Eiropas Parlamenta 2007. gada 13. decembra rezolūcija par kuģu avārijām Melnajā jūrā, Kerčas jūras šaurumā, un to izraisīto naftas piesārņojumu
Eiropas Parlaments,
- ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par jūras satiksmes drošību, jo īpaši 2002. gada 21. novembra rezolūciju par tankkuģa "Prestige" avāriju Galisijas piekrastē(1) un 2003. gada 23. septembra rezolūciju par drošību uz jūras, reaģējot uz tankkuģa "Prestige" avāriju(2),
- ņemot vērā "Erika I" un "Erika II" kuģošanas drošības tiesību aktu paketes,
- ņemot vērā septiņus likumdošanas priekšlikumus par kuģošanas drošību ("trešā kuģošanas drošības tiesību aktu pakete"), ko Komisija iesniedza Parlamentam 2005. gada novembrī (COM(2005)0586 līdz 0593),
- ņemot vērā nostāju, kas pieņemta pirmajā lasījumā 2007. gada 29. martā(3) un 2007. gada 25. aprīlī(4) attiecībā uz trešo kuģošanas drošības tiesību aktu paketi,
- ņemot vērā prioritāro pasākumu kopumu, ko 2005. gadā noteica augsta līmeņa darba grupa un kuru centrā ir piecas galvenās transnacionālās asis, kas savieno ES ar kaimiņvalstīm ziemeļos, austrumos un dienvidaustrumos, kā arī Vidusjūras un Melnās jūras reģionā,
- ņemot vērā 2007. gada 11. novembrī notikušo kuģu avāriju Melnajā jūrā, Kerčas jūras šaurumā,
- ņemot vērā EK līguma 71., 80. un 251. pantu,
- ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,
A. tā kā spēcīgā vētrā jūras šaurumā un Melnās jūras ziemeļu daļā nogrima vai uzskrēja uz sēkļa desmit kuģi (tankkuģi un kravas kuģi), arī kuģis "Volgoņeftj-139", kura konstrukcija nav paredzēta bargiem laika apstākļiem jūrā;
B. tā kā pēc provizoriskiem datiem ir gājuši bojā seši jūrnieki un jūrā iekļuva vairāk nekā 2000 tonnu naftas produktu un sēra, kas izraisīja ekoloģisko katastrofu un nogalināja vairāk nekā 15 000 putnu;
C. tā kā spēcīgas vētras ir izkliedējušas piesārņojošus naftas produktus, un tas skar šā reģiona iedzīvotājus un vidi, un tā kā līdzās cilvēku upuriem naftas produktu un sēra piesārņojums ir tieši skāris arī faunu un floru, kas var ilgstoši ietekmēt šo dabisko dzīvotņu vides kvalitāti;
D. tā kā Melnā jūra kļūst par vienu no galvenajiem maršrutiem naftas eksporta palielināšanai šajā reģionā;
E. tā kā šī traģēdija Melnajā jūrā, kas prasīja cilvēku upurus un radīja ekoloģisko katastrofu, vēlreiz apliecina, ka ir jāpasteidzina apspriedes Padomē par pārējiem tiesību aktiem, kas ietilpst trešajā kuģošanas drošības tiesību aktu paketē,
F. tā kā līdz ar Rumānijas un Bulgārijas pievienošanos ES ir ieguvusi galveno lomu Melnās jūras reģionā, kam, ņemot vērā tuvo attālumu līdz Kaspijas jūrai, Vidējiem Austrumiem un Centrālāzijai, ir ģeostratēģiska nozīme enerģētikas drošības un ES energoapgādes maršrutu dažādošanas ziņā;
1. pauž solidaritāti un atkārtoti izsaka atbalstu šīs traģēdijas upuriem;
2. aicina Padomi un Komisiju cieši uzraudzīt situāciju Melnajā jūrā un veikt konkrētus pasākumus, lai palīdzētu mazināt avārijas ekoloģiskās sekas;
3. aicina dalībvalstis nodrošināt, lai tiktu stingri piemēroti esošie Kopienas tiesību akti, jo īpaši tiesību akti attiecībā uz kuģu standartiem, piemēram, ostas valsts kontroli;
4. atzīmē, ka sakarā ar nesen notikušajām kuģu avārijām Kerčas jūras šaurumā Krievijas iestādes ir veikušas vairākus pasākumus, piemēram, pieņemot pagaidu aizliegumu upju-jūras kuģiem iziet atklātā jūrā, un uzsver, ka faktiski šos pasākumus varētu atcelt tikai pēc rūpīgas izmeklēšanas un situācijas izvērtējuma pabeigšanas;
5. aicina dalībvalstis un Komisiju veicināt Komisijas paziņojumā COM(2007)0575 ierosinātās integrētās Eiropas Savienības jūrniecības politikas principu piemērošanu Melnās jūras reģionā;
6. uzsver, ka visstingrākā jūras navigācijas noteikumu ievērošana ir būtiska jūras satiksmes drošībai, un aicina dalībvalstis un ES kaimiņvalstis nodrošināt, lai kuģu apkalpes un jūras administrācija nekādā gadījumā neignorētu brīdinājumus par tuvojošos vētru;
7. uzsver, ka pēc šīm avārijām Melnajā jūrā ES kaimiņvalstīm ‐ galvenokārt Krievijai, kura ir paziņojusi savu nodomu vairākkārtīgi palielināt naftas pārkraušanas jaudu un eksporta apjomu Melnās jūras piekrastē, ‐ būtu jāpievēršas jautājumam par flotes modernizēšanu un aizliegumu izmantot novecojušus vienkorpusa tankkuģus;
8. atzīst Komisijas proaktīvo rīcību 2005. gada novembrī, kad tā iesniedza trešo kuģošanas drošības tiesību aktu paketi, lai nostiprinātu Eiropas tiesību normas kuģošanas drošības jomā, pirms jūrā nav notikusi vēl kāda avārija, un novērstu turpmākas vides katastrofas un jūras piesārņošanu;
9. norāda, ka Eiropas Parlaments 2007. gada aprīlī pabeidza izskatīt pirmajā lasījumā septiņus likumdošanas priekšlikumus trešajai kuģošanas tiesību aktu paketei un uzskata, ka šie septiņi likumdošanas priekšlikumi ir cieši savstarpēji saistīti un tādēļ tie jāpieņem vienotā kopumā "paketes" veidā;
10. uzsver, ka no šādām avārijām, kādas notika Melnās jūras reģionā, jāizdara secinājums par nepieciešamību pasteidzināt Padomes apspriedes, un aicina to nekavējoties pieņemt kopējas nostājas par visiem septiņiem likumdošanas priekšlikumiem;
11. uzsver Parīzes Saprašanās memoranda un Melnās jūras Saprašanās memoranda nozīmi un aicina Padomi un Komisiju pastiprināt sadarbību ar ārpus ES esošajām piekrastes valstīm, īstenojot pasākumus, lai mazinātu ekoloģiskā piesārņojuma risku, ko var radīt noplūdes kuģu avāriju gadījumā, tos īstenojot arī Starptautiskās jūrniecības organizācijas ietvaros un saistībā ar Parīzes Saprašanās memorandu par ostas valsts kontroli;
12. uzsver, ka reģionālajām organizācijām, jo īpaši Melnās jūras reģiona ekonomiskās sadarbības organizācijai (BSEC) var būt izšķirošā loma, lai nodrošinātu kuģošanas pārvaldības un sadarbības uzlabošanu Melnajā jūrā;
13. norāda, ka šāda vides piesārņošana, kādu izraisīja nesen notikusī naftas produktu noplūde, ir pieaugoša problēma Melnās jūras reģionā, kuru var pārvarēt tikai visu šā reģiona valstu kopīgiem spēkiem; tādēļ aicina reģiona valstis sekmēt pašreizējos sadarbības modeļus un uzsākt jaunus sadarbības mehānismus, piemēram, sadarbību attiecībā uz attīrīšanu pēc tādiem gadījumiem kā nesen notikusī naftas produktu noplūde;
14. aicina Komisiju un dalībvalstis pēc iespējas plaši izmantot jauno Eiropas kaimiņattiecību un partnerattiecību dokumentu (ENPI) kā instrumentu, lai risinātu Melnās jūras vides problēmas, un izmantot jauno Pirmspievienošanās atbalsta instrumentu (IPA), lai risinātu ar vidi saistītus jautājumus Melnās jūras reģiona valstīs;
15. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.