Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2007/2109(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0467/2007

Iesniegtie teksti :

A6-0467/2007

Debates :

Balsojumi :

Balsojumu skaidrojumi
PV 12/12/2007 - 3.7
CRE 12/12/2007 - 3.7
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2007)0606

Pieņemtie teksti
PDF 232kWORD 70k
Trešdiena, 2007. gada 12. decembris - Strasbūra
Zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopīga organizācija
P6_TA(2007)0606A6-0467/2007

Eiropas Parlamenta 2007. gada 12. decembra rezolūcija par zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopīgu organizāciju (2007/2109(INI))

Eiropas Parlaments,

-   ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. decembra Regulu (EK) Nr. 104/2000 par zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju(1),

-   ņemot vērā Komisijas 2006. gada 29. septembra ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par Regulas (EK) Nr. 104/2000 īstenošanu (COM(2006)0558),

-   ņemot vērā 1998. gada 19. jūnija rezolūciju par Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam "Eiropas Savienības zivsaimniecības produktu tirgus nākotne ‐ atbildība, partnerība un konkurētspēja"(2),

-   ņemot vērā 1998. gada 19. jūnija rezolūciju par zivju produktu konservu ražošanu un akvakultūru Eiropas Savienībā(3),

-   ņemot vērā 1999. gada 2. decembra nostāju par priekšlikumu Padomes Regulai par zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju(4),

-   ņemot vērā 2002. gada 14. marta rezolūciju par zivju pārstrādes nozari(5),

-   ņemot vērā Komisijas 2006. gada 9. marta paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam "Zvejniecības nozares ekonomiskās situācijas uzlabošana" (COM(2006)0103),

-   ņemot vērā 2006. gada 28. septembra rezolūciju par zivsaimniecības nozares ekonomiskās situācijas uzlabošanu(6),

-   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas 2007. gada 5. jūnija darba dokumentu(7) par to, kā tiek īstenota Regula (EK) Nr. 104/2000,

-   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

-   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A6-0467/2007),

A.   no jauna apstiprinot zivsaimniecības nozares stratēģisko nozīmi attiecībā uz sociālekonomisko stāvokli, zivju regulāru piegādi un pārtikas līdzsvaru daudzās dalībvalstīs un arī ES kopumā; atgādinot zivsaimniecības nozares būtisko ieguldījumu ekonomikas un sociālajā kohēzijā, veicinot strauju attīstību piekrastes iedzīvotāju kopienās, saglabājot un izveidojot jaunu saimniecisko darbību un darba vietas gan iepriekšējā, gan nākamā posma tirgū, īpaši mazāk labvēlīgos reģionos un kopienās, kā arī vietējo kultūras tradīciju saglabāšanā;

B.   tā kā zivsaimniecības produktu tirgus kopīga organizācija (TKO) bija kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) pirmais elements, kurš bija jāizveido 1970. gadā, un kopš tā laika ir viens no KZP četriem pīlāriem, kuros ietilpst arī struktūrpolitika, zivsaimniecības resursu saglabāšana un attiecības ar trešajām valstīm;

C.   tā kā zivsaimniecības produktu TKO notika divas ievērojamas reformas ‐ pirmā par izmetumu samazināšanu un pārejošo uzkrājumu atbalsta ieviešanu 1981. gadā un otrā par izmetumu ievērojamu samazināšanu un ražotāju organizāciju lomas nostiprināšanu ražošanas vadībā un tirgus intervencē 2000. gadā;

D.   tā kā zivsaimniecības un akvakultūras produktu TKO galvenie mērķi, kuri aizvien nav sasniegti, ir nodrošināt stabilu zivsaimniecības produktu tirgu un taisnīgu ienākumu ražotājiem;

E.   tā kā zivsaimniecības produktu TKO ir jāreaģē uz tirgu, kuram ir raksturīgas tirdzniecības, piegādes un pārstrādes, cenu un patērētāju ieradumu ievērojamas strukturālas atšķirības;

F.   tā kā ar esošo sistēmu zivju pirmajai pārdošanai partijās, kuru izmanto vairumā dalībvalstu, īpaši tiek sodīti ražotāji, kuri var gūt tikai vienu desmito daļu no peļņas, kādu gūst gala izplatītājs;

G.   tā kā zivsaimniecības produktu TKO ir noteikti vairāki tirgus intervences mehānismi, lai atbalstītu cenas un regulētu zivju piegādi, un tā kā mērķis bija veicināt piegāžu koncentrēšanu, izmantojot atbalstu ražotāju organizācijām, kuru loma tirgus intervencē ir nostiprināta, lai gan šo pasākumu nepapildināja vajadzīgais finansiālais atbalsts;

H.   tā kā divpusējie tirdzniecības nolīgumi un tas, ka ieviesta sistēma tirdzniecībai ar trešām valstīm, lai apgādātu Eiropas Savienības zivju pārstrādātājus, radījuši stāvokli, kad tiek apšaubītas Kopienas priekšrocības un ir pieaudzis konkurences spiediens uz Kopienas produktiem, tieši ietekmējot ienākumus šajā nozarē;

I.   tā kā zivsaimniecības produktu TKO instrumenti aizvien tika grozīti, un to nozīme samazinājās, salīdzinot ar citiem KZP pīlāru un prioritāšu instrumentiem, kuri ir kļuvuši par KZP galvenajiem mērķiem, piemēram, zivju resursu saglabāšanu un zvejas intensitātes samazināšanu;

J.   tā kā zivsaimniecības produktu TKO nav devusi pietiekamu ieguldījumu, lai celtu cenas pirmajā tirdzniecības posmā vai uzlabotu pievienotās vērtības sadalījumu zivsaimniecības nozares vērtības radīšanas ķēdē, kurā papildus lielajiem reģistrētajiem tirdzniecības starpniekiem aizvien nopietnāka nozīme ir arī lielveikaliem, kuri tirgo zivis;

K.   tā kā cenu veidošanas procesā pirmajā tirdzniecības posmā var novērst to, ka ražošanas izmaksu faktoru svārstības ietekmē zivju cenas;

L.   tā kā pirmā tirdzniecības posma vidējās cenas kopš 2000. gada ir vai nu palikušas nemainīgas vai samazinājušās, taču šīs tendences neietekmē cenas, par kādām galapatērētāji pērk svaigas zivis, un šīs cenas drīzāk ir pastāvīgi pieaugušas;

M.   tā kā saskaņā ar informāciju ELVGF īstenošanas ziņojumā faktiskie izdevumi no 1974. līdz 2005. gadam veidoja mazliet mazāk nekā EUR 550 000 000, vidēji EUR 17 000 000 gadā, citiem vārdiem sakot, šis ir ļoti pieticīgs budžets, lai īstenotu Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 33. pantā noteiktos mērķus;

N.   tā kā Komisija iepriekš minētā 2006. gada 29. septembra ziņojuma 5. secinājumā atzīst, ka ir sarežģīti saskaņot zivsaimniecības produktu TKO jaunās prioritātes ar tās mērķiem, piemēram, Līguma 33. pantā minēto ienākumu nodrošināšanu, jo īpaši uzsverot, ka "tirgus cenas nav sekojušas ražošanas izmaksu tendencēm";

O.   tā kā iepriekš minētajā 2006. gada 28. septembra rezolūcijā Parlaments secināja, ka līdzšinējās zivsaimniecības produktu TKO iespējas nav pietiekami izmantotas, lai uzlabotu konkurētspēju;

P.   tā kā iepriekš minētajā 1999. gada 2. decembra nostājā Parlaments ierosināja labvēlīgākus tirgus intervences mehānismu īstenošanas nosacījumus, īpaši par izmetumiem un finansiālo atbalstu ražotāju organizācijām, bet šos ierosinājumus neatbalstīja Padome;

Q.   tā kā nozarē šobrīd aizvien vairāk paļaujas uz importu, apdraudot iekšēju ražošanu;

R.   ņemot vērā pastāvošo zivju proteīnu pārtikas deficītu un pašreizējo atkarību no importa patērētāju vajadzībām laikā, kad Kopienas ražošanas līmenis pastāvīgi krītas, bet ražošana pasaulē turpina pieaugt;

S.   tā kā Komisija jau ir atļāvusi Kopienas tirgū pārdot produktus, kuri neatbilst Eiropas Savienības noteiktajam obligātajam izmēram, īpaši tādēļ, ka netika īstenoti saldēto produktu tirdzniecības noteikumi;

T.   tā kā iepriekš minētajā 2006. gada 9. marta paziņojumā Komisija uzsver, ka ir jāpārskata Regula (EK) Nr. 104/2000;

U.   tā kā iepriekš minētajā 2006. gada 28. septembra rezolūcijā Parlaments atbalsta zivsaimniecības produktu TKO steidzamu pārstrādāšanu, lai strauji uzlabotu tās ieguldījumu augstāku cenu nodrošināšanā pirmajā tirdzniecības posmā un uzlabotu pievienotās vērtības sadalījumu nozarē;

1.   atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu sākt pašreizējās zivsaimniecības un akvakultūras produktu TKO padziļinātu izvērtēšanu, bet pauž nožēlu, ka novērtējuma ziņojuma iesniegšana kavējās gandrīz gadu, neskatoties uz Regulas (EK) Nr. 104/2000 21. panta noteikumiem;

2.   uzskata, ka ir steidzami jāveic zivsaimniecības produktu TKO tālejoša pārstrādāšana, lai strauji sekmētu tās ieguldījumu nozares ienākumu nodrošināšanā, veicinot tirgus stabilitāti, uzlabojot zivsaimniecības produktu tirdzniecību un palielinot radīto pievienoto vērtību;

3.   aicina Komisiju cik iespējams drīz iesniegt paziņojumu par pamatnostādnēm un priekšlikumu par zivsaimniecības produktu TKO pārstrādāšanu, ievērojot šajā rezolūcijā izklāstītos priekšlikumus;

4.   uzsver, ka zivsaimniecības produktu TKO pārstrādāšanas procesā, īpaši pašreizējā izvērtēšanas posmā, ir jāiesaista galvenie nozarē strādājošie, īpaši zvejnieki un viņu organizācijas;

5.   uzsver, ka zivsaimniecības produktu TKO ieguldījums nozarē ir samazinājies īpaši pēc 2000. gada reformas; uzskata, ka šīs tendences novēršanai, īpaši ievērojami palielinot finanšu līdzekļus, ir jābūt vienam no galvenajiem zivsaimniecības produktu TKO turpmākās pārstrādāšanas mērķiem, ļaujot pietiekamā līmenī nodrošināt Kopienas finansējumu zivsaimniecības nozares vajadzībām, lai īstenotu Līgumā noteiktos mērķus;

6.   atzīmē, ka līdzšinējie intervences mehānismi ir augstākā mērā koncentrēti, un aicina Komisiju nolūkā uzlabot zivju tirdzniecību un nodrošināt taisnīgus ienākumus ražotājiem noteikt, vai šie mehānismi ir vispiemērotākie un vai tie ir pietiekami elastīgi, lai nodrošinātu pastāvošo ražošanas/tirdzniecības struktūru vajadzības dalībvalstīs;

7.   šajā sakarā prasa Komisijai noteikt, vai Regulas (EK) Nr. 104/2000 dažādajos pielikumos iekļautie produkti, īpaši attiecībā uz pārejošiem uzkrājumiem un individuāliem izmetumiem, ir visatbilstīgākie, un vai šis saraksts nav jāmaina un jāpaplašina;

8.   uzskata, ka kompensācijas maksājumi par tunzivīm ir jāpagarina, un atgādina priekšlikumus, kuri ir šajā sakarā pausti iepriekš minētajā 1998. gada 19. jūnija rezolūcijā par zivju produktu konservu ražošanu un akvakultūru Eiropas Savienībā; aicina Komisiju ieviest kompensācijas maksājumus par sardīnēm, ņemot vērā priekšlikumu minētās rezolūcijas 14. punkta b) apakšpunktā;

9.   uzsver, ka marķējums un pareiza informācija patērētājam ir nozīmīgi, lai strauji paaugstinātu zivsaimniecības produktu kvalitāti un pievienoto vērtību; uzskata, ka ir rūpīgi jāpārbauda un jākontrolē tirdzniecības apzīmējumi, īpaši ievestajiem produktiem, lai nodrošinātu, ka patērētājs netiek maldināts;

10.   aicina Komisiju paātrināt zivsaimniecības produktu ekosertifikācijas procesu, jo tas ir būtisks nosacījums, lai konkurence uzņēmēju vidū Eiropas Savienībā un ārpus tās būtu stabila un taisnīga;

11.   uzsver, ka no struktūrfondiem jādod ieguldījums ražotājiem paredzētas atbalsta infrastruktūras modernizēšanai un izveidei, proti, ražošanai/tirdzniecībai, saldēšanas iekārtām, apstrādei, transportam un tirdzniecībai/piegādei;

12.   uzsver, ka intervences mehānismos jāņem vērā tas, ka zivsaimniecības produkti ātri bojājas;

13.   prasa lielāku atbalstu, lai uzlabotu zivju apstrādi uz kuģiem, īpaši ieguldījumus saldēšanas un iepakošanas sistēmās, kā arī veselības un drošības veicināšanai uz kuģiem;

14.   uzsver nepieciešamību saglabāt un nostiprināt atbalsta, īpaši finansiālā, mehānismus un līdzekļus, lai veicinātu piegādes koncentrēšanu, īpaši ar reālu atbalstu, jo īpaši piekrastes sīkzvejai un tradicionālai zvejai un ražotāju organizāciju izveidei un finansēšanai, pamatojoties uz atzīšanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 104/2000;

15.   uzskata, ka darbības programmām ar pienācīgu finansiālu atbalstu jānodrošina iespēja, ka ražotāju organizācijas var pārdot savu produkciju tieši, lai sekmētu tās vērtību un strauji palielinātu zivsaimniecības produktu pievienoto vērtību; tāpēc prasa grozīt Regulas (EK) Nr. 104/2000 5. pantu saskaņā ar iepriekš minētajā 1999. gada 2. decembra nostājā pausto priekšlikumu;

16.   atkārto, ka Kopienas budžetā ir jāsaglabā atbalsta tieša saikne ar ražotāju organizācijām, vienlaicīgi arī dodot iespēju no dalībvalstīm saņemt papildu līdzekļus darbības programmu atbalstam saskaņā ar priekšlikumu iepriekš minētajā 1999. gada 2. decembra nostājā; šajā sakarā prasa grozīt Regulas (EK) Nr. 104/2000 10. pantu;

17.   uzskata, ka ir jāveic pētījums par to, kāpēc ar zivsaimniecības produktu TKO 2000. gada reformu noteiktā iespēja dibināt starpnozaru organizācijas cieta neveiksmi, kā minēts iepriekš minētā Komisijas 2006. gada 29. septembra ziņojuma 4. secinājumā;

18.   atbalsta iniciatīvu ieviest tādu rīcības kodeksu tirdzniecībai ar zivsaimniecības produktiem Eiropas Savienībā, kurš attiektos uz visiem nozares dalībniekiem, lai paredzētu brīvprātīgus noteikumus un nodrošinātu pievienotās vērtības un tirdzniecības noteikumu taisnīgu sadalījumu vērtību ķēdē;

19.   uzsver, ka ir svarīgi izveidot izcelsmes marķējumus un īpašas kvalitātes tradicionālo produktu marķējumus, kuru pamatā būtu gadatirgi, mazie uzņēmumi un ēdināšanas nozare, lai strauji palielinātu vietējo produktu pievienoto vērtību un veicinātu vietējo attīstību;

20.   iesaka Komisijai izvērtēt, kādas sekas varētu izraisīt attiecības ar trešām valstīm, jo īpaši importa ietekmi uz cenām pirmajā tirdzniecības posmā; aicina Komisiju stingrāk izvērtēt ārējās tirdzniecības attiecības, lai neapdraudētu Līguma 33. panta mērķus, īpaši īstenojot Regulas (EK) Nr. 104/2000 30. pantā minētos PTO aizsardzības mehānismus;

21.   uzskata, ka ir būtiski ievestajiem zivsaimniecības produktiem, kurus pārdod iekšējā tirgū, piemērot tos pašus noteikumus un prasības, kurus piemēro Kopienas zivsaimniecības produktiem, piemēram, par marķējumu, higiēnas un veselības noteikumus vai aizliegumu Kopienas tirgū pārdot zivsaimniecības produktus, kuri ir mazāki par Kopienā atļautajiem izmēriem;

22.   uzskata, ka turpmākajā pārskatīšanā ir būtiski nodrošināt lielāku finansējumu zivsaimniecības produktu TKO;

23.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī valstu parlamentiem.

(1) OV L 17, 21.1.2000, 22. lpp.
(2) OV C 210, 6.7.1998., 292. lpp.
(3) OV C 210, 6.7.1998., 295. lpp.
(4) OV C 194, 11.7.2000., 87. lpp.
(5) OV C 47 E, 27.2.2003., 601. lpp.
(6) OV C 306 E, 15.12.2006., 417. lpp.
(7) http://www.europarl.europa.eu/meetdocs/2004_2009/organes/pech/pech_20070627_0900.htm

Juridisks paziņojums - Privātuma politika