Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B6-0406/2007

Debates :

PV 25/10/2007 - 13.1
CRE 25/10/2007 - 13.1

Balsojumi :

PV 25/10/2007 - 14.1
CRE 25/10/2007 - 14.1

Pieņemtie teksti :


Pieņemtie teksti
PDF 223kWORD 56k
Ceturtdiena, 2007. gada 25. oktobris - Strasbūra
Irāna
P6_TA(2007)0488RC-B6-0406/2007

Eiropas Parlamenta 2007. gada 25. oktobra rezolūcija par Irānu

Eiropas Parlaments,

-   ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas attiecībā uz Irānu, jo īpaši tās par cilvēktiesību jautājumiem,

-   ņemot vērā ANO Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām un ANO Konvenciju par bērna tiesībām, kurām visām Irāna ir pievienojusies,

-   ņemot vērā ES un Irānas dialogu cilvēktiesību jomā,

-   ņemot vērā Irānas prezidenta paziņojumu par nāvessodu nomētājot ar akmeņiem, ES prezidentūras paziņojumu un Komisāres Benita Ferrero-Waldner paziņojumu par Jafar Kiani nāvessodu nomētājot ar akmeņiem,

-   ņemot vērā ES prezidentūras 2007. gada 25. maija un 2007. gada 3. augusta deklarācijas par nāvessoda spriedumu piespriešanu Sian Paymard, Adnan Hassanpour un Abdolwahed "Hiva" Boutimar, neizbēgamo nāves soda izpildi Behnam Zare un piespriesto nāvessodu Ali Mahin Torabi,

-   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,

A.   tā kā situācija Irānas Islāma Republikā attiecībā uz civiltiesību un politisko brīvību ievērošanu pēdējo 2 gadu laikā ir pasliktinājusies, jo īpaši pēc prezidenta vēlēšanām 2005. gada jūnijā, neskatoties uz to, ka Irāna saskaņā ar dažādiem starptautiskiem instrumentiem šajā jomā, ir uzņēmusies veicināt un aizsargāt cilvēktiesības un pamatbrīvības;

B.   tā kā nāves sodu izpilde Irānā ir dramatiski pieaugusi, un ar nāvi ir tikuši sodīti arī nepilngadīgie un homoseksuāli orientēti cilvēki, tam bieži vien tiek izpildīti publiski ‐ pakarot vai nomētājot ar akmeņiem, un reģistrētu nāvessodu skaits kopš 2007. gada sākuma jau sasniedz vismaz 244(1) gadījumus, pārsniedzot 2006. gadā reģistrētās 177 sodīšanas ar nāvi;

C.   tā kā ANO Ģenerālā asambleja savā 62. sesijā 2007. gadābalsos par rezolūciju, kurā aicināts noteikt vispārēju moratoriju nāvessoda izpildei, kas būtu solis tuvāk nāves soda aizliegšanai;

D.   tā kā pavisam nesen pirmoreizi ir noticis tas, ka ar nāvi notiesāti divi žurnālisti Adnan Hassanpour un Abdolvahed Botimar,

E.   tā kā vēl joprojām plaši izplatīta ir ieslodzīto spīdzināšana un slikta izturēšanās pret viņiem, ieslodzījums vieninieku kamerā, slepena aizturēšana, nežēlīgi, nehumāni un pazemojoši soda veidi un valsts pārstāvju nesodāmība;

F.   tā kā aizvien vairāk tiek apcietināti inteliģenti un nesen represijas tika vērstas arī pret personām ar divām nacionalitātēm, kam izvirzītas smagas apsūdzības par sadarbošanos ar ārvalstu varām un spiegošanu;

G.   tā kā tiek vajātas vai jau tikušas vajātas vairākas sieviešu tiesību kustības aktīvistes, par to, ka viņas iesaistījās "miljons parakstu" kampaņā, cenšoties panākt sievietes diskriminējošu likumu atcelšanu, viņu plāns bija iesniegt šos miljons parakstus valsts parlamentā;

H.   tā kā Irāna joprojām nav parakstījusi ANO Konvenciju par visa veida diskriminācijas novēršanu pret sievietēm,

I.   tā kā nesen 2007. gada jūnijā Irānas varas iestādes uzbruka divām studentu organizācijām Teherānā; tā kā tā rezultātā tika veikti arestus, lai gan vairāki studenti pēc tam tika atbrīvoti pret drošības naudu; turklāt tika slēgta Irānas Alumni asociācija, pārkāpjot Irānas likumus un starptautiskos cilvēktiesību standartus par biedrošanās brīvību;

J.   tā kā pēc Kultūras un Islamiskās vadības ministrijas procesuālo vadlīniju ieviešanas publikācijām tika pastiprināta cenzūra un tā kā žurnālisti tiek apdraudēti un ieslodzīti, tai pat laikā varas iestādes regulāri slēdz dažādus plašsaziņas līdzekļu kanālus;

K.   tā kā pieņemas spēkā represijas pret arodbiedrību kustību, arestējot to plaši pazīstamos vadītājus, piemēram, Teherānas Strādnieku un Piepilsētas autobusu uzņēmuma sindikāta (SWTBC) priekšsēdētāju Mansour Osanlou un viņa vietnieku Ebrahim Madadi, kā arī maizes cepēju arodbiedrības bijušo priekšsēdētāju Mahmoud Salehi;

L.   tā kā vēršas plašumā diskriminācija pret mazākumtautībām un to pārstāvju aizskaršana, to reliģiskās piederības vai etniskās izcelsmes dēļ, jo īpaši pierobežas reģionos (Kurdistānā, Huzestānā, Sistan-Balukistānā, Azerbaidžānas pierobežā), un tā kā tas iekļauj ilgstošu ieslodzījumu un nāves soda piespriešanu dažiem šo mazākumtautību pārstāvjiem;

M.   tā kā bahajiešu reliģijas kopienas locekļi nevar praktizēt savu reliģiju, tos nežēlīgi vajā un tiem ir liegtas burtiski jebkādas civilās tiesības (piemēram, īpašuma tiesības, piekļuve augstākajai izglītībai) un viņu kulta vietas ir pakļautas vandālismam;

N.   tā kā tiem patvēruma meklētājiem no Irānas, kurus trešās valstis nosūta atpakaļ uz Irānu, draud nežēlīga vajāšana, kā tas notika nesen ar Rasool Ali Mezrea, kurš ir Al Ahwai Atbrīvošanās organizācijas biedrs un kuram draud nāvessoda izpilde pēc tam, kad viņš tika piespiedu kārtā atsūtīts atpakaļ no Sīrijas, par spīti tam, ka ANO Augstā komiteja bēgļu jautājumos bija atzinusi viņa bēgļa statusu;

1.   pauž nopietnas bažas par cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos Irānā; aicina Irānas varas iestādes pildīt savas saistības saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem un instrumentiem, kurus Irāna ratificējusi, veicinot vispārcilvēciskas vērtības un sniedzot visiem cilvēkiem iespējas izmantot savas pilsoņtiesības un politiskās brīvības;

2.   asi nosoda Jafar Kiani nomētāšanu ar akmeņiem 2007. gada 5. jūlijā Aghche-kand ciematā (Quazvin provincē) un pieprasa Irānas varasiestādēm ievērot moratoriju nomētāšanai ar akmeņiem, ko tās ir pasludinājušas; pieprasa, lai Irāna veiktu reformas islāma soda kodeksā ar mērķi atcelt nāvessodu, nomētājot ar akmeņiem;

3.   pauž visdziļākās bažas par to, ka pēdējā gada laikā ir dramatiski pieaugušas represijas pret pilsoniskās sabiedrības kustībām Irānā; aicina Irānas varas iestādes izbeigt smagās represijas pret sieviešu tiesību aizstāvēm, "miljons parakstu" kampaņas aktīvistēm, studentu kustību, mazākumtautību tiesību aizstāvjiem, inteliģenci, skolotājiem, žurnālistiem, emuāru autoriem un arodbiedrību darbiniekiem;

4.   atgādina Irānas valdībai par saistībām kā valstij, kura ir parakstījusi starptautiskos paktus par civiltiesībām un politiskajām tiesībām, kā arī ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, aizsargāt pamattiesības un cilvēktiesības, it īpaši uzskatu brīvību, un aicina atbrīvot visus, kas ieslodzīti savas pārliecības dēļ;

5.   pauž sašutumu par reģistrēto izpildīto nāves sodu neiedomājamo pieaugumu, kad daudzi no nogalinātajiem tika notiesāti netaisnīgās prāvās;

6.   aicina Irānu ievērot tās Kriminālprocesa kodeksu un nodrošināt tiesības uz taisnīgu tiesu visiem cilvēkiem, jo īpaši nodrošināt, lai visiem, jau no tiesas procesa sākuma, būtu pieejams advokāts; mudina bez nosacījumiem nodrošināt atbilstīgu medicīnisko palīdzību visiem ieslodzītajiem, kam ir veselības traucējumi;

7.   pauž nosodījumu par nāves soda piemērošanu un izpildi Irānā, īpaši nosoda piemērošanu un/vai izpildi mazgadīgiem un nepilngadīgiem likumpārkāpējiem, un mudina Irānas varas iestādes ievērot starptautiski atzītos tiesiskos aktus attiecībā uz nepilngadīgajiem, piemēra, ANO Konvenciju pa bērna tiesībām;

8.   aicina Irānas varas iestādes pildīt spīdzināšanas aizliegumu, kuru tiesu iestāžu vadītājs izsludināja 2004. gada aprīlī;

9.   aicina Irānas parlamentu pieņemt likumu par plašsaziņas līdzekļu brīvību Irānā un sodu kodeksu starptautiskajā paktā par civiltiesībām un politiskajām tiesībām, un atcelt visus kriminālnoteikumus, kas attiecas uz miermīlīgu uzskatu paušanu, arī plašsaziņas līdzekļos;

10.   pieprasa, lai daudzām preses organizācijām, kas tikušas slēgtas vai pakļautas cenzūrai, ir autļauts strādāt saskaņā ar pieņemtiem noteikumiem par preses brīvību;

11.   aicina Irānas varas iestādes paātrināt izmeklēšanas procesu par inteliģences pārstāvju un politisko aktīvistu aizdomīgajām nāvēm un slepkavībām, un lai sauktu pie atbildības vainīgos;

12.   aicina parlamenta deputātus steidzami izdarīt grozījumus Sodu kodeksā, moratorijā vietā aizliedzot nomētāšanu ar akmeņiem vispār un pieņemt tiesību aktus, kas aizliegtu mazgadīgo sodīšanu ar nāvi, kā arī nāves soda piespriešanu par homoseksuālu rīcību un laulības pārkāpšanu;

13.   aicina Irānas varas iestādes, kā pirmos soļus ceļā uz pilnīgu nāves soda atcelšanu, īstenot visus pieprasītos piesardzības pasākumus lietās, kas saistītas ar augstāko soda mēru un samazināt to noziegumu skaitu, kas sodāmi ar nāvi; aicina Irānas iedzīvotājus atbalstīt kampaņu "Atcelsim nāves sodu ‐ Pasaule izlemj", kuru uzsāka Pasaules Koalīcija pret nāves sodu un citas nevalstiskas organizācijas;

14.   aicina varas iestādes ievērot starptautiski atzītos tiesiskās aizsardzības līdzekļus attiecībā uz personām, kas pieder pie oficiāli vai citādi atzītajām reliģiskajām minoritātēm; pauž nosodījumu par minoritāšu tiesību neievērošanu un pieprasa, lai minoritātēm būtu iespējams izmantot visas Irānas Konstitūcijā un starptautiskajos tiesību aktos garantētās tiesības; aicina Irānas varas iestādes, likvidēt visa veida diskrimināciju reliģiskās pārliecības vai etniskās piederības dēļ vai personu diskrimināciju, kuras pieder pie mazākumtautībām, piemēram, kurdiem, azerbaidžāņiem, arābiem, beludžiem un bahajiešiem; it īpaši aicina atcelt aizliegumu, kas attiecas uz bahajiešu tīcību;

15.   aicina Irānas varas iestādes bez nosacījumiem atbrīvot ieslodzītos pārliecības dēļ, jo īpaši žurnālistus Emaddedin Baghi, Ako Kurdnasab, Ejlal Ghavami, Mohammad Sadegh Kaboudvand, Said Matinpour, Adnan Hassanpour, Abdolvahed Botimar, Kaveh Javanmard and Mohammad Hassan Fallahieh, arodbiedrību darbiniekus Mansour Osanlou, Ebrahim Madadi un Mahmoud Salehi, studentus Ehsan Mansouri, Majid Tavakoli un Ahmad Ghassaban; nosoda cilvēktiesību aizstāvja Dr. Sohrab Razzaghi arestu un ieslodzījumu 2007. gada 24. oktobrī un prasa nekavējoties un bez nosacījumiem viņu atbrīvot;

16.   mudina ANO Ģenerālo Asambleju balsot par rezolūciju, skaidri un izlēmīgi nosodot cilvēka pamattiesību pārkāpumus Irānā un pieņemt steidzamus pasākumus, lai apturētu neseno nāves sodu izpildes vēršanos plašumā Irānā;

17.   aicina Padomi un Komisiju cieši uzraudzīt notikumu gaitu Irānā, kā arī risināt jautājumus par konkrētiem cilvēktiesību pārkāpumu gadījumiem; aicina Padomi un Komisiju ziņot par situācijas Irānā uzraudzību;

18.   ierosina atsākt ES – Irānas Cilvēktiesību dialogu, kas ir pārtraukts kopš 2004. gada jūnija;

19.   atkārtoti apstiprina savu atbalstu visām tām organizācijām un cilvēkiem Irānā, kas savā cīņā par demokrātiskām tiesībām uztur spēkā dialogu;

20.   aicina Komisiju darīt visu iespējamo, lai atbalstītu pilsoniskās sabiedrības, akadēmiskos, sociālekonomiskos kultūras kontaktus starp Eiropu un Irānu, lai veicinātu atklātu dialogu, jo īpaši ar jaunā Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta starpniecību;

21.   aicina ES dalībvalstis atturēties no Irānas patvēruma meklētāju izraidīšanas, arī to, kas vajāti savas seksuālās orientācijas dēļ, un aicina Grieķiju nesūtīt atpakaļ uz Irānu Mohammad Hassan Talebi, Mohammad Hossein Jaafari un Vahid Shokoohi Nia;

22.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, KĀDP Augstajam pārstāvim, ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, ANO Cilvēktiesību padomei, Irānas Augstākās tiesas priekšsēdētājam, kā arī Irānas Islāma Republikas parlamentam un valdībai.

(1) Avots: Amnesty International, 2007. gada 18. octobris.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika