(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0818),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 175. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0011/2007),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Transporta un tūrisma komitejas atzinumus (A6-0402/2007),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Komisiju vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai aizstāt to ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienu dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu║,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru(3),

tā kā:

(1)  Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā║(4), izveidoja Kopienas sistēmu siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai, lai veicinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju rentablu un ekonomiski efektīvu samazinājumu.

(2)  ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām pamata mērķis, ko Eiropas Kopienas vārdā apstiprināja ar Padomes 1993. gada 15. decembra Lēmumu  94/69/EK, kas attiecas uz ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām un tās noslēgšanu(5), ir stabilizēt siltumnīcefekta gāzu koncentrāciju atmosfērā tādā līmenī, kas varētu novērst bīstamu antropogēnisku iejaukšanos klimata sistēmā. Kopiena vairākkārt paziņojusi, ka zemeslodes virsmas ikgadējam vidējās temperatūras paaugstinājumam nevajadzētu pārsniegt 2°C, salīdzinot ar rādītājiem pirms straujā rūpniecības uzplaukuma. Nesen veiktā zinātniskā izpēte un darbs rāda, ka šā ilglaicīgā mērķa uzturēšanai attiecībā uz temperatūru būs nepieciešams panākt, lai divu nākamo gadu desmitu laikā siltumnīcefekta gāzu globālās emisijas sasniegtu ievērojamu samazinājumu vismaz 15% apjomā un varbūt līdz pat 50% apjomā salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Noteikto samazinājumi līmeņi, kas dalībvalstīm jāievēro no 2013. gada, lai sasniegtu siltumnīcefekta gāzu koncentrāciju stabilizēšanās mērķi, pašlaik starptautiskajā klimata pārmaiņu procesā vēl nav noteikti. Lai šī direktīva atbilstu ES ieguldījumam attiecībā uz ilgtermiņa temperatūras mērķi, būtu jāpārskata metodes un pamatojums emisijas kvotu piešķiršanai gaisa kuģu ekspluatantiem saskaņā ar šo direktīvu pēc minētā laika, ņemot vērā zinātnes progresu un politikas attīstības tendences starptautiskajā mērogā.

(3)  ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām pieprasa visām pusēm noformulēt un īstenot nacionālās un attiecīgā gadījumā reģionālās programmas attiecībā uz klimata pārmaiņu samazināšanu.

(4)  Kioto Protokols, ko apstiprināja ar Padomes 2002. gada 25. aprīļa Lēmumu  2002/358/EK par ANO Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto Protokola apstiprināšanu Eiropas Kopienas vārdā un no tā izrietošo saistību kopīgu izpildi(6), pieprasa attīstītajām valstīm, darbojoties kopā ar Starptautisko Civilās aviācijas organizāciju (ICAO), veikt tādu aviācijas radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežošanu vai samazināšanu, ko nekontrolē Monreālas Protokols.

(5)  Lai gan Kopiena nav 1944. gada Čikāgas Konvencijas līgumslēdzēja puse, visas dalībvalstis ir minētās konvencijas līgumslēdzējas puses un ICAO dalībnieces un turpina atbalstīt darbu, lai izveidotu tirgus instrumentu, strādājot kopā ar citām valstīm pasaules mērogā. ICAO Aviācijas vides aizsardzības komitejas sestajā sanāksmē 2004. gadā vienojās par to, ka īpaši aviācijai paredzēta tās radīto emisiju kvotu tirdzniecības sistēma, kas pamatota uz jaunu juridisku instrumentu ICAO aizbildnībā, šķiet pietiekami nepievilcīga, lai to turpinātu īstenot. Rezultātā ICAO Asamblejas Rezolūcija Nr. 35-5 nepiedāvā jaunu juridisku instrumentu, bet tā vietā atbalsta "turpmāku atvērtas emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas attīstību starptautiskās aviācijas nozarē" un iespēju valstīm iekļaut starptautiskās aviācijas radītās emisijas savās emisiju kvotu tirdzniecības sistēmās.

(6)  Sestā Kopienas vides rīcības programma, ko noteica ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1600/2002/EK(7), paredzēja Kopienai noteikt un veikt īpašas darbības, lai samazinātu aviācijas radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas, ja ICAO līdz 2002. gadam nevienojas par šādām darbībām. Savos 2002. gada oktobra, 2003. gada decembra un 2004. oktobra secinājumos Padome atkārtoti aicināja Komisiju piedāvāt darbības, lai samazinātu starptautiskā aviācijas transporta radīto ietekmi uz klimata pārmaiņām.

(7)  Lai sasniegtu nepieciešamo ievērojamo samazinājumu, politika un pasākumi būtu jāievieš dalībvalstu un Kopienas mērogā visās Kopienas ekonomikas nozarēs, ne tikai rūpniecības un enerģētikas nozarē. Ja aviācijas nozares radītā ietekme uz klimata pārmaiņām turpinātos palielināties pašreizējā apjomā, tas ļoti negatīvi ietekmētu citu nozaru veikto ieguldījumu cīņā pret klimata pārmaiņām.

(8)  Lai sniegtu palīdzību aviācijas radīto emisiju samazināšanā, Komisijai līdz 2009. gadam jāveic priekšizpēte par iespēju noteikt gaisa kuģu dzinēju standartus.

(9)  Savā 2005. gada 27. septembra paziņojumā(8) Komisija pieņēma stratēģiju aviācijas radītās ietekmes uz klimata pārmaiņām samazināšanai. Kā daļu no visaptverošu pasākumu kopuma stratēģija piedāvāja aviācijas iekļaušanu Kopienas sistēmā siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai un paredzēja izveidot aviācijas nozares darba grupu, kas sastāvētu no daudzām ieinteresētajām personām, kā daļu no Eiropas Klimata pārmaiņu programmas otrās fāzes, lai izskatītu rīcības veidus, kā aviāciju iekļaut Kopienas sistēmā. Savos 2005. gada decembra secinājumos Padome atzina, ka no ekonomikas un vides viedokļa aviācijas nozares iekļaušana Kopienas sistēmā šķiet labākais rīcības veids, un aicināja Komisiju līdz 2006. gada beigām sagatavot likumdošanas iniciatīvu. Savā 2006. gada 4. jūlija rezolūcijā(9) Eiropas Parlaments atzina, ka emisiju kvotu tirdzniecībai, ja tā ir atbilstīgi izveidota, ir iespēja būt par daļu no visaptverošu pasākumu kopuma aviācijas radītās ietekmes uz klimata pārmaiņām mazināšanai.

(10)  Papildus ekonomikas līdzekļiem pastāv iespēja ievērojami samazināt emisijas, izmantojot tehnoloģiskos un operatīvos uzlabojumus, kuri tagad ir jāpastiprina vairāk nekā jebkad agrāk.

(11)  Ar gaisa transporta efektīvāku pārvaldību vien varētu samazināt degvielas patēriņu līdz 12 % un tādējādi veicināt CO2 emisiju samazināšanu. Tas nozīmē, ka pēc iespējas ātri un efektīvi būtu jāveido Eiropas vienotā gaisa telpa un jāīsteno SESAR projekts. Dalībvalstu un Kopienas uzdevums ir, cieši sadarbojoties ar iesaistītajiem gaisa telpas lietotājiem, ātri un galīgā veidā noteikt funkcionālus gaisa telpas apgabalus, kā arī elastīgu gaisa telpu koncepciju un gaisa telpas elastīgas izmantošanas koncepciju. Šajā sakarībā ir jāsniedz atbalsts arī AIRE iniciatīvai (Atlantijas sadarbspējas iniciatīva, lai samazinātu emisijas), par ko vienojušās Eiropas Savienība un Amerikas Savienoto Valstu Federālā Aviācijas pārvalde.

(12)  Pētniecība un tehnoloģija veido pamatu jauninājumiem un turpmākajiem pasākumiem emisiju samazināšanai gaisa transporta jomā. Gaisa kuģu un to dzinēju, kā arī degvielas ražotājus aicina apsvērt un veikt pārmaiņas, kuru rezultātā ievērojami samazinātos gaisa transporta ietekme uz klimatu. Kopiena turpinās atbalstīt tās 7. Pētniecības pamatprogrammā ieviesto tehnoloģiju kopējo iniciatīvu "Clean Sky", kuras mērķis ir ievērojami samazināt gaisa transporta ietekmi uz vidi. Kopienai joprojām noteikti jāatbalsta ACARE (Eiropas Aeronautikas pētniecības konsultatīvās padomes) darbs, it īpaši tās stratēģisko pētījumu programma (SRA), kur gaisa transportam nosprausts mērķis līdz 2020. gadam samazināt oglekļa dioksīda emisiju uz vienu pasažierkilometru par 50 % un slāpekļa oksīda emisiju 80 %.

(13)  Lidostu subsidēšana dažos gadījumos neveicina siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanos. Tāpēc Komisijai pilnībā jāievēro pastāvošās konkurences tiesības.

(14)  Šīs direktīvas mērķis ir samazināt aviācijas ▌ ietekmi uz vispārējām klimata pārmaiņām, iekļaujot aviācijas radītās emisijas Kopienas sistēmā.

(15)  Gaisa kuģa ekspluatanti var tiešāk kontrolēt darbībā esošo gaisa kuģu tipus un veidu, kādā tie lido, un tāpēc tiem jāatbild par šīs direktīvas uzlikto saistību izpildi. Gaisa kuģa ekspluatantu var identificēt, izmantojot ICAO apzīmējumu vai jebkuru citu atzītu apzīmējumu, ko izmanto lidojuma identificēšanai. Ja gaisa kuģa ekspluatanta identitāte nav zināma, par to uzskata gaisa kuģa īpašnieku, ja vien viņš nenorāda, kura cita persona ir bijusi gaisa kuģa ekspluatants.

(16)  Ir jānodrošina līdzvērtīgi konkurences apstākļi lidostām un gaisa kuģu ekspluatantiem. Tādēļ Kopienas sistēmā jau sākotnēji ir jāiekļauj starptautiskie lidojumi uz un no Eiropas Savienības dalībvalstīm un ES iekšējie lidojumi.

(17)  No 2011. gada ▌tajā ir jāiekļauj emisijas no visiem Kopienas lidostās ienākošajiem un no tām izejošajiem lidojumiem. ▌Ja kāda trešā valsts pieņem vismaz šīs direktīvas prasībām atbilstošus pasākumus, lai samazinātu ietekmi uz klimatu, ko rada no šīs valsts izejoši lidojumi uz Kopienas lidostām, Kopienas sistēmu groza, izslēdzot no šīs valsts ▌ ienākošos lidojumus. Klimata pārmaiņas ir problēma, kas jārisina visas pasaules mērogā. Kopiena uzskata, ka šī direktīva kā pirmais pasākums ir ļoti būtiska. Valstis, kuras nav ES dalībvalstis, tiek aicinātas izteikt ierosinājumus un piedalīties diskusijā, lai turpinātu pilnveidot šo politikas instrumentu. Gan pirms šīs direktīvas ieviešanas, gan tās ieviešanas laikā Komisijai ir pastāvīgi jāsazinās ar trešām pusēm un jāuzklausa to viedoklis. Ja Eiropas Savienība panāk vienošanos ar trešām pusēm par kopīgu sistēmu, kura rada tikpat pozitīvu ietekmi uz vidi kā direktīva, Komisija var ierosināt grozījumu šajā direktīvā. Komisija jebkurā gadījumā var ierosināt priekšlikumu, lai gaisa kuģi, kas izlido no trešām valstīm, netiek iekļauti sistēmā, ja trešās valsts rīcībā ir sistēma, kas nodrošina videi vismaz tādu pašu labumu kā šī direktīva.

(18)  Aviācija ietekmē pasaules klimatu, emitējot oglekļa dioksīdu, slāpekļa oksīdus, ūdens tvaikus un sulfātus, kā arī kvēpu daļiņas. Klimata pārmaiņu starpvaldību ekspertu padome ir aprēķinājusi, ka aviācijas kopējā ietekme pašreiz ir divas vai četras reizes lielāka par tās ietekmi pagātnē tikai no oglekļa dioksīda emisijām. Nesenais Kopienas veiktais pētījums rāda, ka aviācijas kopējā ietekme varētu būt aptuveni divas reizes lielāka nekā tikai oglekļa dioksīda ietekme. Tomēr nevienā no šiem aprēķiniem nav ņemta vērā spalvu mākoņu ļoti neskaidrā ietekme. Saskaņā ar Līguma 174. panta 2. punktu Kopienas vides politikai jāpamatojas uz piesardzības principu, un tādēļ visi aviācijas ietekmes veidi aplūkojami līdz iespējamai pakāpei. Gaisa satiksmes pārvaldības iestādēm jāizmanto iedarbīgi pasākumi, lai nepieļautu lidmašīnu izplūdes grīstu un spalvu mākoņu veidošanos, ja mainās lidojumu sistēma, proti, ir jānodrošina, lai lidojumi netiek veikti zonās, kurās specifisku atmosfēras apstākļu dēļ ir iespējama šādu mākoņu veidošanās. Turklāt tām ir aktīvi jāveicina izplūdes grīstu un spalvu mākoņu veidošanās izpēte, tostarp arī efektīvi riska mazināšanas pasākumi (piemēram, attiecībā uz degvielu, dzinējiem, gaisa satiksmes pārvaldību), kuriem nav negatīvas ietekmes uz citiem vides aizsardzības mērķiem. Kamēr Komisija ierosinās citus tiesību aktus, kuros īpašu uzmanību pievērsīs slāpekļa oksīda emisijai aviācijas nozarē, ikvienai tonnai emitētā CO2 ir jāpiemēro koeficients.

(19)  Lai papildinātu šo direktīvu, ir jāveic arī citi pasākumi. Ir jāizveido refleksijas grupas, kuru uzdevums būtu izpētīt citus pasākumus.

(20)  Lai izvairītos no konkurences traucējumiem, ir jāparedz saskaņota kvotu piešķiršanas metode. Lai jaunajiem gaisa kuģa ekspluatantiem nodrošinātu piekļuvi tirgum, daļu no kvotām piešķirs vairāksolīšanā atbilstīgi noteikumiem, kas jāizstrādā Komisijai. Gaisa kuģa ekspluatantiem, kas pārtrauc darbību, turpina izsniegt kvotas līdz tā laika posma beigām, uz kuru bezmaksas kvotas jau ir bijušas piešķirtas.

(21)  Neatkarīgi no tā, ka gaisa kuģu ekspluatantiem ir sarežģīti pārorientēties uz alternatīviem (atjaunīgiem) enerģijas avotiem, aviācijas nozarē tomēr ir jāpanāk būtisks emisiju samazinājums, kas atbilstīgs ES vispārējiem emisiju samazināšanas mērķiem ‐ no 20 līdz 30 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Aviācijas nozarē ikvienam saistību periodam, kas paredzēts Kopienas sistēmā, kurā jāiekļauj aviācijas darbības, atkarībā no aviācijas darbību atskaites perioda konkrētajā saistību periodā ir jānosaka mērķis, pamatojoties uz vispārējiem centieniem, kas visās dalībvalstīs ir nepieciešami pārējās nozarēs, kuras ir nemainīgi piesārņojuma rašanās avoti.

(22)  Aviācija sekmē cilvēku darbību izraisīto kopējo ietekmi uz klimata pārmaiņām. Ieņēmumi no kvotu vairāksolīšanas izmantojami, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un lai pielāgotos klimata pārmaiņu ietekmei ES un trešās valstīs, jo īpaši jaunattīstības valstīs, un lai atbalstītu izpēti un attīstību samazināšanas un pielāgošanās jomā. Lai zināmā mērā samazinātu ietekmi uz pilsoņiem, vairāksolīšanā gūtie ieņēmumi jāizmanto arī lai samazinātu nodokļus un nodevas par videi draudzīgu transportu, piemēram, dzelzceļa un autobusu transportu. Tie jāizmanto arī lai segtu dalībvalstu attaisnotos administratīvos izdevumus, kas saistīti ar šo direktīvu. Dalībvalstis var izmantot šos ieņēmumus arī lai mazinātu vai pat novērstu jebkādas pieejamības un konkurences problēmas, kas rodas saistībā ar attālākajiem reģioniem, kā arī problēmas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību jomā, īstenojot šo direktīvu. Dalībvalstīm jāinformē Komisiju par pasākumiem, kas pieņemti šajā sakarā.

(23)  Lai palielinātu sistēmas rentabilitāti, gaisa kuģa ekspluatantiem būtu jāvar izmantot kvotas, kas piešķirtas objektiem citās emisiju tirdzniecības sistēmas nozarēs, sertificēti emisiju samazinājumi (SES) un emisijas samazināšanas vienības (ESV) no projekta darbībām, lai izpildītu saistības nodot kvotas ▌ .

(24)  Emisijas kvotu tirdzniecības pašreizējās sistēmas rezultātā energoietilpīgās nozares jau tagad izjūt spiedienu pārmērīgi augsto CO2 cenu dēļ. Pastāv patiesi oglekļa izplūdes draudi, ja sistēmā tiks iekļauta cita nozīmīga nozare, kam vajadzēs iegādāties emisijas atļaujas. Lai energoietilpīgās nozarēs, piemēram, cementa, kaļķa vai tērauda ražošanā, nepieļautu oglekļa izplūdes, Komisija izskatīs dažādas iespējas, tādas kā nozares mērķi vai tādu nodokļu piemērošana, kuri maksājami, šķērsojot robežu, un līdz 2008. gada beigām publicēs ziņojumu par to, kā šo jautājumu vajadzētu risināt.

(25)  Lai samazinātu administratīvo slogu uz gaisa kuģa ekspluatantiem, par katru gaisa kuģa ekspluatantu būtu jāatbild vienai dalībvalstij. Dalībvalstīm būtu jāprasa nodrošināt, lai gaisa kuģa ekspluatanti, kuriem ir izsniegta darbības licence šajā valstī, vai gaisa kuģa ekspluatanti bez darbības licences, vai no trešām valstīm, kuru emisijas bāzes gadā ir galvenokārt bijušas šajā dalībvalstī, atbilstu šīs direktīvas prasībām.

(26)  Lai saglabātu Kopienas sistēmas uzskaites viengabalainību, ņemot vērā to, ka uz starptautiskās aviācijas radītajām emisijām vēl nav attiecinātas dalībvalstu saistības saskaņā ar Kioto Protokolu, aviācijas nozarei piešķirtās kvotas izmantojamas tikai, lai nodrošinātu atbilstību saistībām, kas uzliktas gaisa kuģa ekspluatantiem, lai nodotu kvotas saskaņā ar šo direktīvu. Tomēr gaisa kuģa ekspluatantiem jābūt iespējai reģistra administrācijā apmainīt emisijas kvotu, kas izsniegta aviācijas nozarei, pret emisijas kvotu, kuru var izmantot visi sistēmas operatori.

(27)  Lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret visiem gaisa kuģu ekspluatantiem, dalībvalstīm jānodrošina, ka gaisa kuģu ekspluatanti apņemas ievērot pārvaldības noteikumus atbilstoši īpašām nostādnēm, kuras izstrādās Komisija.

(28)  Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas (Eurocontrol) rīcībā var būt informācija, kas palīdzētu dalībvalstīm vai Komisijai pildīt savus šajā direktīvā noteiktos pienākumus.

(29)  Kopienas sistēmas noteikumi par emisiju uzraudzību, atskaitīšanos par tām un pārbaudīšanu, kā arī par sodiem, kas piemērojami uzņēmējiem, attiecināmi arī uz gaisa kuģa ekspluatantiem.

(30)  Šī direktīva nedrīkst aizkavēt nevienu no dalībvalstīm, ja tā vēlas saglabāt vai izveidot citas papildinošas vai paralēlas politikas vai pasākumus, ar kuriem risināt jautājumus par aviācijas nozares radīto kopējo ietekmi uz klimata pārmaiņām.

(31)  Pasākumi, kas vajadzīgi šīs direktīvas ieviešanai, jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību(10).

(32)  Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt pasākumus to kvotu vairāksolīšanai, kuras nav jāizsniedz bez maksas, kā arī grozīt I pielikumā norādītās aviācijas darbības, ja trešā valsts ievieš pasākumus aviācijas ietekmes uz klimata pārmaiņām samazināšanai. Tā kā šie pasākumi ir vispārēja rakstura un paredzēti, lai grozītu šīs direktīvas nebūtiskus elementus un lai papildinātu šo direktīvu, pievienojot vai grozot jaunus nebūtiskus elementus, tie ║ jāpieņem saskaņā ar Lēmuma  1999/468/EK 5a. pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru ║ .

(33)  Tā kā ierosinātās darbības mērķi nevar sasniegt, dalībvalstīm darbojoties individuāli, un piedāvātās darbības apjoma un rezultātu dēļ to var labāk sasniegt Kopienas mērogā, Kopiena var paredzēt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar Līguma minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šī direktīva nepārsniedz to, kas vajadzīgs šā mērķa sasniegšanai.

(34)  Tādēļ attiecīgi jāgroza Direktīva 2003/87/EK,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Grozījumi Direktīvā 2003/87/EK

Direktīvu 2003/87/EK groza šādi.

(1)  Pirms 1. panta iekļauj šādu I nodaļas virsrakstu.

"I nodaļa

Vispārīgie noteikumi"

(2)  Direktīvas 3. pantu groza šādi.

(3)  Aiz 3. punkta iekļauj šādu II nodaļu, III nodaļas nosaukumu un 3e. pantu.

"II nodaļa

Aviācija

3.a pants

II nodaļas darbības joma

Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz kvotu piešķiršanu un izsniegšanu I pielikumā norādītajām aviācijas darbībām.

3.b pants

Kopējais kvotu skaits aviācijai

1.  Kopējais gaisa kuģa ekspluatantiem piešķiramo emisijas kvotu daudzums atbilst 90 % no aviācijas vēsturisko emisiju summas attiecībā uz katru gadu.

2.  Atkarībā no tā, kāds oglekļa dioksīda samazināšanas mērķis tiks noteikts laika posmam pēc 2012. gada ‐ 30 % vai 20 %, kā atskaites gadu ņemot 1990. gadu, Komisija samazinās gaisa kuģu ekspluatantiem piešķirto kopējo kvotu skaitu turpmākajos periodos saskaņā ar 11. panta 2. punktu un saskaņā ar 23. panta 2.a. punktā noteikto regulatīvo kontroles procedūru. Šī samazināšana radīs mehānismu, lai nodrošinātu, ka tiek uzturēta sistēmas efektivitāte vides jomā. Ir jāparedz noteikums par piešķirto kvotu kopējā daudzuma turpmāko samazināšanu.

▌

3.  Sešu mēnešu laikā no šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisija lemj par aviācijas vēsturiskajām emisijām, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem datiem.

3.c pants

Kvotu piešķiršanā aviācijai izmantotā metode

1.  No 2011. gada 25 % kvotu ▌izsola vairāksolīšanā.▌

2.  Turpmākajos laika posmos 1. punktā minēto procentuālo daudzumu, kas jāizsola vairāksolīšanā, palielinās saskaņā ar maksimālo izsoles līmeni citās nozarēs.

3.  Komisija pieņem regulu, kas satur sīki izstrādātu noteikumus par to, kā dalībvalstis nodod vairāksolīšanā tās kvotas, kuras saskaņā ar 1. un 2. punktu nav jāpiešķir bez maksas. Katras valsts katrā laika posmā izsolāmo kvotu skaits ir proporcionāls tās daļai no kopējā visām dalībvalstīm pieļautā aviācijas emisiju daudzuma atskaites gadā, par ko paziņots saskaņā ar 14. panta 3. punktu un kas pārbaudīts saskaņā ar 15. pantu. Laika posmam, kas minēts 11. panta 2. punktā, atskaites gads ir 2010. gads, un katram nākamajam laika posmam, kas minēts 11. panta 2. punktā, atskaites gads ir kalendārais gads, kurš beidzas 24 mēnešus pirms tā laika posma sākuma, uz kuru attiecas vairāksolīšana.

Minēto regulu, kas paredzēta, lai grozītu nebūtiskus elementus šajā direktīvā, to papildinot, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru ║ , kas minēta 23. panta 2a. punktā.

4.  Komisija pieņem regulu, kurā nosaka sīki izstrādātus noteikumus Eiropas kvotu rezerves izveidei. Ņemot vērā atbildīgo organizāciju izdotos tirgus prognožu pētījumus, Komisija nosaka, cik procentu kvotu jātur rezervē par labu iespējamiem jauniem gaisa kuģu ekspluatantiem.

5.  Ieņēmumus, kas gūti no kvotu vairāksolīšanas ▌izmanto, lai mazinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju, pielāgotos klimata pārmaiņām ES un trešās valstīs, jo īpaši jaunattīstības valstīs, un lai veicinātu pētniecību un izstrādi attiecībā uz pielāgošanos un emisijas mazināšanu, it īpaši gaisa transporta nozarē. Lai zināmā mērā samazinātu ietekmi uz iedzīvotājiem, vairāksolīšanā gūtos ieņēmumus izmanto arī, lai samazinātu nodokļus un maksājumus par videi draudzīgu transportu, piemēram, dzelzceļa transportu un autobusiem. Tos var izmantot arī, lai segtu dalībvalstu attaisnotos administratīvos izdevumus, kas saistīti ar šo direktīvu. Dalībvalstis var izmantot šos ieņēmumus arī, lai mazinātu vai pat novērstu jebkādas pieejamības un konkurences problēmas, kas rodas saistībā ar attālākajiem reģioniem, kā arī problēmas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību jomā, īstenojot šo direktīvu. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus atbilstoši šim punktam veiktos pasākumus.

6.  Saskaņā ar šo direktīvu Komisijai sniegtā informācija neatbrīvo dalībvalstis no paziņošanas pienākuma saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu.

3.d pants

Kvotu piešķiršana un izsniegšana gaisa kuģa ekspluatantiem

1.  Katrā 11. panta 2. punktā minētajā laika posmā ikviens gaisa kuģa ekspluatants var pieteikties uz tām kvotām, ko piešķir bez maksas saskaņā ar 3c. pantu. Pieteikties var, saskaņā ar IV un V pielikumu iesniedzot administrējošās dalībvalsts kompetentai iestādei pārbaudītus datus par tonnkilometriem no aviācijas darbībām, kuras norādītas I pielikumā un kuras veicis šis gaisa kuģa ekspluatants, tajā kalendārajā gadā, kas beidzas divdesmit četrus mēnešus pirms tā laika posma sākuma, uz kuru pieteikums attiecas. Pieteikums iesniedzams vismaz divdesmit vienu mēnesi pirms tā laika posma sākuma, uz kuru tas attiecas.

2.  Vismaz astoņpadsmit mēnešus pirms tā laika posma sākuma, uz kuru pieteikums attiecas, dalībvalsts iesniedz saskaņā ar 1. punktu saņemtos pieteikumus Komisijai.

3.  Vismaz piecpadsmit mēnešus pirms katra tā laika posma sākuma, kas minēts 11. panta 2. punktā, Komisija lemj par:

Salīdzinošās novērtēšanas rādītājus, kas minēti b) punktā, aprēķina, dalot par brīvu piešķirto kvotu skaitu ar tonnkilometru summu, kas minēta pieteikumos, kuri iesniegti Komisijai saskaņā ar 2. punktu.

4.  Trīs mēnešu laikā no dienas, kurā Komisija pieņem lēmumu atbilstīgi 3. punktam, katra administrējošā dalībvalsts aprēķina un publicē:

5.  Līdz 2011. gada 28. februārim un līdz katra nākošā gada 28. februārim administrējošās dalībvalsts kompetentā iestāde katram gaisa kuģa ekspluatantam paziņo viņam attiecīgajā gadā piešķirto kvotu skaitu.

6.  Komisija īsteno pasākumus attiecībā uz kvotu piešķiršanu, lai izveidotu noteikumus jaunajiem aviācijas nozares dalībniekiem.

"Jaunais aviācijas nozares dalībnieks" ir gaisa kuģa ekspluatants, kuram pēc 11. panta 2. punktā minētā perioda sākuma pirmo reizi ir izsniegta gaisa kuģa ekspluatācijas apliecība (AOC) un kurš šajā periodā faktiski ir sācis darbību.

7.  Tādas apvienošanās vai pārņemšanas gadījumā, kurā noteiktā laika posmā ir iesaistīti vairāki pārvadātāji, kvotas, kas tiem piešķirtas vai ko tie ieguvuši, patur jaunā struktūra. Ja kāds no pārvadātājiem beidz darbu, dalībvalsts, kam atbilstošās kvotas ir piesaistītas, tās laiž apgrozībā otrreizējā tirgū. Uzsākot nākamo tirdzniecības gadu, atlikušo vēl pieejamo kvotu daļu, ņemot vērā vispārējo atļauto kvotu samazināšanas ritmu, pilnībā realizē vairāksolīšanā.

8.  Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta laikā no 2010. gada līdz 2012. gadam, Komisija sniedz priekšlikumu par to emisiju atļauju daļu, ko aviācijas sektors drīkst pirkt otrreizējā plašāku emisiju atļauju sistēmu tirgū.

III nodaļa

Stacionārās ierīces

3.e pants

III nodaļas darbības joma

Šīs nodaļas noteikumus piemēro attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju atļaujām un kvotu piešķiršanu un izsniegšanu I pielikumā norādītajām darbībām, kas nav aviācijas darbības."

(4)  Direktīvas 5. panta a) apakšpunktu aizstāj šādi:

(5)  Direktīvas 6. panta 2. punkta e) apakšpunktā aiz vārda "kvotas", iekļauj vārdus "kas nav kvotas, kuras izsniegtas saskaņā ar II nodaļas noteikumiem".

(6)  Aiz 11. panta iekļauj šādu IV nodaļas nosaukumu.

"IV nodaļa

Noteikumi, ko piemēro aviācijai un stacionārām ierīcēm"

(7)  Direktīvas 11a. pantā iekļauj šādu 1a. punktu.

1 bis.  "1a. Saskaņā ar 3. punktu katrā laika posmā, kas minēts 11. panta 2. punktā, dalībvalsts ļauj katram gaisa kuģa ekspluatantam izmantot saskaņā ar III nodaļu piešķirtās kvotas, ESV un SES no projekta darbībām līdz kvotu skaita procentuālajam daudzumam, ko nepieciešams nodot saskaņā ar 12. panta 2a. punktu; šis procentuālais daudzums ir vidējais no procentuālā daudzuma, ko noteikušas dalībvalstis ESV un SES izmantošanai šim laika posmam saskaņā ar 1. punktu.

Komisija publicē šo procentuālo daudzumu vismaz sešus mēnešus pirms katra 11. panta 2. punktā minētā laika posma sākuma.

ESV un SES procentuālo apjomu, ko izmanto saistībā ar aviācijas darbībām, pārskata tad, kad pārskata to izmantošanu citās nozarēs, kā daļu no emisiju tirdzniecības shēmas pārskata."

(8)  Direktīvas 11b. panta 2. punktā vārdu "iekārtām" aizstāj ar vārdu "darbībām".

(9)  Direktīvas 12. pantu groza šādi.

2f.  Ņemot vērā gaisa kuģu ekspluatantu apņemšanos par 50 % palielināt gaisa kuģu dzinēju efektivitāti 2020. gadā, Komisija 2010. un 2015. gadā iesniedz Parlamentam ziņojumus par veikto progresu šī mērķa sasniegšanā.

2g.  Tiklīdz būs pieejams pietiekams zinātniskais pamatojums, ierosinās piemērotu reizinātāju, lai ņemtu vērā ietekmi, ko aviācijas darbību dēļ rada spalvu mākoņi."

(10)  Direktīvas 13. panta 3. punktā "12. panta 3. punktu" aizstāj ar "12. panta 2a. vai 3. punktu".

(11)  Direktīvas 14. pantu groza šādi.

(12)  Direktīvas 15. pantu groza šādi.

(13)  Direktīvas 16. pantu groza šādi.

(14)  Iekļauj šādu 18a. pantu un 18b. pantu.

"18.a pants

Administrējošā dalībvalsts

1.  Administrējošā dalībvalsts attiecībā uz gaisa kuģa ekspluatantu ir:

2.  Pamatojoties uz labāko pieejamo informāciju, Komisija

3.  Šā panta 1. punktā "bāzes gads" gaisa kuģa ekspluatantam, kas sācis darbību Kopienā pēc 2006. gada 1. janvāra, ir darbības pirmais kalendārais gads; un visos pārējos gadījumos – kalendārais gads, kas sākas 2006. gada 1. janvārī.

4.  Lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret visiem gaisa kuģu ekspluatantiem, Komisija pieņem īpašas pamatnostādnes, lai saskaņotu gaisa kuģu ekspluatantu pārvaldību, ko veic administrējošās dalībvalstis.

18.b pants

Eurocontrol atbalsts

Lai varētu veikt savus pienākumus saskaņā ar 3.b panta 3. punktu un 18.a pantu, Komisija var lūgt Eurocontrol atbalstu un noteikt neitrālu organizāciju, kurai aviosabiedrības tieši sniedz datus.

_________________

* OV L 240, 24.8.1992., 1. lpp."

▌

(15)  Direktīvas 23. pantā iekļauj šādu 2a. punktu.

2 bis.  "2a. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5a. panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus."

(16)  Iekļauj šādu 25a. pantu.

"25.a pants

Trešo valstu veiktie pasākumi, lai mazinātu aviācijas ietekmi uz klimata pārmaiņām

Ja trešā valsts pieņem pasākumus ▌lidojumu ietekmes samazināšanai uz klimata pārmaiņām, kas ir vismaz līdzvērtīgi šīs direktīvas prasībām, Komisija groza šo direktīvu, lai izvairītos no dubultus maksājumus un nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi.

Šo grozījumu, kas paredzēts, lai grozītu šīs direktīvas nebūtiskus elementus, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru ║ , kas minēta 23. panta 2a. punktā."

17)   28. pantu groza šādi.

(18)  Aiz 30. panta iekļauj šādu virsrakstu.

"V nodaļa

Nobeiguma noteikumi"

(19)  I, IV un V pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.

2. pants

Transponēšana

1.  Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības ne vēlāk kā ...(11). Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva. Komisija par to informē dalībvalstis.

3.  Ja trešās valstis vai šādu valstu grupas vienojas ar Eiropas Savienību par kopīgu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, kas nodrošina vismaz tādu pašu labumu videi kā sistēma, kura izveidota saskaņā ar šo direktīvu, Komisija var ierosināt šīs direktīvas grozījumu, lai pielāgotu to kopīgās sistēmas noteikumiem.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

║,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C 175, 27.7.2007., 47. lpp. (2) OV C 305, 15.12.2007., 15. lpp. (3) Eiropas Parlamenta 2007. gada 13. novembra Nostāja. (4) OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp. Direktīva grozīta ar Direktīvu 2004/101/EK (OV L 338, 13.11.2004., 18. lpp.). (5) OV L 33, 7.2.1994., 11. lpp. Labots OV L 146, 11.6.1994., 27. lpp. (6) OV L 130, 15.5.2002., 1. lpp. (7) OV L 242, 10.9.2002., 1. lpp. (8) COM(2005)0459. (9) OV C 303 E, 13.12.2006., 119. lpp. (10) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmums grozīts ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.). (11) * 12 mēnešus pēc tās spēkā stāšanās.

Direktīvas 2003/87/EK I, IV un V pielikumu groza šādi.

(1)  I pielikumu groza šādi.

(2)  IV pielikumu groza šādi:

a)   aiz virsraksta ievieto šādu apakšvirsrakstu:

"A DAĻA. Stacionāru iekārtu radīto emisiju monitorings un ziņošana par emisijām

b)   pievieno šādu B daļu:

B DAĻA. Aviācijas darbību rezultātā radīto emisiju monitorings un ziņošana par emisijām

Oglekļa dioksīda emisiju monitorings

Emisijas uzrauga, izmantojot aprēķināšanu. Emisijas aprēķina pēc formulas:

Degvielas patēriņš x emisijas koeficients.

Degvielas patēriņš iekļauj arī degvielu, ko patērējusi spēka palīgiekārta. Kur vien iespējams, izmanto reālo katra lidojuma degvielas patēriņu, un to aprēķina, izmantojot šādu formulu.

Degvielas daudzums, kas atrodas gaisa kuģa degvielas tvertnēs, kad uzpildāmās degvielas līmenis lidojumam ir pilns – degvielas daudzums gaisa kuģa degvielas tvertnēs, kad uzpildāmās degvielas līmenis nākošajam lidojumam ir pilns + uzpildāmās degvielas daudzums šim nākošajam lidojumam.

Ja reālie degvielas patēriņa dati nav pieejami, lai aprēķinātu degvielas patēriņu, izmanto standartizētu pakāpju metodi, pamatojoties uz labāko pieejamo informāciju.

Izmanto Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) noklusējuma metodes emisiju koeficientus, kas ņemti no IPCC 2006. gada pamatnostādnēm vai šo pamatnostādņu turpmākajiem atjauninājumiem, ja vien precīzāki nav uz konkrēto darbību īpaši attiecinātie emisijas koeficienti, ko izstrādājušas neatkarīgas akreditētas laboratorijas, izmantojot apstiprinātas analītiskās metodes. Emisijas koeficients biomasai ir nulle.

Par katru lidojumu un katru degvielu veic atsevišķus aprēķinus.

Ziņošana par emisijām

Katrs gaisa kuģa ekspluatants savā ziņojumā, kas iesniegts saskaņā ar 14. panta 3. punktu, ietver šādu informāciju.

A.  Operatora identifikācijas dati, tai skaitā:

–   administrējošā dalībvalsts;

B.  Katram degvielas veidam, kuram aprēķinātas emisijas:

Tonnkilometru datu monitorings saskaņā ar 3d. pantu

Lai pieteiktos kvotu piešķiršanai saskaņā ar 3d. panta 1. punktu, aviācijas darbību apjomu aprēķina tonnkilometros, izmantojot šādu formulu:

tonnkilometrs = attālums x komerckrava,

kur:

"attālums" ir lielā loka attālums starp izlidošanas lidostu un ielidošanas lidostu; un

"komerckrava" ir pārvadātās kravas, pasta un pasažieru kopējā masa.

Ziņošana par tonnkilometru datiem saskaņā ar 3d. pantu

Saskaņā ar 3d. panta 1. punktu katrs gaisa kuģa ekspluatants savā pieteikumā ietver šādu informāciju.

A.  Gaisa kuģa ekspluatanta identifikācijas dati, tai skaitā:

–   administrējošā dalībvalsts;

B.  Tonnkilometru dati:

(3)  V pielikumu groza šādi:

a)   aiz virsraksta ievieto šādu apakšvirsrakstu:

A DAĻA. Stacionāro iekārtu radīto emisiju verifikācija

b)   pievieno šādu B daļu:

B DAĻA. Aviācijas darbību radīto emisiju verifikācija

(13)  Šajā pielikumā izklāstītos pamatprincipus un metodes piemēro, lai pārbaudītu atskaites par emisijām, ko radījuši lidojumi, kuri ietverti I pielikumā minētajās aviācijas darbībās.

Šim nolūkam:

a)   šā pielikuma 3. punktā ar atsauci uz operatoru saprot atsauci uz gaisa kuģa ekspluatantu un c) apakšpunktā ar atsauci uz iekārtu saprot atsauci uz gaisa kuģi, kas izmantots, lai veiktu aviācijas darbības, par kurām ziņots ziņojumā;

Papildu noteikumi aviācijas emisiju ziņojumu verifikācijai

(14)  Pārbaudītājs jo īpaši pārliecinās, ka

Kopiena un dalībvalstis nodrošina, lai metodes, ko savā darbā izmantos pārbaudītājs, tiek saskaņotas pirms direktīvas ieviešanas un lai tās noteikumi tiktu piemēroti vienādi.

Papildu noteikumi saskaņā ar 3d. panta 1. punktu iesniegto tonnkilometru datu verifikācijai

(15)  Šajā pielikumā izklāstītos pamatprincipus un metodes, lai pārbaudītu ziņojumus par emisijām saskaņā ar 14. panta 3. punktu, vajadzības gadījumā piemēro arī, lai atbilstīgi pārbaudītu aviācijas tonnkilometru datus.

(16)  Pārbaudītājs jo īpaši pārliecinās, ka šajā saskaņā ar 3d. panta 1. punktu iesniegtajā gaisa kuģa ekspluatanta pieteikumā ir ņemti vērā tikai lidojumi, kas ir reāli notikuši un kas ietilpst I pielikumā minētajās aviācijas darbībās, par kurām ir atbildīgs gaisa kuģa ekspluatants. Šo uzdevumu pārbaudītājam palīdz veikt informācija no grafika un cita informācija par gaisa kuģa ekspluatanta veiktajiem pārvadājumiem, tai skaitā operatora pieprasītā informācija no Eurocontrol. Turklāt pārbaudītājs pārliecinās, ka operatora uzrādītā komerckrava atbilst pierakstiem par komerckravu, ko veicis šis gaisa kuģa ekspluatants drošības nolūkā.

Kopiena un dalībvalstis nodrošina, lai metodes, ko savā darbā izmantos pārbaudītājs, tiek saskaņotas pirms direktīvas ieviešanas un lai tās noteikumi tiktu piemēroti vienādi.