Eiropas Parlaments,

-   ņemot vērā Komisijas Zaļo grāmatu "Virzība uz Eiropu, kas brīva no tabakas dūmiem: politikas iespējas ES līmenī (COM(2007)0027),

-   ņemot vērā 2003. gadā pieņemto Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Pamatkonvenciju par tabakas kontroli (PKTK),

-   ņemot vērā 2004. gadā pieņemto PVO Eiropas stratēģiju par smēķēšanas atmešanu,

-   ņemot vērā 2007. gadā pieņemtos PVO politikas ieteikumus par aizsardzību no otrreizējo tabakas dūmu iedarbības,

-   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Parlamentam par tabakas piedevām saistībā ar sarunām par REACH (ķīmisku vielu reģistrēšanu, novērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu) un par Eiropas Parlamenta grozījumiem attiecībā uz tabakas piedevām(1),

-   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

-   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A6- 0336/2007),

A.   tā kā tabakas dūmi ir daudzveidīgs dažādu inžu maisījums, ko veido vairāk nekā 4000 vielu, tostarp tādas indes kā zilskābe, amonjaks un oglekļa oksīds, kā arī vairāk nekā 50 citu vielu, par kurām zināms, ka tās izraisa vēzi;

B.   tā kā Eiropas Savienībā vien ik gadu no smēķēšanas sekām mirst vismaz 650 000 cilvēku;

C.   tā kā zinātniski pierādīts, ka tabakas dūmi un bezdūmu tabakas izstrādājumi izraisa smagu veselības kaitējumu un priekšlaicīgu nāvi;

D.   tā kā tabakas dūmi telpās kaitē elpošanas ceļiem, kā rezultātā rodas gļotādu kairinājums, klepus, aizsmakums, elpas trūkums, samazināts plaušu tilpums, rodas un saasinās astma un plaušu iekaisums, bronhīts un hroniskas plaušu saslimšanas, un asinsvadiem nodarītais kaitējums ir tik liels, ka tas var izraisīt sirds infarktu un trieku, un vairāk nekā divas reizes palielina iespēju kļūt aklam acs centrālās bedrītes vecuma izraisītas deģenerācijas dēļ;

E.   tā kā ir pierādījumi par palielinātu risku saslimt ar plaušu vēzi, ieelpojot tabakas dūmus sadzīvē vai darbavietā, un, piemēram, tiem darbiniekiem, kuri strādā ēdināšanas iestādēs, kur atļauta smēķēšana, ir par 50 % lielāka iespēja saslimt ar plaušu vēzi nekā tiem strādājošajiem, kuri neieelpo tabakas dūmus;

F.   tā kā lēš, ka ik gadu Eiropas Savienībā no pasīvās smēķēšanas mirst 80 000 cilvēku;

G.   tā kā bērni ir īpaši jūtīgi pret tabakas dūmu kaitējumu, piemēram, mājās un privātajā transportlīdzeklī;

H.   tā kā tabakas dūmu iedarbība grūtniecēm var radīt augļa bojājumus, spontānu abortu, embrija nāvi un priekšlaicīgas dzemdības, mazāku augļa garumu, mazāku galvas apkārtmēru un mazāku zīdaiņa dzimšanas svaru un tā kā pastāv saistība starp pasīvo smēķēšanu un vidusauss iekaisumu, plaušu funkciju traucējumiem, astmu un pēkšņu zīdaiņu nāvi;

I.   tā kā Eiropas Savienība un 25 no 27 dalībvalstīm jau ir parakstījušas un ratificējušas PKTK, tās preambulā, kurā ir atsauce uz PVO konstitūciju, kurā noteikts, ka tiesības uz visaugstāko sasniedzamo veselības standartu ir viena no pamattiesībām, un uz PKTK 8. pantu, kurā paredzēts pienākums sniegt aizsardzību no tabakas dūmu iedarbības;

J.   tā kā vislielāko labumu sabiedrībai un tautsaimniecībai var gūt tad, ja nesmēķētāju zonu noteikšanu papildina efektīva smēķēšanas atmešanas politika ES un/vai dalībvalstu līmenī, piemēram a) iedarbīgas palīdzības programmas smēķēšanas atmešanai, ko īsteno mācību un veselības aprūpes iestādēs, darba vietās un sporta vidē, kā arī atvieglota piekļuve atmešanas terapijām (gan uzvedības, gan farmakoloģiskā izpratnē) tām personām, kuras vēlas pārtraukt smēķēšanu, b) tabakas atkarības diagnosticēšana un ārstniecība valstu veselības aprūpes un izglītības programmās un c) sadarbība, lai sekmētu atmešanas pieejamību un to, ka atmešanu var atļauties, kā tas noteikts PKTK 14. pantā;

K.   tā kā atbildīgas politikas pienākums ir radīt vidi, kurā smēķēšanu vairs neuzskatītu par normālu, mudinātu smēķētājus ierobežot vai atmest smēķēšanu, sniegtu viņiem palīdzību atmešanas procesā, un bērnus un jauniešus kavētu smēķēšanu uzsākt;

L.   tā kā tikai vispārējs smēķēšanas aizliegums visās slēgtās darbavietās, tostarp ēdināšanas iestādēs un bāros, kā arī visās sabiedriskās vietās un transportlīdzekļos var pasargāt strādājošo un nesmēķētāju veselību, un tas arī pašiem smēķētājiem var būtiski palīdzēt atmest smēķēšanu;

M.   tā kā nav ziņu, ka būtu strauji samazinājies ēdināšanas iestāžu apgrozījums tajās dalībvalstīs, kur ieviests pilnīgs smēķēšanas aizliegums;

N.   tā kā Pasaules Bankas 1999. gada ziņojumā "Epidēmijas ierobežošana: valdība un tabakas kontroles ekonomika" parādīts, cik izmaksu ziņā efektīvi var izmantot nodokļu pasākumus, lai samazinātu tabakas izstrādājumu pieprasījumu un samazinātu vispārējo tabakas patēriņu; tā kā arī PVO norādījusi, ka nodokļu izmantošana šajā ziņā var dod vislielāko efektu;

O.   tā kā PVO Eiropas stratēģijā par smēķēšanas atmešanu apstiprināts, ka smēķēšanas atmešanas palīdzība (gan uzvedības, gan farmakoloģiskā izpratnē) ir svarīga un ekonomiski izdevīga visaptverošas tabakas kontroles stratēģijas sastāvdaļa, ar kuru palīdzību veselības aizsardzības sistēmas nākotnē var ietaupīt ievērojamus līdzekļus;

P.   tā kā zināms, ka no tabakas lietošanas Eiropas tautsaimniecībai ik gadu rodas simtiem miljardu lieli zaudējumi;

Q.   tā kā tabakas lietošanas radītās izmaksas veselības aizsardzības sistēmās ir jāuzņemas nevis šo izmaksu radītājiem, bet sabiedrībai kopumā;

R.   tā kā ir nepieņemami, ka dažas dalībvalstis ar zemām nodokļu likmēm sekmē tabakas izstrādājumu iegādi savā valstī, lai palielinātu vispārējos nodokļu ieņēmumus;

S.   tā kā gandrīz 70 % ES pilsoņu nesmēķē, 27 % smēķē cigaretes, 5 % smēķē paštītās cigaretes un 1 % smēķē cigārus vai pīpi;

T.   tā kā 86 % ES pilsoņu atbalsta smēķēšanas aizliegumu darbavietā, 84 % ‐ citās sabiedriskās vietās, 77 % atbalsta smēķēšanas aizliegumu restorānos, 61 % ‐ bāros un kafejnīcās;

U.   tā kā tabakas patēriņu mazināt palīdz mērķgrupām atbilstoša izglītošana, jo īpaši attiecībā uz jauniešiem, grūtniecēm un vecākiem;

1.   atzinīgi vērtē Komisijas Zaļo grāmatu kā pamatu atbildīgai Eiropas politikai, lai aizsargātu pilsoņus no veselībai kaitīgajiem tabakas dūmiem;

2.   atzinīgi vērtē to dalībvalstu rīcību, kuras jau veikušas efektīvus pasākumus aizsardzībai no pasīvās smēķēšanas;

3.   atkārto jau 2005. gada 23. februāra rezolūcijā par Eiropas Vides un veselības rīcības plānu no 2004. līdz 2010. gadam(2) Komisijai izteikto prasību cik iespējams drīz klasificēt vidē esošus tabakas dūmus kā I kategorijas vēzi izraisošo vielu maisījumu Direktīvas par bīstamām vielām(3) izpratnē, lai uz vidē esošiem tabakas dūmiem varētu attiecināt Kancerogēnu un mutagēnu direktīvu(4);

4.   aicina Komisiju uzskaitīt un kvantitatīvi noteikt konkrētu kaitīgo ietekmi, kāda smēķēšanai ir uz dalībvalstu jauniešiem, lai pēc tam varētu noteikt Eiropas līmeņa uzdevumus dalībvalstīm attiecībā uz tabakas patēriņa mazināšanu jauniešu vidū, pašām dalībvalstīm apņemoties līdz 2025. gadam par vismaz 50 % samazināt jauniešu smēķēšanu;

5.   neskarot saistības, kas izriet no Kopienas tiesību aktiem, uzsver, ka dalībvalstis var brīvi izvēlēties valsts līmenī veicamo pasākumu veidu, taču tām gan atskaites posma vidū, gan beigās, kas minēts 4. punktā, ir jāinformē Komisija par sasniegumiem, mazinot smēķēšanas kaitīgo ietekmi uz jauniešiem;

6.   atzīmē, ka Komisijai ir jāatbalsta Eiropas mērķu sasniegšana, palīdzot dalībvalstīm veikt zināšanu un labākās pieredzes apmaiņu, kā arī palīdzot īstenot Eiropas mēroga pētījumus par to, kā apkarot smēķēšanas kaitīgo ietekmi uz jauniešiem;

7.   aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu par grozījumiem Pamatdirektīvā par veselību un drošību darbavietā(5), kurā visiem darba devējiem būtu prasīts nodrošināt, lai darba vieta būtu brīva no tabakas dūmiem;

8.   prasa dalībvalstīm divu gadu laikā ieviest neierobežotu smēķēšanas aizliegumu visās slēgtās darba vietās; prasa Komisijai, gadījumā, ja visas dalībvalstis nespēs sasniegt minētos mērķus, līdz 2011. gadam iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu noteikumiem par nesmēķētāju aizsardzību atbilstoši darba drošības prasībām, un ņemt vērā jau esošos dalībvalstu noteikumus;

9.   aicina dalībvalstis, kuras ieviesušas pilnīgu smēķēšanas aizliegumu sabiedriskās vietās, bāros un restorānos, izstrādāt un parakstīt brīvprātīgu hartu, ar kuru pasludina "Eiropas nesmēķētāju zonu", šādi uz brīvprātības pamatiem radot to dalībvalstu vadošo grupu, kurās jau ieviests pilnīgs smēķēšanas aizliegums, un aicina hartas parakstītājus apsvērt iespēju piešķirt šai brīvprātīgai hartai juridisku statusu, izmantojot ciešākas sadarbības procedūru;

10.   aicina dalībvalstis divu gadu laikā aizliegt smēķēšanu sabiedriskos rotaļu laukumos;

11.   prasa Komisijai sagatavot ziņojumu par izmaksām, kādas smēķēšana un tabakas dūmu piesārņojums rada valstu veselības aizsardzības sistēmām un Eiropas Savienības tautsaimniecībai;

12.   prasa Komisijai pēc iespējas jau līdz 2008. gadam iesniegt priekšlikumu par grozījumiem Direktīvā 2001/37/EK(6) par tabakas produktiem, un iekļaut tajos vismaz šādus papildinājumus:

13.   prasa Komisijai atbalstīt visaptverošu tabakas kontroli un smēķēšanas atmešanas stratēģiju un pārbaudīt arī citus ES mēroga pasākumus, lai panāktu no tabakas dūmiem brīvu Eiropu, piemēram,

14.   aicina Komisiju izpētīt, ar kādiem fiskāliem pasākumiem varētu palīdzēt samazināt tabakas patēriņu, jo īpaši jauniešu vidū, un aicina Komisiju uz šī pētījuma pamata sniegt ierosinājumus dalībvalstīm;

15.   aicina visas dalībvalstis pārtraukt ar zemām nodokļu likmēm savā valstī veicināt tabakas izstrādājumu iegādi;

16.   atzinīgi vērtē Itālijas lēmumu aizliegt jebkādā veidā transportēt nemarķētas cigaretes, lai apkarotu kontrabandu un atvieglotu izcelsmes noteikšanu;

17.   aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus Direktīvas 2001/37/EK grozījumiem, lai atceltu prasību uz cigarešu paciņām norādīt darvas, nikotīna un oglekļa monoksīda līmeni, jo pašlaik tas smēķētajiem ļauj veikt maldinošu salīdzinājumu;

18.   aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus Direktīvas 2001/37/EK grozījumiem, lai tajā iekļautu jaunus, iespaidīgus ilustratīvus brīdinājumus, kas obligāti būtu jāizvieto uz visiem Eiropas Savienībā tirgotiem tabakas izstrādājumiem, turklāt šādam brīdinājumam jābūt tabakas iepakojuma abās pusēs; uzskata, ka visos brīdinājumos jābūt arī skaidri norādītai kontaktinformācijai, piemēram, attiecīgam bezmaksas tālruņa numuram vai interneta vietnei, lai palīdzētu tiem, kuri grib atmest smēķēšanu;

19.   jo īpaši aicina Komisiju ierosināt iekļaut brīdinājumu par saikni starp smēķēšanu un aklumu, veicot Direktīvas 2001/37/EK pārskatīšanu, jo daudzi jaunākie zinātniskie pētījumi ir snieguši izvērstus un konsekventus pierādījumus tam, ka smēķēšana izraisa redzes zudumu acs centrālās bedrītes vecuma izraisītas deģenerācijas dēļ; šādi brīdinājumi jāiekļauj brīdinājumu sarakstā uz tabakas produktiem, un, lai vēstījumu pastiprinātu, jāsniedz arī attiecīgi grafiski attēli;

20.   aicina dalībvalstis ar atbalsta pasākumiem atvieglot smēķēšanas pārtraukšanu tiem smēķētājiem, kuri to vēlas, piemēram, ar šādu palīdzību smēķēšanas atmešanā:

21.   norāda, ka saskaņā ar 2004. gadā pieņemto PVO Eiropas stratēģiju par smēķēšanas atmešanu, vairāk nekā 10 minūšu ilgas intensīvas ārsta konsultācijas ir labākais veids, kā ilgtermiņā panākt atturēšanos no smēķēšanas; tāpēc aicina dalībvalstis valsts veselības aprūpes sistēmā iekļaut konsultācijas par to, kā pārtraukt nikotīna atkarību, mudinot un apmācot primārās aprūpes speciālistus iesaistīties šajā procesā, lai viņi pastāvīgi aptaujātu pacientus par smēķēšanu, aicinātu viņus to pārtraukt un šiem speciālistiem arī attiecīgi apmaksājot intensīvu konsultāciju sniegšanu;

22.   aicina dalībvalstis rīkot informēšanas un izglītošanas kampaņas par veselīgu dzīves veidu, kas būtu pielāgotas visām vecuma un sociālajām grupām, lai cilvēki varētu uzņemties atbildību par sevi un ‐ attiecīgā gadījumā ‐ par saviem bērniem;

23.   uzskata, ka šādiem smēķēšanas atmešanas pasākumiem jānodrošina, lai smēķētāji ‐ jo īpaši jaunieši un mazāk pārtikuši cilvēki ‐ varētu piekļūt tādiem atmešanas produktiem un terapijām, tostarp konsultācijām, kurus tie var atļauties, lai šādi novērstu nevienlīdzību, kas mazāk pārtikušos sabiedrības locekļus varētu atturēt lietot minētos pasākumus;

24.   uzskata, ka visās tabakas izstrādājumu tirdzniecības vietās jābūt redzamā vietā izvietotai informācijai par to, kā pārtraukt smēķēšanu, tostarp bezmaksas tālruņa līnijas numuram vai interneta vietnes adresei;

25.   mudina Komisiju turpināt veikt ES līmeņa atbalstošus pasākumus, piemēram, izpratnes veicināšanas kampaņas; uzskata, ka ārstu un cita veselības aprūpes personāla prasmju attīstībai jābūt svarīgai jomai, kurai jāpievērš lielākā uzmanība;

26.   aicina Komisiju nekavējoties izpētīt draudus veselībai, kas saistīti ar "snus" lietošanu, un šīs lietošanas ietekmi uz cigarešu patēriņu;

27.   kā budžeta lēmējiestāde prasa šādu sabiedrības informēšanas pasākumu finansēšanu nodrošināt arī turpmāk, kad būs beigušies Kopienas tabakas fonda līdzekļi, no kuriem šādas kampaņas finansē pašlaik;

28.   aicina Komisiju un dalībvalstis to veselības un attīstības darbā par prioritāti padarīt tabakas kontroli un sadarboties ar valstīm ar zemiem ienākumiem, lai nodrošinātu, ka ir pieejams viss vajadzīgais finansējums un tehniskā palīdzība, un ka ES partneri Āfrikas, Karību un Klusā okeāna valstīs var izpildīt savas saistības atbilstoši PKTK; aicina Eiropas Komisiju arvien bez kavēšanās izpildīt visas finanšu saistības attiecībā uz PKTK un citām līdzīgām ierosmēm ANO sistēmā;

29.   aicina Itāliju un Čehijas Republiku ratificēt PKTK cik iespējams ātri;

30.   nosoda to, ka daži Eiropas Parlamenta deputāti un darbinieki neievēro Eiropas Parlamentā noteiktos smēķēšanas ierobežojumus, piemēram, smēķējot kāpnēs vai atvērtajā deputātu bārā Strasbūrā;

31.   prasa prezidijam nekavējoties noteikt smēķēšanas aizliegumu visās Eiropas Parlamenta telpās bez izņēmuma, jo Parlamentam šajā ziņā jārāda piemērs; prasa stingri īstenot šo aizliegumu;

32.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) 13.12.2006. pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0552. (2) OV C 304 E, 1.12.2005., 264. lpp. (3) Padomes 1967. gada 27. jūnija Direktīva 67/548/EEK par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (OV 196, 16.8.1967., 1. lpp. (4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/37/EK par par darbinieku aizsardzību no riskiem, kas saistīti ar kancerogēnu vai mutagēnu vielu un preparātu pakļaušanu iedarbībai. (OV L 158, 30.4.2004., 50. lpp.). (5) Padomes 1989. gada 12.jūnija Direktīva 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.). (6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 5. jūnija Direktīva 2001/37/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu (OV L 194, 18.7.2001., 26.lpp.).