Eiropas Parlaments,

-   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par rasismu, ksenofobiju un labējo ekstrēmismu, jo īpaši 1997. gada 20. februāra rezolūciju par rasismu, ksenofobiju un labējo ekstrēmismu(1), 2006. gada 15. jūnija rezolūciju par rasistiskas un homofobiskas vardarbības pastiprināšanos Eiropā(2) un tā 2007. gada 29. novembra nostāju par priekšlikumu Padomes pamatlēmumam par cīņu pret atsevišķiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm ar krimināltiesību palīdzību(3),

-   ņemot vērā EP 2005. gada 27. janvāra rezolūciju par holokaustu, antisemītismu un rasismu(4),

-   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 6.,7. un 29. pantu un EK līguma 13. pantu, ar ko uzliek par pienākumu ES un tās dalībvalstīm ievērot cilvēktiesības un pamatbrīvības un kas nodrošina to ar lpamatu cīņai pret rasismu, ksenofobiju un diskrimināciju, kā arī ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (Pamattiesību harta) un Padomes 2007. gada 15. februāra Regulu (EK) Nr. 168/2007, ar ko izveido Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru(5) (Pamattiesību aģentūra),

-   ņemot vērā starptautiskos cilvēktiesību instrumentus, kuri aizliedz diskrimināciju rases vai etniskās izcelsmes dēļ, īpaši Starptautisko konvenciju par visa veida rasu diskriminācijas izskaušanu, kā arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, ko parakstījušas visas dalībvalstis un liels skaits citu valstu,

-   ņemot vērā Eiropas Savienības pasākumus, lai novērstu rasismu, ksenofobiju, antisemītismu un homofobiju, īpaši divas direktīvas, kas vērstas pret diskrimināciju, proti, Direktīvu 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības(6) un Direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju(7), kā arī iepriekšminēto pamatlēmumu par rasisma un ksenofobijas apkarošanu,

-   ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2003. gada 29. septembra Rezolūciju Nr. 1344 par ekstrēmistu partiju un kustību radītajiem draudiem demokrātijai Eiropā,

-   ņemot vērā Pamattiesību aģentūras 2007. gadā publicēto ziņojumu par rasismu un ksenofobiju ES dalībvalstīs 2007. gadā,

-   ņemot vērā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) ziņojumu "Naidā balstītu incidentu radītās problēmas un risinājumi EDSO reģionā" (2006. gada oktobris),

-   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.   nopietni nobažījies par to, ka Eiropā atdzimst ekstrēmistu kustība, paramilitāras grupas un partijas, dažas no kurām pat ir valstiski atbildīgas, kuru ideoloģija un politiskais diskurss, rīcība un uzvedība ir balstīta uz diskrimināciju, tostarp rasismu, neiecietību, reliģiskā naida celšanu, atstumšanu, ksenofobiju, antisemītismu, naidīgu attieksmi pret čigāniem, homofobiju, sieviešu nīšanu un ultranacionālismu un tā kā vairākas Eiropas valstis nesen ir pieredzējušas naidīgus, vardarbīgus notikumus un slepkavības;

B.   nopietni satraukts par to, ka notiek islāma fundamentālistu vervēšanas un vardarbības propagandas kampaņa ar teroristu uzbrukumiem Eiropas Savienībā, balstoties uz naidu pret eiropeiskajām vērtībām un uz antisemītismu;

C.   tā kā šāda veida ekstrēmistiska ideoloģija nav savienojama ar brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas un tiesiskuma principiem, kas noteikti Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā, kurā ir noteikti Eiropas Savienības pamatā esošie daudzveidības un vienlīdzības principi;

D.   tā kā neviena no dalībvalstīm nav pasargāta no ekstrēmismam raksturīgajiem draudiem, kurus tas rada demokrātijai un tā kā Eiropas uzdevums tāpēc ir apkarot ksenofobiskas attieksmes un ekstrēmu politisko kustību izplatību, bet lai to īstenotu ir nepieciešama vienota un saskaņota pieeja;

E.   tā kā dažas politiskās partijas un kustības, tostarp pašreiz valdošās partijas vairākās valstīs vai tās, kuras ir pārstāvētas vietējā, valsts vai Eiropas līmenī, savās programmās kā galveno apzināti ir izvirzījušas neiecietību un/vai vardarbību, kas balstīta uz rasi, etnisko izcelsmi, valstspiederību, reliģiju un seksuālo orientāciju;

F.   tā kā neonacistiska, paramilitāra un cita ekstrēmistiska vardarbība ir vērsta pret daudzām mazāk aizsargātām grupām, tostarp migrantiem, romiem, homoseksuāļiem, rasisma apkarotājiem un bezpajumtniekiem;

G.   tā kā publiskas un viegli pieejamas tīmekļa vietnes, kuras kurina naidu, rada nopietnas bažas, jo nav skaidrs, kā risināt šo problēmu, nepārkāpjot tiesības uz vārda brīvību,

1.   asi nosoda jebkurus rasistiskus un uz naida pamata izdarītus uzbrukumus un mudina visas institūcijas darīt visu iespējamo, lai sodītu vainīgos; pauž solidaritāti visiem šādu uzbrukumu upuriem un viņu ģimenēm;

2.   uzsver, ka ekstrēmisma apkarošana nedrīkst negatīvi ietekmēt pienākumu pastāvīgi ievērot pamattiesības un pamata tiesību principus, tostarp vārda un biedrošanās brīvību, kā tas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā;

3.   pauž nožēlu par faktu, ka dažas no mērenajām partijām dāvājušas uzticamību un cieņu ekstrēmistu partijām, iekļaujoties koalīcijas līgumos, tādējādi īstermiņa politiskā ieguvuma un izdevīguma labad ziedojot savu morālo integritāti;

4.   atzīmē, ka, pieaugot tādu ekstrēmistu organizāciju skaitam, kurām bieži raksturīgi neofašistiski elementi, var saasināties sabiedrības bailes, kas var izraisīt rasisma izpausmes dažādās jomās, tostarp nodarbinātībā, mājokļu nodrošināšanas jomā, izglītībā, veselības aprūpē, policijas iestādēs, preču un pakalpoju ieguvē, kā arī piekļuvē plašsaziņas līdzekļiem;

5.   mudina Komisiju un Padomi meklēt pienācīgus politiskos un tiesiskos risinājumus, it sevišķi profilakses posmā saistībā ar jauniešu izglītošanu un sabiedrības informēšanu, mācot par totalitārismu un nostiprinot cilvēktiesību un pamatbrīvību principus, lai dzīvā atmiņā turētu Eiropas vēsturi; aicina dalībvalstis attīstīt tādu izglītības politiku, kas, pamatojoties uz pilsoņu tiesībām un atbildību, veicina demokrātisku pilsoniskumu;

6.   prasa, lai Komisija uzraudzītu to spēkā esošo tiesību aktu pilnīgu piemērošanu, kuri ir izstrādāti, lai aizliegtu mudināt uz politisku un reliģisku vardarbību, rasismu un ksenofobiju; aicina dalībvalstis stingri piemērot un pastāvīgi pilnveidot pretrasisma likumus, informatīvās un izpratnes veidošanas kampaņas plašsaziņas līdzekļos un izglītības iestādēs;

7.   mudina visus demokrātiskos politiskos spēkus neatkarīgi no to ideoloģijas izvairīties no atklāta vai netieša atbalsta sniegšanas rasistiskas vai ksenofobiskas ievirzes ekstrēmistu partijām, kā arī no jebkādas biedrošanās ar to ievēlētiem pārstāvjiem;

8.   brīdina, ņemot vērā 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas, ka ekstrēmistu partijas varētu iegūt pārstāvību Eiropas Parlamentā, un aicina politiskās grupas veikt atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka demokrātisku iestādi neizmanto par platformu pretdemokrātisku vēstījumu atbalstīšanai un paušanai;

9.   aicina ES iestādes dot Pamattiesību aģentūrai skaidru uzdevumu pētīt ekstrēmistu struktūras, lai noskaidrotu, vai kāda no tām koordinē darbību visā Eiropas Savienībā jeb reģionālā līmenī;

10.   atgādina par savu pārliecību, ka sabiedrībā pazīstamām personām būtu jāatturas sniegt paziņojumus, kuros tās pauž atbalstu naidīgai attieksmei vai mudina stigmatizēt cilvēku grupas, pamatojoties uz rasi, etnisko izcelsmi, reliģiju, invaliditāti, seksuālo orientāciju vai valstspiederību; ir pārliecināts, ka par vainu pastiprinošu apstākli ir jāuzskata fakts, ka uz naidīgu attieksmi mudina sabiedrībā labi pazīstamas personas; nosoda īpaši satraucošo antisemītisma pārsvaru;

11.   aicina plašsaziņas līdzekļus informēt sabiedrību par draudiem, ko izraisa naida runa un aicina palīdzēt popularizēt demokrātijas, vienlīdzības un tolerances principus;

12.   mudina visas dalībvalstis vismaz pēc tiesas lēmuma paredzēt iespēju liegt valsts finansējumu tām politiskajām partijām, kuras nenosoda vardarbību un terorismu un kuras neievēro Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un ES Pamattiesību hartā noteiktās cilvēktiesības un pamatbrīvības, demokrātiju un tiesiskumu, un aicina tās valstis, kurās minētā iespēja jau pastāv, to nekavējoties izmantot; turklāt aicina Komisiju nodrošināt, lai ES finansējums nebūtu pieejams tiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri tiek izmantoti par platformu plašam rasistisku, ksenofobisku un homofobisku ideju atbalstam;

13.   aicina Komisiju atbalstīt NVO un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuras nodarbojas ar demokrātisku vērtību, cilvēka cieņas, solidaritātes, sociālās integrācijas, starpkultūru dialoga veicināšanu un sabiedrības informēšanu par radikālizācijas un vardarbīga ekstrēmisma draudiem, kā arī kuru mērķis ir apkarot jebkura veida diskrimināciju;

14.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un Eiropas Padomei.

(1) OV C 85, 17.3.1997., 150. lpp. (2) OV C 300 E, 9.12.2006., 491. lpp. (3) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0552. (4) OV C 253 E, 13.10.2005., 37. lpp. (5) OV L 53, 22.2.2007., 1. lpp. (6) OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp. (7) OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.