Eiropas Parlaments,

-   ņemot vērā gada ziņojumu par Eiropas ombuda darbību 2006. gadā,

-   ņemot vērā EK līguma 195., 230. un 232. pantu,

-   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 43. pantu,

-   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta lēmumu 94/262/EOTK, EK, Euratom par statūtiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi(1),

-   ņemot vērā 2001. gada 6. septembra rezolūciju, ar kuru tika izdarīti grozījumi Statūtu un vispārējo nosacījumu, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi(2), 3. pantā,

-   ņemot vērā pamatnolīgumu par sadarbību, kuru Eiropas Parlaments un ombuds noslēdza 2006. gada 15. martā un kurš stājās spēkā 2006. gada 1. aprīlī,

-   ņemot vērā Komisijas 2005. gada 5. oktobra paziņojumu "Par pilnvarām attiecībā uz paziņojumu pieņemšanu un sniegšanu Eiropas ombudam un par ierēdņu pilnvarām sniegt liecības Eiropas ombudam" (SEC(2005)1227),

-   ņemot vērā Eiropas ombuda 2006. gada 11. jūlija vēstuli Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam par procedūras uzsākšanu ombuda statūtu pārskatīšanai,

-   ņemot vērā Reglamenta 195. panta 2. punkta otro un trešo teikumu,

-   ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas ziņojumu (A6-0301/2007),

A.   tā kā 2007. gada 12. martā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju oficiāli iepazīstināja ar gada ziņojumu par Eiropas ombuda darbību 2006. gadā un tā kā 2007. gada 2. maijā Briselē ombuds Nikiforos Diamandouros iepazīstināja Lūgumrakstu komiteju ar šo ziņojumu;

B.   tā kā Pamattiesību hartas 41. pantā noteikts, ka "ikvienai personai ir tiesības uz objektīvu, godīgu un saprātīgos termiņos veiktu jautājumu izskatīšanu Eiropas Savienības iestādēs un struktūrās";

C.   tā kā EK līguma 195. panta 1. punktā un Pamattiesību hartas 43. pantā noteikts, ka "ikvienam Savienības pilsonim un jebkurai fiziskai personai, kas dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, ir tiesības vērsties pie Eiropas ombuda ar sūdzībām par Savienības iestāžu vai struktūru pieļautām administratīvām kļūmēm, izņemot kļūmes, ko, pildot tiesu iestādes pienākumus, pieļāvusi Eiropas Savienības Tiesa un Pirmās instances tiesa";

D.   tā kā sakarā ar pieaugošo līdzdalības demokrātiju Eiropā un labāku Eiropas Savienības saziņu ar tās pilsoņiem ir būtiski, ka pilsoņi saņem no Eiropas Savienības iestādēm un struktūrām savlaicīgas un pamatotas atbildes uz viņu jautājumiem, sūdzībām un lūgumrakstiem, un tā kā ir svarīgi, ka šīm iestādēm un struktūrām tiek piešķirti nepieciešamie budžeta līdzekļi un cilvēkresursi, lai nodrošinātu, ka pilsoņi var saņemt šādas savlaicīgas un pamatotas atbildes;

E.   tā kā, lai arī kopš 2001. gada 6. septembra rezolūcijas, kurā Parlaments apstiprināja Eiropas ombuda labas administratīvās prakses kodeksu, viens Parlamenta sasaukums ir beidzies, un nākamais sasaukums ir termiņa vidū, citas galvenās Eiropas Savienības iestādes joprojām nav atsaukušās Parlamenta steidzamajam pieprasījumam padarīt savu praksi atbilstīgu šā kodeksa noteikumiem;

F.   tā kā 2006. gadā, lai arī sūdzību skaits nostabilizējās pēc tam, kad 2004. gadā tas bija visaugstākais, vēl joprojām trīs ceturtdaļas sūdzību neattiecas uz ombuda kompetenci, lielākoties tāpēc, ka tās nav par Kopienas iestādēm vai struktūrām;

G.   tā kā 95 lietās (jeb 26 % izskatīto lietu) ombuda izmeklēšana neatklāja administratīvas kļūmes;

H.   tā kā ombuda un Lūgumrakstu komitejas darbībām jāpaliek nošķirtām un parasti, lai izvairītos no konfliktiem attiecībā uz to prerogatīvām, to attiecīgajos galīgajos atzinumos jābūt paziņojumam par savstarpīgumu;

I.   tā kā 2006. gadā būtiski samazinājās to lietu skaits par administratīvām kļūmēm, kurās tika panākts mierizlīgums, tomēr tikpat būtiski pieauga to izmeklēšanu skaits, kuru noslēgumā tika izteikts aizrādījums, un iestādes daudz mazāk pieņēma ombuda ieteikumu projektus;

J.   tā kā nedz aizrādījumi, kas izteikti lēmumos par lietām, kurās nebija iespējams panākt mierizlīgumu, nedz arī ombuda ieteikumi vai īpašie ziņojumi nav saistoši, jo viņa pilnvaras nav tādas, lai tieši izlīdzinātu administratīvās kļūmes, bet to mērķis ir veicināt Eiropas Savienības iestāžu un struktūru pašregulējumu;

K.   tā kā gadījumos, kad iestāde atsakās pildīt ombuda ieteikumus, īpašā ziņojuma iesniegšana Eiropas Parlamentam ir un paliek ombuda galīgās rīcības veids,

L.   tā kā kopš Nicas līguma stāšanās spēkā Parlamentam ir tādas pašas tiesības kā dalībvalstīm, Padomei un Komisijai iesniegt prasību Eiropas Kopienu Tiesā par kompetences trūkumu, būtisku procedūras noteikumu pārkāpumu, EK līguma pārkāpumu vai jebkuru citu noteikumu vai likumu, kas saistīts ar tā piemērošanu, pārkāpumu, vai ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu;

M.   tā kā ombuds saprātīgi izmantoja savas pilnvaras, 2006. gadā iesniegdams Parlamentam divus īpašos ziņojumus(3) par Padomes un Komisijas noraidītajiem attiecīgajiem ieteikumu projektiem;

N.   tā kā ombuda jaunā pieeja attiecībā uz Komisiju, kurā pakalpojumu kultūras veicināšana ir labas administratīvās prakses neatņemama sastāvdaļa un galvenais veids, kā izlīdzināt kļūdainas darbības vai rīcību, ir jāīsteno augšupēji, uz vienošanās pamata;

O.   tā kā Eiropas ombuda aizrādījumi par 41 administratīvo kļūmju gadījumu 2006. gada ziņojumā (kritiskie apsvērumi, ieteikumu projekti un īpašie ziņojumi) var būt par pamatu tam, lai kļūdas un darbības nepilnības neatkārtotu nākotnē, ES iestādēm un struktūrām pieņemot un īstenojot attiecīgos pasākumus;

P.   tā kā ombuda izveidotā brīvprātīgā sadarbība Eiropas ombudu tīklā vairāk nekā desmit gadus ir darbojusies kā elastīga informācijas un labas prakses apmaiņas sistēma un līdzeklis, lai pāradresētu sūdzības ombudam vai līdzīgām iestādēm, kas vislabāk var sniegt palīdzību;

Q.   tā kā ombuda nozīme, aizstāvot Eiropas pilsoņus, ir palielinājusies desmit vai vairāk gadu laikā kopš biroja izveides, pateicoties ombuda neatkarībai un Eiropas Parlamenta demokrātiskai viņa darbību pārredzamības pārbaudei;

R.   tā kā ombuds ir deklarējis, ka viņš vēlas izmantot pilnvaras uzsākt izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas, gadījumos, kad trešo valstu pilsoņi, kas dzīvo ārpus ES, iesniedz ombudam sūdzību, kas pēc visiem citiem parametriem atbilst viņa pilnvaru jomai;

S.   tā kā 2006. gada 30. novembrī ombuds un datu aizsardzības uzraudzītājs parakstīja saprašanās memorandu par sadarbību un viņu attiecīgo pilnvaru īstenošanas modalitātēm;

T.   tā kā viens no Eiropas integrācijas pamatprincipiem ir visu Eiropas pilsoņu demokrātiska līdztiesība bez jelkādas diskriminācijas tautības vai valodas dēļ, un vēl joprojām tiek saņemtas daudzas sūdzības no pilsoņiem, apvienībām vai uzņēmumiem par to, ka viņi nevar saņemt pieprasīto informāciju saistībā ar Kopienas izsolēm un konkursu kārtību savā valodā;

U.   tā kā 2006. gada jūlijā ombuds atkārtoja savu aicinājumu izdarīt grozījumus Eiropas ombuda statūtos un vienu no viņa prasībām ‐ par statūtu 3. panta grozījumu ‐ Eiropas Parlaments apstiprināja jau 2001. gada 6. septembrī savā iepriekšminētajā rezolūcijā,

1.   apstiprina Eiropas ombuda iesniegto 2006. gada ziņojumu un apstiprina tā jauno pasniegšanas veidu, kas ir gan kopsavilkums par gada laikā paveikto, gan arī ombuda lēmumu un dažādos procedūras posmos risināmo problēmu tematiska analīze; tomēr aicina ombudu izdarīt tehniskas izmaiņas, lai padarītu uztveramākas dažādās nodaļas, kā, piemēram, statistikas tabulas un apkopojumus analītiskajā daļā;

2.   aicina piešķirt Eiropas iestādēm un struktūrām nepieciešamos budžeta līdzekļus un cilvēkresursus, lai nodrošinātu, ka pilsoņi saņem savlaicīgas un saturīgas atbildes uz viņu jautājumiem, sūdzībām un lūgumrakstiem;

3.   uzskata, ka ombuds joprojām īsteno savas pilnvaras līdzsvaroti un enerģiski gan attiecībā uz sūdzību izskatīšanu, izmeklēšanas veikšanu un noslēgšanu, gan arī uzturot konstruktīvas attiecības ar Eiropas Savienības iestādēm un struktūrām un iedrošinot pilsoņus pastāvēt uz savām tiesībām saistībā ar šīm iestādēm un struktūrām;

4.   mudina Eiropas ombudu turpināt savus centienus un popularizēt savu darbību efektīvi un elastīgi, lai pilsoņi viņu uzskatītu par labas pārvaldes pārraudzītāju Kopienas iestādēs;

5.   uzsver, ka ombuda iejaukšanās vissvarīgākais mērķis ir panākt sūdzības iesniedzēja un iestādes mierizlīgumu un novērst strīdus, pirms tie nonāk tiesā;

6.   piekrīt, ka termina "Kopienas iestāžu vai struktūru administratīvās kļūmes" interpretācijai jābūt plašai, attiecinot to ne tikai uz nelikumīgu administratīvu rīcību vai saistošo juridisko noteikumu vai principu pārkāpumiem, bet arī, piemēram, uz gadījumiem, kad administratīvās iestādes rīkojas slinki vai nolaidīgi, vai to rīcība nav pārredzama, vai tās pārkāpušas citus labas administrācijas principus;

7.   mudina ombudu turpināt veicināt patiesu pakalpojumu kultūru kā neatņemamu daļu no labas administratīvās prakses, lai nodrošinātu Eiropas Savienības publiskās administrācijas atklātību un iesaistīšanos dialogā ar sabiedrības locekļiem, kuri izmanto tās pakalpojumus, kā arī, lai tā atzītu savas kļūdas un atvainotos par tām, un censtos panākt sūdzību iesniedzējus apmierinošu risinājumu;

8.   uzskata, ka ar to vien nepietiek, ja citas iestādes un Kopienas struktūras, vispirmām kārtām Komisija un Padome, ir pieņēmušas katra savu labas administratīvās prakses kodeksu (Komisija ‐ 2000. gada 13. septembra kodeksu par personāla attiecībām ar sabiedrību un Padome ‐ 2001. gada 25. jūnija kodeksu par personāla profesionālajām attiecībām ar sabiedrību);

9.   atzīmē, ka "Eiropas Labas administratīvās prakses kodekss", kuru ierosināja Eiropas ombuds un 2001. gada 6. septembrī apstiprināja Eiropas Parlaments, attiecas uz visu Kopienas iestāžu un struktūru darbiniekiem un to atšķirībā no citiem kodeksiem regulāri atjauno un publicē ombuda tīmekļa vietnē;

10.   uzsver, ka kodeksa erga omnes efektivitāti ombuds izskaidroja 2002. gada 11. marta vēstulē Parlamenta priekšsēdētājam, un tā ir publicēta ombuda tīmekļa vietnē; tāpēc uzskata, ka neviens cits kodekss ar ierobežotāku piemērojumu nevar aizstāt "Eiropas" kodeksu vai atkāpties no tā;

11.   mudina visas iestādes konstruktīvi sadarboties ar ombudu visos procedūras posmos, censties rast mierizlīgumus, ņemt vērā viņa aizrādījumus un piemērot viņa ieteikumu projektus;

12.   mudina ombudu katru gadu izveidot labāko administratīvo prakšu sarakstu, kā arī to prakšu sarakstu, kas nav atbilstīgas viņa lēmumiem, un veikt pētījumu par viņa izteikto kritisko komentāru efektivitāti;

13.   mudina visus tos, kam izteikti aizrādījumi, turpmākajā darbībā respektēt un ņemt vērā šos aizrādījumus, lai izvairītos no gadījumiem, kad oficiāli pasludinātais neatbilst administratīvai darbībai vai bezdarbībai;

14.   atgādina visām Kopienas iestādēm un struktūrām par to saistībām, kas noteiktas ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem(4), kura efektīvi jāpiemēro, lai nodrošinātu, ka ierosinātā tās pārskatīšana, kuru pašlaik apspriež, būtu uzticama, kā arī atgādina par saistībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvā Nr. 95/46/EC par personas datu aizsardzību, un par šo datu brīvu plūsmu(5);

15.   atkārtoti aicina Komisiju izmantot pienācīgi savu diskrecionāro pilnvaru uzsākt pārkāpumu tiesvedību saskaņā ar EK līguma 226. pantu vai ierosināt sankcijas saskaņā ar EK līguma 228. pantu, kā arī darīt to skrupulozi, nepieļaujot kavēšanos vai neattaisnojamu bezdarbību, jo tas nav savienojams ar Komisijas pilnvarām uzraudzīt Kopienas likumu piemērošanu;

16.   uzskata, ka gadījumā, ja iestāde atsakās pildīt ombuda īpašajā ziņojumā minētos ieteikumus, arī, ja Parlaments ir apstiprinājis šo ieteikumu, Parlaments var likumīgi izmantot savas tiesības celt prasību Eiropas Kopienu tiesā par darbību vai bezdarbību, attiecībā uz kuru tika izteikts Ombuda ieteikums;

17.   mudina visas Kopienas iestādes un struktūras, kā arī dalībvalstu pastāvīgās pārstāvniecības sadarboties, lai nodrošinātu pārredzamību un atbilstību labas administratīvās prakses noteikumiem, kas pausti šajā ziņojumā, neuzveļot atbildības nastu centrālajām struktūrām, piemēram, Padomes Prezidentūrai vai Eiropas Skolu valdei, kuras ombudam būtu sarežģīti kontrolēt;

18.   aicina Eiropas Personāla atlases biroju nodrošināt efektīvu un pilnīgu atbilstību noteikumiem un pieņemtajai praksei attiecībā uz konkursa procedūru atklātību un pārredzamību, jo īpaši attiecībā uz kandidātu piekļuvi informācijai, kas saistīta ar viņu darbu labošanu, kā arī aicina izbeigt diskrimināciju valodas dēļ un neizvairīties no atbildības, atsaucoties uz atlases komisiju lēmumiem;

19.   atzinīgi vērtē to, ka Eiropas ombuds ir apliecinājis nodomu nodarboties ar Eiropas Investīciju bankas aizdevumu darbībām ārpus ES, izmantojot pilnvaras veikt izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas, un atzīmē, ka ombudam būs jāizvērtē, kā arī jānodrošina sava biroja spējas veikt izmeklēšanu par šādām sūdzībām;

20.   aicina ombudu apsvērt saprašanās memoranda noslēgšanu ar Eiropas investīciju banku par iestāžu sadarbības veidiem attiecībā uz ombuda pilnvaru izmantošanu, lai izmeklētu sūdzības par administratīvām kļūmēm Eiropas Investīciju bankas darbībā, un uzskata, ka Eiropas Investīciju banka parādītu sevi no vislabākās puses, ja aktīvi informētu pilsoņus, kurus skar šīs bankas projektu finansējums, par viņu tiesībām iesniegt sūdzību ombudam, arī ja tie ir trešo valstu pilsoņi ārpus ES;

21.   atzinīgi vērtē to, ka ombuds var veikt izmeklēšanu par to struktūru darbību, kas attiecas uz ES trešo pīlāru;

22.   atzīmē, ka ombuds ir iesniedzis iepriekšminētos divus īpašos ziņojumus, ar vienu no tiem jau ir sasniegti iecerētie rezultāti, un otru Parlaments izskatīs; atbalsta secinājumus, kurus ombuds izteica Padomes Prezidentūrai attiecībā uz nepieciešamību piemērot konsekventus noteikumus par Padomes Prezidentūrās lietoto valodu režīmiem un par to, ka jāprecizē Prezidentūras kā daļas no Padomes institucionālais statuss;

23.   atbalstītu stingrāku pieeju Parlamenta iekšējām procedūrām, lai nodrošinātu, ka turpmāk ombuda gada ziņojumu Parlamenta Lūgumrakstu komiteja izskatītu ātrāk;

24.   mudina ombudu iesniegt Parlamentam jebkādas prasības, kādas viņš uzskata par nepieciešamām, lai uzlabotu informācijas apmaiņu un veicinātu sadarbību starp attiecīgajām struktūrvienībām saskaņā ar 2006. gada 15. marta Pamatnolīguma par sadarbību 1. pantu, īpaši attiecībā uz komunikāciju, informācijas tehnoloģiju un tulkošanas struktūrvienībām;

25.   priecājas par to, ka tiek uzturētas labas attiecības ar Parlamenta Lūgumrakstu komiteju gan attiecībā uz ombuda piedalīšanos komitejas sanāksmēs, gan abpusējo kompetenču un prerogatīvu ievērošanu; tāpēc aicina ombudu savlaicīgi darīt zināmu Lūgumrakstu komitejai savu nostāju attiecībā uz svarīgākajām izmeklēšanām, kuras viņš uzsācis, lai būtu iespējams panākt tik noderīgo centienu saskaņotību;

26.   apstiprina savu pozitīvo atzinumu, kā tas pausts 2001. gadā, par ombuda prasību izdarīt grozījumus ombuda Statūtos attiecībā uz piekļuvi dokumentiem un liecinieku uzklausīšanu, atbalstot principu, ka šīs pieprasītās pārmaiņas palīdzēs precizēt ombuda pilnvaras, ņemot vērā pieaugošo slodzi, pildot savu amatu, un to, ka praksē galvenās Eiropas iestādes ir jau pieņēmušas lielāko daļu no tām;

27.   uzsver, ka pārmaiņām nebūtu jāietekmē ombuda pamatuzdevums ‐ būt pilsoņu interešu aizstāvim, iepretim Eiropas Savienības publiskajai administrācijai;

28.   atzīst Eiropas ombudu tīkla lietderīgo ieguldījumu saskaņā ar subsidiaritātes principu, nodrošinot ārpustiesas risinājumus;

29.   atzīst, ka būtu noderīgas savstarpējas ombuda, Lūgumrakstu komitejas un Eiropas ombudu tīkla konsultācijas, lai risinātu jautājumus, kas jau tikuši risināti saistībā ar lūgumrakstiem;

30.   atzinīgi vērtē plašsaziņas līdzekļu pieaugošo līdzdalību ombuda darbu publicēšanā un izsaka sajūsmu par ombuda pieņemto saziņas stratēģiju, kurā izmantoti dažādi veidi, lai informētu pilsoņus un veicinātu sabiedrības izpratni; ar šīs stratēģijas palīdzību uzsākot dažādus dialogu veidus, būtu iespējams panākt pilsoņu tuvināšanos Eiropas Savienības iestādēm un struktūrām, kas savukārt ilgtermiņā palīdzētu veicināt dziļāku izpratni par pilsoņu tiesībām un Kopienas kompetencēm;

31.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas ombudam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī ombudiem vai līdzvērtīgām kompetentajām iestādēm.

(1) OV L 113, 4.5.1994., 15. lpp. Grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2002/262/EK, EOTK, Euratom (OV L 92, 9.4.2002., 13. lpp.). (2) OV C 72 E, 21.3.2002., 336. lpp. (3) Īpašais Eiropas ombuda ziņojums Eiropas Parlamentam, balstoties uz ieteikuma projekta Eiropas Savienības Padomei par sūdzību Nr. 1487/2005/GG un Īpašais Eiropas ombuda ziņojums Eiropas Parlamentam, balstoties uz ieteikuma projekta Eiropas Komisijai par sūdzību Nr. 289/2005/(WP)GG. (4) OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp. (5) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).