Eiropas Parlaments,

-   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Atjauninātā ES tūrisma politika ‐ veidojot spēcīgāku Eiropas tūrisma partnerību" (COM(2006)0134),

-   ņemot vērā Komisijas paziņojumu " Noturīgas un konkurētspējīgas Eiropas tūrisma nozares programma" (COM(2007)0621),

-   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2005. gada 8. septembra rezolūcija par Eiropas ilgtspējīga tūrisma jaunajām perspektīvām un jaunajiem izaicinājumiem(1),

-   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

-   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu, kā arī Kultūras un izglītības komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumu (A6-0399/2007),

A.   tā kā tūrisms EK līgumā vienreiz ir nodēvēts par jomu, kurā var veikt "pasākumus" (EK līguma 3. pants), bet netiek saprasts kā ES kompetence vai politikas virziens;

B.   tā kā Kopienas kompetencē tomēr ir veikt pasākumus efektīvas iekšējā tirgus darbības nodrošināšanai, tostarp tūrisma pakalpojumu jomā (EK līguma 95. pants), šajā sakarā īpaši adekvāta pieeja ir tāda, kas vērsta uz patērētāju aizsardzību;

C.   tā kā tūrisma nozari skar daudzi ES politikas virzieni, kuriem ir būtiska ietekme uz tās efektivitāti un spēju dot ieguldījumu izaugsmē, nodarbinātībā, kā arī sociālajā un teritoriālajā kohēzijā;

D.   tā kā, lai gan Eiropas Parlaments iepriekšminētajā rezolūcijā izskaidroja Eiropas ilgtspējīga tūrisma politikas pamatprincipus, ir īpaši jāuzsver atsevišķi šīs politikas aspekti, lai tos varētu ātrāk īstenot;

E.   tā kā Tūrisma ilgtspējas grupa nesen publicēja ziņojumu, nosakot pamatnostādnes, kas palīdzēs Komisijai veidot Noturīgas un konkurētspējīgas Eiropas tūrisma nozares programmu;

F.   tā kā nav izdevies izstrādāt konsekventu pieeju tūrismam un iesaistīt pēc iespējas vairāk ES līmeņa politikas virzienu, tādējādi šo nozari nepilnīgi un nepietiekami attīstot, kā arī palielinot risku, ka Eiropas Savienība šajā nozarē zaudēs iegūto tirgus daļu;

G.   tā kā ilgtspējas nozīmē stingri jāuzsver tūrisma ekoloģiskā un sociālā dimensija;

H.   tā kā apstākļi dažās Eiropas populārās tūristu apmeklējumu vietās ir pasliktinājušies un tajās dažreiz notiek agresīvi un vardarbīgi konflikti, tās padarot mazāk pievilcīgas;

I.   tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību jaunajā 176.b. pantā ES un jo īpaši Eiropas Parlamentam piešķir vairāk kompetences tūrisma politikas jomā;

J.   tā kā jāuzsver lielā nozīme, kāda var būt tūrismam, sekmējot visnelabvēlīgākos apstākļos esošo iedzīvotāju grupu sociālo iekļaušanos un integrāciju;

Tūrisms un ES vīzu politika

1.   uzsver tūrisma, tostarp no trešām valstīm, būtisko nozīmi Eiropas Savienībai;

2.   it īpaši uzsver, ka abpusēji jāvienkāršo vīzas iegūšanas procedūra un jāsamazina tūrisma vīzu izmaksas iebraukšanai ES dalībvalstīs;

3.   norāda, ka dalībvalstīm ir iespēja izmantot Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1931/2006, ar ko nosaka vietējās pierobežas satiksmes noteikumus pie dalībvalstu ārējām sauszemes robežām un ar ko groza Šengenas Konvencijas noteikumus(2), kā jaunu instrumentu tūrisma atvieglošanai no trešām valstīm, kas robežojas ar ES;

4.   aicina dalībvalstis, kas ir Šengenas nolīguma dalībvalstis, izveidot kopīgus konsulāros birojus vīzu izsniegšanai pieprasītājiem no trešām valstīm, nodrošināt, ka šiem birojiem ir vienotas darba metodes un vīzu izsniegšanas kritēriji, un uzlabot apkalpošanas kvalitāti, piemēram, apmeklējumu pieteikšanu, pārrunas, un pieteikumu izskatīšanas laika ierobežojumu, jo tas dalībvalstīm radītu ievērojamus budžeta ietaupījumus;

5.   uzsver, ka priekšlikumā par Kopienas vīzu kodeksu(3) jāpārskata to dokumentu skaits un veids, kas jāiesniedz vīzu pieprasītājiem;

6.   stingri iesaka visām dalībvalstīm ES vīzu politikā izvēlēties par labu daudzkārtējās ieceļošanas vīzām;

7.   norāda, ka ceļojumu aģentūrām un transporta uzņēmumiem vajadzīgas ilgāka derīguma termiņa vīzas (vismaz uz vienu gadu), lai viņi varētu noalgot atbilstošu personālu, kas apmierinātu viņu klientu vajadzības; uzsver vajadzību saglabāt un uzlabot vīzu izsniegšanu grupām;

8.   aicina Šengenas dalībvalstis vienkāršot Šengenas vīzu izsniegšanas procedūras tūristiem, kuriem jau izsniegtas to ES dalībvalstu vīzas, kas nav Šengenas dalībvalstis, vai kuri ir jau ieradušies šajās valstīs, un aicina ES dalībvalstis, kas nav Šengenas dalībvalstis, tāpat rīkoties ar Šengenas vīzu īpašniekiem;

9.   atzīst, ka vīzas iegūšanas procedūras vienkāršošanai un saskaņošanai, kā arī tūristu no trešām valstīm vispārēji atvieglotai iekļuvei ES tomēr ir jāatbilst drošības noteikumiem, lai cīnītos pret nelegālo imigrāciju, terorismu un organizēto noziedzību, it īpaši starptautisko noziedzību;

Statistika

10.   atgādina, ka absolūti nepieciešama ir atbilstoša, uzticama, vienota un atjaunināta informācija par tūrismu, lai valsts un privātajā sektorā varētu pieņemt svarīgus stratēģiskus un vadības lēmumus, un jāizstrādā atbilstoši papildpasākumi un vadlīnijas ES līmenī, lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienība arī turpmāk būtu pirmais tūristu ceļojumu mērķis starptautiskā nozīmē un atkal kļūtu konkurētspējīga;

11.   aicina pārskatīt Padomes 1995. gada 23. novembra Direktīvu 95/57/EK par statistiskās informācijas apkopošanu tūrisma jomā(4), lai nodrošinātu datu vākšanas labāku saskaņotību dalībvalstīs gan no datu sniegšanas kvantitātes, gan kvalitātes viedokļa;

12.   atzinīgi vērtē iniciatīvu modernizēt tiesību sistēmu attiecībā uz tūrismu ar jaunas regulas palīdzību, kas vienoti jāievieš visā ES; norāda, ka šī reforma jāveic nekavējoties;

13.   aicina Komisiju meklēt iespējas veicināt dalībvalstīs ieviest tūrisma satelītkontus (TSA), jo šādi intsrumenti dod iespēju precīzi salīdzināt tūrismu ar citām nozarēm un var veicināt labāku izpratni par šīs nozares patieso izmēru un vērtību;

14.   uzsver nepieciešamību veicināt izpratni par tūrisma nozīmi ekonomikā un reģionālajā attīstībā; aicina dalībvalstis pilnībā pieņemt tūrisma satelītkontus (TSA) un katru gadu atjaunināt statistiku, nodrošinot savlaicīgu un adekvātu datu pieejamību, lai atbalstītu pilnīgu un racionālu tūrisma integrāciju ekonomikas un nodarbinātības politikā;

15.   mudina Komisiju pārbaudīt nepieciešamību vākt statistiku un kvalitatīvus datus, lai rastu iespēju novērtēt tūrisma ietekmi uz ekonomiku, vidi un to pastāvīgo iedzīvotāju dzīves kvalitāti, kas dzīvo populāru tūrisma ceļojumu mērķu vietās;

16.   aicina Komisiju publicēt ziņojumu par dažādu valstu sistēmām īpašas nozīmes dabas un vēsturisku vietu aizsardzībai, izmantojot īpašus pilsētplānošanas un būvniecības noteikumus, un attiecīgā gadījumā veicināt paraugpraksi šajā jomā, publicējot pamatnostādnes;

17.   aicina Komisiju sagatavot saskaņotu uzskaiti, aprakstot dabas un vēsturisko vietu stāvokli un it īpaši tūristu ietekmi uz šīm vietām, lai regulētu apmeklējumu skaitu un nodrošinātu šo vietu atbilstīgu saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm;

18.   mudina dalībvalstis veicināt reģionālo plānošanu, kas kavēs masu tūrisma uzņēmumu rašanos, kuriem ir ļoti kaitīga ietekme uz dabu, kā arī uz kultūras un vēsturisko mantojumu un kuri nav ne vietējo kopienu radīti, ne arī tās iesaista;

Kvalitātes standartu saskaņošana tūristu mītnēm Eiropas Savienībā

19.   norāda uz klasifikācijas sistēmu dažādību ES dalībvalstīs un uzskata, ka šī situācija no patērētāja viedokļa nelabvēlīgi ietekmē uzticamību nozarei un pārredzamību;

20.   norāda, ka patērētāji klasifikācijas sistēmu uzskata par svarīgu līdzekli viesnīcas vai citas apmešanās vietas izvēlē; tādēļ uzskata, ka ir svarīgi, lai patērētājiem būtu viegli pieejama nozīmīga un precīza informācija par klasifikācijas nozīmi dažādās valstīs un lai viņu vajadzības rūpīgi izskatītu;

21.   uzskata, ka ieteicams un iespējams izveidot kopēju pamatu un kritērijus klientiem, lai viņi, nolemjot ceļot uz ārzemēm, varētu izdarīt izvēli, pamatojoties uz skaidriem un pārbaudāmiem klasifikācijas kritērijiem;

22.   šajā sakarā konstatē, ka, ņemot vērā lielo kritēriju skaitu dažās dalībvalstu un reģionālajās sistēmās, pašreizējo standartu vienkāršošana sasniegtu mērķi padarīt informāciju klientam skaidrāku un vienkāršāku un nodrošinātu arī augstāka līmeņa pārskatāmību attiecībā uz tūristu mītnēm;

23.   aicina Eiropas viesnīcu nozari

24.   aicina vietējās, reģionālās un valsts varas iestādes, kad tās iesaistītas klasifikācijas sistēmu izveidē, izmantojot atbilstīgu valsts/privāto partnerību, atbalstīt Eiropas viesnīcu nozares pašreizējo darbu gan saistībā ar pārredzamību, gan tuvināšanu, veicot pašreizējo klasifikācijas sistēmu salīdzinošo novērtēšanu;

25.   apzinās, ka kopīgu klasifikācijas sistēmu Eiropas līmenī panākt būtu ļoti grūti, ņemot vērā viesnīcu veidus un tūristu mītņu dažādību, ko rada vietējās prasības, kultūras tradīcijas un īpatnības, un ņemot vērā pašreizējo klasifikāciju ārkārtīgo dažādību;

26.   tomēr uzskata, ka pamatnostādņu kopums, kas pamatotos uz visai Eiropas Savienībai kopējiem un vienotiem kritērijiem, varētu ņemt vērā patērētāja intereses, vienlaikus ievērojot vides prasības un vietējās īpatnības;

27.   aicina Komisiju sadarbībā ar Eiropas viesnīcu un sabiedriskās ēdināšanas organizācijām, piemēram, HOTREC (viesnīcas, restorāni un kafejnīcas Eiropā) un Eiropas patērētāju aizsardzības organizācijām izstrādāt metodiku šādu izmitināšanas pakalpojumu drošības un kvalitātes obligāto standartu izveidei; uzsver, ka šādā metodikā varētu iekļaut EK standarta ieviešanu, kas ietvertu Eiropas Savienības kopējos mītņu kritērijus, kuri sniegtu patērētājiem garantiju, ka sagaidāmā kvalitāte būs vismaz obligātajā līmenī neatkarīgi no tā, kuru dalībvalsti viņi apmeklē;

Kvalitātes vadības sistēmas

28.   aicina Eiropas viesnīcu nozari strādāt pie Eiropas ,,jumta" izveides kvalitātes vadības sistēmām un regulāri informēt Kopienas iestādes par gūtajiem sasniegumiem;

29.   mudina ieinteresētās puses no Eiropas viesnīcu nozares turpināt izstrādāt Eiropas standartus, lai, inter alia, atvieglotu informācijas nodošanu saņēmējiem un uzlabotu pakalpojumu kvalitāti; aicina Komisiju un dalībvalstis vajadzības gadījumā atbalstīt to centienus;

30.   aicina vietējās, reģionālās un valsts iestādes ik reizi, kad tās iesaistītas kvalitātes sistēmās, saskaņā ar publiskā un privātā sektora partnerību atbalstīt Eiropas viesnīcu nozares pašreizējo darbu pie Eiropas ,,jumta" izveides kvalitātes vadības sistēmām;

31.   atzinīgi vērtē to, ka pieaug ekomarķējumu skaits, tomēr uzskata, ka pieaugums tikai vietējā līmenī var radīt tūristu apjukumu un kaitēt pārredzamībai, izraisot vajadzību pēc labākas informācijas un marķējumu apvienošanas, nodrošinot labāku atpazīstamību starptautiskā mērogā;

32.   aicina Komisiju sadarbībā ar HOTREC kā Eiropas sabiedriskās ēdināšanas asociāciju veicināt un saskaņot dalībvalstu tūristu mītņu marķējumus un atbalstīt kvalitātes modeļus, kas izrādījušies efektīvi citur (piemēram, Qualmark Jaunzēlandē), lai uzlabotu atpazīstamību;

33.   aicina Komisiju, dalībvalstis un ieinteresētās puses palīdzēt stiprināt marķējumu ilgtspēju, pamatojoties uz ekonomiskiem, sociāliem, teritoriāliem, vides un kultūras kritērijiem, popularizējot paraugpraksi, nododot labāko pieredzi un veicinot nozares līderu iniciatīvas;

34.   aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt ekomarķējumus tūristu objektiem, vietām un pakalpojumiem;

Patērētāju tiesību aizsardzība

35.   apzinās, ka aizvien vairāk tūristu ceļojumu (transportu, mītnes utt.) rezervē, izmantojot elektroniskos līdzekļus un izvairoties no starpniekiem ‐ ceļojumu rīkotājiem un tūrisma aģentūrām ‐, kuru tirgus daļa samazinās (no 98 % 1997. gadā līdz 60 % 2007. gadā), bet kurus joprojām regulē tiesiskie režīmi, tostarp Padomes 1990. gada 13. jūnija Direktīva 90/314/EEK par kompleksiem ceļojumiem(5); uzsver, ka šis izkropļojums ir jānovērš, iekļaujot Direktīvā 90/314/EEK visas tīmekļa vietnes, kas piedāvā vairāk nekā vienu pakalpojumu, tostarp tos, kurus piedāvā zemo tarifu aviolīnijas un citi šā tirgus dalībnieki;

36.   tādēļ atzinīgi vērtē 2007. gada 26. jūlija Komisijas darba dokumentu par Direktīvas 90/314/EEK pārskatīšanu, kur risināti jautājumi, kas skar dažādus regulatīvos režīmus, ko piemēro parastajiem ceļojumu operatoriem un dinamisko komplekso ceļojumu pārdevējiem internetā;

37.   uzsver jauno tehnoloģiju pieaugošo nozīmi tūrisma nozarē, it īpaši tūrisma produktu tirdzniecībā un kultūras preču un pasākumu veicināšanā;

38.   uzskata, ka šī straujā attīstība informācijas tehnoloģiju izmantošanā tūrisma nozarē pieprasa elektroniskajai rezervēšanai patērētāju un personas datu aizsardzības sistēmu, kas varētu būt pamatota ar Komisijas veiktu iepriekšēju šī tirgus analīzi; uzskata, ka šādai sistēmai jānodrošina patērētāju un personas datu tiesību aizsardzība tiešsaistē un patērētājiem jāsaņem patiesa, nemaldinoša, atjaunināta un nepārprotama informācija; tādēļ patērētāju aizsardzības interesēs iesaka sertificēt vietnes, kuras sniedz informāciju un piedāvā elektroniskos pakalpojumus tūristiem (rezervēšana un iegāde);

39.   uzsver pozitīvo nozīmi, kāda šajā jomā ir sociālā tūrisma nozarē strādājošām organizācijām, kuru darbība ir jāsekmē un jāatbalsta;

40.   atzinīgi vērtē Komisijas 2007. gada 7. jūnija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par patērētāju aizsardzību attiecībā uz dažiem aspektiem, kas saistīti ar īpašumtiesībām uz laiku, ilgtermiņa brīvdienu produktiem, to tālākpārdošanu un maiņu (COM(2007)0303), lai paplašinātu pašreizējā tiesiskā regulējuma darbības jomu, iekļaujot jaunus ilgtermiņa brīvdienu produktus, kas parādījušies tirgū iepriekšējo gadu laikā, un dažus darījumus, tostarp tālākpārdošanu un maiņu, kas saistīti ar īpašumtiesībām uz laiku; uzskata, ka šis priekšlikums uzlabos patērētāju aizsardzību tūrisma nozarē un radīs līdzvērtīgus konkurences apstākļus, aizstāvot pret negodīgu konkurenci godīgu nozari, kurā izmanto īpašumtiesības uz laiku;

41.   pauž nožēlu par īpaša tiesiska instrumenta trūkumu pakalpojumu drošības jomā, kas būtu ārkārtīgi svarīgs tūrisma nozarei, un aicina Komisiju un dalībvalstis apsvērt iespēju risināt šo problēmu, lai kliedētu dažu Parlamenta deputātu paustās bažas;

42.   aicina Komisiju īstenot Eiropas ceļu drošības reklāmas kampaņu, piesaistot uzmanību jaunajiem kopējiem kontroles pasākumiem, lai informētu tūristus par dažādiem noteikumiem, kurus dalībvalstīs piemēro citādi nekā viņu mītnes valstī;

43.   aicina Komisiju vienkāršot kritisko kontroles punktu bīstamības analīzes (HACCP) procedūras, lai ņemtu vērā mazo uzņēmumu vajadzības, īpašu uzmanību pievēršot mikrouzņēmumiem;

Veselības tūrisms

44.   uzsver visu pieejamo Kopienas programmu izmantošanas nozīmi, tostarp Otro Kopienas rīcības programmu veselības jomā (2008. - 2013. gadam)(6), lai sekmētu veselības tūrismu;

45.   uzsver, ka saimnieciskā darbība apdrošināšanas jomā vairāk jāiesaista veselības tūrisma atbalstīšanā; uzsver arī to, ka jāatbalsta apdrošināšanas sabiedrības, lai rastu risinājumus pārrobežu sadarbībai veselības tūrisma finansēšanā;

46.   uzskata, ka ņemot vērā veselības tūrisma samazināšanos, ir jāpieņem Kopienas direktīva, lai definētu ūdens un termālo kūrortu oficiālu atzīšanu un izmantošanu un plašākā izpratnē veselības tūrisma nozīmi un termālo dziedināšanu saistībā ar tūrisma objektiem dažādās dalībvalstīs, kā arī jāpievēršas veselības, sociālās drošības un apdrošināšanas aspektiem, piešķirot arī pietiekamus finanšu līdzekļus, lai dotu iespēju ES dalībvalstu ekonomikas stratēģiski svarīgai nozarei sākt atbilstīgu attīstības procesu, tādējādi radot ievērojami lielu, jaunu, tiešu un netiešu nodarbinātību;

Tūrisma pieejamība

47.   atzinīgi vērtē iniciatīvas, lai Eiropas Savienības līmenī koordinētu informāciju par tūrisma pieejamību, kas tūristiem ar kustību traucējumiem un viņu ģimenēm ļautu atrast informāciju par tūristu ceļojumu mērķu pieejamību; aicina dalībvalstis, tūrisma pakalpojumu sniedzējus un dalībvalstu un vietējās tūrisma organizācijas pievienoties šādām iniciatīvām un/vai atbalstīt tās;

48.   vienlaikus aicina Komisiju un dalībvalstis apsvērt iespēju izveidot Eiropas tūristu tiesību un pienākumu hartu, ņemot vērā Eiropas tūristu agresivitātes un vardarbības izpausmes Eiropas tūrisma ceļojumu mērķos, kā arī Eiropas rīcības kodeksu tūrisma uzņēmumiem;

49.   aicina Komisiju un dalībvalstis uzsākt EK marķēšanas shēmu "Piekļuve visiem", kas garantētu galvenos pieejamības labiekārtojumus tūristiem ar kustību traucējumiem un aptvertu tādus piedāvājumus kā izmitināšanas vietas, restorānus, atpūtas vietas un dabas ainavas, auditorijas, pieminekļus, muzejus utt.;

50.   turklāt uzsver vajadzību aizsargāt, saglabāt un atjaunot Eiropas kultūras mantojumu; aicina stingrāk pārvaldīt šādas vietas un to apmeklējuma apstākļus un pielikt lielākas pūles, lai uzlabotu piekļuvi invalīdiem, jo arvien lielāks skaits šo cilvēku izmanto atpūtas ceļojumus;

51.   aicina Komisiju izstrādāt paziņojuma projektu ar rīcības plānu EK marķēšanas shēmas "Piekļuve visiem" uzlabošanai, pamatojoties uz jau paveikto darbu, pieredzi un paraugpraksi valsts un vietējā līmenī un labākajiem sasniegumiem ES līmenī transporta jomā;

52.   norāda, ka tūristu ceļojumu mērķu pieejamība ir saistīta arī ar sniegtajiem vai pieejamajiem transporta pakalpojumiem; tādēļ aicina Komisiju jaunās Eiropas tūrisma politikas mērķiem un Eiropas transporta politikas attīstībai pienācīgi ņemt vērā pieejamības grūtības, kas skar reģionus ar īpašām dabas vai ģeogrāfiskajām iezīmēm, piemēram, attālākos reģionus, salas un kalnu reģionus, un mazapdzīvotos galējo ziemeļu reģionus;

Sociāli, ekonomiski un attiecībā uz vidi ilgtspējīgs tūrisms

53.   norāda, ka jāizstrādā jauna tūrisma politika, lai Eiropas tūrisms kļūtu ekonomiski, sociāli, teritoriāli, ekoloģiski un kulturāli ilgtspējīgs; attiecīgi atbalsta īpašus Komisijas pasākumus Eiropas tūrisma ekonomiskas un sociālas ilgtspējas veicināšanai; ļoti atzinīgi vērtē Komisijas ierosmi izstrādāt noturīgas un konkurētspējīgas Eiropas tūrisma nozares programmu; turklāt gaida minētā priekšlikuma iesniegšanu, kam jānotiek šogad;

54.   atzinīgi vērtē to, ka Komisija aicina veicināt tūrisma ilgtspēju, un uzsver, ka sociālā, ekonomiskā un ekoloģiskā ilgtspēja ir pamatpriekšnoteikums visu tūrisma pasākumu attīstībai un saglabāšanai;

55.   uzsver vajadzību atbalstīt un veicināt ilgtspējīgāku un sociāli atbildīgāku praksi tūrisma nozarē un novērtēt tās efektivitāti, lai šī nozare iegūtu lielāku nozīmi atjaunotajā Lisabonas stratēģijā;

56.   atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu par noturīgas un konkurētspējīgas Eiropas tūrisma nozares programmu kā tūrisma politikas pamatu; aicina Komisiju sagatavot dalībvalstīm statūtus ar norādēm, tādējādi dodot iespēju uzlabot politisko koordināciju tūrisma attīstībā valsts, reģionālajā un vietējā līmenī un veicināt tūrisma pasākumu ilgtspēju;

57.   uzsver, ka vides apdraudējums, it īpaši oglekļa dioksīda emisija, prasa, lai tūrisma nozare, veidojot vides politiku, būtu iesaistīta tūristu izglītošanā par vides jautājumiem;

58.   uzsver, ka ilgtspējīgi attīstītam tūrismam jāsniedz vietējai ekonomikai (jo īpaši mazāk attīstīto reģionu ekonomikai) ilgtermiņa ienākumu avots, jāpalīdz veicināt stabilu sociāli aizsargātu nodarbinātību un jāatbalsta cita saimnieciskā darbība (gan iepriekšējos, gan nākamajos ražošanas posmos), vienlaicīgi saudzējot un uzlabojot kultūras, vēsturisko, ainavisko un vides mantojumu;

59.   uzskata, ka tūrisms ir daļēji atbildīgs par kaitējumiem videi, kas saistīts ar ceļojumu skaita pieaugumu; uzsver, ka tūrisma nozares pārstāvjiem jāiesaistās vides aizsardzībā un plānošanā;

60.   aicina Komisiju tūrisma jomā sadarboties ar kaimiņvalstīm (Eiropas kaimiņattiecību politikas valstīm un citām Austrumeiropas un Vidusjūras reģiona valstīm) un turpināt atbalstīt zemu ienākumu un vidēju ienākumu jaunattīstības valstis, veicot ES tiešās investīcijas šajās valstīs un dibinot tūrisma nozares kopuzņēmumus saskaņā ar ilgtspējīga tūrisma attīstības stratēģiju;

Pasažieru tiesības

61.   uzskata, ka ES līmenī ir daudzi noteikumi par pasažieru tiesībām lidostās un gaisa satiksmē, kas veicina pieejamību un piedāvā taisnīgu kompensāciju gan kavēšanās un lidojumu atcelšanas gadījumā, gan avārijas gadījumā;

62.   uzsver, ka ir svarīgi tā pašreizējie centieni nodrošināt būtisku papildnoteikumu izstrādi, lai stiprinātu šādas tiesības dzelzceļa un kuģu pasažieriem, tādējādi ES līmenī garantējot saskaņotu sistēmu;

63.   aicina Komisiju un dalībvalstis pienācīgi informēt pasažierus, tostarp ievērot it īpaši gaisa transporta pasažieru tiesības, un dalībvalstīm nodrošināt viegli pieejamus strīdu izšķiršanas mehānismus situācijās, kad saistības nepildošais operators atsakās atlīdzināt zaudējumus;

64.   aicina Komisiju sākt domāt par to, kā ES varētu piedāvāt aizsardzību pasažieriem, kuru ceļojumus bankrota vai tīšas ļaunprātības dēļ nenodrošina saistības nepildoši līgumreisu operatori, starpnieki vai regulārie pārvadātāji; ierosina ES mērogā izveidot šādu operatoru melno sarakstu, pamatojoties uz kritērijiem, ko pēc apspriešanās ar transporta un/vai tūrisma operatoriem un patērētāju aizsardzības organizācijām skaidri nosaka Komisija;

Tūrisma ceļojumu mērķu veicināšana Eiropā

65.   atzinīgi vērtē to, ka ar Komisijas finansējuma palīdzību ir izveidots Eiropas Tūristu ceļojuma mērķu portāls; aicina Komisiju arī turpmāk palīdzēt popularizēt Eiropu kā tūrisma ceļojumu mērķi vai šādu mērķu pievilcīgu apkopojumu, piemēram, ieviešot un publicējot Eiropas marķējumu un organizējot pasākumus un kanālus informācijas apkopošanai par tūrisma ceļojumu mērķiem Eiropā, un pēc tam izplatot tiem, kuri strādā tūrisma nozarē ārpus Eiropas;

66.   atzinīgi vērtē gadskārtējo Eiropas izcilākā ceļojuma mērķa ("Eiropas izcilākā ceļojumu mērķa") izraudzīšanu, kā ierosināts tā iepriekšminētajā rezolūcijā; uzskata, ka šīs iniciatīvas ir vērtīgas tajā ziņā, ka tās padara redzamāku Eiropas Savienības ceļojumu mērķu daudzveidību un bagātību; uzsver, ka ES pēc iespējas jāpopularizē mazāk pazīstamie ceļojumu mērķi, it īpaši jaunajās dalībvalstīs;

67.   atbalsta, ņemot vērā nepieciešamību aizsargāt tūrisma kvalitāti populāros ceļojumu mērķos Eiropā, šīs iniciatīvas izmantošanu atbildīgas un ilgtspējīgas tūrisma nozares attīstīšanai visos ES tūrisma reģionos;

68.   aicina Komisiju un dalībvalstis, ņemot vērā to, ka pārrobežu infrastruktūra ir ārkārtīgi svarīga Eiropas tūrisma nozarei, uzlabot šo infrastruktūru, tostarp atpūtas (iekšzemes) ūdensceļus;

69.   aicina Komisiju enerģiskāk atbalstīt Eiropas transporta un rūpniecības mantojumu;

70.   tādēļ atbalsta ierosmes, kuru mērķis ir atbalstīt Eiropas kultūras mantojumu, piemēram, Eiropas Padomes Kultūras maršrutus, un prasa tos popularizēt; šim nolūkam ierosina atbalstīt Eiropas kultūras mantojuma marķējuma izveidi, izceļot ES tūrisma vietu un pieminekļu Eiropas dimensiju;

71.   uzsver, cik steidzami ir jāaizsargā tradicionālās kultūras, it īpaši apdraudētos tautas mākslas veidus, amatniecību, nodarbes un zināšanas, kas ir ārkārtīgi svarīgas nacionālās identitātes saglabāšanai un lauku apvidu pievilcībai tūristiem;

72.   aicina Komisiju popularizēt Eiropas ceļojumu mērķus tajās valstīs, kuru noslogotākās sezonas sakrīt ar Eiropas Savienības tukšajām sezonām un izskatīt iespēju atbalstīt nolīgumus, piemēram, saprašanās memorandus, ar šīm trešām valstīm, lai attīstītu tūristu plūsmas ar optimālu sezonālo sadalījumu;

73.   aicina Komisiju izcelt Eiropas tūrisma kultūras dimensiju, atbastot UNESCO pasaules kultūras mantojuma vietas Eiropā kā Eiropas kultūras liecības;

74.   mudina Komisiju atbalstīt pārrobežu memoriālo veloceliņa maršrutu gar bijušo ,,dzelzs priekškaru" kā ,,vieglās mobilitātes" piemēru tūrismā un kā Eiropas atkalapvienošanās simbolu;

Tūrisma attīstība

75.   mudina Komisiju, dalībvalstis, reģionus, vietējās iestādes un tūrisma nozari saskaņot politiku, kurai ir tieša vai netieša ietekme uz tūrismu, ciešāk savstarpēji sadarboties un labāk izmantot Eiropas finanšu instrumentus, kas pieejami laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam, lai attīstītu Eiropas tūrismu, koncentrētos uz tūrisma nozares un ceļojumu mērķu konkurētspēju, tūrisma uzņēmumu, pakalpojumu un objektu attīstību, darbavietu radīšanu, mobilitāti un profesionālo apmācību tūrisma nozarē, ekonomikas dažādošanu un Eiropas reģionu, it īpaši mazāk attīstīto reģionu, attīstību;

76.   aicina Komisiju sagatavot ziņojumu par citu Kopienas politikas jomu un priekšlikumu iespējamo ietekmi uz tūrisma nozari, lai attiecībā uz šo nozari varētu īstenot holistisku un integrētu pieeju un izvairīties no Eiropas tūrisma politikas sadrumstalotības;

77.   aicina visas ieinteresētās puses veicināt tūrisma ceļojumu mērķus pievienošanās sarunvalstīs, tomēr uzsver, ka viss tūrismam paredzētais Eiropas finansējums jāsaista ar augsta līmeņa kvalitātes standartu veicināšanu tūrisma pakalpojumu sniegšanā;

78.   ir pārliecināts, ka atvaļinājuma ceļojumi ar autobusu ir izdevīgi tūristiem ar zemākiem ienākumiem un tūrisma attīstībai reģionos, kurus neapkalpo reģionālās lidostas vai dzelzceļi; vērš uzmanību uz mazu un vidēju autobusu uzņēmumu īpašo situāciju attiecībā pret Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regulu (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu(7); aicina Komisiju risināt tieši šo problēmu, pārbaudot iespējas atlikt atpūtas laiku pēc braucieniem turp un atpakaļ (kas nepārsniedz 12 dienas);

79.   uzsver, ka maziem un vidējiem uzņēmumiem lielākā mērā jāpiedalās ar tūrismu saistītā uzņēmējdarbībā un jāatrod iespējas vienkāršot procedūras finansiāla atbalsta saņemšanai; uzsver arī to, ka ES sponsorētiem mācību un paraugprakses pārņemšanas kursiem jānotiek reģionos, it īpaši jaunajās dalībvalstīs;

80.   iesaka Komisijai pētīt ,,jaunatnes transporta pases" iespēju tiem jaunajiem eiropiešiem, kuri saņem Erasmus, Leonardo vai Comenius stipendijas vai veic brīvprātīgu civildienestu ES, lai viņiem atvieglotu ceļošanu un iepazīšanos ar uzņemošo valsti;

81.   uzsver ‐ tā kā Leonardo da Vinči programma ir viena no daudzām vairāku valstu programmām tūrisma nozarē, šīs iespējas ir jāattīsta un jāsekmē; uzsver, ka tas ievērojami uzlabotu izglītības programmu; uzsver, ka papildus programmas īstenošanai ir jāveic sasniegto rezultātu analīze;

Dažādi jautājumi

82.   vēlreiz vērš uzmanību, ņemot vērā tuvojošos ES demogrāfiskās struktūras pārmaiņu plašumu, uz vajadzību īstenot Eiropas ārpussezonas tūrisma programmu pensionāriem, tādējādi uzlabojot vecāka gadagājuma iedzīvotāju dzīves kvalitāti ES, veicinot nodarbinātību un veidojot lielāku pieprasījumu un izaugsmi Eiropas ekonomikā; uzskata, ka šo programmu varētu saukt "Uliss";

83.   apstiprina Komisijas plānus veicināt sadarbību starp dalībniekiem, kas veicina zināšanu apguvi, ‐ universitātēm, pētniecības institūtiem un publiskiem un privātiem novērošanas centriem tūrisma nozarē ‐ un veicināt mobilitāti visā Eiropā, atbalstot pārrobežu apmācību, nodarbināšanu un apmaiņu un izstrādājot apmācības metodes, materiālus un saturu;

84.   aicina Komisiju pieprasīt vispārēju ietekmes novērtējumu saistībā ar ideju pēc datumiem un reģioniem sakārtot Eiropas svinamās dienas;

85.   uzsver nepieciešamību Kopienai atbalstīt dalībvalstis, kurās tūrisma nozari ir ietekmējušas dabas katastrofas;

86.   uzsver daudzvalodības nozīmi tūrisma politikā un iesaka vairāk informēt par apmeklējamām vietām iespējami lielākā skaitā dalībvalstu valodās;

o
o   o

87.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 193 E, 17.8.2006, 325. lpp. (2) OV L 405, 30.12.2006., 1. lpp. (3) Komisijas 2006. gada 19. jūlija Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (COM(2006)0403). (4) 1 OV L 291, 6.12.1995., 32. lpp. (5) OV L 158, 23.6.1990., 59. lpp. (6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Lēmums Nr. 1350/2007/EK, ar ko izveido Otro Kopienas rīcības programmu veselības jomā (2008. - 2013. gadam), (OV L 301, 20.11.2007., 3. lpp.). (7) OV L 102, 11.4.2006., 1. lpp.