Eiropas Parlamenta 2007. gada 19. jūnija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par darba ņēmēju aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā (kodificēta versija) (COM(2006)0657 – C6-0381/2006 – 2006/0220(COD))

P6_TA(2007)0238 A6-0042/2007

(Koplēmuma procedūra, kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0657),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 137. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0381/2006),

–   ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu par paātrinātu darba metodi oficiālai tiesību aktu tekstu kodifikācijai(1),

–   ņemot vērā Reglamenta 80. un 51. pantu, kā arī 43. panta 1. punktu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0042/2007),

1.   apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.

Eiropas Parlamenta 2007. gada 19. jūnija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (kodificēta versija) (COM(2006)0543 – C6-0315/2006 – 2006/0170(COD))

P6_TA(2007)0239 A6-0043/2007

(Koplēmuma procedūra, kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM (2006)0543),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2.  punktu un 175. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0315/2006),

–   ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu par paātrinātu darba metodi oficiālai tiesību aktu tekstu kodifikācijai(1),

–   ņemot vērā Reglamenta 80. un 51. pantu, kā arī 43. panta 1. punktu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0043/2007),

1.   apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.

Eiropas Parlamenta 2007. gada 19. jūnija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu vadības ierīču, signalizatoru un indikatoru identifikāciju (kodificēta versija) (COM(2006)0556 – C6-0323/2006 – 2006/0175(COD))

P6_TA(2007)0240 A6-0045/2007

(Koplēmuma procedūra, kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0556) ,

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0323/2006),

–   ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu par paātrinātu darba metodi oficiālai tiesību aktu tekstu kodifikācijai(1),

–   vērā Reglamenta 80. un 51. pantu, kā arī 43. panta 1. punktu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0045/2007),

1.   apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.

Eiropas Parlamenta 2007. gada 19. jūnija normatīvā rezolūcija par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par aizliegumiem saistībā ar patērētāju interešu aizsardzību (kodificēta versija) (COM(2006)0692 – C6-0429/2006 – 2003/0099(COD))

P6_TA(2007)0241 A6-0046/2007

(Koplēmuma procedūra, kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0692),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2.  punktu un 95.  pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0429/2006),

–   ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu par paātrinātu darba metodi oficiālai tiesību aktu tekstu kodifikācijai(1),

–   ņemot vērā Reglamenta 80. un 51. pantu, kā arī 43. panta 1. punktu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0046/2007),

1.   apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.

Eiropas Parlamenta 2007. gada 19. jūnija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par lauksaimniecības vai mežsaimniecības riteņtraktoru stūres iekārtu (kodificēta versija) (COM(2006)0670 – C6-0404/2006 – 2006/0225(COD))

P6_TA(2007)0242 A6-0047/2007

(Koplēmuma procedūra, kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0670),

–   ņemot vērā EK līguma 251.  panta 2.  punktu un 95.  pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0404/2006),

–   ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu par paātrinātu darba metodi oficiālai tiesību aktu tekstu kodifikācijai(1),

–   ņemot vērā Reglamenta 80. un 51. pantu, kā arī 43. panta 1. punktu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0047/2007),

1.   apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) {0><}99{>OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.<0}

Eiropas Parlamenta 2007. gada 19. jūnija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai attiecībā uz lauksaimniecības vai mežsaimniecības riteņtraktoru maksimālo projektēto ātrumu un kravas platformām (kodificētā versija) (COM(2006)0667 – C6-0385/2006 – 2006/0219(COD))

P6_TA(2007)0243 A6-0048/2007

(Koplēmuma procedūra, kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0667),

–   ņemot vērā EK līguma 251.  panta 2.  punktu un 95.  pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0385/2006),

–   ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu par paātrinātu darba metodi oficiālai tiesību aktu tekstu kodifikācijai(1),

–   ņemot vērā Reglamenta 80. un 51. pantu, kā arī 43. panta 1. punktu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0048/2007),

1.   apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.

Eiropas Parlamenta 2007. gada 19. jūnija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai attiecībā uz noteiktām lauksaimniecības vai mežsaimniecības riteņtraktoru daļām un parametriem (kodificēta versija) (COM(2006)0662 – C6-0380/2006 – 2006/0221(COD))

P6_TA(2007)0244 A6-0049/2007

(Koplēmuma procedūra, kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM (2006)0662),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2.  punktu un 95.  pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0380/2006),

–   ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu par paātrinātu darba metodi oficiālai tiesību aktu tekstu kodifikācijai(1),

–   ņemot vērā Reglamenta 80. un 51. pantu, kā arī 43. panta 1. punktu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0049/2007),

1.   apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.

Eiropas Parlamenta 2007. gada 19. jūnija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru redzamības lauku un priekšējā stikla tīrītājiem (kodificēta versija) (COM(2006)0651 – C6-0377/2006 – 2006/0216(COD))

P6_TA(2007)0245 A6-0050/2007

(Koplēmuma procedūra, kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM (2006)0651),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2.  punktu un 95.  pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0377/2006),

–   ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu par paātrinātu darba metodi oficiālai tiesību aktu tekstu kodifikācijai(1),

–   ņemot vērā Reglamenta 80. un 51. pantu, kā arī 43. panta 1. punktu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0050/2007),

1.   apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.

Eiropas Parlamenta 2007. gada 19. jūnija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par drošības un veselības aizsardzības minimālajām prasībām, darba ņēmējiem lietojot darba aprīkojumu darbā (otrā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta) (kodificēta versija) (COM(2006)0652 – C6-0378/2006 – 2006/0214(COD))

P6_TA(2007)0246 A6-0132/2007

(Koplēmuma procedūra, kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu (COM(2006)0652) Eiropas Parlamentam un Padomei,

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un EK līguma 137. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0378/2006),

–   ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu par paātrinātu darba metodi oficiālai tiesību aktu tekstu kodifikācijai(1),

–   ņemot vērā Reglamenta 80. un 51. pantu, kā arī 43. panta 1. punktu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0132/2007),

1.   apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.

Eiropas Parlamenta 2007. gada 19. jūnija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus par preču zīmēm (kodificēta versija) (COM(2006)0812 – C6-0504/2006 – 2006/0264(COD))

P6_TA(2007)0247 A6-0167/2007

(Koplēmuma procedūra, kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0812),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuru Komisija ir iesniegusi priekšlikumu Parlamentam (C6-0504/2006),

–   ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu ‐ Paātrināta darba metode tiesību aktu oficiālai kodifikācijai,(1)

–   ņemot vērā Reglamenta 80. pantu, 51. pantu un 43. panta 1. punktu

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0167/2007),

1.   apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.

Eiropas Parlamenta 2007. gada 19. jūnija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar pakļaušanu azbesta iedarbībai darba vietā (kodificēta versija) (COM(2006)0664 – C6-0384/2006 – 2006/0222(COD))

P6_TA(2007)0248 A6-0201/2007

(Koplēmuma procedūra, kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0664),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 137. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0384/2006),

–   ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu ‐ Paātrināta darba metode tiesību aktu tekstu oficiālai kodifikācijai(1),

–   ņemot vērā Reglamenta 80. pantu, 51. pantu un 43. panta 1. punktu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0201/2007),

1.   apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 102, 4.4.1996, 2. lpp

Eiropas Parlamenta 2007. gada 19. jūnija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir Kopienas garantiju zaudējumiem attiecībā uz aizdevumiem projektiem ārpus Kopienas (Centrāleiropā un Austrumeiropā, Vidusjūras valstīs, Latīņamerikā un Āzijā un Dienvidāfrikas Republikā) (kodificēta versija) (COM(2006)0419 – C6-0302/2006 – 2006/0139(CNS))

P6_TA(2007)0249 A6-0040/2007

(Apspriežu procedūra, kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2006)0419),

–   ņemot vērā EK līguma 181.a pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0302/2006),

–   ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu par paātrinātu darba metodi oficiālai tiesību aktu tekstu kodifikācijai(1),

–   ņemot vērā Reglamenta 80. pantu, 51. pantu un 43. panta 1. punktu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0040/2007),

1.   apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.

Eiropas Parlamenta 2007. gada 19. jūnija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar kuru nosaka minimālos standartus cūku aizsardzībai (kodificēta versija) (COM(2006)0669 – C6-0430/2006 – 2006/0224(CNS))

P6_TA(2007)0250 A6-0041/2007

(Apspriežu procedūra, kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2006)0669),

–   ņemot vērā EK līguma 37. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0430/2006),

–   ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu par paātrinātu darba metodi oficiālai tiesību aktu tekstu kodifikācijai(1),

–   ņemot vērā Reglamenta 80. pantu, 51. pantu un 43. panta 1. punktu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0041/2007),

1.   apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.

Eiropas Parlamenta 2007. gada 19. jūnija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes direktīvai par liellopu sugu tīršķirnes vaisliniekiem (kodificēta versija) (COM(2006)0749 – C6-0002/2007 – 2006/0250(CNS))

P6_TA(2007)0251 A6-0164/2007

(Apspriežu procedūra, kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2006)0749),

–   ņemot vērā EK līguma 37. un 94. pantu, saskaņā ar kuriem Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6-0002/2007),

–   ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu ‐ Paātrināta darba metode tiesību aktu oficiālai kodifikācijai(1),

–   ņemot vērā Reglamenta 80. pantu, 51. pantu un 43. panta 1. punktu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0164/2007),

1.   apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.

Eiropas Parlamenta 2007. gada 19. jūnija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par Kopienas preču zīmi (kodificēta versija) (COM(2006)0830 – C6-0050/2007 – 2006/0267(CNS))

P6_TA(2007)0252 A6-0165/2007

(Apspriežu procedūra, kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2006)0830),

–   ņemot vērā EK Līguma 308. pantu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6-0050/2007),

–   ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu ‐ Paātrināta darba metode tiesību aktu oficiālai kodifikācijai(1),

–   ņemot vērā Reglamenta 80. pantu, 51. pantu un 43. panta 1. punktu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0165/2007),

1.   apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.

Eiropas Parlamenta 2007. gada 19. jūnija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par par inkubējamo olu un mājputnu cāļu ražošanu un tirdzniecību (Kodificēta versija) (COM(2006)0694 – C6-0436/2006 – 2006/0231(CNS))

P6_TA(2007)0253 A6-0166/2007

(Apspriežu procedūra, kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2006)0694),

–   ņemot vērā EK līguma 37. pantu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6-0436/2006),

–   ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu ‐ Paātrināta darba metode tiesību aktu tekstu oficiālai kodifikācijai(1),

–   ņemot vērā Reglamenta 80. pantu, 51. pantu un 43. panta 1. punktu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0166/2007),

1.   apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 102, 4.4.1996, 2. lpp.

Eiropas Parlamenta 2007. gada 19. jūnija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par dalībvalstu veiktām Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda finansēšanas sistēmā ietilpstošo darījumu rūpīgām pārbaudēm (kodificēta versija) (COM(2006)0813 – C6-0049/2007 – 2006/0265(CNS))

P6_TA(2007)0254 A6-0168/2007

(Apspriežu procedūra, kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2006)0813),

–   ņemot vērā EK līguma 37. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0049/2007),

–   ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu ‐ Paātrināta darba metode tiesību aktu tekstu oficiālai kodifikācijai(1),

–   ņemot vērā Reglamenta 80. pantu, 51. pantu un 43. panta 1. punktu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0168/2007),

1.   apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.

Eiropas Parlamenta 2007. gada 19. jūnija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes direktīvai par savstarpējo palīdzību prasījumu piedziņā attiecībā uz zināmiem nodokļiem un citiem pasākumiem (kodificēta versija) (COM(2006)0605 – C6-0409/2006 – 2006/0192(CNS))

P6_TA(2007)0255 A6-0200/2007

(Apspriežu procedūra, kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2006)0605),

–   ņemot vērā EK līguma 93. un 94. pantu, saskaņā ar kuriem tas ir apspriedies ar Padomi (C6-0409/2006),

–   ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu ‐ Paātrināta darba metode tiesību aktu tekstu oficiālai kodifikācijai(1),

–   ņemot vērā Reglamenta 80. pantu, 51. pantu un 43. panta 1. punktu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0200/2007),

1.   apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 102, 4.4.1996, 2. lpp.

Eiropas Parlamenta 2007. gada 19. jūnija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes Regulai par Eiropas Kopienas un Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas Zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma noslēgšanu (COM(2007)0085 – C6-0098/2007 – 2007/0034(CNS))

P6_TA(2007)0256 A6-0231/2007

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes regulai (COM(2007)0085),(1)

–   ņemot vērā EK līguma 37. pantu un 300. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. punkta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0098/2007),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 83. panta 7. punktu,

–   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas un Budžeta komitejas atzinumu (A6-0231/2007),

1.   apstiprina grozīto priekšlikumu Padomes regulai un apstiprina nolīguma slēgšanu;

2.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas valdībām un parlamentiem.

Komisijas ierosinātais teksts   Parlamenta izdarītie grozījumi Grozījums Nr. 1 1.a apsvērums (jauns) (1a)  Izvērtējot iepriekšējo nolīgumu, tika atklātas problēmas saistībā ar dažu kuģu darbības kontroli un uzraudzību, kuri darbojas saskaņā ar minētā nolīguma noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz to darbības un nozvejas deklarēšanu. Grozījums Nr. 2 3. panta 1.a punkts (jauns) Komisija ik gadu pārbauda, vai dalībvalstis, kuru kuģi zvejo saskaņā ar šo protokolu, ievēro prasību par to ziņot. Ja tas nav izdarīts, Komisija neapmierina to pieprasījumus piešķirt licenci nākamajam gadam. Grozījums Nr. 3 3.a pants (jauns) 3.a pants Protokola spēkā esamības pēdējā gadā un līdz jauna nolīguma noslēgšanai vai spēkā esošā nolīguma pagarināšanai Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par pašreizējā nolīguma piemērošanu un tā īstenošanas nosacījumiem, ietverot tajā izmaksu un ieguvumu analīzi. Grozījums Nr. 4 3.b pants (jauns) 3.b pants Komisija katru gadu informē Eiropas Parlamentu un Padomi par rezultātiem, kas gūti, īstenojot protokola 7. panta 2. punktā minēto nozares daudzgadu programmu.

(1) OV vēl nav publicēts

Eiropas Parlamenta 2007. gada 19. jūnija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par partnerattiecību nolīguma noslēgšanu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Kiribati Republiku, no otras puses (COM(2007)0180 – C6-0128/2007 – 2007/0062(CNS))

P6_TA(2007)0257 A6-0228/2007

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes regulai (COM(2007)0180)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 37. pantu un 300. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. punkta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0128/2007),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 83. panta 7. punktu,

–   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu, kā arī Attīstības komitejas un Budžeta komitejas atzinumu (A6-0228/2007),

1.   apstiprina grozīto Padomes regulas priekšlikumu un apstiprina nolīguma noslēgšanu;

2.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Kiribati Republikas valdībai un parlamentam.

Komisijas ierosinātais teksts   Parlamenta izdarītie grozījumi Grozījums Nr. 1 3.a pants (jauns) 3.a pants Komisija katru gadu pārliecinās, vai dalībvalstis, kuru kuģi zvejo saskaņā ar šo protokolu, ievēro 3. pantā norādīto prasību par to ziņot. Grozījums Nr. 2 3.b pants (jauns) 3.b pants Protokola spēkā esamības pēdējā gadā, kā arī līdz jauna nolīguma noslēgšanai vai līdz spēkā esošā nolīguma pagarināšanai Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par pašreizējā nolīguma piemērošanu un tā izpildes apstākļiem. Grozījums Nr. 3 3.c pants (jauns) 3.c pants Komisija katru gadu informē Eiropas Parlamentu un Padomi par rezultātiem, kas gūti, pildot protokola 7. panta 2. punktā norādīto nozares daudzgadu programmu.

(1) OV vēl nav publicēts.

Eiropas Parlamenta 2007. gada 19. jūnija lēmums par pieprasījumu aizstāvēt Mario Borghezio imunitāti un privilēģijas (2006/2304(IMM))

P6_TA(2007)0258 A6-0233/2007

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā 2006. gada 16. novembra plenārsēdē paziņoto Mario Borghezio 2006. gada 8. novembra pieprasījumu aizstāvēt viņa imunitāti saistībā ar civiltiesvedību Itālijas tiesā,

–   pēc Mario Borghezio uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 7. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā 9. pantu 1965. gada 8. aprīļa Protokolā par Eiropas Kopienu privilēģijām un imunitāti, kā arī 6. panta 2. punktu 1976. gada 20 septembra Aktā par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās,

–   ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas 1964. gada 12. maija un 1986. gada 10. jūlija spriedumus(1),

–   ņemot vērā Reglamenta 6. panta 3. punktu un 7. pantu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0233/2007),

1.   nolemj aizstāvēt Mario Borghezio imunitāti un privilēģijas;

2.   uzdod priekšsēdētājam nekavējoties nosūtīt šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu attiecīgajām Itālijas Republikas iestādēm.

(1) Lieta 101/63 Wagner/Fohrmann un Krier, Recueil [1964] ECR 195 un Lieta 149/85 Wybot/Faure un citi, Recueil, [1964] ECR 2391.

Eiropas Parlamenta 2007. gada 19. jūnija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, nosaukumu, noformējumu un etiķetēšanu (COM(2005)0125 – C6-0440/2005 – 2005/0028(COD))

P6_TA(2007)0259 A6-0035/2007

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2005)0125)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedza priekšlikumu (C6-0440/2005),

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–   ņemot vērā Reglamenta 51. un 35. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu, kā arī Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A6-0035/2007),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Komisiju vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai aizstāt to ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2007. gada 19. jūnijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2007 par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr.1576/89

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta pirmā lasījuma nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (EK) Nr. .../2007.)

(1) OV vēl nav publicēts.

Eiropas Parlamenta 2007. gada 19. jūnija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko aizliedz laist tirgū un ievest Kopienā vai izvest no tās kaķu un suņu kažokādas un izstrādājumus ar šādām kažokādām (COM(2006)0684 – C6-0428/2006 – 2006/0236(COD))

P6_TA(2007)0260 A6-0157/2007

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0684)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu, 95. pantu un 133. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0428/2006),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumiem (A6-0157/2007),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2007. gada 19. jūnijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2007, ar ko aizliedz laist tirgū un ievest Kopienā vai izvest no tās kaķu un suņu kažokādas un izstrādājumus ar šādām kažokādām

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta pirmā lasījuma nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (EK) Nr. .../2007.)

(1) . OV vēl nav publicēts.

Eiropas Parlamenta 2007. gada 19. jūnija rezolūcija par Eiropas politikas izstrādāšana attiecībā uz platjoslas pakalpojumiem (2006/2273(INI))

P6_TA(2007)0261 A6-0193/2007

Eiropas Parlaments,

‐   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Atšķirību izlīdzināšana platjoslas pakalpojumu jomā" (COM(2006)0129),

‐   ņemot vērā foruma par digitālo šķirtni izstrādāto 2005. gada 15. jūlija ziņojumu par piekļuvi platjoslas pakalpojumiem un valsts atbalstu apgabaliem, kur pakalpojumi nav pietiekami nodrošināti,

‐   ņemot vērā Komisijas paziņojumu pavasara Eiropadomei "Ieviešot atjaunoto Lisabonas stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai: "Rezultātu gads'" (COM(2006)0816),

‐   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Savienot Eiropu lielā ātrumā: jaunākā attīstība elektronisko komunikāciju pakalpojumu sektorā" (COM(2004)0061),

‐   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu ES tiesiskā regulējuma pārskatīšanu (COM(2006)0334),

‐   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvu 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva)(1),

‐   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "i2010 –‐ Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai" (COM(2005)0229),

‐   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "i2010 – pirmais gada ziņojums par Eiropas informācijas sabiedrību" (COM(2006)0215),

‐   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Lēmumu Nr. 854/2005/EK, ar ko izveido daudzgadīgu Kopienas programmu interneta un jaunu tiešsaistes tehnoloģiju drošākas izmantošanas veicināšanai(2),

‐   ņemot vērā Komisijas speciālistu darba ziņojumu "Vadlīnijas Struktūrfondu izmantošanas kritērijiem un modalitātei elektronisko sakaru līdzekļu atbalstam" (SEC(2003)0895),

‐   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Uz tirgu orientēta frekvenču spektra pārvaldības metode Eiropas Savienībā" (COM(2005)0400),

‐   ņemot vērā Pirmās instances tiesas 2007. gada 30. janvāra spriedumu saistībā ar Lietu T-340/03 France Télécom SA/Komisija, pilnībā noraidot France Télécom SA prasību atcelt Komisijas 2003. gada lēmumu attiecībā uz pārmērīgām cenām ADSL interneta piekļuves pakalpojumiem iedzīvotājiem,

‐   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam "Tālredzīga radiofrekvenču spektra politika Eiropas Savienībai: otrais gada ziņojums" (COM(2005)0411),

‐   ņemot vērā 2006. gada 14. marta rezolūciju par Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai(3), 2005. gada 1. decembra rezolūciju par Eiropas elektronisko sakaru regulējumu un tirgiem 2004. gadā(4) un 2005. gada 23. jūnija rezolūciju par informācijas sabiedrību(5),

‐   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

‐   ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Kultūras un izglītības komitejas un Juridisko jautājumu komitejas atzinumus (A6-0193/2007),

A.   tā kā interneta un platjoslas pakalpojumu attīstība ir pārveidojusi pasaules ekonomiku, savstarpēji integrējusi reģionus un valstis, izveidojusi dinamisku modeli, kur atsevišķiem pilsoņiem neatkarīgi no dzīves vietas ir vēl nepieredzētas iespējas attiecībā uz informāciju, saziņu, ietekmi, piedalīšanos, patēriņu, profesionālo dzīvi un uzņēmējdarbību,

B.   tā kā platjoslas sakari palīdzēs Eiropas Savienībā nostiprināt integrāciju un kohēziju;

C.   tā kā Kopienas kohēzijas stratēģijas pamatnostādnēs laika posmam no 2007.–2013. gadam par prioritāti ir noteikts, ka "jānodrošina IKT infrastruktūras un ar to saistīto pakalpojumu pieejamība, ja tirgus nespēj to nodrošināt par pieņemamu cenu un vajadzīgo pakalpojumu sniegšanai atbilstīgā līmenī, jo īpaši attālos lauku apvidos un jaunajās dalībvalstīs."

D.   tā kā interneta un platjoslas pakalpojumu vērtība palielinās eksponenciāli ar katru jaunu lietotāju, kas ir būtiski, ja Eiropa vēlas kļūt par vadošo, uz zināšanām balstīto sabiedrību; tā kā frekvenču pārdales piedāvātie visdažādākie risinājumi sniedz iespēju arī slikti nodrošinātās teritorijas iekļaut digitālajā sabiedrībā;

E.   tā kā 500 miljonu iedzīvotāju, kas ir nozīmīga ES iekšējā tirgus daļa, veido pasaulē unikālu kritisko daudzumu, kas nepieciešams, lai izstrādātu jaunus un novatoriskus pakalpojumus, kas savukārt sniegs daudz vairāk jaunu iespēju visā ES; tā kā skaidri tiek parādītas kopīgu ieguvumu iespējas Eiropā, kas izpaužas tādējādi, ka katram ES iedzīvotājam ir piekļuve platjoslas sakariem;

F.   tā kā iepriekš minētajā spriedumā attiecībā uz lietu France Télécom SA/Komisija Pirmās instances tiesa apstiprināja, ka platjoslas pakalpojumu nozares iezīme strauji augt nekavē konkurences noteikumu piemērošanu,

G.   tā kā platjoslu līniju skaits ir gandrīz divkāršojies un platjoslas abonementu skaits ir palielinājies gandrīz četras reizes pēdējo trīs gadu laikā; tā kā šo attīstību ir ietekmējis tirgus un veicina konkurence, tādejādi pierādot, cik būtiski ir neizkropļot tirgu,

H.   tā kā dalībvalstīs, kurās ir lielāka konkurence platjoslas tirgū, kā arī konkurence dažādu tehnoloģiju starpā, ir plašāks platjoslas tīklu segums un izplatība;

I.   tā kā tiešsaistes pakalpojumi kā, piemēram, e–pārvaldība, e–mācības un elektroniska pieeja publiskā pasūtījuma paziņojumiem tikai tad patiešām var kļūt visaptveroši un stiprināt kohēziju, ja tos Savienības iedzīvotājiem un uzņēmējdarbības aprindām padara plaši pieejamus, izmantojot platjoslas sakarus;

J.   tā kā platjoslas interneta sakari var dot ieguldījumu, lai radītu progresīvāku un visiem pieejamāku veselības aprūpes sistēmu, kuru izmanto diagnosticēšanai un dziedināšanai neklātienē mazāk attīstītos reģionos;

K.   tā kā interneta platjoslas sakari var dot ieguldījumu progresīvākā un visiem pieejamākā izglītības sistēmā, kas piedāvātu tālmācības izmantošanu reģionos, kuros nav apmierinoša skolu infrastruktūra;

L.   tā kā platjoslu sakari ar vismazāko ātrumu vairs nav piemēroti funkcionālai izmantošanai atbilstoši interneta pakalpojumu un video satura pārraidīšanas pieaugošajām prasībām;

M.   tā kā ātrā interneta pakalpojumu un satura pārraides attīstība ir radījusi vajadzību nodrošināt liela ātruma platjoslas sakarus;

N.   tā kā platjoslas sakaru ieviešanas apjoms nav vienāds visās dalībvalstīs un visos Eiropas Savienības reģionos; tā kā to pieejamība nesasniedzamos (sala un kalns) un lauku apvidos vēl arvien ir ierobežota platjoslu sakaru un pakalpojumu dārgo izmaksu dēļ; tā kā nelielais pieprasījuma līmenis ārpus ES metropoļu centriem nozīme to, ka tiek izdarīts mazāk ieguldījumu, un tas varētu atbaidīt platjoslas sakaru pakalpojumu sniedzējus, jo nav uzņēmējdarbības iespēju;

O.   tā kā joprojām pastāv ievērojamas atšķirības attiecībā uz platjoslas sakariem gan pilsētas centru un attālu rajonu starpā, gan arī jauno un veco dalībvalstu starpā; tā kā tādējādi tiek uzsvērta nepieciešamība attīstīt tehnoloģijas, iesaistīt jaunus sakaru operatorus, nodrošinot tiem labākas iespējas iekļūt tirgū, un izstrādāt skaidras stratēģijas, kas varētu atvieglot attīstību lauku apvidos un atpalikušās valstīs;

P.   tā kā sociāli mazaizsargātu grupu piekļuves uzlabošanai jāpiedāvā apmācība un atbalsta pasākumi, piemēram, tādi, kas nodrošinās līdztiesīgas iespējas;

Q.   tā kā piekļuve funkcionāli jaudīgiem platjoslas sakariem ir svarīga attiecībā uz visiem lietotājiem Kopienā neatkarīgi no viņu atrašanās vietas;

R.   tā kā pareiza un savlaicīga pašreizējā regulējuma īstenošana ir būtisks atvērta, konkurētspējīga un novatoriska elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus priekšnoteikums; tā kā tiesību pamataktu ieviešanas un īstenošanas procedūras dalībvalstīs ievērojami atšķiras, kas izraisa vienotā sakaru tirgus sadrumstalošanu;

S.   tā kā ikvienas skolas rīcībā jābūt platjoslas sakariem, lai turpmāk nevienam bērnam ES nav jāuzaug bez piekļuves internetam;

T.   tā kā, pārslēdzoties uz digitālo apraidi un pārejot no analogiem sakariem uz digitālajiem, atbrīvosies vairāki simti megahercu frekvences un tādējādi radīsies iespēja frekvenču joslu pārdalei, piešķirot to vispārējai lietošanai;

Platjoslas pakalpojumu perspektīva

1.   uzsver visas tās iespējas, kuras piedāvātu gandrīz 500 miljonu cilvēku lielais iekšējais tirgus ar piekļuvi platjoslas pakalpojumiem, pārstāvot unikālu pasaules kritisko masu, piedāvājot jaunas iespējas reģioniem un sniedzot katram lietotājam vērtīgu pakalpojumu un ES spēju kļūt par pasaules vadošo, uz zināšanām balstīto ekonomiku;

2.   uzskata, ka vispārēja piekļuve platjoslas pakalpojumiem ir sociālas attīstības, sabiedrisko pakalpojumu uzlabošanas būtisks priekšnoteikums, un valstu iestādēm jāpieliek visas pūles, lai nodrošinātu, ka visiem pilsoņiem ir piekļuve platjoslas pakalpojumiem, tādējādi panākot, ka priekšrocības, ko šie pakalpojumi piešķir attiecas uz visām sabiedrības daļām, jo īpaši vismazāk attīstītajos Eiropas Savienības reģionos;

3.   saskata, ka tādu platjoslas tīklu attīstīšana, kas pieļauj kvalitatīvu datu pārraidi konkurētspējīgā joslas platumā, ir ārkārtīgi nozīmīgs faktors uzņēmējdarbības izaugsmei, sociālajai attīstībai un sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai;

4.   uzsver, ka nevar paredzēt vai plānot platjoslas pakalpojumu attīstības apjomu, bet to var veicināt un atbalstīt, nodrošinot radošu un atvērtu vidi;

5.   uzsver, ka plašāka platjoslas sakaru ieviešana kopumā atdzīvinātu iekšējo tirgu;

Eiropas savienošana

6.   uzsver, ka lauku apvidu nodrošināšanai ar platjoslas sakariem ir būtiska nozīme visu iedzīvotāju iesaistīšanā zinātnes atziņām balstītā sabiedrībā; turklāt uzsver, ka platjoslas pakalpojumi ir tikpat nozīmīgs faktors reģionu ekonomiskajai attīstībai un tādēļ tie jāievieš, cik vien iespējami plaši;

7.   aicina dalībvalstis veicināt platjoslas sakarus katrā skolā, universitātē un izglītības centrā ES un ieviest tālmācību ar nolūku, lai nākotnē neviens bērns un neviena privātpersona, kas ir iesaistīta apmācībās programmās, ES nebūtu bez tiešsaistes iespējām;

8.   atzīmē, ka, lai izlīdzinātu atšķirtību digitālo pakalpojumu jomā, nepieciešams uzlabot pamatstruktūru, piemēram, veicināt datoru pieejamību mājsaimniecībās un sabiedriskās iestādēs;

9.   aicina dalībvalstis izstrādāt platjoslas infrastruktūras kartes, lai varētu precīzāk attēlot platjoslas pakalpojumu pārklājumu.

Jauninājumu izšķirošā loma

10.   uzskata, ka inovatīvas tehnoloģijas ir līdzeklis atšķirību izlīdzināšanai platjoslas pakalpojumu jomā, piemēram, tehnoloģijas, kas ļauj nodrošināt lielas jaudas platjoslas sakarus, un norāda, ka jaunas tehnoloģijas ir ļāvušas mazāk attīstītiem reģioniem pārlēkt pāri vairākiem attīstības posmiem;

11.   norāda, ka lauku apvidos, kā arī mazapdzīvotos un nepieejamos (salu kalnu utt) reģionos konkurences priekšrocību attīstīšana un nopietnu problēmu risināšana ir atkarīga no informācijas un komunikāciju tehnoloģiju inovatīvas izmantošanas (IKT);

12.   uzsver, ka jaunas tehnoloģijas ir tālejošākas un aptverošākas, tādejādi padarot iespējamus progresīvākus pakalpojumus; uzsver, ka platjoslas pakalpojumi sniegs palīdzību reģioniem, īpaši vismazāk attīstītiem reģioniem uzņēmēju piesaistīšanā, neklātienes darba veicināšanā, piedāvās jaunus diagnostikas un aprūpes pakalpojumus un panāks uzlabotus izglītības standartus un sabiedriskus pakalpojumus;

13.   uzskata, ka jaunas tehnoloģijas piedāvā interesantus un lētākus risinājumus attāliem, nepieejamiem un lauku apvidiem, tā kā bezvadu savienojumi, mobilie un satelīta saziņas veidi var nodrošināt platjoslas pakalpojumus, ka arī nodrošināt tos apvidos, kuros parasti nav fiksētā tīkla līnijas; atzīmē, ka šīs jaunās tehnoloģijas jāņem vērā, ja tiek iedalītas radio frekvences;

14.   uzsver, ka mūsdienu tehnoloģiju attīstība jāveicina visos līmeņos un ka nepieciešami nopietni pūliņi, lai sekmētu pieeju tirgum un saglabātu godīgu konkurenci;

15.   uzskata, ka ir svarīgi mobilizēt IKT pētījumus un IKT partnerību starp universitātēm, vietējām pašvaldībām un uzņēmumiem.

16.   mudina Komisiju ņemt vērā platjoslu tehnoloģijas un jo īpaši platjoslas mobilo skaru risinājumus kā nozīmīgus iekļaut Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas un Septītās pamatprogrammas pētniecības, tehnoloģijas attīstības un demonstrējumu jomā darba programmās;

17.   mudina Komisiju aktīvi meklēt būtiskas sinerģijas starp tās nozaru programmām, piemēram 7. pamatprogrammu un Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu, tostarp arī labāk koordinēt tās ar starptautiskām programmām un finansējumu, kas paredzēts struktūrfondos un lauku apvidu attīstības fondos, lai attīstītu platjoslas pakalpojumus;

18.   uzsver, ka, ņemot vērā jauno plašsaziņas līdzekļu īpaši straujo attīstību, platjoslas pieslēgums piedāvā vienīgo tehniski drošo piekļuvi tādiem plašsaziņas līdzekļu piedāvājumiem, kā, piemēram, interneta televīzija vai interneta telefonija, un tādējādi novērstu atšķirības starp lauku reģionu iedzīvotājiem un sabiedrību pilsētās, kur platjoslas pakalpojumi ir pieejami;

19.   atzīst, ka dažiem cilvēkiem ir piekļuve tikai neliela ātruma un nelielas jaudas platjoslas sakariem; uzskata, ka šie sakari nedrīkstētu aizstāt jaunākus ātrgaitas sakaru veidus; uzsver, ka nevienā ģeogrāfiskajā apvidū un nevienai sociālajai grupai nevar atteikt ieguldījumus jaunās un ātrākās tehnoloģijās vienkārši tādēļ, ka ir piekļuve zemākas kvalitātes sakaru veidiem;

20.   konstatē, ka jaunās bezvadu sakaru tehnoloģijas ("platformas") ir lieliski piemērotas, lai nodrošinātu piekļuvi platjoslām lauku apvidos; uzsver tehnoloģiju neitralitātes principa nozīmi frekvenču spektra piešķiršanā; atgādina, ka Komisija ir iecerējusi aktīvāk īstenot frekvenču spektra politiku, ko tas atbalstīja 2007. gada 14. februāra rezolūcijā "Par ES politiku attiecībā uz radiofrekvenču spektru" atbalsta šo nodomu(6);

21.   aicina Kopienas iestādes un dalībvalstis ciešāk sadarboties radiofrekvenču pārvaldības jomā, lai veicinātu šo frekvenču izmantošanu, izmantojot visplašākās bezvadu un mobilās tehnoloģijas (virszemes un satelītu);

22.   mudina dalībvalstis piešķirt pietiekamas frekvences platjoslas tehnoloģijām;

Satura ietekme

23.   uzsver, ka digitālā kompetence ir obligāts pamats platjoslas piedāvāto iespēju izmantošanai, un saistībā ar to vērš uzmanību uz pienākumu izglītot iedzīvotājus; uzsver nepieciešamību uzlabot piekļuvi IKT attiecībā uz tik daudziem Savienības iedzīvotājiem, cik vien iespējams, kā arī uzlabot viņu spējas IKT jomā;

24.   aicina īstenot pasākumus, kuru mērķis ir ņemt vērā patērētāju intereses tālākizglītības jomā, un mobilizēt tehniskos resursus informāciju tehnoloģijas nozarē; aizstāv finansiālus un nodokļu atvieglojumus attiecībā uz šādiem pasākumiem;

25.   uzskata, ka ieguldījumiem elektroniskajā veselības aprūpē, e–pārvaldībā un e–mācībās var būt liela nozīme patērētāju pieprasījuma palielināšanā attiecībā uz platjoslas pakalpojumiem, un tādējādi tas radītu kritisko daudzumu, kas nepieciešams, lai gūtu panākumus liela apjoma tirgos šajās nozarēs;

26.   uzskata, ka valsts iestāžu veikta platjoslas sakaru paplašinātas piemērošanas un pakalpojumu veicināšana sadarbība ar uzņēmumiem var dot ieguldījumu efektīvā pārvaldes pakalpojumu sniegšanā, vienlaicīgi stimulējot valsts pasūtījuma piešķiršanu platjoslas sakaru piekļuves jomā, kas palīdzēs veicināt piedāvājumu;

27.   uzsver, ka valstij ir iespējams izmantot pirmskomerciālo jauninājumu publiskā iepirkuma procedūru, lai stimulētu uz jauninājumiem balstītu pakalpojumu piedāvājumu, izmantojot platjoslu tīklus; atzīmē, ka valsts arī var koordinēt pieprasījuma "sadali" iedzīvotāju un pakalpojumu sniedzēju vidū, lai attiecīgi nodrošinātu "kritisko masu", kas nepieciešama, lai būtu izdevīgi veikt jaunus ieguldījumus tīklu infrastruktūrā; mudina Komisiju veicināt informētību par šīm iespējām un to izmantošanu.

28.   aicina Komisiju un dalībvalstis dot priekšroku platjoslas interneta risinājumiem un tehnoloģijām (lietojumprogrammu pakalpojumu sniedzēji un termināļu serveri u.c.) sabiedrības pārvaldes, izglītības nozares un MVU datorizācijā;

29.   konstatē, ka Eiropas e-pakalpojumu pamatkopums var palīdzēt veicināt integrāciju un nostiprināt kohēziju, ka arī izveidot vienotu elektronisko tirgu, izmantojot platjoslas pakalpojumus; aicina šo jomu izvirzīt kā īpašu prioritāti, izmantojot struktūrfondus un lauku attīstības fondus; turklāt uzsver, cik liela nozīme ir šādiem attīstības fondiem, lai šajā sakarā atbalstītu reģionus;

30.   aicina Kopienas institūcijas un dalībvalstis īstenot 2003. gada Barselonas Eiropadomē noteikto mērķi nodrošināt Savienības iedzīvotājiem attiecīgus sabiedriskos platjoslas pakalpojumus;

31.   uzskata, ka cilvēkiem ir ārkārtīgi svarīgi, lai viņus nodrošinātu ar visplašāk iespējamo pieeju augstas kvalitātes saturam un pakalpojumiem, neatkarīgi no vietas, kurā viņi izmanto tehnoloģijas pēc savas izvēles un uzsver, cik ļoti ir nepieciešami piekļuves tīkli un pārraides tīkli, kas ir pieejami dažādiem operatoriem;

32.   aicina Kopienas iestādes un dalībvalstis veicināt satura pieejamību tiešsaistē, īpaši risinot jautājumus, kas saistīti ar attiecīgu aizsardzību digitālā vidē;

Tirgus dinamika

33.   apgalvo, ka strauja platjoslas pakalpojumu attīstība ir izšķiroša EU produktivitātes un konkurētspējas attīstībai un tam, lai rastos jauni un mazi uzņēmumi, kas var būt vadošie vairākās nozarēs, piemēram, veselības aprūpes, ražošanas un finanšu pakalpojumu nozarēs;

34.   uzskata, ka privātie ieguldījumi ir būtiski svarīgi, lai plašāk ieviestu platjoslas pakalpojumus un nodrošinātu to piedāvājumu visā teritorijā; uzsver, ka privātajiem investoriem jādod iespēja gūt labumu no saviem ieguldījumiem, ja ir vēlme arī turpmāk stimulēt konkurences noteiktu dinamisku attīstību, kā arī nodrošināt labākus pakalpojumus, vairāk novatorisma un plašākas izvēles iespējas patērētājiem;

35.   uzsver nozares prasību diktētu, atvērtu, savietojamu standartu nozīmi tehnoloģiju, tiesiskā un semantiskā līmenī, lai sekmētu apjomradītus ietaupījumus, nodrošinātu nediskriminējošu, atvērtu piekļuvi informācijas sabiedrībai un veicinātu tehnoloģiju ātru izvietošanu;

36.   mudina Kopienas iestādes un dalībvalstis sadarboties ar attiecīgo nozari un risināt problēmas (tādas kā, piemēram, mikromaksājumus, drošība un uzticēšanās, savietojamība un digitālo tiesību pārvaldība), kas kavē jaunu uzņēmējdarbības modeļu attīstību platjoslas pakalpojumu jomā;

Darbību veicinošs un precīzs regulējums

37.   uzsver, ka Kopienas institūciju un dalībvalstu lomu ir izveidot atbalstošu vidi inovāciju attīstībai un jaunu tehnoloģiju ieviešanai, nodrošinot konkurenci un privātus ieguldījumus veicinošu reglamentējošu pamatu un izmantojot attiecīgo finansējumu pieprasījuma palielināšanai attiecībā uz platjoslas pakalpojumiem un, ja tas ir pamatoti, lai atbalstītu vajadzīgo infrastruktūru;

38.   atzīmē, ka valstij ir svarīga nozīme, lai veicinātu platjoslas tīklu aptverto teritoriju izvēršanu, un ka valstij jāapsver pasākumi, lai stimulētu pieprasījumu, kā arī ieguldījumus jau izveidotā stabilā infrastruktūrā; aicina izveidot skaidru sistēmu ieguldījumu veikšanai infrastruktūrā, ievērojot, lai netiktu traucēta tirgus darbība un lai šo investīciju nosacījumi nebūtu negodīgi attiecībā pret privātuzņēmumiem; atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir skaidri definējusi Valsts atbalsta noteikumus par valsts līdzdalību platjoslas sakaru pakalpojumu attīstības programmās;

39.   uzsver, ka dalībvalstu galvenā loma saistībā ar platjoslas pakalpojumu veicināšanu ir tādas vides radīšana, kurā ir juridiskā noteiktība, kas sekmē konkurenci un stimulē ieguldījumus un ka, lai to panāktu, efektīvi jāīsteno Kopienas reglamentējošie noteikumi elektronisko sakaru jomā; apstiprina, ka ir svarīgi garantēt konkurētspējīga tirgus apstākļus un ka visās dalībvalstīs nepieciešams pārņemt un īstenot normatīvos aktus par elektronisko sakaru pakalpojumiem, kā arī nodrošināt dalībvalstīs efektīvu, neatkarīgu un ar pietiekamiem resursiem apgādātu regulējošo iestāžu darbību;

Konkurences noteikumi un patērētāju aizsardzība

40.   uzsver lielo tirgus nozīmi inovatīvu pakalpojumu paplašināšanā un attīstībā; uzsver, ka valsts pakalpojumus, kā arī konkurenci regulējošām iestādēm un valsts un vietējām pārvaldes iestādēm ir obligāti vienlaikus par prioritāti jāizvirza konkurence un ieguldījumu veicināšana, izmantojot līdzekļus, kas risina dominējoša stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas jautājumus, un samazinot šķēršļus iekļūšanai tirgū, lai tajā nodrošinātu jauninājumu ieviešanu;

41.   atzīmē pieaugošo konkurenci platjoslas pakalpojumu tirgū Eiropā; atgādina, ka IKT nozarei atbilstošs regulējums jau sākotnēji tika plānots kā pagaidu risinājums tirgus atvēršanai, un ka vidēji ilgā laika posmā to jāregulē, izmantojot vienīgi vispārējos konkurences noteikumus;

42.   uzsver, ka regulējošo noteikumu pārskatīšana jāveic ar mērķi viesiem sakaru pakalpojumu sniedzējiem nodrošināt atklātu piekļuvi un taisnīgu konkurenci;

43.   uzskata, ka, lai panāktu ātrāku platjoslas sakaru ieviešanu lauku apvidos, nevajadzētu paredzēt ierobežojumus attiecībā uz brīvprātīgu kopīgu tīklu lietošanu, ko veic infrastruktūru pārvaldītāji; uzsver, ka šādas vienošanās starp infrastruktūru pārvaldītājiem ir efektīvs līdzeklis, lai panāktu plašāku platjoslas sakaru izmantošanu reģionos, kuros nav platjoslas pakalpojumiem piemērota pārraides infrastruktūra un kuros turpmākais pieprasījums neļaus izmantot vairākus tīklus;

44.   uzsver nepieciešamību izveidot platjoslas infrastruktūru vietējo pašvaldību līmenī saskaņā ar publiskā un privātā sektora partnerības principiem un ņemot vērā vienādas pieejamības nosacījumus;

45.   uzsver, ka konkurence un efektīvi un pienācīgi noteikumi attiecībā uz platjoslas tirgus atvēršanu nodrošinātu vislielākos stimulus platjoslas sakaru ieviešanai, to izsmeļošai izvēršanai, pakalpojumu ātrumam un dažādībai;

46.   uzsver tehnoloģiju neitralitātes nepieciešamību un vajadzību izvairīties no fragmentācijas, kā arī to, ka jāņem vērā tehnoloģiju attīstības tendences un lietotāju vajadzības, kas mudinās Eiropas regulatorus rast jaunus risinājumus un vienlaikus tomēr radīt stabilus priekšnosacījumus;

47.   uzsver, ka piekļuve tirgū jau esošu uzņēmumu tīkliem jāpakļauj funkcionāli atdalīšanai no to pamatdarbības, lai nodrošinātu vienādu un taisnīgu attieksmi pret visiem sakaru pakalpojumu sniedzējiem;

48.   aicina Komisiju topošajā Zaļajā grāmatā par vispārējiem pakalpojumiem veikt izpēti, kādā mērā visiem ES iedzīvotājiem ES teritorijā ir pieejami interneta pakalpojumi par saprātīgām un pieejamām cenām ‐ tostarp arī iedzīvotājiem, kuriem ir zemi ienākumi, un kuri dzīvo lauku apvidos vai apvidos ar augstu dzīves dārdzību, un apsvērt, vai nepieciešams mainīt pašreizējās vispārējo pakalpojumu prasības; sagaida, ka Zaļajā grāmatā tiks pievērsta uzmanība arī patērētāju šaubām attiecībā uz platjoslu drošu lietošanu;

Publiskais finansējums vajadzības gadījumā

49.   uzsver, ka publisko finansējumu jāizmanto tikai tādos gadījumos, ja platjoslas infrastruktūras izveidošana, izmantojot privātuzņēmumus, ekonomiski nav iespējama un ka šos līdzekļus nedrīkst izmantot, lai papildus jau esošajai infrastruktūrai, kuru var izmantot platjoslas pakalpojumu sniegšanai, izveidotu vēl vienu;

50.   uzsver, ka dalībvalstu un Kopienas finansējumam būtu jābūt neitrāli konkurētspējīgam un būtu jāveicina komerciāli ilgstošs ieguldījums; uzsver, ka šādus publiskā iepirkuma līgumus būtu jāpiešķir, izmantojot atklātu, pārredzamu un nediskriminējošu konkursa procedūru;

51.   uzsver, ka no publiskiem līdzekļiem finansēta infrastruktūra būtu jānodrošina uz vienlīdzīgas piekļuves pamata, un priekšroku tās izmantošanai nevar dot atsevišķiem pakalpojumu sniedzējiem;

52.   uzskata, ka papildu tirgus virzītājspēkiem dalībvalstis un jo īpaši reģioni un pašvaldības varētu izstrādāt stimulus, lai sekmētu platjoslas pakalpojumus mazāk attīstītos reģionos; uzsver, cik lielai nozīmei jābūt struktūrfondiem un lauku apvidu attīstības fondiem, atbalstot reģionus informācijas sabiedrības pieprasījuma nostiprināšanā;

53.   konstatē, ka no publiskiem līdzekļiem finansēts ieguldījums platjoslas infrastruktūrā jābūt iespējamiem, ievērojot Kopienas konkurences noteikumus;

54.   mudina Komisiju nodrošināt to, ka līdztiesīga pieeja platjoslas sakaru tīkliem, kas finansēti ar atbalstu no struktūrfondiem un lauku attīstības fondiem, tiek piešķirta visiem pakalpojumu sniedzējiem; turklāt uzskata, ka valsts līmeņa regulatoriem jāpiešķir pilnvaras paredzēt noteikumus attiecībā uz atklātuma prasībām un piemērot šīs prasības, lai nodrošinātu atbilstību prasībām;

55.   uzsver, cik svarīgi ir sasaistīt reģionālo attīstību ar ES politiku platjoslas pakalpojumu jomā, tostarp izmantojot reģioniem un lauku apvidiem paredzētos fondus, lai izstrādātu risinājumus mobilo platjoslas sakaru pakalpojumiem vai nepieciešamās infrastruktūras izveidošanai;

56.   aicina Komisiju papildus izstrādāt un pārskatīt pamatnostādnes par to, kā izmantot struktūrfondus un lauku attīstības fondus, lai veicinātu platjoslas sakaru izplatīšanu un pārņemšanu un jo īpaši izstrādāt precīzākas vadlīnijas par struktūrfondu izmantošanu platjoslas pakalpojumu izplatīšanā vietās, kur daļēji jau ir šādu pakalpojumu piedāvājums;

57.   aicina Komisiju paredzēt vadlīnijas un izplatīt paraugpraksi par valsts atbalsta noteikumu ievērošanu attiecībā uz publisku finanšu palīdzību, kas piešķirta platjoslas sakaru projektiem;

58.   aicina Komisiju ļaut, lai Kopienas līdzekļus izmantotu to platjoslas sakaru tīklu modernizēšanai vai tādu tīklu aizstāšanai, kas nenodrošina sakarus ar pietiekamu funkcionālo jaudu;

59.   mudina Komisiju nodrošināt atbilstīgu informāciju un statistikas datus, kā arī novērtēt struktūrfondu un lauku attīstības fondu finansējuma ietekmi uz platjoslas pakalpojumu izvietošanu reģionos un veicināt paraugprakses apmaiņu visu ES reģionu starpā;

60.   mudina Komisiju rūpīgi pārbaudīt, vai šie reglamentējošie noteikumi ir pilnībā ieviesti un vai noteikumi attiecībā uz valsts atbalstu tiek piemēroti vienmēr, kad tiek izmantoti struktūrfondi vai lauku attīstības fondi ieguldījumos platjoslas pakalpojumu jomā, un nodrošināt, ka Kopienas finansējums tiek izmantots IKT izplatības līmeņa paaugstināšanai visā Savienībā, nedodot priekšroku īpašiem tirgus dalībniekiem vai tehnoloģiskām iespējām, bet gan visefektīvākajiem risinājumiem; turklāt atzīmē, ka Kopienas fondu izmantošanu jāatļauj tikai nepietiekami apgādātos rajonos un gadījumos, ja ir skaidrs, ka nav citu līdzekļu ieguldījumiem platjoslas infrastruktūrā; uzsver, ka viesiem lēmumiem jābūt pārskatāmiem un tie jāpublicē valsts mēroga un Eiropas tīmekļa vietnēs, kuras ir tiešsaistē ar konkurences uzraudzības iestādēm;

61.   uzskata, ka valsts iejaukšanos kredītu un subsīdiju veidā, kas bieži tiek īstenota ar valsts un privātā sektora partnerībām, jāturpina attīstīt apgabalos, kur pakalpojumi nav pietiekami nodrošināti;

62.   vēlreiz pieprasa, lai valsts atbalsts platjoslas infrastruktūrai obligāti atbilstu "tehnoloģiju neitralitātes" principam, neatbalstot ne kādu tehnoloģiju a priori, ne arī ierobežojot tehnoloģiju izvēli reģioniem, vienlaikus nepieļaujot tehniskās infrastruktūras sadalīšanu, ņemot vērā attīstības tendences un lietotāju turpmākās vajadzības un veicinot lielākas jaudas platjoslas sakaru izveidošanu;

o
o   o

63.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV L 108, 24.4.2002., 33. lpp. (2) OV L 149, 11.6.2005., 1. lpp. (3) OV C 291 E, 30.11.2006., 133. lpp. (4) OV C 285 E, 22.11.2006., 143. lpp. (5) OV C 133 E, 8.6.2006., 140. lpp. (6) . Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0041.

Eiropas Parlamenta 2007. gada 19. jūnija rezolūcija par ES ekonomiskajām un tirdzniecības attiecībām ar Krieviju (2006/2237(INI))

P6_TA(2007)0262 A6-0206/2007

Eiropas Parlaments,

‐   ņemot vērā Partnerības un sadarbības nolīgumu par partnerības izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses(1), kas stājās spēkā 1997. gada 1. decembrī un darbojas līdz 2007. gadam,

‐   ņemot vērā Protokolu, kas pievienots Partnerības un sadarbības nolīgumam, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses, lai ņemtu vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai(2),

‐   ņemot vērā Partnerattiecību un sadarbības nolīgumu, kas noslēgts, veidojot partnerību starp Eiropas Kopienām un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses, lai ņemtu vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai(3),

‐   ņemot vērā ES un Krievijas mērķi, kas izklāstīts kopējā paziņojumā, kurš publicēts pēc 2003. gada 31. maijā Sanktpēterburgā notikušās augstākā līmeņa sanāksmes, un kas paredz izveidot kopēju ekonomisko telpu, kopēju brīvības, drošības un taisnīguma telpu, sadarbības telpu ārējās drošības jomā un izpētes un izglītības telpu, iekļaujot kultūras aspektus,

‐   ņemot vērā pēc tam publicēto Kopējās ekonomiskās telpas (KET) ceļvedi, kas tika pieņemts ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmē 2005. gada 10. maijā Maskavā,

‐   ņemot vērā ES un Krievijas nolīgumu, ar ko noslēdz divpusējās tirgus piekļuves sarunas par Krievijas Federācijas pievienošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO) un kas parakstīts 2004. gada 21. maijā,

‐   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 10. janvāra paziņojumu Eiropadomei un Eiropas Parlamentam ‐ "Enerģētikas politika Eiropai" (COM(2007)0001),

‐   ņemot vērā priekšlikumu Padomes un Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju lēmumam Padomes sanāksmē par Nolīguma vēstuļu apmaiņas veidā noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses, par "Saskaņotiem principiem esošās Sibīrijas maršrutu izmantošanas sistēmas modernizācijas jomā" (COM(2007)0055),

‐   ņemot vērā 1991. gada Eiropas Enerģētikas hartu, kas parakstīta 1991. gada 17. decembrī un sekojošo Enerģētikas hartas nolīgumu, kas parakstīts 1994. gada 17. decembrī(4) un stājies spēkā 1998. gada aprīlī,

‐   ņemot vērā Eiropas Padomes statūtus, kas parakstīti 1949. gada 5. maijā Londonā,

‐   ņemot vērā 2006. gada 15. un 16. jūnija Briseles Eiropadomes prezidentūras secinājumus(5),

‐   ņemot vērā 2006. gada 24. novembrī Helsinkos notikušā ES un Krievijas 18. augstākā līmeņa sanāksmes rezultātus,

‐   ņemot vērā 2007. gada 8. un 9. marta Briseles Eiropadomes prezidentūras secinājumus,

‐   ņemot vērā Saprašanās memorandu starp Eiropas Investīciju banku (EIB), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) un Komisiju, kas parakstīts 2006. gada 15. decembrī,

‐   ņemot vērā ES un Krievijas rūpniecisko ražotāju diskusiju ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmē 1997. gada jūlijā,

‐   ņemot vērā ES un Krievijas dialogu enerģētikas jomā, ko aizsāka ES un Krievijas 6. augstākā līmeņa sanāksmē 2000. gada 30. oktobrī Parīzē,

‐   ņemot vērā ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi, kas notika 2007. gada 18. maijā Samārā, Krievijā,

‐   ņemot vērā Parlamenta 2006. gada 16. novembra rezolūciju par Baltijas jūras stratēģiju attiecībā uz Ziemeļu dimensiju(6),

‐   ņemot vērā Parlamenta 2006. gada 23. marta rezolūciju par energoapgādes drošību Eiropas Savienībā(7),

‐   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

‐   ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas un Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumu (A6-0206/2007),

A.   tā kā Krievijas Federācija ir Eiropas Padomes dalībvalsts un līdz ar to ir tā uzņēmusies saistības īstenot Padomes mērķus, kas jo īpaši ir demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanas veicināšana un demokrātiskās stabilitātes nostiprināšana Eiropā, atbalstot politiskas, tiesiskas un konstitucionālas reformas valsts, reģionālā un vietējā līmenī;

B.   tā kā pamatprincipiem, kas nosaka Krievijas Federācijas un ES ekonomiskās un tirdzniecības attiecības, būtu jābūt savstarpīgumam, pārredzamībai, paredzamībai, uzticamībai, nediskriminācijai un labai pārvaldībai;

C.   tā kā Krievija ir parakstījusi, bet vēl nav ratificējusi deklarāciju par Enerģētikas hartas nolīgumu, kas starptautiskā līmenī nosaka vispārēju tiesisko pamatu attiecībā uz tirdzniecību, ieguldījumu aizsardzību, tranzītu, energoefektivitāti un konfliktu risināšanu enerģētikas nozarē;

D.   tā kā Eiropas Savienības dalībvalstīm, ņemot vērā uzsāktās sarunas par jaunu partnerattiecību un sadarbības nolīgumu, jāizstrādā kopīga un saskaņota nostāja par ekonomikas un tirdzniecības attiecībām starp ES un Krieviju;

E.   tā kā ES un Krievijas attiecībām ir milzīgs ekonomiskais potenciāls un abas puses varētu gūt labumu no lielākas ekonomiskās integrācijas un labām kaimiņattiecībām; tā kā ES un Krievijas sadarbībai ir izšķirīga nozīme, lai nodrošinātu stabilitāti visās jomās, par kurām tām ir savstarpējas intereses, kas daļēji sakrīt;

F.   tā kā kopējais ES un Krievijas savstarpējās tirdzniecības apgrozījums 2005. gadā pārsniedza EUR 166 miljardus un Krievijas tirdzniecības bilances pārpalikums bija 8 % no IKP jeb aptuveni EUR 50 miljardi; tā kā Krievija ir ES trešais svarīgākais tirdzniecības partneris, kas deva 7,3 % no ES tirdzniecības apgrozījuma, un ES ir Krievijas svarīgākais tirdzniecības partneris ar 52,9 % īpatsvaru Krievijas tirdzniecības apgrozījumā;

G.   tā kā kopējie tiešie ārvalstu ieguldījumi (TĀI) Krievijā 2006. gadā sasniedz aptuveni USD 31 miljardu salīdzinājumā ar USD 14,6 miljardiem 2005. gadā; tā kā ES tiešie ārvalstu ieguldījumi (TĀI) Krievijā pieauguši vairāk nekā divas reizes ‐ no EUR 2,5 miljardiem 2002. gadā līdz EUR 6,4 miljardiem 2004. gadā ‐, tādējādi ES kļūstot par visnozīmīgāko ārvalstu investoru Krievijā;

H.   tā kā ārvalstu uzņēmumiem dažās nozarēs, piemēram, vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, kas 2005. gadā deva 38,2 % no kopējiem TĀI Krievijā, ienākumi, kurus radījusi augsta konjunktūra iekšzemes patēriņā Krievijā, ir palielinājušies;

I.   tā kā 90. gadus iezīmēja hiperinflācija un 1998. gada augustā notika rubļa devalvācija par 75 %, kas gandrīz izraisīja Krievijas Federācijas bankrotu;

J.   tā kā kopš 2005. gada februāra Krievijas monetārās iestādes piesaista rubli valūtas grozam, kurā eiro daļa pieaug (40% līdz 2006. gada pusei, iespējams 52 % līdz 2007. gada beigām) un to rīcībā ir vairāk nekā EUR 100 miljardu liela rezerve;

K.   tā kā Krievijas tautsaimniecības atlabšana ļāva tai ne vien samaksāt visus parādus Starptautiskajam valūtas fondam (SVF) un Parīzes klubam, bet arī izveidot rezerves fondu, kurā kopš 2004. gada uzkrāti vairāk nekā USD 100 miljardi;

L.   tā kā ārvalstu ieguldījumi enerģētikas jomā ir samazinājušies no 85 % no kopējiem ieguldījumiem 1996. gadā līdz tikai 60 % no kopējiem ieguldījumiem;

M.   tā kā Melnās jūras reģions ir Eiropas Savienības energoapgādei stratēģiski nozīmīga enerģijas ražošanas un tranzīta zona un tā kā enerģija ir viena no svarīgākajām sadarbības jomām Melnās jūras reģiona Ekonomiskās sadarbības organizācijā, starp kuras dibinātājvalstīm jo īpaši jāmin Krievija;

N.   tā kā ES no Krievijas Federācijas vidēji importē aptuveni 28 % no tai vajadzīgās enerģijas, turklāt dažas valstis no Krievijas importē līdz pat 100 % no savas gāzes, un tā kā ar enerģiju saistītā tirdzniecība veido aptuveni 65 % no ES importa no Krievijas;

O.   tā kā Eiropas Savienība ir reģions, kas Krievijā visaktīvāk reģistrē intelektuālā īpašuma tiesības (IĪT), reģistrējot 37 % no patentu pieteikumiem un 41 % no preču zīmēm;

P.   tā kā Krievijas Federācijai, kas jau ir noslēgusi PTO divpusējo tirgus piekļuves nolīgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm, kurš parakstīts 2006. gada 19. novembrī, vēl jānoslēdz galīgie nolīgumi ar Vjetnamu, Kambodžu un Gruziju un jāpabeidz daudzpusējās sarunas, lai izpildītu visus priekšnoteikumus, kas nepieciešami, lai pievienotos PTO;

Q.   tā kā Krievijas Federācijai ir jāpabeidz PTO daudzpusējās iestāšanās sarunas;

R.   tā kā EK un Krievijas nolīgums par esošās Sibīrijas maršrutu izmantošanas sistēmas modernizāciju ir atrisinājis jautājumu par Sibīrijas pārlidojumu maksājumiem, kurus Krievijas Federācija pieprasa no EK pārvadātājiem par Krievijas teritorijas pārlidojumiem; tā kā nolīgums nostiprinās sadarbību transporta jomā saistībā ar ES un Krievijas KET sistēmu,

Vispārīgas piezīmes

1.   atgādina, ka Krievija un ES dalībvalstis ir Eiropas Padomes locekles; atbalsta plurālisma politikas attīstību Krievijā un uzskata, ka situācijai cilvēktiesību jomā Krievijā jābūt ES un Krievijas politiskās programmas neatņemamai daļai;

2.   uzsver, ka ES un Krievijas attiecības nonākušas izšķirošā stadijā; tāpēc aicina uz konstruktīvu un uz rezultātiem vērstu sadarbību starp Krieviju un ES, taču ne par katru cenu; norāda, ka Eiropas Savienībai un Krievijai ir ne tikai kopīgas ekonomiskās un tirdzniecības intereses un saistības demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma jomā, bet arī mērķis darboties starptautiskā arēnā un kopējas kaimiņattiecību politikas jomā; pauž nožēlu, ka ES un Krievija tā arī nav spējušas pārvarēt savstarpējas uzticības trūkumu;

3.   uzskata, ka gan Krievijas, gan ES dalībvalstu dalība Eiropas Padomē apliecina to kopējās vērtības un uzticību statūtos un konvencijās paustajiem mērķiem: nostiprināt un aizsargāt cilvēktiesības, sekmēt demokrātiju un stiprināt tiesiskumu visā Eiropā; mudina gan dalībvalstis, gan Krieviju aktīvi darboties Eiropas Padomē, jo tā ir viens no balstiem šo mērķu praktiskai sasniegšanai; konstatē, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesā pret Krieviju iesniegts daudz prasību; uzsver tiesas lomu, nodrošinot, ka Eiropas Padomes dalībvalstis ievēro savas saistības;

4.   vērš uzmanību uz to, ka Krievijas Federācija ir izveidojusi kopumā pozitīvu makroekonomisko vidi, kas ir veicinājusi iespaidīgu ekonomisko izaugsmi pēc 1998. gada krīzes; atgādina, ka tas noticis galvenokārt naftas produktu cenu celšanās dēļ pasaules tirgū;

5.   atzīst ekonomiskās un citas saistītās politiskās reformas, proti, nodokļu sistēmā, fiskālā federālisma sistēmā, valsts pārvaldē un finanšu sistēmas regulēšanā, kas Krievijā ieviestas pēdējos gados; tomēr ir pārliecināts, ka ir vajadzīgas turpmākas strukturālās reformas, jo īpaši veselības aprūpes, izglītības un gāzes nozarē, banku sistēmā, kā arī tiesiskuma nodrošināšanā kopumā, un aicina Krievijas Federāciju turpināt iesāktās reformas, no kurām labumu gūs gan Krievijas, gan ES iedzīvotāji un kuras palielinās Krievijas Federācijas pievilcību starptautisko, jo īpaši Eiropas, ieguldītāju acīs, tādējādi ievērojami veicinot ekonomikas izaugsmi un vienlaicīgi radot Krievijai iespēju izmantot ārvalstu zinātību; uzsver, ka jebkuras turpmākās likumdošanas reformas ir jāveic saskaņā ar starptautiskām normām;

6.   uzskata, ka efektīva un plaša Krievijas un ES sadarbība tautsaimniecības jomā ir jābalsta uz augsta līmeņa demokrātijas standartiem un brīvā tirgus principiem, un aicina Krieviju turpināt tirgus reformas, apturēt ekonomikas politizēšanu un ievērot valsts un privāto iestāžu neatkarību;

7.   atgādina par tiesību aktu un noteikumu stabilas un efektīvas piemērošanas nozīmi; pauž bažas par pārredzamības trūkumu saistībā ar to, kā iestādes, tostarp tiesas, piemēro noteikumus, un par tiesas lēmumu nepildīšanu; aicina Krievijas varas iestādes veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu šo situāciju;

8.   aicina Krieviju aktīvāk apkarot korupciju un koncentrēt spēkus cīņai pret šīs parādības apslēptajiem cēloņiem;

9.   ir pārliecināts, ka vajadzības gadījumā būtu jāizstrādā saskaņoti un saderīgi standarti, noteikumi un atbilstības novērtējuma procedūras;

10.   mudina Krievijas Federāciju nodrošināt Starptautiskās Darba organizācijas konvenciju efektīvu īstenošanu un veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai efektīvi cīnītos pret sociālo dempingu; mudina Krievijas Federāciju līdzīgi rīkoties arī saistībā ar Kioto Protokola ievērošanu, lai cīnītos pret jebkāda veida dempingu vides jomā;

11.   atzinīgi vērtē Sočos 2006. gada 25. maijā saistībā ar ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi noslēgto nolīgumu, kas atvieglo vīzas iegūšanu gan Krievijas, gan ES dalībvalstu valstspiederīgajiem un vienkāršo daudzkārtējas iebraukšanas procedūru atsevišķu profesiju pārstāvjiem, piemēram, uzņēmējiem, tādējādi veicinot sakaru vienkāršošanu un tirdzniecības attiecību uzlabošanu;

12.   uzsver, ka saistībā ar arvien plašākiem ekonomiskiem kontaktiem būs vajadzīgi apjomīgāki vīzu atvieglojumi, kas attiektos arī uz īpašām iepriekšnoteiktām kategorijām nepiederošiem labticīgiem ceļotājiem, un ilgtermiņa liberalizācija;

Reglamentējošā sistēma ‐ sistēma sadarbībai

13.   uzsver, ka Krievijas pievienošanās PTO ir svarīga arī Eiropas Savienībai, un tās ietekmi uz tirdzniecības liberalizāciju, kā arī uz Krievijas apņemšanos ievērot šīs organizācijas noteikumus, un ir pārliecināts, ka dalība PTO dos svarīgu signālu ārvalstu un Krievijas investoriem, veicinās ekonomisko izaugsmi Krievijā un palielinās tirdzniecības apgrozījumu ar ES; mudina Krievijas Federāciju ne tikai strādāt, lai noslēgtu trūkstošos PTO divpusējos nolīgumus par piekļuvi tirgum, bet arī izpildīt un īstenot saistības saskaņā ar jau parakstītajiem nolīgumiem, piemēram, nolīgumu ar EK;

14.   aicina Krieviju, ņemot vērā tās gaidāmo pievienošanos PTO, atrisināt problēmu, kas saistīta ar koksnes eksporta tarifiem, ko tā piemēro Skandināvijas valstīm, likvidēt pašreizējo atšķirību starp Krievijas iekšzemes tarifiem un pasaules tirgus cenām, kā arī problēmas saistībā ar diskriminējošajiem dzelzceļa pārvadājumu tarifiem, jo īpaši attiecībā uz Baltijas valstīm, kuri noteikti atkarībā no galamērķa valsts;

15.   uzskata, ka uzņemšanai PTO būtu jārada dziļāka ES un Krievijas ekonomiskā integrācija KET sistēmā; aicina Komisiju apsvērt sarunas par iespējamu brīvās tirdzniecības līgumu (BTL) pēc Krievijas uzņemšanas PTO;

16.   uzsver vajadzību pēc konstruktīva ES un Krievijas dialoga un atkārto, ka ir svarīgi izveidot KET un tālāk izstrādāt mērķus, par kuriem panākta vienošanās KET plānā, jo īpaši attiecībā uz atvērta un integrēta tirgus radīšanu starp ES un Krieviju;

17.   uzskata, ka attīstība plāna īstenošanā būtu jāturpina līdz ar sarunām par jaunu PSN; mudina Komisiju un dalībvalstis koncentrēt savus centienus sarunu uzsākšanai par jaunu PSN; pieprasa precīzu un oficiālu informāciju par lietu virzību šai sakarā;

18.   uzskata, ka gadījumā, ja sarunas ar Krieviju par jaunu partnerattiecību un sadarbības nolīgumu nesniedz reālus rezultātus, ES vajadzētu apsvērt alternatīvu risinājumu, kura pamatā būtu aktīvāks darbs pie jau pieņemtajiem rīcības plāniem četrās kopīgajās darbības jomās un kopīgas pieejas izstrāde politiskās sadarbības jomā;

19.   uzsver, ka attīstībai kopējā ekonomikas, brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, sadarbībā ārējās drošības jomā, kā arī izglītības, pētniecības un tehnoloģiskās attīstības telpā, starpkultūru dialogu un sadarbību, būtu ievērojama sociālekonomiskā ietekme, un tā mazinātu starpvalstu konflikta draudus; uzsver, ka Krievijas valdībai ir jāpastiprina centieni šajā jomā;

20.   uzsver, ka Krievijas Federācijai ir jāpilnveido politika attiecībā uz ārvalstu investīciju aizsardzību atbilstīgi starptautiski atzītiem ESAO standartiem, kas dalībvalstīm ļautu risināt sarunas par investīciju aizsardzības un veicināšanas līgumu noslēgšanu;

Tirdzniecība, piekļuve tirgum un ieguldījumi

21.   uzsver, ka ir svarīgi Krievijā uzlabot ieguldījumu gaisotni; uzskata, ka to var sasniegt, tikai veicinot un atvieglojot nediskriminējošus, pārredzamus un paredzamus uzņēmējdarbības apstākļus, kas balstās uz stingrām demokrātijas vērtībām; turklāt uzsver, ka ir vajadzīga debirokratizācija un ir jāveicina divvirzienu investīcijas;

22.   norāda uz likumprojektu, ko nesen iesniedza Krievijas Federācijā, kas nodrošina valdībai iespēju noraidīt ārvalstu piedāvājumus pirkt kontrolpaketes Krievijas uzņēmumos, tādējādi aizliedzot ārvalstu kapitālam pārsniegt 49 % uzņēmumos, kas darbojas 39 stratēģiskās nozarēs; apšauba minēto likumprojektu, kā arī to nozaru izvēli un skaita pieaugumu, kuras klasificētas kā stratēģiskas un svarīgas valsts drošībai; uzskata, ka tā nav virzība uz priekšu, lai uzlabotu ieguldījumu gaisotni, un rada būtiski svarīgus jautājumus par valsts nozīmi tirgus ekonomikā un konkurenci ekonomikas pamatnozarēs;

23.   uzsver, ka sabiedrību dibināšana un darbība būtu jāatvieglo uz savstarpīguma pamatiem; atzīmē, ka ES ir atvērta ieguldījumiem no Krievijas, kā to norāda Eiropas Savienībā strādājošo Krievijas uzņēmumu skaita pieaugums, jo īpaši enerģētikas un tērauda nozarēs; tāpēc uzskata, ka tā ir liela problēma, ka dabas resursu nozarēs Krievijā strādājošiem ārvalstu uzņēmumiem nav piešķirta piekļuve tādā pašā līmenī;

24.   vērš uzmanību uz to, ka valsts tirdzniecībai Krievijā joprojām ir panākumi atsevišķās ekonomikas nozarēs;

25.   atzīmē, ka tā saukto īpašo ekonomisko zonu ieviešana, kuras piedāvā īpašas stimulu sistēmas ieguldījumiem, tostarp ražošanas jaudas palielināšanā, liecina par attīstību, kas varētu izrādīties labvēlīga Eiropas uzņēmumiem; mudina Krievijas Federāciju šajās zonās nodrošināt pienācīgus darba apstākļus un darba ņēmēju arodbiedrību tiesību ievērošanu; aicina stingri ievērot cilvēktiesības un īstenot neatkarīgu kontroli šai jomā, kā arī attiecībā uz sociālo un vides standartu ievērošanu īpašajās ekonomiskajās zonās;

26.   atzīst virzību uz priekšu, kas panākta attiecībā uz muitas nodevu iekasēšanu; mudina Krievijas valdību arī turpmāk pilnveidot, standartizēt un automatizēt muitas procedūras un paredzami un ne patvaļīgi iekasēt muitas nodevas, nekavējot preču plūsmu;

27.   uzsver, ka Krievijas pievienošanās PTO nedrīkst izraisīt ievedmuitas nodokļa palielināšanos un protekcionisma pastiprināšanos salīdzinājumā ar laikposmu pirms šīs pievienošanās;

28.   atzīmē, ka Komisija ir piemērojusi pret dempingu vērstus pasākumus attiecībā uz amonija nitrāta, kālija hlorīda, vairāku tērauda izstrādājumu, silīcija un karbamīda izstrādājumu eksportu no Krievijas; mudina Krievijas uzņēmumus, veicot eksportu uz ES, piemērot taisnīgus tirdzniecības nosacījumus un nodrošināt Kopienas izmeklētājiem vajadzīgo informāciju, kuri pārbauda dempinga lietas, lai ES izpildiestādes varētu ātri pabeigt pret dempingu vērstos pasākumus, ko tās ir piemērojušas;

29.   norāda uz Krievijas pret dempingu vērstajiem nodokļiem, kas uzlikti eksportam no ES, jo īpaši tērauda ražojumiem; uzskata, ka šo domstarpību atrisināšanai jāpiešķir prioritāra nozīme;

30.   ar nožēlu konstatē, ka Krievija izmanto tirdzniecības politikas instrumentus ārpolitikas mērķiem veidā, kas nav savietojams ar PTO noteikumiem;

31.   vērš uzmanību uz nepamatoto, jau divus gadus ilgstošo aizliegumu gaļas importēšanai no Polijas un iesaka atrisināt šo jautājumu pēc iespējas ātri, jo šī situācija nav savietojama ar PTO noteikumiem;

Intelektuālā īpašuma tiesības

32.   uzsver vajadzību pilnveidot tiesību aktus un likumu piemērošanu attiecībā uz intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību aizsardzību, lai palielinātu konkurenci un padarītu ieguldījumu gaisotni pievilcīgāku, tuvinot reglamentējošās sistēmas augstākajiem starptautiskajiem standartiem un normām; mudina Krievijas varas iestādes pirms tās gaidāmās pievienošanās PTO saskaņot IV daļu Krievijas Civilkodeksā par intelektuālā īpašuma tiesībām ar PTO noteikumiem un starptautiskajiem nolīgumiem, jo īpaši ar Intelektuālā īpašuma tiesību nolīguma tirdzniecisko aspektu (TRIPS), un nodrošināt pilnīgu tā īstenošanu, lai efektīvi cīnītos pret viltošanu un pirātismu;

33.   uzsver vajadzību pielāgot pašreizējo tiesu sistēmu, lai efektīvi aizsargātu IĪT, un nodrošināt ātrākas lietas ierosināšanas; atzīmē to lietu skaita pieaugumu, kurās Eiropas uzņēmumi ir uzvarējuši, bet pauž bažas par tiesas lēmumu nepildīšanu;

34.   pauž nopietnas bažas par problēmu, kas attiecas konkrēti uz viltotu izstrādājumu, jo īpaši farmaceitisko izstrādājumu, ražošanu un pārdošanu, jo tas ne tikai grauj likumīgo ražotāju uzņēmējdarbību, bet arī apdraud sabiedrības veselību;

35.   mudina Krievijas varas iestādes veikt visus vajadzīgos un efektīvos pasākumus, lai atklātu nelikumīgas darbības avotus un apturētu nelegālo ražotņu vai to operatoru darbību, kuri darbojas internetā; atzīmē, ka attiecībā uz ražotnēm šajos pasākumos ir jāietver atkārtotas un iepriekš nepaziņotas zināmo uzņēmumu pārbaudes sadarbībā ar atbilstīgo tiesību īpašniekiem, kā arī licenču piešķiršanas procedūru pastiprināšana attiecībā uz optisko nesēju ražotnēm; attiecībā uz operatoriem, kas darbojas internetā, šajos pasākumos ir jāietver tādu tiesību aktu grozījumu pieņemšana, kuri paredz, ka kolektīvas pārvaldības uzņēmumi var rīkoties tikai tiesību īpašnieku vārdā, ja tie skaidri atļauj veikt šādu darbību, kā arī tādu noteikumu pieņemšana, kuru mērķis ir īstenot Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) 1996. gadā pieņemto Līgumu par autortiesībām (WCT) un Līgumu par izpildījumu un fonogrammām (WPPT) ;

Enerģētika

36.   atgādina, ka enerģētikas jomā ir vajadzīga saskaņota Eiropas politika; uzsver, ka ES dalībvalstu un Krievijas divpusējiem nolīgumiem būtu, ja galēji nepieciešams, jāveicina atbilstība ES vispārējām interesēm energoapgādes drošības jomā un ES un Krievijas kopīgas politikas attīstība enerģētikas jomā;

37.   tomēr uzsver, ka ES enerģētikas politikas galvenais mērķis nevar būt vienkārši izbeigt ilgstošo atkarību no Krievijas enerģētikas jomā;

38.   mudina ES un Krieviju saistībā ar to savstarpējo dialogu enerģētikas jomā ciešāk sadarboties savā starpā un ar visiem sociālajiem partneriem, jo īpaši uzsverot to jautājumu risināšanu, kas saistīti ar ilgtspēju un turpmāko uzticamību enerģijas ražošanas, transportēšanas un izmantošanas jomā, kā arī ar energoapgādes efektivitāti un drošību; neatlaidīgi aicina ES ciešā sadarbībā ar Krievijas Federāciju veicināt ieguldījumus atjaunīgās enerģijas jomā un nodrošināt savstarpējo apmaiņu tehnoloģiju un regulējuma konverģences jomā, lai izveidotu ilgtspējīgas attiecības, no kurām labumu gūst abas puses; aicina Krievijas Federāciju arī nodrošināt taisnīgu un nediskriminējošu attieksmi pret visiem tās partneriem, atvieglot Eiropas ieguldītāju piekļuvi Krievijas tirgum un ņemt vērā vides aizsardzības aspektus;

39.   atbalsta Vācijas prezidentūras centienus nodrošināt drošu enerģijas piegādi un samazināt atkarību enerģētikas jomā, sadarbojoties un izvēršot dialogu par enerģētiku ar Krieviju, tādējādi radot stingru un drošu pamatu partnerības politikai enerģētikas jomā, kā arī atbalsta centienus dažādot enerģijas avotus, ieviešot obligātus mērķus attiecībā uz energoefektivitāti un atjaunīgo un alternatīvo enerģijas veidu izmantošanu; atzīmē, ka šādas stratēģijas izveide atbilst ES un Krievijas kopējām interesēm, kā arī norāda uz to, ka ES ir bīstami būt pārāk atkarīgai no dabasgāzes;

40.   atzinīgi vērtē to, ka Krievijas Federācija 2004. gada oktobrī parakstīja Kioto Protokolu; aicina ES un Krievijas Federāciju cieši sadarboties, lai veicinātu tehniskos jauninājumus un uzlabotu enerģētikas nozares efektivitāti, kā arī kopīgi izskatīt nākotnes stratēģijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai laikposmam pēc minētā protokola termiņa beigām 2012. gadā;

41.   atzinīgi vērtē nolīguma parakstīšanu starp Krieviju, Grieķiju un Bulgāriju par naftas cauruļvada būvniecību no Burgasas uz Aleksandrupoli; tomēr uzsver, ka šis projekts ir tikai viens no tiem, kas jau apstiprināti vai par kuriem notiek sarunas; patur prātā, ka Eiropas enerģētikas politikas saskaņota attīstība vēl svarīgāka būs nākotnē;

42.   ir pārliecināts, papildus tam, ka Krievijai ir jāratificē Enerģētikas hartas nolīgums, ES saistībā ar jauno partnerattiecību un sadarbības nolīgumu būtu jāapsver iespēja organizēt sarunas par oficiālu pamatdokumentu, kas skar attiecības ar Krieviju enerģētikas jomā; ierosina Enerģētikas hartas nolīguma elementus transponēt jaunā dokumentā, jo pašreizējais stāvoklis, ko raksturo oficiāla nolīguma trūkums, ir nepieņemams;

43.   atbalsta programmas, lai uzlabotu enerģētikas infrastruktūras, kas saista Krieviju ar ES dalībvalstīm;

44.   pauž bažas par Krievijā vērojamo tendenci pieņemt valstisku un monopolistisku koncepciju attiecībā uz enerģijas resursu pārvaldību; pauž bažas par grūtībām, ar kurām saskaras ārvalstu un privātie uzņēmumi, ieguldot Krievijas kontinentālā šelfa nākotnes attīstībā; aicina Krieviju pieņemt liberālāku pieeju un radīt vienādas iespējas, kas ļautu ārvalstu uzņēmumiem konkurēt ar Krievijas uzņēmumiem saskaņā ar PTO noteikumiem; aicina Krieviju raiti ieviest valsts likumdošanā starptautisko paraugpraksi pārredzamības un pārskatatbildības jomā;

45.   atzīst, ka ievērojama naudas summa tiek ieguldīta sadales infrastruktūras un cauruļvadu uzturēšanā; tomēr uzsver, ka ieguldījumu, tostarp ārvalstu ieguldījumu, trūkums, saskaņā ar ekspertu domām, var izraisīt gāzes trūkumu jau 2010. gadā;

46.   atgādina Parlamenta aicinājumu Komisijai un dalībvalstīm nopietni izvērtēt draudus attiecībā uz to, ka pēc 2010. gada Krievijas gāzes piegādes var izrādīties nepietiekamas, jo Krievijas enerģētikas infrastruktūrā netiek veikti pietiekami ieguldījumi; atbalsta dialogu par enerģētikas jautājumiem starp ES un Krieviju, lai uz tā pamata apspriestu attiecīgās investīcijas, kas vajadzīgas Krievijas un Eiropas enerģētikas infrastruktūrā un nodrošinātu gan drošas piegādes, gan drošu pieprasījumu; uzsver vajadzību izveidot mehānismus efektīvai un savlaicīgai saziņai starp ES un Krieviju krīzes gadījumos; uzsver, cik izšķiroši svarīga enerģētikas dialogā ir ES dalībvalstu saskaņotība, cieša sadarbība un solidaritāte; uzsver, ka ES ir jāīsteno paralēla stratēģija attiecībā uz enerģijas piegādes drošību un dažādošanu, kā arī uzsver, cik svarīga ir ES un Krievijas sadarbība vides aizsardzības, energoefektivitātes, enerģijas taupības un atjaunīgās enerģijas jomā;

47.   aicina Krieviju nepiemērot divējādo cenu sistēmu enerģijas resursu jomā, kas turklāt ir pretrunā ar PTO noteikumiem;

48.   aicina Krievijas Federāciju ciešā sadarbībā ar ES veikt ieguldījumus kodolelektrostaciju modernizācijā, jo īpaši infrastruktūrās, jaunajās tehnoloģijās un atjaunīgās enerģijas jomā, tādējādi veicinot kopīgo mērķu sasniegšanu drošības, energoefektivitātes, vides aizsardzības un sabiedrības veselības jomā;

49.   atgādina par atbalstu ES tirgus atvēršanai Krievijas elektrības eksportam ar noteikumu, ka būtiski Krievijas drošības standarti, jo īpaši saistībā ar kodolelektrostacijām un radioaktīvo atkritumu drošu apstrādi un uzglabāšanu, atbilst ES līmeni, tādējādi novēršot vides piesārņojuma draudus;

Transports

50.   atzīmē ieteikumus, ko sniegusi augsta līmeņa darba grupa par Eiropas svarīgāko transporta maģistrāļu pagarināšanu līdz kaimiņvalstīm un kaimiņu reģioniem; jo īpaši atbalsta transporta infrastruktūras attīstību starp ES un Krieviju, t.i., dzelzceļa transporta noteikumu saskaņošanu;

51.   atzinīgi vērtē ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmes laikā 2006. gada 24. novembrī Helsinkos parakstīto nolīgumu starp ES un Krieviju par situāciju attiecībā uz maksājumiem par Sibīrijas pārlidojumiem; uzskata, ka ar šī nolīguma palīdzību varēs normalizēt un stiprināt ES un Krievijas Federācijas attiecības gaisa transporta jomā un ka tas ievērojami uzlabos Eiropas aviolīniju konkurenci un atvieglos to darbību jaunajos Āzijas valstu tirgos;

Citas specifiskas nozares

52.   uzskata, ka tirdzniecība pakalpojumu jomā ir ES un Krievijas turpmāko tirdzniecības attiecību svarīga sastāvdaļa; aicina saskaņot ES un Krievijas likumus, jo īpaši tādās jomās kā finanšu pakalpojumi, telekomunikācijas un transports, vienlaikus ievērojot īpašos noteikumus par sabiedriskajiem pakalpojumiem; aicina novērst pašreiz Baltijas valstis diskriminējošo dzelzceļa tarifu politiku gan attiecībā uz importu, gan eksportu;

53.   uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt finanšu sistēmas stabilitāti, atbalstīt drošas finanšu nozares nostiprināšanos un efektīvu sistēmu patērētāju aizsardzībai finanšu pakalpojumu jomā, uzlabojot tiesību aktus, nodrošinot efektīvu uzraudzību un ieviešot pasākumus, kas atbilst augstākajiem standartiem un normām, kuri piemērojami finanšu pakalpojumu sniedzējiem;

54.   uzskata, ka šīs reformas labvēlīgi ietekmēs ieguldījumu gaisotni un ka tām var būt liela nozīme Krievijas ekonomikas pastāvīgas izaugsmes nodrošināšanā, samazinot tās atkarību no enerģijas eksporta un enerģijas cenām;

55.   uzsver konkurences un finanšu pakalpojumu nozares atvēršanas nozīmi; šajā sakarā pauž bažas par pašreizējiem šķēršļiem licenču saņemšanai, ar kuriem nākas saskarties ārvalstu banku filiālēm;

56.   uzskata, ka būtu jāpastiprina sadarbība noteikumu tuvināšanas veicināšanā lauksaimniecības nozarē, jo īpaši attiecībā uz sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem; uzsver, ka daudzām dalībvalstīm svarīgs ir lauksaimniecības produktu eksports uz Krieviju, tādēļ pauž bažas par Krievijas nesen īstenotajiem ierobežojošiem pasākumiem šai jomā un mudina ES atbalstīt dalībvalstis, kuras ir skāruši šie pasākumi, un atrast kopēju risinājumu problēmām saistībā ar eksportu uz Krievijas tirgu, konkrēti, attiecībā uz sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem;

57.   aicina Krieviju nepiemērot tādus ierobežojošus fitosanitāros un veterināros pasākumus attiecībā uz importa izstrādājumiem, kuriem ir diskriminējošs raksturs vai kuri pamatojas uz stingrākām prasībām nekā tās, ko piemēro vietējas izcelsmes izstrādājumiem;

Attiecības ar citiem tirdzniecības partneriem

58.   uzsver, ka ES un Krievijas stratēģiskās ekonomiskās partnerības attīstības jomā būtu jāņem vērā Krievijas ģeopolitiskais stāvoklis; uzsver vajadzību integrēt ES pieeju Krievijai ar citiem centieniem reģionā, piemēram, Eiropas kaimiņattiecību politiku (EKP), Ziemeļu dimensiju un stratēģiju par Melnās jūras reģiona valstīm;

59.   atzinīgi vērtē iniciatīvu "Melnās jūras sinerģija" saistībā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku, ar kuras palīdzību veicina reģionālo sadarbību starp attiecīgajām Melnās jūras reģiona, Krievijas Federācijas un ES valstīm tādās nozarēs kā enerģija, transports un vide, pastiprinot arī dialogu cilvēktiesību, demokrātijas un labas pārvaldības jomās;

60.   turklāt atzīst, ka nozīmīgs ieguldījums varētu būt reģionu paplašinātas sadarbības pastiprināšana starp ES un Melnās jūras reģiona Ekonomiskās sadarbības organizāciju saistībā ar jauno iniciatīvu "Melnās jūras sinerģija";

61.   uzsver, cik svarīgi ir paplašināt ES un Krievijas reģionālo sadarbību saskaņā ar Ziemeļu dimensiju, kurā ES un Krievija ir vienlīdzīgi partneri līdzās Islandei un Norvēģijai; uzsver vajadzību veidot konkrētus partnerības projektus, lai atbalstītu un stiprinātu esošos sadarbības projektus un daudzpusējās partnerības, jo īpaši attiecībā uz sadarbību Baltijas jūras reģionā atbilstīgi Ziemeļu dimensijas Baltijas jūras reģiona stratēģijai, ko Eiropas Parlaments atbalstīja augstāk minētajā 2006. gada 16. novembra rezolūcijā; uzsver, cik svarīga ir Kaļiņingradas reģiona turpmākā ekonomiskā un sociālā attīstība kā paraugs ES un Krievijas paplašinātai ekonomiskai un tirdzniecības sadarbībai;

62.   norāda, ka ES un Krievijas ciešāka sadarbība tūrisma nozarē varētu nest labumu, jo daudzus dalībvalstu reģionus uzskata par Krievijas ceļotāju iecienītu galamērķi;

63.   vērš uzmanību uz steidzamo vajadzību risināt problēmas Latvijas un Krievijas (arī citu ES dalībvalstu, kurām ir robežas ar Krieviju) robežu šķērsošanas infrastruktūras uzlabošanai, piesaistot Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas līdzekļus kā esošo robežšķērsošanas punktu, tā arī jaunu robežšķērsošanas punktu atvēršanai; uzsver, ka ir svarīgi arī attīstīt robežšķērsošanas infrastruktūru tranzītvalstīs, piemēram, Ukrainā, lai atvieglotu un paātrinātu ES un Krievijas savstarpējo sadarbību;

64.   uzskata, ka abu partneru kopīgās interesēs ir veidot stabilu, drošu un demokrātisku kaimiņattiecību politiku, un mudina minētā reģiona valstis veidot savstarpēji labas kaimiņattiecības tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības jomā; uzsver, ka kopīgi īstenotas cilvēktiesības un Eiropas kaimiņattiecību politika paver plašas iespējas daudzpusīgai sadarbībai, tostarp pastiprinot kaimiņattiecību politiku austrumu virzienā; lai sekmētu konstruktīvu sadarbību vides, enerģētikas, infrastruktūras un tirdzniecības jomās;

65.   uzskata, ka kopējā reģionā pastāvoši iesaldēti konflikti ir būtisks šķērslis šī reģiona ekonomiskai attīstībai un ka atbalsts konfliktu atrisināšanai saskaņā ar starptautisko tiesību principiem, tostarp arī pievēršoties to radītām ekonomiskām sekām, būtu jāpadara par prioritāti, lai veicinātu kopējā reģiona valstu turpmāku ekonomisko attīstību un labklājību;

o
o   o

66.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Krievijas Federācijas valdībai un parlamentam.

(1) OV L 327, 28.11.1997., 1. lpp. (2) OV L 185, 6.7.2006., 17. lpp. (3) OV L 119, 9.5.2007., 32. lpp. (4) OV L 69, 9.3.1998., 26. lpp. (5) 10633/1/06 REV1. (6) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0494. (7) OJ C 292 E, 1.12.2006., 112. lpp.

Eiropas Parlamenta 2007. gada 19. jūnija rezolūcija par ziņojumu par konkurences politiku 2005. gadā (2007/2078(INI))

P6_TA(2007)0263 A6-0176/2007

Eiropas Parlaments,

‐   ņemot vērā Komisijas ziņojumu par konkurences politiku 2005. gadā (SEC(2006)0761),

‐   ņemot vērā Komisijas nozares izmeklēšanu enerģētikas un banku mazumtirdzniecības pakalpojumu nozarē,

‐   ņemot vērā Lisabonas stratēģijas mērķus,

‐   ņemot vērā Konkurences ģenerāldirektorāta 2005. gada decembra diskusiju dokumentu par EK līguma 82. panta piemērošanu izslēdzošai dominējoša stāvokļa ļaunprātīgai izmantošanai,

‐   ņemot vērā Padomes 2002. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā,(1) un Komisijas 2004. gada 7. aprīļa Regulu (EK) Nr. 773/2004 par lietas izskatīšanu saskaņā ar EK līguma 81. un 82. pantu, ko vada Komisija,(2)

‐   ņemot vērā pamatnostādnes, lai aprēķinātu naudassodu, kas uzlikts, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu,(3)

‐   ņemot vērā Padomes 2004. gada 20. janvāra Regulu (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās regula),(4)

‐   ņemot vērā Konkurences ģenerāldirektorāta 2005. gada oktobra pētījumu par uzņēmumu apvienošanās tiesiskās aizsardzības līdzekļiem 2005. gadā (Pētījums par uzņēmumu apvienošanās tiesiskās aizsardzības līdzekļiem),

‐   ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulu (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai,(5)

‐   ņemot vērā Komisijas Zaļo grāmatu par zaudējumu atlīdzināšanas prasībām par EK konkurences noteikumu pārkāpšanu (COM(2005)0672) (Zaļā grāmata par zaudējumiem),

‐   ņemot vērā Komisijas Valsts atbalsta rīcības plānu "Mazāks un mērķtiecīgāks valsts atbalsts: plāns valsts atbalsta reformai 2005.–2009. gadam" (COM(2005)0107),

‐   ņemot vērā Komisijas 2006. gada 24. oktobra Regulu (EK) Nr. 1628/2006 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu valstu reģionālajam ieguldījumu atbalstam,(6)

‐   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2006. gada 27. aprīļa rezolūciju par valsts atbalsta rīcības plāna nozaru aspektiem: atbalsts jauninājumiem,(7)

‐   ņemot vērā Komisijas dienestu 2006. gada septembra dokumentu "Kopienas nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai",

‐   ņemot vērā Kopienas pamatnostādnes valsts atbalstam vides aizsardzībā,(8)

‐   ņemot vērā Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu un riska kapitāla ieguldījumiem mazos un vidējos uzņēmumos(9),

‐   ņemot vērā Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnes 2007.–2013. gadam,(10)

‐   ņemot vērā Komisijas 2005. gada 28. novembra Lēmumu 2005/842/EK par EK līguma 86. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecība uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi(11) (versija, ko 2004. gada 8. septembrī nosūtīja Parlamentam atzinuma sniegšanai),

‐   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2005. gada 22. februāra rezolūciju par valsts atbalstu sabiedrisko pakalpojumu kompensācijas veidā,(12)

‐   ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas praksi attiecībā uz vispārējas nozīmes pakalpojumiem un jo īpaši 2003. gada 24. jūlija spriedumu Lietā C-280/00,(13)

‐   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Ekonomikas un monetāro lietu komitejas ziņojumu (A6-0176/2007),

1.   atzinīgi vērtē Komisijas rīcību konkurences politikas modernizēšanā, jo īpaši tās stingro nostāju karteļu apkarošanā, kā arī no jauna pievērsto uzmanību neatļautam valsts atbalstam un uzsāktās nozaru izmeklēšanas procedūras; apsveic Komisiju ar paveikto Eiropas Konkurences tīkla (EKT) darbības uzlabošanā; apsveic Komisiju ar panākumiem daudzpusējā un divpusējā sadarbībā un aicina turpināt darbu pie konkurences politikas starptautiskās konverģences;

2.   atzinīgi vērtē to, ka Komisija konkurences politikas piemērošanā dod priekšroku pieejai, kas pamatota uz ekonomiku, nevis noteikumiem; atzinīgi vērtē Komisijas pieeju nozaru izmeklēšanā, kas ir tuvāka uzņēmējdarbības prakses realitātei, jo īpaši attiecībā uz finanšu pakalpojumiem un enerģētikas nozari; turklāt uzsver, ka nozares izmeklēšanā jāvieš skaidrība par attiecīgās nozares pašreizējo situāciju un tendencēm, kā arī jāveicina progresīva politika;

3.   atzinīgi vērtē Komisijas centienus uzlabot lēmumu piemērošanas kvalitāti saistībā ar EKT, ciešāk sadarbojoties ar valstu konkurences uzraudzības iestādēm un veicinot to savstarpējo sadarbību;

4.   atkārtoti aicina attiecībā uz sadarbību ar valstu konkurences uzraudzības iestādēm un šo iestāžu ietekmi turpināt novērst nenoteiktību, ko rada atšķirīga Kopienas konkurences tiesību interpretācija valstu tiesās, kā arī novērst atšķirības galīgo lēmumu ātrumā, saturā un piemērošanā; aicina Komisiju apsvērt iespēju izveidot tiesu iestāžu tīklu, kas būt salīdzināms ar pašreizējo EKT;

5.   atkārtoti aicina attiecībā uz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem, ņemot vērā dalībvalstu ievērojamās atšķirības dažādās politikas jomās, turpināt darbu gan pie spēkā esošo konkurences noteikumu precizēšanas, gan pie praktiskās piemērošanas;

6.   atzinīgi vērtē pieņemto procedūru skaita palielināšanos EKT soda atlaižu paraugprogrammā; tomēr uzsver, ka šis instruments jāturpina uzlabot, lai izvairītos no tā iespējamas ļaunprātīgas izmantošanas, jo īpaši negodīgi nostādot neizdevīgā stāvoklī slepeno vienošanos vājākos dalībniekus;

7.   šajā sakarā atgādina vajadzību koordinēt divu veidu instrumentus ‐ zaudējumu atlīdzināšanas prasības un soda atlaižu procedūras ‐, lai nodrošinātu, ka pastāv atbilstīgi stimuli pareizai rīcībai;

8.   pauž bažas par pārmērīgo kavēšanos, atgūstot neatļautu valsts atbalstu, ko piešķīrušas dažas dalībvalstis; uzsver, ka noteikumu neatbilstīga piemērošana šajā jomā var nopietni kaitēt godīgai konkurencei;

9.   atzinīgi vērtē Kopienas konkurences noteikumu pieņemšanu visjaunākajās dalībvalstīs un iesaka nepārtraukti uzlabot šo noteikumu piemērošanas kvalitāti;

10.   atzīmē izšķirošo lomu, kas var būt atbilstīgai konkurences politikai Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanā; atgādina, ka konkurences politikas nozīmi var palielināt, ja tā ir pienācīgi saistīta ar kohēzijas politiku;

11.   aicina Komisiju rūpīgi izpētīt, kā nodokļu konkurenci starp dalībvalstīm ietekmē atsevišķi nodokļi, it īpaši kā tas ietekmē uzņēmumus;

12.   uzskata, ka nodokļi dažos Šveices kantonos varētu radīt konkurences izkropļojumus un aicina dalībvalstis un Komisiju turpināt dialogu ar Šveices Konfederāciju par šiem jautājumiem, lai Šveice pievienotos Uzņēmējdarbības aplikšanas ar nodokļiem rīcības kodeksam, kas pievienots Ekonomikas un finanšu padomes 1997. gada 1. decembra sanāksmes par nodokļu politiku secinājumiem(14);

13.   atbalsta Komisijas centienus ieviest Kopienas kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi, jo tā uzlabos salīdzināmību, un atgādina nostāju, ko pieņēma tā 2005. gada 13. decembra rezolūcijā par uzņēmumu nodokļu sistēmu Eiropas Savienībā: kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze(15);

14.   atkārtoti apstiprina vajadzību palielināt Parlamenta lomu konkurences tiesību aktu izstrādē, tostarp lomu koplēmuma procedūrā;

15.   atgādina par vajadzību Kopienas līmenī attīstīt atbilstīgas spējas, lai sasniegtu vērienīgos Lisabonas stratēģijas mērķus un spētu veiksmīgi strādāt ar, iespējams, augsta līmeņa darbiniekiem uzņēmumos un valstu konkurences uzraudzības iestādēs;

16.   atzinīgi vērtē centienus stiprināt EKT lomu konkurences nodrošināšanas jomā, saskaņojot prakses un noteikumu interpretāciju, kā arī deleģējot kompetenci un apmainoties ar pieredzi starp valstu konkurences uzraudzības iestādēm;

17.   pauž bažas par to, ka līdz šim nav nodrošināta reāla konkurence enerģijas tirgos; atzīmē, ka daudzās dalībvalstīs īpašumtiesību nošķiršana ir izrādījusies nepietiekama, lai nodrošinātu pienācīgu konkurenci, jo pašreizējo operatoru apjomīgās tirgus daļas ir saistītas ar nepietiekamu piekļuvi tirgum un tirgus ierobežošanu;

18.   pauž ciešu pārliecību, ka prioritātei jābūt līdzvērtīgu konkurences apstākļu radīšanai, kas ļauj jauniem dalībniekiem ienākt tirgū un atvieglo jaunu, videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanu; sakarā ar to apsveic Komisiju ar pilnvaru pilnvērtīgu izmantošanu saskaņā ar konkurences, apvienošanās un valsts atbalsta noteikumiem, lai palielinātu enerģijas tirgus efektivitāti; atzinīgi vērtē to, ka, lai noskaidrotu vajadzīgās likumu izmaiņas, it īpaši tādos jautājumos kā tīkla un piegādes darbību atbilstīga atdalīšana, regulējuma atšķirību novēršana, it īpaši pārrobežu jautājumos, tirgus koncentrācija un ienākšanas tirgū šķēršļu likvidācija un tirgus operāciju labāka pārredzamība, Komisijas darbā vienlaikus ar atsevišķiem piespiešanas gadījumiem ievērojama nozīme bija nozares izmeklēšanai enerģētikā;

19.   uzsver, ka lielāku prioritāti vajadzētu piešķirt īpašumtiesību nošķiršanas pabeigšanai enerģētikas sektorā līdztekus vertikālo konglomerātu izjaukšanai un efektīvas tirgus piekļuves nosacījumu garantēšanai;

20.   atzinīgi vērtē enerģētikas nozares izmeklēšanas vispārējo mērķi ‐ līdz 2007. gada 1. jūlijam likvidēt šķēršļus, kas patlaban traucē Kopienas mēroga enerģijas tirgus attīstībai; piekrīt Komisijai, ka ir jāstiprina valstu konkurences uzraudzības iestāžu pilnvaras un jāuzlabo koordinācija Kopienas līmenī, it īpaši pārrobežu jautājumos; aicina Komisiju turpināt piespiešanas pasākumus, tostarp piemērot naudas sodus uzņēmumiem, kuri pārkāpj konkurences noteikumus; mudina Komisiju vērsties pret dalībvalstīm, kuras pārlieku aizsargā valsts enerģētikas uzņēmumus;

21.   aicina Komisiju izpētīt novērtēšanas aģentūru, auditoru biroju un lielo investīciju banku konkurences situāciju;

22.   uzsver, ka konkurences tiesību akti jāpiemēro visiem Eiropas tirgus dalībniekiem neatkarīgi no tā, vai viņu mītne atrodas Eiropas Savienībā vai ārpus tās; uzskata, ka ir svarīgi, lai Komisija izturētos vienlīdz stingri un konsekventi gan pret trešo valstu, gan ES uzņēmumiem;

23.   atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu pasūtīt pētījumu, lai noskaidrotu, vai enerģijas cenu kāpuma galvenais iemesls ir degvielas cenu pieaugums un ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietekme, vai arī tas notiek tirgus dalībnieku pret konkurenci vērsto darbību dēļ;

24.   atgādina Komisijai par pienākumu pārskatīt noteikumu par "divām trešdaļām" kā slieksni, lai noskaidrotu nepieciešamo Kopienas ietekmi uz uzņēmumu apvienošanās pieteikumiem; ierosina, ka šajā jomā būtu ieteicama tālāka attīstība, kā arī saskaņotāka pieeja uzņēmumu salīdzināmu apvienošanās darbību novērtēšanā, ja dalībvalsts līmenī pieņemti lēmumi var stipri ietekmēt tirgus struktūru dalībvalstīs kaimiņos;

25.   atzinīgi vērtē Komisijas nodomu atbalstīt infrastruktūru tīklu savstarpējo saistību; aicina pievērst īpašu uzmanību nomaļu tirgu īpatnībām;

26.   atzinīgi vērtē Komisijas Zaļo grāmatu par zaudējumiem un uzsver, ka jābūt efektīvām tiesībām saņemt kompensāciju tiem cietušajiem, kuri ir guvuši zaudējumus pret konkurenci vērstas rīcības dēļ;

27.   ļoti pozitīvi vērtē Komisijas centienus stiprināt instrumentus cīņai pret karteļiem, jo īpaši soda atlaižu procedūras pārskatīšanu, kā arī jaunās pamatnostādnes naudassodu noteikšanas metodei, kas paredzēta ilgtermiņa nolīgumiem lielos tirgos;

28.   uzskata, ka saistībā ar īpašo informācijas apmaiņas tīklu Kopienas un valstu uzņēmumu apvienošanās kontroles noteikumu piemērošana gūtu lielu labumu no sadarbības starp valstu konkurences uzraudzības iestādēm, cenšoties ieviest kopēju datu bāzi, kurā reģistrētu visus izmeklētos gadījumus;

29.   atzinīgi vērtē Komisijas pētījumu par uzņēmumu apvienošanās tiesisko aizsardzību, kurā ir izpētīta ierosinātās tiesiskās aizsardzības ietekme 1996.–2000. gadā; uzskata, ka šādi ex-post pētījumi sniedz ļoti nozīmīgus politiskus atklājumus, un tādēļ tos var ieviest arī citās konkurences politikas jomās;

30.   atzīmē, ka saskaņā ar Komisijas pētījumu par uzņēmumu apvienošanās tiesiskās aizsardzības līdzekļiem aizsardzības struktūrlīdzekļu efektivitāti bieži mazina uzņēmumu un valsts iestāžu pret konkurenci vērsta rīcība, jo īpaši tirgus pieejamības ierobežošana; tādēļ aicina Komisiju ievērot lielāku piesardzību attiecībā uz šo iespējamo nepilnību uzņēmumu apvienošanās tiesisko aizsardzības līdzekļu piemērošanā;

31.   atzīmē, ka valsts atbalsta politika ir konkurences politikas neatņemama daļa un ka valsts atbalsta kontrole atspoguļo nepieciešamību saglabāt līdzvērtīgus konkurences apstākļus visiem uzņēmumiem, kas darbojas iekšējā tirgū; šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas centienus palielināt pašreizējo valsts atbalsta instrumentu pārredzamību un atbildību sabiedrības priekšā; atzinīgi vērtē tālākos centienus uzlabot pārredzamību šajā kontekstā; turklāt uzsver vajadzību pēc nepārprotamiem kritērijiem valsts atbalsta līmeņa noteikšanai;

32.   atkārto iepriekš izteikto aicinājumu veikt pārraudzību un atklāti ziņot par attīstību valsts atbalsta jomā, veicot salīdzinājumus starp dalībvalstīm, lai sasniegtu vēlamo mērķi ‐ samazināt šādu atbalstu;

33.   atgādina par vajadzību izvairīties no konkurences un dublēšanās starp dalībvalstu valsts atbalsta sistēmām, kā arī no jebkādiem izkropļojumiem, ko varētu izraisīt valstu atšķirīgās tehniskās un finansiālās iespējas nodrošināt valsts atbalstu iekšējā tirgū; ierosina, ka tālāki Komisijas centieni saskaņot valstu prakses un veicināt informācijas un paraugprakšu apmaiņu ir ārkārtīgi svarīgi;

34.   atgādina par savietojamības principu starp valsts atbalstu un Kopienas kohēzijas politiku; aicina Komisiju, ņemot vērā Kopienas mērķus un kohēzijas politiku, nodrošināt to, ka valsts atbalsts nerada konkurences izkropļojumus ‐ neveicina uzņēmumu pārvietošanu no vienas dalībvalsts uz citu, kas var novest pie tā, ka uzņēmumi piesaista subsīdijas, nesniedzot nekādu ieguldījumu Kopienas kopīgo mērķu sasniegšanā, un it īpaši pie tā, ka var samazināties darbavietu skaits atsevišķos reģionos par labu citiem reģioniem; atgādina, ka reģionu atbalsts, kas apstiprināts ārpus pilnvarotas reģionālā atbalsta shēmas, būtībā rada lielāku konkurences izkropļošanas risku;

35.   atzinīgi vērtē Komisijas pastiprināto uzmanību pret Lisabonas stratēģijas jautājumiem saistībā ar valsts atbalsta pārvaldību un Komisijas bažas par novēloto pievēršanos šiem jautājumiem mazāk attīstītajos Eiropas Savienības reģionos;

36.   uzskata, ka Kopienas valsts atbalsta politikai, jo īpaši saistībā ar nozarēm, kas darbojas pasaules tirgū, jāpievērš galvenā vērība trešo valstu valdību praksēm attiecībā uz konkurentiem; tomēr ierosina, ka jāpanāk līdzsvars, dodot priekšroku sadarbības un savstarpējiem atzīšanas centieniem, nevis subsīdiju konkurencei;

37.   atgādina par vajadzību nodrošināt, ka atbilstība Kopienas mērķiem klimata kontroles jomā un valsts atbalsts videi dažādās valstīs un nozarēs ir savienojami ar konkurences politikas mērķiem; aicina Komisiju risināt šo jautājumu nākamajā pārskatā par grupālo atbrīvojumu atbalstam vides jomā;

38.   atzinīgi vērtē progresu divpusējā sadarbībā ar Eiropas Savienības galvenajiem partneriem, proti, ASV, Kanādu, Japānu un Koreju, tostarp dialogu par kopīgām problēmām, piemēram, uzņēmumu apvienošanās tiesisko aizsardzību un karteļu lietu izmeklēšanu; uzskata, ka šī sadarbība ir ļoti svarīga, lai panāktu pastāvīgu tādu lēmumu īstenošanu, kas attiecas uz lietām ar plašu ietekmi;

39.   atzinīgi vērtē Komisijas sadarbību ar Ķīnas varasiestādēm, veidojot konkurences uzraudzības iestādi šajā valstī; mudina Komisiju turpināt centienus iedibināt efektīvu konkurences vidi Ķīnā;

40.   uzsver, ka Komisijas konkurences izvērtējums dažādās nozarēs attiecībā uz uzņēmumu iegādāšanos jāveic, ņemot vērā iekšējo tirgu kopumā, nevis tikai vietējo vai atsevišķas valstu tirgu;

41.   uzsver, ka Komisijas jaunajā tirdzniecības darba kārtībā, saistībā ar kuru apspriedīs brīvās tirdzniecības nolīgumus ar izvēlētiem partneriem, vajadzīga cieša konkurences komisāra iesaistīšanās, lai līdz ar šiem nolīgumiem pienācīgi risinātu galvenās konkurences problēmas;

42.   aicina Padomi un Komisiju uzlabot un vairāk koncentrēt kopīgos centienus Konkurences dienas organizēšanā, lai Eiropas patērētājiem un iedzīvotājiem uzskatāmi parādītu Kopienas konkurences politikas izšķirīgo nozīmi ekonomikas izaugsmes un darbavietu nodrošināšanā visā Eiropas Savienībā;

43.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt tā nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp. (2) OV L 123, 27.4.2004., 18. lpp. (3) OV C 210, 1.9.2006., 2. lpp. (4) OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (5) OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp. (6) OV L 302, 1.11.2006., 29. lpp. (7) OV C 296 E, 6.12.2006., 263. lpp. (8) OV C 37, 3.2.2001., 3. lpp. (9) OV C 194, 18.8.2006., 2. lpp. (10) OV C 54, 4.3.2006., 13. lpp. (11) OV L 312, 29.11.2005., 67. lpp. (12) OV C 304 E, 1.12.2005., 117. lpp. (13) Lieta C-280/00 Altmark Trans GmbH un Regierungspräsidium Madgeburg pret Nahverkehrsgesellschaft Altmark GmbH, ECR [2003], I-7747.lpp. (14) OV C 2, 6.1.1998., 1.lpp. (15) OV C 286, 23.11.2006., 229. lpp.

Eiropas Parlamenta 2007. gada 19. jūnija ieteikums Padomei saistībā ar izmeklēšanas komitejas ziņojumu par sabiedrības "Equitable Life Assurance Society" krīzi

P6_TA(2007)0264 B6-0199/2007

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Reglamenta 193.pantu,

-   ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1995. gada 19. aprīļa Lēmumu 95/167/EK, Euratom, EOTK par sīki izstrādātiem Eiropas Parlamenta izmeklēšanas tiesību izmantošanas noteikumiem(1),

-   ņemot vērā Parlamenta 2006. gada 18. janvāra lēmumu 2006/469/EK par izmeklēšanas komisijas izveidi saistībā ar sabiedrības "Equitable life Assurance Society" krīzi(2),

-   ņemot vērā Parlamenta 2006. gada 4. jūlija rezolūciju par sabiedrības "Equitable Life Assurance Society" krīzi(3),

-   ņemot vērā Parlamenta 2006. gada 4. jūlijā rezolūcijā apstiprināto izmeklēšanas komisijas mandāta pagarinājumu par trim mēnešiem, un 2007. gada 18. janvārī apstiprināto turpmāko pagarinājumu;

-   ņemot vērā izmeklēšanas komitejas nobeiguma ziņojumu par sabiedrības "Equitable Life Assurance Society" krīzi (A6-0203/2007),

-   ņemot vērā Reglamenta 176. pantu,

A.   tā kā EK Līguma 193. pants nosaka juridisku pamatu tam, ka Parlaments var izveidot pagaidu izmeklēšanas komiteju, lai izskatītu iespējamos pārkāpumus vai kļūdas, kas pieļautas, īstenojot Kopienas tiesību aktus; tā kā šāds noteikums ir nozīmīga Parlamenta uzraudzības pilnvaru daļa;

B.   tā kā izmeklēšanas komitejas pilnvaras saskaņā ar Lēmumu 2006/469/EK bija šādas: 1) pārbaudīt iespējamos pārkāpumus vai kļūdas, kurus Padomes 1992. gada 10. novembra Direktīvas 92/96/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz tiešo dzīvības apdrošināšanu un par grozījumiem Direktīvā 79/267/EEK un Direktīvā 90/619/EEK (Trešā dzīvības apdrošināšanas direktīva)(4), kura kodificēta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 5. novembra Direktīvu 2002/83/EK par dzīvības apdrošināšanu(5), piemērošanā pieļāva Apvienotās Karalistes kompetentās iestādes saistībā ar sabiedrību "Equitable Life Assurance Society" ("Equitable Life"), īpaši attiecībā uz regulatīvo režīmu un apdrošināšanas uzņēmuma finansiālās stabilitātes uzraudzību, tostarp maksātspēju, pietiekamu tehnisko rezervju izveidošanu un šo rezervju nodrošinājumu ar atbilstīgiem aktīviem; 2) pārbaudīt, vai Komisija ir pienācīgi izpildījusi uzdevumu uzraudzīt Kopienas tiesību pareizu un savlaicīgu transponēšanu, un noteikt, vai sistemātiskie trūkumi pastiprināja radušos stāvokli; 3) pārbaudīt pieņēmumus, ka AK regulatīvās iestādes pastāvīgi vairāku gadu laikā un vismaz no 1989. gada nespēja aizsargāt apdrošinājuma ņēmējus, īstenojot sabiedrības "Equitable Life" grāmatvedības un rezervju veidošanas prakses un finansiālā stāvokļa stingru uzraudzību; 4) pārbaudīt to prasību statusu, kuras ir iesnieguši Eiropas pilsoņi, kas nav AK pilsoņi, kā arī apdrošinājuma ņēmējiem no citām dalībvalstīm pieejamos atbilstīgos aizsardzības līdzekļus, kuri ir noteikti AK un/vai ES tiesību aktos; 5) iesniegt jebkādus priekšlikumus, kurus tā uzskatīja par nepieciešamiem šajā jautājumā;

C.   tā kā izmeklēšanas komiteja sāka strādāt 2006. gada 2. februārī un 2007. gada 8. maijā pieņēma nobeiguma ziņojumu; tā kā izmeklēšanas komitejai bija 19 sanāksmes, 11 atklātas izskatīšanas, tā rīkoja divus seminārus un nosūtīja divas delegācijas uz Dublinu un Londonu; tā kā šī komiteja uzklausīja mutiskus pierādījumus no 46 lieciniekiem un izanalizēja 157 pierādījumus, no kuriem 92 publicēja izmeklēšanas komitejas tīmekļa vietnē, un visi šie pierādījumi kopumā sastāvēja no vairākiem tūkstošiem lappušu; tā kā komiteja pasūtīja trīs neatkarīgus pētījumus;

D.   tā kā, balstoties uz iepriekš minētajiem pierādījumiem un darbību, izmeklēšanas komiteja apstiprināja nobeiguma ziņojumu, izklāstot pārbaužu saturu, kā arī secinājumus un ieteikumus;

1.   uzdod priekšsēdētājam veikt nepieciešamos pasākumus, lai publicētu izmeklēšanas komitejas nobeiguma ziņojumu saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 176. panta 10. punktu un Lēmuma 95/167/EK, Euratom, ECSC, 4. panta 2. punktu;

2.   aicina Padomi, Komisiju, un iesaistītās dalībvalstis nodrošināt izmeklēšanas secinājumu un ieteikumu izpildi, ievērojot Reglamenta 176. panta 10. punktu un no Lēmuma 95/167/EK, Euratom, ECSC un Līguma 10. panta izrietošās saistības;

3.   prasa Lielbritānijas valdībai, kā arī Lielbritānijas regulatīvajām un uzraudzības iestādēm nodrošināt izmeklēšanas secinājumu un ieteikumu izpildi, ievērojot no Lēmuma 95/167/EK, Euratom, ECSC, 4. panta izrietošās saistības, kā arī no Līgumos noteiktajiem dalībvalstu vispārējiem pienākumiem izrietošās saistības;

4.   prasa Komisijai nodrošināt ar īstenošanas jautājumiem saistīto secinājumu un ieteikumu drīzu izpildi un pēc tam sniegt ziņojumu Eiropas Parlamenta kompetentajām komitejām;

5.   aicina tā priekšsēdētāju uzdot Ekonomikas un monetārajai komitejai, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai, Juridiskajai komitejai, Konstitucionālo jautājumu komitejai un Lūgumrakstu komitejai, lai tās uzrauga izmeklēšanas komitejas secinājumu un ieteikumu īstenošanu, īpaši to secinājumu un ieteikumu īstenošanu, par kuru transponēšanu atbild Eiropas Komisija, kā arī lai tās risina ar iekšējo tirgu saistītos jautājumus un vajadzības gadījumā par to sagatavo ziņojumu saskaņā ar tā Reglamenta 176. panta 11. punktu;

6.   aicina priekšsēdētāju konferenci un 2007. gada februārī izveidoto parlamentārās reformas darba grupu īstenot izmeklēšanas komitejas ziņojumā izklāstītos ieteikumus attiecībā uz ciešāku sadarbību ar valstu parlamentiem un Parlamenta labāku pārskatu par īstenošanas jautājumiem, kā arī par izmeklēšanas komitejas pārveidi nākotnē, lai uzlabotu to darbību un efektivitāti;

7.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo ieteikumu un izmeklēšanas komitejas nobeiguma ziņojumu Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 113, 19.5.1995., 2. lpp. (2) OV L 186, 7.7.2006., 58. lpp. (3) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0293. (4) OV L 360, 9.12.1992., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/87/EK (OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp.). (5) OV L 345, 19.12.2002., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 2006/101/EK (OV L 363, 20.12.2006., 238. lpp.).

Eiropas Parlamenta 2007. gada 19. jūnija rezolūcija par reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz pasākumiem jaunu sieviešu ģimenes dzīves un studiju laika posma apvienošanai Eiropas Savienībā (2006/2276 (INI))

P6_TA(2007)0265 A6-0209/2007

Eiropas Parlaments,

‐   ņemot vērā EK līguma 2. pantu, 3. panta 2. punktu un 141. pantu,

‐   ņemot vērā 2000. gadā apstiprināto Eiropas Savienības Pamattiesību hartu(1), īpaši tās 9. un 14. pantu par tiesībām dibināt ģimeni un par tiesībām uz izglītību,

‐   ņemot vērā Eiropas Padomes 1993. gada 21. un 22. jūnija sanāksmē Kopenhāgenā, 2000. gada 23. un 24. marta sanāksmē Lisabonā, 2001. gada 23. un 24. marta sanāksmē Stokholmā, 2002. gada 15. un 16. marta sanāksmē Barselonā, 2003. gada 20. un 21. marta sanāksmē Briselē, 2004. gada 25. un 26. marta sanāksmē Briselē, 2005. gada 22. un 23. marta, kā arī 2006. gada 23. un 24. marta sanāksmēs Briselē pieņemtos secinājumus par Lisabonas stratēģiju par nodarbinātību un izaugsmi,

‐   ņemot vērā Eiropas izglītības ministru kopējo deklarāciju, kas pieņemta 1999. gada 19. jūnijā Boloņā

‐   ņemot vērā Eiropas Jaunatnes paktu, ko 2005. gada 22. un 23. martā, Briselē pieņēma Eiropadome,

‐   ņemot vērā 2007. gada 14.martā pieņemto Eiropadomes un Eiropas Komisijas kopējo deklarāciju par bērnu uzraudzības pakalpojumiem,

‐   ņemot vērā Eiropas Komisijas 2005. gada 30. maija paziņojumu par Eiropas politiku attiecībā uz jaunatni "Jaunatnes problēmu risināšana Eiropā. Eiropas Jaunatnes pakta īstenošana un pilsoniskās aktivitātes veicināšana" (COM(2005)0206), kas paredz nepieciešamību nodrošināt jaunatnei labas kvalitātes izglītību un apmācību, kura veicinātu ģimenes dzīves un darba saskaņošanu,

‐   ņemot vērā Eiropas Komisijas 2003. gada 10. janvāra paziņojumu "Efektīvi ieguldījumi izglītībā un apmācībā: prasība Eiropai" (COM(2002)0779),

‐   ņemot vērā Eiropas Komisijas 2003. gada 5. februāra paziņojumu "Augstskolu loma zināšanu Eiropā" (COM(2003)0058),

‐   ņemot vērā Eiropas Komisijas 2005. gada 20. aprīļa paziņojumu "Mobilizēt Eiropas intelektuālo potenciālu: nodrošināt universitātēm iespēju pilnā mērā sekmēt Lisabonas stratēģijas īstenojumu" (COM(2005)0152),

‐   ņemot vērā Eiropas Komisijas 2005. gada 1. jūnija paziņojumu "Nediskriminācija un iespēju vienlīdzība visiem – pamatstratēģija" (COM(2005)0224),

‐   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra lēmumu Nr. 1672/2006/EK, ar ko izveido Kopienas Nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmu – Progress(2),

‐   ņemot vērā Eiropas Komisijas 2006. gada 1. marta paziņojumu "Ceļvedis sieviešu un vīriešu līdztiesībā 2006.-2010. gadam" (COM(2006)0092),

‐   ņemot vērā Eiropas Komisijas 2005. gada 16. marta paziņojumu (Zaļā grāmata) "Demogrāfisko problēmu risināšana – jauna solidaritāte starp paaudzēm" (COM(2005)0094),

‐   ņemot vērā Eiropas Komisijas 2006. gada 12.oktobra paziņojumu "Eiropas demogrāfiskā nākotne – kā pārvērst problēmu par iespēju" (COM(2006)0571),

‐   ņemot vērā Eiropas Komisijas 2006. gada 12.oktobra paziņojumu "Pirmā posma apspriedes ar sociālajiem partneriem jautājumā par darba, privātās un ģimenes dzīves līdzsvarošanu" (SEC(2006)1245),

‐   ņemot vērā Eiropas Padomes 1992. gada 31. marta Rekomendāciju par bērnu aprūpi (92/241/EEK)(3), kas paredz, ka šādi pakalpojumi jāpiešķir tiem vecākiem, kas piedalās kādā izglītības vai apmācības programmā ar mērķi iekļauties darba tirgū,

‐   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2004. gada 9. marta rezolūciju par profesionālās, ģimenes un privātās dzīves saskaņošanu(4), 2005. gada 9. marta rezolūciju par Lisabonas stratēģijas termiņa vidusposma pārskatu(5), 2006. gada 16. janvāra rezolūciju par Lisabonas stratēģijas nākotni saistībā ar dzimumu līdztiesību(6), 2007. gada 1. februāra rezolūciju par jaunu sieviešu un meiteņu diskrimināciju izglītības jomā(7),

‐   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

‐   ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu (A6-0209/2007),

A.   tā kā izglītība un ģimene ir katras valsts atbildība un kompetence;

B.   tā kā pamattiesības uz izglītību ir ikvienam un izglītība ir svarīgs priekšnosacījums cilvēka attīstībai un līdzdalībai ekonomiskajā un sociālajā dzīvē;

C.   tā kā izglītības sistēmā ir jāparedz to šķēršļu novēršana, kuri apgrūtina sieviešu un vīriešu līdztiesību, kā arī pilnīgas dzimumu līdztiesības veicināšana;

D.   tā kā labas kvalitātes izglītības, mūžizglītības un apmācības iespējas ir svarīgas, lai jaunie vīrieši un sievietes spētu Eiropai sniegt tās zināšanas, kuras tai vajadzīgas gan nodarbinātības un tās pieauguma veicināšanas, gan paaudžu solidaritātes un iedzīvotāju sastāva atjaunošanās jomā;

E.   tā kā labāka ģimenes dzīves un mācību saskaņošana visos līmeņos ļautu labāk izmantot jaunatnes, īpaši jauno sieviešu, potenciālu un veicinātu tādu pārskatītās Lisabonas stratēģijas mērķu īstenošanu kā "zināšanu sabiedrības" veidošanos, ekonomikas konkurētspēju, sociālo kohēziju un iedzīvotāju sastāva atjaunošanos;

F.   tā kā Eiropas nākotne ir atkarīga no tās spējas veicināt tādas sabiedrības veidošanos, kas ir labvēlīga attiecībā pret jauniem vīriešiem un sievietēm, tā kā šajā kontekstā vēlmei kļūt par māti vai tēvu, rūpēm par atkarīgiem cilvēkiem vai invalīdiem nevajadzētu nelabvēlīgi ietekmēt izglītības vai profesijas izvēli vai kavēt to turpināšanu vai atsākšanu;

G.   tā kā augstākā un profesionālā izglītība ir viens no pamatnosacījumiem, kas sniedz patiesu piekļuvi darba tirgum, un ir viens no instrumentiem, lai nepieļautu nabadzību, kura īpaši skar sievietes, un izlīdzinātu vīriešu un sieviešu atalgojuma līmeni,

H.   tā kā nacionālo minoritāšu meitenēm un jaunām sievietēm vai jaunām sievietēm no imigrantu grupām ir īpaši ierobežota piekļuve augstākajai izglītībai un/vai to bieži raksturo diskriminācija un segregācija skolās,

I.   tā kā izglītības iegūšanas laika pagarināšana(8), motivācijas trūkums kļūt pilnīgi neatkarīgiem, kā arī sarežģītāka piekļuve darba tirgum, var radīt jauniešos vēlmi atlikt ģimenes veidošanu;

J.   tā kā iespējas, ko piedāvā mūžizglītība un ilgāks izglītības iegūšanai nepieciešamais laiks rada situāciju, ka pieaug vidējais sieviešu un vīriešu vecums izglītības iegūšanas un apmācības periodā(9);

K.   tā kā vidējā mūža ilguma palielināšanās ietekmē paaudžu un ģimenes attiecības, palielinot to cilvēku skaitu, kas ir no kāda atkarīgi;

L.   tā kā augstāk minētajā Eiropas Komisijas 2006. gada 12. oktobra paziņojumā par profesionālās, ģimenes un privātās dzīves apvienošanu ir atzīts, ka saskaņošanas politikai būtu jāattiecas arī uz tām jaunajām sievietēm un tiem jaunajiem vīriešiem, kas vēl mācās augstskolā;

M.   tā kā materiālās grūtības un visa veida diskriminācija bieži vien ir šķērslis sarežģītu mācību uzsākšanai vai turpināšanai; tā kā šīs grūtības ir īpaši nopietnas tām jaunajām sievietēm un tiem jaunajiem vīriešiem, kas paralēli izglītības iegūšanai vai apmācībai (10)uzņēmušies ģimenes rūpes un arī strādā;

N.   tā kā pat, ja dalībvalstu pienākums nav ietekmēt individuālo izvēli uzņemties ģimenes pienākumus, tām ES demogrāfisko uzdevumu risināšanas nolūkā vajadzētu radīt sociāli un ekonomiski labvēlīgu vidi jauniem vecākiem, vai jauniem cilvēkiem, kuru aprūpē ir no citiem atkarīgi cilvēki vai invalīdi;

O.   tā kā tas, ka cilvēki uzsāk ģimenes dzīvi un rada bērnus vēlāk, ietekmē demogrāfisko situāciju visās dalībvalstīs;

P.   tā kā statistikas dati liecina, ka eiropiešiem nav tik daudz bērnu, cik viņi vēlētos(11)

Q.   tā kā sievietēm, kas galvenokārt aprūpē atkarīgas personas(12)daudz biežāk nekā vīrieši pārtrauc mācības, tās pamest nepabeigtas vai nekad neatsāk, kas nenovēršami noved pie diskriminācijas de facto attiecībā pret izglītības un apmācības visas dzīves garumā uzsākšanu un turpināšanu, kā arī pie nevienlīdzības starp vīriešiem un sievietēm darba tirgū;

R.   tā kā vairākumā valstu situācija, ka cilvēkam ir darbs, kamēr viņš vēl mācās, negūst sociālo palīdzību vai arī tās apjoms ir samazināts; tā kā studenta statuss, īpaši, ja studenta aprūpē ir kāda no citiem atkarīga persona, ļoti sarežģī bankas kredīta vai aizdevuma piešķiršanu;

S.   tā kā aizvien vairāk cilvēku pašlaik dzīvo alternatīvās ģimenēs, kas neatbilst tradicionālajam nukleārās ģimenes tēlam, kurā ir māte, tēvs un viņu kopīgie bioloģiskie bērni,

T.   tā kā rūpes par ģimeni ietver īpašas vajadzības dažās jomās, īpaši attiecībā uz mājokli, bērnu aprūpes pakalpojumiem, atkarīgu cilvēku aprūpes pakalpojumiem un elastību, izvēloties mācību nodarbības;

U.   tā kā izturēšanās pret studentiem (-ēm), kam ir bērni, atšķiras atkarībā no valsts un augstākās, kā arī profesionālās mācību iestādes, kas var radīt šķēršļus viņu mobilitātei un tādējādi arī viņu izglītības vai profesionālajām vēlmēm, tā kā viņu vajadzības tiek nevienlīdzīgi izvērtētas izglītības sistēmā, kā arī izstrādājot kritērijus studentu pabalstu piešķiršanai;

V.   tā kā nav gandrīz nekādas dalībvalstu un ES līmeņa statistikas un rādītāju, kas atspoguļotu jauniešu dzīves apstākļus mācību vai apmācības laikā veicot ģimenes pienākumus;

1.   norāda, ka meiteņu un sieviešu izglītība un apmācība ir meiteņu un sieviešu cilvēktiesības un būtisks nosacījums, lai pilnībā ievērotu visas citas sociālās, ekonomiskās, kultūras un politiskās tiesības;

2.   norāda, ka turpmākās rekomendācijas attiecas uz jauniešiem, kuri turpina izglītību vai apmācību, kuri rūpējas vai kuri vēlas uzņemties rūpes par ģimeni kā tēvs vai māte, vai arī, ja viņu aprūpē ir no citiem atkarīgi pieauguši cilvēki;

3.   norāda, ka saskaņā ar secinājumiem, kas iestrādāti augstāk minētajā Zaļajā grāmatā saistībā ar demogrāfisko situāciju, Eiropas demogrāfiskais deficīts, cita starpā, izskaidrojams ar daudz novēlotāku dažādu dzīves posmu (mācības, darbs, ģimene) pabeigšanu;

4.   pauž gandarījumu, ka Eiropas Komisija savā iepriekšminētajā 2006. gada 12. oktobra paziņojumā par profesionālās, ģimenes un privātās dzīves saskaņošanu, atzīst, ka saskaņošanas politikai jāattiecas arī uz tām jaunajām sievietēm un tiem jaunajiem vīriešiem, kas vēl mācās augstskolā, tomēr izsaka nožēlu, ka šajā jomā nav sniegts neviens konkrēts priekšlikums;

5.   mudina Eiropas Komisiju un dalībvalstis sekmēt tādu politiku, kas ļautu saskaņot ģimenes dzīvi ar studijām augstskolā vai profesionālo apmācību un kas mudinātu jauniešus uzņemties līdzsvarotas rūpes par ģimeni, nepieļaujot nekādu diskrimināciju, kas viņiem ļautu sniegt pēc iespējas lielāku ieguldījumu Eiropas attīstībā un konkurētspējā; norāda, ka izglītībā un pētniecībā pēc studiju beigšanas sieviešu skaits ir lielāks (59 %), tomēr šis skaits būtiski sarūk turpmākā karjeras posmā – no 43 % sieviešu ar zinātņu doktora grādu tikai 15 % tiek piešķirts profesora nosaukums;

6.   mudina dalībvalstis labāk izpētīt situāciju, kādā šobrīd atrodas jaunie cilvēki, īpaši jaunās sievietes, kurām studiju vai apmācību laikā jāuzņemas rūpes par ģimeni, piedāvājot viņu vajadzībām pielāgotus līdzekļus;

7.   ņemot vērā, ka vairākumā gadījumu atkarīgas personas ir sieviešu aprūpē un ka tas apgrūtina šo sieviešu izglītības turpināšanu, mudina dalībvalstis izveidot sociālos dienestus, kas veicinātu personīgo neatkarību un būtu paredzēti no citiem atkarīgu cilvēku aprūpei;

8.   mudina dalībvalstis piešķirt pieejamu studentu veselības apdrošināšanu un īpaši sociālo un medicīnisko nodrošinājumu, ko varētu attiecināt arī uz tām personām, kas ir studenta (-es) aizbildnībā;

9.   iesaka dalībvalstīm un kredītiestādēm atvieglot un vienkāršot aizdevumu piešķiršanu tiem jaunajiem vīriešiem un tām jaunajām sievietēm, kas apvieno studijas vai apmācību un rūpes par ģimeni;

10.   aicina dalībvalstis samazināt vai atcelt to jaunu sieviešu un vīriešu aplikšanu ar nodokļiem, kuri mācās un strādā, un uzņemas ģimenes pienākumus vai atkarīgu cilvēku aprūpi;

11.   mudina dalībvalstis sadarbībā ar vietējām pašvaldībām, augstākās un profesionālās izglītības iestādēm veikt nepieciešamos pasākumus, lai studenti-vecāki varētu dzīvot saviem apstākļiem piemērotos mājokļos, kā arī lai nodrošinātu pietiekamus un atbilstošus bērnu uzraudzības pakalpojumus, ievērojot tos pašus vienlīdzības noteikumus, ko ievēro attiecībā uz vecākiem, kas strādā; aicina dalībvalstis pilnībā izmantot iespējas, ko piedāvā Kopienas fondi, jo īpaši ESF piedāvājumu šajā jomā;

12.   atzinīgi vērtē Barselonas 2002. gada 15.un16.marta Eiropadomes Prezidentūras secinājumus, saskaņā ar kuriem dalībvalstis tiek aicinātas līdz 2010. gadam ieviest bērnu uzraudzības struktūras vismaz 90 % bērnu, kas ir vecumā no trim gadiem līdz obligāto skolas gaitu uzsākšanai, un vismaz 33 % bērnu, kas ir jaunāki par trim gadiem; pauž nožēlu par to, ka dalībvalstis vēl nav atbilstīgi rīkojušās;

13.   mudina augstākās vai profesionālās izglītības iestādes savā infrastruktūrā veikt bērnu uzraudzības pakalpojumus un aicina dalībvalstis atbalstīt šāda veida iniciatīvas; uzsver turklāt arī vecāko ģimenes locekļu (vecvecāku) nozīmi un viņu svarīgo lomu bērnu audzināšanā un palīdzībā jaunajiem vecākiem, kuri studē un strādā;

14.   aicina dalībvalstis nodrošināt, lai visiem studentiem, kam ir bērni, būtu par pieņemamām cenām pieejami pašvaldību / valsts labas kvalitātesbērnudārzi;

15.   aicina dalībvalstis nodrošināt, lai visiem studentiem, kam ir vecāki bērni, būtu par pieņemamām cenām pieejamas labas kvalitātes ārpusklases nodarbību iespējas;

16.   aicina dalībvalstis atbrīvot jaunus cilvēkus, it īpaši jaunās sievietes, no pienākuma, kas viņām jāuzņemas galvenokārt saistībā ar atkarīgiem cilvēkiem, lai viņas varētu turpināt izglītību;

17.   aicina dalībvalstis sadarbībā ar augstākās un profesionālās izglītības iestādēm piedāvāt elastīgākus studiju organizēšanas veidus, piemēram, palielinot tālmācības un nepilna laika mācību iespējas, lai vairāk pieaugušo varētu turpināt izglītību kā vienu mūžizglītības posmu;

18.   mudina dalībvalstis un augstākās, kā arī profesionālās izglītības iestādes izmantot elastīgākas apmācības metodes, izmantojot jaunās tehnoloģijas, un studiju vai apmācības laikā ļaut tās izmantot visiem jauniešiem, kas studē vai piedalās apmācības programmās, īpaši tiem, kas uzņēmušies rūpes par ģimeni vai invalīdiem;

19.   aicina dalībvalstis un augstākās, kā arī profesionālās izglītības iestādes nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi un nediskriminējošas iespējas uzsākt, turpināt un atsākt mācību procesu studentēm - grūtniecēm, vai tām, kuras ir kļuvušas par jaunajām māmiņām, kā arī īpaši ņemt vērā viņu vajadzības;

20.   aicina augstākās, kā arī profesionālās izglītības iestāžu pasniedzējiem un pārējiem darbiniekiem būt saprotošiem attiecībā uz to studentu īpašajām vajadzībām, kuri aprūpē citus, un, ja nepieciešams, izveidot atbalsta un konsultāciju dienestus, lai būtu vieglāk uzsākt, turpināt vai atsākt augstāko izglītību vai profesionālo apmācību;

21.   aicina augstākās, kā arī profesionālās izglītības iestādes, aprēķinot maksu par mācībām, ņemt vērā jauno vīriešu un sieviešu, kas uzņēmušies rūpes par ģimeni, finansiālās iespējas un mudina tās sniegt atbilstošu atbalstu;

22.   aicina dalībvalstis izveidot savas sertifikācijas sistēmas, kas ļautu noteikt augstākās un profesionālās izglītības iestādes, kuras sniedz iespējas apvienot mācību procesu ar ģimenes dzīvi, lai atvieglotu un veicinātu mācību turpināšanu vai atsākšanu personām, kuras ir uzņēmušās ģimenes pienākumus;

23.   mudina darba devējus saistībā ar uzņēmumu sociālo atbildību piešķirt stipendijas, kuras varētu saņemt studenti (-es), kas ir uzņēmušies ģimenes pienākumus, lai veicinātu jauno diplomu ieguvēju nodarbinātību;

24.   aicina dalībvalstis un sociālos partnerus veicināt un atvieglot mūžizglītību, cita starpā paredzot arī iespējamos bērna kopšanas atvaļinājumus mātēm un tēviem, kā arī atvaļinājumus no citiem atkarīgu personu vai invalīdu aprūpes nodrošināšanai, kā arī būt daudz elastīgākiem attiecībā uz darba apstākļiem, īpaši izmantojot jaunās tehnoloģijas; turklāt aicina dalībvalstis ieskaitīt bērna kopšanas atvaļinājumus mācību laikā sievietes un vīrieša kopējā darba stāžā un pensijas nodrošinājuma periodā, nolūkā pilnībā sasniegt patiesu dzimumu vienlīdzību;

25.   aicina dalībvalstis atcelt ierobežojumus strādāt apmaksātu darbu tām personām, kuras mācās vai ir bērna kopšanas atvaļinājumā, ja summas nepārsniedz dalībvalstu noteiktās robežas, neliedzot šīm personām ģimenes pabalstus; tas ļautu tām saglabāt saikni ar darba devēju, veicot uzticētos pienākumus mājās, un arī atvieglotu atgriešanos darba tirgū pēc bērna kopšanas atvaļinājuma;

26.   uzsver, ka jaunas sievietes ir tās, kas biežāk uzņemas rūpes par atkarīgām personām. un tas rada nevienlīdzību starp vīriešiem un sievietēm izglītības un profesionālajā jomā; uzsver pamatprincipu, ka vīriešiem jāuzņemas lielāka atbildība mājsaimniecībā, saistībā ar bērniem un citām atkarīgām personām, sakarā ar to, ka lielākam skaitām jaunu sieviešu jānodrošina iespēja apvienot mātes lomu un studijas; tāpēc aicina dalībvalstis atzīt ģimenes vērtību un sekmēt tēva lomu, kā arī viņu labāku līdzdalību dalot atbildību par ģimeni. tostarp laikposmā, kas pavadīts izglītojoties un pēc mācību pabeigšanas, kas ir nozīmīgs solis, lai panāktu vīriešu un sieviešu iespēju vienlīdzību;

27.   aicina dalībvalstis strukturēt finansiālā atbalsta ģimenēm ar bērniem sistēmu tā, lai veicinātu vīriešu līdzdalību bērnu aprūpē;

28.   iesaka Padomei, Komisijai un dalībvalstīm saistībā ar atklāto koordinācijas metodi un izglītības un sociālo lietu ministru sanāksmēs dalīties paraugpraksē par atbalstu studentiem (-ēm), kas uzņēmušies rūpes par ģimeni, kā arī ņemt vērā novatorisku kārtību šajā jomā, kas jau tiek izmantota dažās Eiropas valstīs;

29.   iesaka dalībvalstīm atvieglot sociālās palīdzības piešķiršanu un palielināšanu tiem studentiem no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuri aprūpē bērnus;

30.   iesaka Komisijai un dalībvalstīm, izstrādājot un īstenojot Kopienas un nacionālās izglītības programmas, ņemt vērā studentu, kas uzņēmušies rūpes par ģimeni, īpašo situāciju un vērš uzmanību uz to, cik svarīgi izglītības programmas izstrādāt tā, lai studentiem būtu iespējas apvienot ģimenes dzīvi ar studijām; prasa, lai izglītības sistēmas būtu elastīgas, lai pēc dzemdību atvaļinājuma nodrošinātu mātēm iespējas turpināt studijas un no jauna iekļauties līmenī, kurā viņas bija pirms atvaļinājuma;

31.   aicina dalībvalstis atbilstīgi katras valsts situācijai izvērtēt, vai to izglītības sistēmas reforma, lai veicinātu elastīgumu un pilnīgāku mācībām atvēlētā laika izmantošanu, paātrinās jauniešu darba dzīves uzsākšanu, kā arī vēlmju kļūt par māti un tēvu īstenošanu;

32.   mudina EUROSTAT un dalībvalstis pielāgot esošos rādītājus, lai apkopotu datus, kas ļautu valstu un ES līmenī noteikt to studentu un studenšu skaitu, kuriem ir ģimenes pienākumi, kā arī viņu dzīves apstākļus, un noteikt, kā ģimenes pienākumi ietekmē studiju pārtraukšanu, it īpaši attiecībā uz jaunām sievietēm;

33.   uzsver, ka jauno sieviešu motivāciju apvienot mācības ar mātes pienākumiem var mazināt arī tas, ka viņas baidās no turpmākas diskriminācijas savā profesionālajā dzīvē; tāpēc aicina dalībvalstis apkarot diskrimināciju, ko darba devēji īsteno pret ģimenes mātēm gan attiecībā uz pieņemšanu darbā, gan paaugstināšanu amatā;

34.   aicina zinātnieku un akadēmiskās aprindas veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu tām sievietēm un vīriešiem, kuri ir uzņēmušies ģimenes pienākumus, vienlīdzīgu pieeju zinātniskai un / vai pētnieciskai karjerai, mudināt šīs sievietes un vīriešus izvēlēties šādu karjeru un palikt zinātnieku aprindās;

35.   aicina dalībvalstis turpināt pielikt pūles, lai attīstītu un veicinātu profesionālo izglītību, kas ir paredzēta cilvēkiem, kuri uzņēmušies ģimenes pienākumus vai cilvēkiem, kuri nāk no nelabvēlīgām vai minoritāšu grupām, lai viņi varētu ilgstoši izvairīties no bezdarba un viņiem tiktu nodrošināta vienlīdzīga pieeja darba tirgum;

36.   iesaka dalībvalstīm atbilstīgi to veselības aprūpes sistēmai, ņemt vērā to, cik svarīgi ir, lai veselības aprūpes pakalpojumi būtu pieejami studentiem, kuri gaida bērnu vai kuriem ir bērni, kā arī, cieši sadarbojoties ar universitātēm, veidot nepieciešamo infrastruktūru;

37.   pauž viedokli, ka dalītas vecāku atbildības princips jāpiemēro arī jaunām sievietēm un vīriešiem, kuri dzīvo kopā uz cita pamata, kas katrā valstī ir atšķirīgs, bet ne oficiālā laulībā;

38.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 364, 18.12.2000., 1. lpp. (2) OV L 315, 15.11.2006., 1. lpp. (3) OV L 123, 8.5.1992., 16. lpp. (4) OV C 102 E, 28.4.2004., 492. lpp. (5) OV C 320 E, 15.12.2005., 164. lpp. (6) OV C 287 E, 24.11.2006., 323. lpp. (7) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0021. (8) Francesco C.Billari, Dimiter Philipov, Education and the Transition to Motherhood a comparative analysis of Western Europe, European Demographic Research Papers 2005. (9) Eurostudent Report 2005, Social and Economic Conditions of student life in Europe: vidējais studentu vecums Apvienotajā Karalistē ir 28 gadi, Austrijā 25,3 gadi, Somijā -24,6 gadi, Nīderlandē - 24,2 gadi, Īrija - 24,1 gads. (10) Eurostudent Report 2005, Social and Economic Conditions of student life in Europe: Nīderlandē strādā 91 % studentu, Īrijā - 69 %, Austrijā - 67 %, Vācijā - 66 % un Somijā 65 % studentu strādā. (11) Komisijas 2005. gada 16. marta paziņojums Zaļā grāmata "Jauna solidaritāte paaudžu starpā saistībā ar demogrāfiskām izmaiņām" (COM(2005)0094)). (12) Eurostudent Report 2005, Social and Economic Conditions of student life in Europe: Latvijā studenšu - māšu ir 13,8 %, studentu - tēvu ir 5.3 %, Īrijā šī attiecība ir 12,1 % pret 10,4 %, bet Austrijā 11,5 % pret 10 %.