EK-Krievijas Nolīgums: Partnerības un sadarbības nolīguma protokols pēc Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanās *
190k
33k
Eiropas Parlamenta 2007. gada 7. jūnija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par Partnerības un sadarbības nolīguma starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses, Protokola noslēgšanu, lai ņemtu vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai (COM(2007)0138 – C6-0125/2007 – 2007/0048(CNS))
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2007)0138),
– ņemot vērā EK līgumu, un jo īpaši 44. panta 2. punktu, 47. panta 2. punkta pēdējo teikumu un 55. pantu, 57. panta 2. punktu, 71. pantu, 80. panta 2. punktu, 93., 94., 133. un 181.a pantu, saistībā ar 300. panta 2. punkta otro teikumu,
– ņemot vērā EAEK līgumu, un jo īpaši 101. panta otro daļu,
– ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. punkta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6-0125/2007),
– ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, 83. panta 7. punktu un 43. panta 1. punktu,
– ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A6-0192/2007),
1. apstiprina Komisijas priekšlikumu;
2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldes apgabalā piemērojamie saglabāšanas un izpildes pasākumi *
569k
162k
Eiropas Parlamenta 2007. gada 7. jūnija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru nosaka Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldes apgabalā piemērojamos saglabāšanas un izpildes pasākumus (COM(2006)0609 – C6-0403/2006 – 2006/0200(CNS))
– ņemot vērā EK līguma 37. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0403/2006),
– ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,
– ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A6-0162/2007),
1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;
2. aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;
3. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;
4. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;
5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
Komisijas ierosinātais teksts
Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 4. pants
Prasības parpiezveju
Piezveja, ko patur uz kuģa
1. Zvejas kuģi nedrīkst veikt to sugu specializēto zveju, uz kurām attiecas piezvejas ierobežojumi. Zivju sugas specializēta zveja notiek tad, ja šī suga svara izteiksmē veido procentuāli lielāko nozvejas daļu tās izcelšanas reizē.
1. Katras I pielikumā minētās sugas, kuras zvejai attiecīgajā rajonā Kopienai ir iedalītas kvotas, zvejas kuģuveiktā piezveja nepārsniedz 2500 kg vai 10 %, izvēloties lielāko no abiem daudzumiem.
2. To sugu piezveja, attiecībā uz kurām Kopiena nav noteikusi kvotas kādai NAFO pārvaldes apgabala daļai un kuras nozvejo šajā apgabala daļā, veicot kādas sugas specializētu zveju, katrai sugai nedrīkst pārsniegt 2500 kg vai 10 % no kopējās uz kuģa paturētās nozvejas svara, izvēloties lielāko no abiem daudzumiem. Tomēr NAFO pārvaldes apgabala daļā, kur dažu sugu zivju specializēta zveja ir aizliegta vai kvota "Citi" ir pilnīgi izsmelta, katras šādas sugas zivju piezveja nedrīkst pārsniegt attiecīgi 1250 kg vai 5 %.
2. Ja spēkā ir zvejas aizliegums vai kvota "Citas sugas" ir pilnībā apgūta, attiecīgo sugu piezveja nedrīkst pārsniegt 1250 kg vai 5 %, izvēloties lielāko no abiem daudzumiem.
3. Ja kopējais to sugu zivju daudzums, uz ko attiecas piezvejas ierobežojumi, vienā zvejas rīka iemetienā pārsniedz 2. punktā paredzēto un attiecīgajā gadījumā piemērojamo robežlielumu, tad kuģim tūlīt jāattālinās vismaz piecas jūras jūdzes no iepriekšējās zvejas rīku iemetiena vietas. Ja kopējais to sugu zivju daudzums, uz ko attiecas piezvejas ierobežojumi, pārsniedz minēto robežlielumu arī kādā no turpmākajiem zvejas rīku iemetieniem, tad kuģim atkal nekavējoties jāattālinās vismaz piecas jūras jūdzes no iepriekšējās zvejas rīku iemetiena vietas, un tas nedrīkst atgriezties šajā teritorijā vēl vismaz 48 stundas.
3. Šā panta 1. un 2. punktā minēto procentuālo daļu aprēķina kā katras sugas procentuālo daļu no kopējās nozvejas svara, kas paturēta uz kuģa. Garneļu nozveju neņem vērā bentisko zivju sugu piezvejas apjoma aprēķināšanā.
4.Garneļu (Pandalus borealis) zvejas kuģiem gadījumā, ja visu zivju sugu kopējā piezveja vienā zvejas rīku iemetienā 3M rajonā pārsniedz 5 % un 3L rajonā – 2,5 % no svara, tūlīt jāattālinās vismaz piecas jūras jūdzes no iepriekšējās zvejas rīku iemetiena vietas.
5.Garneļu nozveju neņem vērā bentālo zivju sugu piezvejas apjoma aprēķināšanā.
Grozījums Nr. 2 4.a pants
4.a pants
Piezveja vienā zvejas rīku iemetienā
1.Ja piezvejas procentuālā daļa vienā zvejas rīku iemetienā pārsniedz 31. panta 1. un 2. punktā paredzēto procentuālo daļu, tad kuģim tūlīt jāattālinās vismaz 10 jūras jūdzes no iepriekšējās zvejas rīku iemetiena vietas un nākamā iemetiena laikā jāsaglabā vismaz 10 jūras jūdžu attālums līdz iepriekšējā zvejas rīku iemetiena vietai. Ja nākamajā zvejas rīku iemetienā, ko veic pēc attālināšanās, piezvejas limiti tiek pārsniegti, kuģis nekavējoties atstāj attiecīgo rajonu un neatgriežas tajā vismaz 60 stundas.
2.Ja visu bentisko zivju sugu, kurām noteikta kvota, kopējā piezveja vienā zvejas rīku iemetienā garneļu zvejā pārsniedz 5 % procentus no nozvejas svara 3M rajonā un 2,5 % procentus no nozvejas svara 3L rajonā, tad kuģis attālinās vismaz 10 jūras jūdzes no iepriekšējās zvejas rīku iemetiena vietas un nākamā iemetiena laikā saglabā vismaz 10 jūras jūdžu attālumu līdz iepriekšējā zvejas rīku iemetiena vietai. Ja nākamajā zvejas rīku iemetienā, ko veic pēc attālināšanās, piezvejas limiti tiek pārsniegti, kuģis nekavējoties atstāj attiecīgo rajonu un neatgriežas tajā vismaz 60 stundas.
3.Vienā zvejas rīku iemetienā atļauto piezvejas procentuālo daļu aprēķina kā katras sugas procentuālo daļu no attiecīgajā iemetienā iegūtās kopējās nozvejas svara.
Grozījums Nr. 3 4.b pants
4.b pants
Specializēta zveja un piezveja
1.Kopienas kuģu kapteiņi neveic to sugu specializētu zveju, uz kurām attiecas piezvejas ierobežojumi. Uzskata, ka ir veikta zivju sugas specializēta zveja, ja šī suga svara izteiksmē veido procentuāli lielāko vienā iemetienā iegūtās kopējās nozvejas daļu.
2.Ja kuģis veic raju specializētu zveju ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir piemērots attiecīgajai zvejai, tad pirmo zvejas rīku iemetienu, kurā zivju sugas, kam noteikti piezvejas limiti, veido lielāko procentuālo daļu no kopējās nozvejas, tomēr uzskata par nejaušu. Šādā gadījumā kuģim tūlīt jāmaina atrašanās vieta saskaņā ar 32. panta 1. un 2. punktu.
3.Pēc tam, kad kuģis nav uzturējies attiecīgajā rajonā vismaz 60 stundas saskaņā ar 32. panta 1. un 2. punktu, Kopienas kuģu kapteiņi veic zvejas rīku izmēģinājuma iemetienu, kura ilgums nepārsniedz 3 stundas. Atkāpjoties no šā panta 1 punkta, ja šāda izmēģinājuma iemetiena pirmajā zvejas rīku izcelšanas reizē to zivju sugu nozveja, kurām noteikti piezvejas limiti, veido lielāko procentuālo daļu no kopējās nozvejas svara, to neuzskata par specializētu zveju. Šādā gadījumā kuģim tūlīt jāmaina atrašanās vieta saskaņā ar 32. panta 1. un 2. punktu.
Grozījums Nr. 4 5. pants
Šīs regulas I pielikumā minēto bentālo sugu zivju specializētajā zvejā aizliegts izmantot trali, kam jebkurā vietā linuma acu izmērs ir mazāks par 130 mm. Īsspuru kalmāra (Illex illecebrosus) specializētajā zvejā linuma acu izmēru var samazināt līdz 60 mm. Raju (Rajidae) tiešajā zvejā linuma acu izmēru palielina līdz 280 mm āmī un 220 mm visās pārējās traļa daļās.
1. Šīs regulas I pielikumā minēto bentisko zivju sugu specializētā zvejā, izņemot 3. punktā minēto dziļūdens sarkanasaru (Sebastes mentella) zvejā, aizliegts izmantot trali, kura linuma acs izmērs jebkurā vietā ir mazāks par 130 mm. Īsspuru kalmāra (Illex illecebrosus) specializētā zvejā linuma acs izmēru var samazināt līdz 60 mm. Raju (Rajidae) specializētā zvejā linuma acs izmēru palielina līdz 280 mm āmī un līdz 220 mm visās pārējās traļa daļās.
Garneļu (Pandalus borealis) zvejā kuģi izmanto tīklus, kuriem linuma acu izmērs nav mazāks par 40 mm.
2. Ziemeļu garneļu (Pandalus borealis) zvejā kuģi izmanto zvejas rīkus, kuru linuma acs izmērs nav mazāks par 40 mm.
3.Kuģi, kas zvejo pelaģiskos dziļūdens sarkanasarus (Sebastes mentella) 2. apakšapgabalā un 1F un 3K rajonā, izmanto zvejas rīkus, kuru linuma acs izmērs nav mazāks par 100 mm.
Grozījums Nr. 5 6. pants
1. Ja kuģi veic šīs regulas I pielikumā minētas sugas vai sugu specializētu zveju, uz tiem nedrīkst atrasties tīkli, kuru linuma acu izmērs ir mazāks par šīs regulas 5. pantā noteikto izmēru.
1. Ja kuģi veic I pielikumā minētas sugas vai sugu specializētu zveju, uz Kopienas kuģiem nedrīkst atrasties zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 29. pantā noteikto.
2. Tomēr uz kuģiem, kas tā paša reisa laikā zvejo teritorijās ārpus NAFO pārvaldes apgabala, drīkst atrasties tīkli ar mazāku acu izmēru, nekā noteikts šīs regulas 5. pantā, ja minētie tīkli ir droši piestiprināti, sakrauti un nav pieejami tūlītējai izmantošanai. Šiem tīkliem
2. Tomēr uz Kopienas kuģiem, kas tā paša reisa laikā zvejo teritorijās ārpus NAFO pārvaldības apgabala, drīkst atrasties zvejas rīki ar mazāku linuma acs izmēru, nekā noteikts 29. pantā, ja minētie zvejas rīki ir droši nostiprināti, uzglabāti un nav gatavi tūlītējai lietošanai. Šiem zvejas rīkiem jābūt:
a) jābūt atvienotiem no klāja un to vilkšanas vai tralēšanas virvēm un trosēm un,
a) atvienotiem no traļu durvīm, veijeriem un kabeļiem un
b) ja tīkli atrodas uz klāja vai virs tā, tie stingri jāpiestiprina pie kādas virsbūves daļas.
b) droši nostiprinātiem pie kādas virsbūves daļas, ja tie atrodas uz klāja vai virs tā.
Grozījums Nr. 6 10. panta virsraksts un 1. punkta ievaddaļa
Īpašās prasības par datu vākšanu
Zvejas aizlieguma apgabali
1.Attiecīgā gadījumā dalībvalstis pilda īpašās datu vākšanas prasības par kuģiem, kas zvejo šādās teritorijās.
Turpmāk norādītajos apgabalos aizliedz zvejas darbības, kurās izmanto grunts zvejas rīkus:
Grozījums Nr. 7 10. panta 2. un 3. punkts
2.Dati, kas vācami saskaņā ar 1. punktu, jāvāc pa datu kopām, un pēc iespējas jāsniedz šādas ziņas:
Svītrots
a) nozvejas sugu struktūra pēc skaita un svara;
b) sastopamo garumu biežums;
c) otolīti;
d) kopai atbilstošā atrašanās vieta, ģeogrāfiskais platums un garums;
e) zvejas rīki;
f) dziļums, kādā tiek veikta zveja;
g) laiks (pēc pulksteņa);
h) kopai atbilstošais laikposms;
i) vilkšana uzsākta (aktīviem zvejas rīkiem);
j) citi bioloģiskie paraugi, kas ņemti, piemēram, brieduma vērtēšanai, ja tas ir iespējams.
3.Saskaņā ar 1. punktu savāktos datus ziņo dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas iespējami drīz pēc katra zvejas reisa tos pārsūta NAFO sekretariātam.
Grozījums Nr. 8 12. panta 2. punkts
2. Vismaz 15 dienas pirms kuģa iebraukšanas NAFO pārvaldes apgabalā katra dalībvalsts datorlasāmā formā nosūta Komisijai visus grozījumus attiecīgās valsts sarakstā par kuģiem, kuri peld ar šīs valsts karogu un ir reģistrēti Kopienā, un kuriem ir atļauts zvejot NAFO pārvaldes apgabalā. Komisija šos grozījumus tūlīt pārsūta NAFO sekretariātam.
2. Katra dalībvalsts vismaz 15 dienas pirms kuģa ieiešanas NAFO pārvaldības apgabalā datorlasāmā formā nosūta Komisijai visus grozījumus attiecīgās valsts to kuģu sarakstā, kuri peld ar šīs valsts karogu un ir reģistrēti Kopienā, un kuriem ir atļauts zvejot NAFO pārvaldības apgabalā. Komisija šo informāciju tūlīt pārsūta NAFO sekretariātam.
Grozījums Nr. 9 13. panta 1. punkts
1. Dalībvalstij var atļaut slēgt maksājumu līgumus par savu zvejas kuģi, kas peld ar tās karogu un kam ir atļauts zvejot NAFO pārvaldes apgabalā, lai pilnīgi izmantotu kvotu un/vai zvejas dienas, kuras ir piešķirtas citai NAFO Līgumslēdzējai pusei.
1. Dalībvalsts var piekrist, ka tiek fraktēts zvejas kuģis, kas peld ar tās karogu un kam ir atļauts zvejot NAFO pārvaldības apgabalā, lai pilnīgi izmantotu kvotu un/vai zvejas dienas, kuras ir iedalītas citai NAFO Līgumslēdzējai pusei. Tomēr neatļauj slēgt fraktēšanas līgumus par kuģiem, kurus NAFO vai cita reģionāla zvejniecības organizācija ir identificējusi kā tādus, kas ir piedalījušies nelegālās, neziņotās un neregulētās (NNN) zvejas darbībās.
Grozījums Nr. 10 14. panta 5. punkts
5. Katra dalībvalsts ik gadu ne vēlāk kā 31. decembrī iesniedz Komisijai ziņojumu par zvejas plānu īstenošanu. Šajā ziņojumā norāda to kuģu skaitu, kas faktiski veic zvejas darbības NAFO pārvaldes apgabalā, katra kuģa gūto nozveju un to dienu kopskaitu, kuras katrs kuģis ir zvejojis šajā apgabalā. Par to kuģu darbībām, kas zvejo garneles 3M un 3L rajonā, ziņo atsevišķi un par katru rajonu.
5. Katra dalībvalsts ik gadu ne vēlāk kā 15. janvārī iesniedz Komisijai ziņojumu par zvejas plānu īstenošanu. Šajā ziņojumā norāda to kuģu skaitu, kas faktiski veic zvejas darbības NAFO pārvaldības apgabalā, katra kuģa gūto nozveju un to dienu kopskaitu, kuras katrs kuģis ir zvejojis šajā apgabalā. Par to kuģu darbībām, kas zvejo garneles 3M un 3L rajonā, ziņo atsevišķi un par katru rajonu.
Grozījums Nr. 11 16. pants
Kopienas kuģi NAFO pārvaldes apgabalā neveic pārkraušanas darbības, ja vien tie iepriekš nav saņēmuši attiecīgu atļauju no kompetentajām iestādēm.
1. Kopienas kuģi NAFO pārvaldības apgabalā neveic pārkraušanas darbības, ja vien tie iepriekš nav saņēmuši attiecīgu atļauju no kompetentajām iestādēm.
2.Kopienas kuģi nepārkrauj zivis no kuģa vai citā kuģī, kas nepieder NAFO Līgumslēdzējai pusei un kas ir redzēts vai citādi identificēts kā tāds, kurš veicis zvejas darbības NAFO pārvaldības apgabalā.
3.Kopienas kuģi ziņo savām kompetentajām iestādēm par katru pārkraušanu citā kuģī NAFO pārvaldības apgabalā. Kuģi, no kuriem pārkrauj, ziņo par to vismaz divdesmit četras stundas iepriekš, bet saņēmējkuģi – ne vēlāk kā vienu stundu pēc pārkraušanas.
4.Šā panta 3. punktā minētajā ziņojumā iekļauj laiku, ģeogrāfisko stāvokli, kopējo svaru pa izkraujamām un iekraujamām sugām kilogramos, kā arī pārkraušanā iesaistīto kuģu radio izsaukuma signālu.
5.Saņēmējkuģis vismaz divdesmit četras stundas pirms izkraušanas darbiem papildus uz kuģa esošai kopējai nozvejai un izkraujamo zivju kopsvaram paziņo ostas nosaukumu un paredzamo izkraušanas laiku.
6.Dalībvalstis nekavējoties nosūta 3. un 5. punktā minētos ziņojumus Komisijai, kas tos tūlīt pārsūta NAFO sekretariātam.
Grozījums Nr. 12 17. panta 1. līdz 4. punkts
1. Kapteinis papildus Regulas (EEK) Nr. 2847/93 6., 8., 11. un 12. panta prasību izpildei zvejas žurnālā ieraksta IV pielikumā minēto informāciju.
1. Kapteinis papildus Regulas (EEK) Nr. 2847/93 6., 8., 11. un 12. panta prasību izpildei zvejas žurnālā ieraksta IV pielikumā minēto informāciju.
1.a Līdz katra mēneša 15. datumam katra dalībvalsts Komisijai datorlasāmā formā paziņo par II pielikumā norādīto krājumu apjomiem, kas izkrauti iepriekšējā mēnesī, un paziņo visu saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 11. un 12. pantu saņemto informāciju.
2. Kopienas kuģu kapteiņi Regulas (EEK) Nr. 2847/93 15. panta 1. punktā minēto sugu nozveju reģistrē
2. Kopienas kuģu kapteiņi Regulas (EEK) Nr. 2847/93 15. panta 1. punktā minēto sugu nozveju reģistrē
a) produkcijas žurnālā, kurā atzīmē kopējo uz kuģa gūto produkcijas daudzumu pa sugām, norādot produkcijas svaru, kas izteikts kilogramos;
a) produkcijas žurnālā, kurā atzīmē kopējo uz kuģa gūto produkcijas daudzumu pa sugām, norādot produkcijas svaru, kas izteikts kilogramos;
b) nokraušanas plānā, kurā norāda dažādo sugu zivju izvietojumu tilpnēs.
b) nokraušanas plānā, kurā norāda dažādo sugu zivju izvietojumu tilpnēs. Attiecībā uz garnelēm uz kuģa ir nozvejas glabāšanas plāns, kurā atsevišķi norādīta 3L un 3M rajonā iegūto garneļu atrašanās vieta, kā arī uz kuģa glabāto garneļu daudzums pa rajoniem, norādot produkcijas svaru, kas izteikts kilogramos.
3. Šā panta 2. punktā minēto produkcijas žurnālu un nokraušanas plānu katru dienu atjaunina par iepriekšējo dienu no plkst. 00.00 (UTC) līdz plkst. 24.00 (UTC), un tiem jāatrodas uz kuģa, līdz kuģis ir pilnīgi izkrauts.
3. Šā panta 2. punktā minēto produkcijas žurnālu un nokraušanas plānu katru dienu atjaunina par iepriekšējo dienu no plkst 00.00 (UTC) līdz plkst. 24.00 (UTC), un tiem jāatrodas uz kuģa, līdz kuģis ir pilnīgi izkrauts.
4. Kuģa kapteinis sniedz palīdzību, kas vajadzīga, lai pārbaudītu produkcijas žurnālā reģistrēto daudzumu un uz kuģa glabātās apstrādātās produkcijas daudzumu atbilstību.
4. Kopienas kuģa kapteinis sniedz palīdzību, kas vajadzīga, lai pārbaudītu zvejas produkcijas žurnālā reģistrēto daudzumu un uz kuģa glabātās apstrādātās produkcijas daudzumu atbilstību.
Grozījums Nr. 13 18. pants
Visas apstrādātās zivis, kas iegūtas NAFO pārvaldes apgabalā, marķē tā, lai būtu iespējams identificēt katru sugu un produktu kategoriju, kā minēts Padomes Regulas (EK) Nr. 104/2000 1. pantā. Tās turklāt marķē kā zivis, kas nozvejotas NAFO pārvaldes apgabalā.
1. Visas apstrādātās zivis, kas iegūtas NAFO pārvaldības apgabalā, marķē tā, lai būtu iespējams identificēt katru sugu un produktu kategoriju, kā minēts 1. pantā Padomes Regulai (EK) Nr. 104/2000 (1999. gada 17. decembris) par zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju1, un – attiecībā uz garnelēm – lai būtu iespējams identificēt nozvejas datumu. Tās turklāt marķē kā zivis, kas nozvejotas NAFO pārvaldības apgabalā.
2. Visas garneles, kas nozvejotas 3L rajonā, un visus melnos paltusus, kas nozvejoti 2. apakšapgabalā un 3KLMNO rajonos, marķē kā nozvejotus attiecīgajās zonās.
2. Visas garneles, kas nozvejotas 3L rajonā, un visus melnos paltusus, kas nozvejoti 2. apakšapgabalā un 3KLMNO rajonos, marķē kā nozvejotus attiecīgajās zonās.
3. Vienas un tās pašas sugas nozveju var nokraut vairāk nekā vienā tilpnes daļā, bet katrā tilpnes daļā, kurā to nokrauj, tā skaidri jāatdala no citu sugu nozvejas (piemēram, ar plastikātu, saplāksni, tīklu u.c.).
3. Ņemot vērā drošības apsvērumus un kuģa kapteiņa likumisko atbildību par kuģošanu, piemēro šādus noteikumus:
a) visas nozvejas, kas iegūtas NAFO pārvaldības apgabalā, glabā atsevišķi no nozvejām, kas iegūtas ārpus šā apgabala. Tās skaidri atdala no citām, piemēram, ar plastikātu, saplāksni vai tīkla linumu;
b) vienas sugas nozvejas var glabāt vairākās tilpnes daļās, bet vietām, kur tās glabā, jābūt skaidri norādītām 17. pantā minētajā nozvejas glabāšanas plānā.
Līdzīgā veidā visa nozveja, kas gūta NAFO konvencijas apgabalā, ir jānokrauj atsevišķi no nozvejas, kas gūta ārpus šī apgabala.
___________________________ 1OV L 17, 21.1.2000., 22. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1759/2006 (OV L 335, 1.12.2006., 3. lpp.).
Grozījums Nr. 14 42. pants
1. Ja dalībvalstij paziņo par pārkāpumu, ko izdarījis kuģis, kas peld ar tās karogu, attiecīgā dalībvalsts steidzami veic pasākumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem, lai saņemtu un izskatītu pierādījumus un veiktu turpmāko izmeklēšanu, kas vajadzīga, lai varētu veikt darbības saistībā ar pārkāpumu un, ja iespējams, pārbauda kuģi.
1. Dalībvalsts kompetentās iestādes, kurām paziņots par pārkāpumu, ko izdarījis kāds no dalībvalsts kuģiem, veic tūlītēju un pilnīgu attiecīgā pārkāpuma izmeklēšanu, lai iegūtu vajadzīgos pierādījumus, vajadzības gadījumā veicot arī attiecīgā kuģa fizisku pārbaudi.
2. Dalībvalstis sadarbojas ar inspicējošās Līgumslēdzējas puses iestādēm, lai nodrošinātu to, ka pierādījumi par pārkāpumu tiek sagatavoti un saglabāti veidā, kas atvieglo tiesvedību.
2. Ja nav ievēroti NAFO pieņemtie pasākumi, dalībvalsts kompetentās iestādes saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem veic tūlītējus juridiskus vai administratīvus pasākumus pret to pilsoņiem, kuri atbildīgi par kuģi, kas peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu.
3. Dalībvalstis izraugās iestādes, kuru pienākums ir saņemt pierādījumus par pārkāpumiem, un dara zināmu Komisijai to adresi.
3. Karoga dalībvalsts kompetentās iestādes nodrošina to, ka atbilstīgi 2. punktam uzsāktās procedūras saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem spēj nodrošināt efektīvus pasākumus, kuri ir atbilstīgi pārkāpuma smagumam, nodrošina prasību ievērošanu, atsavina atbildīgajiem pārkāpuma rezultātā iegūto ekonomisko labumu. un efektīvi attur no turpmāku pārkāpumu izdarīšanas.
Grozījums Nr. 15 47.a pants (jauns)
47.a pants
Stingrāki turpmākie pasākumi attiecībā uz nopietniem pārkāpumiem
1.Papildus šīs iedaļas noteikumiem, jo īpaši 46. un 47. pantam, karoga dalībvalsts veic pasākumus saskaņā ar šo iedaļu, ja kuģis, kas peld ar tās karogu, ir izdarījis vienu no turpmāk minētajiem nopietnajiem pārkāpumiem:
a) tādu krājumu specializēta zveja, uz kuriem attiecas moratorijs vai kuru zveja ir aizliegta;
b) nepareiza nozveju uzskaite. Lai uzsāktu turpmākus pasākumus saskaņā ar šo pantu, starpībai starp inspektora novērtēto aptuveno nozveju uz kuģa, pa sugām vai kopā, un skaitļiem, kas reģistrēti zvejas produkcijas žurnālā, jāsasniedz 10 tonnas vai 20 %, izvēloties lielāko no abiem daudzumiem, kas aprēķināti kā procentuālā daļa no zvejas produkcijas žurnālā reģistrētajiem skaitļiem. Lai aprēķinātu aptuveno nozveju uz kuģa, izmanto glabāšanas koeficientu, par ko inspicējošās Līgumslēdzējas puses inspektors vienojas ar inspicējamā kuģa Līgumslēdzēju pusi;
c) 43. pantā minētā nopietnā pārkāpuma atkārtošana, kas apstiprināta saskaņā ar 44. panta 4. punktu, 100 dienās vai vienā zvejas reisā, izvēloties īsāko no abiem laikposmiem.
2.Karoga dalībvalsts nodrošina, ka pēc 3. punktā minētās inspekcijas attiecīgais kuģis pārtrauc visas zvejas darbības un tiek uzsākta nopietnā pārkāpuma izmeklēšana.
3.Ja pārvaldības zonā nav kuģa karoga dalībvalsts inspektora vai citas izraudzītas personas, kas varētu veikt 1. punktā paredzēto izmeklēšanu, karoga dalībvalsts pieprasa, lai kuģis tūlīt dodas uz ostu, kurā iespējams uzsākt izmeklēšanu.
4.Ja tiek izmeklēts 1. punkta b) apakšpunktā minētais nopietnais pārkāpums, proti, nozvejas nepareiza uzskaite, karoga dalībvalsts nodrošina, ka fiziskā pārbaude un kopējās uz kuģa esošās nozvejas uzskaite notiek ostā, kas ir tās pakļautībā. Šāda pārbaude var notikt, piedaloties inspektoram no jebkuras citas Līgumslēdzējas puses, kas vēlas tajā piedalīties, ja saņemta karoga dalībvalsts attiecīga piekrišana.
5.Ja kuģim izteikta prasība doties uz ostu saskaņā ar 2., 3. un 4. punktu, citas Līgumslēdzējas puses inspektors drīkst būt uz kuģa un/vai palikt uz kuģa laikā, kamēr tas dodas uz ostu, ja inspicētā kuģa dalībvalsts kompetentā iestāde nepieprasa inspektoram nokāpt no kuģa.
Grozījums Nr. 16 47.b pants (jauns)
47.b pants
Izpildes pasākumi
1.Karoga dalībvalsts veic izpildes pasākumus attiecībā uz kuģi, ja saskaņā ar tās tiesību aktiem ir pierādīts, ka attiecīgais zvejas kuģis, kas peld ar tās karogu, ir izdarījis kādu no 47.a pantā minētajiem nopietnajiem pārkāpumiem.
2.Šā panta 1. punktā minētie pasākumi, jo īpaši atkarībā no nodarījuma smaguma pakāpes un saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktu atbilstīgajiem noteikumiem var ietvert:
a) soda naudas;
b) aizliegto zvejas rīku un nozvejas arestu;
c) kuģa aizturēšanu;
d) zvejas atļaujas apturēšanu vai atsaukšanu;
e) nozvejas kvotas samazināšanu vai atsaukšanu.
3.Attiecīgā kuģa karoga dalībvalsts tūlīt paziņo Komisijai par atbilstošajiem pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo pantu. Pamatojoties uz šo paziņojumu, Komisija par minētajiem pasākumiem informē NAFO sekretariātu.
Grozījums Nr. 17 47.c pants (jauns)
47.c pants
Ziņojumi par pārkāpumiem
1.Šīs regulas 47.a pantā minēta nopietna pārkāpuma gadījumā attiecīgā dalībvalsts – tiklīdz iespējams vai katrā ziņā trīs mēnešos pēc pārkāpuma paziņošanas – sniedz Komisijai ziņojumu par izmeklēšanas gaitu, tostarp sīku informāciju par visām darbībām, kas veiktas vai ierosinātas saistībā ar attiecīgo nopietno pārkāpumu, un ziņojumu par izmeklēšanas rezultātiem, kad izmeklēšana ir pabeigta.
2.Komisija, pamatojoties uz dalībvalstu ziņojumiem, sagatavo Kopienas ziņojumu. Četros mēnešos pēc pārkāpuma paziņošanas tā nosūta NAFO sekretariātam Kopienas ziņojumu par izmeklēšanas gaitu un pēc iespējas drīzāk – ziņojumu par izmeklēšanas rezultātiem, kad izmeklēšana ir pabeigta.
Grozījums Nr. 18 48. pants
1. Dalībvalstis citu Līgumslēdzēju pušu un citu dalībvalstu inspektoru sagatavotajiem ziņojumiem piešķir to pašu statusu, ko savu inspektoru ziņojumiem.
1. NAFO inspektoru sagatavotie inspekcijas un uzraudzības ziņojumi ir pieņemami pierādījumi tiesu vai administratīvajās procedūrās jebkurā dalībvalstī. Faktu konstatēšanas nolūkā dalībvalstis minētajiem ziņojumiem piešķir tādu pašu statusu kā savu inspektoru inspekcijas un uzraudzības ziņojumiem.
2. Dalībvalstis sadarbojas ar attiecīgajām Līgumslēdzējām pusēm, lai atvieglotu valsts tiesību aktiem atbilstošu tiesvedību vai citas procedūras, kas izriet no inspektora iesniegtā ziņojuma saskaņā ar NAFO programmu.
2. Dalībvalstis sadarbojas, lai atvieglinātu tiesu procedūras vai citas procedūras, kas izriet no ziņojuma, ko inspektors iesniedzis saskaņā ar šo shēmu, ievērojot noteikumus, ar ko reglamentē pierādījumu pieņemamību attiecīgās valsts tiesu sistēmā vai citās sistēmās.
Grozījums Nr. 19 51. panta 2. punkta d) apakšpunkts
d) zona vai zonas NAFO pārvaldes apgabalā, kurā tika gūta nozveja.
d) rajons vai rajoni, vai zonas NAFO pārvaldības apgabalā, kurā tika gūta nozveja.
Grozījums Nr. 20 58. pants
Pasākumi attiecībā uz trešo pušu kuģiem
Pasākumi attiecībā uz NNN kuģiem
1. Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus atbilstīgi valsts un Kopienas tiesību aktiem, lai nodrošinātu to, ka
1. Kuģiem, kurus NAFO ir iekļāvusi NNN kuģu sarakstām kas figurē Padomes 2006. gada 21. decembra Regulas (EK) Nr. 41/2007, ar ko 2007. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi1 XVII pielikuma 2. iedaļā, piemēro šādus pasākumus:
a) kuģiem, kuri ir NNN sarakstā, netiek izdota licence vai īpaša zvejas atļauja zvejai ūdeņos, kas ir dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā;
a) ar dalībvalsts karogu peldošiem zvejas kuģiem, apgādes kuģiem, degvielas uzpildes kuģiem, bāzes kuģiem un kravas kuģiem nav atļauts nekādā veidā palīdzēt NNN saraksta kuģiem, kopīgi ar tiem veikt zivju apstrādes darbības, pārkraušanu vai piedalīties ar tiem kopīgās zvejas darbībās;
b) kuģiem, kuri ir NNN sarakstā, netiek piešķirts to karogs;
b) NNN kuģiem ostās nepiegādā krājumus un degvielu un nesniedz citus pakalpojumus;
c) kuģiem, kuri ir NNN sarakstā, nav atļaujas izkraut, pārkraut, atjaunot degvielas vai citus krājumus, izņemot nepārvaramas varas apstākļos, vai veikt zvejas vai citas darbības, lai zvejotu vai sagatavotos zvejai ostās vai ūdeņos, kas ir dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā;
c) NNN kuģiem nav atļauts ienākt dalībvalstu ostās, izņemot nepārvaramas varas apstākļus;
d) importētājus, pārvadātājus un citus uzņēmējus mudina atturēties no sarunām ar kuģiem, kuri ir NNN sarakstā, un no šādu kuģu nozvejoto zivju pārkraušanas;
d) NNN kuģiem nav atļauts nomainīt apkalpi, izņemot saistībā ar nepārvaramas varas apstākļiem;
e) visu informāciju par kuģiem, kuri ir NNN sarakstā, savāc un dara zināmu pārējām Līgumslēdzējām pusēm, trešajām pusēm un citām reģionālajām zivsaimniecības organizācijām, lai atklātu un novērstu viltotu importa/eksporta sertifikātu izmantošanu attiecībā uz zivīm no šādiem kuģiem.
e) NNN kuģiem nav atļauts zvejot Kopienas ūdeņos, un tos ir aizliegts fraktēt;
f) dalībvalstis atsakās piešķirt savu karogu NNN kuģiem un mudina importētājus, pārvadātājus un citu saistīto jomu pārstāvjus atturēties no darījumiem ar šādiem kuģiem un no šādu kuģu nozvejoto zivju pārkraušanas citā kuģī;
g) aizliegts importēt zivis no NNN kuģiem.
2. Zvejas kuģiem, ieskaitot nodrošinājuma kuģus, degvielas uzpildes kuģus, bāzes kuģus un kravas kuģus, kas peld ar dalībvalsts karogu, ir aizliegts jebkādā veidā palīdzēt vai piedalīties pārkraušanā vai citā darbībā, ko veic, lai NNN sarakstā iekļauti kuģi sagatavotos zvejai, zvejotu vai lai zvejotu kopīgi ar šiem kuģiem, vai ko veic saistībā ar minētajām darbībām. 3.NNN sarakstā iekļautu kuģi fraktēt ir aizliegts.
2. Komisija groza NNN kuģu sarakstu, lai tas atbilstu NAFO veidotajam NNN kuģu sarakstam, tiklīdz NAFO pieņem jaunu sarakstu ______________ 1 OV L 15, 20.1.2007., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr.444/2007 (OV L 106, 24.4.2007., 22. lpp.).
Šengenas acquis noteikumu piemērošana, kas attiecas uz Šengenas Informācijas sistēmu *
195k
33k
Eiropas Parlamenta 2007. gada 7. jūnija normatīvā rezolūcija par projektu Padomes Lēmumam par to Šengenas acquis noteikumu piemērošanu, kas attiecas uz Šengenas Informācijas sistēmu, Čehijas Republikā, Igaunijas Republikā, Latvijas Republikā, Lietuvas Republikā, Ungārijas Republikā, Maltas Republikā, Polijas Republikā, Slovēnijas Republikā un Slovākijas Republikā (9032/2007 – C6-0119/2007 – 2007/0806(CNS))
Eiropas Parlamenta 2007. gada 7. jūnija rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par ES Solidaritātes fonda izmantošanu saskaņā ar 26. punktu 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (2007/2068(ACI))
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu (COM(2007)0149),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(1),
– ņemot vērā Padomes 2002. gada 11. novembra Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu(2),
– ņemot vērā Parlamenta 2002. gada 10. oktobra normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu(3),
– ņemot vērā 2007. gada 18. aprīļa trialoga rezultātus,
– ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A6–0175/2007),
A. tā kā Eiropas Savienība ir izveidojusi atbilstošus institucionālos un budžeta instrumentus, lai sniegtu finansiālu palīdzību nopietnu dabas katastrofu radīto zaudējumu segšanai;
B. tā kā Ungārija un Grieķija ir lūgušas palīdzēt segt zaudējumus, ko radīja plūdi laikposmā no 2006. gada marta līdz aprīlim;
C. tā kā Eiropas Savienībai cik vien ātri un efektīvi iespējams ir jāsniedz finansiālā palīdzība dalībvalstīm, kuras skārušas dabas katastrofas,
1. apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;
2. nosoda dažu dalībvalstu kavēšanos iesniegt pieprasījumu, jo šāda rīcība neatbilst pareizai finanšu pārvaldībai;
3. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju kopā ar pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai zināšanai.
PIELIKUMS
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS 2007. gada 7. jūnijs par ES Solidaritātes fonda izmantošanu saskaņā ar 26. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(4) un jo īpaši tā 26. punktu,
ņemot vērā Padomes 2002. gada 11. novembra Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu(5),
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) Eiropas Savienība ir izveidojusi Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (še turpmāk "Fonds"), lai demonstrētu solidaritāti ar iedzīvotājiem reģionos, kurus piemeklējušas dabas katastrofas;
(2) Fonda līdzekļus maksimāli EUR 1 miljarda apmērā gadā ļauj izmantot 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgums;
(3) Regula (EK) Nr. 2012/2002 paredz noteikumus, kas ļauj izmantot Fondu;
(4) Ungārija un Grieķija iesniedza pieteikumus ar lūgumu izmantot Fondu saistībā ar divām plūdu izraisītām katastrofām,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējā budžeta ietvaros Eiropas Savienības Solidaritātes fondu izmanto, lai nodrošinātu summu EUR 24 370 114 apmērā saistību un maksājumu apropriācijām.
2. pants
Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Eiropas Parlamenta 2007. gada 7. jūnija rezolūcija par Eiropas Savienības 2007. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 2/2007 projektu (9254/2007 – C6-0130/2007 – 2007/2069(BUD))
– ņemot vērā EK līguma 272. pantu un Euratom līguma 177. pantu,
– ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(1), un it īpaši tās 37. un 38. pantu,
– ņemot vērā Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējo budžetu, ko galīgā variantā pieņēma 2006. gada 14. decembrī(2),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(3),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 7. jūnija lēmumu izmantot Eiropas Savienības Solidaritātes fondu EUR 24 370 114 apmērā, lai sniegtu finansiālu palīdzību Ungārijai un Grieķijai nolūkā palīdzēt šīm valstīm novērst nopietnos postījumus, ko nodarīja plūdi 2006. gada martā un aprīlī,
– ņemot vērā Eiropas Savienības 2007. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 2/2007 projektu, ko Komisija iesniedza 2007. gada 28. martā (COM(2007)0148),
– ņemot vērā budžeta grozījuma Nr. 2/2007 projektu, ko Padome sagatavoja 2007. gada 7. maijā (9254/2007 – C6-0130/2007),
– ņemot vērā Reglamenta 69. pantu un IV pielikumu,
– ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A6-0189/2007),
A. tā kā Eiropas Savienībai jāsolidarizējas ar to dalībvalstu reģionu iedzīvotājiem, kurus skārušas dabas katastrofas, kas ievērojami ietekmējušas dzīves apstākļus, apkārtējo vidi un ekonomiku;
B. tā kā atbilstošie budžeta līdzekļi Eiropas Savienības finansiālajai palīdzībai ir mobilizēti saskaņā ar Eiropas Savienības Solidaritātes fonda noteikumiem un 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma noteikumiem, kuri attiecas uz tā finansēšanu;
C. tā kā budžeta grozījuma Nr. 2/2007 projekts ir paredzēts, lai oficiāli iekļautu šos budžeta līdzekļus 2007. gada budžetā,
1. atzinīgi vērtē budžeta grozījuma Nr. 2/2007 projektu, kas paredzēts, lai budžeta līdzekļus, kas mobilizēti no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda, nekavējoties iekļautu 2007. gada budžetā, lai varētu sniegt palīdzību dabas katastrofās cietušajiem;
2. atgādina, ka maksājumu apropriācijas, kas vajadzīgas šai Solidaritātes fonda izmantošanai, tiek ņemtas no drošības un kosmosa pētniecības budžeta pozīcijām, un uzsver, ka Komisija ir apņēmusies ierosināt pārvietojumu, ja šīs maksājumu apropriācijas attiecīgajām budžeta pozīcijām būs vajadzīgas vēlāk šajā gadā;
3. apstiprina budžeta grozījuma Nr. 2/2007 projektu bez grozījumiem;
4. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.
Eiropas Parlamenta 2007. gada 7. jūnija rezolūcija par Eiropas Savienības 2007. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 3/2007 projektu (9256/2007 – C6-0133/2007 – 2007/2073(BUD))
– ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 272. panta 4. punkta priekšpēdējo daļu,
– ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 177. pantu,
– ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(1), un it īpaši tās 15. panta 3. punktu, 37. pantu un 38. pantu,
– ņemot vērā Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējo budžetu, ko galīgā variantā pieņēma 2006. gada 14. decembrī(2),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(3),
– ņemot vērā Eiropas Savienības 2007. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 4/2007 provizorisko projektu, ko Komisija iesniedza 2007. gada 13. aprīlī (SEC(2007)0483),
– ņemot vērā budžeta grozījuma Nr. 3/2007 projektu, ko Padome sagatavoja 2007. gada 14. maijā (9256/2007 – C6-0133/2007),
– ņemot vērā Reglamenta 69. pantu un IV pielikumu,
– ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A6-0196/2007),
A. tā kā budžeta grozījuma Nr. 3/2007 projekta mērķis ir 2007. gada budžetā iegrāmatot 2006. finanšu gada budžeta pārpalikumu EUR 1 847 631 711 apmērā;
B. tā kā šo pārpalikumu veido trīs galvenie elementi, proti, lielāki ieņēmumi (EUR 914 569 139,79), mazāki izdevumi (EUR 949 899 477,07) un valūtas maiņas negatīva bilance (– EUR 16 836 905,86);
C. tā kā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem neizlietoto maksājumu apropriāciju apjoms ir samazinājies līdz EUR 949 899 477,07 (aptuveni 0,9 %) no ES 2006. gada budžeta kopapjoma (EUR 107 378 469 621);
D. tā kā lauksaimniecības jomā neizlietoto maksājumu apropriāciju apjoms 2006. gadā sasniedza EUR 426 miljonus jeb 0,85 % no EUR 50 210 miljoniem, struktūrfondu jomā neizlietoja EUR 54 miljonus (0,17 %) no kopējās summas EUR 32 495 miljoniem, ārējo darbību jomā neizlietotā summa sasniedza EUR 154 miljonus (2,85 %) no kopējā finansējuma EUR 5407 miljonu apmērā, pārvaldības jomā tā bija EUR 51 miljons (0,77 %) no EUR 6654 miljonu kopsummas un saistībā ar pirmspievienošanās stratēģiju neizlietotā summa sasniedza EUR 127 miljonus (5,33 %) no EUR 2383 miljonu kopsummas;
E. tā kā salīdzinājumā ar 2005. gadu ir ievērojami uzlabojusies līdzekļu apgūšana pirmspievienošanās stratēģijas jomā, kur 2005. gadā neizlietoja EUR 463 miljonus jeb 13,5 % no kopējā budžeta EUR 3428 miljonu apmērā;
F. tā kā joprojām ir iespējams uzlabot situāciju, it īpaši lauksaimniecības jomā, kur salīdzinājumā ar 2005. gadu neizlietotā summa ir palielinājusies līdz EUR 426 miljoniem, kas veido 0,85 % no kopējā finansējuma (2005. gadā ‐ 0,3 %),
1. atzinīgi vērtē pēdējo gadu laikā panākto pozitīvo virzību budžeta izpildē;
2. aicina Komisiju turpināt centienus budžeta pilnīgas izpildes nodrošināšanā, jo tam būs vēl lielāka nozīme, ņemot vērā ierobežotos līdzekļus, kuri būs pieejami saskaņā ar jauno finanšu shēmu 2007.–2013. gadam;
3. nolemj pieņemt Padomes budžeta grozījuma projektu Nr. 3/2007 bez grozījumiem;
4. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.
Eiropas Parlamenta 2007. gada 7. jūnija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1925/2006 par vitamīnu un minerālvielu, un dažu citu vielu pievienošanu pārtikai (COM(2006)0606 – C6-0337/2006 – 2006/0193(COD))
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0606)(1),
– ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0337/2006),
– ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,
– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A6-0403/2006),
1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;
2. prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2007. gada 7. jūnija, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2007, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1925/2006 par vitamīnu un minerālvielu, un dažu citu vielu pievienošanu pārtikai
(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta pirmā lasījuma nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (EK) Nr. .../2007.)
Eiropas Parlamenta 2007. gada 7. jūnija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselības norādēm pārtikai (COM(2006)0607 – C6-0338/2006 – 2006/0195(COD))
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0607)(1),
– ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija Parlamentam iesniedza priekšlikumu (C6-0338/2006),
– ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,
– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A6-0404/2006),
1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;
2. prasa Komisijai vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2007. gada 7. jūnija, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2007, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem
(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta pirmā lasījuma nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (EK) Nr. .../2007.)
Eiropas Parlamenta 2007. gada 7. jūnija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS Regula)(COM(2004)0835 – C6-0004/2005 – 2004/0287(COD))
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2004)0835)(1),
– ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu, 62. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) daļu un 66. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedza priekšlikumu (C6-0004/2005),
– ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,
– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6-0194/2007),
1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;
2. apstiprina pievienotos kopīgos paziņojumus un vērš uzmanību Padomes paziņojumam;
3. prasa Komisijai vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;
4. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2007. gada 7. jūnijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2007 par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS Regula)
(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta pirmā lasījuma nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (EK) Nr. .../2007.)
PIELIKUMS
Eiropas Parlamenta, Komisijas un Padomes kopīgs paziņojums saistībā ar 26. pantu par operatīvo vadību
Eiropas Parlaments un Padome aicina Komisiju pēc ietekmes novērtējuma, kurā sniegta padziļināta analīze par alternatīvām no finansiālā, operatīvā un organizatoriskā viedokļa, iesniegt vajadzīgos likumdošanas priekšlikumus, lai VIS ilgtermiņa operatīvo vadību uzticētu kādai aģentūrai. Ietekmes novērtējums var būt kā daļa no tā ietekmes novērtējuma, kuru Komisija sākusi sagatavot attiecībā uz SIS II.
Komisija apņemas divu gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā iesniegt vajadzīgos likumdošanas priekšlikumus, lai VIS ilgtermiņa operatīvo vadību uzticētu kādai aģentūrai. Šādi priekšlikumi ietver izmaiņas, kas vajadzīgas regulā attiecībā uz VIS un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām.
Eiropas Parlaments un Padome apņemas pēc iespējas ātrāk izskatīt šos priekšlikumus un pieņemt tos laicīgi, lai aģentūra varētu pilnībā uzsākt darbību pirms tā perioda beigām, kas ir pieci gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.
Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgs paziņojums par vīzu un ielūgumu ļaunprātīgu izmantošanu
Eiropas Parlaments un Padome uzsver vajadzību visaptverošā veidā novērst vīzu ļaunprātīgu izmantošanu un uzskata, ka rīcība ļaunprātīgas izmantošanas gadījumos, kas rodas vai tiek atklāti pēc vīzas termiņa beigām, ir rūpīgi jāizskata kontekstā ar priekšlikumu par Vīzu kodeksu. Pēc vienošanās par Vīzu kodeksu abas iestādes aicina Komisiju vajadzības gadījumā ierosināt attiecīgus grozījumus VIS regulā.
Turklāt Eiropas Parlaments un Padome aicina Komisiju ne vēlāk kā trīs gadus pēc VIS darbības sākuma ziņot par situāciju attiecībā uz ļaunprātīgu izmantošanu, ko veic personas, kas izsniedz ielūgumus, un vajadzības gadījumā ierosināt piemērotus grozījumus.
Padomes paziņojums attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu pilsoņu atgriešanu, kuri dalībvalstī uzturas nelikumīgi
Padome atzīst, cik svarīgi ir bez kavēšanās pieņemt direktīvu par atgriešanu, kura veicinās efektīvas pārvietošanas un repatriācijas politikas izveidi, pamatojoties uz kopējiem standartiem attiecībā uz personām, kuras jānosūta atpakaļ humānā veidā un pilnībā ievērojot cilvēktiesības un cilvēka cieņu, kā prasīts Hāgas programmā. Lai īstenotu šādus Eiropas tiesību aktus, jābūt pieejamiem pienācīgiem resursiem. Tāpēc Padome apņemas strādāt ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas priekšlikumu par dalībvalstu kopīgiem standartiem un procedūrām attiecībā uz to trešo valstu pilsoņu atgriešanu, kuri dalībvalstī uzturas nelikumīgi, un pēc iespējas drīzāk sākt starpiestāžu sarunas ar Eiropas Parlamentu, lai līdz 2007. gada beigām panāktu vienošanos pirmajā lasījumā.
Prīmes līgums: par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši terorisma un pārrobežu noziegumu apkarošanā *
626k
257k
Eiropas Parlamenta 2007. gada 7. jūnija normatīvā rezolūcija par Beļģijas Karalistes, Bulgārijas Republikas, Vācijas Federatīvās Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Austrijas Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas, Itālijas Republikas, Somijas Republikas, Portugāles Republikas, Rumānijas un Zviedrijas Karalistes ierosmi, lai pieņemtu Padomes lēmumu par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību (6566/2007 – C6-0079/2007 – 2007/0804(CNS))
– ņemot vērā Beļģijas Karalistes, Bulgārijas Republikas, Vācijas Federatīvās Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Austrijas Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas, Itālijas Republikas, Somijas Republikas, Portugāles Republikas, Rumānijas un Zviedrijas Karalistes ierosmi (6566/2007)(1),
– ņemot vērā Padomes grozījumu projektu (7273/1/2007, 2007. gada 17. aprīlis)(2),
– ņemot vērā ES līguma 34. panta 2. punkta c) apakšpunktu,
– ņemot vērā ES līguma 39. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0079/2007),
– ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,
– ņemot vērā Reglamenta 93., 51. un 35. pantu,
– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6-0207/2007),
1. apstiprina grozīto Beļģijas Karalistes, Bulgārijas Republikas, Vācijas Federatīvās Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Austrijas Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas, Itālijas Republikas, Somijas Republikas, Portugāles Republikas, Rumānijas un Zviedrijas Karalistes ierosmi;
2. aicina Padomi atbilstīgi grozīt tekstu;
3. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;
4. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Beļģijas Karalistes, Bulgārijas Republikas, Vācijas Federatīvās Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Austrijas Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas, Itālijas Republikas, Somijas Republikas, Portugāles Republikas, Rumānijas un Zviedrijas Karalistes ierosmi;
5. pauž nožēlu par Padomes uzdoto pienākumu Parlamentam sniegt atzinumu steidzamā kārtā bez pietiekama un atbilstīga laika atvēlēšanas parlamentārai pārskatīšanai, un trūkstot gan visaptverošam ietekmes novērtējumam, gan Prīmes līguma līdzšinējās piemērošanas izvērtējumam, kā arī piemērotam pamatlēmumam attiecībā uz personas datu aizsardzību policijas un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās, un kuru tas uzskata par nepieciešamu, pirms tiek pieņemts jebkāds tiesību akts saistībā ar trešo pīlāru;
6. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī Beļģijas Karalistes, Bulgārijas Republikas, Vācijas Federatīvās Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Austrijas Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas, Itālijas Republikas, Somijas Republikas, Portugāles Republikas, Rumānijas un Zviedrijas Karalistes valdībām.
Beļģijas Karalistes, Bulgārijas Republikas, Vācijas Federatīvās Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Austrijas Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas, Itālijas Republikas, Somijas Republikas, Portugāles Republikas, Rumānijas un Zviedrijas Karalistes ierosinātais teksts
Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 Virsraksts
PADOMES LĒMUMS 2007/../TI (.. gada ..) par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību
PADOMES PAMATLĒMUMS 2007/../TI (.. gada ..) par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību
(Šis grozījums attiecas uz visu tekstu.)
Grozījums Nr. 2 1. atsauce
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 30. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu, 31. panta 1. punkta a) apakšpunktu, 32. pantu un 34. panta 2. punkta c) apakšpunktu,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 30. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu, 31. panta 1. punkta a) apakšpunktu, 32. pantu un 34. panta 2. punkta b) apakšpunktu,
Grozījums Nr. 3 2.a atsauce (jauna)
ņemot vērā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja 2007. gada 4. aprīļa atzinumu,
Grozījums Nr. 4 1. apsvērums
(1) Eiropas Savienības Padome piešķir ļoti lielu nozīmi brīvības, drošības un tiesiskuma telpasizveidei, kas ir būtiski svarīgiSavienībāapvienojušos valstu tautām.
(1) Eiropas Savienības Padome piešķir ļoti lielu nozīmi brīvības, drošības un tiesiskuma telpai, kas ir būtiski Eiropas Savienības tautām.
Grozījums Nr. 5 10. apsvērums
(10) Šīs prasības ir izpildītas ar 2005. gada 27. maija Prīmes līgumu starp Beļģijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti un Austrijas Republiku par tādas pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, kas saistīta ar cīņu pret terorismu, pārrobežu noziedzību un nelegālo migrāciju. Lai panāktuabu būtisko Hāgas programmas prasību izpildi visās dalībvalstīs un tās mērķu izpildi attiecībā uz laika grafiku, jānosaka, ka Prīmes līgumabūtiskās daļas ir piemērojamas visās dalībvalstīs. Tādēļ šim Padomes lēmumamvajadzētu būt balstītam uz Prīmes līguma galvenajiem noteikumiem.
(10) Šīs prasības ir izpildītas ar 2005. gada 27. maija Prīmes līgumu starp Beļģijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti un Austrijas Republiku par tādas pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, kas saistīta ar cīņu pret terorismu, pārrobežu noziedzību un nelegālo migrāciju. Lai Hāgas programmas būtiskās prasībasizpildītu visās dalībvalstīs, Prīmes līgums ir jāpiemēro visās dalībvalstīs. Tādēļ šajā Padomes pamatlēmumā ir iekļauti atsevišķi Prīmes līguma galvenie noteikumi, proti, noteikumi par policijas un tiesu iestāžu sadarbību Eiropas Savienībā.
Grozījums Nr. 6 11.a apsvērums (jauns)
(11a)Šie datu apmaiņas uzlabojumi ir konstruktīvs pasākums, lai informācija būtu pieejama dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem. Ir jānodrošina, lai attiecīgos gadījumos saistībā ar personas datu izmantošanu varētu veikt automatizētu meklēšanu DNS valsts datu bāzē un pirkstu nospiedumu datu bāzē.
Grozījums Nr. 7 15. apsvērums
(15) Ar zināmiem nosacījumiem dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai sniegt personas datus un citus datus, lai uzlabotu informācijas apmaiņu saistībā ar nozīmīgiem pārrobežu notikumiem.
(15) Ar zināmiem nosacījumiem dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai sniegt personas datus un citus datus, lai uzlabotu informācijas apmaiņu saistībā ar nozīmīgiem pārrobežu notikumiem, kuru mērķis ir terorisma aktu novēršana. Datu sniegšanai jābūt nepieciešamai un samērīgai, un tās pamatā jābūt īpašiem apstākļiem, kas rada pieņēmumu par noziedzīgu nodarījumu iespējamību.
Grozījums Nr. 8 15.a apsvērums (jauns)
(15a)Atbilstīgi tā mandātam Eiropolam ir jābūt iespējām piekļūt valstu datu bāzēm.
Grozījums Nr. 9 16. apsvērums
(16) Tā kā starptautiskā sadarbība, jo īpaši apkarojot pārrobežu noziedzību, ir jāuzlabo, šim lēmumam papildus informācijas apmaiņas uzlabošanai cita starpā būtu jārada iespēja ciešākai policijas iestāžu sadarbībai, piemēram, organizējot kopīgas drošības operācijas (piem., kopīgas patruļas) un pārrobežu iejaukšanos gadījumos, ja pastāv tūlītējs apdraudējums personas dzīvībai vai veselībai.
(16) Tā kā starptautiskā sadarbība, jo īpaši apkarojot pārrobežu noziedzību, ir jāuzlabo, šim pamatlēmumam papildus informācijas apmaiņas uzlabošanai cita starpā būtu jārada iespēja ciešākai policijas iestāžu sadarbībai, piemēram, organizējot kopīgas drošības operācijas (piemēram, kopīgas patruļas).
Grozījums Nr. 10 18. apsvērums
(18) Apzinoties šā lēmuma nozīmi personu tiesību aizsardzībā un apzinoties, ka personas datu piegāde citai dalībvalstij prasa pietiekamus datu aizsardzības standartus saņēmējā dalībvalstī, dalībvalstīm būtu jānodrošina šajā lēmumā ietverto datu aizsardzības noteikumu efektīva īstenošana.
(18) Atbilsmes/neatbilsmes sistēma nodrošina struktūru anonīmu profilu salīdzināšanai, kad apmaiņa ar personas papildu datiem notiek tikai pēc atbilsmes konstatēšanas, un garantē atbilstīgu datu aizsardzības sistēmu, kas nozīmē, ka personas datu piegāde citai dalībvalstij prasa nodrošināt atbilstīgu datu aizsardzības līmeni saņēmējā dalībvalstī.
Grozījums Nr. 11 18.a apsvērums (jauns)
(18a)Īpašas datu kategorijas attiecībā uz rasi vai nacionālo izcelsmi, politiskiem uzskatiem, reliģisko vai filozofisko pārliecību, piederību kādai partijai vai arodbiedrībai, dzimumorientāciju vai veselības stāvokli apstrādā tikai tad, ja tas ir absolūti nepieciešams, atbilst konkrētās lietas mērķim un tiek ievērota atbilstība īpašām drošības garantijām.
Grozījums Nr. 12 18.b apsvērums (jauns)
(18b)Šie īpašie noteikumi par datu aizsardzību ir izstrādāti, nepastāvot atbilstīgam trešā pīlāra juridiskajam instrumentam par datu aizsardzību. Pēc tam, kad šis vispārējais juridiskais instruments tiks pieņemts, tas jāpiemēro attiecībā uz visu policijas un tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās jomu, ar nosacījumu, ka datu aizsardzības līmenis vienmēr ir atbilstīgs un nav zemāks par to līmeni, kurš noteikts Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra Konvencijā par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automatizētu apstrādi un tās 2001. gada 8. novembra Papildprotokolā, kā arī ņem vērā Eiropas Padomes 1987. gada 17. septembra Ministru komitejas Ieteikumu Nr. R(87)15 par personas datu izmantošanu policijā, arī tur, kur nav datu automatizētas apstrādes.
Grozījums Nr. 13 18.c apsvērums (jauns)
(18c)Ar Eiropas Parlamentu apspriežas par jebkuru pasākumu šī pamatlēmuma īstenošanai.
Grozījums Nr. 14 18.d apsvērums (jauns)
(18c)Ir nepieciešams Padomei pēc iespējas drīz pieņemt Procesuālo tiesību pamatlēmumu, lai paredzētu noteikumu minimumu attiecībā uz dalībvalstīs pieejamo juridisko palīdzību fiziskām personām.
Grozījums Nr. 15 18.e apsvērums (jauns)
(18e)Attiecībā uz informācijas piegādi un palīdzības sniegšanu saistībā ar lieliem pasākumiem un masu pulcēšanos vispārējais satvars ir jāsaskaņo ar 1997. gada 26. maija Vienoto rīcību 97/339/TI par sadarbību sabiedriskās kārtības un drošības jomā,1 un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Rezolūciju par drošību Eiropadomes sanāksmēs un citos tamlīdzīgos pasākumos,2 un Nīderlandes Karalistes ierosmi, lai pieņemtu Padomes Lēmumu par policijas pārrobežu sadarbības pastiprināšanu attiecībā uz pasākumiem, kuros pulcējas liels skaits cilvēku no vairākām dalībvalstīm un policijas darbs ir vērsts galvenokārt uz sabiedriskās kārtības un drošības uzturēšanu un kriminālpārkāpumu novēršanu un apkarošanu.3
___________________________________ 1 OV L 147, 5.6.1997., 1. lpp. 2 OV C 116, 30.4.2004., 18. lpp. 3 OV C 101, 27.4.2005., 36. lpp.
Grozījums Nr. 16 20. apsvērums
(20) Šajā lēmumā ievēro pamattiesības un principus, kas jo īpaši iekļauti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā,
(20) Šajā pamatlēmumāir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Jo īpaši šā lēmuma mērķis ir pilnībā nodrošināt iedzīvotāju pamattiesības, lai respektētu viņu privāto dzīvi un saziņu un nodrošinātu personas datu aizsardzību, kā paredzēts Pamattiesību hartas 7. un 8. pantā.
Grozījums Nr. 17 20.a apsvērums (jauns)
(20a)Šā pamatlēmuma efektivitātes un atbilstīgas īstenošanas priekšnoteikumi ir Prīmes līguma līdzšinējās darbības pilnīga pārskatīšana un novērtēšana un pamatlēmuma izstrāde attiecībā uz datu aizsardzību saskaņā ar trešo pīlāru.
Grozījums Nr. 18 1. panta ievaddaļa
Ar šo lēmumu dalībvalstis paredz pastiprināt pārrobežu sadarbību jautājumos, kas ietverti ES Līguma VI sadaļā, īpaši jautājumā par informācijas apmaiņu starp iestādēm, kas atbildīgas par kriminālu nodarījumu novēršanu un izmeklēšanu. Šajā nolūkā šis lēmums satur noteikumus šādās jomās:
Ar šo pamatlēmumu dalībvalstis paredz pastiprināt pārrobežu sadarbību jautājumos, kas ietverti ES Līguma VI sadaļā, īpaši jautājumā par informācijas apmaiņu starp iestādēm, kas atbildīgas par kriminālu nodarījumu novēršanu un izmeklēšanu, kā minēts 2. pantā Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmumā 2002/584/TI par Eiropas apcietinājuma orderi un izdošanas procedūrām starp dalībvalstīm,1kā arī 1. līdz 4. pantā Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmumā 2002/475/TI par terorisma apkarošanu2, vienlaikus nodrošinot datu aizsardzības atbilstīgu līmeni. Šajā nolūkā šis pamatlēmumsiekļauj noteikumus šādās jomās:
__________________________________________ 1 OV L 190, 18.7.2002., 1. lpp. 2 OV L 164, 22.6.2002., 3. lpp.
Grozījums Nr. 19 1. panta 4. apakšpunkts
4) noteikumi par nosacījumiem un procedūru, lai pastiprinātu robežu policijas sadarbību, veicot dažādus pasākumus (5. nodaļa).
4) noteikumi par nosacījumiem un procedūru, lai pastiprinātu robežu policijas sadarbību, veicot dažādus paredzētos pasākumus (5. nodaļa);
Grozījums Nr. 20 1. panta 1. punkta 4.a apakšpunkts (jauns)
4a) datu aizsardzības noteikumi (6. nodaļas 14. panta 2. punkts un 16. panta 2. un 4. punkts).
Grozījums Nr. 21 1.a pants (jauns)
1.a pants Šajā pamatlēmumā:
1) "noziedzīgi nodarījumi" ir nodarījumi, kas uzskaitīti 2. pantā Padomes Pamatlēmumā 2002/584/TI par Eiropas apcietinājuma orderi un izdošanas procedūrām starp dalībvalstīm;1
2) "terorisma akti" ir noziedzīgi nodarījumi, kas uzskaitīti 1. līdz 4. pantā Padomes Pamatlēmumā 2002/475/TI par terorisma apkarošanu;2
3) "personas dati" ir jebkāda informācija par identificētu vai identificējamu fizisku personu ("datu subjektu"); "identificējama persona" ir fiziskā persona, kuru var tieši vai netieši identificēt, jo īpaši pēc identifikācijas numura vai vienas vai vairākām fiziskai personai raksturīgām fiziskās vai fizioloģiskās identitātes iezīmēm;
4) "personas datu apstrāde" ir jebkura ar personas datiem veikta darbība vai darbību kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, datu vākšana, reģistrēšana, organizēšana, uzglabāšana, piemērošana vai pārveidošana, šķirošana, atgūšana, apskatīšana, izmantošana, atklāšana, izmantojot piegādi, izplatīšana vai to atklāšana citādā veidā, saskaņošana, savienošana, piekļuves noslēgšana, dzēšana vai iznīcināšana; apstrāde šā pamatlēmuma nozīmē ietver arī informēšanu par to, vai ir atrasta atbilstība;
5) "automatizēts meklēšanas process" ir tieša piekļuve citas iestādes automatizētām datnēm, nodrošinot meklēšanas procesa rezultātus bez cilvēka starpniecības;
6) "datu piesaiste" ir glabāto personas datu iezīmēšana, kuras nolūks nav šo datu turpmākas apstrādes ierobežošana;
7) "datu bloķēšana" ir glabāto personas datu iezīmēšana, kuras nolūks ir šo datu turpmākas apstrādes ierobežošana;
8)"DNS nekodētā daļa" ir hromosomu daļas, kuras nesatur ģenētisku informāciju, t.i., no tām nevar iegūt informāciju par specifiskām iedzimtām īpašībām; neraugoties uz zinātnes attīstību, no DNS nekodētās daļas neiegūst nekādu citu informāciju nedz šodien, nedz nākotnē.
Grozījums Nr. 22 1.b pants (jauns)
1.b pants
Dalībvalstis skaidri nodala personas datu kategorijas attiecībā uz
– personu, kura tiek turēta aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai piedalīšanos tajā,
– personu, kura notiesāta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu,
– personu, attiecībā uz kuru ir pamatotas aizdomas uzskatīt, ka tā izdarīs noziedzīgu nodarījumu,
– personu, kuru varētu izsaukt sniegt liecības izmeklēšanā saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem vai turpmāko kriminālprocesu,
– personu, kura ir cietusi noziedzīgā nodarījumā vai attiecībā uz kuru atsevišķi fakti sniedz pamatu uzskatīt, ka šī persona varētu būt cietusi noziedzīgā nodarījumā,
– personu, kura var sniegt informāciju par noziedzīgiem nodarījumiem,
– kontaktpersonu vai personu, kura saistīta ar kādu no iepriekšminētajām personām, un
– personu, kura neietilpst nevienā no iepriekšminētajām kategorijām.
Grozījums Nr. 23 2. panta 1. punkts
1. Dalībvalstis izveido un uztur valsts DNS analīzes datu bāzes noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas vajadzībām. Šajās datu bāzēs uzglabāto datu apstrādi saistībā ar šo lēmumu veic saskaņā ar šo lēmumu un atbilstīgi apstrādei piemērojamiem valsts tiesību aktiem.
1. Dalībvalstis izveido un uztur valsts DNS analīzes datu bāzes noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas vajadzībām. Šajās datu bāzēs esošopersonas datu apstrādi saistībā ar šo pamatlēmumu veic saskaņā ar 6. nodaļā paredzētajiem datu aizsardzības noteikumiem un atbilstīgi apstrādei piemērojamiem valsts tiesību aktiem.
Grozījums Nr. 24 2. panta 2. punkts
2. Lai īstenotu šo lēmumu, dalībvalstis nodrošina atsauces datupieejamību no savu valstu DNS analīzes datu bāzēm, kā tas minēts 1. punkta pirmajā teikumā. Atsauces datos ietilpst vienīgi DNS profili, ko veido to DNS nekodētā daļa un atsauces numurs. Atsauces datos neietilpst dati, pēc kuriem var tieši noteikt datu subjektu. Atsauces datiem, kas nav saistīti ar konkrētu personu ("neidentificēti DNS profili"), ir atpazīstami kā tādi.
2. Lai īstenotu šo pamatlēmumu, dalībvalstis nodrošina piekļuvi atsauces datiem no savu valstu DNS analīzes datu bāzēm, kas ir izveidotas nolūkā izmeklēt noziedzīgus nodarījumus. Atsauces datos ietilpst vienīgi DNS profili, ko veido to DNS nekodētā daļa un atsauces numurs. Atsauces datos neietilpst dati, pēc kuriem var tieši noteikt datu subjektu. Atsauces dati, kas nav saistīti ar konkrētu personu ("neidentificēti DNS profili"), ir atpazīstami kā tādi.
Grozījums Nr. 25 3. panta 1. punkts
1. Noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanai dalībvalstis ļauj citu dalībvalstu kontaktpunktiem, kas minēti 6. pantā, piekļūt atsauces datiem to DNS analīzes datu bāzēs, ļaujot veikt automātisko meklēšanu, salīdzinot DNS profilus. Meklēšanas var veikt tikai atsevišķos gadījumos un saskaņā ar pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts tiesību aktiem.
1. Lai izmeklētu noziedzīgus nodarījumus, dalībvalstis ļauj citu dalībvalstu kontaktpunktiem piekļūt atsauces datiem to DNS analīzes datu bāzēs, ļaujot veikt automātisko meklēšanu, salīdzinot DNS profilus. Meklēšanu var veikt tikai atsevišķos gadījumos un saskaņā ar 6. nodaļā paredzētajiem datu aizsardzības noteikumiem un pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts tiesību aktiem.
Grozījums Nr. 26 5. pants
Ja 3. un 4. pantā minētās procedūras rezultātā atrod DNS profilu sakritību, papildu personas datu vai citu datu, kas saistīti ar atsauces datiem, sniegšanu nosaka ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, tostarp tiesiskās palīdzības noteikumiem, kas saņēmusi pieprasījumu.
Ja 3. un 4. pantā minētās procedūras rezultātā atrod DNS profilu sakritību, papildu personas datu vai citu ar atsauces datiem saistītu datu sniegšana notiek saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, tostarp tiesiskās palīdzības noteikumiem, kas saņēmusi pieprasījumu, un 6. nodaļā paredzētajiem datu aizsardzības noteikumiem.
Grozījums Nr. 27 6. pants
6. pants Valsts kontaktpunkts un īstenošanas pasākumi 1.Katra dalībvalsts izraugās valsts kontaktpunktu, lai varētu sniegt 3. un 4. pantā minētos datus. Valstu kontaktpunktu pilnvaras reglamentē ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem.
svītrots
2.Šā lēmuma 3. un 4. pantā minēto procedūru tehnisko norisi nosaka 34. pantā minētajos īstenošanas pasākumos.
Grozījums Nr. 28 7. panta 1. punkta ievaddaļa
Ja notiekošā izmeklēšanā vai kriminālprocesā nav pieejams tādas konkrētas personas DNS profils, kas atrodas tās dalībvalsts teritorijā, kura saņēmusi pieprasījumu, tad šī dalībvalsts nodrošina tiesisku atbalstu, lai iegūtu un izpētītu minētās personas šūnu materiālu un lai sniegtu iegūto DNS profilu, ja:
1.Ja notiekošā izmeklēšanā vai kriminālprocesā saistībā ar smagu noziegumu nav pieejams tādas konkrētas personas DNS profils, kuru tur aizdomās par šī nozieguma izdarīšanu un kas atrodas tās dalībvalsts teritorijā, kura saņēmusi pieprasījumu, tad šī dalībvalsts nodrošina tiesisku atbalstu, lai iegūtu un izpētītu minētās personas šūnu materiālu un lai sniegtu iegūto DNS profilu, ja:
Grozījums Nr. 29 7. panta 1.a punkts (jauns)
1.a Šūnu materiāla iegūšana notiek tikai saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, konkrēto mērķi un nepieciešamības un samērīguma prasībām.
Grozījums Nr. 30 8. pants
Lai īstenotu šo lēmumu, dalībvalstis nodrošina, ka valsts automātisko pirkstu nospiedumu identificēšanas sistēmām, kas izveidotas, lai novērstu un izmeklētu noziedzīgus nodarījumus, ir pieejamidatu bāzes atsauces dati. Atsauces datos ietilpst vienīgi pirkstu nospiedumu dati un atsauces numurs. Atsauces datos neietilpst dati, pēc kuriem var tieši noteikt datu subjektu. Atsauces datiem, ko nevar saistīt ar konkrētu personu ("neidentificēti pirkstu nospiedumu dati"), jābūt atpazīstamiem kā tādiem.
Lai īstenotu šo pamatlēmumu, dalībvalstis nodrošina piekļuvi atsauces datiem no valsts automātiskajām pirkstu nospiedumu identificēšanas sistēmām, kas izveidotas, lai novērstu un izmeklētu noziedzīgus nodarījumus. Atsauces datos ietilpst vienīgi pirkstu nospiedumu dati un atsauces numurs. Atsauces datos neietilpst dati, pēc kuriem var tieši noteikt datu subjektu. Atsauces datiem, ko nevar saistīt ar konkrētu personu ("neidentificēti pirkstu nospiedumu dati"), jābūt atpazīstamiem kā tādiem.
Grozījums Nr. 31 9. panta 1. punkts
1. Noziedzīgu nodarījumu novēršanai un izmeklēšanai dalībvalstis ļauj citu dalībvalstu valsts kontaktpunktiem, kā minēts 11. pantā, piekļūt atsauces datiem to automātiskajās pirkstu nospiedumu identifikācijas sistēmās, kas izveidotas šim mērķim, ļaujot veikt automātisko meklēšanu, salīdzinot pirkstu nospiedumu datus. Meklēšanas var veikt tikai atsevišķos gadījumos un saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kas iesniegusi pieprasījumu.
1. Noziedzīgu nodarījumu novēršanai un izmeklēšanai dalībvalstis ļauj citu dalībvalstu valsts kontaktpunktiem, kā minēts 11. pantā, piekļūt atsauces datiem to automātiskajās pirkstu nospiedumu identifikācijas sistēmās, kas izveidotas šim mērķim, ļaujot veikt automātisko meklēšanu, salīdzinot pirkstu nospiedumu datus. Meklēšanu var veikt tikai atsevišķos gadījumos un saskaņā ar 6. nodaļā paredzētajiem datu aizsardzības noteikumiem un pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts tiesību aktiem.
Grozījums Nr. 32 10. pants
Ja 9. pantā minētās procedūras rezultātā atrod pirkstu nospiedumu datu sakritību, papildu personas datu vai citu datu, kas saistīti ar atsauces datiem, sniegšanai piemēro tās dalībvalsts tiesību aktus, tostarp tiesiskās palīdzības noteikumus, kas saņēmusi pieprasījumu.
Ja 9. pantā minētās procedūras rezultātā atrod pirkstu nospiedumu datu sakritību, papildu personas datu vai citu ar atsauces datiem saistītu datu sniegšana notiek saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, tostarp tiesiskās palīdzības noteikumiem, kas saņēmusi pieprasījumu, un 6. nodaļā paredzētajiem datu aizsardzības noteikumiem.
Grozījums Nr. 33 11. pants
11. pants Valsts kontaktpunkts un īstenošanas pasākumi 1.Katra dalībvalsts izraugās valsts kontaktpunktu, lai varētu sniegt 9. pantā minētos datus. Valsts kontaktpunktu pilnvaras reglamentē ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem.
1. Lai novērstu un izmeklētu noziedzīgus nodarījumus, vērstos pret citiem nodarījumiem, kas nonāk meklētājas dalībvalsts tiesu vai valsts prokuratūru jurisdikcijā, kā arī lai uzturētu sabiedrisko kārtību un drošību, dalībvalstis nodrošina 2. punktā minēto citu dalībvalstu valsts kontaktpunktiem piekļuvi šādiem transportlīdzekļu reģistrācijas datiem, atsevišķos gadījumos pilnvarojot veikt automātiskās meklēšanas:
1. Lai novērstu un izmeklētu noziedzīgus nodarījumus, vērstos pret citiem nodarījumiem, kas nonāk meklētājas dalībvalsts tiesu vai valsts prokuratūru jurisdikcijā, dalībvalstis nodrošina 2. punktā minēto citu dalībvalstu kontaktpunktiem piekļuvi šādiem transportlīdzekļu reģistrācijas datiem, atsevišķos gadījumos pilnvarojot veikt automātiskās meklēšanas:
a) īpašnieku vai turētāju dati, un
a) īpašnieku vai turētāju dati, un
b) transportlīdzekļa dati.
b) transportlīdzekļa dati.
Meklēšanu drīkst veikt tikai ar pilnu šasijas numuru vai pilnu reģistrācijas numuru. Meklēšanas var veikt tikai saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kas veic meklēšanu.
Meklēšanu drīkst veikt tikai tad, ja ir zināms pilns šasijas numurs vai pilns reģistrācijas numurs. Meklēšanu var veikt tikai saskaņā ar 6. nodaļā paredzētajiem datu aizsardzības noteikumiem un tās dalībvalsts tiesību aktiem, kas veic meklēšanu.
Grozījums Nr. 35 12. panta 2. punkts
2.Katra dalībvalsts izraugās valsts kontaktpunktu pieprasījumu saņemšanai, lai varētu sniegt 1. punktā minētos datus. Valsts kontaktpunktu pilnvaras reglamentē ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem. Procedūras tehnisko norisi nosaka ar 34. pantā minētajos īstenošanas pasākumos.
svītrots
Grozījums Nr. 36 14. panta 1. punkts
1. Lai novērstu noziedzīgus nodarījumus un lai uzturētu sabiedrisko kārtību un drošību lielos pārrobežu pasākumos, jo īpaši sporta pasākumos vai Eiropadomes sanāksmēs, dalībvalstis gan pēc pieprasījuma, gan pēc pašu iniciatīvas viena otrai nodrošina vajadzīgos personas datus, ja kāds galīgais tiesas nolēmums vai citi apstākļi liek uzskatīt, ka datu subjekts pasākumā veiks noziedzīgus nodarījumus vai apdraudēs sabiedrisko kārtību vai drošību, ciktāl šādu datu sniegšanu atļauj tās dalībvalsts tiesību akti, kura sniedz datus.
1. Lai novērstu noziedzīgus nodarījumus un lai uzturētu sabiedrisko kārtību un drošību lielos pārrobežu pasākumos, jo īpaši sporta pasākumos vai Eiropadomes sanāksmēs, dalībvalstis gan pēc pieprasījuma, gan pēc pašu iniciatīvas viena otrai nodrošina vajadzīgos personas datus, ja kāds galīgais tiesas nolēmums vai citi apstākļi liek uzskatīt, ka datu subjekts pasākumā veiks noziedzīgus nodarījumus vai apdraudēs sabiedrisko kārtību vai drošību, ciktāl šādu datu sniegšanu atļauj tās dalībvalsts tiesību akti, kura sniedz datus, un ja tas atbilst demokrātiskas sabiedrības nepieciešamības un samērīguma principiem un konkrētajam mērķim, un katru gadījumu izskatot atsevišķi.
Grozījums Nr. 37 15. pants
15. pants Valsts kontaktpunkts Visas dalībvalsts izraugās valsts kontaktpunktu, lai varētu sniegt 13. un 14. pantā minētos datus. Valsts kontaktpunktu pilnvaras reglamentē ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem.
svītrots
Grozījums Nr. 38 16. panta 1. punkts
1. Lai novērstu teroristiskus nodarījumus, dalībvalstis atbilstīgi saviem tiesību aktiem atsevišķos gadījumos var pat bez pieprasījuma sniegt 3. punktā minētajiem citu dalībvalstu valsts kontaktpunktiem 2. punktā minēto personas datus un informāciju, ciktāl tas nepieciešams, ja konkrēti apstākļi liek uzskatīt, ka datu subjekts veiks noziedzīgu nodarījumu, kas minēts 1. līdz 3. pantā ES Padomes Pamatlēmumā 2002/475/TI (2002. gada 13. jūnijs) par terorisma apkarošanu.
1. Lai novērstu teroristiskus nodarījumus, dalībvalstis atbilstīgi saviem tiesību aktiem, tiesību pamatprincipiem un pamattiesībām atsevišķos gadījumos var pat bez pieprasījuma sniegt citu dalībvalstu valsts kontaktpunktiem 2. punktā minētos personas datus un informāciju, ciktāl tas nepieciešams, ja konkrēti apstākļi liek uzskatīt, ka datu subjekts veiks terorisma aktus.
Grozījums Nr. 39 16. panta 2. punkts
2. Sniedzamie dati ietver uzvārdu, vārdu (-us), dzimšanas datumu un vietu, kā arī to apstākļu aprakstu, kas ir iemesls 1. punktā minētajam viedoklim.
2. Sniedzamie dati ietver tikai personas datus un to apstākļu aprakstu, kas ir iemesls 1. punktā minētajam viedoklim.
Grozījums Nr. 40 16. panta 3. punkts
3.Katra dalībvalsts izraugās valsts kontaktpunktu informācijas apmaiņai ar citu dalībvalstu valsts kontaktpunktiem. Valsts kontaktpunktu pilnvaras reglamentē ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem.
svītrots
Grozījums Nr. 41 16. panta 4.a punkts (jauns)
4.a Neatkarīgi no šiem nosacījumiem personas datus drīkst apstrādāt tikai 1. punktā minētajiem mērķiem. Pēc tam, kad 1. punktā minētie mērķi ir sasniegti vai to sasniegšana vairs nav iespējama, saņemtos datus nekavējoties dzēš, un nekādā gadījumā tos neglabā ilgāk kā divus gadus pēc saņemšanas.
Grozījums Nr. 42 17. panta 2. punkts
2. Katra dalībvalsts kā uzņēmēja dalībvalsts atbilstīgi saviem valsts tiesību aktiem un ar norīkotājas dalībvalsts piekrišanu, var piešķirt izpildes pilnvaras norīkotāju dalībvalstu amatpersonām, kas iesaistītas kopējās operācijās, vai ‐ ciktāl to atļauj uzņēmējas dalībvalsts tiesību akti ‐ ļaut norīkotāju dalībvalstu amatpersonām izmantot to izpildes pilnvaras saskaņā ar norīkotājas dalībvalsts tiesību aktiem. Šādas izpildes pilnvaras drīkst izmantot vienīgi uzņēmējas dalībvalsts amatpersonu vadībā un klātbūtnē. Norīkotāju dalībvalstu amatpersonām piemēro uzņēmējas dalībvalsts valsts tiesību aktus. Uzņēmēja dalībvalsts uzņemas atbildību par viņu rīcību.
2. Norīkotāju dalībvalstu amatpersonas ievēro uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktus. Katra dalībvalsts kā uzņēmēja dalībvalsts atbilstīgi saviem valsts tiesību aktiem un ar norīkotājas dalībvalsts piekrišanu var piešķirt izpildes pilnvaras norīkotāju dalībvalstu amatpersonām, kas iesaistītas kopējās operācijās. Šādas izpildes pilnvaras drīkst izmantot vienīgi saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts amatpersonu norādījumiem un viņu klātbūtnē.
Grozījums Nr. 43 17.a pants (jauns)
17.a pants Pasākumi draudošu briesmu gadījumā
1.Steidzamos gadījumos vienas dalībvalsts amatpersonas var bez citas dalībvalsts (uzņēmējas dalībvalsts) iepriekšējas piekrišanas šķērsot robežu starp šīm divām valstīm, lai uzņēmējas dalībvalsts teritorijā, kas atrodas robežas tuvumā, saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem varētu veikt pagaidu pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu personu fiziskajai integritātei draudošas briesmas.
2.Steidzamie gadījumi 1. punkta minētajā nozīmē rodas, ja, atbilstīgi 17. panta 2. punktam uzņēmējas dalībvalsts amatpersonas uzņemas atbildību, pastāv risks, ka briesmas realizēsies.
3.Amatpersonām, kas šķērso robežu, nekavējoties jāinformē uzņēmēja dalībvalsts par savu klātbūtni. Uzņēmēja dalībvalsts apstiprina minētā paziņojuma saņemšanu un nekavējoties veic vajadzīgos pasākumus, lai novērstu briesmas un uzņemtos operācijas vadību. Amatpersonas, kas šķērso robežu, var darboties uzņēmējā dalībvalstī tikai līdz brīdim, kad uzņēmēja dalībvalsts ir veikusi nepieciešamos aizsardzības pasākumus. Amatpersonas, kas šķērso robežu, seko uzņēmējas dalībvalsts norādēm.
4.Dalībvalstis atsevišķā nolīgumā norāda iestādes, kuras nekavējoties jāinformē saskaņā ar 3. punktu. Amatpersonas, kas šķērso robežu, ievēro šā panta noteikumus un uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktus, kuras teritorijā tās darbojas.
5.Uzņēmēja dalībvalsts uzņemas atbildību par pasākumiem, ko veikušas amatpersonas, kas šķērso robežu.
Grozījums Nr. 44 18.a pants (jauns)
18.a pants
Sadarbība pēc pieprasījuma
1.Dalībvalstu kompetentās iestādes pēc pieprasījuma sniedz cita citai atbalstu savu pilnvaru darbības jomā un atbilstīgi valsts tiesību aktiem.
2.Dalībvalstu kompetentās iestādes nodrošina cita citu ar atbalstu saskaņā ar pirmo teikumu 39. panta 1. punktā 1990. gada 19. jūnija Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas Nolīgumu (1985. gada 14. jūnijs) par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, jo īpaši:
1) identificējot transportlīdzekļu īpašniekus un turētājus un sniedzot informāciju par transportlīdzekļu vadītājiem, kuģu kapteiņiem un gaisa kuģu kapteiņiem ciktāl šādas informācijas sniegšana nav noteikta jau 12. pantā;
2) sniedzot informāciju par vadītāja apliecībām, kuģošanas licencēm un līdzīgām atļaujām;
3) noskaidrojot personas atrašanās un dzīves vietu;
4) pārbaudot uzturēšanās atļaujas;
5) publiski pieejamā informācijā noskaidrojot telefona abonentu un citu telekomunikācijas pakalpojumu pasūtītāju identitāti;
6) noskaidrojot personu identitāti;
7) izmeklējot tādu priekšmetu izcelsmi kā ieroči, mehāniskie transportlīdzekļi un kuģi (uzziņas tirdzniecības kanālos);
8) sniedzot datus no policijas datu bāzēm un policijas reģistriem un sniedzot informācijas no publiski pieejamiem oficiālajiem reģistriem;
9) izsniedzot steidzamus brīdinājumus saistībā ar ieročiem un sprāgstvielām un brīdinājumus par naudas viltošanu un krāpšanu ar vērtspapīriem;
10) sniedzot informāciju par pārrobežu kontroles praktisku īstenošanu, pārrobežu tūlītēju pakaļdzīšanos un kontrolētām piegādēm, un
11) noskaidrojot personas gatavību nākt klajā ar paziņojumu.
3.Ja iestāde, kas saņēmusi pieprasījumu, nav pilnvarota ar to rīkoties, tā pieprasījumu nodod iestādei, kam ir vajadzīgās pilnvaras. Iestāde, kas saņēma pieprasījumu, informē iestādi, kas iesniedza pieprasījumu, par pieprasījuma nodošanu iestādei, kas ir pilnvarota ar to rīkoties. Pēdējā minētā iestāde apstrādās pieprasījumu un nosūtīs rezultātus iestādei, kas iesniedza pieprasījumu.
Grozījums Nr. 45 19. panta 1. punkts
1. Norīkotājas dalībvalsts amatpersonas, kas iesaistītas kopējā operācijā citas dalībvalsts teritorijā, drīkst valkāt savas valsts formas tērpus. Tās drīkst nēsāt tādus ieročus, munīciju un ekipējumu, kā to atļauj norīkotājas dalībvalsts tiesību akti. Uzņēmēja dalībvalsts var aizliegt norīkotājas dalībvalsts amatpersonām nēsāt konkrētu ieroci, munīciju vai ekipējumu.
1. Norīkotājas dalībvalsts amatpersonas drīkst nēsāt tādus dienesta ieročus, munīciju un ekipējumu, kā to atļauj norīkotājas dalībvalsts tiesību akti. Uzņēmēja dalībvalsts var aizliegt norīkotājas dalībvalsts amatpersonām nēsāt noteiktus dienesta ieročus, munīciju vai ekipējumu, ja tās tiesību aktos tāds pats ierobežojums pastāv attiecībā uz savas valsts amatpersonām.
Grozījums Nr. 46 19. panta 2.a punkts (jauns)
2.a Norīkotājas dalībvalsts amatpersonas, kas ir iesaistītas kopējā operācijā citas dalībvalsts teritorijā, valkā savas valsts formas tērpu. Visiem kopējā operācijā iesaistītajiem dalībniekiem ir jānēsā kopēja atšķirības zīme. Uzņēmējai dalībvalstij ir jāizsniedz norīkotāju dalībvalstu amatpersonām akreditācijas dokuments, tostarp jānorāda amatpersonas vārds, uzvārds, dienesta pakāpe un jāiesniedz digitāla fotogrāfija.
Grozījums Nr. 47 24. panta 1. punkts
1.Šajā nodaļā:
svītrots
a) "personas datu apstrāde" ir jebkura ar personas datiem veikta darbība vai darbību kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, datu vākšana, reģistrēšana, organizēšana, uzglabāšana, piemērošana vai pārveidošana, šķirošana, atgūšana, apskatīšana, izmantošana, atklāšana, izmantojot piegādi, izplatīšana vai to atklāšana citādā veidā, saskaņošana, savienošana, piekļuves noslēgšana, dzēšana vai iznīcināšana. Apstrāde šā lēmuma nozīmē ietver arī informēšanu par to, vai ir atrasta atbilstība;
b) "automātiska meklēšanas procedūra" ir tieša piekļuve citas iestādes automatizētām datu bāzēm, ja atbilde uz meklēšanas procedūru ir pilnīgi automātiska;
c) "atsauču atzīmēšana" ir atzīmju veikšana uz uzglabātiem personas datiem bez nolūka ierobežot to apstrādi nākotnē;
d) "piekļuves noslēgšana" ir uzglabāto personas datu iezīmēšana, lai ierobežotu to apstrādi nākotnē.
Grozījums Nr. 48 24. panta 2. punkts
2. Uz datiem, ko sniedz vai kas ir sniegti atbilstīgi šim lēmumam ‐ ja vien iepriekšējās nodaļās nav paredzēts citādi ‐ attiecas turpmākie noteikumi.
2. Šie noteikumi attiecas uz DNS analīžu un pirkstu nospiedumu datu apkopošanu un apstrādi dalībvalstīs, kā arī uz citu personas datu pārsūtīšanu saskaņā ar šo pamatlēmumu.
Šie noteikumi attiecas arī uz datiem, ko sniedz vai kas ir sniegti atbilstīgi šim pamatlēmumam.
Grozījums Nr. 49 25. panta 1.a punkts (jauns)
1.a Lai varētu noteikt termiņus datu saglabāšanai, izskatīšanai, tālākai apstrādei un pārsūtīšanai, dalībvalstis ņem vērā personas datu dažādās kategorijas un šo datu izskatīšanas dažādos mērķus. Personas datus par personām, kuras netiek turētas aizdomās par kriminālpārkāpuma veikšanu vai līdzdalību tajos, vai kuras ir notiesātas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, apstrādā tikai saistībā ar šo datu izskatīšanas mērķiem un ierobežotā laika periodā. Dalībvalstis nosaka atbilstīgu ierobežojumu piekļuvei šādiem datiem un to izsniegšanai.
Grozījums Nr. 50 25. panta 3. punkts
3.Šā lēmuma 2. punkts neattiecas uz tām dalībvalstīm, kurās šā lēmumā paredzētā personas datu sniegšana jau ir sākusies saskaņā ar 2005. gada 27. maija Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti un Austrijas Republiku par tādas pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, kas saistīta ar cīņu pret terorismu, pārrobežu noziedzību un nelegālo migrāciju ("Prīmes Līgums").
svītrots
Grozījums Nr. 51 25. panta 3.a punkts (jauns)
3.a Datus, ko apstrādā saskaņā ar šo pamatlēmumu, nepārsūta vai nepadara pieejamus trešai valstij vai starptautiskai organizācijai.
Grozījums Nr. 52 26. panta 1. punkts
1. Personas datu apstrādi, ko veic dalībvalsts, kuras datus saņem, atļauj tikai tādiem mērķiem, kādiem šie dati ir sniegti atbilstīgi šim lēmumam. Tos var apstrādāt citiem mērķiem tikai tad, ja pirms tam saņemta atļauja no dalībvalsts, kas pārvalda datu bāzi, un tikai saskaņā ar saņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem. Tādu atļauju var sniegt tikai tad, ja datu apstrāde tādiem citiem mērķiem ir atļauta tās dalībvalsts tiesību aktos, kas pārvalda šo datu bāzi.
1. Personas datu apstrādi, ko veic dalībvalsts, kuras datus saņem, atļauj tikai tādiem mērķiem, kādiem šie dati ir sniegti atbilstīgi šim pamatlēmumam. Tos var apstrādāt citiem mērķiem tikai tad, ja pirms tam saņemta atļauja no dalībvalsts, kas pārvalda datu bāzi, un tikai saskaņā ar saņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem. Tādu atļauju var sniegt tikai tad, ja datu apstrāde tādiem citiem mērķiem ir atļauta tās dalībvalsts tiesību aktos, kas pārvalda šo datu bāzi, un katru gadījumu izskatot atsevišķi.
Grozījums Nr. 53 27. pants
Sniegtos personas datus var apstrādāt tikai iestādes, struktūras un tiesas, kas atbild par 26. pantā minēto mērķu sasniegšanu. Datus var sniegt citām iestādēm tikai ar iepriekšēju atļauju, ko izsniegusi dalībvalsts, kas sniedz datus, un atbilstīgi saņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem.
Sniegtos personas datus var apstrādāt tikai iestādes, struktūras un tiesas, kas atbild par 26. pantā minēto mērķu sasniegšanu. Datus var sniegt citām iestādēm tikai ar iepriekšēju atļauju, ko izsniegusi dalībvalsts, kas sniedz datus, katru gadījumu izskatot atsevišķi, un atbilstīgi saņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem.
Grozījums Nr. 54 28. panta 2.a punkts (jauns)
2.a Īpašas datu kategorijas attiecībā uz rasi vai nacionālo izcelsmi, politiskiem uzskatiem, reliģisko vai filozofisko pārliecību, piederību kādai partijai vai arodbiedrībai, dzimumorientāciju vai veselības stāvokli apstrādā tikai tad, ja tas ir absolūti nepieciešams, atbilst konkrētās lietas mērķim un tiek ievērota atbilstība īpašām drošības garantijām.
Grozījums Nr. 55 28. panta 3. punkta b) apakšpunkts
b) pēc iesniedzējas dalībvalsts tiesību aktos minētā datu maksimāli pieļaujamā uzglabāšanas termiņa, ja iesniedzēja iestāde informē saņēmēju iestādi par šiem maksimālajiem termiņiem datu sniegšanas laikā.
b) pēc maksimāli pieļaujamā divu gadu termiņa, izņemot 14. un 16. pantā paredzētajos gadījumos.
Grozījums Nr. 56 29. panta 2. punkta a) apakšpunkts
a) ir veikti modernitehniski pasākumi, lai nodrošinātu datu aizsardzību un datu drošību, jo īpaši, datu konfidencialitāti un integritāti;
a) ir veikti labākie pieejamietehniskie pasākumi, lai nodrošinātu datu aizsardzību un datu drošību, jo īpaši, datu konfidencialitāti un integritāti;
Grozījums Nr. 57 30. panta 2. punkta ievaddaļa
2.Automātiskai datu meklēšanai, balstoties uz 3., 9. un 12. pantu, un automātiskai salīdzināšanai, pamatojoties uz 4. pantu, piemēro šādus noteikumus:
svītrots
Grozījums Nr. 58 30. panta 4. punkts
4. Izmantojot piemērotus pasākumus, reģistrētos datus sargā no neatbilstīgas izmantošanas un citādi nepareizas izmantošanas un glabā divus gadus. Pēc glabāšanas laikposma reģistrētos datus tūlīt izdzēš.
4. Izmantojot piemērotus pasākumus, reģistrētos datus sargā no neatbilstīgas izmantošanas un citādi nepareizas izmantošanas un glabā trīs gadus. Pēc glabāšanas laikposma reģistrētos datus tūlīt izdzēš.
Grozījums Nr. 59 31. panta 1. punkts
1. Pēc attiecīgas valsts tiesību aktos noteikta datu subjekta lūguma atbilstīgi attiecīgas valsts tiesību aktiem bez nepamatotas kavēšanās un neradot nevajadzīgas izmaksas, datu subjektam sniedz vispārēji saprotamu informāciju par apstrādātajiem viņa personas datiem, datu izcelsmi, par saņēmēju vai saņēmēju grupām, par paredzēto apstrādes mērķi un apstrādes juridisko pamatu. Turklāt datu subjektam ir tiesības lūgt neprecīzu datu labošanu un nelikumīgi apstrādātu datu dzēšanu. Dalībvalsts arī nodrošina, lai datu aizsardzības tiesību pārkāpumu gadījumā datu subjekts varētu iesniegt sūdzību neatkarīgai tiesai Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. panta 1. punkta nozīmē vai neatkarīgai uzraudzības iestādei Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti 28. panta nozīmē, un lai viņam būtu dota iespēja prasīt kompensāciju par nodarītu kaitējumu vai citu likumīgu kompensāciju. Sīki izstrādāti noteikumi par procedūru, kas paredzēta, lai tādas tiesības aizstāvētu, un piekļuves tiesību ierobežošanas iemesli ir reglamentēti ar attiecīgiem tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā datu subjekts aizstāv savas tiesības.
1. Informāciju par datu apkopošanu, datu nosūtīšanu uz citām dalībvalstīm un šo datu nosūtīšanas atļaujām izskata atbilstīgi attiecīgas valsts tiesību aktiem, vispārēji saprotamā veidā, bez nepamatotas kavēšanās un neradot nevajadzīgas izmaksas. Turklāt datu subjektam ir tiesības lūgt neprecīzu datu labošanu un nelikumīgi apstrādātu datu dzēšanu, un par šīm tiesībām informē arī datu subjektu. Dalībvalsts arī nodrošina, lai datu aizsardzības tiesību pārkāpumu gadījumā datu subjekts varētu iesniegt sūdzību neatkarīgai tiesai Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. panta 1. punkta nozīmē vai neatkarīgai uzraudzības iestādei Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti 28. panta nozīmē, un lai viņam būtu dota iespēja prasīt kompensāciju par nodarītu kaitējumu vai citu likumīgu kompensāciju. Sīki izstrādāti noteikumi par procedūru, kas paredzēta, lai tādas tiesības aizstāvētu, un piekļuves tiesību ierobežošanas iemesli ir reglamentēti ar attiecīgiem tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā datu subjekts aizstāv savas tiesības.
Grozījums Nr. 60 32.a pants (jauns)
32.a pants
Lai nodrošinātu šīs nodaļas noteikumu pilnīgu īstenošanu, dalībvalstis pieņem piemērotus pasākumus un paredz efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas šo noteikumu pārkāpšanas gadījumā, jo īpaši attiecībā uz noteikumiem, kuru mērķis ir nodrošināt personas datu apstrādes konfidencialitāti un drošību.
Grozījums Nr. 61 32.b pants (jauns)
32.b pants
1.Lai nodrošinātu 3., 4., 9., 12., 14. un 16. pantā minēto datu nosūtīšanu, katra dalībvalsts izraugās vienu vai vairākus valsts kontaktpunktus.
2.Valsts kontaktpunktu pilnvaras reglamentē dalībvalstī piemērojamie tiesību akti. Valsts kontaktpunkti ir pieejami nepārtraukti.
3.Dalībvalsts nosūta citām dalībvalstīm un Eiropas Komisijai minēto valsts kontaktpunktu sarakstu un to publicē "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī".
Grozījums Nr. 62 33. panta 2. punkts
2. Deklarācijas, ko iesniedz saskaņā ar 1. punktu, jebkurā laikā var grozīt ar Padomes Ģenerālsekretariātam iesniegtu deklarāciju. Padomes Ģenerālsekretariāts saņemtās deklarācijas pārsūta dalībvalstīm un Komisijai.
2. Deklarācijas, ko iesniedz saskaņā ar 1. punktu, jebkurā laikā var grozīt ar Padomes Ģenerālsekretariātam iesniegtu deklarāciju. Padomes Ģenerālsekretariāts saņemtās deklarācijas pārsūta dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam un Komisijai.
Grozījums Nr. 63 33. panta 2.a punkts (jauns)
2.a Deklarācijas, izņemot 19. panta 4. punktā minētās, publicē "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī".
Grozījums Nr. 64 34. pants
Padome saskaņā ar ES Līguma 34. panta 2. punkta c) apakšpunkta otro teikumu pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu šo lēmumu Savienības līmenī.
1.Padome pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu šo lēmumu, tikai pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.
2.Pasākumus pamatlēmuma īstenošanai apspriež arī ar Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju, kurš par attiecīgo jautājumu var sniegt atzinumu.
Grozījums Nr. 65 35. pants
Katra dalībvalsts sedz operatīvos izdevumus, kas to iestādēm radušās saistībā ar šā lēmuma īstenošanu. Īpašos gadījumos attiecīgās dalībvalstis var vienoties par citu kārtību.
Katra dalībvalsts sedz operatīvos izdevumus, kas to iestādēm radušies saistībā ar šā pamatlēmuma īstenošanu. Tomēr no Eiropas Savienības vispārējā budžeta sedz izmaksas saistībā ar TESTA II (Eiropas telemātikas pakalpojumi iestāžu datu savstarpējai apmaiņai) vai cita veida tīklu, ko izmanto datu apmaiņai, kā minēts šā pamatlēmuma 2. nodaļā.
Grozījums Nr. 66 36. panta 2. punkts
2. Dalībvalstis pēc šā lēmuma stāšanās spēkā var noslēgt vai nodrošināt, ka stājas spēkā divpusēji vai daudzpusēji nolīgumi vai režīmi, kas attiecas uz šā lēmuma darbības jomu, ciktāl tādos nolīgumos vai režīmos paredzēts paplašināt šā lēmuma mērķus vai pagarināt to īstenošanas termiņus.
2. Dalībvalstis pēc šā lēmuma stāšanās spēkā var noslēgt vai nodrošināt, ka stājas spēkā divpusēji vai daudzpusēji nolīgumi vai režīmi, kas attiecas uz šā pamatlēmuma darbības jomu, ciktāl tādos nolīgumos vai režīmos paredzēts paplašināt šā pamatlēmuma mērķus vai pagarināt to īstenošanas termiņus, tostarp šajā pamatlēmumā izvirzītos datu aizsardzības mērķus.
Grozījums Nr. 67 36. panta 4. punkts
4. Dalībvalstis [...gados] pēc šā lēmuma stāšanās spēkā informē Padomi un Komisiju par tiem spēkā esošiem nolīgumiem vai režīmiem 1. punkta nozīmē, kurus tās joprojām grib piemērot.
4. Dalībvalstis [...gados] pēc šā pamatlēmuma stāšanās spēkā informē Eiropas Parlamentu, Padomi, Eiropas Parlamentu un Komisiju par tiem spēkā esošiem nolīgumiem vai režīmiem 1. punkta nozīmē, kurus tās joprojām grib piemērot.
Grozījums Nr. 68 36. panta 5. punkts
5. Dalībvalstis Padomi un Komisiju arī informē par visiem jauniem nolīgumiem vai režīmiem 2. punkta nozīmē 3 mēnešos pēc to parakstīšanas vai – attiecībā uz tādiem instrumentiem, kas parakstīti pirms šā lēmuma parakstīšanas – trijos mēnešos pēc to stāšanās spēkā.
5. Dalībvalstis Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju arī informē par visiem jauniem nolīgumiem vai režīmiem 2. punkta nozīmē 3 mēnešos pēc to parakstīšanas vai – attiecībā uz tādiem instrumentiem, kas parakstīti pirms šā pamatlēmuma parakstīšanas – trijos mēnešos pēc to stāšanās spēkā.
Grozījums Nr. 69 37. panta 2. punkts
2. Dalībvalstis nosūta Padomes Ģenerālsekretariātam un Komisijai noteikumus, ar ko tās savos tiesību aktos transponē saistības, kuras tām uzliek šis lēmums. Nosūtot noteikumus, katra dalībvalsts var norādīt, ka tā tūlīt piemēros šo lēmumu attiecībās ar dalībvalstīm, kas ir nākušas klajā ar tādu pašu paziņojumu.
2. Dalībvalstis nosūta Padomes Ģenerālsekretariātam noteikumus, ar ko tās savos tiesību aktos transponē saistības, kuras tām uzliek šis pamatlēmums. Nosūtot noteikumus, katra dalībvalsts var norādīt, ka tā tūlīt piemēros šo pamatlēmumu attiecībās ar dalībvalstīm, kas ir nākušas klajā ar tādu pašu paziņojumu. Padomes Ģenerālsekretariāts saņemtos paziņojumus pārsūta dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam un Komisijai.
Grozījums Nr. 70 37.a pants (jauns)
37.a pants
1.Padome reizi divos gados novērtē šā pamatlēmuma administratīvo, tehnisko un finansiālo piemērošanu un īstenošanu.
2.DNS un pirkstu nospiedumu datu automatizētās meklēšanas un salīdzināšanas modalitātes novērtē sešus mēnešus pēc šā pamatlēmuma spēkā stāšanās dienas. Attiecībā uz transportlīdzekļu reģistrācijas datiem pirmo novērtēšanu veic trīs mēnešus pēc šīs dienas.
3.Novērtējuma ziņojumus nosūta Eiropas Parlamentam un Komisijai.
Eiropas Parlamenta 2007. gada 7 jūnija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes Lēmumam attiecībā uz dalībvalstu iestāžu, kas ir atbildīgas par iekšējo drošību, un Eiropola piekļuvi Vīzu informācijas sistēmai (VIS) konsultēšanās nolūkos, lai novērstu, atklātu un izmeklētu teroristiskus nodarījumus un citus smagus noziedzīgus nodarījumus (COM(2005)0600 – C6-0053/2006 – 2005/0232(CNS))
par izraudzīto dalībvalstu iestāžu █un Eiropola piekļuvi Vīzu informācijas sistēmai (VIS) konsultēšanās nolūkos, lai novērstu, atklātu un izmeklētu teroristiskus nodarījumus un citus smagus noziedzīgus nodarījumus
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 30. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 34. panta 2. punkta c) apakšpunktu,
(1) Ar Padomes Lēmumu 2004/512/EK (2004. gada 8. jūnijs), ar ko izveido Vīzu informācijas sistēmu (VIS) (5), ir izveidota VIS kā sistēma vīzu datu apmaiņai starp dalībvalstīm. VIS izveide ir viena no galvenajām ierosmēm Eiropas Savienības politikā, kuras mērķis ir radīt tiesiskuma, brīvības un drošības telpu. VIS mērķim būtu jābūt uzlabot kopējās vīzu politikas īstenošanu, un šai sistēmai būtu jāveicina arī iekšējā drošība un cīņa pret terorismu skaidri noteiktos un kontrolētos apstākļos.
(2) Padome 2005. gada 7. marta sanāksmē pieņēma secinājumus, kuros norādīts, ka, "lai pilnībā sasniegtu mērķi uzlabot iekšējo drošību un cīņu pret terorismu", būtu jāgarantē par iekšējo drošību atbildīgajām dalībvalstu iestādēm piekļuve VIS, "veicot savus pienākumus attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu, tostarp terora aktu un draudu, novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu", "stingri ievērojot personas datu aizsardzības noteikumus' (6).
(3) Cīņā pret terorismu un citiem smagiem noziegumiem ir būtiski svarīgi, lai attiecīgajiem dienestiem to attiecīgajās jomās būtu pilnīga un atjaunināta informācija. Dalībvalstu kompetentajiem valsts dienestiem savu uzdevumu izpildei ir vajadzīga informācija. VIS iekļautā informācija var būt vajadzīga, lai novērstu un apkarotu terorismu un smagus noziegumus, un tādēļ tai vajadzētu būt pieejamai – ievērojot šajā lēmumā izklāstītos nosacījumus – izraudzītajām iestādēm █konsultāciju nolūkos.
(4) Turklāt Eiropadome ir norādījusi, ka Eiropolam ir būtiska nozīme attiecībā uz dalībvalstu iestāžu sadarbību pārrobežu noziegumu izmeklēšanas jomā, atbalstot Eiropas Savienības mēroga noziedzības novēršanu, analīzi un izmeklēšanu. Tādēļ arī Eiropolam vajadzētu būt piekļuvei VIS datiem, veicot savus uzdevumus, un saskaņā ar 1995. gada 26. jūlija Konvenciju par Eiropas Policijas biroja izveidi (7).
(5) Šis lēmums papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām 2005/XX/EK (8)(turpmāk – "VIS regula"), ciktāl tas paredz juridisku pamatu saskaņā ar VI sadaļu Līgumā par Eiropas Savienību, ļaujot izraudzītajām iestādēm █un Eiropolam piekļūt VIS.
(6) Ir jāizrauga dalībvalstu kompetentās iestādes, kā arī centrālie piekļuves punkti, ar kuru starpniecību notiek piekļuve, un jāizveido saraksts ar izraudzīto iestāžu operatīvajām vienībām, kam ir ļauts piekļūt VIS █ ar konkrētu mērķi novērst, atklāt un izmeklēt teroristu nodarījumus un citus smagus noziedzīgus nodarījumus, kā minēts Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmumā 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm(9). Ir būtiski nodrošināt, lai pienācīgi pilnvarotais personāls, kam ir tiesības piekļūt VIS, būtu tikai tās personas, kurām "informācija ir vajadzīga" un kurām ir atbilstīgas zināšanas par datu drošību un datu aizsardzības noteikumiem.
Pieprasījumi par piekļuvi VIS būtu jāizdara izraudzīto iestāžu operatīvajām vienībām, iesniedzot tos centrālajiem piekļuves punktiem. Šiem centrālajiem piekļuves punktiem pieprasījumi piekļūt VIS pēc tam būtu jāapstrādā, vispirms pārbaudot, vai ir izpildīti visi piekļuves nosacījumi. Ārkārtas izņēmuma gadījumā centrālais piekļuves punkts pieprasījumu apstrādā nekavējoties un pārbaudi veic tikai pēc tam.
(7) Lai aizsargātu personas datus un, jo īpaši, lai izslēgtu regulāras piekļuves iespēju, VIS datu apstrāde būtu jāveic tikai, katru gadījumu izskatot atsevišķi. Šāds īpašs gadījums ir, piemēram, ja piekļuve datiem konsultāciju nolūkos ir saistīta ar īpašu notikumu vai ar briesmām, kas saistītas ar smagu noziegumu, vai ar konkrētu(-ām) personu(-ām), par kuru ir nopietns iemesls uzskatīt, ka tā(-s) izdarīs vai ir izdarījusi(-ušas) teroristiskus nodarījumus vai citus smagus noziedzīgus nodarījumus vai ka tai(-ām) ir attiecīga saistība ar šādu(-ām) personu(-ām). Tādēļ izraudzītajām iestādēm un Eiropolam VIS dati būtu jāmeklē vienīgi tad, ja tiem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka šāds meklējums sniegs informāciju, kas būtiski palīdzēs novērst, atklāt vai izmeklēt smagus noziegumus.
Kad ierosinātais Pamatlēmums par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās (10), būs stājies spēkā, tas būtu jāpiemēro attiecībā uz personas datiem, kurus apstrādā saskaņā ar šo lēmumu. Tomēr līdz brīdim, kad varēs piemērot Pamatlēmuma noteikumus, un, lai tos papildinātu, ir jāparedz atbilstīgi noteikumi, lai nodrošinātu vajadzīgo datu aizsardzību. Visām dalībvalstīm savos tiesību aktos būtu jānodrošina tāda attiecīgu datu aizsardzības pakāpe, kas ir vismaz līdzvērtīga tai, kāda izriet no Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automatizētu apstrādi un no atbilstošās tiesu judikatūras saskaņā ar ECK 8. pantu, un – dalībvalstīm, kuras šo konvenciju ir ratificējušas, – no tās 2001. gada 8. novembra Papildprotokola; dalībvalstis ņem vērā arī Eiropas Padomes Ministru komitejas 1987. gada 17. septembra Ieteikumu Nr. R (87) 15 par personas datu izmantošanu policijas nozarē.
(8) Būtu regulāri jānovērtē šā lēmuma piemērošanas uzraudzības efektivitāte.
(9) Ņemot vērā to, ka veicamās rīcības mērķus – proti, pienākumu un nosacījumu izveidi attiecībā uz dalībvalstu izraudzīto iestāžu █un Eiropola piekļuvi VIS datiem konsultāciju nolūkos – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un to, ka minētās rīcības mēroga un iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Eiropas Savienības līmenī, Padome var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas minēts Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā un definēts Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 5. pantā. Saskaņā ar proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.
(10) Saskaņā ar 47. pantu Līgumā par Eiropas Savienību šis █lēmums neiespaido Eiropas Kopienas pilnvaras, īpaši tās, ko īsteno saskaņā ar VIS regulu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (11).
(11) Šis lēmums papildina tos Šengenas acquis noteikumus, kas nav saistoši Apvienotajai Karalistei █saskaņā ar █Padomes Lēmumu 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (12);tāpēc Apvienotā Karaliste nepiedalās tā pieņemšanā, tas nav tai saistošs un nav jāpiemēro.
(12) Šis lēmums papildina tos Šengenas acquis noteikumus, kas nav saistoši Īrijai saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (13);tāpēc Īrija nepiedalās tā pieņemšanā, tas nav tai saistošs un nav jāpiemēro.
(13) Tomēr, saskaņā ar Pamatlēmumu 2006/960/TI (14) to dalībvalstu kompetentās iestādes, kuru izraudzītajām iestādēm ir piekļuve VIS saskaņā ar šo lēmumu, var sniegt VIS iekļautu informāciju Apvienotajai Karalistei un Īrijai, un informāciju no valsts vīzu reģistriem Apvienotajā Karalistē un Īrijā var sniegt citu dalībvalstu kompetentajām tiesībaizsardzības iestādēm. Lai Apvienotās Karalistes un Īrijas centrālās iestādes jebkādā veidā varētu tieši piekļūt VIS, – ņemot vērā, cik lielā mērā šīs valstis šobrīd piedalās Šengenas acquis īstenošanā, – būtu vajadzīgs nolīgums starp Kopienu un šīm dalībvalstīm, kas, iespējams, būtu jāpapildina ar citiem noteikumiem, kuros precizēti šādas piekļuves nosacījumi un procedūras.
(14) Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju šis lēmums, izņemot 7. pantu, papildina Šengenas acquis noteikumus atbilstīgi Nolīgumam starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (15), kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta B punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu minēto nolīgumu (16)█.
(15) Attiecībā uz Šveici šis lēmums, izņemot 7. pantu, papildina Šengenas acquis noteikumus atbilstīgi Nolīgumam, ko parakstījusi Eiropas Savienība, Eiropas Kopiena un Šveices Konfederācija attiecībā uz Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis ieviešanā, piemērošanā un attīstībā, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta Bpunktā Lēmumā 1999/437/EK, to lasot saistībā ar 4. panta 1. punktu 2004. gada 25. oktobra Padomes Lēmumā 2004/849/EK par minētā nolīguma parakstīšanu Eiropas Savienības vārdā un par dažu tā noteikumu provizorisku piemērošanu (17).
Šis lēmums, izņemot 6. pantu, papildina Šengenas acquis vai kā citādi ir ar to saistīts 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punkta nozīmē un 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punkta nozīmē.
(16) Šajā lēmumā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atspoguļoti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Temats un darbības joma
Ar šo lēmumu paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem izraudzītās dalībvalstu iestādes █un Eiropas Policijas birojs (Eiropols) var iegūt piekļuvi Vīzu informācijas sistēmai (VIS) konsultāciju nolūkos, lai novērstu, atklātu un izmeklētu teroristu nodarījumus un citus smagus noziedzīgus nodarījumus.
2. pants
Definīcijas
1. Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:
(1)
"Vīzu informācijas sistēma (VIS)" ir Vīzu informācijas sistēma, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2004/512/EK;
(2) "Eiropols" ir Eiropas Policijas birojs, kas izveidots ar 1995. gada 26. jūlija Konvenciju par Eiropas Policijas biroja izveidi ("Eiropola Konvencija");
3)
"teroristu nodarījumi" ir valsts tiesību aktos minētie nodarījumi, kas atbilst vai ir līdzvērtīgi nodarījumiem, kuri minēti 1. līdz 4. pantā 2002. gada 13. jūnija Padomes Pamatlēmumā 2002/475/TI par terorisma apkarošanu (18);
4)
"smagi noziedzīgi nodarījumi" ir nodarījumi, kas atbilst vai ir līdzvērtīgi nodarījumiem, kuri minēti 2. panta 2. punktā Pamatlēmumā (2002. gada 13. jūnijs) par Eiropas apcietināšanas orderi;
5)
"izraudzītās iestādes" ir iestādes, █kas atbildīgas par teroristu nodarījumu un citu smagu noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu vai izmeklēšanu, un ko dalībvalstis izraudzījušas saskaņā ar šā lēmuma 3. pantu.
2. Piemēro arī VIS regulā noteiktās definīcijas.
3. pants
Izraudzītās iestādes un centrālie piekļuves punkti
1. Dalībvalstis izrauga 2. panta 1. punkta 5. apakšpunktā minētās iestādes, kam ir atļauts piekļūt VIS datiem █saskaņā ar šo lēmumu █.
1.a Katra dalībvalsts izveido izraudzīto iestāžu sarakstu. Trīs mēnešos pēc šā lēmuma stāšanās spēkā katra dalībvalsts Komisijai un Padomes Ģenerālsekretariātam ar deklarāciju dara zināmas savas izraudzītās iestādes, un dalībvalsts jebkurā laikā var deklarāciju grozīt vai aizstāt ar citu deklarāciju.
1.b Katra dalībvalsts izrauga centrālo(-s) piekļuves punktu(-s), ar kuru starpniecību veic piekļuvi. Dalībvalstis atbilstīgi to organizatoriskajai un administratīvajai struktūrai, pildot savas konstitucionālās vai juridiskās prasības, var izraudzīt vairākus centrālos piekļuves punktus. Trīs mēnešos pēc šā lēmuma stāšanās spēkā katra dalībvalsts Komisijai un Padomes Ģenerālsekretariātam ar deklarāciju dara zināmu(-s) savu(-s) centrālo(-s) piekļuves punktu(-s), un dalībvalsts jebkurā laikā var deklarāciju grozīt vai aizstāt ar citu deklarāciju.
2.Komisija 1.a un 1.b punktā minētās deklarācijas publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
3.Valsts līmenī katrai dalībvalstij ir saraksts ar izraudzīto iestāžu operatīvajām vienībām, kurām ir ļauts piekļūt VIS, izmantojot centrālo(-s) piekļuves punktu(-s).
4.Tikai pienācīgi pilnvarotam operatīvo vienību un centrālā(-o) piekļuves punkta(-u) personālam ļauj piekļūt VIS saskaņā ar 4.a punktu.
4.a pants
VIS piekļuves process
1.Ja ir izpildīti 5. pantā minētie nosacījumi, 3. panta 3. punktā minētās operatīvās vienības iesniedz 3. panta 1.b punktā minētajiem centrālajiem piekļuves punktiem pamatotu rakstisku vai elektronisku pieprasījumu piekļūt VIS. Pēc pieprasījuma saņemšanas par piekļuvi centrālajam(-iem) piekļuves punktam(-iem) tiek veikta pārbaude vai ir izpildīti visi 5. pantā minētie piekļuves nosacījumi. Ja visi piekļuves nosacījumi ir izpildīti, centrālā(-o) piekļuves punkta(-u) pienācīgi pilnvarots personāls apstrādā pieprasījumus. VIS datus, kuriem ir piekļūts, nosūta 3. panta 3. punktā minētajām operatīvajām vienībām tā, lai neapdraudētu datu drošību.
2.Ārkārtas izņēmuma gadījumā centrālais(-ie) piekļuves punkts(-i) var saņemt rakstiskus, elektroniskus vai mutiskus pieprasījumus. Šādā gadījumā centrālais(-ie) piekļuves punkts(-i) pieprasījumu apstrādā nekavējoties un tikai pēc tam ex-post pārbauda, vai ir izpildīti visi 5. panta nosacījumi, tostarp, vai tas tiešām ir bijis ārkārtas izņēmuma gadījums. Šo ex-post pārbaudi veic bez nepamatotas kavēšanās pēc pieprasījuma apstrādes.
5. pants
VIS datu pieejamības nosacījumi █dalībvalstu █izraudzītajām iestādēm
1. Izraudzīto iestāžu piekļuvi VIS datiem konsultāciju nolūkos īsteno, ievērojot šo iestāžu pilnvaras, un, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
█
a)
piekļuve konsultāciju nolūkos ir vajadzīga, lai novērstu, atklātu un izmeklētu teroristu nodarījumus un citus smagus noziedzīgus nodarījumus;
(
b) piekļuve konsultāciju nolūkos vajadzīga īpašā gadījumā█;
c)
ja ir pamatots iemesls uzskatīt █, ka piekļuve VIS datiem konsultāciju nolūkos būtiski palīdzēs novērst, atklāt vai izmeklēt jebkuru no attiecīgajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.
2. Piekļuve VIS datiem konsultāciju nolūkos notiek tikai █, veicot meklēšanu ar jebkuru no šādiem VIS datiem pieteikuma datnē:
a)
uzvārds, uzvārds dzimšanas brīdī (bijušais(-ie) uzvārds(-i));
b)
pieteikuma iesniedzēja pašreizējā valstspiederība; valstspiederība dzimšanas brīdī;
c)
ceļošanas dokumenta veids, numurs, izdevējiestāde, izdošanas datums un derīguma termiņš;
d)
galamērķis un plānotās uzturēšanās ilgums;
e)
ceļojuma mērķis;
f)
iebraukšanas un izbraukšanas datums;
g)
pirmās ieceļošanas robeža vai tranzīta maršruts;
h)
pastāvīgā dzīvesvieta;
i)
█
j)
pirkstu nospiedumi;
k)
vīzas tips un vīzas uzlīmes numurs;
l)
informācija par personu, kas izsniedz uzaicinājumu un/vai kam jāsedz uzturēšanās izdevumi
un, ja ir bijis trāpījums, ļauj piekļūt visiem iepriekš minētajiem datiem, kā arī
a)
jebkuriem citiem datiem no pieteikuma veidlapas;
b)
datiem, kas ievadīti saistībā ar izdotām, atteiktām, anulētām, atsauktām vai pagarinātām vīzām.
6. pants
VIS datu pieejamības nosacījumi izraudzītajām iestādēm █dalībvalstī, kurā VIS regula vēl nav piemērota
1. Izraudzītajām iestādēm █dalībvalstī, kurā VIS regula vēl nav piemērota, piekļuvi VIS konsultāciju nolūkos īsteno, ievērojot to pilnvaras, un
a)
ja ir izpildīti tie paši nosacījumi, kas minēti 5. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā;
b)
pēc pienācīgi pamatota rakstiska vai elektroniska pieprasījuma iesniegšanas tās dalībvalsts izraudzītajai iestādei, kurā piemēro VIS regulu; pēc tam šī iestāde pieprasa, lai valsts centrālais(ie) piekļuves punkts(i) piekļūst VIS datiem konsultāciju nolūkos.
2. Dalībvalsts, kurā VIS regulu vēl nepiemēro, dara savu vīzu informāciju pieejamu dalībvalstīm, kurā piemēro VIS regulu, pamatojoties uz pienācīgi pamatotu rakstisku vai elektronisku pieprasījumu un ievērojot 5. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.
2.a Attiecīgi piemēro šā lēmuma 8. panta 1., 2.a, 5., 6. un 7. punktu, 8.a panta 1. punktu, 8.b panta 1. un 3. punktu, 8.d pantu un 8.e panta 1. un 3. punktu.
7. pants
VIS datu pieejamības nosacījumi Eiropolam
1. Eiropolam piekļuvi VIS konsultāciju nolūkos piešķir saskaņā ar tā pilnvarām un
a)
ja tas vajadzīgs tā uzdevumu izpildei saskaņā ar Eiropola konvencijas 3. panta 1. punkta 2. apakšpunktu un konkrētas analīzes veikšanai, kā minēts Eiropola konvencijas 10. pantā vai
b)
ja tas vajadzīgs tā uzdevumu izpildei saskaņā ar Eiropola konvencijas 3. panta 1. punkta 2. apakšpunktu un vispārējas un stratēģiskas analīzes veikšanai, kā minēts Eiropola konvencijas 10. pantā, ar nosacījumu, ka Eiropols pirms šādas apstrādes VIS datus padara anonīmus un glabā tos tādā veidā, lai datu subjektu identifikācija vairs nebūtu iespējama.
2. Attiecīgi piemēro šā lēmuma 5. panta 2. punktu.
3. Eiropols šā lēmuma mērķu īstenošanai izraugās specializētu vienību ar Eiropola ierēdņiem, kas ir attiecīgi pilnvaroti veikt centrālā piekļuves punkta funkcijas, lai piekļūtu VIS konsultāciju nolūkos.
4. Lai apstrādātu informāciju, ko Eiropols iegūst, izmantojot piekļuvi VIS, ir vajadzīga tās dalībvalsts piekrišana, kas šos datus ievadījusi VIS. Šādu piekrišanu saņem ar minētās dalībvalsts Eiropola valsts nodaļas starpniecību.
8. pants
Personas datu aizsardzība
1. Uz to personas datu apstrādi, kam piekļūts konsultāciju nolūkos saskaņā ar šo lēmumu, attiecas šādi noteikumi un konsultējošās dalībvalsts tiesību akti. Sakarā ar to personas datu apstrādi, kuriem piekļūts konsultāciju nolūkos saskaņā ar šo lēmumu, katra dalībvalsts savos tiesību aktos nodrošina tādu attiecīgu datu aizsardzības pakāpi, kas ir vismaz līdzvērtīga tai, kāda izriet no Eiropas Padomes Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automatizētu apstrādi (1981. gada 28. janvāris) un – dalībvalstīm, kuras to ir ratificējušas, – tās Papildprotokola (2001. gada 8. novembris), un ņem vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikumu Nr. R (87) 15 (1987. gada 17. septembris) par personas datu izmantošanu policijas nozarē.
2. Personas datu apstrādi atbilstīgi šim lēmumam Eiropols veic saskaņā ar Eiropola konvenciju un noteikumiem, kas pieņemti to īstenošanai, un to uzrauga neatkarīga apvienotā uzraudzības iestāde, kura izveidota ar Eiropola konvencijas 24. pantu.
2.a Personas datus, ko iegūst saskaņā ar šo lēmumu no VIS, apstrādā vienīgi, lai novērstu, atklātu, izmeklētu un sodītu teroristu nodarījumus un citus smagus noziedzīgus nodarījumus.
3.
█
4.
█
5. Personas datus, ko iegūst saskaņā ar šo lēmumu no VIS, nenodod un nedara pieejamus trešai valstij vai starptautiskai organizācijai. Taču izņēmuma gadījumā tādus datus var nodot vai darīt pieejamus trešai valstij vai starptautiskai organizācijai vienīgi, lai novērstu un atklātu teroristu nodarījumus un citus smagus noziedzīgus nodarījumus un izpildītu šā lēmuma 5. panta 1. punktā izklāstītos mērķus, un, ievērojot minētajā punktā paredzētos nosacījumus un tās dalībvalsts tiesību aktus, kas datus nodod vai dara tos pieejamus, turklāt ir vajadzīga tās dalībvalsts piekrišana, kura šos datus ievadījusi VIS. Atbilstīgi valsts tiesību aktiem dalībvalstis nodrošina, ka tiek veikti ieraksti par šādu datu pārsūtīšanu un ierakstus pēc pieprasījuma dara pieejamus valsts datu aizsardzības iestādēm. Ja datus pārsūta tā dalībvalsts, kas šos datus ir ievadījusi VIS, saskaņā ar regulu uz šiem darbībām attiecas minētās dalībvalsts tiesību akti.
6. Kompetentā iestāde vai iestādes, kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem iestādes, kas izraudzītas atbilstīgi šim lēmumam, ir uzticējušas atbildību par personas datu apstrādes uzraudzību, uzrauga tās personas datu apstrādes likumību, ko veic saskaņā ar šo lēmumu. Dalībvalstis nodrošina minētajām iestādēm pietiekamus resursus, lai izpildītu ar šo lēmumu uzticētos uzdevumus.
6.aŠā panta 6. punktā minētās iestādes nodrošina, ka vismaz reizi četros gados notiek saskaņā ar šo lēmumu veiktās personas datu apstrādes revīzija, vajadzības gadījumā saskaņā ar starptautiskiem revīzijas standartiem.
7. Dalībvalstis █un Eiropols ļauj 2. un 6. punktā minētajai kompetentajai iestādei vai iestādēm iegūt informāciju, kas vajadzīga, lai tās varētu veikt savus uzdevumus saskaņā ar šo pantu.
8.To iestāžu darbiniekus, kurām ir tiesības piekļūt VIS, pirms tiem piešķir atļauju apstrādāt VIS uzglabātos datus, pienācīgi apmāca par datu drošības un datu aizsardzības noteikumiem, kā arī informē par visiem attiecīgiem noziedzīgiem nodarījumiem un sodiem.
8.a pants
Datu drošība
1.Atbildīgā dalībvalsts nodrošina datu drošību to pārraides laikā un tad, kad datus saņēmušas izraudzītās iestādes.
2.Katra dalībvalsts pieņem vajadzīgos drošības pasākumus, lai datus no VIS varētu iegūt saskaņā ar šo lēmumu un pēc tam uzglabāt un jo īpaši lai:
novērstu to, ka valsts datorsistēmām, kur dalībvalsts glabā datus, piekļūst personas bez attiecīgām pilnvarām (kontrole pie ieejas telpās);
c)
novērstu nesankcionētu datu nolasīšanu, kopēšanu, grozīšanu vai izņemšanu no datu nesējiem (datu nesēju kontrole);
d)
novērstu ievadīto personas datu neatļautu lasīšanu, grozīšanu vai dzēšanu (glabāšanas kontrole);
e)
novērstu neatļautu VIS datu apstrādi (apstrādes kontrole);
f)
nodrošinātu to, ka personām, kas ir pilnvarotas piekļūt VIS, ir pieejami tikai tie dati, kuriem tām atļauts piekļūt, izmantojot tikai individuālu lietotāja identitāti un konfidenciālā piekļuves veidā (datu pieejamības kontrole);
g)
nodrošinātu to, ka iestādes, kurām ir tiesības piekļūt VIS, izstrādā profilus, kuros aprakstītas to personu funkcijas un pienākumi, kas ir pilnvarotas piekļūt datiem un meklēt, un nekavējoties pēc 8. panta 6. punktā minēto valsts uzraudzības iestāžu lūguma šos profilus dara tām pieejamus (personālie profili);
h)
nodrošinātu to, ka var pārbaudīt un noteikt, kurām iestādēm personas datus var pārraidīt, izmantojot datu pārraides ierīces (datu pārraides kontrole);
i)
nodrošinātu iespēju pārbaudīt un noteikt, kādi dati ir iegūti no VIS, kad, kas un kādam mērķim tos ir darījis (datu apstrādes darbību kontrole);
j)
nodrošinātu to, ka personas datu pārsūtīšanas laikā nav iespējama personas datu neatļauta lasīšana un kopēšana, jo īpaši ar attiecīgiem kodēšanas paņēmieniem (pārsūtīšanas kontrole);
k)
pārraudzītu šajā punktā minētos drošības pasākumus un veiktu vajadzīgos organizatoriskos pasākumus saistībā ar iekšējo pārraudzību, lai nodrošinātu atbilstību šim lēmumam (paškontrole).
8.b pants
Atbildība
1.Jebkurai personai vai dalībvalstij, kam nodarīts kaitējums sakarā ar nelikumīgu datu apstrādi vai citas ar šī lēmuma nosacījumiem nesavienojamas rīcības rezultātā, ir tiesības saņemt kompensāciju par šo kaitējumu no tās dalībvalsts, kura ir atbildīga par kaitējuma nodarīšanu. Attiecīgo valsti pilnībā vai daļēji atbrīvo no atbildības, ja tā pierāda, ka nav atbildīga par notikumu, kas izraisījis šo kaitējumu.
2.Ja kāda dalībvalsts neizpilda šajā lēmumā paredzētos pienākumus, un tā rezultātā VIS tiek nodarīts kaitējums, šo dalībvalsti sauc pie atbildības, izņemot, ja – un ciktāl – cita dalībvalsts, kas piedalās VIS, nav veikusi piemērotus pasākumus, lai kaitējumu novērstu vai mazinātu tā sekas.
3.Pret dalībvalsti vērstas prasības par kompensāciju par kaitējumu, kā minēts 1. un 2. punktā, reglamentē atbildētājas dalībvalsts tiesību aktu noteikumi.
8.c pants
Pašuzraudzība
Dalībvalstis nodrošina, ka katra iestāde, kurai ir tiesības piekļūt VIS datiem, veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šim lēmumam, un vajadzības gadījumā sadarbojas ar valsts iestādi vai iestādēm, kas minētas 8. panta 6. punktā.
8.d pants
Sankcijas
Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jebkurai VIS ievadīto datu izmantošanai, kas neatbilst šā lēmuma noteikumiem, piemēro efektīvus, proporcionālus un atturošus sodus, tostarp administratīvus sodus un/vai kriminālsodus.
8.e pants
VIS datu glabāšana valstu datnēs
1.No VIS iegūtus datus valsts datnēs vajadzības gadījumā var glabāt tikai saistībā ar konkrētu lietu saskaņā ar šajā lēmumā izklāstīto mērķi un atbilstīgi attiecīgiem juridiskiem noteikumiem, tostarp noteikumiem par datu aizsardzību, un ne ilgāk, kā vajadzīgs saistībā ar konkrētu lietu.
2.Šā panta 1. punkts neskar dalībvalstu tiesību aktu noteikumus saistībā ar tās izraudzīto iestāžu tiesībām valsts datnēs ievadīt datus, ko šī dalībvalsts ir ievadījusi VIS saskaņā ar regulu.
3.Datu izmantošanu, kas neatbilst 1. un 2. punktam, uzskata par nelikumīgu izmantošanu atbilstīgi katras dalībvalsts tiesību aktiem.
8.f pants
Piekļuves, labošanas un dzēšanas tiesības
1.To personu tiesības piekļūt datiem, kas attiecas uz viņām un kas ir iegūtas no VIS saskaņā ar šo lēmumu, īsteno saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā viņas atsaucas uz minētajām tiesībām.
2.Ja attiecīgas valsts tiesību akti to paredz, valsts pārraudzības iestāde pieņem lēmumu par to, vai informācija ir jādara zināma, un ar kādām procedūrām to dara.
3.Saskaņā ar regulu dalībvalsts, kas nav ievadījusi datus VIS, informāciju par tādiem datiem var darīt zināmu tikai tad, ja tā iepriekš ir devusi iespēju valstij, kas ievadījusi datus, darīt zināmu tās nostāju.
4.Datu subjektam nedara zināmu informāciju, ja atteikums darīt zināmu informāciju ir obligāti vajadzīgs, pildot likumisko pienākumu saistībā ar datiem vai sargājot trešo pušu tiesības un brīvības.
5.Ikvienai personai, kas konstatē, ka datos par viņu ir faktu kļūda vai dati nav glabāti likumīgi, ir tiesības uz datu attiecīgu labojumu vai dzēšanu. Ja izraudzītās iestādes saņem šādu pieprasījumu vai ja viņiem ir kādi citi pierādījumi, kas liecina par to, ka VIS apstrādātie dati ir nepareizi, tām nekavējoties jāinformē tās dalībvalsts vīzu iestāde, kas ievadījusi šos datus VIS, un tā pārbauda attiecīgos datus un vajadzības gadījumā to nekavējoties izlabo vai dzēš atbilstīgi VIS regulas 21. pantam.
6.Attiecīgo personu informē, tiklīdz iespējams un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 60 dienas pēc datuma, kad šī persona iesniedz piekļuves pieteikumu, vai agrāk, ja to paredz valsts tiesību akti.
7.Personu informē par papildpasākumiem, kas veikti, īstenojot viņa tiesības uz labojumiem un dzēšanu, tiklīdz iespējams un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc datuma, kad šī persona iesniedz labojuma vai dzēšanas pieteikumu, vai agrāk, ja to paredz valsts tiesību akti.
8.Visās dalībvalstīs jebkurai personai ir tiesības ierosināt lietu vai iesniegt sūdzību tās dalībvalsts kompetentajās iestādēs vai tiesu iestādēs, kurā attiecīgā persona saņem atteikumu saistībā ar tiesībām piekļūt datiem vai saistībā ar to datu labošanu vai dzēšanu, kas uz viņu attiecas, kā paredzēts šajā pantā.
9. pants
Izmaksas
Katra dalībvalsts un Eiropols par saviem līdzekļiem izveido un uztur tehnisko infrastruktūru, kas vajadzīga, lai īstenotu šo lēmumu, un ir atbildīgi par izmaksām, kas saistītas ar piekļuvi VIS, lai īstenotu šā lēmuma mērķus.
10. pants
Ierakstu glabāšana
1. Katra dalībvalsts un Eiropols █nodrošina, ka tiek veikti ierakstipar visām datu apstrādes darbībām, kas izriet no piekļuves VIS konsultāciju nolūkos atbilstīgi šim lēmumam, lai pārbaudītu, vai meklēšana ir vai nav pieļaujama, ar mērķi uzraudzīt datu apstrādes likumību pašuzraudzības nolūkā, nodrošinot pareizu darbību, datu integritāti un drošību.
Ierakstos norāda █:
a)
5. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās piekļuves, kas veikta konsultāciju nolūkos, precīzo mērki, tostarp attiecīgo noziedzīgā nodarījuma veidu, kā tas definēts 2. panta 1. punkta 3. un 4. apakšpunktā, un Eiropolam jānorāda piekļuves, kas veikta konsultāciju nolūkos, precīzo nolūku, kas minēts 7. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā;
b)
atsauci uz attiecīgo valsts datni;
c)
piekļuves datumu un precīzu laiku;
d)
attiecīgā gadījumā izmantoto 4.a panta 2. punktā minēto procedūru;
e)
datus, kas apskatīti konsultāciju nolūkā;
f)
to datu veidu, kam piekļūts konsultāciju nolūkā;
g)
atbilstīgi valsts noteikumiem vai Eiropola konvencijai tās amatpersonas identifikācijas zīmi, kura veica meklēšanu, un tās amatpersonas identifikācijas zīmi, kas lika datus meklēt vai iesniegt.
2. Šādus ierakstus ar personas datiem izmanto tikai datu apstrādes likumības uzraudzībai saistībā ar datu aizsardzību, kā arī lai garantētu datu drošību. Šā lēmuma 12. pantā paredzētajai pārraudzībai un novērtēšanai var izmantot tikai ierakstus, kurās nav dati, kas tieši saistīti ar personām.
3. Ierakstus sargā ar atbilstīgiem pasākumiem, lai tiem nepiekļūtu nepilnvarotas personas un lai tos neizmanto ļaunprātīgi, un ierakstus izdzēš vienu gadu pēc tam, kad beidzies VIS regulas 20. panta 1. punktā minētais piecu gadu glabāšanas termiņš, ja vien tie nav vajadzīgi jau iesāktās šā panta 2. punktā minētās uzraudzības procedūrās.
11. pants
█
12. pants
Uzraudzība un novērtēšana
1. VIS regulā minētā vadības iestāde nodrošina sistēmu, ar kuru palīdzību saskaņā ar šo lēmumu uzrauga VIS darbības, atbilstību mērķiem saistībā ar darbības efektivitāti, izmaksu lietderīgumu, drošību un pakalpojumu kvalitāti.
1.a Tehniskās apkopes nolūkos vadības iestādei ir piekļuve vajadzīgajai informācijai, kas attiecas uz apstrādes darbībām, kas veiktas VIS.
2. Divus gadus pēc VIS darbības sākuma un pēc tam reizi divos gados vadības iestāde iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ziņojumu par VIS tehnisko darbību atbilstīgi šim lēmumam. Ziņojumā iekļauj informāciju par VIS darbību salīdzinājumā ar Komisijas noteiktiem kvantitatīviem parametriem un jo īpaši informāciju par vajadzību pēc 4.a panta 2. punkta un par tā piemērojumu.
3. Trīs gadus pēc VIS darbības sākuma un turpmāk ik pēc četriem gadiem Komisija sagatavo VIS vispārēju novērtējumu saskaņā ar šo lēmumu. Novērtējumā iekļauj sasniegto rezultātu analīzi salīdzinājumā ar mērķiem, kā arī novērtējumu attiecībā uz šā lēmuma loģiskā pamatojuma nepārtrauktību, uz šā lēmuma piemērošanu saistībā ar VIS, ar VIS drošību un ietekmi uz turpmāko darbu. Komisija novērtējuma ziņojumus nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.
4. Dalībvalstis un Eiropols vadības iestādei un Komisijai sniedz informāciju, kas vajadzīga, lai izstrādātu 2. un 3. punktā minētos ziņojumus. Informācija nekad nedrīkst apdraudēt darba metodes un tajā nedrīkst ietvert informāciju, kas atklāj izraudzīto iestāžu avotus, darbiniekus vai informāciju par veiktajām izmeklēšanām.
4.a Vadības iestāde sniedz Komisijai informāciju, kas vajadzīga, lai izstrādātu 3. punktā minētos vispārējos novērtējumus.
4.b Pārejas posmā, pirms vadības iestāde sāk pildīt savus pienākumus, Komisija ir atbildīga par 2. punktā minēto ziņojumu izstrādi un iesniegšanu.
13. pants
Stāšanās spēkā un piemērošanas diena
1. Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
2. Šo lēmumu piemēro no dienas, ko nosaka Padome, kad Komisija ir paziņojusi Padomei, ka VIS regula ir stājusies spēkā un ir piemērojama █.
Padomes Ģenerālsekretariātspublicē šo datumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē,
Padomes vārdā -
priekšsēdētājs
PIELIKUMS
Padomes deklarācija attiecībā uz Padomes Pamatlēmumu par personas datu, ko apstrādā, sadarbojoties policijas un tiesu iestādēm krimināllietās, aizsardzību
Padome atzīst, cik svarīgi ir tas, ka Eiropas Savienības mērogā pastāv vispārēji un saskaņoti noteikumi attiecībā uz to personas datu augsta līmeņa aizsardzību, kurus apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās, šie noteikumi ir daļa no Eiropas Savienības pieaugošā reglamentējošo instrumentu klāsta šādai sadarbībai. Šie noteikumi būs būtisks sasniegums saistībā ar obligātajiem datu aizsardzības principiem, kas noteikti 1981. gada 28. janvāra Konvencijā par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi un Ieteikumā (87)15, ar ko reglamentē personas datu izmantošanu policijas nozarē, kuri abi ir pieņemti Eiropas Padomē.
Tādēļ Padome joprojām uzskata par prioritāti izskatīt priekšlikumu Padomes Pamatlēmumam par to personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās, un plāno panākt politisku vienošanos par šo priekšlikumu cik vien drīz iespējams un vēlākais līdz 2007. gada beigām.
Padomes deklarācija par Apvienotās Karalistes un Īrijas tiesībām piekļūt VIS Padomes Lēmumā
Padome atzīst, ka dalībvalstu kopējo drošību stiprinās savstarpēja Apvienotās Karalistes un Īrijas piekļuve Vīzu informācijas sistēmai, un uzsver, cik būtiska ir Apvienotā Karalistes un Īrijas piekļuve Vīzu informācijas sistēmai tiesībaizsardzības nolūkos. Tādēļ Padome izskatīs Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, tostarp saistībā ar attiecīgo judikatūru, un, ņemot vērā Tiesas lēmumus, pieņems tādus noteikums, kas varētu būt vajadzīgi vai piemēroti, lai ļautu Apvienotajai Karalistei un Īrijai piekļūt Vīzu informācijas sistēmai uz tādiem pašiem noteikumiem kā pārējām dalībvalstīm.
OV C 316, 27.11.1995., 2. lpp., jaunākie grozījumi izdarīti ar Protokolu, kas sastādīts, pamatojoties uz 43. panta 1. punktu Konvencijā par Eiropas Policijas biroja (Eiropola) izveidi, ar kuru groza minēto konvenciju (OV C 2, 6.1.2004., 3. lpp.).
Eiropas Parlamenta 2007. gada 7. jūnija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes Pamatlēmumam par tādu personas datu aizsardzību, kurus apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās (atkārtota konsultācija) (7315/2007 – C6-0115/2007 – 2005/0202(CNS))
3. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā paredz nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;
4. prasa Padomei vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt tās priekšlikumu;
5. pauž nožēlu par vienprātības trūkumu Padomē par pamatlēmuma paplašināto darbības jomu un aicina Komisiju un Padomi pēc pamatlēmuma novērtēšanas un pārskatīšanas un vēlākais trīs gadus pēc tā stāšanās spēkā ieteikt paplašināt tā darbības jomu, iekļaujot datus, kuri tiek apstrādāti dalībvalstu līmenī, lai tādējādi nodrošinātu noteikumu par datu aizsardzību saskaņotību Eiropas Savienībā;
6. aicina Padomi un Komisiju oficiāli apstiprināt piecpadsmit principus saistībā ar tādu personas datu aizsardzību, kurus apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās
7. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
Padomes ierosinātais teksts
Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 7.a apsvērums (jauns)
(7.a)Šis pamatlēmums nav jāinterpretē kā pasākums, kas paredz dalībvalstīm pazemināt aizsardzības līmeni, kurš izriet no valstu noteikumiem, kuri paredz Direktīvas 95/46/EK principus attiecināt arī uz tiesu iestāžu un policijas sadarbības jomu.
Grozījums Nr. 2 10.a apsvērums (jauns)
(10.a)Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Direktīvu 2006/24/EK par tādu datu saglabāšanu, kurus iegūst vai apstrādā saistībā ar publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanu vai publiski pieejamu komunikāciju tīklu nodrošināšanu, kas paredz padarīt pieejamus privātpersonu uzglabātus datus smagu nodarījumu izmeklēšanas, atklāšanas un kriminālvajāšanas nolūkā, ir jāparedz atsevišķu privātpersonu pienākumu saskaņošana, ja šīs personas apstrādā datus, veicot sabiedrisko pakalpojumu misiju; ir jāsaskaņo arī noteikumi, kas reglamentē dalībvalstu kompetento iestāžu piekļuvi šiem datiem ____________ 1 OV L 105, 13.4.2006., 54. lpp.
Grozījums Nr. 3 12. apsvērums
(12) Ja personas datus nosūta no Eiropas Savienības dalībvalsts uz trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, datiem būtu principiāli jānodrošina pienācīga līmeņa aizsardzība.
(12) Ja personas datus pārsūta no Eiropas Savienības dalībvalsts uz trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, datiem ir jānodrošina pienācīga līmeņa aizsardzība.
Grozījums Nr. 4 13. apsvērums
(13) Tā kā datu subjektuvar informēt par tā datu apstrādi, lai tam garantētu efektīvas tiesiskās aizsardzības iespējas, jo īpaši tad, kad tā tiesības ir būtiski aizskartas, veicot datu slepenu ieguvi.
(13) Tā kā datu subjektsbūtu obligātijāinformē par tā datu apstrādi, lai tam garantētu efektīvas tiesiskās aizsardzības iespējas, jo īpaši tad, kad tā tiesības ir būtiski aizskartas, veicot datu slepenu ieguvi.
Grozījums Nr. 5 14. apsvērums
(14) Lai nodrošinātu personas datu aizsardzību, nekaitējot kriminālizmeklēšanas mērķiem, ir nepieciešams noteikt datu subjekta tiesības.
(14) Nepieciešams noteikt datu subjekta tiesības, lai nodrošinātu personas datu aizsardzību, nekaitējot kriminālizmeklēšanas mērķiem.
Grozījums Nr. 6 15. apsvērums
(15) Ir lietderīgi izveidot kopējus noteikumus attiecībā uz datu apstrādes konfidencialitāti un drošību, kompetento iestāžu atbildību un tām piemērojamām sankcijām par datu nelikumīgu izmantošanu, kā arī attiecībā uz tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas ir pieejami datu subjektam. Turklāt ir nepieciešams, lai dalībvalstis paredz kriminālsankcijas par īpaši nopietniem un starptautiska mēroga datu aizsardzības nosacījumu pārkāpumiem.
(15) Ir lietderīgi izveidot kopējus noteikumus attiecībā uz datu apstrādes konfidencialitāti un drošību, kompetento iestāžu atbildību un tām piemērojamām sankcijām par datu nelikumīgu izmantošanu, kā arī attiecībā uz tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas ir pieejami datu subjektam. Turklāt ir nepieciešams, lai dalībvalstis paredz kriminālsankcijas, tostarp kriminālsodus, par īpaši nopietniem un starptautiska mēroga datu aizsardzības nosacījumu pārkāpumiem.
Grozījums Nr. 7 16. apsvērums
(16) Tādu uzraudzības iestāžu izveide dalībvalstīs, kuras pilda funkcijas pilnīgi neatkarīgi, ir būtiska aizsardzības sastāvdaļa attiecībā uz personas datiem, ko apstrādā, sadarbojoties dalībvalstu policijas un tiesu iestādēm.
(16) Tādu valsts uzraudzības iestāžu norīkošana dalībvalstīs, kuras pilda funkcijas pilnīgi neatkarīgi, ir būtiska aizsardzības sastāvdaļa attiecībā uz personas datiem, ko apstrādā, sadarbojoties dalībvalstu policijas un tiesu iestādēm. Valsts uzraudzības iestāžu funkcijas būtu jāpiešķir valstu datu aizsardzības iestādēm atbilstīgi Direktīvas 95/46/EK 28. pantam.
Grozījums Nr. 8 17. apsvērums
(17) Minēto iestāžu rīcībā jābūt nepieciešamajiem līdzekļiem to pienākumu veikšanai, tostarp pilnvarām veikt izmeklēšanu un iejaukties, jo īpaši personu sūdzību gadījumos, un pilnvarām iesaistīties tiesvedībā. Šīm pilnvarām jāpalīdz nodrošināt datu apstrādes caurskatāmību dalībvalstīs, kuru jurisdikcijā ir šīs iestādes. Tomēr to pilnvaras nedrīkst būt pretrunā ar īpašajiem noteikumiem, kas paredzēti kriminālprocesā, vai ietekmēt tiesu varas neatkarību.
(17) Minēto iestāžu rīcībā jābūt nepieciešamajiem līdzekļiem to pienākumu veikšanai, tostarp pilnvarām veikt izmeklēšanu un iejaukties, jo īpaši personu sūdzību gadījumos, un pilnvarām ierosināt tiesvedību un citādi iesaistīties tajā. Šīm pilnvarām jāpalīdz nodrošināt datu apstrādes caurskatāmību dalībvalstīs, kuru jurisdikcijā ir šīs iestādes. Tomēr to pilnvaras nedrīkst būt pretrunā ar īpašajiem noteikumiem, kas paredzēti kriminālprocesā, vai ietekmēt tiesu varas neatkarību.
Grozījums Nr. 9 18. apsvērums
(18) Ar šo pamatlēmumu tiecas arī apvienot vienā datu aizsardzības uzraudzības iestādē pašreizējās datu aizsardzības uzraudzības iestādes, kas ir atsevišķi izveidotas attiecīgi Šengenas Informācijas sistēmai, Eiropolam, Eurojust un 3. pīlāra muitas informācijas sistēmai. Būtu jāizveido vienota uzraudzības iestāde, kasattiecīgā gadījumā varētu pildīt arī padomdevējas funkcijas. Vienota uzraudzības iestāde var būtiski uzlabot datu aizsardzību 3. pīlārā.
(18) Ar šo pamatlēmumu tiecas arī apvienot vienā datu aizsardzības uzraudzības iestādē Eiropas līmenī pastāvošās datu aizsardzības uzraudzības iestādes, kas ir atsevišķi izveidotas attiecīgi Šengenas Informācijas sistēmai, Eiropolam, Eurojust un 3. pīlāra muitas informācijas sistēmai. Būtu jāizveido vienota uzraudzības iestāde, kuraivajadzētu pildīt arī padomdevējas funkcijas. Vienota uzraudzības iestāde var būtiski uzlabot datu aizsardzību 3. pīlārā.
Grozījums Nr. 10 18.a apsvērums (jauns)
(18.a)Kopējai kontroles iestādei vajadzētu apvienot valstu kontroles iestādes un Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju.
Grozījums Nr. 11 22. apsvērums
(22) Šis pamatlēmums būtu jāpiemēro arī personas datiem, ko apstrādā otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmā, un ar to saistītai papildu informācijas apmaiņai atbilstīgi Lēmumam TI/2006/ … par otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmas izveidošanu, darbību un izmantošanu.
(22) Šis pamatlēmums būtu jāpiemēro arī personas datiem, ko apstrādā otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmas ietvaros, un ar to saistītai papildu informācijas apmaiņai atbilstīgi Padomes ... Lēmumam 2007/…/TI par otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmas (SIS II) izveidošanu, darbību un izmantošanu, kā arī vīzu informācijas sistēmā atbilstīgi Padomes ... Lēmumam 2007/…/TI par dalībvalstu kompetento iestāžu, kas atbildīgas par iekšējo drošību, un Eiropola piekļuvi Vīzu informācijas sistēmai teroristisku nodarījumu un citu smagu noziedzīgu nodarījumu novēršanai, izmeklēšanai un atklāšanai.
Grozījums Nr. 12 25.a apsvērums (jauns)
(25.a)Lai nodrošinātu, ka dalībvalstis ievēro starptautiskās saistības, šo pamatlēmumu nevar interpretēt kā tādu, kurš garantē zemāku aizsardzības līmeni par to, kas izriet no Eiropas Padomes 108. konvencijas un tās papildu protokola, un no Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. panta vai saistītās tiesu prakses. Līdzīgi, lai ievērotu Līguma par Eiropas Savienību 6. panta 2. punktu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un īpaši tās 1., 7., 8. un 47. pantu, interpretācijai par aizsardzības līmeni, kas noteikta ar šo pamatlēmumu, jāatbilst interpretācijai, kas noteikta ar šīm divām konvencijām.
Grozījums Nr. 13 26.a apsvērums (jauns)
(26.a)Šis pamatlēmums ir tikai pirmais posms ceļā uz pilnīgāku un visaptverošāku drošības nolūkā izmantoto personas datu aizsardzības sistēmu. Šādai sistēmai par pamatu var ņemt principus, kas pievienoti pašreizējam.
Grozījums Nr. 14 32. apsvērums
(32) Šajā pamatlēmumā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Šā pamatlēmuma mērķis ir nodrošināt to, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantu pilnībā ievēro tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību,
(32) Šajā pamatlēmumā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Šā pamatlēmuma mērķis ir nodrošināt to, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantu pilnībā ievēro tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību, kas ir noteiktas izpausmes tiesībām uz cilvēka cieņu, kuras ietvertas minētās hartas 1. pantā, turklāt šīs hartas 47. pants garantē pārsūdzības tiesības un objektīvas tiesas pieejamību;
Grozījums Nr. 15 1. panta 1. punkts
1. Šī pamatlēmuma mērķis ir nodrošināt personu pamattiesību, pamatbrīvību un it sevišķi privātuma aizsardzības augstu līmeni attiecībā uz personas datu apstrādi, kura tiek veikta, sadarbojoties policijas un tiesu iestādēm krimināllietās, kā paredzēts VI sadaļā Līgumā par Eiropas Savienību, vienlaikus garantējot augstu sabiedrības drošības līmeni.
1. Šī pamatlēmuma mērķis ir nodrošināt personu pamattiesību, pamatbrīvību un it sevišķi privātuma aizsardzības augstu līmeni attiecībā uz personas datu apstrādi, kura tiek veikta, sadarbojoties policijas un tiesu iestādēm krimināllietās, kā paredzēts VI sadaļā Līgumā par Eiropas Savienību.
Grozījums Nr. 17 1. panta 2. punkts
2. Dalībvalstis un iestādes un struktūras, kas izveidotas uz Padomes aktu pamata saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļu, ievērojot šo pamatlēmumu, garantē, ka datu subjektu pamattiesības, pamatbrīvības un it sevišķi privātums tiek pilnīgi aizsargāts, kad personas dati tiek nosūtīti starp dalībvalstīm vai iestādēm un struktūrām, kas izveidotas uz Padomes aktu pamata saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļu, noziedzīgu nodarījumu novēršanas, izmeklēšanas, atklāšanas un kriminālvajāšanas vai kriminālsankciju izpildes mērķiem, vai saņēmējas dalībvalstis vai iestādes un struktūras, kas izveidotas uz Padomes aktu pamata saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļu, šādiem mērķiem tos tālāk apstrādā.
2. Dalībvalstis un iestādes un struktūras, kas izveidotas uz Padomes aktu pamata saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļu, ievērojot šo pamatlēmumu, garantē, ka datu subjektu pamattiesības, pamatbrīvības un it sevišķi privātums tiek pilnīgi aizsargāts, kad personas dati tiek nosūtīti starp dalībvalstīm vai iestādēm un struktūrām, kas izveidotas uz Padomes aktu pamata saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļu, noziedzīgu nodarījumu novēršanas, izmeklēšanas, atklāšanas un kriminālvajāšanas vai kriminālsankciju izpildes mērķiem, vai saņēmējas dalībvalstis vai iestādes un struktūras, kas izveidotas uz Padomes aktu pamata saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļu, šādiem mērķiem tos tālāk apstrādā.
Grozījums Nr. 16 1. panta 4. punkts
4.Iestādes vai citas struktūras, kuru īpašajā kompetencē ir valsts drošības jautājumi, nav šā pamatlēmuma piemērošanas jomā.
svītrots
Grozījums Nr. 18 1. panta 5.a punkts (jauns)
5.a Ne vēlāk kā trīs gadus pēc pašreizējā pamatlēmuma stāšanās spēkā Komisija var iesniegt priekšlikumus, lai paplašinātu tā piemērošanas jomu, ietverot personas datu apstrādi saistībā ar policijas un tiesu iestāžu sadarbību valsts līmenī.
Grozījums Nr. 19 2. panta g) punkts
g) "datu subjekta piekrišana" ir jebkura labprātīga šīs personas vēlmju konkrēta un apzināta norāde, ar ko datu subjekts apliecina piekrišanu uz viņu attiecināmu personas datu apstrādei;
svītrots
Grozījums Nr. 20 2. panta k) punkts
k) "padarīt anonīmu" ir pārveidot personas datus tādā veidā, ka datus par personīgiem vai materiāliem apstākļiem vairs nevar vai var tikai tad, ja iegulda nesamērīgi daudz laika, izmaksu un darba, attiecināt uz identificētu vai identificējamu personu.
k) "padarīt anonīmu" ir pārveidot personas datus tādā veidā, ka datus par personīgiem vai materiāliem apstākļiem vairs nevar attiecināt uz identificētu vai identificējamu personu.
Grozījums Nr. 21 3. panta 1. punkts
1. Kompetentās iestādes var iegūt personas datus tikai noteiktiem, nepārprotamiem un likumīgiem mērķiem atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļai, kā arī apstrādāt šos datus tikai tiem mērķiem, kādiem tie ir iegūti. Datu apstrādei ir jābūt būtiskai un piemērotai šo mērķu sasniegšanai, un nedrīkst pārsniegt to, kas ir vajadzīgs.
1. Kompetentās iestādes var iegūt personas datus tikai noteiktiem, nepārprotamiem un likumīgiem mērķiem atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļai, kā arī apstrādāt šos datus godīgā un likumīgā veidā tikai tiem mērķiem, kādiem tie ir iegūti. Datu apstrādei ir jābūt nepieciešamai, piemērotai un samērīgai ar šo mērķi.
Grozījums Nr. 22 3. panta 1.a punkts (jauns)
1.a Personas datus izvērtē, ņemot vērā to precizitātes vai uzticamības pakāpi, datu subjektu kategorijas, datu apstrādes mērķus un fāzi, kurā tos izmanto. Neprecīzus vai nepilnīgus datus dzēš vai koriģē.
Grozījums Nr. 23 3. panta 1.b punkts (jauns)
1.b Datu izpēti un jebkura veida liela apjoma personas datu plašu apstrādi, it īpaši saistībā ar aizdomās neturētām personām, tostarp šādu datu nosūtīšanu citai par apstrādi atbildīgai iestādei, var atļaut vienīgi saskaņā ar tādas pārbaudes rezultātiem, kuru veikusi uzraudzības iestāde pirms šādas datu apstrādes vai tiesību akta sagatavošanas kontekstā.
Grozījums Nr. 24 3. panta 1.c punkts (jauns)
1.c Personas datus apstrādā, nošķirot faktus un objektīvus novērtējumus no personīgiem viedokļiem, kā arī nošķirot ar noziegumu novēršanu un kriminālvajāšanu saistītus datus no likumīgi iegūtiem datiem administratīviem mērķiem.
Grozījums Nr. 25 3. panta 2. punkta c) apakšpunkts
c) apstrāde ir būtiska un piemērota šo mērķu sasniegšanai.
c) apstrāde ir nepieciešama, piemērota un samērīga ar šo mērķi.
Grozījums Nr. 26 4. panta 1.a punkts (jauns)
1.a Dalībvalstis nodrošina, ka personas dati, kas tiek nodoti citu valstu kompetentajām iestādēm, tiek pastāvīgi pārbaudīti ar mērķi garantēt, ka saņemtie dati ir precīzi un atjaunināti. Dalībvalstis nodrošina, ka neprecīzi personas dati netiek ne nosūtīti, ne padarīti pieejami.
Grozījums Nr. 27 7. pants
Tādu personas datu apstrāde, kuri atklāj rasi vai etnisko izcelsmi, politiskos uzskatus, reliģisku vai filozofisku pārliecību, dalību arodbiedrībās, kā arī uz veselību vai seksuālo dzīvi attiecināmu datu apstrāde ir pieļaujama tikai tad, ja tas ir absolūti vajadzīgs un ja ir paredzētas piemērotas papildu garantijas.
Personas datu apstrāde, pamatojoties uz to, ka tie atklāj rasi vai etnisko izcelsmi, politiskos uzskatus, reliģisku vai filozofisku pārliecību, dalību arodbiedrībās, kā arī uz veselību vai seksuālo dzīvi attiecināmu datu apstrāde ir aizliegta.
Izņēmuma kārtā šādus datus var apstrādāt:
– ja apstrāde ir noteikta ar likumu, turklāt iepriekš ir saņemta atļauja no kompetentas tiesu iestādes un katrs gadījums tiek izskatīts atsevišķi, un ja tā ir absolūti nepieciešama teroristisku nodarījumu un citu smagu noziedzīgu nodarījumu novēršanai, izmeklēšanai, atklāšanai un kriminālvajāšanai;
– ja dalībvalstis garantē atbilstošus un īpašus aizsardzības pasākumus, piemēram, piekļuvi attiecīgajiem datiem sniedzot tikai tiem darbiniekiem, kuri ir atbildīgi par likumīga uzdevuma izpildi, kas attaisno datu apstrādi.
Šīs īpašās datu kategorijas nevar apstrādāt automātiski, ja vien valsts tiesību akti neparedz atbilstošus aizsardzības pasākumus. Šis noteikums attiecas arī uz personas datiem saistībā ar notiesājošiem spriedumiem krimināllietās.
Grozījums Nr. 28 7. panta 1.a punkts (jauns)
1.a Ir jānodrošina atbilstoši aizsardzības pasākumi ar īpašiem noteikumiem vai arī, pamatojoties uz tādu iepriekšēju apstrādes operāciju pārbaudi, kuras varētu īpaši apdraudēt datu subjektu tiesības un brīvības, it īpaši attiecībā uz DNA profilu apstrādi, biometrijas datiem, aizdomās neturētu personu datiem un īpašas novērošanas metodēm vai jaunām tehnoloģijām.
Grozījums Nr. 29 10. panta 1. punkts
1. Pārsūtošā struktūra, datus pārsūtot, norāda termiņu datu saglabāšanai, kas noteikti attiecīgās valsts tiesību aktos, pēc kura izbeigšanās saņēmējam dati jādzēš vai jāpārskata, vai tie ir vēl vajadzīgi vai nav. Neatkarīgi no šiem termiņiem, pārsūtītie dati jādzēš, ja tie vairs nav vajadzīgi mērķim, kuram tie tika pārsūtīti vai kuram saskaņā ar 11. pantu tika atļauta to tālākā apstrāde.
1. Pārsūtošā struktūra, datus pārsūtot, norāda termiņu datu saglabāšanai, kas noteikti attiecīgās valsts tiesību aktos, pēc kura izbeigšanās saņēmējam dati jādzēš vai jāpārskata, vai tie ir vēl vajadzīgi vai nav konkrētajam gadījumam, kura nolūkos tie tika pārsūtīti, un šādā gadījumā jāinformē uzraudzības iestāde un pārsūtījusī struktūra. Neatkarīgi no šiem termiņiem, pārsūtītie dati jādzēš, ja tie vairs nav vajadzīgi mērķim, kuram tie tika pārsūtīti vai kuram saskaņā ar 12. pantu tika atļauta to tālākā apstrāde.
Grozījums Nr. 30 11. panta 1. punkts
1. Katru personas datu nosūtīšanas reizi reģistrē un dokumentē, lai pārbaudītu datu apstrādes likumību, veiktu pašuzraudzību un nodrošinātu datu integritāti un drošību.
1. Katru personas datu nosūtīšanas reizi reģistrē un dokumentē, lai pārbaudītu datu apstrādes likumību, veiktu pašuzraudzību un nodrošinātu datu integritāti un drošību, kā arī kontrolētu jebkādu piekļuvi šādiem datiem.
Grozījums Nr. 31 12. panta 1. punkta ievaddaļa
1. Personas datus, ko nosūtījušas vai atklājušas kompetentās citu dalībvalstu iestādes, drīkst turpmāk apstrādāt citiem mērķiem nekā tiem, kuriem tie sākotnēji tika nosūtīti , vienīgi tad, ja tas ir vajadzīgs šādiem mērķiem:
1. Personas datus, ko nosūtījušas vai atklājušas kompetentās citu dalībvalstu iestādes, drīkst turpmāk apstrādāt citiem mērķiem nekā tiem, kuriem tie sākotnēji tika nosūtīti, tikai saskaņā ar valstu tiesību aktiem un vienīgi tad, ja tas ir vajadzīgs šādiem mērķiem:
Grozījums Nr. 32 12. panta 1. punkta a) apakšpunkts
a) lai novērstu, izmeklētu, atklātu tādu noziedzīgu nodarījumu un veiktu tā kriminālvajāšanu vai izpildītu kriminālsodu, kurš nav tas pats noziedzīgs darījums vai kriminālsods, par kuru dati ir nosūtīti vai atklāti.
a) lai šajā pašā jomā novērstu, izmeklētu, atklātu tādu noziedzīgu nodarījumu un veiktu tā kriminālvajāšanu vai izpildītu kriminālsodu, kurš nav tas pats noziedzīgs darījums vai kriminālsods, par kuru dati ir nosūtīti vai atklāti.
Grozījums Nr. 33 12. panta 1. punkta d) apakšpunkts
d) jebkuram citam mērķim tikai ar tās kompetentās iestādes iepriekšēju piekrišanu, kas ir nosūtījusi vai atklājusi personas datus, izņemot gadījumus, ja attiecīgā kompetentā iestāde ir saņēmusi datu subjekta atļauju,
d) jebkuram citam noteiktam mērķim, ja tas ir likumīgs un nav pārmērīgs attiecībā uz nolūkiem, kuriem tie tika reģistrēti atbilstīgi Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi (šeit un turpmāk 108. konvencijas) 5. pantu, taču tikai ar tās kompetentās iestādes iepriekšēju piekrišanu, kas ir nosūtījusi vai atklājusi personas datus,
Grozījums Nr. 34 12. panta 1. punkta pēdējais apakšpunkts
un kur izpildītas 3. panta 2. punkta prasības. Kompetentās iestādes pārsūtītos personas datus var izmantot vēsturiskiem, statistiskiem vai zinātniskiem nolūkiem ar noteikumu, ka dalībvalstis sniedz atbilstošas garantijas, piemēram, datus padara anonīmus.
un kur izpildītas 3. panta 2. punkta prasības. Kompetentās iestādes pārsūtītos personas datus var izmantot vēsturiskiem, statistiskiem vai zinātniskiem nolūkiem ar noteikumu, ka dalībvalstis datus padara anonīmus.
Grozījums Nr. 35 12. panta 2. punkts
2. Gadījumos, kad attiecībā uz personas datu apstrādi ir paredzēti piemēroti noteikumi, pamatojoties uz Padomes tiesību aktiem, kas pieņemti atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļai, šie noteikumi prevalē par šā panta 1. punktu.
2. Turpmāki izņēmumi attiecībā uz šā pamatlēmuma stāšanos spēkā, kas atšķiras no izņēmumiem, kuri norādīti iepriekšējā punktā, ir pieļaujami tikai īpašos gadījumos ar īpašu atbilstīgi pamatotu Padomes lēmumu un pēc konsultēšanās ar Eiropas Parlamentu.
Grozījums Nr. 36 13. pants
Pārsūtošā iestāde informē saņēmēju par apstrādes ierobežojumiem, kas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem piemērojami datu apmaiņai starp kompetentajām iestādēm attiecīgajā dalībvalstī. Saņēmējam arī jāievēro šie apstrādes ierobežojumi.
Pārsūtošā iestāde informē saņēmēju par apstrādes ierobežojumiem, kas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem piemērojami datu apmaiņai starp kompetentajām iestādēm attiecīgajā dalībvalstī. Saņēmējam arī jāievēro šie stingrākie apstrādes ierobežojumi vai jāpiemēro tā valsts tiesību akti, ja tie nodrošina augstāku aizsardzības līmeni.
Grozījums Nr. 37 14. pants
Citas dalībvalsts kompetentas iestādes nosūtītos vai atklātos personas datus var nosūtīt trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām tikai gadījumos, ja tās dalībvalsts iestāde, no kuras dati ir saņemti, atbilstīgi savas valsts tiesību aktiem ir piekritusi datu tālākai nosūtīšanai.
Dalībvalstis nodrošina, ka personas datus var pārsūtīt trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, vai organizācijām, kas izveidotas ar starptautiskiem nolīgumiem vai atzītas par starptautiskam organizācijām, tikai tad, ja:
a) šāda pārsūtīšana ir nepieciešama teroristisku nodarījumu un citu smagu noziedzīgu nodarījumu novēršanai, izmeklēšanai, atklāšanai un kriminālvajāšanai;
c) saņemošā iestāde trešajā valstī vai saņemošā starptautiskā organizācija ir atbildība par noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu, atklāšanu un kriminālvajāšanu;
c) dalībvalsts, no kuras dati tika saņemti, ir devusi piekrišanu pārsūtīšanai atbilstoši tās nacionālajiem tiesību aktiem un
d) attiecīgā trešā valsts vai starptautiskā organizācija nodrošina piemērotu aizsardzības līmeni paredzētajai datu apstrādei saskaņā ar Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automatizētu apstrādi papildu protokolu par uzraudzības iestādēm un pārrobežu datu plūsmām un atbilstošo Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, kas izriet no Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. panta;
Dalībvalstis nodrošina, ka šādas datu pārsūtīšanas tiek reģistrētas, un šos ierakstus pēc pieprasījuma dara pieejamus valsts datu aizsardzības iestādēm.
Grozījums Nr. 38 14. panta 1.a punkts (jauns)
1.a Padome, pamatojoties uz 26. pantā minēto kopējās kontroles iestādes atzinumu un apspriežoties ar Komisiju un Eiropas Parlamentu, var konstatēt, ka trešā valsts vai starptautiska organizācija nodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni, pamatojoties uz savas valsts tiesību aktiem vai uz starptautiskajiem nolīgumiem, kurus tā noslēgusi personu privātās dzīves un pamatbrīvību un tiesību aizsardzībai.
Grozījums Nr. 39 14. panta 1.b punkts (jauns)
1.b Izņēmuma kārtā, taču saskaņā ar jus cogens principiem personas datus var pārsūtīt trešo valstu kompetentām iestādēm vai starptautiskām organizācijām, kuras nenodrošina pietiekamu datu aizsardzības līmeni, ja tas ir pilnīgi nepieciešams, lai aizsargātu kādas dalībvalsts būtiski svarīgās intereses vai, lai novērstu gaidāmas, nopietnas briesmas, kas apdraud sabiedrības vai kādas konkrētas personas vai personu drošību. Šādā gadījumā personas datus var apstrādāt to saņēmējs vienīgi tad, ja tas ir absolūti nepieciešams tā īpašā mērķa sasniegšanai, kura dēļ dati tika nosūtīti. Par šādām datu pārraidēm ir jāpaziņo kompetentajai kontroles iestādei.
Grozījums Nr. 40 14.a pants (jauns)
14.a. pants Nosūtīšana iestādēm, kas nav kompetentas iestādes
Dalībvalstis nosaka, ka personas datus var pārsūtīt dalībvalsts iestādēm, kas nav kompetentās iestādes, vienīgi īpašos, individuālos un labi pamatotos gadījumos un, ja tiek izpildītas visas turpmāk minētās prasības:
(a) nosūtīšana ir paredzēta tiesību aktos, kas to skaidri uzliek par pienākumu vai atļauj;
(b) nosūtīšana ir nepieciešama tam mērķim, kuram tie ir iegūti, nosūtīti vai atklāti, vai noziedzīgu nodarījumu novēršanas, izmeklēšanas, atklāšanas un kriminālvajāšanas mērķiem vai, lai novērstu draudus sabiedrības vai kādas personas drošībai, izņemot gadījumus, kad nepieciešamība aizsargāt datu subjekta intereses vai pamattiesības ir svarīgāka par minētajiem apsvērumiem, vai
nosūtīšana ir nepieciešama tāpēc, ka attiecīgie dati ir obligāti vajadzīgi iestādei, kurai tie tālāk jāpārsūta, lai tā varētu izpildīt savu likumīgo uzdevumu, un, ja datu vākšanas un apstrādes, ko veic minētā iestāde, mērķis nav nesavienojams ar sākotnējo apstrādi un ar to nav pretrunā kompetentās iestādes, kura ir iecerējusi šos datus nosūtīt, juridiskās saistības.
Grozījums Nr. 41 14.b pants (jauns)
14.b pants Nosūtīšana privātpersonām
Neskarot valstu kriminālkodeksa noteikumus, dalībvalstis nodrošina, lai personas dati tiktu nosūtīti privātpersonām dalībvalstī tikai noteiktos gadījumos un tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) nosūtīšana ir paredzēta tiesību aktos, kas to skaidri uzliek par pienākumu vai atļauj,
b) nosūtīšana ir nepieciešama tam mērķim, kuram tie ir iegūti, nosūtīti vai atklāti, vai noziedzīgu nodarījumu novēršanas un atklāšanas vai ar to saistītas izmeklēšanas un kriminālvajāšanas mērķiem, vai, lai novērstu draudus sabiedrības vai kādas personas drošībai, izņemot gadījumus, kad nepieciešamība aizsargāt datu subjekta intereses vai pamattiesības ir svarīgāka par minētajiem apsvērumiem. Dalībvalstis nodrošina, lai kompetentās iestādes varētu iepazīties ar privātpersonu kontrolētiem personas datiem un apstrādāt šos datus tikai katrā atsevišķā gadījuma, īpašos apstākļos, īpašiem mērķiem un dalībvalstu tiesu iestāžu uzraudzībā.
Grozījums Nr. 42 14.c pants (jauns)
14.b pants Datu apstrāde, ko veic privātpersonas saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu misiju
Dalībvalstu tiesību akti paredz, ka gadījumos, kad datus saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu misiju vāc un apstrādā privātpersonas, tām jāievēro vismaz tādi paši, ja ne stingrāki noteikumi kā kompetentajām iestādēm.
Grozījums Nr. 43 16. pants
Kompetentā iestāde informē personu, uz ko attiecas personas datu iegūšana, par attiecīgo datu apstrādi, par attiecīgām datu kategorijām un par datu apstrādes mērķi, izņemot gadījumus, ja konkrētos gadījumos šāda informācija nav savietojama ar datu apstrādes pieļaujamajiem mērķiem, vai ar tās ieguve prasa pūliņus, kas nav samērīgi ar datu subjekta likumīgajām interesēm.
Datu subjektu informē par viņa personas datus apstrādes faktu, attiecīgo datu kategorijām, kontroli veikušās personas un/vai, attiecīgā gadījumā, viņa vai viņas pārstāvja identitāti, apstrādes juridisko pamatu un mērķiem, tiesībām piekļūt ar viņu saistītiem datiem un tos koriģēt, ja vien šādu informāciju nav iespējams sniegt vai tās sniegšana neatbilst apstrādes mērķiem vai paredz ieguldīt nesamērīgas pūles attiecībā uz datu subjekta interesēm, vai arī gadījumā, ja datu subjekta rīcībā jau ir šāda informācija.
Grozījums Nr. 44 17. panta 1. punkta (ba) apakšpunkts (jauns)
ba) datu apstrādes un atklāšanas mērķi;
Grozījums Nr. 45 17. panta 2. punkta a) apakšpunkts
a) Tas apdraudētu kompetentās iestādes uzdevumu veikšanu pienācīgā veidā;
a) Tas apdraudētu pašreiz notiekošo darbību;
Grozījums Nr. 46 17. panta 2. punkta b) apakšpunkts
(b) informācijas sniegšana apdraudētu sabiedrības drošību vai sabiedrisko kārtību, vai citādi kaitētu valsts interesēm,
svītrots
Grozījums Nr. 47 17. panta 2. punkta c) apakšpunkts
c) dati vai fakts par to glabāšanu jātur slepenībā saskaņā ar juridiskiem noteikumiem vai to rakstura dēļ, it īpaši sevišķi svarīgu trešās puses interešu dēļ;
c) dati vai fakts par to glabāšanu jātur slepenībā saskaņā ar juridiskiem noteikumiem vai to rakstura dēļ;
Grozījums Nr. 48 18. panta 1. punkts
1. Datu subjektiem ir tiesības sagaidīt, ka kompetentās iestādes izpildīs no šī pamatlēmuma izrietošos pienākumus attiecībā uz personas datu koriģēšanu, dzēšanu un bloķēšanu.
1. Datu subjektiem ir tiesības sagaidīt, ka kompetentās iestādes izpildīs no šī pamatlēmuma izrietošos pienākumus attiecībā uz personas datu koriģēšanu, dzēšanu un bloķēšanu. Datu subjektiem ir tiesības arī piekļūt saviem datiem un koriģēt tos.
Grozījums Nr. 49 20. pants
Neierobežojot nevienu administratīva rakstura līdzekli, kuru var noteikt pirms vēršanās tiesas iestādē, datu subjektam jābūt iespējām lūgt tiesiskas aizsardzības līdzekli par jebkuru tiesību, ko šai personai garantē piemērojamais valsts likums, pārkāpumu.
Neierobežojot nevienu administratīva rakstura līdzekli, kuru var noteikt pirms vēršanās tiesas iestādē, datu subjektam jābūt iespējām lūgt tiesiskas aizsardzības līdzekli par jebkuru tiesību, ko šai personai garantē piemērojamais valsts likums, kas ir kompetentās iestādes dalībvalsts likums, pārkāpumu.
Grozījums Nr. 50 21. pants
Personas, kurām ir piekļuve personas datiem, kuri ietilpst šī pamatlēmuma darbības jomā, var apstrādāt šādus datus tikai kā kompetentas iestādes darbinieki vai pēc tās norādījumiem, ja vien to darīt neliek tiesiskas saistības. Personām, kuras ir aicinātas strādāt dalībvalsts kompetentās iestādes labā, ir jāievēro visi datu aizsardzības noteikumi, kas piemērojami attiecīgajai kompetentajai iestādei.
Attiecīgi pilnvarots personāls, kuram ir piekļuve personas datiem, kuri ietilpst šī pamatlēmuma darbības jomā, var apstrādāt šādus datus tikai kā kompetentas iestādes darbinieki vai pēc tās norādījumiem, ja vien to darīt neliek tiesiskas saistības. Attiecīgi pilnvarotam personālam, kurš ir aicināts strādāt dalībvalsts kompetentās iestādes labā, ir jāievēro visi datu aizsardzības noteikumi, kas piemērojami attiecīgajai kompetentajai iestādei.
Grozījums Nr. 51 22. panta 2. punkta g) apakšpunkts
g) nodrošinātu, ka pēc tam ir iespējams pārbaudīt un noteikt, kuri personas dati ir ievadīti datu apstrādes automatizētajās sistēmās, kā arī ievadīšanas laiku un ievadītāju (ievades kontrole);
g) nodrošinātu, ka pēc tam ir iespējams pārbaudīt un noteikt, kuri personas dati ir ievadīti vai apstrādāti datu apstrādes automatizētajās sistēmās, kā arī ievadīšanas vai apstrādes laiku un ievadītāju vai apstrādātāju (ievades un apstrādes kontrole);
Grozījums Nr. 52 23. panta ievaddaļa
Dalībvalstis paredz to, ka personas datu apstrādei piemērojama iepriekšēja pārbaude, kuru veic kompetenta uzraudzības iestāde, šajā pārbaudē:
Dalībvalstis paredz to, ka personas datu apstrādei piemērojama iepriekšēja pārbaude un piekļuves tiesību piešķiršana, kuru veic kompetenta tiesas iestāde, kā noteikts attiecīgās valsts tiesību aktos, un kompetenta uzraudzības iestāde, šajā pārbaudē:
Grozījums Nr. 53 24. pants
Dalībvalstis pieņem atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu šā pamatlēmuma noteikumu ieviešanu pilnībā, un jo īpaši nosaka efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas, kuras jāuzliek gadījumā, ja tiek pārkāpti saskaņā ar šo pamatlēmumu pieņemtie noteikumi.
Dalībvalstis pieņem atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu šā pamatlēmuma noteikumu ieviešanu pilnībā, un jo īpaši nosaka efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas, tostarp administratīvas sankcijas un/vai kriminālsankcijas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, kuras jāuzliek gadījumā, ja tiek pārkāpti saskaņā ar šo pamatlēmumu pieņemtie noteikumi.
Grozījums Nr. 54 25. panta 2. punkta c) apakšpunkts
c) pilnvaras uzsākt procesuālas darbības, ja pārkāpti valstu noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar šo pamatlēmumu, vai darīt zināmus šos pārkāpumus tiesu iestādēm. Uzraudzības iestādes lēmumus, kuri dod tiesības uz sūdzību procedūru, var pārsūdzēt tiesā.
c) pilnvaras ierosināt vai citādi uzsākt procesuālas darbības, ja pārkāpti valstu noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar šo pamatlēmumu, vai darīt zināmus šos pārkāpumus tiesu iestādēm. Uzraudzības iestādes lēmumus, kuri dod tiesības uz sūdzību procedūru, var pārsūdzēt tiesā.
Grozījums Nr. 55 26. panta 1.a punkts (jauns)
1.a Kopējā kontroles iestāde apvieno valstu kontroles iestādes, kas paredzētas 25. pantā, un Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju.
Grozījums Nr. 56 26. panta 2. punkts
2. Vienotas uzraudzības iestādes struktūru, pienākumus un pilnvaras nosaka dalībvalstisPadomeslēmumā atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienību 34. panta 2. punkta c) apakšpunktam. Vienota uzraudzības iestāde jo īpaši uzrauga datu apstrādes programmu pareizu piemērošanu, ar kuru palīdzību apstrādā personas datus un sniedz padomus Komisijai un dalībvalstīm par jebkuru ierosinātu šā pamatlēmuma grozījumu, jebkādiem papildu vai īpašiem pasākumiem, lai aizsargātu fizisku personu tiesības un brīvības sakarā ar personas datu apstrādi noziedzīgu nodarījumu novēršanai, izmeklēšanai, atklāšanai un kriminālvajāšanai par tiem, un jebkādiem citiem ierosinātiem pasākumiem, kas ietekmē minētās tiesības un brīvības.
2. Vienotas uzraudzības iestādes pienākumus un pilnvaras nosaka Padome atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienību 34. panta 2. punkta c) apakšpunktam ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc šā pamatlēmuma stāšanās spēkā.. Vienota uzraudzības iestāde jo īpaši uzrauga datu apstrādes programmu pareizu piemērošanu, ar kuru palīdzību apstrādā personas datus un sniedz padomus Komisijai un dalībvalstīm par jebkuru ierosinātu šā pamatlēmuma grozījumu, jebkādiem papildu vai īpašiem pasākumiem, lai aizsargātu fizisku personu tiesības un brīvības sakarā ar personas datu apstrādi noziedzīgu nodarījumu novēršanai, izmeklēšanai, atklāšanai un kriminālvajāšanai par tiem, un jebkādiem citiem ierosinātiem pasākumiem, kas ietekmē minētās tiesības un brīvības.
Grozījums Nr. 57 27. pants
Šis pamatlēmums neskar dalībvalstu vai Eiropas Savienības saistības un pienākumus, kas izriet no divpusējiem un/vai daudzpusējiem nolīgumiem ar trešām valstīm.
1. Šis pamatlēmums neskar dalībvalstu vai Eiropas Savienības iepriekš pastāvējušās saistības un pienākumus, kas izriet no divpusējiem un/vai daudzpusējiem nolīgumiem ar trešām valstīm.
Grozījums Nr. 58 27. panta 1.a punkts (jauns)
1.a Visas divpusējās un/vai daudzpusējās vienošanās, kas stājas spēkā pēc šā pamatlīguma spēkā stāšanās datuma, atbilst šim pamatlēmumam.
Grozījums Nr. 59 27.a pants (jauns)
27.a pants Novērtējums un pārskats
1.Ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā pamatlēmuma stāšanās spēkā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei šā pamatlēmuma piemērošanas novērtējumu un grozījumu priekšlikumus, kas ir nepieciešami, lai paplašinātu piemērošanas jomu saskaņā ar 1. panta 5a. punktu.
2.Tādēļ Komisija ņem vērā dalībvalstu parlamentu un valdību, 29. panta darba grupas, kas izveidota ar Direktīvu 95/46/EK, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja un šā pamatlēmuma 26. pantā paredzētās kopējās kontroles iestādes nosūtītos novērojumus.
Grozījums Nr. 60 Pielikums (jauns)
Pielikums
15 principi tādu personas datu aizsardzībai, kurus apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās.
1. princips
(Tiesību un brīvību aizsardzība)
1.Personas dati ir jāapstrādā, nodrošinot datu subjekta tiesību, pamatbrīvību un cieņas augsta līmeņa aizsardzību, tostarp tiesības uz personas datu aizsardzību.
2. princips
(Minimāla apstrāde)
1.Personas datus izmanto, tos apstrādājot pēc iespējas mazāk, ja paredzētos mērķus var sasniegt, izmantojot anonīmu informāciju vai informāciju, kura netiek identificēta.
3. princips
(Pārredzamība)
1.Personas datu apstrādei jābūt pārredzamai saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti tiesību aktos.
2.Ir jāprecizē un jāatklāj datu tips un apstrādes operācijas, attiecīgais saglabāšanas laiks, kā arī kontroli un apstrādi veikušās(-o) personas(-u) identitāte.
3.Rezultāti, kas sasniegti ar dažādu kategoriju apstrādi, ir pastāvīgi jāpublicē, lai novērtētu, vai turpmākā apstrāde attiecīgajā gadījumā ir noderīga.
4. princips
(Apstrādes likumība)
1.Personas datus var apstrādāt tikai tad, ja tiesību aktā ir noteikts, ka kompetentajām iestādēm ir jāveic apstrāde, lai tās varētu izpildīt savus likumīgos pienākumus.
5. princips
(Datu kvalitāte)
1.Personas dati: – ir jāapstrādā godīgi un likumīgi; – ir jāiegūst noteiktiem, skaidriem un likumīgiem mērķiem, un tos nedrīkst turpmāk apstrādāt nesaistīti ar šiem mērķiem; – ir atbilstīgi, saistīti un samērīgi attiecībā uz mērķiem, kuriem tie iegūti un/vai turpmāk apstrādāti; – ir precīzi un vajadzības gadījumā atjaunināti; – tiek glabāti formā, kas ļauj identificēt datu subjektu ne ilgāk kā nepieciešams mērķim, kuram šiem dati tika iegūti, un/vai turpmāk apstrādāti, it īpaši, ja šie dati ir pieejami tiešsaistē;
2.Personas dati ir jāizvērtē, ņemot vērā to precizitātes vai uzticamības pakāpi, avotu, datu subjektu kategorijas, datu apstrādes mērķus un fāzi, kurā tos izmanto. Ir jāveic visi atbilstīgie pasākumi, lai nodrošinātu neprecīzu un nepilnīgu datu dzēšanu vai koriģēšanu.
3.Datu izpēti un jebkura veida liela apjoma personas datu plašu apstrādi, it īpaši saistībā ar aizdomās neturētām personām, tostarp šādu datu nosūtīšanu citai par apstrādi atbildīgai iestādei, var atļaut vienīgi saskaņā ar tādas pārbaudes rezultātiem, kuru veikusi uzraudzības iestāde pirms šādas datu apstrādes vai tiesību akta sagatavošanas kontekstā.
4.Personas dati ir jāapstrādā, nošķirot faktus un objektīvus novērtējumus no personīgiem viedokļiem, kā arī nošķirot ar noziegumu novēršanu un kriminālvajāšanu saistītus datus no likumīgi iegūtiem datiem administratīviem mērķiem.
5.Pirms un pēc datu apmaiņas ir jāveic atbilstīgas pārbaudes.
6.Kontroles veicējs atbilstīgi rīkojas, lai atvieglotu šeit noteikto principu ievērošanu, tostarp, izmantojot ad hoc programmatūru, kā arī veic pasākumus saistībā ar iespējamu paziņošanu trešo pušu saņēmējiem par koriģēšanu, dzēšanu vai bloķēšanu.
6. princips
(Īpašas datu kategorijas)
1.Ir aizliegta tādu personas datu apstrāde, kuri atklāj vienīgi rasi vai etnisko izcelsmi, politiskos uzskatus, reliģisku vai filozofisku pārliecību, dalību arodbiedrībās, kā arī veselību vai seksuālo dzīvi. Šos datus var apstrādāt tikai tad, ja tas ir absolūti nepieciešams noteiktas izmeklēšanas vajadzībām.
2.Ir jānodrošina atbilstoši aizsardzības pasākumi ar īpašiem noteikumiem vai arī, pamatojoties uz tādu iepriekšēju apstrādes operāciju pārbaudi, kuras varētu īpaši apdraudēt datu subjektu tiesības un brīvības, it īpaši attiecībā uz DNA profilu apstrādi, biometrijas datiem, aizdomās neturētu personu datiem un īpašām novērošanas metodēm vai jaunām tehnoloģijām.
7. princips
(Informācija, kas jāsniedz datu subjektiem)
1.Datu subjektu informē par viņa personas datu apstrādes faktu, attiecīgo datu kategorijām, kontroli veikušās personas un/vai, attiecīgā gadījumā, viņa pārstāvja identitāti, apstrādes juridisko pamatu un mērķiem, tiesībām piekļūt ar viņu saistītiem datiem un tos koriģēt, ja vien šādu informāciju nav iespējams sniegt vai tās sniegšana neatbilst apstrādes mērķiem vai paredz ieguldīt nesamērīgas pūles salīdzinājumā ar datu subjekta interesēm, vai arī gadījumā, ja datu subjekta rīcībā jau ir šāda informācija.
2.Informācijas sniegšanu datu subjektam var atlikt tiktāl, cik tas nekavē to mērķu sasniegšanu, kuriem dati tika iegūti un/vai turpmāk apstrādāti.
8. princips
(Tiesības uz piekļuvi datiem un koriģēšana)
1.Datu subjektam ir tiesības no kontroles veicēja bez ierobežojuma saprātīgos intervālos un bez pārmērīgas novēlošanās saņemt:
a. apstiprinājumu tam, vai ar viņu saistīti dati ir apstrādāti, un informāciju vismaz par apstrādes mērķiem, attiecīgo datu kategorijām un saņēmējiem vai saņēmēju kategorijām, kuriem šie dati ir izpausti;
b. paziņojumu saprotamā formā par datiem, kas tiek apstrādāti, un jebkuru pieejamo informāciju par to avotu;
c. informāciju par jebkuru ar viņu saistītu datu automātiskas apstrādes loģiku vismaz attiecībā uz automatizētiem lēmumiem, kas ietverti 9. principā; 2.Datu subjektam ir tiesības:
a. uz apstrādāto datu koriģēšanu vai, attiecīgā gadījumā, dzēšanu, ja apstrādes laikā ir pārkāpti šie principi, it īpaši datu nepilnības vai neprecizitātes dēļ;
b. uz trešām pusēm, kurām tiek atklāta jebkāda datu koriģēšana vai dzēšana atbilstīgi a. punktam, ja vien tas neizrādās neiespējami vai neprasa pārmērīgas pūles.
3.Paziņošanu, kas minēta 1. punktā, var noraidīt vai aizkavēt, ja šāda noraidīšana vai aizkavēšana ir nepieciešama, lai:
a. aizsargātu drošību un sabiedrisko kārtību vai nepieļautu noziegumus; vai
b. izmeklētu un atklātu kriminālnoziegumus un veiktu kriminālvajāšanu; vai
c. aizsargātu trešo pušu tiesības un brīvības.
9. princips
(Automatizēti individuāli lēmumi)
1.Ikvienam ir tiesības nepakļauties lēmumam, kuram ir tiesiskas sekas attiecībā uz viņu, kurš viņu būtiski ietekmē un kurš ir balstīts vienīgi uz tādu datu automatizētu apstrādi, ar ko paredzēts novērtēt noteiktus viņa personiskus aspektus.
2.Saskaņā ar citiem principiem var piemērot šeit paredzētā veida lēmumu, ja šādu lēmumu atļauj tiesību akti, kas arī nosaka atbilstīgus pasākumus, lai aizsargātu datu subjekta likumīgās intereses.
10. princips
(Konfidencialitāte un apstrādes drošība)
1.Kontroles veicējs un jebkura persona, kas darbojas šā kontroles veicēja uzdevumā, nedrīkst izpaust vai kādā citā veidā atklāt jebkādus personas datus, kuriem viņiem jāpiekļūst, veicot dienesta pienākumus, ja vien to neatļauj vai neprasa tiesību akti.
2.Kontroles veicējam ir jāīsteno atbilstīgi tehniski un organizatoriski pasākumi, lai aizsargātu personas datus no nejaušas vai nelikumīgas iznīcināšanas, neatļautas atklāšanas, grozīšanas un piekļuves, kā arī visām pārējām nelikumīgām apstrādes formām. Šiem pasākumiem jābūt samērīgiem riskam, ko rada aizsargājamo datu apstrāde un īpašības, tiem jānodrošina datu uzticamība un konfidencialitāte, kā arī tie pastāvīgi jāpārskata.
11. princips
(Personas datu paziņošana)
1.Datu paziņošanu var atļaut vienīgi tad, ja pastāv likumīgas intereses saistībā ar kompetento iestāžu juridiskajām pilnvarām.
2.Dati, kas paziņoti saskaņā ar šeit noteiktajiem principiem, ir jāizmanto tikai tiem mērķiem, kuriem tie ir atklāti, vai gadījumā, ja to paredz tiesību akti vai ja par to ir vienojušās kompetentās iestādes, ja pastāv noteikta saikne ar notiekošu izmeklēšanu.
3.Paziņošana citām valsts iestādēm vai privātām pusēm ir jāatļauj tikai īpašos gadījumos, ja:
a. nešaubīgi pastāv juridiskas saistības vai atļauja vai ja to atļauj uzraudzības iestāde, vai ja
b. šie dati ir nepieciešami saņēmējam, lai veicinātu viņa likumīgo pienākumu veikšanu, un ja saņēmēja veiktās datu vākšanas vai apstrādes mērķis neatbilst sākotnējai apstrādei, un ja paziņošanas iestādes juridiskās saistības nav tam pretrunā.
4.Turklāt paziņošana ir atļauta tikai noteiktos izņēmuma gadījumos, ja:
a. paziņošana nešaubīgi atbilst datu subjekta interesēm un datu subjekts ir piekritis, vai arī apstākļi ļauj skaidri pieņemt, ka šāda piekrišana ir notikusi, vai ja
b. paziņošana ir nepieciešama, lai nepieļautu nopietnu un gaidāmu risku.
5.Datu paziņošanai trešām valstīm vai starptautiskām iestādēm jānotiek, pastāvot atbilstīgam tiesiskam regulējumam, pēc pārbaudes, ko pirms šīs paziņošanas ir veikusi uzraudzības iestāde, vai saistībā ar likumdošanas pasākumu, it īpaši, ja šādas paziņošanas pieprasījumā ir skaidras norādes uz pieprasītāju iestādi vai personu, mērķi, samērīgumu un apstrādes drošības pasākumiem, kā arī pietiekamas garantijas, lai nodrošinātu obligātu datu izmantošanas regulējumu. Šādas garantijas ir vispārēji jānovērtē saskaņā ar standarta procedūru, ņemot vērā visus šajā pielikumā izklāstītos principus.
12. princips
(Paziņošana un iepriekšēja pārbaude)
1.Dalībvalstis nosaka to pastāvīgo vai ad hoc datņu kategorijas, kuras varētu īpaši apdraudēt datu subjektu tiesības un brīvības un par kurām jāpaziņo uzraudzības iestādei, vai kuras iepriekš jāpārbauda saskaņā ar nosacījumiem un procedūrām, kas jāprecizē valstu tiesību aktiem.
13. princips
(Atbildība)
1.Kontroles veicējs ir atbildīgs par to, lai tiktu nodrošināti šajos principos ietvertie nosacījumi, it īpaši attiecībā uz darbībām, kuras saskaņā ar viņa instrukcijām veic datu apstrādātāji un/vai kuras tiem ir uzticētas.
14. princips
(Tiesiskās aizsardzības līdzekļi un atbildība)
1.Ikvienam ir tiesības uz tiesiskas aizsardzības līdzekli, ja tiek jebkādi pārkāptas tiesības, ko garantē šie principi.
2.Datu subjektam ir tiesības uz kompensāciju par jebkādu viņam nodarītu kaitējumu, nelikumīgi apstrādājot viņa personas datus.
3.Kontroles veicēju var pilnībā vai daļēji atbrīvot no atbildības, ja viņš pierāda, ka nav atbildīgs par kaitējuma iemeslu.
15. princips
(Uzraudzība)
1.Vienai vai vairākām valsts uzraudzības iestādēm ir jāuzrauga, vai tiek ievēroti personas datu aizsardzības principi. Uzraudzības iestādei ir īpaši jāpiešķir izmeklēšanas un iejaukšanās pilnvaras, kas tām attiecīgā gadījumā ļautu ierosināt koriģēt vai dzēst personas datus, kuru apstrāde neatbilst šajā pielikumā noteiktajiem principiem. Šīs iestādes veic tām uzticētās funkcijas pilnīgi neatkarīgi.
2.Ar uzraudzības iestādēm ir jākonsultējas, izstrādājot likumdošanas un administratīvus pasākumus vai noteikumus saistībā ar personu tiesību un brīvību aizsardzību attiecībā uz personu datu apstrādi vai citu ietekmi šajā jomā.
3.Uzraudzības iestādēm ir jāpiešķir:
a. izmeklēšanas pilnvaras, piemēram, pilnvaras piekļūt datiem, kas ir apstrādes operāciju priekšmets, kā arī pilnvaras vākt visu informāciju, kas ir nepieciešama to uzraudzības pienākumu veikšanai;
b. iejaukšanās izpildpilnvaras, piemēram, pilnvaras sniegt atzinumus pirms apstrādes operāciju veikšanas saskaņā ar 12. principu un pilnvaras paredzēt dzēst vai iznīcināt datus, piemērot galīgu apstrādes aizliegumu, brīdināt kontroles veicēju vai izteikt viņam rājienu, vai pilnvaras nodot lietu Parlamentam vai citai politiskai iestādei;
c. pilnvaras iesaistīties tiesvedībā, ja ir pārkāpti principi, vai pievērst tiesu iestāžu uzmanību šiem pārkāpumiem.
Uzraudzības iestāžu lēmumus, par kuriem ir sūdzības, var pārsūdzēt tiesā.
4.Uzraudzības iestādes uzklausa ikvienas personas vai asociācijas, kas pārstāv šo personu, prasības attiecībā uz šīs personas tiesībām un brīvībām saistībā ar personas datu apstrādi, kā arī lemj par šīm prasībām. Attiecīgā persona ir jāinformē par prasības iznākumu.
Uzraudzības iestāde īpaši uzklausa ikvienas personas prasības par datu apstrādes likumības pārbaudēm, ja tiek piemērots 8. principa 3. punkts. Attiecīgo personu informē vismaz par to, ka notiek pārbaude.
5.Uzraudzības iestādes pastāvīgi izstrādā ziņojumu par savu darbību. Ziņojumu publicē.
Daudzgadu plāns Baltijas jūras mencu krājumiem un šo krājumu zvejniecībai *
388k
78k
Eiropas Parlamenta 2007. gada 7 jūnija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izveido daudzgadu plānu Baltijas jūras mencu krājumiem un šo krājumu zvejniecībai (COM(2006)0411 – C6-0281/2006 – 2006/0134(CNS))
– ņemot vērā EK līguma 37. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0281/2006),
– ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,
– ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A6-0163/2007),
1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;
2. aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;
3. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;
4. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;
5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
Komisijas ierosinātais teksts
Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 1. apsvērums
(1) Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) jaunākajos zinātniskajos ieteikumos norādīts, ka Baltijas jūras mencu krājumi ICES 25. līdz 32. apakšapgabalā ir samazinājušies līdz līmeņiem, kad tos ietekmē samazināta reproduktīvā spēja un ka netiek nodrošināta ilgtspējīga krājumu zveja.
(1) Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (SJPP) jaunākajos zinātniskajos ieteikumos norādīts, ka Baltijas jūras mencu krājumi SJPP 25. līdz 32. apakšapgabalā ir samazinājušies līdz līmeņiem zemākiem par bioloģiski drošu līmeni, kad tos ietekmē samazināta reproduktīvā spēja un ka netiek nodrošināta ilgtspējīga krājumu zveja.
Grozījums Nr. 2 2. a apsvērums (jauns)
(2a)Pietiekami stingrs un ilgtspējīgs daudzgadu pārvaldības plāns mencu zvejai, kas balstīts uz piesardzības principu, ļautu plašāk nekā pašreiz nodrošināt pastāvīgu un ilgtspējīgu zveju.
Grozījums Nr. 3 3. apsvērums
(3) Jāveic pasākumi, lai izveidotu daudzgadu plānu mencu krājumu zvejas pārvaldībai Baltijas jūrā.
(3) Daudzgadu pārvaldības plānu mencu zvejai Baltijas jūrā pieņēma 2003. gadā Starptautiskās Baltijas jūras Zvejniecības komisijas vadībā.
Grozījums Nr. 4 3. a apsvērums (jauns)
(3a)Baltijas jūras sadalījumu rietumu daļā (SJPP 22., 23. un 24. apakšapgabals) un austrumu daļā (SJPP 25. līdz 32. apakšapgabals) nosaka fakts, ka tās ir atsevišķas ekosistēmas ar pilnīgi atšķirīgām pazīmēm.
Grozījums Nr. 5 3. b apsvērums (jauns)
(3b)SJPP sniegtā jaunākā informācija vēsta, ka apmēram 35-45 % Baltijas jūras austrumu daļā izkrauto mencu ir nozvejotas nelegāli.
Grozījums Nr. 6 3. c apsvērums (jauns)
(3c)Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Starptautiskais rīcības plāns par nelegālu, nereglamentētu un nepaziņotu zveju paredz, ka "valstīm jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka ievedēji, pārkrāvēji, pircēji, patērētāji, aprīkojuma piegādātāji, bankas, apdrošinātāji, citu pakalpojumu nodrošinātāji un sabiedrība zinātu par kaitīgo ietekmi, kuru izraisa NNN zvejā iesaistīti zvejas kuģi".
Grozījums Nr. 7 4. a apsvērums (jauns)
(4a)Regulas (EK) Nr. 2371/2002 5. panta 1. punktā Padomei ir noteikts pieņemt kā prioritāti zivju krājumu atjaunošanas plānus zivsaimniecības nozarei, izmantojot zivju krājumus, kuri ir mazāki par bioloģiski drošu līmeni.
Grozījums Nr. 8 7. pants
Atkāpjoties no 6. panta, Padome, ja tā uzskata to par lietderīgu, var pieņemt KPN, kas ir zemāks par KPN 6. panta piemērošanas rezultātā.
Atkāpjoties no 6. panta, Padome, ja tā uzskata to par lietderīgu, var pieņemt KPN, kas atšķiras no KPN 6. panta piemērošanas rezultātā.
Grozījums Nr. 9 8. panta virsraksts
Periodu noteikšanas procedūra, kad ir atļauta zvejošana ar zvejas rīku ar linuma acu izmēru, kas ir vienāds vai lielāks par 90 mm, vai ar apakšējām savienotājvirvēm
Periodu noteikšanas procedūra, kad ir atļauta mencu zvejošana ar zvejas rīku ar linuma acu izmēru, kas ir vienāds vai lielāks par 90 mm
Grozījums Nr. 10 8. panta 1. punkta ievaddaļa
1. Aizliegts zvejot ar traļiem, velkamiem vadiem vai līdzīgu zvejas rīku ar linuma acu izmēru, kas ir vienāds vai lielāks par 90 mm, ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai trīssienu tīkliem ar linuma acu izmēru, kas ir vienāds vai lielāks par 90 mm, vai ar apakšējām savienotājvirvēm:
1. Aizliegts zvejot ar traļiem, velkamiem vadiem vai līdzīgu zvejas rīku ar linuma acu izmēru, kas ir vienāds vai lielāks par 90 mm, ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai trīssienu tīkliem ar linuma acu izmēru, kas ir vienāds vai lielāks par 90 mm:
Grozījums Nr. 11 8. panta 3. punkts
3. Ja ZZTEK ir aplēsusi, ka viena attiecīgā mencu krājumu zvejas izraisītās mirstības koeficients ir vismaz 10 % augstāks par 4. pantā noteikto minimālo zvejas izraisītās mirstības koeficientu, kopējo dienu skaitu, kad ir atļauta zveja ar 1. punktā minēto zvejas rīku, samazina par 10% salīdzinājumā ar kārtējā gadā atļauto kopējo dienu skaitu.
3. Ja ZZTEK ir aplēsusi, ka viena attiecīgā mencu krājumu zvejas izraisītās mirstības koeficients ir vismaz 10 % augstāks par 4. pantā noteikto minimālo zvejas izraisītās mirstības koeficientu, kopējo dienu skaitu, kad ir atļauta zveja ar 1. punktā minēto zvejas rīku, samazina par 8 % salīdzinājumā ar kārtējā gadā atļauto kopējo dienu skaitu.
Grozījums Nr. 12 8. panta 6. a punkts (jauns)
6.a Atkāpjoties no noteikumiem par nozvejojamo mencu minimālo garumu, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 2187/2005, 22. līdz 32. apakšapgabalā nozvejojamo mencu minimālais garums ir 40 cm.
Grozījums Nr. 13 12. panta 1. punkts
1. Atkāpjoties no 6. panta 4. punkta Regulā (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai, visu Kopienas kuģu ar kopējo garumu, kas ir vienāds vai lielāks par astoņiem metriem, kapteiņi uzglabā kuģa žurnālu par savām darbībām saskaņā ar minētās regulas 6. pantu.
1. Atkāpjoties no 6. panta 4. punkta Regulā (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai, visu to Kopienas kuģu, kuriem ir saskaņā ar šīs regulas 11. pantu izdota īpaša atļauja zvejot mencas Baltijas jūrā, ar kopējo garumu, kas ir vienāds vai lielāks par astoņiem metriem, kapteiņi veic ierakstus zvejas žurnālā par savām darbībām saskaņā ar minētās regulas 6. pantu.
Grozījums Nr. 14 16. pants
Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2807/83 5. panta 2. punkta, atļautā pielaides robeža, aplēšot daudzumus kilogramos zivju, kurām piemēro KPN un kuras uzglabā ar kuģiem, ir 8% no kuģa žurnālā norādītā skaitļa.
Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2807/83 5. panta 2. punkta, atļautā pielaides robeža, aplēšot daudzumus kilogramos zivju, kurām piemēro KPN un kuras uzglabā ar kuģiem, ir 10 % no kuģa žurnālā norādītā skaitļa.
Nozvejai, ko izkrauj nešķirotu, atļautā pielaides robeža, aplēšot daudzumus, ir 8% no kopējā daudzuma, ko uzglabā uz kuģa.
Nozvejai, ko izkrauj nešķirotu, atļautā pielaides robeža, aplēšot daudzumus, ir 10 % no kopējā daudzuma, ko uzglabā uz kuģa.
Grozījums Nr. 15 17. panta 2. punkts
2. Ja zvejas kuģis izkļūst no A, B apgabala vai 28. līdz 32. apakšapgabala (C apgabals) ar vairāk nekā 100 kg mencu uz kuģa, tas
2. Ja zvejas kuģis izbrauc no A apgabala, B apgabala vai 28. līdz 32. apakšapgabala (C apgabals) ar vairāk nekā 100 kg mencu uz kuģa, kuģa kapteinis attiecīgajai zivsaimniecības uzraudzības iestādei nekavējoties paziņo par nozvejas apjomu atstātajā apgabalā.
(a) tieši dodas uz ostu apgabalā, kurā tas zvejo, un izkrauj zivis, vai
(b) tieši dodas uz ostu ārpus apgabala, kurā tas zvejo, un izkrauj zivis,
(c) atstājot apgabalu, kurā kuģis zvejo, tīklus noglabā saskaņā ar šādiem nosacījumiem tā, lai tos nevarētu viegli izmantot
(i) tīklus, atsvarus un līdzīgus rīkus atvieno no to traļa bortiem, kā arī buksēšanas un vilkšanas virvēm un tauvām,
(ii) tīklus, kas ir uz vai virs klāja, droši piestiprina kādai virsbūves daļai.
Grozījums Nr. 16 20. panta 1. punkts
1. Zvejas kuģi ar vairāk nekā 100 kg mencu uz tiem neuzsāk izkraušanu, kamēr to neatļauj izkraušanas vietas kompetentās iestādes.
1. Zvejas kuģi ar vairāk nekā 300 kg mencu uz tiem neuzsāk izkraušanu, kamēr to neatļauj izkraušanas vietas kompetentās iestādes.
Grozījums Nr. 17 27. panta 1. punkts
1. Komisija, pamatojoties uz ZZTEK un Baltijas reģionālās konsultatīvās padomes (RAC) ieteikumiem, novērtē pārvaldības pasākumu ietekmi uz attiecīgajiem krājumiem un uz to zvejniecību šīs regulas piemērošanas trešajā gadā un katrā no nākamajiem gadiem.
1. Komisija, pamatojoties uz ZZTEK un Baltijas reģionālās konsultatīvās padomes (RAC) ieteikumiem, novērtē pārvaldības pasākumu ietekmi uz attiecīgajiem krājumiem un uz to zvejniecību šīs regulas piemērošanas otrajā gadā un katrā no nākamajiem gadiem.
Grozījums Nr. 18 27. panta 2. punkts
2. Komisija pieprasa zinātniskus ieteikumus no ZZTEK par progresa tempu virzībā uz 4. pantā noteiktajiem mērķiem šīs regulas piemērošanas trešajā gadā un tās piemērošanas katrā trešajā secīgajā gadā. Ja ieteikumos norādīts, ka mērķi, iespējams, netiks sasniegti, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma par papildu un/vai alternatīviem pasākumiem, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu mērķu sasniegšanu.
2. Komisija pieprasa zinātniskus ieteikumus no ZZTEK par progresa tempu virzībā uz 4. pantā noteiktajiem mērķiem šīs regulas piemērošanas otrajā gadā un tās piemērošanas katrā otrajā secīgajā gadā. Ja ieteikumos norādīts, ka mērķi, iespējams, netiks sasniegti, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma par papildu un/vai alternatīviem pasākumiem, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu mērķu sasniegšanu.
Grozījums Nr. 19 27. a pants (jauns)
27.a pants Regulas piemērošanas sociālekonomiskās ietekmes uzraudzība
Komisija sagatavo ziņojumu par šīs regulas piemērošanas sociālekonomisko ietekmi uz zivsaimniecības nozari, īpaši nodarbinātību un zvejnieku, kuģu īpašnieku un mencu zvejā un apstrādē iesaistīto uzņēmumu ekonomisko stāvokli. Komisija otrajā gadā pēc šīs regulas piemērošanas un katru nākamo gadu pēc šīs regulas piemērošanas šo ziņojumu sagatavo iesniegšanai Eiropas Parlamentā līdz attiecīgā gada 30. aprīlim.
Īpaši noteikumi attiecībā uz augļu un dārzeņu sektoru *
764k
419k
Eiropas Parlamenta 2007. gada 7. jūnija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par īpašiem noteikumiem augļu un dārzeņu sektoram un par dažu regulu grozījumiem (COM(2007)0017 – C6-0075/2007 – 2007/0012(CNS))
– ņemot vērā EK līguma 36. un 37. pantu, ar kuriem saskaņā Padome ar to ir apspriedusies (C6-0075/2007),
– ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,
– ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu (A6-0183/2007),
1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;
2. aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;
3. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;
4. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;
5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
Komisijas ierosinātais teksts
Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 2. APSVĒRUMS
(2) Ņemot vērā to piemērošanas gaitā gūto pieredzi, augļu un dārzeņu tirgus organizācija ir jāmaina, lai sasniegtu šādus mērķus: paaugstināt nozares konkurētspēju un tirgus orientāciju, kas dotu ieguldījumu ilgtspējīgas iekšējā un ārējā tirgū konkurētspējīgas nozares izveidošanā, audzētājiem samazināt ar tirgus krīzēm saistītās ienākumu svārstības, Kopienā palielināt augļu un dārzeņu patēriņu un turpināt sektora veiktos pasākumus, kas vērsti uz vides saglabāšanu un aizsardzību.
(2) Ņemot vērā to piemērošanas gaitā gūto pieredzi, augļu un dārzeņu tirgus organizācija ir jāmaina, lai sasniegtu šādus mērķus: paaugstināt nozares konkurētspēju un tirgus orientāciju, kas dotu ieguldījumu ilgtspējīgas iekšējā un ārējā tirgū konkurētspējīgas nozares izveidošanā, ņemot vērā jauno dalībvalstu situāciju, lai, ja iespējams, samazinātu nelīdzsvarotību dažādu dalībvalstu un reģionu starpā ar nolūku saglabāt lauksaimnieku ienākumus, audzētājiem samazināt ar tirgus krīzēm saistītās ienākumu svārstības, Kopienā palielināt augļu un dārzeņu patēriņu un turpināt sektora veiktos pasākumus, kas vērsti uz vides saglabāšanu un aizsardzību, aizsargāt sabiedrības veselību un patērētāju intereses, kā arī uzlabot trešo valstu augļu un dārzeņu importa kontroles efektivitāti.
Grozījums Nr. 2 5. APSVĒRUMS
(5) Šīs regulas darbības jomā jāiekļauj produkti, uz kuriem attiecas augļu un dārzeņu, kā arī augļu un dārzeņu pārstrādes produktu tirgus kopīgā organizācija. Tomēr noteikumi par ražotāju organizācijām un starpnozaru organizācijām un nolīgumiem ir spēkā tikai par produktiem, uz kuriem attiecas augļu un dārzeņu tirgus kopīga organizācija, un šī atšķirība ir jāsaglabā. Augļu un dārzeņu tirgus kopīgās organizācijas joma ir jāpaplašina, tajā iekļaujot dažus kulinārijas garšaugus, tādējādi ļaujot tiem gūt labumu no organizācijas sniegtajām iespējām.
(5) Šīs regulas darbības jomā jāiekļauj produkti, uz kuriem attiecas augļu un dārzeņu, kā arī augļu un dārzeņu pārstrādes produktu tirgus kopīgā organizācija. Augļu un dārzeņu tirgus kopīgās organizācijas joma ir jāpaplašina, tajā iekļaujot dažus kulinārijas garšaugus, tādējādi ļaujot tiem gūt labumu no organizācijas sniegtajām iespējām.
Grozījums Nr. 3 7. APSVĒRUMS
(7) Augļu un dārzeņu ražošanā un tirdzniecībā pilnībā jāņem vērā vides apsvērumi, ieskaitot audzēšanas paņēmienus, atkritumu apsaimniekošanu un no tirgus izņemto produktu iznīcināšanu, jo īpaši attiecībā uz ūdens kvalitātes aizsardzību, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un lauku ainavas saglabāšanu.
(7) Augļu un dārzeņu ražošanā un tirdzniecībā pilnībā jāņem vērā vides apsvērumi, ieskaitot audzēšanas paņēmienus, atkritumu apsaimniekošanu un no tirgus izņemto produktu iznīcināšanu, jo īpaši attiecībā uz ūdens kvalitātes aizsardzību, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un lauku ainavas saglabāšanu. Lai labāk palīdzētu lauksaimniekiem un uzņēmējiem panākt, ka augstākas kvalitātes produkcija nodrošina lielākus ieņēmumus, Komisijai būtu jāturpina pētīt iespēja ieviest Eiropas kvalitātes marķējumu.
Grozījums Nr. 4 8. APSVĒRUMS
(8) Ražotāju organizācijas ir pamatelementi kopējā tirgus organizācijā, kura decentralizēto darbību tās nodrošina savā līmenī. Palielinoties pieprasījuma koncentrācijai, piedāvājuma grupēšana caur šīm organizācijām vairāk nekā jebkad ir ekonomiska nepieciešamība, lai nostiprinātu ražotāju pozīcijas tirgū. Šādai grupēšanai jānotiek brīvprātīgi un jāpierāda tās lietderība ar ražotāju organizāciju piedāvāto pakalpojumu klāstu un efektivitāti to biedriem.
(8) Ražotāju organizācijas un starpnozaru organizācijas ir pamatelementi kopējā tirgus organizācijā, kura decentralizēto darbību tās nodrošina savā līmenī. Palielinoties pieprasījuma koncentrācijai, piedāvājuma grupēšana caur šīm organizācijām vairāk nekā jebkad ir ekonomiska nepieciešamība, lai nostiprinātu ražotāju pozīcijas tirgū. Tomēr, lai nodrošinātu ražotāju pozīcijas patiesu uzlabošanos attiecībā pret veikalu ķēdēm un lielajiem pārstādes uzņēmumiem, vajadzīgi politiska rakstura pasākumi, kas būtu jāīsteno Kopienas mērogā. Šādai grupēšanai jānotiek brīvprātīgi un jāpierāda tās lietderība ar ražotāju organizāciju piedāvāto pakalpojumu klāstu un efektivitāti to biedriem.
Grozījums Nr. 5 9. APSVĒRUMS
(9) Līdzšinējā pieredze liecina, ka ražotāju organizācijas ir piemērots piedāvājuma grupēšanas instruments. Tomēr ražotāju organizācijas nav visās dalībvalstīs vienlīdz izplatītas. Lai paaugstinātu ražotāju organizāciju pievilcīgumu, visos iespējamajos gadījumos jāparedz to darbības lielākas elastīguma iespējas. Šāds elastīgums jo īpaši attiecas uz ražotāju organizāciju pārstāvēto produkcijas sortimentu, tiešās pārdošanas pieļaujamo apjomu un noteikumu attiecināšanu uz organizācijās neiesaistītajiem ražotājiem, kā arī iespējām deleģēt ražotāju organizāciju pilnvaras vai funkcijas ražotāju organizāciju asociācijām, ievērojot vajadzīgos nosacījumus, un deleģēt funkcijas to filiālēm.
(9) Līdzšinējā pieredze liecina, ka ražotāju organizācijas ir piemērots piedāvājuma koncentrēšanas instruments. Tomēr ražotāju organizācijas nav visās dalībvalstīs vienlīdz izplatītas. Lai paaugstinātu ražotāju organizāciju pievilcīgumu, visos iespējamajos gadījumos jāparedz to darbības lielākas elastīguma iespējas un jānovērš to pārmērīga koncentrācija tajās zonās, kurās ražošanas un tirdzniecības apstākļi ir līdzīgāki, kā rezultātā netieši izveidotos piedāvājuma vispārēja izkliedētība. Šāds elastīgums jo īpaši attiecas uz ražotāju organizāciju pārstāvēto produkcijas sortimentu, tiešās pārdošanas pieļaujamo apjomu un noteikumu attiecināšanu uz organizācijās neiesaistītajiem ražotājiem, kā arī iespējām deleģēt ražotāju organizāciju pilnvaras vai funkcijas ražotāju organizāciju asociācijām, ievērojot tādus nosacījumus, kas pieejami efektīvas darbības nodrošināšanai, un deleģēt funkcijas to filiālēm.
Grozījums Nr. 6 11. APSVĒRUMS
(11) Ražotāju grupām dalībvalstīs, kas Kopienai pievienojušās 2004. gadā vai vēlāk, un kuras vēlas iegūt ražotāju organizāciju statusu saskaņā ar šo regulu, būtu jādod iespējas izmantot pārejas periodu, kura laikā tās var saņemt valsts vai Kopienas finansiālu atbalstu apmaiņā pret noteiktām šīs grupas saistībām.
(11) Ražotāju grupām dalībvalstīs, kas Kopienai pievienojušās 2004. gadā vai vēlāk, un kuras vēlas iegūt ražotāju organizāciju statusu saskaņā ar šo regulu, būtu jādod iespējas izmantot pārejas periodu, kura laikā, ja piedāvājuma koncentrācijas līmenis joprojām ir nepietiekams, tās var saņemt valsts vai Kopienas finansiālu atbalstu apmaiņā pret noteiktām šīs grupas saistībām.
Grozījums Nr. 7 13. APSVĒRUMS
(13) Reģionos, kur ražošanas organizācija ir vāji attīstīta, jāatļauj valsts papildu finanšu ieguldījumi. Dalībvalstīm, kas ir atpalikušas struktūru ziņā, šie ieguldījumijākompensē no Kopienas līdzekļiem ar Kopienas atbalsta shēmu starpniecību.
(13) Reģionos, kur ražošanas organizācija ir vāji attīstīta, jāatļauj valsts papildu finanšu ieguldījumi. Dalībvalstīm, kas ir atpalikušas struktūru ziņā, šos ieguldījumusvar kompensēt no Kopienas līdzekļiem ar Kopienas atbalsta shēmu starpniecību pēc kompetento iestāžu pieprasījuma.
Grozījums Nr. 8 14. APSVĒRUMS
(14) Lai šādas atbalsta shēmas vienkāršotu un samazinātu to izmaksas, gadījumos, kad tas iespējams, var būt lietderīgi procedūras un noteikumus par tiesībām kompensēt darbības fondu izdevumus saskaņot ar lauku attīstības programmu attiecīgajiem noteikumiem un procedūrām, dodot dalībvalstīm iespējas attiecībā uz darbības programmām paredzēt valsts stratēģiju.
(14) Lai šādas atbalsta shēmas vienkāršotu un samazinātu to izmaksas, gadījumos, kad tas iespējams, var būt lietderīgi procedūras un noteikumus par tiesībām kompensēt darbības fondu izdevumus saskaņot ar lauku attīstības programmu attiecīgajiem noteikumiem un procedūrām, dodot dalībvalstīm iespējas attiecībā uz darbības programmām paredzēt valsts stratēģiju. Šajā valsts stratēģijā, kā arī valsts stratēģijas plānā un lauku attīstības programmās ir jāprecizē dalībvalstu pieņemtie pasākumi, lai izvairītos no šo pasākumu divkāršas finansēšanas. Papildus, lai nodrošinātu lielāku tiesisko noteiktību un uzlabotu darbības fondu pasākumu efektivitāti, dalībvalstīm būtu jāļauj izveidot negatīvos sarakstus attiecībā uz attaisnoto izdevumu pozīcijām.
Grozījums Nr. 9 16. APSVĒRUMS
(16) Dažiem augļiem un dārzeņiem vairākas jaukta atbalsta shēmas noteiktas Regulās (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 2202/96. Šo shēmu daudzums un dažādība radījusi to administrēšanas grūtības. Lai gan tās paredzētas dažiem konkrētiem augļiem un dārzeņiem, tās nav devušas iespējas pilnībā ņemt vērā ražošanas reģionālos apstākļus, un tās neaptver visu veidu augļus un dārzeņus. Tāpēc ir ieteicams augļu un dārzeņu audzētāju atbalstam rast citu instrumentu.
(16) Dažiem augļiem un dārzeņiem vairākas jaukta atbalsta shēmas noteiktas Regulās (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 2202/96. Šo shēmu daudzums un dažādība radījusi to administrēšanas grūtības un var radīt tiesisko nenoteiktību. Lai gan tās paredzētas dažiem konkrētiem augļiem un dārzeņiem, tās nav devušas iespējas pilnībā ņemt vērā ne jauno dalībvalstu ieviestās sugas, ne arī ražošanas reģionālos apstākļus, un tās neaptver visu veidu augļus un dārzeņus. Tāpēc ir ieteicams augļu un dārzeņu audzētāju atbalstam rast citu instrumentu.
Grozījums Nr. 10 18. APSVĒRUMS
(18) Lai augļu un dārzeņu nozares atbalsta sistēma kļūtu efektīvāka, elastīgāka un vienkāršāka, ir ieteicams esošās atbalsta shēmas atcelt, un augļu un dārzeņu ražošanu pilnībā iekļaut shēmā, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003. Šim nolūkam jāparedz, ka lauksaimnieki, kas ir audzējuši augļus un dārzeņus salīdzināmajā periodā, ir tiesīgi uz vienotā maksājuma shēmu. Tāpat jāparedz, ka dalībvalstis nosaka pamatsummas un hektāru skaitu, par ko ir tiesības saņemt atbalstu saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu, pamatojoties uz augļu un dārzeņu tirgum piemērotu reprezentatīvu laikposmu un atbilstīgiem objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem. Augļu un dārzeņu stādījumu platības, ieskaitot pastāvīgos stādījumus, ir tiesīgi uz vienotā maksājuma shēmu. Attiecīgi jāgroza valstīm noteiktie maksimāli pieļaujamie apjomi. Tāpat jāparedz, ka Komisijai jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi un visi vajadzīgie pārejas pasākumi.
(18) Lai augļu un dārzeņu nozares atbalsta sistēma kļūtu efektīvāka, elastīgāka un vienkāršāka, ir ieteicams esošās atbalsta shēmas atcelt, un augļu un dārzeņu ražošanu vismaz daļēji iekļaut shēmā, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003. Šim nolūkam jāparedz, ka lauksaimnieki, kas ir audzējuši augļus un dārzeņus salīdzināmajā periodā, ir tiesīgi uz vienotā maksājuma shēmu, kā arī jānosaka valstu finansējuma apmērs, pamatojoties uz augļu un dārzeņu tirgum piemērotu reprezentatīvu laikposmu un atbilstīgiem objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem. Augļu un dārzeņu stādījumu platības, ieskaitot pastāvīgos stādījumus, ir tiesīgi uz vienotā maksājuma shēmu. Attiecīgi jāgroza valstīm noteiktie maksimāli pieļaujamie apjomi, ņemot vērā augļu un dārzeņu tirgus situācijas attīstību pēc jauno dalībvalstu pievienošanās. Turklāt jāparedz, ka Komisijai jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi un visi vajadzīgie pārejas pasākumi.
Grozījums Nr. 11 18.A APSVĒRUMS (jauns)
(18a)Atbilstīgi Eiropas Kopienu Tiesas judikatūrai1, kurā noteikta prasība veikt plašus ietekmes pētījumus, lai pamatotu jebkādas būtiskas izmaiņas likumdošanā, no vienotā maksājuma shēmas ir jāsvītro augļu un dārzeņu stādījumu platības, lai uz tām nevarētu attiecināt nevienu citu lauksaimniecisku darbību, un tas ir tāpēc, ka nav zināma to iespējamā ietekme uz augļu un dārzeņu nozares strukturālo attīstību un tirgu. Ziņojumā par vienotā maksājuma shēmas ieviešanu reģionālā līmenī, kas Komisijai ir jāiesniedz Padomei un kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 60. panta 8. punktā, būtu jāanalizē, no vienas puses, šīs shēmas ietekme uz tiem augļkoku un dārzeņu stādījumiem, kuriem jau piešķirta ražošanas brīvība, un, no otras puses, jāiekļauj specifiska analīze par šīs liberalizācijas iespējamām sekām uz visu Kopienas augļu, dārzeņu un kartupeļu kultūru nozari.
___________ 1 2006. gada 7. septembra spriedums lietā C-310/04 Spānija pret Padomi, 2006, ECR I-07285. lpp.
Grozījums Nr. 12 18.B APSVĒRUMS (jauns)
(18b)Pēc 2004. gada paplašināšanās ķirši un mīkstie augļi (zemenes, avenes un jāņogas) ir kļuvuši par svarīgiem produktiem Savienībā no sociālā un ekonomiskā aspekta, tomēr šo nozari skar liela strukturāla krīze un tajā vajadzīgi īpaši atbalsta pasākumi. Tāpēc ir paredzēts sniegt Kopienas atbalstu šādas produkcijas ražošanai paredzētām stādījumu platībām ar tādiem nosacījumiem, kas garantē audzētāju uzņēmumu dzīvotspēju un veicina strukturālās situācijas uzlabošanos, jo īpaši attiecībā uz piedāvājuma koncentrēšanu.
Grozījums Nr. 13 19. APSVĒRUMS
(19) Augļu un dārzeņu ražošana nav prognozējama, un šie produkti ātri bojājas. Piedāvājuma palielināšanās tirgū, arī tad, ja tā nav pārāk liela, var radīt ievērojamus tirgus traucējumus. Ir tikušas izmantotas dažas shēmas izņemšanai no tirgus, bet tās bijušas sarežģīti administrējamas. Krīžu vadībai iespējami vienkārši jāizmantovairāki citi pasākumi. Šajos apstākļos visu šādu pasākumu iekļaušana ražotāju organizāciju darbības programmās ir šķietami piemērotākā pieeja, kam jāveicina arī ražotāju organizāciju pievilcība no audzētāju puses.
(19) Augļu un dārzeņu ražošana nav prognozējama, un šie produkti ātri bojājas. Piedāvājuma palielināšanās tirgū, arī tad, ja tā nav pārāk liela, var radīt ievērojamus tirgus traucējumus. Ir tikušas izmantotas dažas shēmas izņemšanai no tirgus, bet tās bijušas sarežģīti administrējamas un neefektīvas. Augļu un dārzeņu nozarē raksturīga tirgus nestabilitāte. Cenu krituma gadījumā pastāvošā sistēma izņemšanai no tirgus nav pārāk efektīva kā drošības tīkls lauksaimnieku ieņēmumiem, ņemot vērā nepietiekamos maksājumus, pārmērīgu birokrātiju, trūkumus ražošanas reģionu organizācijā, ražošanas potenciāla neatzīšanu, lai nodrošinātu pareizu tirgus pārvaldību, trešo valstu importa ietekmi un izņemto produktu patiesa noieta trūkumu. Krīžu vadībai jāieviešefektīvāki un horizontāli pasākumi, kuri attiecas uz visu nozaru tirgu lauksaimniekiem un kuru piemērošana ir cik vien iespējams vienkārša. Šajos apstākļos visu šādu pasākumu iekļaušana drošības fondā, kuru finansējums ir nošķirts no ražotāju organizāciju darbības programmām, ir šķietami piemērotākā pieeja, kam jāveicina arī ražotāju organizāciju pievilcība no audzētāju puses. Dalībvalstīm ir atļauts pieņemt nopietnus krīžu vadīas pasākumus valsts un/vai reģionālā līmenī. Šie pasākumi būtu jādefinē saistībā ar valsts stratēģiju un jāfinansē ‐ ja dalībvalstis to uzskata par piemērotu risinājumu ‐, izmantojot arī daļu no valsts rezervēm, kas paredzētas saistībā ar tiesībām uz maksājumu Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. pantā.
Grozījums Nr. 14 19.A APSVĒRUMS (jauns)
(19a)Tirgus kopīgās organizācijās, kas ir ļoti atvērtas tirgum, kā tas ir ar augļu un dārzeņu tirgus kopīgo organizāciju, starpnozaru organizācijām ir ļoti liela nozīme sākotnējā tirdzniecībā un attiecībā uz produktu kvalitāti. Tās ne tikai palīdz uzlabot nozares konkurētspēju, bet arī cīnīties pret tirgus svārstībām. Tādēļ to darbība būtiski ierobežo nopietnus tirgus traucējumus un pasargā ražotājus no krīzēm.
Grozījums Nr. 15 20.A APSVĒRUMS (jauns)
(20a)Ja pastāvošajā sistēma tiek veiktas būtiskas izmaiņas, Regulā (EK) Nr. 1782/2003 paredzēto vienreizējo maksājumu shēmu var attiecināt uz sēņu ražošanai paredzētām platībām.
Grozījums Nr. 16 20.B APSVĒRUMS (jauns)
(20b)Vidējais augļu un dārzeņu patēriņš saglabājas mazāks par Pasaules Veselības organizācijas un uztura speciālistu ieteiktajiem apjomiem, kas noteikti, ņemot vērā to svarīgo vietu līdzsvarotā uzturā un ievērojamo nozīmi hronisku slimību profilaksē. Dažās dalībvalstīs patēriņs pat pakāpeniski samazinās. Lai mainītu šādu tendenci, ir jāveicina ražotāju organizāciju nozīme un metodes saistībā ar to līdzekļu veicināšanu un palielināšanu, kas piešķirti tiem informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz augļu un dārzeņu patēriņu, kuri minēti Regulā (EK) Nr. 2826/2000 un kuri paredzēti visiem sabiedrības slāņiem, jo īpaši personām līdz 18 gadu vecumam. Papildus ir lietderīgi uzlabot nosacījumus augļu un dārzeņu bezmaksas izplatīšanai ES un pēc iespējas arī Kopienas teritorijas tuvumā esošās trešās valstīs.
Grozījums Nr. 17 23. APSVĒRUMS
(23) Vienota Kopienas tirgus izveidošana ir saistīta ar tirdzniecības sistēmas ieviešanu pie Kopienas ārējām robežām. Šādā tirdzniecības sistēmā, kurā iekļauta ievedmuita, principā stabilizē Kopienas tirgu. Tirdzniecības sistēmas pamatā jābūt saistībām, kas pieņemtas saskaņā ar daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtu.
(23) Vienota Kopienas tirgus izveidošana ir saistīta ar tirdzniecības sistēmas ieviešanu pie Kopienas ārējām robežām. Šādā tirdzniecības sistēmā, kurā iekļauta ievedmuita, principā stabilizē Kopienas tirgu. Tirdzniecības sistēmas pamatā jābūt saistībām, kas uzņemtas saskaņā ar daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtu, un tās ir jāīsteno, atceļot šajā nozarē iepriekš piešķirtās eksporta kompensācijas un pārstrukturējot summas, kas šajā nolūkā piešķirtas ar daudzpusējo sistēmu saderīgiem iekšējiem pasākumiem. Papildus ir jāpastiprina informācijas un veicināšanas pasākumi attiecībā uz augļu un dārzeņu produkciju trešās valstīs, ņemot vērā Padomes 1999. gada 14. decembra Regulu (EK) Nr. 2702/1999 par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem trešās valstīs1. Komisijai ir jāiesniedz atbilstīgi priekšlikumi attiecībā uz minētās regulas grozījumiem.
__________ 1 OV L 327, 21.12.1999., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2060/2004 (OV L 357, 2.12.2004., 3. lpp.).
Grozījums Nr. 18 25. APSVĒRUMS
(25) Lauksaimniecības ražojumu tirdzniecības apjoma uzraudzībai ar trešām valstīm attiecībā uz dažiem produktiem var būt jāievieš eksporta un importa licencēšanas sistēmas, kā arī garantiju iesniegšana, lai nodrošinātu, ka darījumi, par kuriem izsniegtas licences, tiek faktiski arī veikti. Komisijai tāpēc attiecībā uz šādiem ražojumiem jābūt pilnvarām ieviest licencēšanas sistēmas.
(25) Lauksaimniecības ražojumu tirdzniecības apjoma uzraudzībai ar trešām valstīm attiecībā uz dažiem produktiem var būt jāievieš eksporta un importa licencēšanas sistēmas, kā arī garantiju iesniegšana, lai nodrošinātu, ka darījumi, par kuriem izsniegtas licences, tiek faktiski arī veikti. Komisijai tāpēc attiecībā uz šādiem ražojumiem jābūt pilnvarām ieviest licencēšanas sistēmas. Lai aizsargātu patērētāju veselību un novērstu to, ka kaitīgi sveši organismi piesārņo kultūras, licencēšanas sistēmas būtu jāpapildina ar jauniem noteikumiem, kas nav paredzēti šajā regulā, lai pilnveidotu fitosanitārās kontroles un kvalitātes sistēmas uz robežām. Šajā sakarā būtu jāizveido Eiropas Kvalitātes kontroles aģentūra, lai pārbaudītu no trešām valstīm nākušu augļu un dārzeņu kvalitāti, kura atrastos Eiropas Pārtikas nekaitīguma aģentūras pārraudzībā.
Grozījums Nr. 19 28.A APSVĒRUMS (jauns)
(28a)Jāatbalsta Kopienas līmeņa koordinācijas process fitosanitāro protokolu apspriešanai ar trešām valstīm par augļu un dārzeņu eksportu.
Grozījums Nr. 21 30. APSVĒRUMS
(30) Tā kā lauksaimniecības ražojumu kopējie tirgi pastāvīgi veidojas, dalībvalstīm un Komisijai pastāvīgi jāveic informācijas apmaiņa par attiecīgajām norisēm.
(30) Augļu un dārzeņu nozares dinamiskā attīstība, ko skar strukturālas izmaiņas attiecībā uz ražošanu vai tirdzniecību, kuras ietekmē tirgus darbību, nosaka, ka dalībvalstīm un Komisijai pastāvīgi jāveic informācijas apmaiņa par svarīgākajām novērotajām izmaiņām. Ir jāizveido arī cenu uzraudzības centrs, kas spētu sniegt precīzu un objektīvu informāciju par tirgiem un tādējādi nopietnu krīžu gadījumā veicināt pasākumu īstenošanu no Komisijas puses. Papildus būtu jāveicina virzība, izveidojot Eiropas iestādi, lai nodrošinātu tirdzniecības darījumu pārredzamības uzraudzību un konkurences noteikumu stingru ievērošanu, jo īpaši attiecībā uz liela apjoma izplatīšanu.
Grozījums Nr. 22 31. APSVĒRUMS
(31) Augļu un dārzeņu režīms paredz, ka jāievēro konkrētas saistības. Lai garantētu šo saistību ievērošanu, nepieciešami kontroles pasākumi un soda sankciju piemērošana gadījumos, kad šādas saistības netiek ievērotas. Tāpēc Komisijai jāpiešķir pilnvaras pieņemt attiecīgus noteikumus, tostarp arī noteikumus par nepamatotu maksājumu atgūšanu. Saskaņā ar augļu un dārzeņu nozares jauno režīmu vairs nebūs vajadzīgs īpašs inspektoru korpuss, un, ieviešot šo jauno režīmu, to varēs likvidēt.
(31) Augļu un dārzeņu režīms paredz, ka jāievēro konkrētas saistības. Lai garantētu šo saistību ievērošanu, nepieciešami kontroles pasākumi un soda sankciju piemērošana gadījumos, kad šādas saistības netiek ievērotas. Tāpēc Komisijai jāpiešķir pilnvaras pieņemt attiecīgus noteikumus, tostarp arī noteikumus par nepamatotu maksājumu atgūšanu.
Grozījums Nr. 23 1. PANTA 1. DAĻA
Šajā Regulā paredzēti īpaši noteikumi, kas attiecas uz produktiem, kuri minēti 1. panta 2. punktā Regulā (EK) Nr. 2200/96 un 1. panta 2. punktā Regulā (EK) Nr. 2201/96.
Šajā regulā paredzēti īpaši noteikumi, kas attiecas uz produktiem, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 2200/96 1. panta 2. punktā un Regulas (EK) Nr. 2201/96 1. panta 2. punktā, kā arī uz nozīmīgiem jauno dalībvalstu ieviestiem produktiem.
Grozījums Nr. 24 1. PANTA 2. DAĻA
Tomēr šīs regulas III un IV sadaļas noteikumi attiecas tikai uz 1. panta 2. punktā Regulā (EK) Nr. 2200/96 minētajiem produktiem.
svītrots
Grozījums Nr. 25 1. PANTA 3. DAĻA
Regulas 39. pants attiecas tikai uz svaigiem un dzesinātiem kartupeļiem ar KN kodu 0701.
svītrots
Grozījums Nr. 26 2. PANTA 1. PUNKTS
1. Komisija var noteikt tirdzniecības standartus vienam vai vairākiem produktiem, kuri minēti 1. panta 2. punktā Regulā (EK) Nr. 2200/96 un 1. panta 2. punktā Regulā (EK) Nr. 2201/96.
1. Komisija var noteikt tirdzniecības standartus vienam vai vairākiem produktiem, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 2200/96 1. panta 2. punktā un Regulas (EK) Nr. 2201/96 1. panta 2. punktā. Šim nolūkam ņem vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) standartus, ko ieteikusi Lauksaimniecības kvalitātes standartu darba grupa, kura izveidota ANO EEK aizbildnībā. Līdz būs pieņemti jauni standarti, ir piemērojami standarti, kas pieņemti, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2200/96 2. pantu.
Grozījums Nr. 27 2. PANTA 2. PUNKTA B APAKŠPUNKTS
b) var jo īpaši attiekties uz kvalitāti, masu, šķirošanu pēc izmēra, iepakojumu, iesaiņošanu, glabāšanu, transportēšanu, noformējumu, tirdzniecību un marķējumu.
b) attiecas jo īpaši uz kvalitāti, masu, šķirošanu pēc izmēra, iepakojumu, iesaiņošanu, glabāšanu, transportēšanu, noformējumu, tirdzniecību, izcelsmi un marķējumu, tostarp izcelsmes obligātu marķēšanu svaigiem augļiem un dārzeņiem, kuri izmantoti augļu un dārzeņu pārstrādes produktos, kā arī uz īpašiem ražošanas veidiem.
Grozījums Nr. 28 2. PANTA 3. PUNKTA 1. DAĻA
3. Izņemot gadījumus, kad, ievērojot 2. punkta a) apakšpunktā minētos kritērijus, Komisija noteikusi citādi, produktus, kuriem ir noteikti tirdzniecības standarti, var pārdot Kopienas tirgū tikai saskaņā ar šādiem standartiem.
3. Izņemot gadījumus, kad, ievērojot 2. punkta a) apakšpunktā minētos kritērijus, Komisija noteikusi citādi, produktus, kuriem ir noteikti tirdzniecības standarti, var pārdot Kopienas tirgū tikai saskaņā ar šādiem standartiem. To produktu īpašnieks, attiecībā uz kuriem standarti ir pieņemti, drīkst izstādīt šos produktus pārdošanai, laist tos pārdošanā, tos pārdot, nosūtīt vai citādi tos tirgot ES tikai tad, ja tie atbilst šiem standartiem. Viņš ir atbildīgs par atbilstību šiem standartiem.
Grozījums Nr. 30 2. PANTA 3.B PUNKTS (jauns)
3.b Mazumtirdzniecības posmā, lai garantētu patērētājiem pareizu informāciju, uz produktiem ir standartos noteiktās norādes. Šajās norādēs ir vismaz šāda informācija
a) šķirne vai šķirnes veids,
b) produkta izcelsme,
c) kategorija.
Grozījums Nr. 31 2. PANTA 3.B PUNKTS (jauns)
3.b Līdz būs pieņemti jauni nosacījumi par pārbaužu īstenošanu, ir spēkā tie nosacījumi par atbilstības pārbaudēm attiecībā uz standartiem, kas paredzēti Komisijas 2001. gada 12. jūnija Regulā (EK) Nr. 1148/2001 par atbilstības pārbaudēm attiecībā uz tirdzniecības standartiem, ko piemēro svaigiem augļiem un dārzeņiem1.
__________ 1 OV L 156, 13.6.2001., 9. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 408/2003 (OV L 62, 6.3.2003., 8. lpp.).
Grozījums Nr. 32 3. PANTA 1. PUNKTA A) APAKŠPUNKTS
a) tā ir izveidota pēc lauksaimnieku iniciatīvas 2. panta a) apakšpunktā Regulā (EK) Nr. 1782/2003 paredzētajā nozīmē, kuri ir viena vai vairāku 1. panta 2. punktā Regulā (EK) Nr. 2200/96 minēto produktu audzētāji;
a) tā ir izveidota pēc to lauksaimnieku iniciatīvas Regulas (EK) Nr. 1782/2003 2. panta a) apakšpunkta nozīmē, kuri ir viena vai vairāku šīs regulas 1. panta 1. punktā minēto produktu audzētāji;
Grozījums Nr. 33 3.PANTA 1. PUNKTA B) APAKŠPUNKTA III) DAĻA
iii) samazināt ražošanas izmaksas un stabilizēt ražotāju cenas;
iii) optimizēt ražošanas izmaksas un stabilizēt ražotāju cenas;
Grozījums Nr. 34 3.PANTA 1. PUNKTA B) APAKŠPUNKTA IVA) DAĻA (jauna)
iva) popularizēt produktus, kuru kvalitāte ir sertificēta.
Grozījums Nr. 35 3. PANTA 2. PUNKTA 1. DAĻAS A) APAKŠPUNKTS
a) ievērot noteikumus, ko ražotāju organizācija pieņēmusi attiecībā uz ražošanas pārskatiem, pašu ražošanu, tirdzniecību un vides aizsardzību;
a) ievērot noteikumus, ko ražotāju organizācija pieņēmusi attiecībā uz ražošanas informāciju un pārskatiem, pašu ražošanu, tirdzniecību un vides aizsardzību;
Grozījums Nr. 36 3. PANTA 2. PUNKTA 1. DAĻAS E) APAKŠPUNKTS
e) veikt statūtos paredzētās iemaksas, lai izveidotu un papildinātu 7. pantā paredzēto darbības fondu.
svītrots
Grozījums Nr. 37 3.PANTA 2. PUNKTA 2. DAĻAS C) APAKŠPUNKTS
c) ar ražotāju organizācijas atļauju izmantojot citas tādas ražotāju organizācijas starpniecību, kuru nozīmējusi pašu organizācija, pārdot produktus, uz kuriem to īpašību dēļ parasti neattiecas attiecīgās organizācijas komerciālā darbība.
c) ar ražotāju organizācijas atļauju paši vai ar citas tādas ražotāju organizācijas starpniecību, kuru nozīmējusi pašu organizācija, pārdot produktus, uz kuriem to īpašību dēļ parasti neattiecas attiecīgās organizācijas komerciālā darbība.
Grozījums Nr. 38 3. PANTA 2.A PUNKTS (jauns)
2.a Šīs regulas vajadzībām "ražotāju organizāciju asociācija" ir juridiska persona, kas apvieno divas vai vairākas atzītas ražotāju organizācijas, kuru mērķi jo īpaši ir šādi:
a) savu biedru vietā iesaistīties 7. pantā minētā darbības fonda pārvaldē, kā arī 8. pantā minēto darbības programmu izstrādē, iepazīstināšanā ar tām un to īstenošanā;
b) vadīt tirgus krīzes un
c) veikt citas darbības, kuras biedri tai ir deleģējuši saskaņā ar 5. pantu.
Grozījums Nr. 39 4. PANTA 1. PUNKTS
1. Dalībvalstis šīs regulas vajadzībām par ražotāju organizācijām atzīst visas ražotāju grupas, kuras pieprasa šādu atzīšanu, ar nosacījumu, ka:
1. Dalībvalstis šīs regulas vajadzībām par ražotāju organizācijām atzīst visas ražotāju grupas, kuras pieprasa šādu atzīšanu, ar nosacījumu, ka:
a) tās atbilst prasībām, kas noteiktas 3. pantā, un iesniedz attiecīgus pierādījumus, to skaitā pierādījumu, ka tām ir obligātais minimālais biedru skaits un ka to rīcībā ir tirgojamās produkcijas minimālais apjoms, ko nosaka dalībvalstis;
a) tās atbilst prasībām, kas noteiktas 3. pantā, un iesniedz attiecīgus pierādījumus, to skaitā pierādījumu, ka tām ir obligātais minimālais biedru skaits un ka to rīcībā ir tirgojamās produkcijas minimālais apjoms, ko nosaka dalībvalstis;
b) ir pietiekamas liecības par to, ka tās pastāvēšanas laikā pienācīgi veic savas darbības gan efektivitātes, gan piedāvājuma koncentrācijas ziņā;
b) ir pietiekamas liecības par to, ka tās pastāvēšanas laikā pienācīgi veic savas darbības gan efektivitātes, gan piedāvājuma koncentrācijas ziņā;
c) tās efektīvi nodrošina savus biedrus ar tehnisku palīdzību, izmantojot videi nekaitīgus audzēšanas paņēmienus;
c) tās sniedz saviem biedriem tehnisku palīdzību, kas vajadzīga videi nekaitīgas audzēšanas prakses ieviešanai;
d) tās efektīvi apgādā savas organizācijas biedrus ar tehniskiem līdzekļiem to produkcijas glabāšanai, iepakošanai un tirdzniecībai, un nodrošina pienācīgu viņu darbības komerciālo un finanšu vadību.
d) tās, no vienas puses, vajadzības gadījumā izmanto tehniskus līdzekļus un cilvēkresursus produkcijas glabāšanai, iepakošanai un tirdzniecībai, un, no otras puses, nodrošina pienācīgu viņu darbības komerciālo un finanšu vadību.
Grozījums Nr. 40 4. PANTA 2. PUNKTS
2. Dalībvalstis šīs regulas vajadzībām par ražotāju organizācijām var atzīt arī visas ražotāju organizācijas, kuras neatbilst 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktajai prasībai, ja:
2. Ražotāju organizācijām, kuras ir atzītas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2200/96 pirms 2007. gada 31. decembra, piešķir divu gadu pārejas periodu, sākot no 2008. gada 1. janvāra, ja tās joprojām atbilst Regulas (EK) Nr. 2200/96 attiecīgo pantu prasībām. Asociācijas, kuras saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2200/96 ir atzītas pirms tam, saglabā savu iepriekš atzīto statusu līdz atzīšanas plāna īstenošanas perioda beigām.
a) tās pastāvējušas pirms 1996. gada 21. novembra;
b) tās atzītas saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 1035/72 pirms 1997. gada 1. janvāra.
Citas 3. pantā noteiktās prasības, izņemot attiecīgos gadījumos šā panta 1. punkta c) apakšpunktu un 1. punktu, attiecas uz ražotāju organizācijām, kas atzītas saskaņā ar šā punkta pirmo daļu.
Grozījums Nr. 41 4. PANTA 3.A PUNKTS (jauns)
3.a Dalībvalstis paredz atzītu ražotāju organizāciju asociāciju atzīšanas nosacījumus.
Grozījums Nr. 42 5. PANTA 1. PUNKTS
1. Dalībvalsts ražotāju organizācijām var atļaut deleģēt pilnvaras ražotāju organizāciju asociācijām, kurās tās ir iestājušās, ievērojot nosacījumu, ka dalībvalsts ir atzinusi attiecīgās asociācijas spējas efektīvi izmantot tai piešķirtās pilnvaras.
1. Dalībvalsts ražotāju organizācijām var atļaut deleģēt pilnvaras atzītu ražotāju organizāciju asociācijām, kurās tās ir iestājušās, vai meitas organizācijām ar nosacījumiem, kas jāparedz, ievērojot nosacījumu, ka dalībvalsts ir atzinusi attiecīgās asociācijas spējas efektīvi izmantot tai piešķirtās pilnvaras.
Grozījums Nr. 43 6. PANTA VIRSRAKSTS
Jaunās dalībvalstis
Jaunās dalībvalstis, nomaļie reģioni un salu reģioni
Grozījums Nr. 131 6. PANTA 1. PUNKTA 1. DAĻA
1. Ražotāju organizācijām dalībvalstīs, kas Kopienai pievienojušā 2004. gadā vai vēlāk, uz laiku līdz pieciem gadiem var piešķirt pārejas periodu, kura laikā tām jāpanāk atbilstība 4. panta noteikumiem par atzīšanu.
1. Ražotāju organizācijām dalībvalstīs, kas Kopienai pievienojušā 2004. gadā vai vēlāk, kā arī nomaļu un salu reģionu ražotāju organizācijām uz laiku līdz pieciem gadiem var piešķirt pārejas periodu, kura laikā tām jāpanāk atbilstība 4. panta noteikumiem par atzīšanu.
Grozījums Nr. 45 6.A PANTS (jauns)
6.a pants
Atzīšanas plāna finansējums
1.Atbalstu, kas paredzēts 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā, piešķir pēc vienotas likmes.
2.Minēto atbalsta summu nosaka atkarībā no katras ražotāju organizācijas gadā pārdotās produkcijas vērtības, un tā:
a) pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā gadā attiecīgi veido līdz 10 %, 10 %, 8 %, 6 % un 4 % no pārdotās produkcijas vērtības, ja tā nepārsniedz EURO 2 000 000, un
b) pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā gadā attiecīgi veido līdz 5 %, 5 %, 4 %, 3 % un 3 % no pārdotās produkcijas vērtības, ja tā pārsniedz EURO 2 000 000.
3.Komisija savos īstenošanas noteikumos nosaka vienai ražotāju organizācijai piešķiramā atbalsta maksimāli pieņemamo apjomu un maksāšanas kārtību.
Grozījums Nr. 46 7. PANTA 1. PUNKTA A) APAKŠPUNKTS
a) biedru vai pašu ražotāju organizāciju finansiāliem ieguldījumiem;
a) biedru vai pašu ražotāju organizāciju finansiāliem ieguldījumiem; pēdējā gadījumā dalībvalstis var noteikt ražotāju organizācijas ieguldījumu izcelsmi;
Grozījums Nr. 48 8. PANTA 1. PUNKTA 1. DAĻAS BA) APAKŠPUNKTS (jauns)
ba) patērētāju tiesību aizsardzības pasākumu veicināšana;
Grozījums Nr. 49 8. PANTA 1. PUNKTA 1. DAĻAS EA) APAKŠPUNKTS (jauns)
ea) izcelsmes apzīmējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu popularizēšana;
Grozījums Nr. 50 8. PANTA 1. PUNKTA 1. DAĻAS EB) APAKŠPUNKTS (jauns)
eb) vajadzības gadījumā piedāvājuma un pieprasījuma labāka pielāgošana pārstrukturēšanas programmas īstenošanai;
Grozījums Nr. 51 8. PANTA 1. PUNKTA 1. DAĻAS F) APAKŠPUNKTS
f) krīžu situāciju pārvaldība.
svītrots
Grozījums Nr. 52 8. PANTA 1. PUNKTA 1. DAĻAS FA) APAKŠPUNKTS (jauns)
fa) tādu pasākumu pieņemšana, kuri paredzēti produktu pārstādei, lai tos izmantotu kā biodegvielu.
Grozījums Nr. 53 8. PANTA 1. PUNKTA 1. DAĻAS FB) APAKŠPUNKTS (jauns)
fb) apmācība;
Grozījums Nr. 54 8. PANTA 1. PUNKTA 1. DAĻAS FC) APAKŠPUNKTS (jauns)
fc) ražas apdrošināšana.
Grozījums Nr. 55 8. PANTA 1. PUNKTA 2. DAĻA
Krīžu pārvaldība jāsaista ar krīžu novēršanu augļu un dārzeņu tirgū, un rīcību šādas krīzes situācijās, un pie tās šādā kontekstā pieder:
svītrots
a) izņemšana no tirgus,
b) nenogatavojušos augļu un dārzeņu novākšana, vai ražas nenovākšana,
c) veicināšana un komunikācija,
d) apmācību pasākumi,
e) ražas apdrošināšana,
f) atbalsts savstarpējā atbalsta fondu administratīvo izmaksu segšanai.
Grozījums Nr. 126 8. PANTA 2. PUNKTA 1. DAĻA
2. Darbības programmās iekļauj pasākumus, kas vērsti uz to, lai ražotāju organizācijas biedri plašāk izmantotu videi nekaitīgus paņēmienus gan attiecībā uz audzēšanas praksi, gan atkritumu apsaimniekošanu.
2. Darbības programmās, izmantojot Kopienas tiesību aktus kā atsauces punktu, iekļauj pasākumus, kas vērsti uz to, lai ražotāju organizācijas biedri plašāk izmantotu videi nekaitīgus paņēmienus gan attiecībā uz audzēšanas praksi, gan atkritumu apsaimniekošanu.
Grozījums Nr. 56 8. PANTA 3. PUNKTS
3.Ieguldījumus, kas palielina vides noslodzi, ir atļauts izdarīt tikai tad, kad ir veikti iedarbīgi aizsargpasākumi vides aizsardzībai pret tai šādi radušos slodzi.
svītrots
Grozījums Nr. 57 8. PANTA 4. PUNKTS
4. Darbības programmās iekļauj vietēja, reģionāla un valsts līmeņa pasākumus augļu un dārzeņu patēriņa veicināšanai jaunatnes vidū.
4. Darbības programmās var brīvprātīgi iekļaut vietēja, reģionāla un valsts līmeņa pasākumus augļu un dārzeņu patēriņa veicināšanai, jo īpaši, gados jaunu patērētāju vidū, tostarp izmantojot īpašus pasākumus, kuru mērķis ir veicināt šādu produktu ikdienas patēriņu mācību iestādēs.
Grozījums Nr. 58 8. PANTA 4.A PUNKTS (jauns)
4.a Saistībā ar 11. pantā minētajām valsts stratēģijām dalībvalstis var izveidot negatīvo sarakstu ar tiem pasākumiem, kuriem var piemērot ražošanas reģiona vai zonas ražotāju organizāciju darbības fondus, ņemot vērā līdzāspastāvošos īpašos strukturālos nosacījumus.
Grozījums Nr. 59 9. PANTA 1. PUNKTA 1. DAĻA
1. Kopienas finansiālā palīdzība ir vienāda ar biedru ražotāju faktiskajām finanšu iemaksām, bet ne lielāka par 50% no faktiskajām izmaksām.
1. Kopienas finansiālā palīdzība ir vienāda ar biedru ražotāju faktiskajām finanšu iemaksām, bet ne lielāka par 50% no faktiskajām izmaksām saistībā ar darbības programmām un saskaņā ar 12.a panta 2. punktā drošības fondam paredzēto procedūru.
Grozījums Nr. 60 9. PANTA 1. PUNKTA 2. DAĻA
Kopienas finansiālās palīdzības maksimālā vērtība nedrīkst pārsniegt 4,1% no attiecīgās ražotāju organizācijas pārdotās produkcijas vērtības.
Kopienas finansiālās palīdzības maksimālā vērtība nedrīkst pārsniegt 6 % no attiecīgās ražotāju organizācijas pārdotās produkcijas vērtības.
Grozījums Nr. 61 9. PANTA 1. PUNKTA 2.A DAĻA (jauna)
Ja maksimāli pieļaujamais apjoms ir lielāks par 6 % no pārdotās produkcijas vērtības, papildus var sniegt Kopienas finansiālo atbalstu no Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. pantā paredzētās valsts rezerves, ja maksimāli pieļaujamais apjoms nepārsniedz 0,5 % no katrai dalībvalstij piešķirtās pamatsummas, tostarp no šīs regulas 12.a pantā minētā drošības fonda. Dalībvalstis informē Komisiju par savām interesēm attiecībā uz šo finansējuma fakultatīvo iespēju un ņem to vērā 11. pantā minēto valsts stratēģiju noteikšanā.
Grozījums Nr. 62 9. PANTA 1. PUNKTA 2.B DAĻA (jauna)
Tomēr finansiālā atbalsta ierobežošanu nepiemēro, ja radušos izdevumu apmēru palielina līdz 60 %, kā paredzēts šā panta 2. punktā.
Grozījums Nr. 63 9. PANTA 2. PUNKTA A) APAKŠPUNKTS
a) to iesniegušas vairākas Kopienas ražotāju organizācijas, kas darbojas dažādās dalībvalstīs pēc starptautiskām programmām;
a) to iesniegušas vairākas Kopienas ražotāju organizācijas, kas darbojas pēc kopīgām programmām vai dažādās dalībvalstīs pēc starptautiskām programmām;
Grozījums Nr. 64 9. PANTA 2. PUNKTA C) APAKŠPUNKTS
c) tā attiecas tikai uz īpašu atbalstu organiskās lauksaimniecības produktu ražošanai, uz kuru attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 2092/91;
c) tā ietver programmas saistībā ar īpašu atbalstu organiskās lauksaimniecības produktu ražošanai, uz kuru attiecas Padomes Regula (EEK) Nr. 2092/91, kā arī 8. panta 2. punkta pirmajā daļā paredzētos pasākumus vai pasākumus, lai atbalstītu augļu un dārzeņu integrēto ražošanu saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā tajās dalībvalstīs, kuras ir reglamentējušas šāda veida ražošanu bez īpašiem Kopienas noteikumiem;
Grozījums Nr. 65 9. PANTA 2. PUNKTA F) APAKŠPUNKTS
f) to ir iesniegušas ražotāju organizācijas dalībvalstīs, kurās ražotāju organizācijas pārdod mazāk nekā 20% augļu un dārzeņu produkcijas;
f) to ir iesniegušas ražotāju organizācijas dalībvalstīs, kurās ražotāju organizācijas pārdod mazāk nekā 20% augļu un dārzeņu produkcijas, vai ražotāju organizācijas, kas darbojas reģionā, kurā ražotāju organizācijas tirgo mazāk nekā 20 % no augļu un dārzeņu produkcijas, vai ražotāju organizācijas, kas ir atzītas pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā, un šo organizāciju tirgotās produkcijas vērtība vairāk nkeā 50 % apmērā nāk no atbalsta pārstrādes produktiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2201/96 un Regulu (EK) Nr. 2202/96;
Grozījums Nr. 66 9. PANTA 2. PUNKTA GA) APAKŠPUNKTS (jauns)
ga) to ir iesniegusi tāda ražotāju organizācija, kas ir atzīta saistībā ar kādu produktu, par kuru ir zems iesaistīšanās līmenis;
Grozījums Nr. 67 9. PANTA 2. PUNKTA GB) APAKŠPUNKTS (jauns)
gb) to ir iesniegusi tāda ražotāju organizācija, kas ir atzīta saistībā ar produktiem, kuriem ir nozīmīga loma vietējā vai reģionālajā ekonomikā vai ekoloģijā un kurus ilgstoši ir grūti realizēt Kopienas tirgū spēcīgas starptautiskas konkurences dēļ;
Grozījums Nr. 68 9. PANTA 2. PUNKTA GC) APAKŠPUNKTS (jauns)
gc) to ir iesniegusi atzīta ražotāju organizācija.
Grozījums Nr. 69 9. PANTA 2. PUNKTA 1.A DAĻA (jauna)
Šā panta 1. punkta otrajā daļā paredzētais maksimālais apmērs neattiecas uz Kopienas finansiālā atbalsta to daļu, kas pārsniedz 1. punkta pirmajā daļā paredzēto maksimālo apmēru.
Grozījums Nr. 70 9. PANTA 3. PUNKTS
3.Šā panta 1. punkta pirmajā daļā noteiktā atbalsta apjoms ir 100% gadījumos, kad tiek izņemti no tirgus augļi un dārzeņi daudzumā, kas nepārsniedz 5% no attiecīgās ražotāju organizācijas pārdotās produkcijas, un kuri tie izmantoti šādi:
svītrots
a) bez maksas nodoti labdarības organizācijām un fondiem, ko dalībvalstis apstiprinājušas atbalsta sniegšanai personām, kuru tiesības uz valsts atbalstu ir noteiktas ar attiecīgās valsts likumiem jo īpaši tāpēc, ka tām trūkst vajadzīgo iztikas līdzekļu;
b) bez maksas nodoti soda izciešanas iestādēm, skolām, valsts izglītības iestādēm un bērnu atpūtas nometnēm, kā arī slimnīcām un veco ļaužu pansionātiem, ko izraudzījušās dalībvalstis un kas veic visu vajadzīgo, lai nodrošinātu, ka šādi iedalītais produktu daudzums ir papildinājums tam daudzumam, kuru šīs iestādes parasti iepērk.
Grozījums Nr. 71 11. PANTA 1. PUNKTS
1. Dalībvalstis izveido valsts sistēmu vispārīgu nosacījumu izveidošanai attiecībā uz 8. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem pasākumiem. Šajā sistēmā jo īpaši jānosaka, ka vismaz 20% no kopējām izmaksām saskaņā ar darbības programmām jāparedz šiem pasākumiem.
1. Dalībvalstis izveido valsts sistēmu vispārīgu nosacījumu izveidošanai attiecībā uz 8. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem pasākumiem.
Dalībvalstis iesniedz savas sistēmas projektu Komisijai, kura triju mēnešu laikā var pieprasīt veikt izmaiņas tajā, ja uzskata, ka tādējādi netiek veicināta to mērķu sasniegšana, kas noteikti Līguma 174. pantā un Kopienas politikas un rīcības programmā attiecībā uz vidi un ilgtspējīgu attīstību. Šie mērķi jāievēro arī attiecībā uz atsevišķiem ieguldījumiem, ko atbalsta darbības programmas.
Grozījums Nr. 72 11. PANTA 2. PUNKTA IEVDADDAĻA
2. Dalībvalstis augļu un dārzeņu tirgum nosaka ilgtspējīgas darbības programmu valsts stratēģiju. Šajā stratēģijā paredz šādus elementus:
2. Dalībvalstis, pamatojoties uz pamatnostādnēm, ko Komisija noteikusi attiecībā uz programmu sagatavošanu un novērtēšanu, augļu un dārzeņu tirgum nosaka ilgtspējīgas darbības programmu valsts stratēģiju. Šajā stratēģijā paredz šādus elementus:
Grozījums Nr. 73 11. PANTA 2. PUNKTA C) APAKŠPUNKTS
c) darbības programmu novērtējumu;
c) darbības programmu uzraudzību un novērtējumu;
Grozījums Nr. 74 11. PANTA 2. PUNKTA DA) APAKŠPUNKTS (jauns)
da) veiktās darbības, lai nodrošinātu, ka nepastāv dubulta finansēšana, izmantojot lauku attīstības programmas vai valsts sistēmu un izmantojot darbības programmas;
Grozījums Nr. 75 11. PANTA 2. PUNKTA DB) APAKŠPUNKTS (jauns)
db) fakultatīvi, ja piemēro 8. panta 4.a punktā minētos noteikumus, negatīvos sarakstus ar tiem pasākumiem, kuri var saņemt finansējumu saistībā ar darbības programmām pa noteiktiem ražošanas reģioniem vai zonām.
Grozījums Nr. 76 11. PANTA 2. PUNKTA 2. DAĻA
Stratēģijā jāiekļauj arī šā panta 1. punktā minētā valsts sistēma.
svītrots
Grozījums Nr. 77 11. PANTA 2. PUNKTA 2.A) DAĻA (jauna)
Dalībvalstis nosūta valsts stratēģiju projektus Komisijai, kura nodrošina to publicēšanu, ievērojot kārtību, ko tā uzskata par piemērotu.
Grozījums Nr. 78 12. PANTA 3.A PUNKTS (jauns)
3.a Atbilstīgs ir ne vien tas atbalsts, ko piešķir Kopienas lauksaimniecības fondi ELFLA un ELGF, bet vajadzības gadījumā arī ERAF, ar nosacījumu, ka dalībvalstis nodrošina vajadzīgo kontroli, lai garantētu, ka pasākumu finansējums netiek dublēts.
Grozījums Nr.79 12. PANTA 3.B PUNKTS (jauns)
3.b Līdz 2007. gadam izstrādātās darbības programmas, kuras jau ir apstiprinātas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2200/96, būs derīgas līdz to galīgam izmantojumam, ja vien ražotāju organizācija nepieņems pretēju lēmumu.
Grozījums Nr. 80 II A NODAĻAS (jauna) 12.A PANTS (jauns) un 12.B PANTS (jauns)
II a nodaļa
Drošības fonds
12.a pants
Jēdziena "nopietna krīze" definīcija
Jēdzienu "nopietna krīze" ikviena dalībvalsts definē attiecībā uz katru no produktiem, ņemot vērā atšķirības starp produkta tirgus vērtību un kādā iepriekšējā pārskata periodā reģistrēto vidējo vērtību. Ir jāņem vērā cenu starpības līmenis, kas var ļoti negatīvi ietekmēt visus ražotājus.
12.b pants
Drošības fonda darbības kārtība
1.Dalībvalstis savā valsts stratēģijā paredz drošības fonda izveidi, kura mērķis ir dot nozarei iespēju rīkoties nopietnas krīzes gadījumā, ievērojot šādu kārtību:
a) nopietnu krīzi izsludina dalībvalstis un/vai reģioni un to definē atsevišķi katram tam produktam, kuru ir vēlams iekļaut fondā saskaņā ar valsts stratēģiju. Šajā kontekstā ražotāju organizācijas, saskaņojot ar dalībvalsti un/vai reģionu var izvēlēties šādu pasākumu kopumu vai daļu:
– izņemšana no tirgus,
– nenogatavojušos augļu un dārzeņu novākšana, vai ražas nenovākšana,
– veicinašana un komunikācija,
– apmācību pasākumi,
– tirgus vai ienākumu apdrošināšana,
– iesaistīšanās administratīvo izdevumu segšanā, lai izveidotu savstarpējā atbalsta fondus, kā arī ražotāju organizācijas locekļu iemaksas šajos fondos,
– atbalsts to produktu pārstrādei, kas ir izmantojami divējādi;
b) pasākumi, kas veicami nopietnas krīzes gadījumā, kas ietekmē visus tos vienas vai vairāku ekonomisko zonu ražotājus, kurus Komisija ir atzinusi šās daļas III nodaļā un kas finansē izdevumus, kas atbilst viņu dalībai fondā, kā arī pārvaldes izmaksām;
c)Kopiena finansēs fondu divu trešdaļu apmērā un atlikusī trešdaļa ir jāsedz krīzes skarto zonu ražotāju organizācijām
d) ja norādītajā laikposmā tiek izsludināta nopietna krīze, skarto zonu neiesaistītie ražotāji piedalās finansēšanā, papildinot iesaistīto ražotāju daļu, kā arī sedz pārvaldes izdevumus;
e) ja norādītajā laika posmā nopietna krīze netiek izsludināta, fondā iemaksātos līdzekļus var novirzīt vispārējiem veicināšanas pasākumiem vai saglabāt fonda rezervē turpmākajām kampaņām.
2.Dalībvalstis informē Komisiju par drošības fonda izveidi un norāda, kādi īpaši apstākļi attiecas uz katru no produktiem. Komisija oficiāli apstiprina fonda izveidi un darbību.
3.Ārpus 1. punkta c) apakšpunkta noteikumiem Kopienas iemaksa drošības fondā var ietvert valsts rezervi, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. pantā līdz 0,5 % apjomam no katrai valstij piešķirtā atskaites apjoma saskaņā ar šīs regulas 9. pantu. Dalībvalstis informē Komisiju par to, vai tās interesē šāda fakultatīva finansēšanas iespēja un to ņem vērā, sagatavojot 11. pantā norādītās valsts stratēģijas.
Grozījums Nr. 81 13. PANTA 1. PUNKTA 1. DAĻA
1. Gadījumos, kad ražotāju organizāciju, kas darbojas noteiktā ekonomiskā zonā, attiecībā uz kādu konkrētu produktu uzskata par produkcijas un ražotāju pārstāvi šajā zonā, attiecīgā dalībvalsts pēc šīs ražotāju organizācijas pieprasījuma tiem šīs zonas ražotājiem, kas attiecīgajā zonā veic uzņēmējdarbību, bet nepieder pie ražotāju organizācijas, var padarīt saistošus šādus noteikumus:
1. Gadījumos, kad ražotāju organizāciju vai ražotāju organizāciju asociāciju, kas darbojas noteiktā ekonomiskā zonā, attiecībā uz kādu konkrētu produktu uzskata par produkcijas un ražotāju pārstāvi šajā zonā, attiecīgā dalībvalsts pēc šīs ražotāju organizācijas pieprasījuma tiem šīs zonas ražotājiem, kas attiecīgajā zonā veic uzņēmējdarbību, bet nepieder pie ražotāju organizācijas, var padarīt saistošus šādus noteikumus:
a) 3. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētos noteikumus;
a) 3. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētos noteikumus;
b) ražotāju organizācijas pieņemtos noteikumus par izņemšanu no tirgus.
b) ražotāju organizācijas pieņemtos noteikumus par krīžu novēršanu un pārvaldību.
Grozījums Nr. 82 13. PANTA 1. PUNKTA 2. DAĻA
Šo punktu piemēro, ja minētie noteikumi:
Šo punktu piemēro, ja minētie noteikumi:
a) ir spēkā vismaz vienu tirdzniecības gadu,
b) ir iekļauti pilnīgajā sarakstā I pielikumā,
a) ir iekļauti pilnīgajā sarakstā I pielikumā,
c) ir saistoši ne vairāk kā trīs tirdzniecības gadus.
b) ir saistoši ne vairāk kā trīs tirdzniecības gadus.
Grozījums Nr. 83 13. PANTA 3. PUNKTS
3. Ražotāju organizācija tiek uzskatīta par pārstāvi 1. punkta nozīmē, ja tās biedri veido vismaz 50% tās ekonomiskās zonas ražotāju, kurā tā darbojas, un aptver vismaz 60% šīs zonas produkcijas kopējā apjuma.
3. Ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju asociācija tiek uzskatīta par pārstāvi 1. punkta nozīmē, ja tās biedri veido vismaz 50% tās ekonomiskās zonas ražotāju vai, ražotāju organizāciju asociācijas gadījumā – ražotāju organizācijā iesaistītu ražotāju, kurā tā darbojas, un aptver vismaz 60% šīs zonas produkcijas kopējā apjuma.
Grozījums Nr. 84 13. PANTA 5. PUNKTS
5. Noteikumi var nebūt saistoši organiskās lauksaimniecības produktu ražotājiem, uz ko attiecas Regula (EK) Nr. 2092/91, ja vien konkrēto pasākumu nav pieņēmuši vismaz 50% šādu ražotāju ekonomiskajā zonā, kurā darbojas ražotāju organizācija, un tā aptver vismaz 60% no šāda veida ražošanas apjoma attiecīgajā zonā.
5. Noteikumi var nebūt saistoši organiskās lauksaimniecības produktu ražotājiem, uz ko attiecas Regula (EEK) Nr. 2092/91, ja vien konkrēto pasākumu nav pieņēmuši vismaz 50% šādu ražotāju ekonomiskajā zonā, kurā darbojas ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju asociācija, un tā aptver vismaz 60% no šāda veida ražošanas apjoma attiecīgajā zonā.
Grozījums Nr. 86 16. PANTA A) PUNKTS
a) sastāv no pārstāvjiem, kuri veic ekonomiskas darbības, kas saistītas ar 1. panta 2. punktā Regulā (EK) Nr. 2200/96 minēto produktu ražošanu, tirdzniecību vai pārstrādi;
a) sastāv no pārstāvjiem, kuri veic ekonomiskas darbības, kas saistītas ar šīs regulas 1. panta 1. punktā minēto produktu ražošanu un/vai tirdzniecību, un/vai pārstrādi;
Grozījums Nr. 88 19. PANTA 3. PUNKTA A APAKŠPUNKTA VII) APAKŠPUNKTS
vii) organiskās lauksaimniecības, izcelsmes apzīmējumu, kvalitātes zīmju un ģeogrāfisko norāžu aizsardzības pasākumi;
vii) organiskās un integrētās lauksaimniecības, kā arī izcelsmes apzīmējumu, kvalitātes zīmju un ģeogrāfisko norāžu aizsardzības pasākumi;
Grozījums Nr. 89 19. PANTA 3. PUNKTA B APAKŠPUNKTS
b) jābūt spēkā vismaz vienu tirdzniecības gadu;
b) jābūt spēkā vismaz vienu tirdzniecības gadu, izņemot tos gadījumus, kad jānovērš vai jāpārvalda krīze;
Grozījums Nr. 90 30. PANTA 2. PUNKTS
2. Ja konkrētā sūtījuma deklarētā ievešanas cena ir augstāka par vienotās likmes importa vērtību, kas 46. panta 2. punktā Regulā (EK) Nr. 2200/96 noteiktajā kārtībā palielināta līdz noteiktai robežai, kura nedrīkst pārsniegt vienotas likmes vērtību vairāk par 10%, ir jāiemaksā drošības nauda, kuras summa ir vienāda ar ievedmuitu, kas noteikta, pamatojoties uz vienotas likmes importa vērtību.
2. Ja vienotās likmes importa vērtība ir zemāka par ievešanas cenu pēc kopējā muitas tarifa, ievedumu apliek ar papildu muitas maksājuma, ko nosaka ar kopējo muitas tarifu tiem produktiem, uz kuriem attiecas ievešanas cenu režīms.
Grozījums Nr. 91 30. PANTA 3. PUNKTS
3.Ja konkrētā sūtījuma ievešanas cena nav deklarēta muitošanas laikā, piemērojamā kopējā muitas tarifa likme ir atkarīga no vienotas likmes importa vērtības, vai tā nosakāma saskaņā ar attiecīgajiem muitas likumu noteikumiem, ievērojot nosacījumus, kas jānosaka saskaņā ar 46. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 2200/96.
svītrots
Grozījums Nr. 92 31. PANTA 2. PUNKTS
2.Papildu ievedmuita nav jānosaka, ja imports nevarētu radīt Kopienas tirgus traucējumus, vai gadījumos, kad tai varētu būt nesamērīga ietekme salīdzinājumā ar paredzēto mērķi.
svītrots
Grozījums Nr. 93 35. PANTS
Ievešanas pārstrādei apturēšana
Ievešanas pārstrādei atcelšana
Ciktāl tas ir nepieciešams tirgu kopējās organizācijas pienācīgai darbībai, saskaņā ar 46. panta 2. punktā Regulā (EK) Nr. 2200/96 minēto procedūru, var pilnībā vai daļēji aizliegt ievešanu pārstrādei produktiem, uz kuriem attiecas šī regula.
Ciktāl tas ir nepieciešams tirgu kopējās organizācijas pienācīgai darbībai, pēc ieinteresētās dalībvalsts pieprasījuma var aizliegt ievešanu pārstrādei produktiem, uz kuriem attiecas šī regula.
Grozījums Nr. 95 37. PANTS
Izvešanas pārstrādei apturēšana
Izvešanas pārstrādei atcelšana.
Ciktāl tas ir nepieciešams tirgu kopējās organizācijas pienācīgai darbībai, saskaņā ar 46. panta 2. punktā Regulā (EK) Nr. 2200/96 minēto procedūru, var pilnībā vai daļēji aizliegt izvešanu pārstrādei produktiem, uz kuriem attiecas šī regula.
Ciktāl tas ir nepieciešams tirgu kopējās organizācijas pienācīgai darbībai, ir aizliegta to produktu izvešana pārstrādei, uz kuriem attiecas šī regula.
Grozījums Nr. 97 38. PANTA 2. DAĻAS A) PUNKTA I) APAKŠPUNKTS
i) regulas 2. pantā minētos tirdzniecības standartus;
i) regulas 2. pantā minētos tirdzniecības standartus un šiem standartiem pakļauto produktu saraksts;
Grozījums Nr. 98 38. PANTA 2. DAĻAS A) PUNKTA III) APAKŠPUNKTS
iii) noteikumus par atkāpēm no šiem standartiem;
iii) noteikumus par atkāpēm un izņēmumiem attiecībā uz atbilstību šiem standartiem;
Grozījums Nr. 99 38. PANTA 2. DAĻAS A) PUNKTA IV) APAKŠPUNKTS
iv) noteikumus par precīzu ziņu sniegšanu, kas noteiktas šajos standartos;
iv) noteikumus par tirdzniecību un marķēšanu, kas noteikti šajos standartos;
Grozījums Nr. 100 38. PANTA 2. DAĻAS B) PUNKTA II) APAKŠPUNKTS
ii) regulas 6. pantā un 10. panta 1. punktā minēto pasākumu daļējās finansēšanas pakāpi un sīki izstrādātus noteikumiem,
ii) regulas 6. un 6.a pantā un 10. panta 1. punktā minēto pasākumu daļējās finansēšanas pakāpi un sīki izstrādātiem noteikumiem, 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā norādītā atbalsta summa nevar būt mazāka par 10 %, 10 %, 8 %, 6 % un 4 % no ražotāju grupas izveides un darbības izmaksām attiecīgi pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā gadā.
Grozījums Nr. 101 38. PANTA 2. DAĻAS B) PUNKTA IIA), II B) un II C) APAKŠPUNKTI (jauni)
iia) vispārējo Kopienas regulējumu attiecībā uz integrētās ražošanas veicināšanu;
iib) vispārējo regulējumu 12.a pantā minētā drošības fonda izveidei un darbībai;
iic) vispārējo finanšu regulējumu attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. pantā paredzēto valsts rezervi.
Grozījums Nr. 102 38. PANTA 2. DAĻAS B) PUNKTA IID), IIE) un IIF) APAKŠPUNKTI (jauni)
iid) noteikumiem, kuri attiecas uz tās produkcijas vērtības aprēķināšanu, kas realizēta 7. pantā minētā darbības fonda izveidošanas nolūkā saistībā īpaši ar Regulā (EK) Nr. 2201/96 un Nr. 2202/96 paredzētās atbalsta sistēmas atcelšanu;
iie) standartiem, kas paredzēti ražotāju organizāciju un to asociāciju atzīšanas pārejas nodrošināšanai;
iif) standartiem, kuru mērķis ir nodrošināt pāreju tādu daudzgadu līgumu gadījumā, kas minēti saskaņā ar citrusaugļu ražošanas atbalsta sistēmu, kura ir izveidota ar Regulu (EK) Nr. 2202/96;
Grozījums Nr. 103 38. PANTA 2. DAĻAS IA), IB) UN IC) APAKŠPUNKTI (jauni)
ia) darbības standartiem Kopienas līmeņa cenu uzraudzības centram, kas sniedz precīzu un objektīvu informāciju par tirgus tendencēm un tādējādi ļauj Komisijai un ražotāju organizācijām laikus risināt iespējamās cenu krīzes;
ib) ziņojuma iesniegšanu ne vēlāk kā līdz 2009. gada 1. janvārim par tādas Eiropas iestādes iespējamo izveidi, kas būtu atbildīga par Kopienas augļu un dārzeņu nozares tirdzniecības darījumu pārredzamības uzraudzību un konkurences noteikumu stingru ievērošanu no dominējošā stāvoklī esošo uzņēmumu puses;
ic) pasākumiem, kuru mērķis ir stiprināt informācijas un veicināšanas pasākumus attiecībā uz augļu un dārzeņu produkciju trešās valstīs saistībā ar Regulu (EK) Nr. 2702/1999.
Grozījums Nr. 104 39. PANTS
39. pants
svītrots
Valsts atbalsts
Līguma 87., 88. un 89. pants attiecas uz svaigu vai atdzesētu kartupeļu, KN kods 0701, ražošanu un tirdzniecību.
Grozījums Nr. 105 40. PANTA 1.A PUNKTS (jauns) 1. panta 2. punkts (Regula (EK) Nr. 2200/96)
Grozījums Nr. 106 42. PANTA 1. PUNKTS (jauns) 5. panta 2. punkts (Regula (EK) Nr. 2826/2000)
–1)5. panta 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:
"2. Ieviešot 1. punktā norādīto stratēģiju, Komisija var konsultēties ar Lauksaimniecības produktu nekaitīguma un drošības padomdevējas komitejas Lauksaimniecības produktu veicināšanas pastāvīgo darba grupu, un lai izstrādātu šo stratēģiju tā nodibina ciešu sadarbību iekšējā līmenī starp dažādiem kompetentiem dienestiem, aktīvi iesaistoties par sabiedrības veselību atbildīgajiem dienestiem.
Grozījums Nr. 107 42. PANTA 1. PUNKTS 5. panta 3. punkts (Regula (EK) Nr. 2826/2000)
"Attiecībā uz augļu un dārzeņu patēriņa veicināšanu galvenā mērķgrupa ir bērni līdz 18 gadu vecumam."
"Attiecībā uz augļu un dārzeņu patēriņa veicināšanu, lai veicinātu jaunus uztura ieradumus, ir sākta mērķgrupu segmentācija, par galvenajiem adresātiem nosakot iedzīvotāju grupas ar viszemākajiem ienākumiem, kurām patlaban ir viszemākie patēriņa rādītāji, un jo īpaši pusaudžus līdz 18 gadu vecumam."
Grozījums Nr. 108 43. PANTA 3.A PUNKTS (jauns) 42. panta, 5.a punkts (jauns) (Regula (EK) Nr. 1782/2003)
3.a)42. panta 5.a pantam ir pievienots šāds teksts:
"5.a Dalībvalstis var izmantot daļu no valsts rezerves, lai finansētu darbības programmas, un vajadzības gadījumā no Drošības fonda, uz kuru atsauce minēta Padomes XX Regulas (EK) Nr. XXX/2007 par īpašiem noteikumiem augļu un dārzeņu sektoru un dažu regulu grozījumiem 9. un 12.a pantā. No rezerves, kas nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt maksimāli pieļaujamo apjomu 0,5 % apmērā no 1. punktā minētās procentuālās daļas, nosakāmā daļa tiek piešķirta atbilstīgi objektīviem kritērijiem tādā veidā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un izvairītos no jebkādas tirgus un konkurences kropļošanas. Komisija izstrādā īpašus noteikumus par šo līdzekļu izlietojumu."
Grozījums Nr. 109 43. PANTA 5. PUNKTA DA) APAKŠPUNKTS (jauns) 44. panta 2. punkta 2. daļa (Regula (EK) Nr. 1782/2003)
d a) jebkura sēņu ražošanai paredzētā platība.
Grozījums Nr. 110 43. PANTA 5. PUNKTA DB APAKŠPUNKTS (jauns) 44. panta 2. punkts 2. daļa (Regula (EK) Nr. 1782/2003)
d b) jebkura platība, kas tiek izmantota dēstu audzēšanai.
Grozījums Nr. 111 43. PANTA 6. PUNKTS 51. pants (Regula (EK) Nr. 1782/2003)
Lauksaimnieki var izmantot saskaņā ar 44. panta 3. punktu deklarētos zemes gabalus visāda veida lauksaimnieciskai darbībai, izņemot pastāvīgos stādījumus. Tomēr lauksaimnieki var izmantot šos zemes gabalus šādiem pastāvīgiem stādījumiem:
Lauksaimnieki var izmantot saskaņā ar 44. panta 3. punktu deklarētos zemes gabalus visāda veida lauksaimnieciskai darbībai, izņemot pastāvīgos stādījumus un tos saražotos produktus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 2200/96 1. panta 2. punktā, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. XXX/2007 par īpašiem noteikumiem augļu un dārzeņu sektoram un par dažu regulu grozījumiem vai kartupeļiem, kas netiek izmantoti cietes ražošanai. Tomēr lauksaimnieki var izmantot šos zemes gabalus šādiem pastāvīgiem stādījumiem:
a) apiņi,
a) apiņi,
b) olīvkoki,
b) olīvkoki,
c) banāni,
c) banāni.
d) augļu un dārzeņu pastāvīgie stādījumi."
Saskaņā ar 60. panta 8. punktā minētajiem noteikumiem Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par iespējamām sekām attiecībā uz tirgus un strukturālo attīstību, vienotā maksājuma shēmu, kas īstenota reģionālā līmenī un kas ļauj fakultatīvi izmantot zemi augļu un dārzeņu stādījumu audzēšanai. Minētajā ziņojumā tiek īpaši novērtētas iespējamās sekas, ko radīs atļaujas noteikšana attiecībā uz augļu un dārzeņu stādījumiem paredzētu zemes gabalu vispārēju pārveidošanu par tādām stādījumu platībām, par kurām var saņemt finansējumu saistībā ar vienotā maksājuma shēmu, jo īpaši attiecībā uz specializētās ražošanas reģioniem un zonām šāda veida lauksaimniecībā."
Grozījums Nr. 112 43. PANTA 6.A PUNKTS (jauns) 59. panta 4.a punkts (jauns) (Regula (EK) Nr. 1782/2003)
6.a)59. pantā pievieno šādu punktu:
"4.a Augļu un dārzeņu sektorā dalībvalstis var pārejas perioda laikā, kurš beigsies 2010./2011. gadā, saskaņojot ar nozares organizācijām un ārpus nosacītības noteikuma īstenošanas, noteikt obligāto pārstrādei paredzēto ražošanas apjomu vienam vai vairākiem augļu un dārzeņu veidiem, uz kuriem attiecas pilnīgas nošķiršanas sistēma."
Grozījums Nr. 113 43. PANTA 8.A PUNKTS (jauns) 71. panta 1. punkts (Regula (EK) Nr. 1782/2003)
8.a)71. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:
"1. Dalībvalsts, vēlākais, līdz 2004. gada 1. augustam var nolemt piemērot vienreizējo maksājumu shēmu pēc pārejas perioda, kurš beidzas vai nu 2005. gada 31. decembrī, vai 2006. gada 31. decembrī, ja īpaši lauksaimniecības apstākļi to attaisno. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. XXX/2007 šis pārejas periods beidzas 2013. gada 31. decembrī un dalībvalsts var līdz 2008. gada 1. augustam nolemt piemērot jaunos maksājumus."
Grozījums Nr. 114 43. PANTA 10.A PUNKTS (jauns) X1 nodaļa (jauna) (Regula (EK) Nr. 1782/2003)
10.a)VI sadaļā iekļauj šādu nodaļu
[X1] nodaļa
ATBALSTS PĀRSTRĀDĀTIEM TOMĀTIEM
[x1] pants
Darbības joma
1. 2008., 2009., 2010., 2011., 2012. un 2013. saimnieciskajā gadā līdz 50 % no valstij noteiktā maksimāli pieļaujamā daudzuma, kas minēts 41. pantā un kas atbilst maksājumiem, kuru mērķis ir pārstrādei paredzētie tomāti, var paturēt, lai piešķirtu atbalstu par platību tām atzītajām ražotāju organizācijām, kuru biedri kultivē pārstrādei paredzētus "industriālos" tomātus KN 0702.
2.Šādā gadījumā dalībvalsts ne vēlāk par 2007. gada 1. septembri nolemj, vai tā piemēros šīs nodaļas noteikumus un nosaka šīs summas apmēru.
[x2] pants
Apjoms
Dalībvalsts nosaka vienotu atbalsta summu par platības hektāru.
[x3] pants
Piešķiršanas nosacījumi
1.Atbalstu piešķir atzītām ražotāju organizācijām, kas minētas x1. pantā un tās šo atbalstu izmaksā tiem lauksaimniekiem, kas ir šo organizāciju biedri atkarībā no tiesīgās platības hektāru skaita, kur tiek kultivēti pārstrādei paredzētie tomāti.
2.Lai varētu iegūt tiesības uz atbalstu, platība ir pilnībā jāapstrādā, izmantojot zonai atbilstošus lauksaimniecības paņēmienus, un augiem ir jāpaliek uz lauka līdz dārzeņu nogatavošanās posmam.
Bet, ja tomāti nav sasnieguši nogatavošanās posmu ārkārtēju klimatisko apstākļu dēļ, ko par tādiem ir atzinusi dalībvalsts, ar tomātiem apstādītās platības joprojām ir tiesīgas uz atbalstu, ja vien tās netiek izmantotas citiem mērķiem līdz minētajam nogatavošanās posmam.
Grozījums Nr. 132 43. PANTA 10.A PUNKTS (jauns) IV sadaļa (CITAS ATBALSTA SHĒMAS) (Regula (EK) Nr. 1782/2003)
IV sadaļā (CITAS ATBALSTA SHĒMAS) iekļauj šādu 4.a nodaļu:
"4.a NODAĻA PLATĪBATKARĪGIE MAKSĀJUMI PAR MĪKSTAJIEM AUGĻIEM UN SKĀBAJIEM ĶIRŠIEM, KURI PAREDZĒTI PĀRSTRĀDEI
87.a pants Kopienas atbalsts 1.Kopienas atbalstu piešķir lauksaimniekiem, kuri ražo mīkstos augļus un skābos ķiršus saskaņā ar šajā nodaļā paredzētajiem nosacījumiem. Pie mīkstajiem augļiem pieskaita: – zemenes, uz kurām attiecas KN kodi 0810 00 un 0811 10, – avenes, uz kurām attiecas KN kodi 0810 20 10 un 0811 20 31, – upenes un ērkšķogas, uz kurām attiecas KN kodi 0810 90 50 un 0811 20 39, – skābos ķiršus, uz kuriem attiecas KN kods 0809 20. 2.Dalībvalstis var piešķirt atšķirīgu atbalstu atkarībā no produktiem, vai nu palielinot, vai samazinot valsts garantētās platības, kas noteiktas 87.b panta 3. punktā. Katrā dalībvalstī konkrētā gadā piešķirtā atbalsta kopējā summa tomēr nav lielāka par maksimāli pieļaujamo daudzumu, kas minēts 87.b panta 1. punktā.
87.b pants Platības 1.Dalībvalsts piešķir Kopienas atbalstu tā maksimāli pieļaujamā daudzuma robežās, ko aprēķina, reizinot tās valsts garantētās platības hektāru skaitu, kā noteikts 3. punktā, ar vidējo summu EUR 230 par hektāru. 2.Ar šo nosaka maksimālu garantēto platību 130 000 ha apjomā. 3.Maksimālo garantēto platību Komisija sadala valsts garantētajās platībās saskaņā ar tradicionālo ražošanu, par ko agrāk tika deklarēts. 4.Maksājumus piešķir, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, kurus nosaka dalībvalstis. 5.Dalībvalstis var savu valsts garantēto platību sīkāk sadalīt apakšplatībās saskaņā ar objektīviem kritērijiem, jo īpaši reģionālā līmenī vai saistībā ar ražošanu.
87.c pants Pamata apakšplatību limita pārsniegšana Ja dalībvalsts savu valsts garantēto platību sīkāk sadala pamata apakšplatībās un ja viena vai vairākas pamata apakšplatības tiek pārsniegtas, tad katra lauksaimnieka platību, par kuru pieprasa Kopienas atbalstu, attiecīgajā gadā proporcionāli samazina lauksaimniekiem, kas atrodas tajās pamata apakšplatībās, kurās noteiktie ierobežojumi ir pārsniegti. Platību samazina tad, ja attiecīgajā dalībvalstī platības, kas atrodas pamata apakšplatībās, kurās ierobežojumi nav pārsniegti, ir atkārtoti pārdalītas pamata apakšplatībās, kurās noteiktie ierobežojumi ir pārsniegti.
87.d pants Atbalsta piešķiršanas nosacījumi 1.Kopienas atbalsta maksājums ir jo īpaši atkarīgs no minimālā zemes gabala. 2.Dalībvalstis var paredzēt nosacījumu, ka Kopienas atbalstu piešķir tad, ja lauksaimnieks ir tādas ražotāju organizācijas vai ražotāju grupas biedrs, kas atzīta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. XXX/07 4. vai 6. pantu. 3.Ja piemēro 2. punkta noteikumus, dalībvalstis var nolemt, ka 1. punktā minēto atbalsta maksājumu veic atzītai ražotāju organizācijai vai ražotāju grupai savu locekļu vārdā. Atbalsta apjomu, ko saņem atzītās ražotāju organizācijas vai ražotāju grupas, izmaksā to locekļiem. Dalībvalstis tomēr var atļaut atzītai ražotāju organizācijai vai ražotāju grupai, kā kompensāciju par tās locekļiem sniegtajiem pakalpojumiem, samazināt Kopienas atbalsta summu maksimāli par 2 %.
87.e pants Valsts atbalsts 1.Dalībvalstis var papildus Kopienas atbalstam piešķirt valsts atbalstu, kas nepārsniedz EUR 200 par hektāru gadā. 2.Valsts atbalstu var izmaksāt tikai par tām platībām, par kurām saņem Kopienas atbalstu.
87.f pants Sākot no 2007. gada 1. janvāra, atbalstam mīksto augļu un skābo ķiršu kultūrām Kopienā nepiemēro 143.a un 143.c pantu."
Grozījums Nr. 118 43. PANTA 10.E PUNKTS (jauns) 10.i nodaļas 110.p pants (Regula (EK) Nr. 1782/2003)
10.e)IV sadaļā iekļauj šādu nodaļu
"10.i nodaļa
Platību atbalsts ķiplokiem
110.p pants
1.Platības atbalsts tiek piešķirts parastajiem ķiploku audzētājiem saskaņā ar šajā nodaļā minētajiem noteikumiem.
2.Dalībvalstis informē Komisiju par parasti stādījumiem atvēlēto hektāru skaitu, lai būtu iespējams noteikt maksimālo garantēto platību, ko sadalīs starp dalībvalstīm.
3.Komisija nosaka šo platību, kā arī īstenošanas noteikumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2200/96 46. panta 2. punktā paredzēto kārtību."
Grozījums Nr. 117 43. PANTA 10.D PUNKTS (jauns) 143.a panta 1.a daļa (jauns) (Regula (EK) Nr. 1782/2003)
10.d)143.a pantam pievieno šādu punktu:
"Atbilstīgi minētajās nodaļās noteiktajiem nosacījumiem platību atbalsts, ko piešķir par pārstrādei paredzētiem tomātiem un kas minēts 10.g nodaļā, kā arī platību atbalsts, ko piešķir par ķiršiem un mīkstajiem augļiem un kas minēts 10.h nodaļā, tiek maksāts pilnībā, sākot ar Regulas (EK) Nr. XXX/2007 stāšanos spēkā."
Grozījums Nr. 115 43.PANTA 10.B PUNKTS (jauns) 143 bb pants (jauns) (Regula (EK) Nr. 1782/2003)
1.Atkāpjoties no 143.b panta, jaunās dalībvalstis, kuras piemēro vienotā platībmaksājuma shēmu, var nolemt piešķirt atsevišķu maksājumu pārstrādei paredzētajiem tomātiem tiem lauksaimniekiem, kas ir tiesīgi tādu saņemt atbilstoši vienotā platībmaksājuma shēmai. Šo maksājumu piešķir, pamatojoties uz šādiem objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem:
– to pārstrādātie paredzēto tomātu apjoms, par kuriem ir noslēgts piegādes līgums,
– pārstrādes tomātu audzēšanai paredzēto hektāru skaits pārskata perioda laikā viena vai vairāku tirdzniecības gadu garumā sākot no 2004./2005. gada, ko nosaka dalībvalstis.
3.Atkāpjoties no 2. punkta katra no atbilstīgajām dalībvalstīm var, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, līdz 2007. gada 31. oktobrim nolemt pārstrādes tomātiem paredzētajam atsevišķajam maksājumam piemērot maksimālo apjomu, kas ir mazāks par VII pielikuma N punktā norādīto apjomu.
4.Saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu pārstrādes tomātiem paredzētā atsevišķā maksājuma piešķiršanai pieejamie līdzekļi nav iekļauti kopējā gada finansējumā, kurš norādīts 143.b panta 3.punktā. Ja tiek piemēroti 3. punkta noteikumi, atšķirību starp VII pielikuma Ma punktā norādīto maksimālo apjomu un patiesībā piemēroto apjomu iekļauj 143.b panta 3. punktā minētajā kopējā gada finansējumā.
Atbalsta shēmas, kas noteiktas ar Regulām (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 2202/96, un ar šo regulu atceltas, par katru no attiecīgajiem produktiem paliek spēkā šo produktu tirdzniecības gadiem, kuri beidzas 2008. gada laikā.
Atbalsta shēma, kas noteikta ar Regulu (EK) Nr. 2201/96 un ar šo regulu atcelta, par katru no attiecīgajiem produktiem paliek spēkā šo produktu tirdzniecības gadiem, kuri beidzas 2008. gada laikā. Regulā (EK) Nr. 2202/96 noteiktā atbalsta shēma paliek spēkā 2008./2009. un 2009./2010. tirdzniecības gada laikā.
Grozījums Nr. 120 I PIELIKUMA 4.A PUNKTS (jauns)
4.a Krīzes novēršanas un pārvaldības noteikumi
Grozījums Nr. 121 II PIELIKUMA 3.A PUNKTS (jauns) VI PIELIKUMS(Regula (EK) Nr. 1782/2003)
3.a)VI pielikumā iekļauj šādu tekstu:
"(Nozare): Pārstrādei paredzētie augļi un dārzeņi
(Juridiskais pamats) Regulu (EK) 2201/96 un 2202/96 atbilstīgie panti (Piezīmes) Atbalsts par platības hektāru"
Grozījums Nr. 122 II PIELIKUMA 4.A PUNKTS (jauns) VII pielikuma, Ma punkts (jauns) (Regula (EK) Nr. 1782/2003)
4.a) VII pielikumā iekļauj šādu punktu:
"Ma Atsevišķs maksājums pārstrādei paredzētajiem tomātiem
1. Tās dalībvalstis, kas Kopienai pievienojās 2004. gadā un vēlāk, pamatsummā iekļaujamo summu nosaka katram lauksaimniekam, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem:
– tirgus atbalsta apjoms, ko lauksaimnieks ir tieši vai netieši saņēmis attiecībā uz pārstrādes tomātiem,
pārskata periods viena vai vairāku tirdzniecības gadu garumā sākot no 2004. gadā pabeigtā tirdzniecības gada līdz tirdzniecības gadam, kas beigsies 2007. gadā.
Dalībvalstis aprēķina šīs regulas 43. panta 2. punktā minēto atbilstīgo hektāru skaitu, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, piemēram, 1. punkta otrajā ievilkumā minētās platības.
2. Ja saskaņā ar 1. punktu noteikto apjomu kopsumma pārsniedz kādā no dalībvalstīm šeit tūkstošos euro izteikto maksimālo apjomu, proporcionāli samazina katram lauksaimniekam paredzēto apjomu.
(tūkstošos eiro)
Bulgārija
5 394
Čehijas Republika
414
Kipra
274
Malta
932
Ungārija
4 512
Rumānija
1 738
Polija
6 715
Slovākija
1 018"."
Grozījums Nr. 123 II PIELIKUMA 5. PUNKTS VIII pielikuma, rinda, kas attiecas uz Spāniju (Regula (EK) Nr. 1782/2003)
Reģionālie stratēģijas dokumenti un reģionālas indikatīvās programmas Mercosur un Latīņamerikai
273k
46k
Eiropas Parlamenta 2007. gada 7. jūnija rezolūcija par Komisijas lēmumprojektu, ar ko izveido reģionālos stratēģijas dokumentus un reģionālas indikatīvās programmas Mercosur un Latīņamerikai
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā(1),
– ņemot vērā Komisijas lēmumprojektus, ar ko izveido reģionālos stratēģijas dokumentus un reģionālās indikatīvās programmas Mercosur un Latīņamerikai (CMT-2007-0566, CMT-2007-0859),
– ņemot vērā atzinumus, kurus 2007. gada 15. maijā sniegusi iepriekšminētās regulas 35. panta 1. punktā norādītā komiteja (turpmāk ‐ "Attīstības sadarbības instrumenta pārvaldības komiteja"),
– ņemot vērā 8. pantu Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumā 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību(2),
– ņemot vērā Reglamenta 81. pantu,
A. tā kā 2007. gada 15. maijā Attīstības sadarbības instrumenta pārvaldības komiteja nobalsoja par reģionālo stratēģijas dokumentu un reģionālo indikatīvo programmu projektiem Mercosur un Latīņamerikai (CMT-2007-0566, CMT-2007-0859);
B. tā kā atbilstoši Padomes Lēmuma 1999/468/EK 7 panta 3. punktam un Eiropas Parlamenta un Komisijas nolīguma par procedūrām Padomes Lēmuma 1999/468/EK īstenošanai(3) 1. punktam Parlaments ir saņēmis Attīstības sadarbības instrumenta pārvaldības komitejai iesniegto īstenošanas pasākumu projektu un balsošanas rezultātus;
C. tā kā Regulas (EK) Nr. 1905/2006 2. panta 1. punkts nosaka, ka "sadarbības primārais un galvenais mērķis, kas izriet no šīs regulas, ir partnervalstīs un reģionos izskaust nabadzību saistībā ar ilgtspējīgu";
D. tā kā Regulas (EK) Nr. 1905/2006 2. panta 4. punkts nosaka, ka pasākumus, kas minēti 1. panta 1. punktā(4), izstrādā tā, lai tie atbilstu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komitejas (ESAO/APK) noteiktajiem oficiālās attīstības palīdzības (OAP) kritērijiem;
E. tā kā tās Pārskata direktīvās kreditoru informēšanas sistēmai (DCD/DAC (2002)21) ESAO/APK definē oficiālo attīstības palīdzību kā finansējumu valstīm, kuras ir APK palīdzības saņēmēju sarakstā un saistība ar kurām cita starpā "katras transakcijas galvenais mērķis ir sekmēt jaunattīstības valstu ekonomisko attīstību un labklājību"(5);
F. tā kā Regulas (EK) Nr. 1905/2006 19. panta 3. un 8. punktā attiecīgi noteikts, ka "stratēģijas dokumentus, ja iespējams, izstrādā, balstoties uz dialogu ar partnervalsti vai reģionu, piesaistot pilsonisko sabiedrību, reģionālās un vietējās varas iestādes," un ka "Komisija un dalībvalstis plānošanas procesa sākuma fāzē konsultējas savstarpēji, kā arī ar citiem līdzekļu devējiem un sabiedrotajiem attīstības veicināšanā, tostarp pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un reģionālajām un vietējām varas iestādēm, lai nodrošinātu, ka to sadarbības pasākumi papildina cits citu",
Latīņamerika
1. uzskata, ka tās Reģionālajā stratēģijas dokumenta projektā un reģionālās indikatīvās programmas 2007-2010 projektā Latīņamerikai Komisija pārsniedz pamatdokumentā noteiktās ieviešanas pilnvaras, par galvenās nozares Nr. 3 "atbalsts projektiem, ko īsteno organizācijas, kuras darbojas, lai veicinātu ES un Latīņamerikas savstarpējo sapratni" apakšnozari izvēloties īpašu mērķi "atbalsts … projektiem un pasākumiem, kuri ir saistīti ar attīstības jautājumiem un kurus īsteno organizācijas, kas specializējis ES un Latīņamerikas attiecību veicināšanā un analīzē"; uzskata, ka šis elements nav saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1905/2006 2. panta 1. un 4. punktu, jo šīs reģionālā stratēģijas dokumenta apakšnozares primārais mērķis nav nabadzības izskaušana un šis elements neatbilst oficiālās attīstības palīdzības kritērijiem, kurus noteikusi ESAO/APK;
Mercosur
2. uzskata, ka tās reģionālās stratēģijas dokumenta projektā un reģionālās indikatīvās programmas (2007-2013) projektā Mercosur Komisija pārsniedz pamatdokumentā noteiktās ieviešanas pilnvaras, prioritārajā mērķī Nr. 3 "pasākumi ar mērķi stiprināt un palielināt pilsoniskās sabiedrības dalību, zināšanas par reģionālās integrācijas procesu, savstarpējo sapratni un savstarpējo pārredzamību" (kuram tā paredz apmēram 20 % reģionālās indikatīvās programmas līdzekļu) iekļaujot šādus elementus, kuri nav saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1905/2006 2. panta 1. un 4. punktu, jo šo elementu primārais mērķis nav nabadzības izskaušana un tie neatbilst oficiālās attīstības palīdzības kritērijiem, kurus noteikusi ESAO/APK:
-
jomā "Mercosur kinematogrāfijas un audiovizuālās nozares stiprināšana reģionālās integrācijas veicināšanas nolūkos" Komisija ierosina atbalstīt nozares veiksmīgu attīstību ar galveno mērķi "vairot zināšanas un izpratni par reģionālo identitāti un integrācijas procesu, sniedzot atbalstu kinematogrāfijas un audiovizuālajai nozarei";
-
jomā "10 ES un Mercosur pētniecības centru izveide un atbalsts "Plan operativo del sector educativo del Mercosur 2006-2010" īstenošanai" galvenais mērķis ir "vairot zināšanas un izpratni par reģionālās integrācijas procesu"; viens no īpašajiem mērķiem ir "atbalstīt desmit ES un Mercosur pētniecības centru izveidi galvenajās Mercosur reģiona universitātēs"; turklāt Eiropas-Mercosur dokumentācijas centru, ES un Mercosur studiju katedru un maģistra grāda ES un Mercosur studijās izveides iniciatīvas iedzīvotāju mērķa grupa ir labi izglītotu cilvēku elite Mercosur reģiona valstīs, un tā kā šajā reģionā ir visaugstākais sociālās nevienlīdzības indekss pasaulē ieplānotās darbības nevis sniegtu atbalstu iedzīvotāju nabadzīgākajiem slāņiem, bet padziļinātu plaisu starp bagātajiem un nabadzīgajiem iedzīvotājiem;
o o o
3. aicina Komisiju atsaukt tās lēmumprojektus, ar ko izveido reģionālos stratēģijas dokumentus un reģionālās indikatīvas programmas Latīņamerikai un Mercosur, un iesniegt komitejai jaunus lēmumprojektus, pilnībā ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1905/2006 noteikumus;
4. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem..
‐ ņemot vērā Līgumu par Konstitūciju Eiropai (Konstitucionālo līgumu), kas parakstīts Romā 2004. gada 29. oktobrī,
‐ ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Vienoto aktu un Māstrihtas, Amsterdamas un Nicas līgumiem,
‐ ņemot vērā 2001. gada 15. decembra Lākenas Deklarāciju par Eiropas Savienības nākotni(1),
‐ ņemot vērā Līgumu par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai(2) un Līgumu par Bulgārijas un Rumānijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai(3),
‐ ņemot vērā 2005. gada 12. janvāra rezolūciju par Līgumu par Konstitūciju Eiropai(4),
‐ ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2006. gada 19. janvāra rezolūcija par pārdomu periodu: struktūra, temati un konteksts, lai novērtētu debates par Eiropas Savienību(5),
‐ ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2006. gada 14. jūnija rezolūciju par turpmākajiem pasākumiem pārdomu un analīzes periodā attiecībā uz Eiropas nākotni(6),
‐ ņemot vērā 2006. gada 13. decembra rezolūciju par Eiropas Savienības spējas integrēt jaunas dalībvalstis institucionālajiem aspektiem(7),
‐ ņemot vērā 2005. gada 16.–17. jūnija, 2006. gada 15.–16. jūnija un 2006. gada 14.–15. decembra Eiropadomju secinājumus,
‐ ņemot vērā Eiropadomes priekšsēdētāja 2007. gada 17. janvāra paziņojumu Parlamentam,
‐ ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2007. gada 14. marta rezolūciju sakarā ar Romas līgumu parakstīšanas 50. gadadienu,
‐ ņemot vērā Reģionu komitejas 2007. gada 23. marta sesijā pieņemto deklarāciju Eiropai,
‐ ņemot vērā 2007. gada 25. marta Berlīnes Deklarāciju sakarā ar Romas līgumu parakstīšanas piecdesmito gadadienu,
‐ ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,
‐ ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A6-0197/2007), tā kā:
A. Eiropas Savienība, kurai pirmajai ir bijusi veiksmīga valstu un pilsoņu veidotas pārvalstiskas demokrātijas pieredze, saskaras ar jaunām un nepieredzētām problēmām, kuru dēļ, kā arī secīgas paplašināšanās, iekšējā tirgus attīstības un globalizācijas gaitā notikušo pārveidojumu dēļ ir jāpārskata tās pamati;
B. Konstitucionālo līgumu parakstīja Eiropas Savienības 27 dalībvalstu valdības, kuras tādējādi ir apņēmušās rast atbilstošu risinājumu gan ārējām, gan iekšējām problēmām, ar ko Eiropas Savienība saskaras, kā arī ar uzdevumiem saistībā ar paplašināšanu, uzlabojot Eiropas Savienības politisko dimensiju;
C. Konstitucionālais līgums, īpaši tā I, II un IV daļa, tika izstrādāts saskaņā ar konvencijas izstrādes metodi, piedaloties dalībvalstu un pievienošanās dalībvalstu, Komisijas, Eiropas Parlamenta un dalībvalstu parlamentu pārstāvjiem, turklāt pārstāvju vairākums bija valstu un Eiropas Parlamenta deputāti, kas nostiprina šī dokumenta leģitimitāti;
D. Konstitūcijas līguma III daļa ir galvenokārt pašlaik spēkā esošo līgumu apkopojums, kuros konvencija ieviesa pielāgojumus un uzlabojumus, īpaši svarīga ir koplēmuma juridiskā pamata paplašināšana likumdošanas procedūrā, palielinot koplēmuma izmantošanas gadījumu skaitu no 37 uz 86, kas būtu jāsaglabā, lai uzlabotu demokrātiju, pārredzamību un efektivitāti;
E. astoņpadsmit dalībvalstis, kas ir divas trešdaļas no visām dalībvalstīm un pārstāv Eiropas Savienības iedzīvotāju lielāko daļu, līdz šim ir ratificējušas Konstitucionālo līgumu saskaņā ar savām atbilstošām konstitucionālajām prasībām, tostarp rīkojot referendumu Spānijā un Luksemburgā, savukārt vēl četras dalībvalstis ir apliecinājušas gatavību to ratificēt;
F. Francija un Nīderlande nav spējušas panākt sekmīgu šī procesa pabeigšanu pēc abās šajās valstīs organizēto referendumu negatīvajiem rezultātiem;
G. saistībā ar Konstitucionālā līguma ratifikācijas procedūru aizsāktās publiskās debates apliecināja, ka sarežģījumi lielā mērā ir saistīti nevis ar institucionālajiem jauninājumiem, bet gan ar atsevišķiem aspektiem noteiktās politikās, un ka kritika ir bijusi vērsta galvenokārt pret III daļu, kas attiecas uz Eiropas Savienības politikām un darbību, kaut arī III daļā galvenokārt iekļauti noteikumi, kas jau ir spēkā;
H. bieži vien paustās bažas bija saistītas ar kontekstu, nevis ar saturu; un tā kā galvenie sabiedrības problēmjautājumi, piemēram, direktīva par pakalpojumiem iekšējā tirgū(8) un finanšu shēma, jau ir atrisināti;
I. 2005. gada 16.–17. jūnija Eiropadome pēc referenduma Francijā un Nīderlandē nolēma ieviest pārdomu periodu, kura laikā vēl sešas dalībvalstis pabeidza ratifikāciju, un 2006. gada 15.–16. jūnija Eiropadome prasīja prezidentējošajai valstij izzināt iespējamo turpmāko risinājumu konstitucionālās krīzes pārvarēšanai līdz tās 2007. gada 21.–22. jūnija sanāksmei;
J. pārdomu periodā uzsāktās publiskās debates pietiekami labi parādīja, ka problēmas un izaicinājumi, ar kuriem saskaras Eiropas Savienība un ko vispirms atspoguļoja Lākenas Deklarācijā un centās risināt ar Konstitucionālo līgumu, nav pazudušas, bet gan kļuvušas pamanāmākas, un ir arvien lielāka vajadzība tās atrisināt;
K. Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu kopīgi organizētās parlamentārās sanāksmes ir apliecinājušas vispārēji atzītu viedokli, ka Konstitucionālais līgums Eiropas Savienībai nodrošinās vajadzīgos līdzekļus, lai varētu atrisināt problēmas, ar ko tā saskaras, kā arī kopīgu secinājumu, ka jaunai starpvaldību konferencei būtu grūti vai pat neiespējami vienoties par priekšlikumiem, kuri būtu vai nu pilnīgi pretēji, vai pārāki salīdzinājumā ar tiem, par kuriem vienojās 2004. gadā;
L. palielinās nepieciešamība nodrošināt paplašināto Eiropas Savienību ar instrumentiem un līdzekļiem, kas ļautu tai efektīvi darboties, aizstāvēt savu nozīmi pasaulē un atrisināt savu pilsoņu problēmas, ko cita starpā rada globalizācija, klimata pārmaiņas un sabiedrības novecošana;
M. iepriekš minētajā 2007. gada 25. marta Berlīnes Deklarācijā, ko parakstīja Eiropadomes, Parlamenta un Komisijas priekšsēdētāji, secināts, ka ES ir "vienots mērķis līdz 2009. gadā paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām atjaunināt Eiropas Savienības kopīgos pamatus",
1. atkārtoti apstiprina piekrišanu Konstitucionālā līguma saturam, kura mērķis ir apņēmības pilns solis – oficiāli piešķirt Eiropas Savienībai tai pienākošos politisko dimensiju un uzlabot tās darbības efektivitāti un kas veicina demokrātisko kontroli pār tās lēmumu pieņemšanas procedūrām, uzlabo pārredzamību un stiprina Eiropas Savienības pilsoņu tiesības, vienlaikus nodrošinot kompromisu, kā arī atbilst Eiropas Savienības pašreizējām vajadzībām;
2. uzsver, ka divas trešdaļas dalībvalstu jau ir ratificējušas Konstitucionālo līgumu un ka vēl četras ir skaidri paudušas apņemšanos ievērot tā noteikumus, kā tas tika apliecināts nesenajā sanāksme Madridē, kas notika pēc Spānijas un Luksemburgas valdību iniciatīvas;
3. norāda uz Francijas un Nīderlandes sabiedrības paustajām bažām un debatēm, kuras notika abās šajās valstīs;
4. atzīmē, ka arī dažās citās dalībvalstīs sabiedrība paudusi bažas, taču attiecīgo valstu valdības ir izteikušas atbalstu apmierinoša risinājuma meklēšanai, lai saglabātu Konstitucionālajā līgumā iekļautās galvenās reformas;
5. atgādina par politisko atbildību dalībvalstīm, kuras parakstījušas, bet vēl nav ratificējušas Konstitucionālo līgumu;
6. atkārtoti apstiprina apņemšanos sekmīgi pabeigt notiekošo Eiropas Savienības konstitucionālo procesu, kura pamatā ir Konstitucionālā līguma saturs, iespējams, to pārveidojot, taču ņem vērā sarežģījumus, kas radušies dažās dalībvalstīs;
7. ņemot to vērā, atbalsta Vācijas prezidentūras centienus no 2007. jūnija Eiropadomes saņemt apņemšanos sasaukt starpvaldību konferenci un izstrādāt ceļvedi, kurā ir noteikta procedūra, skaidri uzdevumi un mērķis panākt vienošanos līdz šī gada beigām;
8. atgādina par vajadzību nodrošināt Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas jaudu, tās politiku efektivitāti un to pilnīgu demokrātisko leģitimitāti, kā sasniegšanai Konstitucionālais līgums ir nenoliedzams panākums pārbaužu, likumdošanas un budžeta procedūru ziņā, kā arī atgādina par nepieciešamību stiprināt kopējo ārpolitiku un drošības politiku un Eiropas Savienības nozīmi pasaulē, lai tā varētu ietekmēt aktuālāko cilvēces problēmu apzināšanu un atbilstošas rīcības īstenošanu;
9. uzstāj, ka jāsaglabā visi pamatprincipi, kuri ietverti Konstitucionālā līguma I daļā, tostarp Eiropas Savienības dubultais raksturs – kā valstu un kā pilsoņu savienība, Eiropas tiesību pārākuma raksturs, jaunā tiesību aktu un procedūru tipoloģija, noteikumu hierarhija un Eiropas Savienība kā tiesību subjekts; uzsver, ka Konstitucionālajā līgumā iekļauti arī citi svarīgi uzlabojumi tādos jautājumos kā spēkā esošo līgumu konsolidēšana un pīlāru apvienošana; Eiropas Savienības pamatā esošo vērtību un Pamattiesību hartas tiesisko saistību skaidra atzīšana; pilsoņu līdzdalības veicināšana Eiropas Savienības politiskajā dzīvē; Eiropas Savienības un dalībvalstu attiecīgo kompetenču jomu precizēšana, subsidiaritātes principa ievērošana un valstu parlamentu īpašā nozīme šajā jautājumā, kas neapdraud Eiropas Savienības iestāžu līdzsvaru, kas nostiprināt protokolā par subsidiaritāti; reģionālo iestāžu un pašvaldību lomas atzīšana;
10. uzsver, ka jebkuram priekšlikumam, lai izdarītu izmaiņas Konstitucionālajā līgumā, nepieciešams nodrošināt tādu pašu atbalstu, kādu agrāk saņēma minētais noteikums, ko tagad gatavojas aizstāt;
11. paziņo, ka nepieņems tādu sarunu iznākumu, kas salīdzinājumā ar Konstitūcijas līgumu mazinās pilsoņu tiesību aizsardzību (jo īpaši uzstāj uz Pamattiesību hartas saglabāšanu, nosakot, ka tā ir juridiski saistoša) demokrātiju, pārredzamību un efektivitāti un Eiropas Savienības darbības efektivitāti;
12. šajā sakarā atzīst, ka jāņem vērā pārdomu laikā paustās cerības un atziņa, ka iepriekšminētās problēmas var pienācīgi risināt tikai spēcīgākā, bet ne vājākā Eiropā; un precizēt citus jautājumus, kuri jau ir risināti Konstitucionālajā līgumā, tādās jomās kā:
‐
ilgtspējīgas attīstības veicināšana, jo sevišķi cīņa pret klimata pārmaiņām;
‐
Eiropas solidaritātes veicināšana enerģijas jomā;
‐
saskaņota migrācijas politika;
‐
Eiropas Sociālais modelis demogrāfisko pārmaiņu un globalizācijas kontekstā;
‐
terorisms;
‐
civilizāciju dialogs;
‐
efektīvi kopēji mehānismi attiecībā uz ekonomikas politisko pamatnostādņu koordinēšanu eiro zonā, saglabājot līgumos noteikto Eiropas Centrālās bankas lomu monetārajā politikā;
‐
Eiropas Savienības paplašināšanās kritēriji un procedūras;
13. uzskata, ka, ņemot vērā līguma projekta sagatavošanā izmantotās konvencijas metodes efektivitāti, jebkādā konstitucionālā procesa risinājumā nepieciešams saglabāt parlamentārās līdzdalības pamatprincipus, sabiedrības iesaistīšanu un pilnīgu pārredzamību;
14. atgādina, ka Parlamentam kā vienīgajai Eiropas Savienības iestādei, ko pilsoņi ievēlējuši tiešās vēlēšanās, ir jābūt iesaistītam starpvaldību konferencē visos līmeņos, un lielākā mērā nekā 2003.–2004. gada starpvaldību konferencē;
15. turklāt papildus aktīvai Eiropas parlamenta pārstāvju dalībai starpvaldību konferencē aicina izveidot tādu starpvaldību konferenci, lai Eiropas Parlaments būtu informēts un varētu sniegt nozīmīgu ieguldījumu dauzpusējas un daudzvalstu vienošanās panākšanā starpvaldību konferencē;
16. atkārtoti pauž apņemšanos piemērot Konventa mehānismu, ja valstu un valdību vadītāji nolems uzsākt pašreizējo tekstu būtisku pārskatīšanu;
17. aicina Komisiju pilnībā veikt savus pienākumus gaidāmajās sarunās un sagatavot priekšlikumus, lai pieņemtu Konstitucionālo līgumu, ievērojot 12. punktā noteiktās jomas;
18. uzsver dialoga nozīmi starp valstu parlamentiem un to valdībām starpvaldību konferences gaitā un pauž gatavību uzturēt ciešus kontaktus ar valstu parlamentiem nākamajā sarunu posmā, kā arī uzturēt ciešus kontaktus ar Reģionu komiteju un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, Eiropas Sociālajiem partneriem, reliģiskajām kopienām un pilsonisko sabiedrību;
19. aicina pabeigt jaunā Līguma ratifikācijas procesu līdz 2008. gada beigām, lai nākamais Parlaments, kuru ievēlēs 2009. gadā, varētu sākt pildīt savus pienākumus saskaņā ar jaunā Līguma noteikumiem;
20. prasa dalībvalstīm saskaņot ratifikācijas procedūras, lai ratifikācijas procesu varētu pabeigt vienlaicīgi;
21. plāno sniegt atzinumu par starpvaldību konferences organizēšanu saskaņā ar Eiropas Savienības līguma 48. pantu, ņemot vērā šajā rezolūcijā noteiktos kritērijus;
22. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomei, Padomei, Komisijai, dalībvalstu parlamentiem, Reģionu komitejai un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.
‐ ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, kas saistībā ar ANO Cilvēktiesību komisiju ir pieņemtas kopš 1996. gada, it īpaši 2006. gada 16. marta rezolūciju par iznākumu sarunām par Cilvēktiesību padomi un ANO Cilvēktiesību komisijas 62. sesiju(1), kā arī 2004. gada 29. janvāra rezolūciju par attiecībām starp Eiropas Savienību un ANO(2), 2005. gada 9. jūnija rezolūciju par ANO reformu(3), 2005. gada 29. septembra rezolūciju par ANO 2005. gada 14.–16. septembra Pasaules Augstākā līmeņa sanāksmes iznākumu(4) un 2007. gada 26. aprīļa rezolūciju par gada ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē 2006. gadā un ES politiku šajā jomā(5),
‐ ņemot vērā steidzamības kārtā pieņemtās rezolūcijas par cilvēktiesībām un demokrātiju,
‐ ņemot vērā ANO Ģenerālās Asamblejas Rezolūciju Nr. A/RES/60/251 par Cilvēktiesību padomes (UNHRC) izveidošanu,
‐ ņemot vērā UNHRC iepriekšējās sesijas,
‐ ņemot vērā UNHRC gaidāmo piekto sesiju,
‐ ņemot vērā rezultātus, ko guvušas UNHRC darba grupas, kuras nodarbojās ar sūdzību procedūras, vispārējā regulārā pārskata, ekspertu konsultāciju turpmākās sistēmas, darba kārtības, gada darba programmas, darba metožu, reglamenta un īpašo procedūru pārskatīšanas jautājumiem,
‐ ņemot vērā 2007. gada 17. maijā notikušo UNHRC vēlēšanu rezultātus,
‐ ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,
A. tā kā cilvēktiesību universāluma ievērošana, veicināšana un aizsardzība ir daļa no Eiropas Savienības ētiskā un juridiskā acquis un viens no Eiropas vienotības un integritātes stūrakmeņiem;
B. tā kā pašreiz ANO varētu būt viena no piemērotākajām organizācijām, lai visaptveroši risinātu cilvēktiesību problēmas un cilvēces mūsdienu uzdevumus, un tāda tā ir bijusi arī iepriekš;
C. tā kā UNHRC varētu nodrošināt efektīvu pamatu cilvēktiesību labākai aizsardzībai un veicināšanai ANO sistēmā;
D. tā kā šajā ziņā UNHRC piektā sesija būs izšķiroša, jo tās laikā pabeigs mehānismu un pilnvaru pārskatīšanu, kā arī izstrādās vispārējā regulārā pārskata noteikumus;
E. tā kā uzticība UNHRC ir atkarīga no šo reformu un mehānismu pieņemšanas tādā veidā, kas stiprinās tās spēju novērst cilvēktiesību pārkāpumus visā pasaulē;
F. tā kā ir izveidota Eiropas Parlamenta ad hoc delegācija, kas piedalīsies UNHRC piektajā sesijā tāpat kā pagājušajā gadā un iepriekš, kad tā piedalījās UNHRC priekšgājējas ‐ ANO Cilvēktiesību komisijas ‐ sesijās;
1. ņem vērā UNHRC pirmā gada darba rezultātus; atzinīgi vērtē vērienīgo UNHRC pieņemto programmu, kurā ir paredzēts pārskatīt padomes izmantotās procedūras un darba metodes, it īpaši vispārējā regulārā pārskata pilnveidošanu un īstenošanu, kā arī pārskatīt īpašās procedūras;
2. atzinīgi vērtē īpašo sesiju organizēšanu, lai reaģētu uz ārkārtas krīzēm; tomēr ir nobažījies par UNHRC nespēju rīkoties, lai atrisinātu daudzas no pasaules vissteidzamākajām cilvēktiesību situācijām;
3. it īpaši pauž nožēlu par UNHRC vājo rezolūciju attiecībā uz Dārfūru, kā arī par lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar konfidenciālo, tā saukto 1503. procedūru, lai pārtrauktu izskatīt sūdzības par cilvēktiesību pārkāpumiem Irānā un Uzbekistānā; atzīmē, ka konfidencialitāte saskaņā ar 1503. procedūru nav devusi gaidītos rezultātus ‐ nav uzlabojusi attiecīgo iestāžu sadarbību; aicina ieviest pārredzamākas procedūras;
4. atzinīgi vērtē to, ka ir parakstīta Konvencija par visu personu aizsardzību pret cilvēku piespiedu pazušanu, kaut gan ir pagājis tikai gads kopš tās pieņemšanas ANO Ģenerālajā asamblejā; aicina visas ANO dalībvalstis ratificēt šo konvenciju un vēlreiz pauž stingru atbalstu konvencijas parakstīšanas un ratificēšanas kampaņai;
5. ņem vērā 2007. gada 17. maijā ANO Ģenerālajā asamblejā notikušo vēlēšanu rezultātus, ievēlot 14 jaunas UNHRC dalībvalstis;
6. ņemot vērā pirms četriem mēnešiem ANO Ģenerālās asamblejas pausto UNHRC nosodījumu Baltkrievijai par cilvēktiesību pārkāpumiem un nepietiekamo sadarbību ar īpašajām procedūrām, atzinīgi vērtē to, ka Baltkrievija nav ievēlēta šajā padomē;
7. aicina rīkot uz konkurenci balstītas vēlēšanas visos reģionos, lai ANO dalībvalstīm dotu reālas izvēles iespējas; pauž nožēlu, ka, pateicoties nevainojamai reputācijai, padomē ir ievēlētas dažas valstis, kurās ir fiksētas cilvēktiesību ievērošanas problēmas;
8. vēlreiz apliecina, ka UNHRC dalībvalstīm ir jāizpilda pienākums pilnībā sadarboties ar īpašajām procedūrām, lai uzsvērtu to nozīmi cilvēktiesību universālisma saglabāšanā;
9. mudina ES arī turpmāk stingri pieprasīt, lai tiktu noteikti kritēriji par piedalīšanos UNHRC vēlēšanās, kā arī kritēriji ANO dalībvalstu vēlēšanu solījumu īstenošanas uzraudzībai;
10. uzsver, ka uzticamība UNHRC darbībai cilvēktiesību aizsardzības jomā un šīs darbības efektivitāte ir atkarīga no sadarbības ar īpašajām procedūrām un to pilnīgas īstenošanas, kā arī no reformu un mehānismu pieņemšanas tādā veidā, kas stiprina padomes spēju novērst cilvēktiesību pārkāpumus visā pasaulē;
Procedūru un mehānismu pārskatīšana
11. uzskata vispārējā regulārā pārskata mehānismu par potenciālu līdzekli, lai visā pasaulē uzlabotu cilvēktiesību universālisma saistības un uzraudzītu praktiskās metodes, pret visām ANO dalībvalstīm attiecoties vienlīdzīgi un pakļaujot tās vienādai pārbaudei;
12. uzskata, ka šo mērķi var sasniegt tikai tad, ja pārskats paredz neatkarīgu ekspertīzi visos pārskatīšanas posmos un efektīvu paveiktā darba kontroles mehānismu, kam galvenais ir rezultāti; pauž nopietnas bažas par pašreizējām tendencēm šajā jomā;
13. tāpēc aicina ANO dalībvalstis nodrošināt, ka šis pārskats pamatojas uz objektīvu un ticamu informāciju, kā arī uz kopīgiem pārskata standartiem, piemēram, Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un citām saistībām, tostarp vēlēšanu solījumiem;
14. aicina pārskatīšanas procesā iekļaut paveiktā darba kontroles noteikumus, kuri paredz, ka izvērtētajām valstīm ir jāiesniedz UNHRC ziņojums par ieteikumu īstenošanu;
15. uzskata, ka visām dalībvalstīm un iesaistītajām pusēm svarīga ir procesa pārredzamība, kā arī NVO efektīva iesaistīšanās visā šajā procesā;
16. uzskata, ka īpašās procedūras ir ANO cilvēktiesību mehānisma pamats un ka tām ir izšķiroša nozīme cilvēktiesību aizsardzībā un veicināšanā;
17. līdz ar to mudina visas ANO dalībvalstis pasargāt šīs īpašās procedūras no valdību politiskās ietekmes un nodrošināt, ka ieteikumus no to iejaukšanās un iejaukšanās laikā iegūtās ziņas arī turpmāk uzskata par ekspertīzes kvalitātes būtisku elementu;
18. šajā sakarā ir nopietni nobažījies par Īpašo procedūru rīcības kodeksa projektu, kas iesniegts Āfrikas valstu grupas vārdā un kas jūtami vājina šos mehānismus un to aizsargspējas;
19. uzskata, ka, pieņemot rīcības kodeksu, tā darbības joma ir jāierobežo ar pilnvaroto pušu profesionālo ētiku un principiem, kā arī būtu jānosaka valstu pienākums sadarboties ar īpašajām procedūrām, proti, ievērojot šo procedūru neatkarību un atvieglojot tām darbu;
20. aicina arī turpmāk sniegt atbalstu īpašajām procedūrām attiecībā uz finansēm un personālu;
21. uzsver, ka īpašo procedūru pilnvaru pārskatīšanai jānotiek, apspriežoties ar dažādām pilnvarotajām pusēm, lai izvairītos no procedūru sistēmas aizsargspējas vājināšanās; it īpaši uzsver, ka vispārējam regulārajam pārskatam kopā ar īpašajām sesijām jābūt papildmehānismam, kas palīdz novērst cilvēktiesību pārkāpumus, un ka īpašās procedūras nav jāaizstāj ar valstu pilnvarām;
22. atzīmē, ka UNHRC darba kārtībai jābūt vienlaikus paredzamai un elastīgai, lai risinātu cilvēktiesību ārkārtas krīzes;
ES līdzdalība
23. atzīst, ka ES un tās dalībvalstis ir aktīvi iesaistījušās Cilvēktiesību padomes darbā pirmajā gadā, un cer, ka Rumānija būs sekmīga UNHRC prezidentvalsts;
24. aicina ES vēlreiz apliecināt un nostiprināt savu stingro nostāju attiecībā uz iepriekšminētajām bažām, it īpaši attiecībā uz vispārējā regulārā pārskata un īpašo procedūru pārskatīšanu, kurām ir izšķiroša nozīme padomes efektīvā turpmākajā darbībā; aicina ES noraidīt jebkādu kompromisu, kas varētu apdraudēt UNHRC spēju pilnībā veikt savu uzdevumu aizsargāt un veicināt cilvēktiesību visā pasaulē;
25. vēlreiz aicina ES efektīvāk izmantot savu palīdzību un politisko atbalstu trešām valstīm, lai stimulētu tās sadarboties ar UNHRC;
26. uzskata, ka ES dalībvalstīm ir jārīkojas vienoti un saskaņoti, lai sekmētu UNHRC veiksmīgu darbību;
27. cer saņemt Cilvēktiesību apakškomitejas uzdevumā veiktā pētījuma rezultātus par cilvēktiesību stāvokli UNHRC dalībvalstīs un ES dalībvalstu darbības efektivitāti UNHRC;
28. aicina valstis, kas ar ES ir noslēgušas nolīgumus, kuros iekļautas cilvēktiesību klauzulas, sadarboties ar ES, lai palielinātu UNHRC potenciālu uzlabot cilvēktiesību ievērošanu pasaulē; aicina Eiropas Parlamenta sadarbības delegācijas un asamblejas savās sanāksmēs apspriest šo aspektu;
29. pilnvaro Eiropas Parlamenta delegāciju UNHRC piektajā sesijā paust šajā rezolūcijā izklāstītās bažas; aicina šo delegāciju sniegt Cilvēktiesību apakškomitejai ziņojumu par savu vizīti un uzskata, ka ir lietderīgi arī turpmāk sūtīt Eiropas Parlamenta delegāciju uz attiecīgajām UNHRC sesijām;
o o o
30. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO Drošības padomei, ANO ģenerālsekretāram, ANO Ģenerālās Asamblejas 61. sesijas priekšsēdētājam, ANO Cilvēktiesību padomes priekšsēdētājam, ANO augstajam komisāram cilvēktiesību jautājumos, kā arī Ārlietu komitejas izveidotajai ES un ANO darba grupai.
‐ ņemot vērā UNESCO konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu,
‐ ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Nediskriminācija un iespēju vienlīdzība visiem ‐ pamatstratēģija" (COM(2005)0224),
‐ ņemot vērā Komisijas Zaļo grāmatu "Darba likumdošanas modernizēšana, lai risinātu 21. gadsimta radītās problēmas" (COM(2006)0708),
‐ ņemot vērā savu 2002. gada 22. oktobra rezolūciju par teātra un skatuves mākslu nozīmību un dinamismu paplašinātajā Eiropā(1),
‐ ņemot vērā tā 2003. gada 4. septembra rezolūciju par kultūras nozarēm(2),
‐ ņemot vērā tā 2005. gada 13. oktobra rezolūciju par jauniem uzdevumiem cirkam kā Eiropas kultūras būtiskai daļai(3),
‐ ņemot vērā Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulu (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā(4),
‐ ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu(5),
‐ ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvu 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā(6),
‐ ņemot vērā tā 1999. gada 9. marta rezolūciju par mākslinieku stāvokli un lomu Eiropas Savienībā(7),
‐ ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/115/EK par nomas tiesībām un patapinājuma tiesībām, un dažām blakustiesībām intelektuālā īpašuma jomā(8),
‐ ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/116/EK par autortiesību un dažu blakustiesību aizsardzības termiņiem(9),
‐ ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas 2000. gada 30. marta spriedumu lietā C–178/97, Barry Banks pret Théâtre royal de la Monnaie(10),
‐ ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas 2006. gada 15. jūnija spriedumu lietā C–255/04, Eiropas Kopienu Komisija/Francijas Republika(11),
‐ ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,
‐ ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A6-0199/2007),
A. tā kā māksla arī ir darbs un profesija;
B. tā kā iepriekšminētie spriedumi un Direktīva 96/71/EK vairāk attiecas uz skatuves mākslu;
C. tā kā, lai ar mākslu varētu nodarboties visaugstākajā līmenī, no agras bērnības ir jāinteresējas par skatuves pasauli un jābūt iespējai piekļūt mūsu kultūras mantojuma svarīgākajiem darbiem;
D. tā kā vairākās dalībvalstīs noteiktiem mākslas nozares pārstāvjiem nav likumīga statusa;
E. tā kā mākslas profesijas ir cieši saistītas ar elastību un mobilitāti;
F. tā kā neviens mākslinieks visā savas profesionālās darbības laikā nav pilnībā pasargāts no darba nepastāvības;
G. tā kā mākslas profesiju neparedzamais un dažreiz arī nepastāvīgais raksturs ir katrā ziņā jākompensē ar drošu sociālo aizsardzību;
H. tā kā Eiropas māksliniekiem arī šodien ir faktiski neiespējami māksliniekiem Eiropā plānot savu profesionālo karjeru;
I. tā kā ir jāatvieglo mākslinieku piekļuve informācijai par viņu nodarbinātības, mobilitātes, bezdarba, veselības un pensijas nosacījumiem;
J. tā kā ar mākslinieciskām nosliecēm, apdāvinātību un talantu reti pietiek, lai pavērtu ceļu uz profesionāla mākslinieka karjeru;
K. tā kā vēl nav pietiekami izstrādāti katrai disciplīnai pielāgoti mākslas profesiju mācekļa un/vai kvalifikācijas līgumi;
L. tā kā ir jāveicina mākslinieku pārkvalifikācijas iespējas;
M. tā kā uz brīvu darbaspēka, tostarp mākslinieku, apriti kopumā pastāv zināmi ierobežojumi attiecībā uz jauno dalībvalstu pārstāvjiem, jo saskaņā ar pievienošanās aktiem bija iespēja paredzēt pārejas noteikumus;
N. tā kā mākslinieciskie uzvedumi bieži pulcē Eiropas un ārpuskopienas māksliniekus, kuru mobilitāti bieži kavē grūtības saņemt vidēja termiņa vīzas;
O. tā kā mākslinieku uzturēšanās kādā dalībvalstī visbiežāk ir īstermiņa uzturēšanās (mazāk par trīs mēnešiem);
P. tā kā visas šīs problēmas, kas saistītas ar pārrobežu mobilitāti ‐ mākslas profesiju galveno iezīmi ‐, izceļ vajadzību šajā jomā paredzēt konkrētus pasākumus;
Q. tā kā ir ārkārtīgi svarīgi pašdarbības māksliniecisko darbību nošķirt no profesionālās mākslinieciskās darbības;
R. tā kā ir efektīvi jānodrošina mākslas izglītības iekļaušana dalībvalstu skolu programmās;
S. tā kā iepriekšminētā UNESCO konvencija ir lielisks pamats, kā atzīt mākslinieciskās jaunrades profesionāļu darbības nozīmību;
T. tā kā Direktīva 2001/29/EK nosaka prasību dalībvalstīm, kas to vēl nav izdarījušas, paredzēt autoriem taisnīgu kompensāciju reproducēšanas tiesību (reprogrāfija, kopijas privātām vajadzībām) izņēmumu vai ierobežojumu gadījumā;
U. tā kā Direktīva 2006/115/EK nosaka ekskluzīvas tiesības jo īpaši attiecībā uz izpildītājiem un viņu tiesībām saņemt neatsaucamu taisnīgu atlīdzību;
V. tā kā autoriem un izpildītājiem ir mantiskās un morālās tiesības saņemt atzinību par viņu radošo darbu un vispārējo ieguldījumu kultūrā;
W. tā kā mākslinieciskā jaunrade palīdz attīstīties kultūras mantojumam un gūst iedvesmu un būtību no senāk tapušiem darbiem, kuru saglabāšanu nodrošina valsts,
Mākslinieku stāvokļa uzlabošana Eiropā Līgumattiecības
1. aicina dalībvalstis izstrādāt vai īstenot tiesisko un institucionālo sistēmu, lai atbalstītu māksliniecisko jaunradi, pieņemot vai īstenojot saskaņotu un globālu pasākumu kopumu, tostarp attiecībā uz līgumattiecībām, sociālo drošību, veselības apdrošināšanu, tiešajiem un netiešajiem nodokļiem un atbilstību Eiropas noteikumiem;
2. uzsver, ka ir jāņem vērā mākslinieka darba metožu īpatnības;
3. turklāt uzsver, ka ir jāņem vērā visu ar skatuvi saistīto profesiju īpatnības un nepastāvība;
4. mudina dalībvalstis izstrādāt mācekļa vai kvalifikācijas līgumus visām ar mākslu saistītām profesijām;
5. tāpēc ierosina dalībvalstīm veicināt mākslinieku profesionālās pieredzes atzīšanu;
Mākslinieku aizsardzība
6. aicina Komisiju un dalībvalstis pēc apspriešanās ar mākslas nozares pārstāvjiem ieviest "Eiropas profesionālo mākslinieka pasi" Europass veidā, kurā varētu norādīt mākslinieka statusu un viņa līgumu veidu un termiņu, kā arī to darba ņēmēju un pakalpojumu sniedzēju kontaktinformāciju, kas viņu pieņem darbā;
7. mudina dalībvalstis pilnveidot labas prakses un informācijas koordināciju un apmaiņu;
8. neatlaidīgi aicina, lai Komisija sadarbībā ar attiecīgās nozares pārstāvjiem izstrādā vienotu un saprotamu praktisku rokasgrāmatu Eiropas māksliniekiem, kā arī attiecīgajām pārvaldes iestādēm, kurā būtu minēti visi dalībvalstu un Eiropas līmenī spēkā esošie noteikumi veselības apdrošināšanas, bezdarba un pensiju jomā;
9. aicina Komisiju un dalībvalstis, pamatojoties uz spēkā esošajiem divpusējiem nolīgumiem, izskatīt iespēju uzņemties iniciatīvu, lai nodrošinātu to, ka trešo valstu izcelsmes māksliniekiem pēc viņu atgriešanās savā valstī tiek pārskaitītas pensiju un sociālās iemaksas un ņemta vērā dalībvalstīs iegūtā darba pieredze;
10. mudina Komisiju īstenot izmēģinājuma projektu Eiropas sociālās drošības elektroniskās kartes ieviešanai, ko izmantotu tieši Eiropas mākslinieki;
11. uzskata, ka šāda karte, kurā tādējādi būtu iekļauta visa informācija par konkrēto mākslinieku, varētu kļūt par galveno līdzekli, lai atrisinātu atsevišķas problēmas, kas saistītas ar viņa profesiju;
12. uzsver, ka ir jāievēro atšķirība starp māksliniekiem raksturīgo mobilitāti un vispārējo Eiropas Savienības darba ņēmēju mobilitāti;
13. šajā sakarā prasa, lai Komisija iesniegtu atskaiti par sasniegto attiecībā uz iepriekšminēto īpašo mobilitāti;
14. prasa Komisijai oficiāli noteikt tās kultūras jomas, kurās varētu notikt radošā darbaspēka un talantu emigrēšana, un dalībvalstīm ar iniciatīvas pasākumiem veicināt savu mākslinieku palikšanu vai atgriešanos dalībvalstu teritorijā;
15. turklāt prasa dalībvalstīm pievērst īpašu uzmanību konservatoriju, Eiropas valstu mākslas skolu un citu oficiālo skatuves mākslas skolu izdoto diplomu un sertifikātu atzīšanai, lai saskaņā ar Boloņas procesu to īpašniekiem ļautu strādāt un mācīties visās dalībvalstīs ; šajā sakarā aicina visas dalībvalstis veicināt mākslas izglītības programmas ar labu personīgo un profesionālo apmācību, kas skolniekiem ļautu ne tikai attīstīt savu māksliniecisko talantu, bet arī iegūt vispārēju izglītību, kura viņiem pavērtu iespējas citā profesijā; uzsver arī to, cik nozīmīgi ir ierosināt iniciatīvas Eiropas Savienības līmenī, lai atvieglotu trešo valstu konservatoriju un mākslas skolu izdoto diplomu un sertifikātu atzīšanu ar mērķi veicināt mākslinieku mobilitāti dalībvalstu virzienā;
16. aicina Komisiju, pamatojoties uz tādām iniciatīvām kā UNESCO iniciatīva, pieņemt "Eiropas mākslinieciskās jaunrades un tās īstenošanas nosacījumu hartu", lai apstiprinātu mākslinieciskās jaunrades profesionālās darbības nozīmīgumu un atvieglotu Eiropas integrāciju;
17. aicina dalībvalstis atcelt jebkāda veida ierobežojumus, kas attiecas uz jauno dalībvalstu mākslinieku piekļuvi darba tirgum;
18. aicina tās dalībvalstis, kas to vēl nav izdarījušas, saskaņā ar Direktīvu 2006/115/EK un Direktīvu 2001/29/EK efektīvi organizēt taisnīgu kompensāciju iekasēšanu par reproducēšanas tiesībām un taisnīgu atlīdzību autortiesību un blakustiesību subjektiem;
19. aicina Komisiju veikt pētījumu, lai izanalizētu dalībvalstu pieņemtos pasākumus ar mērķi efektīvi nodrošināt autortiesību un blakustiesību subjektiem taisnīgu kompensāciju par juridiskajiem izņēmumiem, ko pieņēmušas dalībvalstis atbilstīgi Direktīvai 2001/29/EK, un par viņu tiesību likumīgu izmantošanu atbilstīgi 2006/115/EK;
20. aicina Komisiju veikt pētījumu, lai izanalizētu dalībvalstu pieņemtos pasākumus ar mērķi daļu no ienākumiem, kas gūti no autortiesību un blakustiesību subjektu taisnīgas kompensācijas maksājumiem, izmantot jaunrades atbalstam un mākslinieku sociālajai un finansiālajai aizsardzībai, un izpētīt juridiskos instrumentus un citus līdzekļus, kurus varētu izmantot, lai veicinātu Eiropas pašreizējo mākslinieku finansēšanai un aizsardzībai;
21. uzskata, ka būtu vēlams, lai dalībvalstis izskatītu iespēju atbalstīt māksliniekus papildus jau esošajiem atbalsta veidiem, piemēram, paredzot nodevu par tādu oriģināldarbu izmantošanu un interpretāciju komerciāliem nolūkiem, kuriem ir beidzies autortiesību aizsardzības termiņš;
Vīzu politika – trešo valstu pilsoņu mobilitāte un nodarbinātība
22. uzsver, ka jāņem vērā grūtības, ko pašlaik dažiem Eiropas un ārpuskopienas māksliniekiem rada vīzas saņemšana darba atļauju iegūšanai, un no tām izrietošā nenoteiktība;
23. uzsver faktu, ka māksliniekiem ar īstermiņa darba līgumiem ir grūti izpildīt nosacījumus vīzas un darba atļaujas saņemšanai;
24. aicina Komisiju pārskatīt pašreizējās vīzu un darba atļauju sistēmas māksliniekiem, kā arī sākt izstrādāt šajā jomā Kopienas noteikumus, kas ļautu ieviest pagaidu vīzu, kuru varētu izmantot tieši Eiropas un ārpuskopienas mākslinieki, kā jau tas notiek vairākās dalībvalstīs;
Mūžizglītība un pārkvalifikācija
25. aicina dalībvalstis izveidot specializētas izglītības un apmācības iestādes, kas būtu paredzētas kultūras nozares pārstāvjiem, lai šajā jomā attīstītu patiesu nodarbinātības politiku;
26. aicina Komisiju savākt visus iespējamos pētījumus un publikācijas šajā jomā un pētījuma veidā novērtēt pašreizējo situāciju attiecībā uz to, kā Eiropas Savienībā ņem vērā arodslimības, kas raksturīgas tieši māksliniekiem, piemēram, artrozi;
27. atgādina, ka visi mākslinieki savu darbību veic pastāvīgi, nevis tikai mākslinieciskā snieguma vai skatuves izrādes laikā;
28. šajā sakarā atgādina, ka mēģinājumu laikposmi ir pilnvērtīgs darba laiks un ka visi šie darbības laikposmi ir steidzami jāņem vērā mākslinieku profesionālās darbības stāžā gan attiecībā uz bezdarba laikposmiem, gan attiecībā uz viņu pensiju;
29. aicina Komisiju izvērtēt Eiropas līmeņa sadarbības un apmaiņu reālo apjomu skatuves mākslas profesionālās izglītības jomā un veicināt šos aspektus mūžizglītības un kultūras programmās 2007. gadam, kā arī Eiropas izglītības un kultūras gada pasākumos 2009. gadā;
Ceļā uz pašdarbības pārstrukturēšanu
30. uzstāj, ka ir jāatbalsta visas mākslinieciskās un kultūras darbības, ko veic jo īpaši par labu sociāli mazaizsargātajai sabiedrības daļai, lai veicinātu tās integrāciju;
31. uzsver mākslinieciskās pašdarbības nozīmi vietējo iedzīvotāju grupu integrācijā un pilsoniskās sabiedrības izveides veicināšanā;
32. uzsver, ka tie mākslinieki, kas nav ieguvuši attiecīgu izglītību, bet vēlas uzsākt profesionāla mākslinieka karjeru, ir jāinformē par noteiktiem šīs profesijas aspektiem;
33. šajā sakarā aicina dalībvalstis veicināt un sekmēt pašdarbību, uzturot pastāvīgu saikni ar profesionāliem māksliniekiem;
Nodrošināt mākslas un kultūras izglītību no agras bērnības
34. aicina Komisiju izstrādāt pētījumu par mākslas izglītību Eiropas Savienībā (saturs, izglītības veids (vispārējā vai nē), profesionālie rezultāti un iespējas) un divu gadu laikā ziņot Parlamentam par tā rezultātiem;
35. aicina Komisiju iedrošināt un veicināt Eiropas mākslas studentu mobilitāti, pastiprinot studentu apmaiņas programmas starp konservatorijām un valsts mākslas skolām Eiropā un ārpus tās;
36. aicina Komisiju paredzēt finansējumu pasākumiem un izmēģinājuma projektiem, kas ļautu jo īpaši noteikt piemērotus modeļus mākslas izglītībai skolas vidē, ieviešot Eiropas informācijas un pieredzes apmaiņas sistēmu, ko varētu izmantot pasniedzēji, kas ir atbildīgi par mākslas izglītību;
37. iesaka dalībvalstīm pastiprināt mākslas izglītības pasniedzēju sagatavošanu;
38. prasa Komisijai un dalībvalstīm apsvērt iespēju izveidot programmai Erasmus līdzīgu Eiropas mobilitātes fondu mākslas pasniedzēju un jauno mākslinieku apmaiņas pasākumiem ; šajā sakarā atgādina par savu atbalstu Eiropas Savienības budžeta palielināšanai kultūras jomā;
39. prasa, lai Komisija un dalībvalstis sāk īstenot informācijas kampaņu, piedāvājot mākslas izglītības kvalitātes garantijas;
o o o
40. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem un valdībām.
– ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(1), un it īpaši tās 31. pantu,
– ņemot vērā 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(2),
– ņemot vērā 2007. gada 29. marta rezolūciju par 2008. gada budžeta procedūras pamatnostādnēm (II, IV, V, VI, VII, VIII un IX iedaļa) un Eiropas Parlamenta tāmes provizorisko projektu (I iedaļa) 2008. gada budžeta procedūrai(3),
– ņemot vērā ģenerālsekretāra ziņojumu Prezidijam par Parlamenta 2008. finanšu gada provizorisko tāmes projektu,
– ņemot vērā provizorisko tāmes projektu, ko Prezidijs sagatavojis 2007. gada 28. martā saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 22. panta 6. punktu un 73. pantu,
– ņemot vērā Reglamenta 73. pantu,
– ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A6-0202/2007),
A. tā kā daudzgadu finanšu shēmas 5. izdevumu kategorijas (administratīvie izdevumi) palielinājums 2008. gadam ir 4,8 %, kas pārsniedz inflācijas līmeņa 2 % pieaugumu;
B. tā kā 2008. finanšu gada budžets ir jāveido atbilstīgi 2007. finanšu gada budžeta apjomam, klāt pierēķinot 2 % inflācijas līmeņa pieaugumu, ja vien nav īpaša pamata rīkoties citādi;
C. tā kā 2008. gads ir pēdējais pilnais kalendārais gads pirms nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām;
D. tā kā politikas prioritātes 2008. gadam ir: sniegt efektīvus pakalpojumus Parlamenta deputātiem, lai sekmētu tiesību aktu labāku izstrādi, veicināt Eiropas Parlamenta un tā politisko grupu saziņas instrumentu efektivitāti, kā arī uzlabot budžeta līdzekļu piešķiršanu;
E. tā kā vairāku Prezidija 2007. gada 28. martā pieņemto jauno projektu paredzamās izmaksas nebūs zināmas līdz septembrim, kad tiks iesniegta grozījumu vēstule,
Finansiālie aspekti
1. atgādina, ka 2008. finanšu gada budžetam ir jābūt "budžetam ES nodokļu maksātāja interesēs", sagatavotam, lai nodrošinātu visu procesā iesaistīto dalībnieku atbildīgāku budžeta izpildi, pieņemot stingri pamatotus lēmumus par finanšu resursiem;
2. atgādina, ka iepriekš minētajā 2007. gada 29. marta rezolūcijā attiecībā uz 2008. gadu ir ieteikts, no vienas puses, noteikt budžeta apjomu, kas ļauj iestādei strādāt visefektīvāk, nepārsniedzot finanšu resursu racionālu apjomu, un kas pamatojas uz attaisnojamām un reālām budžeta vajadzībām, un, no otras puses, ierobežot Eiropas Parlamenta budžeta pieaugumu tā, lai tas nepārsniedz pašreizējo cenu korekciju;
3. šajā sakarā uzsver, ka Eiropas Parlamenta telpu iegādes procesam trijās Parlamenta darba vietās ilgtermiņā ir jānodrošina vērā ņemami ietaupījumi ES nodokļu maksātājam; ir gatavs apsvērt inflācijas līmeņa un daudzgadu finanšu shēmā noteiktā palielinājuma likmes starpības nepieciešamās daļas izmantošanu atkarībā no finansiālajām vajadzībām, kas rodas īpašās Parlamenta telpu īpašumtiesību situācijas sakarā;
4. atgādina, ka iepriekš minētajā rezolūcijā par pamatnostādnēm bija iekļauta vienošanās, ka visiem budžeta pieprasījumiem jāpamatojas uz attaisnojamām vajadzībām; atzīmē, ka budžeta lēmējiestādei nav iesniegta pietiekami detalizēta un precīza informācija par visiem budžeta piešķīrumiem; norāda, ka tāmes projektā EUR 55 000 000 ir paredzēti 10 6. nodaļā ("Rezerve prioritāriem projektiem sagatavošanas posmā") un EUR 10 300 000 ‐ priekšvēlēšanu kampaņai, nesniedzot šo summu sīku pamatojumu; atgādina, ka pamatnostādnēs tika uzsvērts, ka gadījumā, ja nav iesniegts uz reālajām vajadzībām balstīts pamatojums, Parlamenta budžets jānosaka 2007. finanšu gada budžeta apjomā, ņemot vērā pašreizējo cenu korekcijas un nepieļaujot iestādes efektīvas darbības traucējumus; atkārtoti norāda, ka budžeta maksimālais apjoms nedrīkst pārsniegt 20 % no 5. izdevumu kategorijas; ar nožēlu konstatē, ka Prezidijs ir noteicis budžetu EUR 1 491 400 000 apmērā, kas atbilst pilniem 20 % no 5. izdevumu kategorijas;
5. uzsver, ka 2008. finanšu gada tāmes projekta apjoms ir par 6,7 % lielāks nekā 2007. finanšu gada budžeta apjoms, lai gan ir gūti ietaupījumi, jo vairs netiek nodrošināts sēdes stenogrammu tulkojums (EUR 9 000 000) un Komisijai ir uzticēts pārvaldīt izdevumus, kas saistīti ar pabalstiem dienesta attiecību izbeigšanas gadījumā;
6. rūpīgi izvērtēs saskaņā ar 10 6. nodaļu ("Rezerve prioritāriem projektiem sagatavošanas posmā") ierosinātos projektus; pieprasa, lai attiecīgajai Parlamenta komitejai savlaicīgi tiek darīta zināma šos projektus paskaidrojoša informācija; pašlaik dod priekšroku tam, ka 10 4. nodaļā ("Rezerve informācijas un saziņas politikai") un 10 6. nodaļā ("Rezerve prioritāriem projektiem sagatavošanas posmā") tiek saglabāts atgādinājums ("p.m."), nosakot budžetu EUR 1 427 400 000 apjomā, kas par 2,8 % pārsniedz 2007. finanšu gada budžeta apjomu; ir gatavs lemt par summu, kas jāpiešķir šiem projektiem, tiklīdz būs iesniegta konkrēta informācija;
7. pauž bažas par vispārējo pārvietojumu ievērojamo apjomu pēdējos pāris gados, kas ir strauji pieaudzis, 2005. gadā sasniedzot EUR 124 144 556 un 2006. gadā ‐ EUR 105 871 425; atgādina, ka daudzie gada laikā iesniegtie pārvietojumu pieprasījumi maina budžeta lēmējinstitūcijas noteikto budžeta līdzekļu sadalījumu; aicina administrāciju precīzāk aprēķināt apropriācijas;
8. atzīmē, ka 2008. gadā Beļģijas valsts atmaksās Eiropas Parlamentam avansa maksājumu EUR 22 700 000 apmērā, kas tika veikts, pieņemot lēmumu par pašreizējo telpu būvniecību Briselē; turklāt atzīmē, ka šo apropriāciju iekļaus piešķirtajos ieņēmumos un izmantos vienīgi ēku izmaksu finansējumam;
Informācijas politika
9. atzīmē priekšlikumus piešķirt EUR 41 800 000 informācijas politikas kopējam budžetam, tai skaitā EUR 10 300 000 izpratnes veidošanas kampaņai, ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2009. gada vēlēšanas, EUR 9 000 000 Parlamenta interneta televīzijas kanāla (WebTV) izveidei, EUR 15 700 000 audiovizuālajam centram un EUR 6 800 000, lai pabeigtu apmeklētāju centra būvniecību;
10. atzinīgi vērtē Prezidija iniciatīvu, ierosinot rīkot nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītu informācijas kampaņu; tomēr pauž nožēlu, ka šīs kampaņas sakarā ierosinātie pasākumi līdz 2007. gada beigām vēl nebūs precīzi noteikti; aicina administrāciju iesniegt priekšlikumu līdz budžeta pirmajam lasījumam un pieprasa iekļaut atbilstīgus priekšlikumus, kas atbalsta tiešu saziņu ar pilsoņiem; kamēr nav iesniegta sīkāka informācija par šo līdzekļu izlietojumu, ir nolēmis vēlēšanu vajadzībām apstiprināto summu EUR 10 300 000 iekļaut 10 0. nodaļā ("Provizoriskas apropriācijas") un atbilstīgi samazināt attiecīgās budžeta pozīcijas;
11. uzskata, ka Parlamenta deputāti būtu ieinteresēti, lai tiek sagatavota apmeklētāju grupu uzņemšanas programmai līdzīga īpaša programma, kas galvenokārt paredzēta maziem un vietējiem saziņas līdzekļiem, kuri ir vieni no iedarbīgākajiem instrumentiem, lai veidotu Eiropas Savienības pilsoņu izpratni par Eiropas Parlamenta darbību; aicina kvestorus izvērtēt to, cik lietderīgi ir nodrošināt atbilstīgus līdzekļus katram Parlamenta deputātam, lai uzaicinātu vietējos žurnālistus apmeklēt Eiropas Parlamentu;
12. atzīmē, ka interneta televīzijas projekta īstenošana ir būtiski aizkavējusies, to atliekot uz šā gada rudeni; uzsver, ka 2007. finanšu gada budžeta 10 4. nodaļā ("Rezerve informācijas un saziņas politikai") piešķirtās un apstiprinātās apropriācijas netiks izmantotas tā, kā tas sākotnēji bija paredzēts; uzskata, ka šo summu ir iespējams pārvietot uz 2008. finanšu gadu, ja paraugs tiek galīgi apstiprināts, un ka tādējādi varētu nodrošināt 2007. gadam nepieciešamo finansējumu; tāpēc uzskata, ka 2008. finanšu gadam pieprasītā summa EUR 9 000 000 ir jāiekļauj 10 1. nodaļā ("Rezerve neparedzētiem izdevumiem"), kamēr nav apstiprināta precīzāka projekta izdevumu tāme un nav saņemta papildu informācija par spēju apgūt šādu līdzekļu summu;
13. atzīst, ka budžeta piešķīrumi, kas pieprasīti, lai pabeigtu apmeklētāju centra un audiovizuālā centra būvniecību, atbilst sākotnējai tāmei; uzsver, ka minēto projektu īstenošana lielā mērā ir atkarīga no tā, kuros datumos tiks nodotas ekspluatācijā D4 un D5 ēkas, kas saskaņā ar ģenerālsekretāra 2007. gada 12. martā Prezidijam sniegto informāciju varētu nedaudz aizkavēties; tāpēc aicina administrāciju pastāvīgi informēt attiecīgo Parlamenta komiteju, lai tā varētu veikt nepieciešamos grozījumus 2008. finanšu gada budžetā;
Daudzvalodība
14. ir gatavs apsvērt priekšlikumu veikt mutiskās tulkošanas dienesta pārstrukturēšanu, vienlaikus pieprasot administrācijai aktīvāk īstenot Rīcības kodeksu attiecībā uz daudzvalodību, lai nodrošinātu Parlamenta deputātiem noderīgu un efektīvu lingvistisko atbalstu, it īpaši Parlamenta struktūrvienību oficiālajās sanāksmēs, kā arī novērstu jebkuras nepilnības un šī dienesta bezatbildīgu vai ļaunprātīgu izmantošanu; šajā sakarā ir gatavs apsvērt šī dienesta iespējamu paplašināšanu, iekļaujot vairāk personīgu lingvistisko palīdzību; atgādina, ka ir jānodrošina taisnīga attieksme pret visiem Parlamenta deputātiem neatkarīgi no viņu dzimtās valodas;
15. norāda, ka jebkurā mutiskās tulkošanas dienestam paredzētā ieteikumā jāņem vērā Revīzijas palātas ziņojums un šis ieteikums jāpamato vispusīgā kvalitātes kontroles sistēmā, kurā iekļauti kvalitatīvi rādītāji;
16. pauž nopietnas bažas par to, ka komiteju apspriedēs bieži nav pieejami dokumentu tulkojumi visās oficiālajās valodās ‐ šāda situācija negatīvi ietekmē komiteju darbu un kļūst par iemeslu pieejamo resursu neefektīvai izmantošanai (it īpaši ņemot vērā ārkārtas sanāksmju skaita pieaugumu); neatlaidīgi apgalvo, ka īpaši svarīgi ir veikt nepieciešamos pasākumus nolūkā izveidot efektīvu tulkošanas sistēmu, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem Parlamenta deputātiem un Parlamenta darba pienācīgu norisi; mudina administrāciju darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu piemērotus instrumentus un tulkošanas dienesta atbilstīgu organizāciju nolūkā novērst visus trūkumus un ar tiem saistītu izmaksu pieaugumu, it īpaši gadījumos, kad lēmumu termiņi ir noteikti Līgumā;
Ēkas
17. ir pārsteigts par ievērojamo palielinājumu 2000. postenī ("Īres maksa") EUR 5 131 200 apmērā, kurā iekļauta puse no Strasbūras ēku iegādes rezultātā gūtajiem ietaupījumiem; saprot, ka pieaugumu par 19,85 % pamato procesi nekustamā īpašuma tirgū un nepieciešamība īrēt papildu ēku Luksemburgā, kamēr tiek veikti KAD ēkas paplašināšanas darbi; iesaka administrācijai paturēt prātā šos faktorus, pirms tā ierosina turpināt ārējo biroju iegādi, ko nevar uzskatīt par prioritāti, ņemot vērā Parlamenta trīs darba vietas;
18. atzīmē, ka ir aizkavējušies KAD ēkas paplašināšanas būvdarbi, galvenokārt tāpēc, ka Luksemburgas valsts ir nolēmusi atteikties no iepirkšanās zonas izveides; atzīst, ka šis lēmums atvieglos ēkas pārvaldību jo īpaši drošības ziņā; tomēr pauž nožēlu, ka nav iespējams laicīgi sākt būvdarbus, kā rezultātā paplašināto ēku varēs nodot ekspluatācijā tikai 2012. gada beigās un ir nepieciešams ilgāk īrēt pagaidu ēkas; tāpēc aicina pastāvīgi informēt Parlamentu par šā projekta īstenošanas turpmāko gaitu;
19. norāda, ka salīdzinājumā ar 2007. finanšu gada budžetu par 72,24 % ir palielinājusies summa 2007. postenī ("Telpu iekārtošana"), sasniedzot EUR 30 008 000; nolemj 2007/03. apakšpostenī ("Telpu iekārtošana ‐ Brisele") sporta centram paredzēto summu EUR 3 000 000 iekļaut rezervē, kamēr Parlamenta kompetentās struktūrvienības nav pieņēmušas galīgo lēmumu par projektu un tā finansējumu; gaida ziņojumu par ēku iekārtošanas vajadzībām un uzturēšanas izmaksām, kuru plānots iesniegt 2007. gada 30. aprīlī;
20. ir stingri pārliecināts, ka jāīsteno vispārēja pieeja, lemjot par ēku īri, iegādi vai iekārtošanu; uzskata, ka, pieņemot jebkuru lēmumu attiecībā uz ēku politiku, ir jāņem vērā ilgākā termiņā jūtama finansiālā ietekme; izvērtēs sniegto informāciju par kopējām izmaksām saistībā ar Parlamenta ēku politiku, pirms piešķirs pieprasītās apropriācijas; aicina administrāciju sniegt izsmeļošu informāciju par iekārtošanas darbiem, jo īpaši tiem, kurus plānots veikt Briselē un jauniegūtajās ēkās Strasbūrā;
Informātika
21. atzīmē, ka ar IT saistītie izdevumi pēdējos četros gados ir pieauguši par 28 %; uzskata, ka pašreizējā stratēģija bija noderīga, veicot Eiropas Parlamenta IT sistēmu modernizāciju, pilnveidojot lietotājiem sniegtos pakalpojumus un izveidojot jaunu interneta tīmekļa vietni; tomēr uzsver, ka projektu skaits ir pieaudzis līdz 477 un ka atsevišķu svarīgu funkciju īstenošana joprojām ir uzticēta ārštata darbiniekiem; uzsver ‐ tā kā administrācijai ir jāpamato savi finanšu pieprasījumi, Informācijas tehnoloģiju direktorātam (DIT) ir jāsagatavo priekšlikumi savu izdevumu racionalizēšanai, ņemot vērā grozījumu vēstuli;
22. 22 atzīmē, ka tāme telekomunikāciju izdevumiem ir aptuveni tāda pati kā 2005. finanšu gada attiecīgā tāme, lai gan kopš 2004. gada faktiskās izmaksas katru gadu ir samazinājušās, pateicoties jaunu tehnoloģiju izmantošanai un vispārējam cenu samazinājumam nozarē, turklāt 2006. finanšu gadā faktiskie izdevumi bija par EUR 2 100 000 mazāki nekā tāmē paredzētie; aicina ģenerālsekretāru sniegt Budžeta komitejai ziņojumu par pašreizējo IP balss pārraides (VoIP) pakalpojumu izmantošanu, lai samazinātu telefona sakaru izmaksas;
Darbinieki
23. atzīst, ka pašlaik Prezidija pieprasījums izveidot jaunas amata vietas attiecas uz 16 amata vietām (7 AST3 un 9 AD5); pauž nožēlu, ka tikai 10 amata vietas ir ierosināts aizpildīt pārcelšanas kārtībā; aicina administrāciju sniegt izsmeļošu informāciju par jaunās Streamline programmatūras ieviešanas ietekmi uz amata vietu skaita samazināšanu un darbinieku pārcelšanu, kā arī par citām īstermiņa un vidēja termiņa stratēģijām attiecībā uz darbinieku pārcelšanas iespējām, kā minēts pamatnostādnēs; uzskata, ka minimālais mērķis ir 1 % gadā; apstiprina, ka ir gatavs saņemt pieprasījumu vispārēju pārskatu un pamatojumu, pirms pieņem savu galīgo lēmumu; līdz ar to ierosina ar pieprasītajām amata vietām saistītās apropriācijas pagaidām iekļaut rezervē;
24. atgādina prasību nodrošināt, lai darbā tiek pieņemts personāls no ES-10 dalībvalstīm, kā arī no Rumānijas un Bulgārijas; uzskata to par nozīmīgu elementu, lai sniegtu efektīvu atbalstu Parlamenta deputātiem, jo īpaši lingvistisko pakalpojumu jomā; atzīstot to par primāru mērķi, tomēr prasa, lai administrācija iepazīstina ar attiecīgiem pasākumiem šī dienesta ilgtermiņa ilgtspējības nodrošināšanai;
25. uzsver, ka pēc neseno Prezidija lēmumu pieņemšanas joprojām pastāv vairākas neskaidrības attiecībā uz vajadzīgo nodrošinājumu ar personālu, piemēram, jaunā Deputātu palīgu kodeksa ietekme uz medicīnas centra darbību; atgādina administrācijai, ka tai katru gadu ne vēlāk kā marta un septembra mēnesī ir jāsniedz atjaunināts ziņojums par situāciju attiecībā uz pieņemšanu darbā saistībā ar paplašināšanos, un sagaida, ka līdz pirmajam lasījumam saņems izsmeļošu informāciju jebkuru jaunu pieprasījumu pamatojumam;
26. ņem vērā priekšlikumus, kuri attiecas uz paaugstināšanu pastāvīgos un pagaidu amatos, amatu pārveidošanu un iespējamu ad personam paaugstināšanu amatā Eiropas Parlamenta Ģenerālsekretariātā; nolemj līdz pirmajam lasījumam atlikt šo priekšlikumu izskatīšanu un attiecīgās apropriācijas iekļaut rezervē;
27. atzīmē, ka politisko grupu priekšlikumi par darbinieku paaugstināšanu amatā tiks paziņoti vēlāk; ir gatavs tos izskatīt pirmajā lasījumā;
28. uzskata, ka var censties ierobežot darbinieku komandējumu skaitu uz Strasbūru un, ja iespējams, pilnīgāk izmantot jaunās tehnoloģijas, piemēram, rīkojot videokonferences; nolemj ierobežot 300. pantā ("Personāla komandējumu izdevumi") iekļautās apropriācijas 2007. finanšu gada budžeta līmenī un 2008. finanšu gadam pieprasīto palielinājumu EUR 1 490 000 iekļaut 10 0. nodaļā ("Provizoriskas apropriācijas");
Dažādi
29. atkārtoti pauž nostāju, ka jaunās personas karšu sistēmas strauja ieviešana ievērojami uzlabos drošību ēkās; ir pārsteigts par palielinājumu 214. pantā ("Tehniskās iekārtas un aprīkojums") un jo īpaši par to, ka salīdzinājumā ar iepriekšējā finanšu gada budžetu par 36,8 % ir palielinājusies summa apakšpostenī, kurš attiecas uz drošību, jo būtiski pieaugušas drošības infrastruktūras uzturēšanas izmaksas un ir veikti daži kapitālieguldījumi, piemēram, ierīkota jauna radio sistēma; neatlaidīgi apgalvo, ka drošība Eiropas Parlamenta telpās, Parlamenta deputātu un darbinieku drošība ir svarīgs jautājums, kurš tomēr jārisina piesardzīgi, ņemot vērā iespējamo finansiālo ietekmi; aicina administrāciju atkārtoti izvērtēt savu pieprasījumu, paturot prātā iepriekšminētos apsvērumus, un līdz grozījumu vēstules iesniegšanas termiņam iesniegt jaunu priekšlikumu; līdz ar to nolemj jaunajiem projektiem piešķirto summu EUR 2 000 000 iekļaut 10 0. nodaļā ("Provizoriskas apropriācijas");
30. atgādina ģenerālsekretāram, ka 2006. gada 1. jūnija rezolūcijā par Parlamenta tāmi un 2006. gada 26. oktobra rezolūcijā par Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējā budžeta projektu ‐ I, II, IV, V, VI, VII un VIII iedaļa(4) tika prasīts, lai līdz 2006. gada 15. decembrim administrācija sāk īstenot informācijas stratēģiju, risinot jautājumu par to, ka Parlamenta deputāti bieži vien nav pilnībā informēti par pieejamiem atbalsta pakalpojumiem, un ka līdz šim vēl nav iesniegts priekšlikums attiecīgajai Parlamenta komitejai;
31. prasa, lai administrācija atjaunina tāmi attiecībā uz apropriācijām, kas nepieciešamas ar EMAS saistīto pasākumu īstenošanai;
32. atzīmē ierosinātos nomenklatūras grozījumus; atgādina, ka gaida ziņojumu par delegāciju un asambleju izdevumu finansēšanu; nolemj pagaidām nepiekrist izmaiņām nomenklatūrā 214. pantā ("Tehniskās iekārtas un aprīkojums"), kā arī 3244. postenī ("Apmeklētāju grupu uzņemšana, programma Euroscola un viedokļu izplatītāju uzaicināšana no trešām valstīm") 3245. postenī ("Kolokviju, semināru un kultūras pasākumu organizēšana"), 3246. postenī ("Parlamenta televīzijas kanāls (WebTV)"), 3249. postenī ("Informācijas apmaiņa ar dalībvalstu parlamentiem") un ierosinātajā jaunajā 3047. postenī ("Dažādi izdevumi saistībā ar EuroLat parlamentārās asamblejas sanāksmju rīkošanu");
33. ir pārliecināts, ka jāstiprina Eiropas Parlamenta un ES dalībvalstu parlamentu deputātu attiecības, kā arī attiecības ar demokrātiski ievēlētiem trešo valstu parlamentiem; ir gatavs atbalstīt programmu informācijas apmaiņai ar dalībvalstu parlamentiem (3249. postenis), tiklīdz būs saņēmis sīku papildu informāciju;
o o o
34. pieņem 2008. finanšu gada tāmi;
35. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un Beļģijas Karalistei.