Eiropas Parlaments,

-   ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) triju darba grupu 2007. gadā publicētos ziņojumus: "Eksakto dabaszinātņu pamats", "Ietekme, adaptācija un neaizsargātība" un "Klimata pārmaiņu mazināšana",

-   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2007. gada 23. maija rezolūciju par ES atbalstu tirdzniecībai(1),

-   ņemot vērā 2007. gada 8. un 9. marta Eiropadomes prezidentūras secinājumus,

-   ņemot vērā Komisijas paziņojumu par globālo klimata pārmaiņu ierobežošanu līdz 2 grādiem pēc Celsija – līdz 2020. gadam un pēc tam īstenojamiem pasākumiem (COM(2007)0002),

-   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK tā, lai iekļautu aviācijas darbības Kopienas sistēmā siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai (COM(2006)0818),

-   ņemot vērā Stern sagatavoto dokumentu "Pārskats par klimata pārmaiņu ekonomiku", kas iesniegts 2006. gada 30. oktobrī,

-   ņemot vērā ESAO 2007. gada 11. un 12. septembra apaļā galda diskusiju par ilgspējīgu attīstību "Biodegvielas: vai zāles ir sliktākas par slimību?",

-   ņemot vērā IPCC trešās darba grupas līdzpriekšsēdētāja Bert Metz un citu Parlamenta iecelto ekspertu uzstāšanos 2007. gada 27. jūnija uzklausīšanas par tirdzniecību un klimata pārmaiņām laikā,

-   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2006. gada 25. oktobra rezolūciju par Komisijas gada ziņojumu Eiropas Parlamentam par trešo valstu antidempinga, antisubsidēšanas un aizsardzības pasākumiem pret Kopienu (2004.)(2),

-   ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijas par divpusējo tirdzniecību un investīciju attiecībām, jo īpaši 2005. gada 13. oktobra rezolūciju par ES un Ķīnas tirdzniecības attiecību perspektīvām(3) un 2006. gada 28. septembra rezolūciju par ES ekonomiskajām un tirdzniecības attiecībām ar Indiju(4),

-   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2006. gada 4. jūlija rezolūciju par to, kā samazināt aviācijas ietekmi uz klimata pārmaiņām(5),

-   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2005. gada 16. novembra rezolūciju "Stratēģija cīņai ar klimata pārmaiņām pasaulē"(6),

-   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

-   ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu, kā arī Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumus (A6-0409/2007),

A.   tā kā klimata pārmaiņu ekonomiskā un ekoloģiskā ietekme sasniedz satraucošus apmērus un Eiropas Savienībai, kura jau ir uzņēmusies vadošo politisko lomu šajā jomā, ir jādivkāršo tās pūliņi;

B.   tā kā ir aprēķināts, ka globālo emisiju samazinājums jau līdz 2015. gadam, attīstītajās valstīs panākot 25–40 % samazinājumu līdz 2020. gadam, nenodrošinātu mērķa sasniegšanu, kas paredz ierobežot temperatūras palielināšanos līdz 2°C virs līmeņa pirmsindustrializācijas laikmetā;

C.   tā kā globālās sasilšanas ierobežošana līdz 2°C samazinātu, bet nenovērstu negatīvo ietekmi attiecībā uz lauksaimniecību, bīstamiem meteoroloģiskiem apstākļiem, migrāciju un bioloģisko daudzveidību;

D.   tā kā pēdējās desmitgadēs tirdzniecības apjoms ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes straujāk nekā saražotās produkcijas apjoms pasaulē;

E.   tā kā jūras pārvadājumu apjoms ir 40 reižu lielāks par gaisa pārvadājumu apjomu (tonnas/km), bet līdz šim tie radījuši tikai divreiz vairāk siltumnīcefekta gāzu (SEG) piesārņojuma, savukārt smagās kravas transporta līdzekļi rada četras reizes vairāk SEG emisiju nekā vilcieni (tonnas/km);

F.   tā kā izvēles brīvība attiecībā uz izmantoto transportlīdzekļu veidu ir būtiski svarīga pasaules tirgū;

G.   tā kā steidzami ir jāattīsta tādi ražošanas, patēriņa un tirdzniecības modeļi, kas mazina klimata pārmaiņas un to ietekmi uz ekonomiku un maksimāli veicina kopējo labklājību;

H.   tā kā energoefektivitāte, ilgtspējīga satiksmes pārvaldība un īsāki maršruti starp ražotājiem un starp ražotāju un patērētāju ir jāiekļauj jebkurā ES tirdzniecības politikas jomā, kas ir saistīta ar jautājumu par klimata pārmaiņām;

I.   tā kā ilgtspējīgas attīstības veicināšanai joprojām ir jābūt ES tirdzniecības politikas galvenajam mērķim, tostarp cenšoties nodrošināt, lai tas paātrina pāreju uz zema oglekļa satura emisiju ekonomiku ar augstu energoefektivitāti;

J.   tā kā patērētājiem ir jāsaņem iespējami pilnīgāka informācija par savu pirkumu radīto ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisijām;

K.   tā kā patērēto produktu cenās vajadzētu iekļaut vispārējo globālo preču izmaksas, piemēram, nemainīgu klimatu;

L.   tā kā ANO konferencē par klimata pārmaiņām (COP 13), kas notiks Bali 2007. gada decembrī, ir jāuzsāk sarunas par globālu un visaptverošu vienošanos (no 2013. gada 1. janvāra) pēc Kioto protokola, tajā iekļaujot SEG emisiju ierobežošanas mērķi;

M.   tā kā ilgtermiņa mērķim ir jāparedz līdz 2050. gadam nodrošināt starptautisku konverģenci attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju vienādu daudzumu uz vienu iedzīvotāju;

N.   tā kā tās valstis, kas ir ratificējušas Kioto protokolu, nav mazinājušas savu konkurētspēju (ar vienu vērā ņemamu izņēmumu cementa ražošanas nozarē) un uzskata sevi par līderi pasaulē, kurā var noteikt siltumnīcefekta gāzu emisijas;

O.   tā kā ir iespējama apstākļu maiņa pēc Kioto protokola darbības beigām, ja atsevišķas valstis, inter alia, ASV, Austrālija, Ķīna un Indija, neiesaistīsies "2°C" mērķa sasniegšanā, tādējādi kropļojot konkurenci to uzņēmumu labā, kuri pārvieto darbību uz neregulētām atrašanās vietām, un palielinot SEG emisijas, ko rada ražošana un pārvadājumi;

P.   tā kā rīcība cīņai pret klimata pārmaiņām ir jāveic plašā mērogā, un, lai tā izdotos, tajā jāapvieno visi pasaulē svarīgākie dalībnieki, ņemot vērā viņu attīstības līmeni, cenšoties ievērot klimata pārmaiņu mērķim atbilstošas tirdzniecības politikas nostādnes,

No vienprātības uz rīcību

1.   atzinīgi vērtē politiķu un zinātnieku vispārējo vienprātību par situācijas nopietnību klimata pārmaiņu jomā; mudina pēc Kioto protokola darbības beigām noslēgt tālejošu vispasaules vienošanos atbilstīgi IPCC trešās darba grupas viedoklim, ka ir vajadzīgs ierobežot temperatūras pieaugumu līdz 2°C un veikt atbilstīgas korekcijas citos starptautiskos nolīgumos attiecībā uz tirdzniecību, civilo aviāciju un intelektuālo īpašumu; uzskata, ka sistēmai laika posmam pēc 2012. gada būtu jāļauj atšķirīgām valstīm piedalīties saskaņā ar vietējiem apstākļiem, izmantojot vairāku posmu īstermiņa pieeju, un ka vidējā termiņā emisijas ir jāpiešķir pēc iedzīvotāju skaita vispirms attīstītajām valstīm, bet pēc tam visām valstīm; aicina Padomi un Komisiju strādāt, lai panāktu vienprātību par sistēmu laika posmam pēc 2012. gada, paplašinot līdzdalību, lai iekļautu svarīgas vienošanās dalībvalstis, kas pašlaik nav parakstījušas Kioto protokolu, īpaši ASV un Austrāliju, un sadarbojoties ar atsevišķiem štatiem un uzņēmumiem gadījumā, ja nekādā veidā neiesaistās to valdības;

2.   uzskata, ka ES un tās dalībvalstīm ir jācenšas stingri piemērot Kioto protokola izpildes mehānisma procedūru, kad tā stājas spēkā, lai nodrošinātu, ka valstis, kuras nav pieņēmušas mērķus vai tos neievēro, nebauda negodīgas priekšrocības un ka nozarei būs grūti uzlabot ražošanas darbību oglekļa emisiju efektivitāti, kamēr uzņēmumi būs pakļauti negodīgai konkurencei, ko rada valstis, kuras nav pieņēmušas šos mērķus; uzskata, ka gadījumā, kad pirmajā saistību periodā valsts pārsniedz atļautās emisijas, tai ir jāizlīdzina šī atšķirība otrajā saistību periodā, kā arī jāsamaksā sods 30 % apmērā; uzsver, ka ES jāpārliecinās, ka šo prasību, kad tā pilnībā stājusies spēkā, izpilda pēc iespējas precīzi;

3.   atzinīgi vērtē Kioto protokolā noteikto tīras attīstības mehānismu, lai stimulētu ieguldījumus tajās jaunattīstības valstīs, kuras samazina oglekļa emisiju, taču atzīmē, ka ar to pagaidām nepietiek, lai būtiski mainītu ieguldījumu modeļus tajās nozarēs, kuras visvairāk ietekmē klimata pārmaiņas, piemēram, enerģijas ražošanas, transporta un rūpnieciskā energopatēriņa nozarē; uzskata, ka, lai to labotu, ES ir jābūt attīstīto valstu līderei, palielinot Pasaules Vides fondā pieejamo resursu apjomu;

4.   uzskata, ka pieaugošā tirdzniecība ir uzskatāma par pozitīvu faktoru ekonomiskai izaugsmei un iedzīvotāju labklājībai, ja ir ņemtas vērā problēmas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām; pauž satraukumu, ka pieaugošais tirdzniecības apjoms ievērojami veicina klimata pārmaiņas, tādēļ uzskata, ka tirdzniecības politikai jānodrošina daļējs šīs problēmas risinājums; uzsver, ka, ņemot vērā pieaugošo vienprātību par klimata pārmaiņu risināšanas steidzamību, ES ir arvien vairāk jāievieš tāda tirdzniecības un ieguldījumu politika, kas rada ekonomiskus stimulus ievērot klimata pārmaiņu politikas mērķus; uzsver, ka ES varbūt vajadzēs izmantot šos noteikumus, lai radītu ekonomiskus šķēršļus klimatam kaitīgai darbībai; tomēr uzsver, ka to nedrīkst izmantot kā attaisnojumu protekcionisma politikai, kas vērsta pret jaunattīstības valstīm;

5.   pauž nožēlu, ka pašreizējā tirdzniecības sistēma paredz globālu darba dalīšanu, plaši izmantojot tādu homogēnu preču pārvadāšanu, kuras tikpat viegli varētu ražot uz vietas, un ka šāda pārvadāšana neattaisno pašas radītās vides izmaksas;

6.   norāda, ka lai gan tirdzniecība dod ievērojamu ieguldījumu ekonomikas attīstībā un cilvēku labklājībā, transporta nozare (galvenokārt autotransports), kas padara preču un izejvielu tirdzniecību iespējamu, ir vienlaicīgi atbildīga par trešdaļu pasaules SEG emisiju; uzskata, ka obligāti jāveic pasākumi, lai novirzītu kravas uz videi draudzīgākiem transporta veidiem (piemēram, dzelzceļu un ūdenstransportu) un samazinātu kravas pārvadājumu izraisītās siltumnīcefekta gāzu emisijas;

7.   uzskata, ka ES kā pasaules mēroga tirdzniecības partneris atrodas izdevīgā situācijā, lai visā pasaulē veicinātu izmaiņas attiecībā uz ražošanas un pārvadājumu modeļiem; uzskata, ka līderpozīcijā esošā Eiropa būtu daudz konkurētspējīgāka, ja visā pasaulē pieņemtu stingrākus noteikumus;

8.   atgādina, ka tirdzniecību traucējošus administratīvos šķēršļus var likvidēt un klimata pārmaiņu novēršanai paredzētās darbības var īstenot, tikai īstenojot koordinētu daudzpusēju pasākumu, kas arī ir Eiropas Savienības interesēs, kurai ir vadošā loma abās šajās jomās, īpaši saistībā ar Eiropas konkurētspējas saglabāšanu,

Ceļā uz daudzpusīgumu klimata pārmaiņu novēršanā

9.   uzsver, ka ir jāizveido cieša sadarbība starp ANO Vides programmu (UNEP), Klimata pārmaiņu konvenciju un PTO, un prasa Komisijai izstrādāt iniciatīvu šā mērķa atbalstam; aicina panākt strauju progresu, atjaunojot PTO definīciju par vides precēm un pakalpojumiem, jo īpaši saistībā ar pašreizējo Dohas sarunu kārtu, taču iesaka sākumā izveidot īpašu saikni ar jautājumu par klimata pārmaiņām, lai panāktu vienošanos par to tarifu un beztarifu barjeru likvidēšanu "videi labvēlīgām precēm un pakalpojumiem", kuras kavē zema oglekļa satura tehnoloģiju izplatību; aicina Komisiju panākt vienprātību attiecībā uz novērotāja statusa piešķiršanu daudzpusējo vides nolīgumu (DVN) sekretariātiem visās PTO sanāksmēs, kas saistītas ar DVN jautājumiem; uzsver, ka ilglaicīgā risinājumā ir jāiekļauj spēcīgs politisks vēstījums, kurā ievēro atbilstīgu darba dalījumu starp PTO un MEA režīmiem, ņemot vērā to pamatkompetences; pauž pārliecību, ka ir no jauna jānosaka PTO Tirdzniecības un vides komitejas atbildība; iesaka uzsākt pētījumu par iespējamiem grozījumiem PTO Nolīgumā par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS), lai atļautu videi nepieciešamo tehnoloģiju obligāto licencēšanu, ievērojot skaidrus obligātos noteikumus par intelektuālā īpašuma aizsardzību un stingri uzraugot to īstenošanu visā pasaulē;

10.   uzsver, ka jāievēro saistības, kas pieņemtas Daudzpusējos nolīgumos vides jomā, piemēram, ANO Konvencijā par klimata pārmaiņām vai Kioto protokolā, un ka tirdzniecības noteikumu šaurā interpretācija nedrīkst kavēt vai traucēt šo noteikumu mērķu sasniegšanu;

11.   uzskata, ka PTO noteikumi nedrīkst atturēt dalībvalstis no atbalsta sniegšanas enerģiju taupošu tehnoloģijas veidu turpmākai izstrādei, pieprasot tehnisko neitralitāti, kura varētu mazināt stimulus atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas attīstībai;

12.   aicina Komisiju uzsākt iniciatīvas starptautiskā līmenī, jo īpaši saistībā ar PTO, lai nodrošinātu, ka tirdzniecības politika kopumā, kā arī attiecībā uz tirdzniecības apjoma tendencēm, ņem vērā tās potenciālo ietekmi uz klimata pārmaiņām;

13.   aicina Padomi un Komisiju nodrošināt, ka ES divpusējās tirdzniecības nolīgumus un PTO daudzpusējos tirdzniecības nolīgumus noslēdz saskaņā ar Līgumu par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu, kurā norādīts, ka starptautiskā tirdzniecība notiek, optimāli izmantojot pasaules resursus atbilstoši ilgtspējīgas attīstības mērķiem, lai aizsargātu un saglabātu vidi; iesaka Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT), kas ir PTO sistēmas pamatnolīgums, iekļaut "ilgtspējības klauzulu", nosakot vides politikas principus, par kuriem vienojušās puses, piemēram, principu "piesārņotājs maksā" un piesardzības principu, par kuru neievērošanu var piemērot sankcijas;

14.   turklāt aicina Padomi un Komisiju nodrošināt, ka PTO Strīdu izšķiršanas organizācija darbojas saskaņā ar Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) XX pantu, kas ļauj tās dalībniekiem veikt pasākumus, tostarp aizsardzības pasākumus, kuri vajadzīgi, lai aizsargātu cilvēka, dzīvnieku un augu pastāvēšanas iespējas un veselību, vai arī attiecas uz izsmeļamo dabas resursu saglabāšanu;

15.   atzīmē, ka ES jau šobrīd ir pasaules līdere alternatīvo energotehnoloģiju jomā, atbalstot, jo īpaši attiecībā uz tirdzniecību un vēja un saules atjaunojamās enerģijas ieguves tehnoloģiju pārņemšanu, un ka ES jābūt līderei videi labvēlīgu preču un pakalpojumu eksporta jomā pasaules tirgū, pateicoties efektīvajiem un tehnoloģiju jomā novatoriskajiem Eiropas uzņēmumiem, un ka CO2 emisiju uzraudzībai var izmantot Galileo un Vides un drošības globālo monitoringu (GMES); aicina Komisiju nodrošināt, ka enerģētikas jautājums, jo īpaši jautājums par atjaunojamo enerģiju un energoefektivitāti, un to saistību ar enerģijas drošību, kļūst par ES ārējo attiecību neatņemamu sastāvdaļu, īpašu uzmanību pievēršot Eiropas kaimiņattiecību politikai;

16.   lai sasniegtu Lisabonas mērķus, mudina ES izveidot un veicināt "klimatam labvēlīgu rūpniecību" pasaulē, jo īpaši tādēļ, ka tirdzniecība ir svarīgs līdzeklis tehnoloģiju nodošanai jaunattīstības valstīm; uzsver, ka jāsamazina šķēršļi "zaļajai tirdzniecībai", piemēram, PTO līmenī atceļot tarifus "zaļām precēm", pārveidojot noteikumus par intelektuālā īpašuma tiesībām, atvieglojot zaļo tehnoloģiju ienākšanu tirgū, ko panāk, piešķirot eksporta kredīta garantijas, pamatojoties uz bažām par klimatu, un novēršot aplamus atvieglojumus un tirgus izkropļojumus, piemēram, subsīdijas fosilajam kurināmajam;

17.   aicina izveidot Starptautisko Vides organizāciju, kura uzņemtos atbildību par atbilstību starptautiskajiem līgumiem un nolīgumiem par vides aizsardzību un cīņu pret klimata pārmaiņām, un, cita starpā, strādātu un sadarbotos ar PTO attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar tirdzniecības ietekmi uz vidi;

18.   atzīst, ka ES ir jāuzņemas vēsturiska atbildība par SEG emisijām, un konstatē, ka jāveic ievērojamas izmaiņas Eiropas Savienības tirdzniecības politikā, lai veicinātu vietējo ražošanu, tādējādi samazinot transporta izmantošanu; uzsver, ka jāveicina intensīva sadarbība tehnoloģiju jomā ar jaunattīstības un jaunajām tirgus ekonomiskas valstīm, jo īpaši Ķīnu, Brazīliju un Indiju, lai tās varētu iekļaut vides aizsardzību vispārējā politikā; taču pauž nožēlu par to, ka ar tādiem esošajiem tehnoloģiju nodošanas mehānismiem kā tīras attīstības mehānisms nepietiek, tādēļ aicina palielināt līdzfinansējumu un īstenot veiktspējas palielināšanas pasākumus;

19.   atzīmē, ka izšķirošā nozīme tam, lai sarautu saikni starp ekonomisko attīstību un siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju, ir ES izmantoto energoefektivitātes un citu videi labvēlīgo tehnoloģijas veidu nodošanai jaunattīstības valstīm un ka jāveic atbilstoši ieguldījumi, lai veicinātu emisiju samazināšanos; aicina Komisiju radīt stimulus, sniedzot atbilstīgu finansiālo atbalstu un nodrošinot zinātības tālāknodošanu;

20.   aicina Komisiju sistemātiski tirdzniecības nolīgumos ar trešajām valstīm ietvert vides aizsardzības klauzulas, īpaši atsaucoties uz CO2 emisiju samazināšanu; aicina nodot zema oglekļa satura tehnoloģiju un zema oglekļa satura tirdzniecības sistēmas jaunattīstības valstīm; aicina jaunattīstības valstīm nodot zema oglekļa satura tehnoloģijas un tirdzniecības shēmas; aicina kompetentos Komisijas dienestus strauji attīstīt klimata pārmaiņu aspektu savos ietekmes uz ilgtspējību novērtējumos, apspriest tos ar Parlamentu un tos sistemātiski piemērot pirms šo nolīgumu noslēgšanas;

21.   aicina Komisiju saistībā ar PTO nolīgumiem aizstāvēt to, ka ir jāņem vērā ilgtspējības ietekmes novērtējums, un turklāt ilgtermiņā pārbaudīt, cik lielā mērā divpusējos un daudzpusējos nolīgumos pienācīgi ir ņemta vērā videi labvēlīgu preču klasifikācija atjaunojamo enerģijas avotu jomā;

22.   aicina Padomi un Komisiju nodrošināt, lai sarunās par jaunās paaudzes brīvās tirdzniecības nolīgumiem (FTA) ar partneriem Āzijā un Latīņamerikā būtu iekļautas saistības attiecībā uz tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sociālajiem un vides aspektiem, jo īpaši ņemot vērā tirdzniecību un investīcijas ar atjaunojamām enerģijām saistīto preču un pakalpojumu jomā, kā arī daudzpusējo vides nolīgumu efektīvu īstenošanu; ierosina, lai turpmākajās FTA sarunās Komisija par galveno mērķi izvirza atjaunojamu preču un tehnoloģiju tirdzniecības liberalizēšanu un piekļuves palielināšanu vides pakalpojumiem; uzsver vajadzību divpusējos nolīgumos sistemātiski ieviest PTO atbilstošu "zaļo" valsts iepirkuma politiku;

23.   prasa veikt ietekmes padziļinātu analīzi, ņemot vērā klimata, dzimumu līdztiesības un ilgtspējības aspektu, attiecībā uz to daudzpusējo un divpusējo tirdzniecības nolīgumu iznākumu, par kuriem notiek sarunas starp ES un trešām valstīm, kā arī mudina Komisiju klimata pārmaiņu pārvaldībai iedalīt konkrētu atbalsta apjomu kā daļu no kopējā tirdzniecības atbalsta (aid-for-trade) un cita attīstības atbalsta;

24.   atbalsta Komisijas priekšlikumu katrā tirdzniecības nolīgumā iekļaut ilgtspējīgas attīstības forumu ar stingri noteiktu klimatam veltītu daļu, kurš būtu pieejams vēlēto pārstāvju un pilsoniskās sabiedrības līdzdalībai (jo īpaši nevalstiskajām organizācijām, kas darbojas vides jomā), kā arī citām iesaistītajām pusēm, un aicina šādu līdzdalību nodrošināt pašreizējās sarunās;

25.   uzsver vajadzību paplašināt vides politikas dialogus, kā arī enerģētikas politikas dialogu, kas veido daļu no ES nolīgumiem ar trešām valstīm vai reģioniem, lai iekļautu jautājumus par klimata pārmaiņām, un aicina Komisiju izvirzīt konkrētus priekšlikumus progresa atskaites punktu noteikšanai pēc valsts tipa;

26.   uzskata, ka ar saglabātām ekosistēmām, kas ir lietderīgas kā oglekli absorbējošas ekosistēmas un bioloģiskās daudzveidības rezerves, tiek nodrošināts vispārējs sabiedrisks labums, un ka tām nepieciešama īpaša aizsardzība un starptautisks finansiāls atbalsts; ierosina iestrādāt meža tiesību aktu ieviešanas, pārvaldības un tirdzniecības (FLEGT) partnerības nolīgumus visos pašreizējos un nākamajos nolīgumos ar trešām valstīm;

27.   atzīst, ka tirdzniecības ietekmē jaunattīstības valstīs ekosistēmas, jo īpaši meži, tiek pārmērīgi izmantoti; mudina industriāli attīstītās valstis uzņemties atbildību par plaši izplatīto mežu izciršanu, ko izraisa starptautiskā tirdzniecība; uzsver mežu izciršanas milzīgo ietekmi uz klimatu, kā arī mežu saglabāšanas ilgtermiņa ekonomisko vērtību un nozīmi; aicina ES izdarīt visu iespējamo, lai sarunās par starptautisko klimatu izveidotu mehānismu atlīdzībai par "izvairīšanos no mežu izciršanas", kas būtu viens no stingrās politikas pasākumiem dabas resursu saprātīgas tirdzniecības veicināšanai; uzsver, ka dalībvalstīm ir jāīsteno politiski pasākumi pastiprinātai un ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai, un aicina Komisiju sniegt finansiālu un tehnisku atbalstu šajā sakarā; uzsver, ka, nodrošinot starptautiskās sabiedrības atbalstu, ir jāņem vērā alternatīva zemes izmantojuma izdevumi, pārvaldes un aizsardzības pasākumu izdevumi, kā arī izaicinājumi saistībā ar politiskajām pārmaiņām, kuru rezultātā pastāvošajām interesēm netiek pievērsta pienācīga uzmanība; uzsver, ka papildu programmas jaunu ieņēmuma avotu apzināšanai ir ļoti svarīgas, lai novērstu bezdarbu lauku rajonos un migrāciju no laukiem uz pilsētām;

28.   atbalsta Komisijas priekšlikumu veicināt sadarbību ar jaunattīstības valstīm saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanu, izveidojot Globālās klimata politikas aliansi; uzsver, ka dialoga pastiprināšanai un virzībai uz kopīgu programmu attīstīšanu un īstenošanu saistībā ar savstarpēji svarīgām vides aizsardzības problēmām, piemēram, klimata pārmaiņām, atkritumu pārvaldību un nelikumīgu mežu izciršanu, kopā ar tādām nozīmīgākajām jaunās ekonomikas valstīm kā Ķīnu, Indiju, Brazīliju, Ukrainu un Dienvidāfrikas Republiku, ir jābūt ES un tās dalībvalstu prioritātei;

29.   aicina pārtraukt atbalstu, ko valsts ar eksporta kredītaģentūru un investīciju banku starpniecību sniedz fosilās degvielas projektiem, un divkāršot centienus, lai paātrinātu pāreju uz atjaunīgajiem enerģijas resursiem un energoefektīvām tehnoloģijām;

30.   aicina Komisiju un dalībvalstis ierosināt juridiskos līdzekļus, lai dalībvalstu eksporta kredītaģentūras un Eiropas Investīciju banka, izsniedzot vai garantējot aizdevumus, ņemtu vēra klimata izmaiņu ietekmi uz finansētajiem projektiem un noteiktu finansēšanas aizliegumu, līdz ir pieejami pietiekami dati saskaņā ar ESAO, G8 un ieguves rūpniecības pārskatu ieteikumiem;

31.   ierosina grozīt PTO subsīdiju nolīgumu, lai no jauna ieviestu klauzulu, kas paredz nerīkošanās iespēju attiecībā uz noteiktām vides subsīdijām,

ES var darīt vairāk, lai novērstu CO2 izplūdes

32.   atkārtoti norāda, ka ES līdz 2020. gadam par 30 % jāsamazina SEG emisijas, to nesaistot ar trešo valstu plāniem šajā jomā;

33.   uzsver, ka vairāk jāinformē sabiedrība par patēriņa produktu kopējām vides izmaksām; aicina Komisiju un Padomi ierosināt pasākumus, lai nodrošinātu informāciju par patērēto enerģiju un radītajām SEG emisijām, ražojot un transportējot ražojumus, kuri nonāk tirdzniecībā ES, piemēram, ņemot vērā AK valdības priekšlikumu ieviest norādes par CO2 emisijas līmeni, kuru izraisījusi attiecīgā produkta ražošana un transports un radīs tā iespējamā utilizācija;

34.   uzstāj, ka ir jāievieš kopīgi PTO atbilstīgi standarti un marķēšanas shēmas saistībā ar dažādu preču radīto ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu rašanos dažādos ražošanas un pārvadāšanas posmos ‐ tā būtu daļa no plašākas patērētāju informēšanas politikas un patērētājiem tas sniegtu iespēju veicināt CO2 emisiju samazināšanu;

35.   aicina Komisiju steidzami izstrādāt piemērotu procedūru, lai novērtētu un marķētu šīs vidē radītās emisijas, un izveidot programmatūru, lai uzņēmumi varētu aprēķināt siltumnīcefekta gāzu apjomu, ko tie rada katrā ražošanas procesā;

36.   uzsver, ka jācenšas iekļaut ar tirdzniecību saistītās ārējās ietekmes izmaksas (piemēram, videi kaitīgas ietekmes izmaksas), citiem vārdiem sakot, pārveidot tās par tirgum saprotamiem cenas norādījumiem un sekmēt godīgu konkurenci, izmantojot "piesārņotājs maksā" principu (īpaši ceļu un gaisa satiksmes jomā), ideālā gadījumā ieviešot emisiju tirdzniecības sistēmu visā pasaulē;

37.   norāda uz nedalāmu saikni starp tirdzniecības un transporta nozari; mudina pārskatīt visus transporta veidus un īpaši tos, kuru emisijas ievērojami palielinājušās pēdējos gados, piemēram, kuģniecību (tās CO2 emisijas divas reizes pārsniedz aviācijas radītās emisijas un kuras turpmākajos 15–20 gados varētu pieaugt par 75 %);

38.   atzinīgi vērtē to, ka saistībā ar "atstātās ietekmes" pieeju lidmašīnas, kas piezemējas Eiropas teritorijā, iespējams, iekļaus Eiropas Emisiju tirdzniecības sistēmā; aicina, sagatavojot priekšlikumu, paplašināt minēto sistēmu, lai to attiecinātu uz vairākām nozarēm, un izvērtējamā sistēmā iekļaut jūras transporta nozari;

39.   atbalsta uz IKT balstītu risinājumu veicināšanu, transporta radīto vides izmaksu iekļaušanu degvielas cenās, dzelzceļa transporta nozares un piekrastes kuģniecības, un ilgtspējīgu biodegvielu veicināšanu, kā arī aviācijas nozares ātru iekļaušanu stingri noteiktā Emisiju tirdzniecības sistēmā, tos uzskatot par galvenajiem pasākumiem tirdzniecības un transporta ietekmes samazināšanai uz klimatu; aicina Komisiju un Padomi ierosināt pasākumus nekaitīgāko transporta veidu veicināšanai un izmantošanai, jo īpaši ar tādu noteikumu palīdzību, kas attiecas uz dažādiem tirgus instrumentiem;

40.   mudina transporta nozarei piešķirto atbalstu aprēķināt, ņemot vērā dažādu transporta veidu ietekmi uz vidi, un izskatīt tādu tirgum atbilstošu PTO tirdzniecības pasākumu izmantošanu (piemēram, marķēšanu un standartus), kas veicina klimata aizsardzību;

41.   uzskata, ka, tā kā nav zināms autotransporta patiesi radītā oglekli saturošā piesārņojuma daudzums, it īpaši pārvadājot pārtiku un citas ikdienas patēriņa preces, ilgspējīgas vietējās produkcijas atbalsta shēmas ir jāuzskata par pieņemamām un veicināmām, lai mazinātu pārtikas transportēšanu pa ceļiem; iesaka ieviest arī PTO noteikumiem atbilstīgus standartus, marķēšanā iekļaujot ietekmi uz klimatu, lai informētu patērētājus, kā šie izstrādājumi ietekmē apkārtējo vidi;

42.   pauž īpašas bažas par iespējamo negatīvo tādas politikas ietekmi uz vidi un sociālo jomu, kas atbalsta biodegvielas un biomasas izmantošanu Eiropā; atgādina iepriekš pausto aicinājumu Komisijai izveidot PTO noteikumiem atbilstīgu ilgtspējības sertificēšanas sistēmu biodegvielai (vai tās izejvielām) kā noteikumu tās izmantošanai un atbilstībai visā Eiropas Savienībā obligātiem nozaru mērķiem; tomēr uzsver, ka tādu kultūraugu attīstībai, no kuriem iegūst pirmās paaudzes biodegvielas, ir ļoti liela nozīme to Eiropas lauksaimnieku turpmākajā darbā, kurus ir skārušas KLP un kopīgas cukura tirgus organizācijas reformas; tādēļ prasa īstenot pasākumus, lai nodrošinātu ilgtspējību visā ražošanas ciklā;

43.   aicina uz visiem nolīgumiem par biodegvielu iegādi attiecināt klauzulas, kuru mērķis ir aizsargāt bioloģiski daudzveidīgas un pārtikas ražošanā izmantotās teritorijas;

44.   aicina Komisiju izvērtēt, kā sojas un palmu eļļas imports ES ietekmē klimatu, ņemot vērā tā ietekmi un tropu mežu izciršanu, un veikt pasākumus ar klimatu saistīto izmaksu iekļaušanai cenā;

45.   aicina Komisiju izvērtēt, kā sojas un palmu eļļas imports ES ietekmē klimatu, ņemot vērā tā ietekmi un tropu mežu izciršanu, kas jo īpaši skar Borneo un Amazones reģionus, un veikt pasākumus ar klimatu saistīto izmaksu iekļaušanai cenā;

46.   aicina Komisiju izskatīt ar PTO saskanīgus mehānismus un klimatam labvēlīgu tirdzniecības politiku, lai risinātu jautājumu saistībā ar trešām valstīm, kuras nesaista Kioto protokols, un turpmākajās protokola versijās precīzāk noteikt šādas iespējas; uzskata, ka tirdzniecības pasākumus jāizmanto tikai tad, ja alternatīvi pasākumi nebūtu pietiekami efektīvi, lai sasniegtu izvirzītos vides mērķus; uzskata, ka izmantotie tirdzniecības pasākumi nedrīkst ierobežot tirdzniecību vairāk nekā nepieciešams, lai sasniegtu šo mērķi, un tie nedrīkst radīt patvaļīgu vai neattaisnotu diskrimināciju;

47.   iesaka izstrādāt ilgtermiņa shēmu, kuras pamatā ir droši dati par aprites ciklu, lai vajadzības gadījumā šajās korekcijās iekļautu gatavo produkciju, piemēram, automašīnas un elektroniskās iekārtas utt.;

48.   uzstāj, ka turpmākajiem priekšlikumiem pilnībā ir jāatbilst ES starptautiskajām saistībām, jo īpaši tām, ko noteikusi PTO, tostarp VVTT XX panta noteikumiem;

49.   aicina Komisiju apsvērt, vai PTO būtu lietderīgi pārskatīt noteikumus par tirdzniecības aizsardzības pasākumiem, piemēram, antidempinga vai subsīdiju noteikumus, lai zināmā mērā pievērstu uzmanību vispārēju sociālo un vides nolīgumu vai starptautisko paktu neievērošanai kā dempinga vai nepamatotas subsidēšanas izpausmēm;

50.   tajā pašā laikā uzsver, ka, pārveidojot tirdzniecības aizsardzības instrumentus, tiem ir jāņem vērā iespējas ieviest vides faktorus, lai izvairītos no to preču vides dempinga, kas ražotas valstīs, kuras nav ratificējušas vienošanos pēc Kioto protokola darbības beigām;

51.   aicina, piešķirot valsts atbalstu vai Kopienas finansējumu un samazinot PVN, stimulēt tādu izstrādājumu ražošanu un izmantošanu, kas palīdz samazināt CO2 emisijas;

o
o   o

52.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0203. (2) OV C 313E, 20.12.2006., 276. lpp. (3) OV C 233E, 28.9.2006., 103. lpp. (4) OV C 306E, 15.12.2006., 400. lpp. (5) OV C 303 E, 13.12.2006., 119. lpp. (6) OV C 280 E, 18.11.2006., 120. lpp.