ka demonstrējumu projekti, kas saistīti "tīro ogļu" tehnoloģijām, jāievieš vēsturiski tradicionālas ogļu ieguves teritorijās , kas pārcietušas pārveides plānu ietekmi un ko skārusi finansējuma apjoma samazināšana pašreizēja finanšu plāna (2007. g. –2013. g.) izstrādāšanas rezultātā;

48.   aicina Komisiju iespējami īsā laikā noteikt skaidras politiskas pamatnostādnes attiecībā uz turpmāku oglekļa piesaistes un uzglabāšanas tehnoloģijas pētniecības veicināšanu, izpētīt veidus, kādos oglekļa piesaiste un uzglabāšana var tikt izmantota saistībā ar komerciālu elektroenerģijas ražošanu, un iesniegt priekšlikumus, lai novērstu pretrunas starp oglekļa piesaistes un uzglabāšanas procedūru piemērošanu un emisiju tirdzniecības sistēmu, vienlaicīgi nodrošinot, ka šīs pamatnostādnes un priekšlikumi netraucē atjaunīgo enerģiju attīstību vai centienus palielināt enerģijas efektivitāti;

49.   uzsver, cik svarīgi ir informēt iedzīvotājus teritorijās, kurās ir ogļu spēkstacijas, par tām raksturīgo kaitīgo iedarbību, un uzsver, cik vērtīgi ir publicēt pašreizējo elektrostaciju modernizācijas plānus un samazināt to ietekmi uz vidi;

50.   atzīst, ka tehnoloģiskās attīstības pašreizējā posmā ir aprēķināts, ka elektroenerģija, kas iegūta, izmantojot CCS risinājumus, būs tikpat dārga kā elektroenerģija, kas iegūta no atjaunojamiem enerģijas avotiem;

51.   uzsver ciešākas sadarbības nozīmi starp Komisiju un privāto sektoru, lai "tīro ogļu" tehnoloģiju varētu praktiski īstenot;

52.   uzsver, lai arī CCS pētniecībai un attīstībai ir vajadzīgs lielāks finansējums, to nedrīkst piešķirt uz atjaunojamās enerģijas pētniecībai un attīstībai piešķirtā finansējuma rēķina;

53.   mudina Komisiju un dalībvalstis uzsākt informācijas kampaņas par oglekļa piesaistes un uzglabāšanas tehnoloģijām, iesaistot ieinteresētās aprindas un politiķus;

54.   brīdina nenonākt vienpusējā atkarībā no konkrētiem piegādātājiem vai piegādes veidiem attiecībā uz gāzi un uzsver sašķidrinātās dabas gāzes nozīmi attiecībā uz gāzes importa diversificēšanu;

55.   mudina Komisiju īstenot plašākus ģeogrāfiskus pētījumus ar mērķi atrast jaunus fosilā kurināmā krājumus ES dalībvalstu teritorijā;

56.   izsaka nožēlu, ka Komisija tās sagatavotajā enerģētikas paketē nav precīzāk izklāstījusi par energoapgādes ar naftu drošību un aicina to iesniegt paziņojumu par šo jautājumu;

57.   norāda, ka fosilais kurināmais ir nozīmīgs substrāts, kas varētu būt par pamatu ūdeņraža ražošanai lielā apjomā gan kā enerģijas nesējs, gan kā kurināmais;

58.   pauž bažas par plašo ar akmeņoglēm darbināmo spēkstaciju celtniecību Ķīnā un Indijā (uz kurām kā jaunattīstības valstīm neattiecas Kioto Protokola saistības), uzsverot, ka ir paredzams, ka 2007. gadā Ķīna CO2emisiju apjoma ziņā pārspēs ASV; tomēr atzīmē, ka Ķīna un Indija cenšas dažādot savus enerģijas avotus; uzsver ES videi draudzīgo energotehnoloģiju eksporta potenciālu; uzsver, ka ES, lai veicinātu oglekļa emisiju samazināšanu, vienlaikus nodrošinot ekonomisko izaugsmi, ieguldījumu veikšanā jaunattīstības valstu infrastruktūrā par prioritāti ir jāizvirza videi draudzīgas energotehnoloģijas, ko papildina resursu palielināšana;

59.   atbalsta Komisijas sadarbību ar Ķīnu, īpaši 2005. gadā noslēgto ES un Ķīnas partnerību klimata pārmaiņu jomā un tai sekojošo 2006. gada Saprašanās memorandu par sadarbību zema līmeņa emisiju elektroenerģijas ieguves tehnoloģiju jomā, kam vajadzētu veicināt videi draudzīgu energotehnoloģiju izstrādi; aicina Komisiju sadarboties ar Ķīnu, lai izveidotu videi draudzīgu energotehnoloģiju sekmēšanas stratēģiju un noteiktu svarīgākos pasākumus un starpposma mērķus šo tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai šajā valstī; mudina Komisiju nodibināt līdzīgas attiecības ar citām jaunajām tirgus ekonomikas valstīm, jo īpaši tādām kā Indija un Brazīlija, kurām arī var būt pieejami lieli ogļu krājumi;

60.   atzīmē Starptautiskās Enerģētikas aģentūras 2005. gada pētījuma atzinumus, kuros konstatēts, ka ieviest dažas tehnoloģijas valstīs, kas nav pievienojušās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai, varētu izrādīties finansiāli daudz izdevīgāk un varētu būt īpaši nozīmīgi vietās, kur pastāv būtiskas atšķirības starp valsts ģeoloģisko situāciju un dabas resursiem; uzskata, ka šādos gadījumos valstis varētu apsvērt finansiāla atbalsta piešķiršanu jaunattīstības valstīm, lai palīdzētu tām sasniegt to tehnoloģiju ieviešanas mērķus; uzsver, ka tāpēc spēja nodot tehnoloģiju ieviešanas līdzekļus citām valstīm uzlabotu efektivitāti, nodrošinot to, ka tehnoloģiju ieviešana notiek tur, kur var panākt vislielāko izmaksu lietderību;

61.   aicina Komisiju atbalstīt Pasaules Bankas un reģionālās attīstības banku centienus izveidot ieguldījumu sistēmu enerģētikas jomā, risinot izmaksu un riska jautājumus, kā arī mēģinot novērst institucionālus un ar informācijas trūkumu saistītus šķēršļus tādu valsts un privātā sektora attiecību sekmēšanai, ar kuru palīdzību sniedz atbalstu zema oglekļa satura un bezoglekļa tehnoloģiju izmantošanai; aicina Komisiju izvērtēt dažādus mehānismus, kas izveidoti, lai nodrošinātu sadarbību pētniecības un attīstības jomā, un citus tehnoloģiju nodošanas mērķus, piemēram, Āzijas un Klusā okeāna valstu partnerību par tīru attīstību un klimatu un Vadošo forumu oglekļa atdalīšanas jautājumos; aicina Komisiju izstrādāt starptautiskās finansēšanas, informācijas apmaiņas un pētniecības un attīstības mehānismu novērtēšanas kritērijus, ņemot vērā to, ka tie var ilgtermiņā veicināt zema oglekļa satura un bezoglekļa tehnoloģiju attīstību;

62.   prasa Komisijai novērtēt enerģētikas politikas priekšlikumu teritoriālo ietekmi un iesniegt dalībvalstīm šā novērtējuma secinājumus;

63.   ņemot vērā situācijas steidzamību, aicina nekavējoties palielināt atbalstu jaunattīstības valstīm attiecībā uz "tīro ogļu" tehnoloģiju izmantošanu, kas ir pierādīta kā dzīvotspējīga un efektīva;

64.   atbalsta tādu tehnoloģiju un projektu veicināšanu, kas uzlabo energoefektivitāti un energoapgādes drošību jaunattīstības valstīs un kas ir pielāgoti īpaši šo valstu vajadzībām un apstākļiem, piemēram, apmācot cilvēkus ražot pašiem savas energoefektīvas iekārtas, jo tas var palīdzēt gan izveidot jaunas darba vietas, gan vērsties pret turpmāku pārtuksnešošanos un klimata pārmaiņām, kā arī var uzlabot veselību;

Kodolenerģija

65.   atzinīgi vērtē kodolenerģētikas paraugprojektu, ar kuru ir radīts pamats visaptverošam izklāstam, kādas iespējas Eiropā rada kodolenerģija;

66.   uzsver, ka kodolenerģija ir neaizstājama, lai apmierinātu enerģijas pamatpieprasījumu Eiropā vidējā termiņā;

67.   atbalsta Eiropadomes priekšlikumu organizēt diskusiju bez jebkādiem aizspriedumiem par kodolenerģijas iespējām un ar to saistīto risku;

68.   norāda, ka pašreizējais kodolenerģijas pētīšanas finansējums pārāk tiek koncentrēts uz tehnoloģijām, kas saistītas ar drošības jomu;

69.   atzīst, ka kodolenerģijai 15 dalībvalstīs no 27 ir ievērojama nozīme apgādē ar elektroenerģiju, nodrošinot trešdaļu no ES elektroapgādes;

70.   norāda, ka kodolenerģijas ražošana ES vairākus desmitus gadu ir attīstījusies rūpnieciski lielos apjomos, nepārtraukti uzlabojot uzticamības un drošības pakāpi;

71.   atzīmē, ka no Eiropas Savienības valstīm Somijā, Francijā, Bulgārijā, Rumānijā, Slovākijā, Lietuvā (sadarbojoties ar Latviju un Igauniju), Apvienotajā Karalistē, Polijā un Čehijā tiek celtas jaunas kodolspēkstacijas, plānots tās celt vai tiek pētīta šāda iespēja;

72.  Norāda, ka kodolenerģija Eiropā pašreiz ir lielākais enerģijas avots ar nelielu oglekļa saturu un uzsver tās iespējamo nozīmi klimata pārmaiņu apkarošanā;

73.   norāda uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) 3. ziņojumu, kurā kodolenerģija ir minēta kā klimata pārmaiņu samazināšanas iespēja;

74.   norāda, ka lēmums par ikvienas dalībvalsts izšķiršanos par vai pret kodolenerģijas izmantošanu paliek tās ekskluzīvā kompetencē, bet tas var ietekmēt elektroenerģijas cenu tendences citās dalībvalstīs;

75.   aicina Komisiju ierosināt pasākumus, kas paredzēti, lai ES saglabātu augsta līmeņa prasmes, kas vajadzīgas, ja kodolenerģijas izvēle jāsaglabā kā viena no īstenojamām;

76.   norāda, ka īstermiņa un vidēja termiņa lēmumi par kodolenerģijas izmantošanu arī tieši ietekmēs mērķus klimata jomā, ko ES varētu noteikt tuvu realitātei; norāda, ka, atsakoties no kodolenerģijas izmantošanas, nav iespējama mērķu sasniegšana, kas noteikti attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu un klimata pārmaiņu novēršanu;

77.   atgādina, ka dalībvalstis, kas izmanto kodolenerģiju, ir apņēmušās ievērot starptautiski spēkā esošus drošības un neizplatīšanas standartus un šajā sakarā atzīst Euratom līguma īpašo nozīmi;

78.   atzinīgi vērtē augsta līmeņa grupas izveidošanu kodoldrošības un atkritumu pārvaldības jautājumos, kas ir svarīga ieinteresēto personu platforma ceļa kartes apspriešanai par ieguldījumiem kodolenerģētikā, kas veicinās pārredzamu, pienācīgi organizētu un līdzsvarotu dialogu par visiem jautājumiem, kas saistīti ar šādas enerģijas izmantošanu un tās ražotņu izvietošanu;

79.   atzinīgi vērtē Komisijas aicinājumu Eiropas Savienībā obligāti ieviest kopējus kodoldrošības robežlīmeņus; šajā sakarā prasa, lai, pamatojoties uz paraugprakses salīdzinošu vērtējumu, šie robežlīmeņi atspoguļotu augstākos iespējamos drošības standartus;

80.   uzsver ilgtspējīgas kodolenerģijas tehnoloģijas platformas, kas uzsākta 2007. gada septembrī nozīmīgumu, veidojot Eiropas stratēģiskās pētniecības programmu kodoldalīšanas jomā;

81.   uzsver, ka atklātās urāna atradnes visā pasaulē varēs nodrošināt pieprasījumu pēc urāna vairāk nekā 200 gadu un ka šīs atradnes ļauj turpmāk radīt iespējas izkliedēt energoapgādes drošības politisko risku vai izlīdzinājumu starp risku, cenu un atrašanās vietas iespējām attiecībā uz kodoldegvielas avotiem;

82.   uzsver, ka izmaiņas, kas paredzētas sakarā ar Generation IV starptautisko forumu, kura loceklis ir Eiropas Savienības Kodolenerģijas Kopiena, liecina, ka kodolenerģijai var būt ilgstoša nākotne, plaši izmantojot resursus, kas paplašinās iespējamo kodolenerģijas izmantošanas laika posmu tūkstošiem gadu un ļoti ievērojami samazinās to atkritumu apjomu un radioaktivitāti, kuru ražošana ir neizbēgama;

83.   uzsver Komisijas izteikumus par kodolenerģijas konkurētspēju un norāda, ka ES finanšu līdzekļi saistībā ar Euratom Septīto Pētniecības pamatprogrammu galvenokārt jāizmanto pētniecībai drošības un kodolsintēzes jomā; norāda, ka, lai panāktu vislabāko atbilstību ES stratēģijas kritērijiem, Kopienas centieni jāapvieno ar pētniecību, kuras mērķis ir izstrādāt jaunas paaudzes noturīgu kodolenerģijas tehnoloģiju;

84.   norāda, kodolenerģijas ražošanu ne visai ietekmēs urāna cenu svārstības, jo šā kurināmā cenas ļoti maz ietekmē elektrības cenu;

85.   uzsver stabila juridiskā un politiskā regulējuma nepieciešamību, ņemot vēra ilgtermiņa ieguldījumus;

86.   norāda uz 2006. gadā īstenoto Eirobarometra aptauju, saskaņā ar kuru labas iedzīvotāju zināšanas lielā mērā ietekmē viņu attieksmi attiecībā uz kodolenerģiju; tādēļ uzsver, cik svarīgs ir atklāts sabiedrības dialogs par kodolenerģiju visās dalībvalstīs, lai veicinātu sabiedrības informētību par kodolenerģijas pozitīvo un negatīvo ietekmi, pirms tiek pieņemti jebkādi politiski lēmumi;

87.   aicina Komisiju un dalībvalstis beidzot panākt progresu jautājumā par galīgu ieglabāšanu, lai izbeigtu atkritumu pagaidu uzglabāšanu tuvu zemes virsmai;

88.   atgādina, ka Generation IV reaktori ir paredzēti, lai uzlabotu degvielas efektīvu izmantošanu un samazinātu atkritumu daudzumu; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis koncentrēties uz pietiekami strukturālu materiālu izstrādāšanu un kodolkurināmā izmantošanas optimizēšanu, kā arī to projektu atbalstīšanu, kuru mērķis ir Generation IV ģeneratoru prototipu izstrādāšana;

89.   atzīmē, ka kodolenerģijas izmantošana var radīt sinerģiju ar atjaunīgajiem enerģijas veidiem, nodrošinot sākotnējas metodes efektīvai un lētai ūdeņraža vai biodegvielas ražošanai;

90.   atgādina, ka visā pasaulē tiek plānotas un būvētas daudzas kodolspēkstacijas un ka būtiska nozīme ir tam, lai Eiropas uzņēmumi piedalītos to celtniecībā gan no rūpnieciskās stratēģijas viedokļa, gan tādēļ, lai nodrošinātu iespējami visstingrākos drošības principus visā pasaulē;

91.   visbeidzot norāda, kāda nozīme ir Euratom aizdevumiem, un aicina dalībvalstis arī turpmāk padarīt iespējamu šā instrumenta izmantošanu;

o
o   o

92.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0181. (2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0603. (3) OV C 298 E, 8.12.2006., 273. lpp. (4) OV C 292 E, 1.12.2006., 112. lpp. (5) OV L 283, 27.10.2001., 33. lpp.