Eiropas Parlaments,

-   ņemot vērā ieteikuma priekšlikumu Padomei ALDE grupas vārdā par opija ražošanu medicīnas vajadzībām Afganistānā (B6-0187/2007),

-   ņemot vērā Eiropas Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Afganistānu, no kurām pēdējā pieņemta 2006. gada 18. janvārī(1),

-   ņemot vērā 2006. gada ANO Narkotiku un noziegumu apkarošanas biroja (UNODC)/Pasaules Bankas ziņojumu par Afganistānas narkotiku industriju,

-   ņemot vērā 2007. gada ziņojumu, ko 2007. gada jūnijā izdeva UNODC,

-   ņemot vērā ANO Ekonomikas un sociālo lietu padomes (ECOSOC) 2005. gada 22. jūlija Rezolūciju Nr. 2005/25 par tāda iespējama atbalsta mehānisma īstenojamību, kas veicinātu sāpju atbilstīgu remdināšanu, izmantojot sāpes remdējošus opiātus, ECOSO 2004. gada 21. jūlija Rezolūciju Nr. 2004/40 par pamatnostādnēm personu, kas atkarīgas no opiātiem, psiholoģiski atbalstītai farmakoloģiskai ārstēšanai, ECOSO 2005. gada 22. jūlija Rezolūciju Nr. 2005/26 par tādu opiātu pieprasījumu un piedāvājumu, ko izmanto medicīnā un zinātniskiem nolūkiem, Pasaules Veselības asamblejas (PVA) 2005. gada 25. maija Rezolūciju Nr. 58.22 par vēža profilaksi un kontroli, PVA 2002. gada 18. maija Rezolūciju Nr. 55.14 par svarīgu zāļu pieejamības nodrošināšanu un 2006. gada 3.–6. aprīlī Seulā notikušās Narkotiku regulējošo iestāžu 12. starptautiskās konferences galīgos ieteikumus, mudinot regulatorus strādāt, lai nodrošinātu labāku pieeju narkotiskām pretsāpju zālēm,

-   ņemot vērā Eiropas Parlamenta ad hoc delegācijas Afganistānā 2005. gada jūlija misijas ziņojumu un vēlēšanu novērošanas misijas 2005. gada septembra ziņojumu,

-   ņemot vērā Eiropas Savienības vēlēšanu novērošanas misijas galīgo ziņojumu par 2005. gada 18. septembrī notikušajām parlamentārajām un provinces padomes vēlēšanām,

-   ņemot vērā Reglamenta 114. panta 3. punktu;

-   ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A6-0341/2007),

A.   tā kā starptautiskās narkotiku apkarošanas politikas pamatā ir Apvienoto Nāciju Organizācijas 1961., 1971. un 1988. gada konvencijas, kas jo īpaši aizliedz ražot, nelegāli tirgot, pārdot un patērēt jebkāda veida narkotiskās vielas, izņemot šo vielu izmantošanu medicīnā vai zinātniskiem nolūkiem;

B.   tā kā UNODC sagatavotajā ziņojumā "2006. gada pārskats par opija audzēšanu Afganistānā" ir norādīts, ka 2006. gadā nelikumīgas opija audzēšanas nozare saražoja rekordaugstu līmeni – aptuveni 6 100 tonnu opija, kas gandrīz par 50 % pārsniedz 2004. gada rādītājus;

C.   tā kā 2006. gada janvārī pieņemtajā Afganistānas Valsts narkotiku kontroles stratēģijā uzmanība ir pievērsta tādiem jautājumiem kā piedāvājuma un pieprasījuma samazināšana, alternatīvi iztikas nodrošināšanas veidi un valsts iestāžu stiprināšana un tā kā Narkotiku apkarošanas ministrija, kuras izveidošanā ir ieguldīti Eiropas finanšu līdzekļi, ir vadošā aģentūra šīs stratēģijas īstenošanā;

D.   tā kā Afganistānas valdība izveidoja Narkotiku tiesiskās reglamentācijas komiteju, kuras sastāvā ir pārstāvji no Narkotiku apkarošanas, Veselības un Finanšu ministrijas un kuras uzdevums ir "noteikt visu likumīgiem mērķiem paredzēto narkotiku licencēšanas, pārdošanas, izsniegšanas, importa un eksporta kārtību valstī";

E.   tā kā ES ir jādara vairāk, lai būtiski samazinātu opija ražošanu (iesaistoties Narkotiku apkarošanas ieguldījumu fondā un Labās rīcības fondā), jo, kā liecina UNODC veiktais 2007. gada pārskats par opija magoņu audzēšanu Afganistānā, opija ražošana šajā valstī ir sasniegusi jaunu rekordu ‐ ražošanas apjoms ir divreiz lielāks, nekā tas bija pirms diviem gadiem; tā kā Afganistāna faktiski ir kļuvusi par pasaulē bīstamākās narkotikas vienīgo piegādātāju, aizņemot 93 % no pasaules opiātu tirgus, tomēr ir jāpiezīmē, ka ir vairāk nekā divkāršojies to provinču skaits, kurās neražo opiju, ‐ no 6 provincēm pagājušā gadā līdz 13 provincēm 2007. gadā, pateicoties programmām, ar kurām atbalsta alternatīvus iztikas līdzekļus, aizvien lielākajai drošībai ziemeļos, kā arī sekmīgajām izglītošanas programmām, tostarp atalgojuma sistēmai par labu izpildi, un ka 50 % no visas Afganistānā ievāktās magoņu ražas nāk no vienas Helmandas provinces;

F.   tā kā Pasaules Banka un Starptautiskais Valūtas fonds lēš, ka gandrīz 40 % no Afganistānas iekšzemes kopprodukta ir saistīti ar opiju, un tā kā pēc UNODC novērtējuma 3,3 miljoni cilvēku (no kopējā iedzīvotāju skaita, kas pārsniedz 31 miljonu) ir iesaistīti opija magoņu audzēšanā, pelnot USD 1 965 gadā uz ģimeni;

G.   tā kā 2007. gadā opija ražas kopējā pašizmaksa bija USD 1 miljards jeb 11 % no Afganistānas likumīgā iekšzemes kopprodukta, kas sastāv no USD 7,5 miljardiem, un tā kā kopējā valsts 2007. gada opija ražas iespējamā vērtība, ko ieguva zemnieki, laboratoriju īpašnieki un afgāņu kontrabandisti, sasniedza USD 3,1 miljardu, kas ir gandrīz puse no valsts likumīgā iekšzemes kopprodukta USD 6,7 miljardu apmērā jeb 32 % no kopējās ekonomikas, tostarp opija nozares;

H.   tā kā afgāņu zemnieki ražo opiātus galvenokārt finansiālu iemeslu dēļ un tā kā, lai tas viņiem būtu ekonomiski izdevīgi, ieņēmumiem no legālo opiātu ražošanas ir jāpārsniedz ieņēmumi no nelegālo opiātu ražošanas;

I.   tā kā Eiropas Savienība joprojām ir lielākā līdzekļu devēja attiecībā uz pasākumiem opija piedāvājuma samazināšanai, īstenojot projektus, kas veicinātu alternatīvus iztikas nodrošināšanas veidus (tie ir ārkārtīgi nepieciešami, lai papildinātu valsts iedzīvotāju uzturlīdzekļu piedāvājumu), ar kuriem aizstāt nelegālo opija magoņu audzēšanu;

J.   vēršot uzmanību uz Komisijas atzinumu, kā noteikts EK Afganistānas valsts stratēģijas dokumentā (2007.–2013. gadam), ka pieaugošā opija ekonomika un draudi, ka narkotiku intereses var "pārņemt valsti", kritiski apdraud attīstību, valsts veidošanu un drošību Afganistānā;

K.   tā kā ir izteikti pamatoti apgalvojumi, ka nemiernieki, militāristi, talibu kaujinieku un teroristu grupas veic nelegālu tirdzniecību ar aizliegtajām narkotikām, lai iegūtu finanšu līdzekļus savām darbībām;

L.   ņemot vērā, ka 2007. gada 25. jūnijā Senlisas Padome, kas ir starptautiska drošības un attīstības ideju laboratorija, iepazīstināja ar detalizētu tehnisku dokumentācija par to, kā Afganistānā varētu darboties ciematos īstenojams projekts "Magone medicīnai", kas tostarp paredzētu integrētu sociālās kontroles sistēmu, Afganistānas zāļu ražošanu ciematu līmenī, obligātu saimniecisko daudzveidību un vispārēju lauku attīstību;

M.   tā kā Pasaules Veselības organizācija (PVO) ir norādījusi, ka 10 valstis patērē 80 % opiātu, kas visā pasaulē ir pieejami likumīgi, un ka atlikušo 180 valstu vidū galvenokārt ir jaunattīstības valstis, kurās dzīvo 80 % no visu pasaules iedzīvotāju skaita; un tā kā Starptautiskā Narkotiku kontroles pārvalde (INCB) ir aicinājusi starptautisko sabiedrību atvieglot sāpes remdējošo līdzekļu izrakstīšanu, jo īpaši nabadzīgajās valstīs, ņemot vērā ziņojumus, ka vairāk nekā 150 valstīs būtiski trūkst šādu ārstniecības pakalpojumu, kur gandrīz neviens, kam vajadzīga šāda ārstēšana, to nesaņem, un ka pārējās 30 valstīs šo pakalpojumu trūkst vēl vairāk vai arī par tām nav informācijas;

N.  ANO 1961. gada Konvencijas 23. pantā ir paredzēti noteikumi, kuri reglamentē opija audzēšanu, ražošanu un izplatīšanu valsts aģentūras uzraudzībā, un prasot, lai Afganistānas valdība ievēro šos noteikumus, īpaši valsts dienvidu provincēs, kur notiek pārmērīga plaša opija audzēšana;

O.   tā kā Starptautiskā Narkotiku kontroles pārvalde ir norādījusi, ka pasaulē opiātu piedāvājums medicīnas vajadzībām pārsniedz pieprasījumu, tomēr šajā izvērtējumā nav ņemts vērā iespējamais pieprasījums;

P.   tā kā Starptautiskā Narkotiku kontroles pārvalde ir norādījusi, ka pasaulē opiātu piedāvājums medicīnas vajadzībām pārsniedz pieprasījumu;

Q.   tā kā Afganistānas konstitūcija nosaka, ka "valsts aizliedz visa veida narkotiku audzēšanu un ražošanu" un tā kā Afganistānas 2005. gada likums par narkotiku apkarošanu paredz iespējamu licencētu kontrolēto vielu ražošanu un izplatīšanu Afganistānā.

R.   pārliecībā, ka, lai sekmētu un stiprinātu mieru un drošību Afganistānā, pašreizējā starptautiskā klātbūtne ir jāpapildina ar arvien lielāku sadarbību ar civiliedzīvotājiem, lai veicinātu sociālpolitisko progresu un ekonomisko attīstību, kā arī iegūtu vietējo iedzīvotāju uzticību;

S.   kārtējo reizi ņemot vērā ārkārtīgi lielās izmaksas un būtiskos trūkumus attiecībā uz tādas narkotiku kontroles stratēģijas efektivitāti, kurā, izstrādājot un ieviešot alternatīvus iztikas nodrošināšanas veidus, neņem vērā Afganistānas lauku apvidu reģionālās, sociālās un ekonomiskās atšķirības un kuras pamatā ir tikai izskaušana;

T.   ņemot vērā, ka iestāžu veidošanas procesa, demokratizācijas, likuma varas atzīšanas, taisnīgas tiesu sistēmas un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas veicināšana var īstenoties, tikai īstenojot politiku, kas neparedz pielietot nevardarbīgos gadījumos vardarbīgus risinājumus, tādus kā opija magoņu ražas piespiedu iznīcināšana;

U.   tā kā cīņai pret narkotiku ražošanu Afganistānā ir jābūt diferencētai, ņemot vērā konkrētu reģionu īpatnības; tā kā narkotiku apkarošanas pasākumi, kas vērsti pret zemniekiem, ir piesardzīgi jāierobežo un jāīsteno reģionos, kur ir iespējami citi iztikas nodrošināšanas veidi (vietas, kurās ir labāka piekļuve zemei, ūdens resursiem un tirgum un kurās ir augstāki iedzīvotāju blīvuma rādītāji), un tā kā alternatīvu iztikas nodrošināšanas veidu programmas vispirms ir jāīsteno nabadzīgākos reģionos, kuros ir ierobežoti resursi un kuri ir visvairāk atkarīgi no opija ražošanas;

V.   tā kā ES Afganistānas Valsts stratēģijas dokumentā (2007.–2013. gadam) ir atbilstīgi uzsvērta lauku attīstības un pārvaldības nozīme, bet lielāka uzmanība ir jāpievērš to Afganistānas ministriju reformai, kuras ir atbildīgas par narkotiku ražošanas kontroli, jo īpaši, Iekšlietu ministrijai;

1.   iesniedz Padomei šādus ieteikumus:

2.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo ieteikumu Padomei un informācijas nolūkā Komisijai un ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Afganistānas Islāma Republikas valdībai un parlamentam.

(1) OV C 287 E, 24.11.2006., 176. lpp.