Eiropas Parlaments,

-   ņemot vērā der Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam "Nodokļu un muitas politikas ieguldījums Lisabonas stratēģijā" (COM(2005)0532),

-   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai "Dalībvalstu tiešo nodokļu sistēmu koordinēšana iekšējā tirgū" (COM(2006)0823),

-   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai "Aplikšana ar nodokļiem izceļojot un nepieciešamība koordinēt dalībvalstu nodokļu politiku" (COM(2006)0825),

-   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai "Par efektīvāku P&A nodokļu atvieglojumu piemērošanu" (COM(2006)0728),

-   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai "Kopienas Lisabonas programmas īstenošana ‐ līdzšinējie sasniegumi un turpmāk veicamie pasākumi kopējās konsolidētās uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes (KKUINB) izveidē" (COM(2006)0157),

-   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai "Nodokļu režīms attiecībā uz zaudējumiem pārrobežu situācijās" (COM(2006)0824),

-   ņemot vērā tā 2004. gada 10. marta nostāju par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar kuru groza 1990. gada 23. jūlija Direktīvu 90/434/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro dažādu dalībvalstu uzņēmējsabiedrību apvienošanai, sadalīšanai, to aktīvu pārvešanai un akciju maiņai(1),

-   ņemot vērā 2005. gada 13. decembra Eiropas Parlamenta rezolūciju par uzņēmumu un nodokļu sistēmu Eiropas Savienībā: kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze(2),

-   ņemot verā tā 2007. gada 29. marta rezolūciju par Eiropas Savienības pašu resursiem(3),

-   ņemot vērā Ekonomikas un finanšu ministru (Ecofin) padomes 2004. gada 10. un 11. septembra un 2006. gada 7. un 8. aprīļa neoficiālās sanāksmes,

-   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai "Mazo un vidējo uzņēmumu nodokļu šķēršļu pārvarēšana iekšējā tirgū ‐ mītnes valsts nodokļa iespējamās izmēģinājuma programmas izklāsts" (COM(2005)0702),

-   ņemot vērā Komisijas Eiropas nodokļu pārskatu (SEC(2004)1128),

-   ņemot vērā prezidentūras secinājumus pēc 2000. gada 23. un 24. marta Lisabonas Eiropadomes, 2001. gada 23. un 24. marta Stokholmas Eiropadomes prezidentūras secinājumus, 2002. gada 15. un 16. marta Barselonas Eiropadomes prezidentūras secinājumus un 2005. gada 22. un 23. marta, 2005. gada 15. un 16. decembra un 2006. gada 23. un 24. marta Briseles Eiropadomes prezidentūras secinājumus,

-   ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) ziņojumu par kaitniecisku nodokļu konkurenci: Jauns globāls jautājums, 1998. gads,

-   ņemot vērā Komisijas 2006. gada ziņojumu par nodokļu struktūrām Eiropas Savienībā,

-   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

-   ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A6-0391/2007),

A.   tā kā valstu nodokļu sistēmās arvien vairāk ir jāņem vērā ekonomikas globalizācija, un vajadzība uzkrāt cilvēku kapitālu zināšanu sabiedrībā;

B.   tā kā 27 dažādu nodokļu sistēmu pastāvēšana ES kavē iekšējā tirgus netraucētu darbību, rada nozīmīgas papildu izmaksas pārrobežu tirdzniecībai un uzņēmējdarbībai vadības un atbilstības nodrošināšanas ziņā, apgrūtina uzņēmumu pārstrukturēšanu, padara ES uzņēmumus mazāk konkurētspējīgus pasaules līmenī un ir iemesls nodokļu dubultai uzlikšanai;

C.   tā kā Eiropas Parlamenta 2007. gada 29. marta rezolūcijā par Eiropas Savienības pašu resursu nākotni ir uzsvērts, ka Eiropas Savienības turpmākas pašu resursu sistēmas pamatā jābūt pilnīgai dalībvalstu fiskālās neatkarības un fiskālās neitralitātes principu ievērošanai, vienlaikus kā iespējamu ilgtermiņa risinājumu Eiropas Savienības pašu resursu nākotnei minot Kopienas nodokļa vai jaunu valsts nodokļu uzlikšanu par labu tieši Eiropas Savienībai;

D.   tā kā nodokļu konkurence ES ir veicinājusi un joprojām veicina ekonomikas izaugsmi visā Eiropas Savienībā, radot dinamisku uzņēmējdarbības vidi, taču atbilstīga nodokļu koordinācija ES mērogā, necenšoties saskaņot nodokļu likmes, var padarīt nodokļu konkurences priekšrocības vēl pieejamākas uzņēmumiem, to darbiniekiem un patērētājiem;

E.   tā kā Eiropas Savienībā ir dažas valstis, kurās nodokļu ieņēmumi no kapitāla ir palielinājušies, pateicoties apjomīgākai vispārējai ekonomikas izaugsmei un jo īpaši tam, ka sākuši darboties daudzi jauni uzņēmumi un ir ievērojami palielinājusies šo uzņēmumu peļņa, pretstatā tām valstīm, kurās ieņēmumu apjoms ir samazinājies lēnākas izaugsmes dēļ;

F.   tā kā kopējais nodokļu iekasēšanas apjoms dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgs, veidojot no 28,4 % līdz 50,5 % no iekšzemes kopprodukta, kas ļauj secināt, ka pastāv dažāds ietekmes līmenis uz ekonomiku;

G.   tā kā, ņemot vērā pētniecības un izstrādes ietekmi uz izaugsmi un nodarbinātību, ir jāizvērtē nodokļu atvieglojumu efektīvāks lietojums pētniecības un izstrādes jomā;

H.   tā kā Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanai ir nepieciešama dalībvalstu nodokļu politikas lielāka koordinācija; tā kā Eiropai ir jāveido atšķirīga ekonomikas un sociālā sistēma, kas kultūras mantojuma daudzveidības un intelektuālā kapitāla sniegtās konkurences priekšrocības pārveido par jauninājumu veicinātu ražīguma pieaugumu;

I.   tā kā pašreizējai nodokļu sistēmu sadrumstalotībai raksturīgās nepilnības ļauj izvairīties no nodokļu maksāšanas; tā kā krāpšanas un nodokļu nemaksāšanas dēļ zaudētie nodokļu ieņēmumi tiek lēsti EUR 200 līdz 250 miljardu apmērā tikai attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli (PVN) vien;

J.   tā kā precīzs nodokļu sloga mērs ir nodokļu efektīvā likme, kuru veido nominālā nodokļu likme un nodokļu bāze;

K.   tā kā enerģijas nodokļu uzlikšana ir noderīgs līdzeklis gan "piesārņotājs maksā" principa piemērošanai, gan piesārņojuma samazināšanai tā rašanās vietā; tā kā ir steidzami jāmeklē risinājumi arvien pieaugošajai satiksmes ietekmei uz vidi, lai apturētu klimata pārmaiņas;

L.   tā kā enerģijas nodokļu sistēma un ES Emisiju tirdzniecības sistēma ir divi nozīmīgi ekonomiski līdzekļi, ko pašlaik pielieto, lai risinātu enerģijas patēriņa un CO2 emisiju radītās problēmas;

Nodokļu politikas ieguldījums Lisabonas stratēģijā

1.   atgādina, ka ar nodokļu politiku saistīti lēmumi, piemēram, par nodokļu atvieglojumu piešķiršanu uzņēmumiem, ir galvenais instruments attīstībai un jaunu darbavietu radīšanai, kā arī tam, lai palielinātu ieguldījumus pētniecībā un izstrādē un veicinātu vidi saudzējošu tehnoloģiju izmantošanu; tomēr uzsver ‐ lai nodrošinātu nodokļu politikas būtisku ieguldījumu Lisabonas stratēģijā, ir pastāvīgi jāuzrauga uzņēmumiem piešķirto nodokļu atvieglojumu rezultātā gūto ieņēmumu sadale, šādi garantējot, ka papildu ieņēmumus faktiski izmanto jauninājumos un energoefektīvā tehnoloģijā;

2.   konstatē, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa likmēm gan Eiropas Savienībā, gan citās ESAO valstīs ir tendence samazināties, kas liecina par augošu konkurenci pasaules mērogā, strukturālām pārmaiņām un attīstību finanšu tirgos, taču uzsver, ka kopējais uzlikto nodokļu apjoms Eiropā joprojām ir lielāks nekā citās ESAO valstīs; vērš uzmanību arī uz to, ka valsts ieņēmumi kopumā ir palielinājušies, lai gan ir samazinājušās spēkā esošās uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes; konstatē, ka ir nepieciešama saskaņota nodokļu pamatsistēma, tai skaitā uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma, kas ir labvēlīga uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), un paredzēta, lai atjaunotu izaugsmi un radītu nodarbinātības iespējas;

3.   uzskata, ka ir jāveido valsts finanšu politikas vide, kas labvēlīga ekonomikas izaugsmei un nodarbinātībai, un jāveicina veselīga nodokļu konkurence Eiropas Savienībā, lai nodokļu slogs vienmērīgi gultos uz nodarbinātajiem un patērētājiem, uzņēmumiem un tiem, kuri gūst ienākumus no kapitāla; norāda, ka Eiropas Savienībai ir jāveicina nodokļu sistēma, kas veicinātu jaunu uzņēmumu veidošanos un tehnoloģiju attīstību;

4.   uzsver, ka kopumā dalībvalstu nodokļu sistēmās pārāk plaši tiek piemērotas salīdzinoši augstas likmes zemiem apliekamajiem ienākumiem, šādi neveicinot vēlmi uzņemties risku un sākt uzņēmējdarbību;

5.   uzskata, ka ir iespējama konkurētspējīga nodokļu sistēma, kas nesamazina valsts līdzekļus, par ko liecina stāvoklis tajās Eiropas valstīs, kurām pēdējos desmit gados ir izdevies palielināt nodokļu ieņēmumus, samazinot nodokļus un vienlaikus paplašinot nodokļu bāzi, kā arī kontrolējot izdevumus, šādi samazinot budžeta deficītu;

6.   atzinīgi vērtē Komisijas nodomu izstrādāt risinājumus problēmām, kas saistītas ar iekšējo cenu noteikšanas noteikumiem Eiropas Savienībā;

7.   atzinīgi vērtē Komisijas ierosināto izmēģinājuma projektu, ar ko principu par nodokļa uzlikšanu mītnes zemē paredz piemērot MVU maksātam uzņēmumu ienākuma nodoklim;

8.   apzinās grūtības, ar kurām saskaras MVU gan Eiropas Savienībā, gan citās ESAO valstīs, finansējot projektus, un atbalsta nodokļu atvieglojumu piešķiršanu, lai mudinātu MVU biežāk izmantot starpnieku finansēšanas mehānismus, inter alia, ieguldījumus uzņēmumu pamatkapitālā un uzņēmējdarbības mecenātu organizācijas;

9.   vērš uzmanību uz valsts ieņēmumu deficītu, ko ES rada nodokļu krāpšana, un aicina Komisiju un dalībvalstis īstenot turpmākus pasākumus cīņai pret nodokļu krāpšanu;

10.   uzskata ‐ lai efektīvi cīnītos pret nodokļu nemaksāšanu un nodokļu krāpšanu, ir radikāli jāmaina nodokļu pakalpojumu sniegšanas veids, pamatojoties uz mūsdienīgiem organizācijas un pareizas pārvaldības principiem, un uzsver, ka Komisijai vajadzētu īstenot nozīmīgas iniciatīvas, atbalstot Kopienas līmeņa koordināciju šajā jomā;

11.   uzskata, ka ir jāsaglabā PVN atvieglojumi pilnībā vai daļēji valstij piederošiem uzņēmumiem, kuri darbojas sabiedrības interesēs; uzskata, ka ir jāizveido vienots informācijas centrs, lai palīdzētu uzņēmumiem pildīt PVN saistības visā ES teritorijā;

12.   aicina dalībvalstis gādāt par fiskālā sloga taisnīgāku sadali, arī labāk strukturējot budžeta izdevumu daļu un precīzāk nosakot tā izmantošanas mērķus;

13.   kritizē tendenci paaugstināt PVN likmi ES, jo tas darbojas regresīvi un samazina patērētāju pieprasījumu; uzsver ‐ dažu ES dalībvalstu pieredze ir apliecinājusi, ka lielāki ieņēmumi tiek gūti, paplašinot nodokļu bāzi situācijā, kad, pateicoties nodarbinātības pieaugumam, pieaug patēriņš un kad pastāv priekšnoteikumi nelikumīgas saimnieciskās darbības noregulēšanai, kas ir process, kuram kaitētu PVN likmju pieaugums;

14.   atkārtoti pauž atbalstu zemāku PVN likmju kā PVN sistēmas strukturāla elementa eksperimentālai piemērošanai darbietilpīgiem pakalpojumiem, ļaujot dalībvalstīm elastīgi piemērot šādas likmes tiešu pakalpojumu nozarēs, kas ir galvenokārt vietēji pakalpojumi un nekropļo pārrobežu konkurenci;

15.   atbalsta Komisijas centienus vērst nodokļu politiku uz drosmīgākiem mērķiem vides jomā; uzskata, ka šāda rīcība var veicināt vides tehnoloģiju plašāku izpēti un piemērošanu, tādējādi attīstot ES konkurētspējas potenciālu šajā jomā; tomēr uzsver, ka jāveic pasākumi, lai novērtu arvien lielāku slogu trūcīgākām mājsaimniecībām;

16.   konstatē, ka ir nepieciešama pilnīgi jauna pieeja akcīzes nodokļa politikas ziņā; uzsver, ka ir jāatsakās no politikas, kas vērsta uz minimālās nodokļa likmes noteikšanu ES līmenī, un ka tā vietā ir jāpieņem vispārējs rīcības kodekss, lai mudinātu dalībvalstis ciešāk tuvināt to ārkārtīgi dažādās akcīzes nodokļa likmes;

17.   uzskata, ka nodokļu politikai ir jāsekmē iekšējo izmaksu internalizācija rūpniecībā; tomēr uzskata, ka ir saprātīgi saglabāt vai ieviest nodokļu vai cita veida atbalstu, lai veicinātu enerģijas avotu izmantošanu;

18.   uzskata, ka degvielai uzlikto nodokļu pieaugums labvēlīgi ietekmēs vidi, ja būs pieejami ekonomiski un izdevīgi sabiedriskā transporta līdzekļi;

19.   uzskata, ka valstīm, kurām jānodrošina straujāka ekonomiskā izaugsme, ir augstākas ārējās izmaksas, par ko tās nedrīkst sodīt;

20.   uzsver nepieciešamību arī turpmāk samazināt nodokļus nodarbinātajiem, kas ir labākais veids, lai sasniegtu vienu no Lisabonas stratēģijas mērķiem ‐ 70 % lielu nodarbinātības līmeni;

21.   uzskata, ka vienotā tirgus izveides nolūkā ir svarīgi vienkāršot muitas tiesību aktus un racionalizēt muitas procedūras, lai samazinātu administratīvās izmaksas uzņēmumiem, kuri veic pārrobežu darījumus, vienkāršojot uzņēmumu pārrobežu atbilstības saistības; atbalsta virzību uz vienkāršotu PVN iekasēšanas sistēmu pārrobežu tirdzniecībā ES, piemēram, īstenojot apgrieztu maksāšanas kārtību;

Kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze

22.   atbalsta Komisijas centienus izveidot ES uzņēmumu vienoto kopīgo konsolidēto ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB); atzīmē, ka KKUNIB nodrošinās lielāku pārredzamību, ļaujot uzņēmumiem darboties saskaņā ar vieniem un tiem pašiem noteikumiem gan pašu valstī, gan ārvalstīs, palielinās pārrobežu tirdzniecības un ieguldījumu apjomu, turklāt būtiski samazinās administratīvās izmaksas, kā arī nodokļu nemaksāšanas un krāpšanas iespējas; uzskata, ka ir jāievieš īpaši pasākumi, piemēram, noteikumi par nodokļa uzlikšanu mītnes valstī, kas izstrādāti, lai samazinātu ar nodokļu atbilstību saistītās izmaksas MVU;

23.   atzīmē, ka KKUINB ir tāda politika, kuru var īstenot arī ar līgumos paredzēto ciešāko sadarbību;

24.   atgādina, ka KKUINB paredzēs kopīgus noteikumus attiecībā uz nodokļu bāzi un nekādi neskars dalībvalstu brīvību arī turpmāk noteikt pašām savas nodokļu likmes;

25.   atzinīgi vērtē Komisijas ieceri sākt KKUINB piemērošanu pat ciešākas sadarbības kontekstā; tomēr norāda, ka šis ir otrais labākais risinājums, jo, nepastāvot vispārējai ES mēroga sistēmai, var daļēji mazināties pārredzamības un zemāku administratīvo izmaksu sniegtās priekšrocības;

26.   atzinīgi vērtē Komisijas ieceri, ka jaunajai nodokļu bāzei jābūt vienotai, tai jāvienkāršo stāvoklis, un, definējot kopēju standartu sistēmu, iesaka veidot mehānismu nodokļu ieņēmumu sadalei starp attiecīgajām dalībvalstīm; turklāt uzskata, ka patiesi kopējas vienotas nodokļu bāzes izveidei ir svarīgi izveidot arī salīdzināmus vai, labākajā gadījumā, kopīgus reģistrācijas dokumentus pārrobežu saimnieciskajai darbībai;

27.   atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu "Par efektīvāku P&A nodokļu atvieglojumu piemērošanu" un uzsver, ka ir jānodrošina paraugprakses apmaiņa un maksimāli jāprecizē šādu iniciatīvu saderība ar Kopienas tiesību aktiem;

28.   uzsver, ka vides nodokļu uzlikšana ir elastīgs politikas instruments, lai sasniegtu piesārņojuma apjomam noteikto mērķi, rosinātu tehnoloģiju attīstību un vēl vairāk samazinātu piesārņojošo vielu emisijas;

29.   mudina Komisiju risināt grāmatvedības konsolidācijas, nodokļu uzlikšanas un nodokļu administrācijas jautājumus attiecībā uz lielām uzņēmumu grupām, kas veic pārrobežu darbību;

Par efektīvāku nodokļu atvieglojumu piemērošanu pētniecībai un izstrādei

30.   uzskata, ka nodokļu atvieglojumiem pētniecības un izstrādes veicināšanai ir ļoti svarīga nozīme, lai sasniegtu Lisabonas stratēģijas mērķus, piemēram, lai palielinātu ar pētniecību un izstrādi saistītos izdevumus Eiropā, jo īpaši sekmējot pētniecību un izstrādi MVU; uzskata, ka nodokļu atvieglojumus pētniecības un izstrādes veicināšanai nedrīkst izmantot kā netiešas subsīdijas valsts uzņēmumiem;

31.   pauž pārliecību, ka nodokļu politika ir jāizstrādā tā, lai rosinātu uz ražīgumu balstītu izaugsmi visās tautsaimniecības nozarēs, ļaujot nodokļu maksātājam vai nu ieturēt, vai pieprasīt samazināt nodokļu aprēķinu par izdevumiem pētniecībai un izstrādei;

32.   uzskata, ka dalībvalstu krasi atšķirīgais tehnoloģiju attīstības līmenis nozīmē atšķirīgu nodokļu politiku un ka Kopienas līmenī ir jārīkojas vienīgi tad, ja atsevišķas dalībvalsts rīcība nespēj nodrošināt efektīvu risinājumu; pauž viedokli, ka, veicinot labu praksi nodokļu atvieglojumu izveidei pētniecības un izstrādes vajadzībām un labāk koordinējot nodokļu politiku, dalībvalstīm izdotos vieglāk sasniegt Lisabonas stratēģijas mērķus;

Rezidences maiņas nodoklis

33.   mudina Komisiju pieņemt aktīvāku stratēģiju attiecībā uz ārzonu finanšu centriem;

34.   atbalsta Komisijas viedokli, ka, pārceļot aktīvus uz trešo valsti, administratīvas sadarbības trūkuma dēļ ir attaisnojama tūlītēja nodokļu iekasēšana rezidences maiņas brīdī;

Nodokļu režīms attiecībā uz zaudējumiem pārrobežu situācijās

35.   konstatē, ka Eiropas Kopienu Tiesā bieži tiek celtas prasības saistībā ar nodokļu uzlikšanu, un šo prasību iemesls galvenokārt ir nepietiekama pārredzamība un ārkārtīgi sarežģītās nodokļu sistēmas Eiropā, un tāpēc pieprasa vienkāršot nodokļu tiesību aktus visā ES; uzskata, ka situācijās, kad pārrobežu zaudējumi radušies ārvalstu meitasuzņēmumiem, jāizvairās no nodokļu dubultas uzlikšanas mātes uzņēmumiem, jālīdzsvaro nodokļu iekasēšanas pilnvaru sadalījums starp dalībvalstīm, jānovērš dubulta zaudējumu atlīdzināšana un jānovērš izvairīšanās no nodokļu nemaksāšanas;

36.   atzīmē, ka, ja nebūs iespēju segt pārrobežu zaudējumus, uzņēmumi centīsies nodrošināt, lai peļņai tiek uzlikts nodoklis valstīs, kuru iekšzemes tirgus ir pietiekami liels, lai gūtu peļņu tādā apmērā, kas ļauj kompensēt iespējamos zaudējumus ārvalstīs;

37.   uzskata, ka ir jācenšas izveidot sistēma pārrobežu zaudējumu segšanai gan uzņēmumiem, gan grupām ar ārvalstu struktūrvienībām; ņem vērā Komisijas paziņojumu par nodokļu režīmu attiecībā uz zaudējumiem pārrobežu situācijās;

38.   uzskata, ka Komisijas paziņojums par nodokļu režīmu attiecībā uz zaudējumiem pārrobežu situācijās ir pamatojums turpmākām debatēm, jo īpaši par iespējamiem risinājumiem laikposmā līdz KKUINB piemērošanai, kas izklāstīti paziņojumā par kārtības noteikšanu zaudējumu segšanai un atgūšanai uzņēmējā dalībvalstī;

o
o   o

39.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 102 E, 28.4.2004, 569. lpp. (2) OV C 286 E, 23.11.2006., 229. lpp. (3) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0098.