Eiropas Parlaments,

-   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Pakistānu, it īpaši 2007. gada 12. jūlija rezolūciju(1),

-   ņemot vērā Eiropas Kopienas un Pakistānas Islāma Republikas 2001. gada 24. novembra Sadarbības nolīgumu par partnerattiecībām un attīstību,

-   ņemot vērā 2007. gada 24. maija rezolūciju par Kašmiru(2),

-   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,

A.   tā kā 2007. gada 18. oktobrī Pakistānā atgriezās Pakistānas Tautas partijas priekšsēdētāja Benazira Bhuto; tā kā B. Bhuto atgriešanos Karači iezīmēja iespaidīgs bumbas sprādziens, kura rezultātā gāja bojā vairāk nekā 130 un tika ievainoti vairāk nekā 500 cilvēki; tā kā šis sprādziens vēl vairāk pasliktināja jau tā nestabilo pirmsvēlēšanu gaisotni Pakistānā;

B.   tā kā neveiksmi cieta Pakistānas Musulmaņu savienības priekšsēdētāja Navaza Šarifa mēģinājums atgriezties Pakistānā, jo viņš bija spiests atstāt valsti tūlīt pēc ierašanās tajā;

C.   tā kā ir vērojamas skaidras Pakistānas militarizācijas pazīmes un palielinās slepeno dienestu nozīme, kuriem joprojām ir spēcīga ietekme Pakistānas politikā, pārvaldē un tautsaimniecībā;

D.   tā kā Pakistānas parlamenta pilnvaru laiks beidzās 2007. gada 15. novembrī un ir paziņots, ka vispārējās vēlēšanas notiks 2008. gada janvāra vidū;

E.   tā kā, lai atjaunotu demokrātiju, vara jānodod atpakaļ civilai valdībai;

F.   tā kā 2007. gada 17. oktobrī Pakistānas Augstākā tiesa atsāka izskatīt lietu par to, vai prezidenta Mušarafa ievēlēšana atbilst Konstitūcijai, un ir sagaidāms, ka tā pasludinās spriedumu tuvākajās dienās;

G.   tā kā Eiropas Savienība sniedz Pakistānai ievērojamu finansējumu nabadzības mazināšanai, veselībai un valsts izglītībai,

1.   stingri nosoda pašnāvnieka izraisīto bumbas sprādzienu, kas bija vērsts pret opozīcijas līderi un civiliedzīvotājiem; prasa Pakistānas valdībai īstenot tūlītējus pasākumus, lai veiktu pamatīgu un neatkarīgu šī uzbrukuma izmeklēšanu un sauktu pie atbildības visas par to atbildīgās personas;

2.   pauž visdziļāko līdzjūtību Pakistānas iedzīvotājiem un it īpaši visu to cilvēku ģimenēm, kuri tika nogalināti vai ievainoti šajā nožēlojamajā terorisma aktā;

3.   atkārtoti apstiprina savu solidarizēšanos ar tiem Pakistānas iedzīvotājiem, kas atbalsta demokrātiskas, pārredzamas un pārskatabildīgas pārvaldības izveidi un kas drosmīgi un apņēmīgi stājas pretī terorismam un kriminālai vardarbībai;

4.   mudina Pakistānu ievērot visus iepriekšminētajā Sadarbības nolīgumā noteiktos principus, it īpaši demokrātijas un cilvēktiesību klauzulu;

5.   stingri nosoda bijušā ministru prezidenta Navaza Šarifa piespiedu aizbraukšanu uz Saūda Arābiju 2007. gada 10. septembrī, lai gan Pakistānas Augstākās tiesas spriedums viņam atļāva atgriezties Pakistānā;

6.   kā priekšnosacījumu demokrātiskām vēlēšanām prasa Pakistānas valdībai ļaut atgriezties visiem politiskajiem vadītājiem, lai stātos pretī ekstrēmistu spēkiem un ar brīvu un godīgu vēlēšanu palīdzību veicinātu leģitīmas valdības izveidi, nomainot pašreizējo militāro diktatūru;

7.   atkārtoti prasa, lai izveidojamā pagaidu valdība būtu neitrāla, un pauž bažas par to ka, pagaidu valdības sastāvu vienpersoniski nosaka prezidents Mušarafs;

8.   pauž nožēlu par dažām nesenām Augstākās tiesas lietām Pakistānā, kuri rada nopietnas bažas par tiesiskuma trūkumu valstī; aicina Pakistānas valdību atturēties no politiskas iejaukšanās un ievērot tiesu iestāžu neatkarību;

9.   pauž nožēlu par to, ka prezidents Mušarafs neatteicās no armijas virspavēlnieka amata pirms savas kandidatūras izvirzīšanas prezidenta amatam un ievēlēšanas par prezidentu, ko viņš iepriekš bija apņēmies izdarīt, vienojoties ar ES; atkārtoti prasa, lai viņš to izdara pirms stāšanās amatā; atzīmē, ka viņa attiecīgas rīcības trūkums negatīvi ietekmēja ticību Pakistānas prezidentūrai;

10.   nosoda opozīcijas locekļu patvaļīgo aizturēšanu, kad viņi kritizēja prezidentu Mušarafu, un mudina valdību pieņemt un īstenot Augstākās tiesas spriedumu, lai darītu galu politisko oponentu pazušanai;

11.   mudina Pakistānu atgriezties pie demokrātiskas valdības, 2008. gada janvārī sarīkojot brīvas, godīgas un pārredzamas vēlēšanas, un brīdina no ārkārtas tiesību aktu vai citu tādu pasākumu ieviešanas, kuri ierobežo vārda, biedrošanās, pulcēšanās vai pārvietošanās brīvību; mudina Pakistānas valdību visām partijām nodrošināt vienādu piekļuvi plašsaziņas līdzekļiem;

12.   mudina Pakistānu nekavējoties rīkoties, lai ierobežotu militāro spēku ietekmi uz sabiedrību kopumā; aicina Pakistānas valdību ievērot pāreju uz civilo pārvaldi un stiprināt demokrātiskas institūcijas kā vienīgo iespējamo veidu, kā reaģēt uz pārmaiņām Pakistānas sabiedrībā; atkārtoti mudina valdību ierobežot armijas un citu bruņotu grupējumu ietekmi un varu nodot atpakaļ demokrātiskām institūcijām;

13.   pauž bažas saistībā ar ziņojumiem par reliģisko minoritāšu, tādu kā budisti, hinduisti, sikhi un ahmadi, apspiešanu un zaimojošu likumu izmantošanu pret tām;

14.   aicina Pakistānas valdību nekavējoties rīkoties, lai izbeigtu šādu uz reliģiskiem apsvērumiem balstītu apspiešanu, un nodrošināt visu minoritāšu integritāti un drošību, piešķirot tām patiesu un efektīvu juridisku un politisku aizsardzību; aicina Pakistānu labot zaimojošos likumus, kuru nepareiza piemērošana ir tik ļoti izplatīta; mudina Pakistānas valdību nodrošināt pienācīgu aizsardzību juristiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, kam nākas saskarties ar draudiem, aizstāvot zaimošanā apsūdzētas personas; mudina Pakistānas valdību nodrošināt pienācīgu aizsardzību mazaizsargātām reliģiskām un citām minoritāšu kopienām, kurām nākas saskarties ar ekstrēmistu izteiktiem piespiedu pievēršanas un vardarbīgas iebiedēšanas draudiem;

15.   aicina Pakistānas varasiestādes atcelt Hudūda likumu, kura piemērošanas rezultātā cietumā tika ieslodzītas simtiem sieviešu;

16.   atzinīgi vērtē to, ka ES novēros parlamenta vēlēšanas Pakistānā un ka Parlaments piedalīsies novērošanas misijā; pauž bažas par to, ka Pakistānas sievietēm, iespējams, būs liegta iespēja pilnībā piedalīties demokrātiskajā procesā, jo kā priekšnosacījums kandidēšanai vēlēšanās ir izvirzīta akadēmiska kvalifikācija, tādējādi neļaujot balotēties vēlēšanās 70% Pakistānas sieviešu; aicina atcelt šo ierobežojumu;

17.   atzinīgi vērtē Pakistānas īstenotos centienus, lai novērstu teroristisku grupējumu veidošanos; pauž nožēlu, ka netika sekmīgi īstenota vienošanās, ko panāca, lai novērstu turpmākus konfliktus Ziemeļvaziristānā; aicina valdību ar samērīgu pasākumu palīdzību cīnīties pret atkārtotiem nemieru izraisītas vardarbības uzliesmojumiem, noteikt tiesiskumu un paplašināt civiltiesību un politisko tiesību piemērošanu līdz šim reģionam;

18.   prasa, īpaši ņemot vērā pašreizējos nemierus Baločistānā, lai armija atturas no islāmistu partijas atbalstīšanas, cenšoties dot pretsparu laicīgajiem Baločas spēkiem un mērenajiem Paštunas spēkiem; turklāt prasa atbrīvot visus politieslodzītos, tai skaitā tos, kas atrodas izlūkošanas dienestu nelikumīgā apcietinājumā;

19.   uzsver nozīmi, kāda ir vispārējai piekļuvei valsts izglītībai un efektīvai Korāna skolu uzraudzībai, lai novērstu ekstrēmistu īstenoto kontroli; aicina Pakistānas valdību pildīt saistības, ko tā iepriekš uzņēmās attiecībā uz ārvalstu studentu uzņemšanu Korāna skolās;

20.   prasa dalībvalstīm pilnībā ievērot ES Rīcības kodeksu attiecībā uz ieroču eksportu;

21.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un Pakistānas valdībai.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0351. (2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0214.