(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0046),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 285. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0062/2007),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A6-0365/2007),

1.   apstiprina Komisijas grozīto priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 285. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu║,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),

ņemot vērā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinumu(2),

apspriežoties ar Statistikas programmu komiteju ║ saskaņā ar Padomes Lēmuma ║ 89/382/EEK, Euratom(3) 3. panta 1. punktu,

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru(4),

tā kā:

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Lēmumā Nr. 1786/2002/EK par Kopienas rīcības programmas pieņemšanu sabiedrības veselības aizsardzības jomā (2003–2008)(5) teikts, ka sadarbībā ar dalībvalstīm un vajadzības gadījumā izmantojot Kopienas statistikas programmu, lai veicinātu sinerģiju un izvairītos no divkārša darba, jāizstrādā sabiedrības veselības informācijas sistēmas statistikas daļa.

(2)  Izmantojot Kopienas sabiedrības veselības programmas, pastāvīgi noritēja darbs pie Kopienas informācijas par sabiedrības veselību. Uz šā pamata ir izveidots Eiropas Kopienas veselības rādītāju saraksts (ECHI), kas sniedz pārskatu par veselības stāvokli, veselības faktoriem un veselības sistēmām. Lai sagatavotu minimālo statistikas datu kopumu, kas vajadzīgs, lai aprēķinātu ECHI ║ , Kopienas statistikai par veselību, jas tas ir mērķtiecīgi un iespējams, jāatbilst attīstībai un sasniegumiem, kas gūti, pateicoties Kopienas rīcībai sabiedrības veselības jomā.

(3)  Padome 2002. gada 3. jūnija Rezolūcijā ║ par jaunu Kopienas stratēģiju attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību darbā (2002–2006)(6) aicināja Komisiju un dalībvalstis paātrināt darbu pie statistikas par nelaimes gadījumiem darbā un arodslimību statistikas saskaņošanas, lai būtu pieejami salīdzināmi dati, ar kuriem varētu objektīvi novērtēt atbilstīgi jaunajai Kopienas stratēģijai veikto pasākumu ietekmi un efektivitāti, kā arīdzan atsevišķā sadaļā uzsvēra, ka jāņem vērā sieviešu īpatsvara pieaugums darba tirgū un jārūpējas par viņu īpašajām vajadzībām saistībā ar politikas virzieniem veselības aizsardzības un drošības darbā jomās. Turklāt Komisijas 2003. gada 19. septembra Ieteikumā ║ par Eiropas arodslimību sarakstu(7) dalībvalstīm ieteikts pakāpeniski saskaņot statistiku par arodslimībām ar Eiropas sarakstu atbilstoši tam darbam, ko veic, saskaņojot Eiropas statistiku par arodslimībām.

(4)  2002. gada Eiropadomes Barselonas sanāksmē atzina trīs vadošos principus veselības aprūpes sistēmās: pieejamību visiem, augstas kvalitātes aprūpi un ilgtermiņa finansiālo stabilitāti. Komisijas 2004. gada 20. aprīļa paziņojumā ║ Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par "sociālās aizsardzības modernizēšanu, lai izveidotu augstas kvalitātes, pieejamu un ilgtspējīgu veselības aprūpi un ilgtermiņa aprūpi – atbalsts valstu stratēģijām, izmantojot "atklāto koordinācijas metodi" (COM(2004)0304), ierosināts sākt darbu, lai noteiktu iespējamos kopējo mērķu rādītājus un izstrādātu aprūpes sistēmas, pamatojoties uz pasākumiem, kuri veikti saistībā ar Kopienas rīcības programmu veselības jomā, Eurostat veselības jomas statistiku un sadarbību ar starptautiskām organizācijām.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 22. jūlija Lēmumā Nr. 1600/2002/EK, ar ko nosaka Sesto Kopienas vides rīcības programmu(8), kā pamatprioritāte iekļauta rīcība vides, veselības un dzīves kvalitātes jomā, aicinot noteikt un izstrādāt veselības un vides rādītājus. Turklāt Padomes 2003. gada 8. decembra secinājumos izteikta prasība, lai bioloģiskās daudzveidības un veselības rādītāji tiktu iekļauti tās strukturālo rādītāju datubāzes sadaļā "vide", kuru izmanto Eiropadomes ikgadējā pavasara ziņojumā; šajā datubāzē sadaļā "nodarbinātība" iekļauti arī rādītāji attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību darbā. Komisijas 2005. gadā pieņemtajā ilgtspējīgas attīstības rādītāju kopumā ietverts arī temats par sabiedrības veselības rādītājiem.

(6)  Eiropas Vides un veselības rīcības plānā 2004.–2010. gadam ║ (COM(2004)0416) atzīta nepieciešamība, izmantojot Kopienas statistikas programmu, uzlabot tādu datu kvalitāti, salīdzināmību un pieejamību, kuri attiecas uz veselības stāvokli saistībā ar vides izraisītām slimībām un traucējumiem.

(7)  Padomes 2003. gada 15. jūlija Rezolūcijā ║ par tādu personu nodarbinātības un sociālās integrācijas veicināšanu, kurām ir invaliditāte(9), dalībvalstis un Komisija aicināta vākt statistikas materiālu par tādu personu situāciju, kurām ir invaliditāte, tostarp par pakalpojumu un priekšrocību izstrādi šai grupai. Turklāt Komisijas 2003. gada 30. oktobra paziņojumā Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par vienlīdzīgām iespējām personām, kurām ir invaliditāte, – Eiropas rīcības plāns (COM(2003)0650) Komisija nolēma, ka tiks izstrādāti konteksta rādītāji, kas būs salīdzināmi dalībvalstīs, lai novērtētu politikas efektivitāti invaliditātes jomā. Komisija norādīja, ka pēc iespējas jāizmanto Eiropas statistikas sistēmas avoti un struktūras, īpaši izstrādājot saskaņotus apsekojumu moduļus, lai iegūtu starptautiski salīdzināmu statistikas informāciju, kas nepieciešama uzraudzības procesā.

(8)  Lai nodrošinātu datu atbilstību un salīdzināmību un izvairītos no divkārša darba, Eurostat statistikas pasākumi sabiedrības veselības un veselības aizsardzības un darba drošības jomā jāveic sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju un tās īpašajām organizācijām, piemēram, Pasaules veselības organizāciju (PVO) un Starptautisko darba organizāciju (ILO), kā arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO), ja tas ir atbilstīgi un iespējams. Konkrēti nesen tika ieviesta kopēja statistikas datu vākšana ar ESAO un PVO par veselības kontu sistēmām.

(9)  Komisija (Eurostat) jau regulāri vāc statistikas datus par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā no dalībvalstīm, kuras šos datus sniedz brīvprātīgi. Turklāt tā iegūst datus par šīm jomām no citiem avotiem. Šie pasākumi tiek izstrādāti ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm. Īpaši sabiedrības veselības statistikas jomā izstrādi un īstenošanu vada un organizē saskaņā ar partnerības struktūru starp Eurostat un dalībvalstīm. Tomēr joprojām jāpanāk lielāka esošās statistikas datu vākšanas precizitāte un ticamība, saskanība un salīdzināmība, aptvērums, laicīgums un punktualitāte un jānodrošina arī tas, lai turpmākie datu vākšanas pasākumi, par kuriem panākta vienošanās ar dalībvalstīm un kuri izstrādāti sadarbībā ar dalībvalstīm, tiktu īstenoti, lai iegūtu minimālo statistikas datu kopumu, kas Kopienas līmenī vajadzīgs sabiedrības veselības jomā un veselības aizsardzības un darba drošības jomā.

(10)  Īpašas Kopienas statistikas izveidi reglamentē noteikumi, kas izklāstīti Padomes 1997. gada 17. februāra Regulā (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku(10).

(11)  Ar šo regulu pilnībā tiks nodrošināta to tiesību ievērošana, kas saistītas ar personas datu aizsardzību, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. pantā.

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu ║ 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti(11) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti(12) piemēro saistībā ar šo regulu. Būtiskās sabiedrības interesēs ir statistikas prasības, kuras radušās, pateicoties Kopienas rīcībai sabiedrības veselības jomā, valstu stratēģijai, lai izstrādātu augstas kvalitātes, pieejamu un ilgtspējīgu veselības aprūpi, un Kopienas stratēģijai veselības aizsardzības un darba drošības jomā, kā arī pateicoties prasībām, kas rodas saistībā ar strukturālajiem rādītājiem, ilgtspējīgas attīstības rādītājiem un ECHI, un citiem rādītāju kopumiem, kas jāizstrādā, lai uzraudzītu Kopienas un valstu politiskos pasākumus un stratēģijas sabiedrības veselības jomā un veselības aizsardzības un darba drošības jomā.

(13)  Tādu datu nosūtīšanu, uz kuriem attiecas statistikas konfidencialitātes prasības, regulē noteikumi, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 322/97 un Padomes 1990. gada 11. jūnija Regulā (Euratom, EEK) Nr. 1588/90 par statistikas konfidencialitātei pakļautas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam(13). Saskaņā ar minētajām regulām veiktie pasākumi nodrošina konfidenciālo datu fizisko un loģisko aizsardzību un to, ka, apkopojot un izplatot Kopienas statistiku, dati netiek nelikumīgi izpausti un tos neizmanto citām vajadzībām kā vien statistikai.

(14)  Apkopojot un izplatot Kopienas statistiku atbilstoši šai regulai, valstu un Kopienas statistikas iestādēm jāņem vērā Eiropas statistikas prakses kodeksā izklāstītie principi, kurus Statistikas programmu komiteja pieņēma 2005. gada 24. februārī un pievienoja Komisijas paziņojumam Eiropas Parlamentam un Padomei par valsts un Kopienas statistikas iestāžu neatkarību, integritāti un atbildību, un izplatīja ar Komisijas 2005. gada 25. maija Ieteikumu par šo pašu tēmu (COM(2005)0217).

(15)  Tā kā dalībvalstis nevar pilnībā sasniegt šīs regulas mērķi, proti, izveidot kopēju pamatu, kas ļautu regulāri veidot Kopienas statistiku par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā, un tas vieglāk paveicams Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā izklāstīto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs šā mērķa sasniegšanai.

(16)  Pasākumi, kas vajadzīgi, lai īstenotu šo regulu, jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu ║ 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību(14).

(17)  Jo īpaši Komisijai jābūt pilnvarotai noteikt definīcijas, priekšmetu un dalījumu (ieskaitot mainīgos lielumus un klasifikāciju inter alia, kur iespējams un nepieciešams, klasifikāciju pēc dzimuma un vecuma), vajadzības gadījumā avotus un datu un metadatu sniegšanu (ieskaitot pārskata periodus, intervālus un termiņus) attiecībā uz šīs regulas 2. pantā un I.–V. pielikumā minētajām jomām. Svarīgi, lai starp sadalījuma rādītājiem būtu arī dzimums un vecums, jo tādējādi būs iespējams ņemt vērā dzimuma un vecuma atšķirību ietekmi uz drošību un veselības aizsardzību darbā Tā kā tie ir vispārēji pasākumi, kuru mērķis ir grozīt vai svītrot nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia dzēšot dažus no šiem elementiem vai papildinot šo regulu ar jauniem nebūtiskiem elementiem, šādi pasākumi noteikti jāpieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas paredzēta Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā.

(18)  Papildu finansējumu datu vākšanai par veselību un drošību piešķirs no Kopienas nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmas - Progress, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Lēmumu Nr. 1672/2006/EK(15), līdzekļiem. Šīs programmas finanšu līdzekļus būtu jāizmanto, palīdzot dalībvalstīm pakāpeniski palielināt valsts potenciālu, lai veselības aizsardzības un darba drošības jomā īstenotu statistisko datu vākšanas uzlabojumus un ieviestu jaunus datu vākšanas instrumentus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

1.  Ar šo regulu tiek izveidots kopējs pamats, lai regulāri veidotu Kopienas statistiku par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā. Statistiku izstrādā atbilstīgi objektivitātes, uzticamības, izmaksu lietderības un statistikas datu slepenuma standartiem.

2.  Statistikā minimālā datu kopuma veidā iekļauj tādu informāciju, kas ir vajadzīga Kopienas rīcībai sabiedrības veselības jomā, lai atbalstītu valstu stratēģijas, kas paredzētas, lai izveidotu augstas kvalitātes, vispārēji pieejamu un ilgtspējīgu veselības aprūpi, kā arī Kopienas rīcībai veselības aizsardzības un darba drošības jomā.

3.  Statistika nodrošina datus strukturālajiem rādītājiem, ilgtspējīgas attīstības rādītājiem un ECHI, kā arī citu tādu rādītāju virknēm, kurus jāizstrādā, lai uzraudzītu Kopienas pasākumus sabiedrības veselības jomā un veselības aizsardzības un darba drošības jomā.

2. pants

Piemērošanas joma

3. pants

Definīcijas

4. pants

Avoti

5. pants

Metodika, rokasgrāmatas un izmēģinājuma pētījumi

1.  Komisija (Eurostat) izstrādā vai vajadzības gadījumā uzlabo vai atjaunina rokasgrāmatas, pamatnostādnes vai ieteikumus par sistēmām, koncepcijām un metodiku attiecībā uz Kopienas statistiku, kuru apkopo atbilstoši šai regulai.

2.  Valstu pieredzi un ekspertu atzinumus izmanto 1. punktā minētajai izstrādei. Attiecībā uz datu vākšanai izmantotajām metodēm, ieskaitot sagatavošanas pasākumus, Komisijas (Eurostat) izveidoto sadarbības struktūru ietvaros ar dalībvalstīm jāņem vērā valstu īpatnības, jauda un esošie datu vākšanas pasākumi. Jāņem vērā arī metodes, kuras izmanto, lai regulāri vāktu datus tādu atbilstoši citām Kopienas programmām (piemēram, sabiedrības veselības vai pētniecības programmas) īstenotu projektu ietvaros, kuriem ir statistikas dimensija.

3.  Statistikas metodikā un datu bāzēs, kas jāizstrādā, lai Kopienas līmenī apkopotu statistiku par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā, vajadzības gadījumā vienmēr jāņem vērā koordinēšanas nepieciešamība ar starptautisko organizāciju pasākumiem šajā jomā, lai nodrošinātu statistikas starptautisku salīdzināmību un datu krājumu saskanību. Eiropas Savienības robežās ir jāņem vērā Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras, kā arī Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda pētījumi un apsekojumi. Ārpus Eiropas Savienības robežām jāuzlabo sadarbība ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, jo īpaši ar SDO un PVO.

4.  Ja tiek noteikta nepieciešamība pēc jauniem datiem vai nepietiekama datu kvalitāte 2. pantā minētajās jomās, Komisija (Eurostat) organizē izmēģinājuma pētījumus, kuri dalībvalstīs jāveic brīvprātīgi. Šādu izmēģinājuma pētījumu mērķis ir pārbaudīt koncepcijas un metodes un novērtēt saistīto datu vākšanas pasākumu īstenojamību, ieskaitot statistisko kvalitāti, salīdzināmību un rentabilitāti saskaņā ar Eiropas statistikas prakses kodeksa principiem. Par šādos pētījumos izmantotajām metodēm vienojas sadarbības struktūrās ar dalībvalstīm.

6. pants

Datu nosūtīšana, apstrāde, izplatīšana un publicēšana

1.  Dalībvalstis nosūta mikrodatus vai atkarībā no attiecīgās jomas un priekšmeta – kopsavilkuma datus, ieskaitot konfidenciālos datus, kas definēti ║ Regulas (EK) Nr. 322/97 13. pantā, un šajā regulā noteiktos metadatus un īstenošanas pasākumus Komisijai (Eurostat) saskaņā ar spēka esošajiem Kopienas noteikumiem par tādu datu nosūtīšanu, uz kuriem attiecas statistikas konfidencialitāte, kas noteikta ║ Regulā (EK) Nr. 322/97 un Regulā (Euratom, EEK) Nr. 1588/90. Minētos Kopienas noteikumus piemēro datu apstrādei, ko veic Eurostat, ciktāl šie dati tiek uzskatīti par konfidenciāliem, kā noteikts ║ Regulā (EK) Nr. 322/97.

2.  Dalībvalstis nosūta datus un metadatus, kurus saskaņā ar šo regulu jānosūta elektroniski, atbilstīgi datu apmaiņas standartam, par ko Komisija vienojusies ar dalībvalstīm. Datus sniedz atbilstīgi noteiktajiem termiņiem, ar noteikto intervālu un ievērojot pielikumos norādītos pārskata periodus.

3.  Komisija (Eurostat) veic vajadzīgos pasākumus, lai uzlabotu statistikas informācijas izplatīšanu, pieejamību un dokumentāciju saskaņā salīdzināmības, ticamības un statistikas konfidencialitātes principiem, kas noteikti ║ Regulā (EK) Nr. 322/97.

7. pants

Kvalitātes kritēriji un ziņojumi

1.  Komisija (Eurostat) novērtē nosūtīto datu kvalitāti.

2.  Komisija (Eurostat) ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādā ieteicamus kopējus standartus, kas paredzēti, lai nodrošinātu sniegto datu kvalitāti un salīdzināmību saskaņā ar Eiropas statistikas prakses kodeksā noteiktajiem principiem. Šos standartus publicē metodikas rokasgrāmatās vai pamatnostādnēs.

3.  Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu iespējamo augstāko nosūtīto datu kvalitāti.

4.  Ik pēc pieciem gadiem dalībvalstis iesniedz Komisijai (Eurostat) divus ziņojumus, kas sagatavoti atbilstoši 2. punktā minētajiem standartiem, par nosūtīto datu kvalitāti un datu avotiem. Pirmais ziņojums attiecas uz statistiku par sabiedrības veselību, bet otrais – uz statistiku par veselības aizsardzību un drošību darbā. Ik pēc pieciem gadiem Komisija (Eurostat) izstrādā ziņojumu par izplatīto datu salīdzināmību.

8. pants

Īstenošanas pasākumi

9. pants

Komiteja

1.  Komisijai palīdz Statistikas programmu komiteja, kas izveidota ar ║ Lēmumu 89/382/EEK, Euratom║.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

║

10. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

║

Eiropas Parlamenta vārdā ‐ Padomes vārdā ‐

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) ║ 2007. gada 25. oktobra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) (2) OV C 295, 7.12.2007., 1. lpp. (3) OV L 181, 28.6.1989., 47. lpp. ║ (4) Eiropas Parlamenta 2007. gada 13. novembra Nostāja. (5) OV L 271, 9.10.2002., 1. lpp. (6) OV C 161, 5.7.2002., 1. lpp. (7) OV L 238, 25.9.2003., 28. lpp. (8) OV L 242, 10.9.2002., 1. lpp. (9) OV C 175, 24.7.2003., 1. lpp. (10) OV L 52, 22.2.1997., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.). (11) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 ║. (12) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp. ║ (13) OV L 151, 15.6.1990., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003. (14) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.). (15) OV L 315, 15.11.2006., 1. lpp. ║

Joma: Veselības stāvoklis un veselības faktori

a)  Mērķi

Šajā jomā savlaicīgi jānodrošina statistika par veselības stāvokli un veselības faktoriem.

b)  Darbības joma

Šīs jomas datus galvenokārt apkopo, izmantojot sabiedrības apsekojumus vai apsekojumu moduļus par veselību. Nodrošinot papildu aptvērumu vai informāciju par dažiem īpašiem priekšmetiem, piemēram, saslimstību vai nelaimes gadījumiem un ievainojumiem, var izmantot arī reģistru datus vai citus administratīvus avotus. Vajadzības gadījumā iekļauj aprūpes iestādēs dzīvojošas personas, kā arī 0–14 gadus vecus bērnus, ja iepriekšēji izmēģinājuma pētījumi liecina, ka tas ir vajadzīgs.

c)  Datu sniegšanas pārskata periodi, intervāli un termiņi

Dati iesniedzami vismaz reizi piecos gados; dažiem īpašiem datu vākšanas pasākumiem, piemēram, par saslimstību vai nelaimes gadījumiem un ievainojumiem, var būt vajadzīgs biežāks periodiskums; norāda pirmo datu sniegšanas pārskata gadu, intervālu un termiņu katram avotam un priekšmetam un par to vienojas kā par 8. pantā minēto īstenošanas pasākumu daļu.

d)  Aptvertie temati

Katrā datu sniegšanas reizē nav jāsniedz informācija par visiem tematiem. Vajadzīgos mainīgos lielumus, dalījumu un mikrodatus nosaka, izmantojot iepriekš minēto sarakstu.

Ja datus iegūs ar apsekojumiem, veselības apsekojumu instrumentu un apsekojuma struktūras ieteicamo radītāju un kvalitātes novērtējuma izstrādi, atlasi, svērumu un īstenošanu veic saskaņā ar dalībvalstu izstrādātajām pamatnostādnēm. Par šīm savākto datu un izmantoto apsekojumu specifikācijām vienojas saistībā ar attiecīgajiem īstenošanas pasākumiem, un tās nosaka rokasgrāmatās un pamatnostādnēs.

e)  Metadati

Iesniedzot šīs jomas statistikas datus, dalībvalstis sniedz vajadzīgos metadatus, par kuriem jāvienojas kā par daļu no īstenošanas pasākumiem (ieskaitot par aptaujas pazīmēm), kā arī informāciju par visām valstu īpatnībām, kas ir svarīgas, interpretējot un apkopojot salīdzināmu statistiku un rādītājus.

Joma: Veselības aprūpe

a)  Mērķi

Šajā jomā savlaicīgi jānodrošina statistika par veselības aprūpi.

b)  Darbības joma

Šī joma aptver visus to iestāžu vai indivīdu veiktos pasākumus, kuri izmanto savas medicīnas, vidējās medicīniskās un slimnieku aprūpes jomas zināšanas un tehnoloģiju, lai sasniegtu veselības mērķus, kā arī saistītos administrācijas un vadības pasākumus.

Datus galvenokārt apkopo no administratīviem avotiem.

c)  Datu sniegšanas pārskata periodi, intervāli un termiņi

Statistiku sniedz katru gadu; norāda pirmo datu sniegšanas pārskata gadu, intervālu un termiņu katram avotam un priekšmetam un par to vienojas kā par 8. pantā minēto īstenošanas pasākumu daļu.

d)  Aptvertie temati

Katrā datu sniegšanas reizē nav jāsniedz informācija par visiem tematiem. Vajadzīgos mainīgos lielumus un dalījumu nosaka, izmantojot iepriekš minēto sarakstu. Datu kopumu nosaka pēc ESAO Starptautiskās veselības kontu klasifikācijas un PVO starptautiskā saraksta, kurā ietverta slimnīcās izmantotā saslimstības tabula. Par šīm specifikācijām vienojas saistībā ar attiecīgajiem īstenošanas pasākumiem, un tās nosaka rokasgrāmatās un pamatnostādnēs.

e)  Metadati

Iesniedzot šīs jomas statistikas datus, dalībvalstis sniedz vajadzīgos metadatus, par kuriem jāvienojas kā par daļu no īstenošanas pasākumiem (ieskaitot par avotiem, definīcijām un apkopojumiem), kā arī informāciju par visām valstu īpatnībām, kas ir svarīgas, interpretējot un apkopojot salīdzināmu statistiku un rādītājus.

Joma: Nāves iemesli

a)  Mērķi

Šajā jomā savlaicīgi jānodrošina salīdzināma statistika par nāves iemesliem.

b)  Darbības joma

Šī joma aptver statistiku par nāves iemesliem; tā balstās uz valstu izsniegtajām medicīniskajām miršanas apliecībām, ņemot vērā PVO ieteikumus. Apkopojamā statistika attiecas uz nāves pamatiemeslu, ko PVO ir definējusi kā "slimību vai ievainojumu, ar ko sākās tieši nāvi izraisošā slimības norise, vai nelaimes gadījuma apstākļi vai vardarbība, kas radīja nāvējošo ievainojumu". Statistiku apkopo par Eiropas rezidentiem un nedzīvdzimušajiem bērniem.

c)  Datu sniegšanas pārskata periodi, intervāli un termiņi

Statistiku sniedz katru gadu; pirmo pārskata gadu norāda un par to vienojas kā par daļu no 8. pantā minētajiem īstenošanas pasākumiem. Datus nosūta vēlākais otrajā gadā pēc pārskata gada. Provizoriskus datus vai aplēses var iesniegt agrāk. Par nelaimes gadījumiem, kas skar sabiedrības veselību, var izveidot īpašus datu krājumus attiecībā uz visiem nāves iemesliem vai attiecībā uz specifiskiem nāves iemesliem.

d)  Aptvertie temati

Vajadzīgos mainīgos lielumus un dalījumu nosaka, izmantojot iepriekš minēto sarakstu. Datu kopumu par nāves iemesliem nosaka pēc ESAO Starptautiskās slimību klasifikācijas, un tas atbilst Eurostat noteikumiem un ANO un PVO ieteikumiem par iedzīvotāju statistiku. Par šīm specifikācijām vienojas attiecīgo īstenošanas pasākumu kontekstā, un tās nosaka rokasgrāmatās un pamatnostādnēs.

e)  Metadati

Iesniedzot šīs jomas statistikas datus, dalībvalstis sniedz vajadzīgos metadatus, par kuriem jāvienojas kā par daļu no īstenošanas pasākumiem, kā arī informāciju par visām valstu īpatnībām, kas ir svarīgas, interpretējot un apkopojot salīdzināmu statistiku un rādītājus.

Joma: Nelaimes gadījumi darbā

a)  Mērķi

Šajā jomā savlaicīgi jānodrošina statistika par nelaimes gadījumiem darbā.

b)  Darbības joma

Nelaimes gadījumu darbā definē kā "atsevišķu gadījumu darba gaitā, kas izraisa fizisku vai garīgu kaitējumu". Izmantojot administratīvus avotus, kurus papildina citi atbilstoši avoti, datus vāc attiecībā uz visu darbaspēku par nāves gadījumiem darbā un tādiem nelaimes gadījumiem darbā, kas izraisa vairāk nekā 3 dienu prombūtni no darba. Sadarbībā ar ILO var vākt ierobežotu pamatdatu apakškopumu par nelaimes gadījumiem, kuri izraisa mazāk nekā 4 dienu prombūtni, ja šādi dati ir pieejami.

c)  Datu sniegšanas pārskata periodi, intervāli un termiņi

Statistiku sniedz katru gadu; pirmo pārskata gadu norāda un par to vienojas kā par daļu no 8. pantā minētajiem īstenošanas pasākumiem. Datus nosūta vēlākais tā otrā gada jūnijā, kas seko pēc pārskata gada. Provizoriskus datus var iesniegt agrāk.

d)  Aptvertie temati

Vajadzīgos mainīgos lielumus un dalījumu, ka arī ar tiem saistītās iespējas un izlases svērumus nosaka, izmantojot iepriekš minēto sarakstu pēc Eiropas statistikas par negadījumiem darbā (ESAW) metodikas. Par šiem aspektiem vienojas attiecīgo īstenošanas pasākumu kontekstā, un tos nosaka rokasgrāmatās un pamatnostādnēs.

e)  Metadati

Iesniedzot šīs jomas statistikas datus, dalībvalstis iesniedz vajadzīgos metadatus par statistikas aptvertajiem iedzīvotājiem, ziņojumu rādītājus par b) punktā definētajiem nelaimes gadījumiem darbā un vajadzības gadījumā izlases pazīmes, kā arī informāciju par visām valstu īpatnībām, kas ir svarīgas, interpretējot un apkopojot salīdzināmu statistiku un rādītājus.

Joma: Arodslimības un citas ar darbu saistītas veselības problēmas un slimības

a)  Mērķi

Šajā jomā savlaicīgi jānodrošina statistika par atzītiem arodslimību gadījumiem un citām ar darbu saistītām veselības problēmām un slimībām.

b)  Darbības joma

Slimība tiek uzskatīta par arodslimību, ja to atzīst valsts iestādes, kuras atbild par arodslimību atzīšanu. Datus vāc par konstatētām arodslimībām un arodslimību izraisītiem nāves gadījumiem. Lai gadījumu atzītu par tādu veselības problēmas un slimības gadījumu, kas ir saistīts ar darbu, nav vajadzīgs iestādes atzinums, un saistītos datus galvenokārt iegūst no iedzīvotāju apsekojumiem. Veselības problēmas un slimības, kas saistītas ar darbu, ir tās veselības problēmas un slimības, kuras var izraisīt, saasināt vai līdzizraisīt darba apstākļi. Tās ir gan fiziskas, gan psihosociālas veselības problēmas.

c)  Datu sniegšanas pārskata periodi, intervāli un termiņi

Par arodslimībām statistiku sniedz katru gadu, un to nosūta vēlākais tā otrā gada pirmajā ceturksnī, kas seko pēc pārskata gada. Dalībvalstis norāda pārskata periodus, intervālus un termiņus un vienojas par tiem saistībā ar citu datu krājumu iesniegšanu.

d)  Aptvertie temati

Katrā datu sniegšanas reizē nav jāsniedz informācija par visiem tematiem. Vajadzīgos mainīgos lielumus un dalījumu nosaka, izmantojot iepriekšminēto sarakstu, un par to vienojas dalībvalstis.

e)  Metadati

Iesniedzot šīs jomas statistikas datus, dalībvalstis iesniedz vajadzīgos metadatus par statistikas aptvertajiem iedzīvotājiem, kā arī informāciju par visām valstu īpatnībām, kas ir svarīgas, interpretējot un apkopojot salīdzināmu statistiku un rādītājus.