Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2007/2608(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B6-0514/2007

Iesniegtie teksti :

B6-0514/2007

Debates :

PV 10/12/2007 - 13

Balsojumi :

PV 12/12/2007 - 3.13
CRE 12/12/2007 - 3.13
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2007)0612

Pieņemtie teksti
PDF 325kWORD 98k
Trešdiena, 2007. gada 12. decembris - Strasbūra
Cīņa pret terorismu
P6_TA(2007)0612B6-0514/2007

Eiropas Parlamenta 2007. gada 12. decembra rezolūcija par cīņu pret terorismu

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā prezidentūras secinājumus, kas pieņemti 2004. gada 25. un 26. marta Briseles Eiropadomē, it īpaši Eiropadomes 2004. gada 25. marta deklarāciju par terorisma apkarošanu, kurā bija iekļauta solidaritātes klauzula,

–   ņemot vērā iniciatīvas "Civilizāciju alianse" augsta līmeņa pārstāvju grupas ziņojumu, kas iesniegts ANO ģenerālsekretāram 2006. gada 13. novembrī,

–   ņemot vērā tā 2007. gada 14. februāra rezolūciju par iespējamo CIP veikto Eiropas valstu izmantošanu, lai pārvadātu un nelikumīgi turētu apcietinājumā gūstekņus(1),

–   ņemot vērā Reglamenta 108. panta 5. punktu,

A.   tā kā

   - terorisma draudiem ir tieša ietekme ne tikai uz to valstu pilsoņu drošību, kas cieta no teroristu uzbrukumiem, bet tie var apdraudēt ikviena cita drošību; tāpēc nepieciešami globāli pasākumi, lai panāktu drošību ‐ sniegt tiesībaizsardzības iestādēm nepieciešamos resursus un tiesisko regulējumu, tajā pašā laikā pilnībā ievērojot pamattiesības un nodrošinot atbilstīgu datu aizsardzības līmeni;
   - terorisms ir kopīgs drauds demokrātijai, tiesiskumam un cilvēktiesībām, kā arī ES pilsoņu drošībai un tāpēc pret to ir vajadzīga stingra rīcība, tomēr vienlaikus ir ļoti rūpīgi jāievēro pamattiesības;
   - pamatojoties uz ES līguma 2. un 6. pantu, Eiropas Savienībai jābūt brīvības, drošības un tiesiskuma telpai saskaņā ar Eiropas Savienības demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību aizsardzības pamatprincipiem, un atbilstoši minētā līguma 29. pantam "Eiropas Savienības mērķis ir nodrošināt pilsoņiem augstu drošības līmeni", jo īpaši novēršot un apkarojot terorismu,
   - ES pēc 2001. gada 11. septembra, 2004. gada 11. marta un 2005. gada 7. jūlija uzbrukumiem stingri apņēmusies novērtēt Eiropas Savienības pretterorisma politikas sasniegumus, ierobežojumus un turpmākās iespējas laikā, kad terorisma draudi ir ieguvuši globālus apmērus, līdz ar to radot vajadzību reaģēt tādā pašā līmenī,
   - Eiropas Savienība iesaistījusies cīņā pret terorismu visās tā izpausmēs, neatkarīgi no tā, vai terorisma izcelsme vai darbība notiek tās teritorijā vai ārpus tās, vienlaikus rīkojoties tiesiski un ievērojot pamattiesības, un tā kā it īpaši cīņā pret terorismu nedrīkst būt jomas, kur netiek ievērotas pamattiesības,
   - jebkādi pamattiesību un pamatbrīvību ierobežojumi, kas saistīti ar cīņu pret terorismu, ir jāierobežo laikā un apjomā, jāparedz tiesību aktos, jāpakļauj pilnīgai demokrātiskajai un tiesu iestāžu pārbaudei un jāievieš tikai nepieciešamības gadījumā, un tiem jābūt proporcionāliem demokrātiskā sabiedrībā,
   - terorismu var izskaust un mēs varam mazināt terorisma draudus, novēršot tā cēloņus;

B.   paužot nožēlu par to, ka ES iestādes, atbildot uz teroristu uzbrukumu izraisīto ārkārtējo spiedienu, pieņēma tiesību aktus, kas Eiropas un dalībvalstu parlamentos nebija pienācīgi apspriesti un ko Eiropas Kopienu Tiesa pamatoti atcēla, jo tie pārkāpa tiesības uz taisnīgu tiesu, datu aizsardzību vai piekļuvi Eiropas iestāžu dokumentiem, kas saistīti ar cīņu pret terorismu;

C.   īpašu uzmanību pievēršot terorisma upuriem, viņu drausmīgajai pieredzei un vajadzībai piešķirt prioritāti viņu tiesību aizstāvībai un pasākumiem viņu aizsardzībai un atzīšanai, kā arī aizvien paturot prātā, ka teroristu darbībai sāk zust pamats, ja viņu upuri runā un sabiedrība viņus uzklausa,

D.   paužot bažas par tālejošām sekām, ko izraisa plašo imigrācijas un patvēruma meklētāju ES līmeņa datubāzu izmantošana cīņā pret terorismu, un it īpaši par Eurodac datubāzes piekļuves sniegšanu dalībvalstu policijas un tiesībsargājošajām iestādēm, kā arī Eiropolam saistībā ar pienākumiem teroristu noziegumu un citu nopietnu kriminālnoziegumu novēršanā, atklāšanā un izmeklēšanā, uz ko aicināts Tieslietu un iekšlietu padomes 2007. gada 12. un 13. jūnija secinājumos,

E.   šajā sakarā apzinoties, ka cīņa pret terorismu ir ļoti sarežģīts jautājums un ka pašlaik vairāk nekā jebkad agrāk ir vajadzīga starpdisciplināra vairāku līmeņu stratēģija, ko starptautiskā līmenī paredz:

   ANO 2006. gada 8. septembrī pieņemtā pretterorisma stratēģija(2) un Eiropas Padomes 2005. gada 16. maijā pieņemtā Eiropas Konvencija par terorisma novēršanu(3),
   Eiropadomes 2005. gada decembrī pieņemtā pretterorisma stratēģija(4), kurā Eiropas un dalībvalstu parlamenti diemžēl būtiski neiesaistījās;
   Komisijas pretterorisma pasākumu kopums, par kuru tā informēja 2007. gada 6. novembrī,

F.   ņemot vērā, ka visos šīs ES stratēģijas aspektos ‐ novēršanā, aizsardzībā, vajāšanā, reaģēšanā ‐ pilnībā jāiesaistās Eiropas un dalībvalstu parlamentiem, kam ar Komisijas veiktu novērtējumu starpniecību reizi katros divos gados jāsaņem pilnvērtīga un regulāra informācija un jābūt iespējai pārliecināties par veikto pasākumu reālo efektivitāti, tostarp ietekmi uz pamattiesībām, par sākotnējo mērķu sasniegšanu un par iniciatīvu patiesajām izmaksām;

G.   paužot nožēlu, ka pastāv būtisks pārredzamības, demokrātiskas kontroles, atbildības un tiesu iestāžu uzraudzības trūkums, un norādot, ka Eiropas iestādes un aģentūras, piemēram, Eiropols un Eurojust, tikai tagad sāk savai darbībai nepieciešamo informāciju vākt strukturētākā veidā;

H.   nosodot dažu dalībvalstu valdību un Padomes atteikšanos sniegt atbildes uz pieņēmumiem par varas ļaunprātīgu izmantošanu, kā atrunu izmantojot pretterorisma pasākumus, it īpaši gadījumā ar CIP īstenoto gūstekņu ārkārtas pārsūtīšanu un slepenām ieslodzījuma vietām,

I.   pauž bažas, ka pret personām, ko tur aizdomās par terorismu, izmantotas ekstremālas pratināšanas metodes;

J.   uzskatot, ka izlūkdienestu un drošības dienestu pārrobežu sadarbība jāpārbauda pamatīgāk un sistemātiskāk,

K.   paužot nopietnas bažas par to, ka daudzi terorisma apkarošanai ieviesti pasākumi praksē tiek izmantoti ļoti dažādiem mērķiem,

L.   uzsverot vajadzību ES pretterorisma stratēģijā ievērojami vairāk uzmanības pievērst terorisma cēloņiem un ES lomai šajā jautājumā,

M.   atgādinot, ka Lisabonas līgumam jārada iespēja pārredzamākā, vienkāršākā un pārbaudāmākā veidā formulēt arī Eiropas Savienības lomu cīņā pret terorismu, stiprināt dalībvalstu solidaritāti un iesaistīt Eiropas un dalībvalstu parlamentus ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu saistītā politikā, vienlaikus paužot nožēlu, ka šajās politikas jomās ES līmenī tiesību aktiem, kas pieņemti pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā, netiks pilnvērtīgi īstenota kontrole, ko veic tiesu iestādes,

1.   ļoti atzinīgi vērtē Lisabonas līguma parakstīšanu un aicina dalībvalstis to ratificēt, padarot saistošu Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, kas ir nepieciešams papildinājums ES pretterorisma stratēģijai,

Attiecībā uz novēršanu

2.   uzskata, ka Eiropas Savienībai jāatbalsta Eiropas, valstu un vietēja līmeņa pasākumi, kuru mērķis ir novērst vardarbīgu radikalizāciju, veicinot iedzīvotāju integrāciju, izmantojot starpkultūru dialogu, un popularizējot demokrātiju un cilvēktiesības kā universālas vērtības, kas ir mūsu sabiedrības pamatā, kā arī novēršot sociālu atstumtību; uzskata arī, ka pret vardarbīgu radikalizāciju ir jācīnās, tostarp pret kūdīšanu uz vardarbīgu rīcību;

3.   prasa beidzot visā Eiropā noteikt aizliegumu terorisma attaisnošanai jebkādā veidā;

4.   turklāt uzskata, ka svarīgs terorisma novēršanas elements ir ES un dalībvalstu attīstības palīdzības politika, kas darbojas arī kā drošības politika; uzskata, ka pilsoniskas sabiedrības veicināšana un atbalsts sociālā miera un labklājības nodrošināšanai ir piemēroti līdzekļi, lai cilvēkiem parādītu viņu iespējas un ierobežotu fundamentālistu ideoloģiju izplatīšanos; tāpēc ir pārliecināts, ka attīstības palīdzības politikā izglītības, veselības un sociālās drošības sistēmu attīstība valstīs, kuras bieži uzskata par teroristu darbības izcelsmes valstīm, jāizvirza par daudz lielāku prioritāti nekā līdz šim;

5.   uzskata šajā sakarā, ka ES jāatbalsta labākās prakses un to izplatīšana ES, un norāda, ka Eiropas Parlaments šajā jomā drīzumā pieņems ieteikumus, ņemot vērā Padomes un Komisijas priekšlikumus;

6.   uzskata, ka tādi gadījumi kā nesenā ASV Augstākās tiesas atteikšanās izskatīt Khalid Al-Masri pārsūdzību saistībā ar spīdzināšanu pastiprina iespaidu, kāds radies, it īpaši musulmaņu minoritātēm ES, ka pretterorisma pasākumi izveido dubultstandartus; tāpēc aicina ES spēcīgāk iesaistīties cīņā par tiesiskuma nodrošināšanu gan ES iekšienē, gan starptautiski, it īpaši aizsargājot savus pilsoņus kriminālprocesos trešās valstīs, kas musulmaņu izcelsmes pilsoņus skar neproporcionāli bieži;

7.   uzskata, ka terorisma novēršanai ir vajadzīga tāda ES ārpolitika, kas veicina demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu gan ES kaimiņvalstīs, gan citur;

8.   lūdz Komisiju un Padomi uzsākt Eiropas un starptautiska līmeņa iniciatīvu attiecībā uz to Gvantanamo ieslodzīto no trešām valstīm, kuri nevar atgriezties savās izcelsmes valstīs, jo viņiem draud vajāšana vai spīdzināšana, pārmitināšanu uz citurieni;

9.   vēlreiz apliecina, cik nozīmīga ir policijas un tiesu iestāžu sadarbība ES līmenī, it īpaši attiecībā uz apmaiņu ar informāciju un analīzi, un aicina dalībvalstis pastiprināt savstarpējo sadarbību, izmantojot Eiropola koordināciju un atbalstu;

10.   prasa stiprināt Eiropola nozīmi un apstiprina, ka cīņā pret terorismu Eiropolam ir vajadzīga sava kompetence izmeklēšanas darbā; šajā sakarā prasa, lai Eiropols izveidotu savu Terorisma apkarošanas operatīvo grupu, kurā darbojas valstu eksperti;

11.   uzskata ‐ lai uzlabotu ES efektivitāti cīņā pret terorismu, Komisijai un dalībvalstīm jāizveido pastāvīgs ES pretterorisma centru informācijas apmaiņas tīkls;

12.   atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir dalīties ar izlūkošanas informāciju gan ES līmenī, gan starp dalībvalstu dienestiem, un atkārtoti apstiprina, ka ES līmenī vajadzīgi vienoti noteikumi, lai nodrošinātu nepieciešamo demokrātisko un parlamentāro kontroli un pārbaudes;

Attiecībā uz aizsardzību

13.   uzskata ‐ lai aizsargātu pilsoņus, pamattiesības, cilvēktiesības, demokrātiju un infrastruktūru un mazinātu iespēju veikt terora aktus Eiropas Savienībā, tostarp uzlabojot robežu, transporta un kritiskās infrastruktūras drošību, Eiropas Savienībai ir svarīgi:

  a) sadarbojoties ar dalībvalstīm, izveidot Eiropas mēroga:
   dabas vai cilvēku darbības izraisītu krīžu brīdinājuma un konstatēšanas sistēmu, kas pamatotos uz valsts aizsardzības shēmām un kas darbotos 7 dienas nedēļā visu diennakti,
   kritiskās un stratēģiskās infrastruktūras un tīklu karti, ņemot vērā paredzēto Padomes direktīvu par Eiropas kritiskās infrastruktūras apzināšanu un noteikšanu un aizsardzības uzlabošanas vajadzību novērtēšanu,
   dalībvalstu efektīvu solidaritātes mehānismu, kas dotu tūlītēju piekļuvi valstu līmenī pieejamiem retiem resursiem (piemēram, vakcīnām un sarežģītām tehnoloģijām),
   b) nodrošināt, lai SIS II un VIS datubāzes darbojas pilnā apjomā, tostarp attiecībā uz tiesībaizsardzības iestādēm sniegto piekļuvi; norāda, ka šīs datubāzes no primārās tiesībaizsardzības viedokļa nav izšķirošas un tāpēc piekļuve tiesībaizsardzības nolūkā aprobežojas ar specifiskiem gadījumiem, kad tā demokrātiskā sabiedrībā ir nepieciešama un samērīga; uzskata, ka apjomīga personas datu vākšana un datu apstrāde profilu izveidošanai, izmantojot datizraces paņēmienus, kā paredzēts nesenajā direktīvas priekšlikumā par ES pasažieru datu reģistru, nav atļauta ES līmenī;
   c) ar dalībvalstu starpniecību labāk koordinēt tās izlūkdienesta darbu, lai nodrošinātu, ka pašreizējie šķēršļi informācijas apmaiņai, piemēram, uzticēšanās trūkums, tiek ātri novērsti, jo atsevišķas "informācijas salas" un valstu izlūkdienestu informācijas neizpaušana ir pretrunā Kopienas pieejai terorisma apkarošanā;
   d) racionalizēt un uzlabot pretterorisma tiesību aktu skaidrību, pārredzamību un piemērojamību;

14.   uzsver, ka jebkāda interneta uzraudzība, lai novērstu teroristu uzbrukumus, nekādā gadījumā nedrīkst izraisīt ierobežojumus vārda brīvībai, ja vien attiecīgā informācija nav paredzēta kā aicinājums uz terora aktiem un nav pamatota iemesla uzskatīt, ka tā pati par sevi var izraisīt šādu darbību;

15.   atgādina Padomei tās solījumus Eiropas Parlamentam un aicina pirms turpmāku pasākumu ieviešanas cīņā pret terorismu beidzot pieņemt pamatlēmumu par to personas datu aizsardzību, kurus apstrādā saistībā ar policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, nodrošinot pienācīgu datu aizsardzības līmeni, un pamatlēmumu par noteiktām procesuālām tiesībām kriminālprocesos visā Eiropas Savienībā;

16.   atgādina, ka Eurodac ir pirmā pīlāra datubāze un tās primārais mērķis ir veicināt Dublinas II regulas īstenošanu (noteikt dalībvalsti, kas atbildīga par patvēruma pieprasījuma izskatīšanu) un ka jebkādi priekšlikumi pārveidot to par drošības pasākumu un kriminālizmeklēšanas līdzekli nevarētu būt likumīgi saskaņā ar ES vai starptautiskajām tiesībām;

17.   ar bažām norāda, ka tiesībaizsardzības iestāžu un Eiropola piekļuve Eurodac datubāzei varētu izraisīt patvēruma meklētāju stigmatizāciju, diskrimināciju un iespējamu apdraudējumu,

18.   uzskata, ka jebkāda veida "profilēšana" pretterorisma pasākumos ir nepieņemama; uzskata par nepieņemamu īstenot ES pasažieru datu reģistra (PNR) sistēmu, pirms nav veikts ES un ASV, kā arī ES un Kanādas PNR nolīgumu pilnīgs novērtējums, it īpaši par to ietekmi uz draudu mazināšanu un drošības palielināšanu, kā arī ietekmi uz privātumu un pilsoniskajām brīvībām;

19.   aicina tā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju sadarbībā ar valstu parlamentiem pirms 2008. gada jūnija organizēt uzklausīšanu par ierosinātajiem un pieņemtajiem pasākumiem saistībā ar cīņu pret terorismu ES līmenī un par to piemērošanu un efektivitāti;

20.   pauž bažas, ka tiesībaizsardzības iestāžu un Eiropola piekļuve Eurodac datubāzei varētu mazināt Eurodac datubāzes efektivitāti attiecībā uz tās galveno mērķi;

Attiecībā uz vajāšanu

21.   mudina dalībvalstis nevilcināties un uzlabot tiesu iestāžu un policijas sadarbību ES līmenī terorisma apkarošanā; vēlas nekavējoties saņemt informāciju par pašreizējās sadarbības efektivitāti un par to, kādi ir dalībvalstu un ES iestāžu savstarpējās novērtēšanas mehānisma rezultāti;

22.   uzsver vajadzību koordinācijas un operatīvajā jomā stiprināt Eurojust un Eiropolu, kas ir būtiski instrumenti reālai un efektīvai sadarbībai saukšanā pie atbildības un vajāšanā ES līmenī; vienlaikus vēlreiz apliecina vajadzību ES līmenī nodrošināt pilnīgu demokrātisko kontroli;

23.   atkārtoti un stingri atgādina, ka steidzami jāpieņem pamatlēmums par datu aizsardzību trešajā pīlārā, nodrošinot ES pilsoņiem augsta līmeņa aizsardzības pasākumus, kādi pašlaik ES līmenī neeksistē;

24.   tāpēc aicina

   a) Komisiju līdz gada beigām ziņot Eiropas Parlamentam par atbildēm, kas iegūtas no anketām par pretterorisma tiesību aktu, jo īpaši pamatlēmuma par terorismu, Eiropas apcietinājuma ordera un direktīvas par datu saglabāšanu, īstenošanu valstu līmenī un to ietekmi uz pamattiesībām, un par jebkādām atšķirībām to īstenošanā dalībvalstīs, kā arī iesniegt novērtējumu un priekšlikumus attiecībā uz to, kā uzlabot spēkā esošo tiesību aktu īstenošanu un izmantošanu terorisma apkarošanā;
   b) Komisiju informēt Parlamentu, vai dalībvalstis ir īstenojušas visus pieņemtos pretterorisma tiesību aktus, un, ja tas tā nav, informēt, kuras valstis un kāda iemesla dēļ kavējas;
   c) Komisiju veikt pretterorisma tiesību aktu izraisīto seko vispārēju novērtējumu, nosakot tiesību aktu efektivitāti un izpētot pozitīvo un negatīvo ietekmi gan attiecībā uz drošību, gan pilsoņtiesībām;
   d) Komisiju informēt Parlamentu par to, vai visi tiesību akti, kas ierobežo pilsoņtiesības, paredz pilsoņiem iespēju labot savus datus, apstrīdēt faktus un iesniegt sūdzību par pasākumu samērīgumu;
   e) terorisma apkarošanas koordinatoru līdz 2008. gada jūnijam ziņot Eiropas Parlamentam par dalībvalstu, Eiropola un Eurojust veikto pasākumu efektivitāti; uzskata par būtisku arī izpētīt, kādi pasākumi būtu vispiemērotākie dažu dalībvalstu sadarbībai un kādi pasākumi jāizmanto visām dalībvalstīm saskaņā ar solidaritātes principu;
   f) Padomi rīkoties saskaņā ar Eiropas Parlamenta ieteikumiem attiecībā uz CIP gūstekņu pārsūtīšanas programmu;
   g) Komisiju un Padomi veikt Eiropas Parlamenta atkārtoti pieprasīto pārskatu par uzņēmumiem, kuriem trešās valstis (it īpaši ASV) ir likušas iesniegt varasiestādēm datus par patērētājiem;

25.   aicina Padomi un Komisiju sadarboties patiesa atgriezeniskās saites mehānisma izveidē attiecībā uz Eiropas un dalībvalstu pasākumu efektivitāti šajā jomā, pakāpeniski definējot neitrālus rādītājus par terorisma draudiem ES (piemēram, izmeklēšanu un tiesvedību skaita statistiku, iespējamo reģionālo krīžu analīzi, sekmīgas/nesekmīgas sadarbības gadījumus utt.), lai Eiropas un dalībvalstu parlamentiem sniegtu skaidrāku priekšstatu vismaz par politikas efektivitāti un nepilnībām vai pozitīvām iezīmēm šajās jomās;

26.   ierosina dalībvalstīm koncentrēt resursus policijas sadarbības jomā un uzsvērt individuālu un kolektīvu sadarbību, nevis līdz šim izvēlēto tehnisko pieeju; uzskata, ka šajā sakarā vairāk jāveicina valstu ārkārtas dienestu sadarbība un jānovērš šķēršļi, piemēram, prioritārā kārtā ar valodu kursu palīdzību jānovērš lingvistiskie šķēršļi; turklāt uzskata, ka policijas apmācības pasākumi jāpielāgo Eiropas sabiedrības realitātei, piemēram, turpmāk apmācībā jāiekļauj tēmas par visām dažādajām kultūrām, kas veido Eiropas realitāti;

27.   ņem vērā, ka Komisija ir pieņēmusi jaunus pasākumus, it īpaši saistībā ar grozījumu pamatlēmumā par terorismu un priekšlikumu par ES PNR sistēmu; pauž vēlmi rūpīgi izvērtēt šos pasākumus un atkārtoti pauž bažas saistībā ar priekšlikumu par ES PNR sistēmu, it īpaši attiecībā uz nepieciešamību un samērību attiecībā uz ierosināto profilēšanas shēmu, kura, šķiet, ir šīs sistēmas pamatā;

28.   aicina Komisiju un Padomi nodrošināt, lai efektīvāk tiktu izmantoti pašreizējie dalībvalstu pārrobežu sadarbības mehānismi, piemēram, Eiropas apcietinājuma orderis;

29.   atgādina Komisijai, ka lēmumus par politiku ir svarīgi pieņemt, pamatojoties uz faktiem; tāpēc aicina Komisiju nodrošināt, lai kopā ar jebkādiem turpmākiem pretterorisma priekšlikumiem tiktu iesniegti pilnīgi ietekmes novērtējumi vai izvērtējumi, kas parāda ierosināto pasākumu nepieciešamību un lietderību;

30.   atkārtoti apliecina, cik svarīgi ir sadarboties ar trešām valstīm terorisma novēršanā un apkarošanā, un norāda, ka ASV ir būtisks partneris šajā jomā; uzskata, ka policijas un tiesu iestāžu sadarbības kopīgais tiesiskais pamats, īpaši uzsverot pamattiesību aizsardzību, jo sevišķi attiecībā uz personas datiem, ar starptautiska nolīguma palīdzību jādefinē ES un ASV sarunās, nodrošinot pienācīgu demokrātisko un parlamentāro kontroli valstu un ES līmenī;

31.   pauž bažas par dalībvalstu paviršo reakciju saistībā ar pretterorisma likumdošanu, kad vēlme dot politisku signālu bieži kļūst par prioritāti salīdzinājumā ar nopietniem un rūpīgiem apsvērumiem par iespējamā un lietderīgā robežām, tostarp arvien neadekvātāku attieksmi pret tiesiskuma principiem, piemēram, samērīguma principu un nevainīguma prezumpciju;

Attiecībā uz reaģēšanu

32.   uzskata par ārkārtīgi svarīgu, lai teroristu uzbrukuma gadījumā dalībvalstis efektīvi sadarbotos, novēršot un mazinot teroristu uzbrukuma sekas, it īpaši tajās ES dalībvalstīs, kurām nav pietiekamu cilvēkresursu un finanšu un tehnoloģisko resursu, lai novērstu sekas, koordinētu atbildes reakciju un palīdzētu upuriem;

33.   atgādina, cik svarīga ir visu demokrātisko spēku vienotība cīņā pret terorismu;

34.   uzskata, ka, atbildot uz teroristu uzbrukumiem, ļoti svarīgi ir ieviest nepieciešamus, efektīvus un proporcionālus instrumentus, lai atbalstītu terorisma apkarošanu kopumā, un par tikpat svarīgu uzskata tiesiskuma, pilsonisko brīvību un aizdomās turēto tiesiskās un juridiskās drošības pasākumu aizsardzību visos aspektos un visu gan ES līmenī, gan attiecībās ar trešām valstīm pieņemto tiesību aktu demokrātisku kontroli un pārbaudi;

35.   mudina Komisiju sagatavot priekšlikumu, lai nodrošinātu parlamentāru kontroli pār kopīgām un koordinētām izlūkdienestu darbībām ES līmenī;

Attiecībā uz terorisma cēloņiem

36.   aicina Padomi un Komisiju izstrādāt rīcības plānu demokrātijas izplatīšanai pasaulē un ekonomiskās un politiskās sadarbības stiprināšanai ar islāma valstīm ‐

   a) atbalstot demokrātiskās kustības,
   b) veicinot studentu apmaiņu un citus izglītības veidus,
   c) finansējot plašsaziņas līdzekļus, kas izplata demokrātiskas idejas un atmasko teroristu darbību un tos, kas viņus atbalsta,

37.   aicina Komisiju noteikt pasākumus, lai nodrošinātu terorisma upuru aizsardzību un atbalstu, tostarp veicinot labākās prakses apmaiņu un viendabīgu garantiju kopumu ES līmenī;

Stiprākas un efektīvākas parlamentu sadarbības nepieciešamība jaunajai pretterorisma stratēģijai

38.   uzskata, ka pēc Lisabonas līguma parakstīšanas Eiropas Parlamentam un dalībvalstu parlamentiem nekavējoties jāsāk kopīgs novērtējums par Eiropas pretterorisma stratēģiju, lai sagatavotu jauna veida augsta līmeņa dialogu šajā jomā, piesaistot pilsoņu pārstāvjus ES un dalībvalstu līmenī;

Sadarbība ar Komisiju un Padomi

39.   uzskata, paturot prātā, ka Lisabonas līguma stāšanās spēkā gaidāma 2009. gadā un ka ES iestādēm jau 2008. gadā jāizveido apstākļi, lai tas varētu stāties spēkā, ka jebkādi priekšlikumi, uz kuriem turpmāk attieksies koplēmuma procedūra un kuri vēl nav pieņemti pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā, 2008. gadā jāizskata līdzīgi kā koplēmuma procedūrā;

40.   ņem vērā jauno pretterorisma tiesību aktu priekšlikumu kopumu ‐ Padomes pamatlēmumu par pasažieru datu reģistra (PNR) izmantošanu tiesībaizsardzības mērķiem, direktīvu par sprāgstvielām un novērtējuma ziņojumu par terorisma apkarošanas pamatlēmuma īstenošanu; apņemas izvērtēt priekšlikumus, pamatojoties uz faktiem;

41.   uzskata, ka ES pretterorisma koordinatoram jābūt nozīmīgai lomai Kopienas pieejā un vēlas precizēt viņa pienākumus un atbildības struktūras;

42.   sagaida, ka ES pretterorisma politika tiks izstrādāta sadarbībā ar Eiropas Parlamentu, un tajā parādīsies ne tikai integrēta pieeja un centrālā tēma, bet pirmām kārtām būs noteikti konkrēti īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumi;

o
o   o

43.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Padomei un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 287 E, 29.11.2007., 309. lpp.
(2) Skat. http://www.un.org/terrorism/strategy-counter-terrorism.html
(3) Skat. http://conventions.coe.int/Treaty/Commun/QueVoulezVous.asp?NT=196&CM=2&DF=&CL=ENG(kuru jau ratificējušas BG, DK, RO, SL, SK).
(4) Skat. http://register.consilium.eu.int/pdf/en/05/st14/st14469-re04.en05.pdf

Juridisks paziņojums - Privātuma politika