Eiropas Parlaments,

-   ņemot vērā Komisijas Balto grāmatu par uzlabotas vienotā tirgus struktūras izveidi ieguldījumu fondiem (COM(2006)0686),

-   ņemot vērā Direktīvu 2001/107/EK(1) un 2001/108/EK(2), ar kurām attiecīgi groza Direktīvu 85/611/EEK(3) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU), lai reglamentētu pārvaldības sabiedrības un vienkāršotos prospektus un lai ņemtu vērā PVKIU ieguldījumus (PVKIU III),

-   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvu 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem(4) (Finanšu instrumentu tirgu direktīva),

-   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 9. marta Direktīvu 2005/1/EK, ar ko izveido finanšu pakalpojumu komiteju jaunu organizatorisko struktūru,

-   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīvu 2003/41/EK par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību(5) (Pensiju fondu direktīva),

-   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 9. decembra Direktīvu 2002/92/EK par apdrošināšanas starpniecību(6) (Apdrošināšanas starpniecības direktīva) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 5. novembra Direktīvu 2002/83/EK par dzīvības apdrošināšanu(7),

-   ņemot vērā tā 2004. gada 15. janvāra rezolūciju par drošības fondiem un atvasinātajiem finanšu instrumentiem(8),

-   ņemot vērā aktīvu pārvaldības ekspertu grupas 2004. gada 7. maija ziņojumu, ekspertu grupas 2006. gada jūlija ziņojumus, kā arī Parlamenta 2006. gada 27. aprīļa rezolūciju par aktīvu pārvaldību(9),

-   ņemot vērā Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejas (EVRK) 2006. gada 26. janvāra ieteikumu Eiropas Komisijai par definīciju skaidrojumu attiecībā uz atbilstīgiem PVKIU ieguldījumu aktīviem (CESR/06-005),

-   ņemot vērā Starptautiskā Valūtas fonda ziņojumu par finanšu stabilitāti pasaulē ‐ "Tirgus attīstība un ar to saistītie jautājumi",

-   ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas gada ziņojuma par 2006. gadu IV sadaļu "Finanšu stabilitāte un integrācija",

-   ņemot vērā Komisijas 2006. gada 10. augusta Direktīvu 2006/73/EK, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem(10) (direktīva, ar kuru īsteno Finanšu instrumentu tirgu direktīvu),

-   ņemot vērā EVRK 2007. gada 29. maija ieteikumus par pamudinājumiem saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgu direktīvu (CESR/07-228.b),

-   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīvu 2003/71/EK par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību(11) (Prospekta direktīva),

-   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (COM(2007)0361) (Maksātnespējas II direktīva),

-   ņemot vērā Ekonomikas un finanšu padomes 2007. gada 8. maija secinājumus,

-   ņemot vērā Komisijas Zaļo grāmatu par ES regulējuma uzlabošanu ieguldījumu fondiem (COM (2005)0314)

-   ņemot vērā Padomes 1990. gada 23. jūlija Direktīvu 90/434/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro dažādu dalībvalstu uzņēmējsabiedrību apvienošanai, sadalīšanai, to aktīvu pārvešanai un akciju maiņai(12) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīvu 2005/56/EK par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos(13)

-   ņemot vērā 2007. gada 19. maija Finanšu stabilitātes foruma atjaunināto ziņojumu par uzņēmumiem ar lielu aizņemto līdzekļu īpatsvaru,

-   ņemot vērā ESAO koordinējošās grupas 2007. gada maija ziņojumu "Privātā kapitāla fondu loma korporatīvajā pārvaldībā ‐ uzņēmumu ar privāto kapitālu un "aktīvāko" drošības fondu nozīme",

-   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

-   ņemot vērā Ekonomikas un monetāro lietu komitejas ziņojumu (A6-0460/2007),

A.   tā kā ar šo rezolūciju nav iecerēts pievērsties pieciem PVKIU III pārskatīšanas dokumentu paketes tiesību aktiem, proti, paziņošanas kārtības atvieglošanai, pārvaldības sabiedrības apliecības izveidošanai, vienkāršotā prospekta pārskatīšanai un fondu apvienošanās un kopfondu regulācijas izveidei, ne arī apspriest izmaiņas uzraudzības iestāžu sadarbībā, kas ir paredzama šajās piecās jomās;

B.   tā kā Parlamenta nodoms ir pilnībā iesaistīties integrētākā Eiropas tirgus veidošanā tiem ieguldījumu fondiem, uz kuriem neattiecas gaidāmā PVKIU III pārskatīšana;

C.   tā kā atvērtie nekustamā īpašuma ieguldījumu fondi (OREF), drošības fondu fondi (FoHF) un citi nesaskaņotie privātie fondi šobrīd paliek ārpus PVKIU struktūras, tādējādi ne tikai negūstot labumu no Eiropas apliecības, bet arī ierobežojot gan individuālajiem ieguldītājiem pieejamo ieguldījumu produktu dažādību, gan PVKIU ieguldījumu stratēģiju;

D.   tā kā atšķirīgās valstu privātās izvietošanas sistēmas (PPR) un dažādā prakse ir šķērslis, kas neļauj pieredzējušiem ieguldītājiem veikt ieguldījumu produktu pārrobežu izvietošanu;

E.   tā kā uz PVKIU un citiem konkurējošiem ieguldījumu produktiem attiecināmās prasības par informācijas sniegšanu ir atšķirīgas un valstīs ir dažādi nodokļu noteikumi attiecībā uz pārrobežu fondu apvienošanu, kā arī ir fondu apstrādes šķēršļi un atšķirīga depozitāriju kompetence, tādējādi radot nelīdzvērtīgus konkurences apstākļus un kavējot konkurences uzlabošanos un Eiropas fondu tirgus konsolidāciju;

F.   tā kā ir bijuši daudzi pārpratumi saistībā ar dažādiem alternatīvo ieguldījumu instrumentiem un tā kā tādi instrumenti kā drošības fondi un privātais kapitāls atšķiras cits no cita gan veidošanas ziņā, gan ieguldījumu politikas mērķu un pārvaldības uzraudzības ziņā,

Nesaskaņotie privātie fondi

1.   atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota OREF ekspertu grupa, tomēr pauž nožēlu, ka Komisija nav noteikusi FoHF jautājumu par līdzvērtīgi prioritāru; ar nepacietību gaida gan ekspertu grupas ziņojumu par OREF, gan Komisijas pētījuma datus par nesaskaņotajiem privātajiem fondiem, lai būtu iespējams izveidot iekšējo tirgu šiem produktiem;

2.   aicina Komisiju pārbaudīt PVKIU III direktīvas 19. panta 1. punkta darbības jomas turpmāku paplašināšanu un to attiecināšanu uz OREF un FoHF, ņemot vērā, ka atbilstība drošības fondu indeksiem (HFI) ir jau piešķirta; uzsver, ka ir vajadzīgs pilnīgs ietekmes novērtējums par risku un ieguvumiem, kurus rada šāda izmaiņa, tādējādi pievēršot īpašu uzmanību PVKIU zīmola aizsardzībai; uzsver, ka šāda pārbaude nedrīkst traucēt PVKIU III pārskatīšanu;

3.   uzskata, ka, ņemot vērā secinājumus iepriekšminētās ekspertu grupas ziņojumā un Komisijas pētījumā, ir jāapsver jautājums par iekšēja tirgus struktūras izveidi OREF, FoHF un citiem nesaskaņotiem privātiem fondiem, uzskatot tos par ES līmenī reglamentētiem produktiem; turklāt šis jautājums ir jāizskata, pamatojoties uz ietekmes novērtējumu un pilnībā apzinoties diversifikācijas, likviditātes un novērtēšanas problēmas; uzsver, ka tas nekādā gadījumā netraucēs pašlaik notiekošo PVKIU III pārskatīšanu;

Privātās izvietošanas režīms

4.   pieprasa ES līmenī veidot saskaņotu privātās izvietošanas struktūru, lai, pamatojoties uz rūpīgi veiktu ietekmes novērtējumu, uzlabotu iekšējā tirgus integrāciju; uzsver, ka šim režīmam ir jābūt tādam, lai tirgus dalībniekiem nodrošinātu nepieciešamo juridisko noteiktību, tomēr tam nevajadzētu būt pārmērīgi reglamentētam, lai ar pārāk sīkumainām vai kategoriskām prasībām pārlieku neapgrūtinātu privātās izvietošanas darbības, kuras savstarpēji veic pieredzējuši un labi informēti tirgus dalībnieki; atgādina, ka nevajadzētu pieļaut pārmērīgu reglamentāciju valstu līmenī;

5.   uzskata, ka PPR jāattiecina uz visiem atvērtajiem ieguldījumu fondiem, tostarp gan uz ES reglamentētajiem fondiem, gan valstu un trešo valstu reglamentētajiem fondiem; tomēr ir pārliecināts, ka virzīšanās uz priekšu jautājumā par savstarpēju piekļuvi tirgum attiecīgos gadījumos ir būtiska; tādēļ aicina Komisiju sākt sarunas par šādiem nolīgumiem ar trešām valstīm, jo īpaši ar Amerikas Savienotajām Valstīm, un lūdz Komisiju Transatlantisko ekonomisko attiecību padomes sanāksmē pievērsties šā jautājuma izskatīšanai;

6.   ir pārliecināts, ka ir svarīgi definēt, kurš ir tiesīgs ieguldīt; iesaka ņemt vērā tās ieguldītāju kategorijas, kuras jau ir noteiktas gan Finanšu instrumentu tirgus direktīvā, gan Prospekta direktīvā; atbalsta plašu "pieredzējuša ieguldītāja" definīciju; tomēr uzsver, ka neatkarīgi no spēkā esošajiem tiesību aktiem ir vairāki joprojām risināmi jautājumi, piemēram, gada ienākumu kritēriji, kā arī nepieciešamība noteikt pārvedumu ierobežojumus, kas aizliegtu pieredzējšusam ieguldītājājam, kam ir tiesības ieguldīt saskaņā ar šādu PPR, pārdot produktu individuālajiem ieguldītājiem  gan tieši,  gan netieši, piemēram, piesaistot to citiem mazumtirdzniecības produktiem;

7.   iesaka, ka, pirmkārt, pārskatītajos PVKIU III jāiestrādā atbrīvojums PVKIU no paziņošanas procesa ar nosacījumu, ka minētais atbrīvojums attiecas uz nedaudziem ieguldītājiem ar lielu pieredzi, tādiem kā Finanšu instrumentu tirgu direktīvā noteiktajiem profesionālajiem klientiem;

8.   uzskata, ka, otrkārt, PPR būtu jāattiecina arī uz citiem produktiem un tādiem pieredzējušiem ieguldītājiem, kuru veids ir definēts plašāk, kā arī tajā ir jāietver vispārējs atbrīvojums no vietējā tirgus nosacījumu piemērošanas; lūdz, lai Komisija līdz 2008. gada vasarai nosaka, vai ir nepieciešami tiesību akti un vai EVRK vadība ir pietiekama;

9.   ir pārliecināts, ka Eiropas PPR struktūra ir jāpiemēro tikai attiecībā uz pārrobežu privāto izvietošanu, kas šādā gadījumā var būt pārāka pār spēkā esošajiem valstu noteikumiem, bet tai nevajadzētu aizstāt valstu noteikumus, kuri attiecas uz vietējo privāto izvietošanu; atzinīgi vērtē to, ka vismaz sākotnēji tiek veidots režīms, ievērojot EVRK pamatnostādnes, tomēr uzsver, ka, lai panāktu lielāku juridisko noteiktību, ir jāizvērtē nepieciešamība pēc Eiropas tiesību aktiem;

10.   aicina Komisiju pārbaudīt un novērst nodokļu barjeras šo produktu pārrobežu izvietošanai;

Izplatīšana, informācijas atklāšana un informētība par finansēm

11.   uzskata, ka komisijas naudas maksājumi ir pieņemams atlīdzības veids; tomēr vienlaikus uzsver, ka ieguldītāja informēšana, tostarp izmaksu un to sadalījuma informācijas atklāšana, ir būtiska, lai ieguldītāji varētu pieņemt pārdomātākus lēmumus un palielināt konkurenci; atzinīgi vērtē Finanšu instrumentu tirgu direktīvas noteikumus par izmaksu informācijas atklāšanu, tomēr atgādina, ka Finanšu instrumentu tirgu direktīva neattiecas uz visiem konkurējošiem ieguldījumu produktiem;

Konkurējoši produkti

12.   uzskata, ka prasība tirdzniecības vietā regulāri darīt zināmu informāciju par cenu un izdevumiem, kā arī informāciju par risku un izpildi ir jāattiecina ne tikai uz PVKIU, bet vienādā mērā arī uz visiem konkurējošiem produktiem (t. i., sertifikātiem, parādzīmēm un tirgum piesaistīto dzīvības apdrošināšanu); tomēr atzīst, ka nav iespējams nodrošināt dažādu ieguldījumu produktu pilnīgu salīdzināmību;

13.   šajā kontekstā lūdz vēlākais līdz 2008. gada beigām veikt visu privāto ieguldījumu produktu tirgvedības, pārdošanas un ar šiem produktiem saistīto konsultāciju tiesiskā regulējuma pārskatīšanu, it īpaši ‐ Maksātnespējas II direktīvu, Apdrošināšanas starpniecības direktīvu un PVKIU III, lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus un saskaņotu ieguldītāju aizsardzības pieeju; ņemot vērā produktu un izplatīšanas kanālu dažādību, aicina Komisiju lūgt 3. līmeņa komitejām tehnisku padomu šajā jomā;

14.   ņemot vērā pozitīvo un negatīvo ietekmi, kas saistīta ar rīcības kodeksu pēctirdzniecības nozarē, lūdz Komisiju pārbaudīt, vai nozares prasībām atbilstošs rīcības kodekss ļautu palielināt maksājumu pārredzamību;

15.   atzinīgi vērtē EVRK ieteikumu, ka pret maksājumiem vai nemonetāru labumu, ko gūst vai sniedz juridiska persona, kas ietilpst grupā, kura piedāvā tikai savus produktus (iekšējos fondus), ir jāattiecas tieši tāpat kā pret maksājumu vai nemonetāru labumu, ko gūst vai sniedz jebkura cita juridiska persona, kuras darbība balstās uz atklātās struktūras uzņēmuma (trešo pušu fondu) principu;

16.   atzīmē, ka saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgu direktīvas īstenošanas direktīvas 26. pantu noteikumi par pamudinājumiem attiecas uz nemonetāriem ieguvumiem vai maksājumiem, kas veikti starp divām atsevišķām juridiskām personām, savukārt uz produktiem, kurus izgatavo un izplata viena un tā pati juridiskā persona, 26. panta noteikumi neattiecas; aicina Komisiju pārbaudīt 26. panta praktisko ietekmi uz konkurējošu produktu izplatīšanu un tādējādi ‐ uz atklātas struktūras uzņēmumiem;

17.   atzīst, ka komisijas naudas maksājumu, it īpaši retrocesijas maksājumu, uzraudzīšana ir laikietilpīgs un dārgs process, un, veidojot arvien atklātāku struktūru, to ir paredzēts intensificēt; tāpēc aicina nozares pārstāvjus pārbaudīt, vai Eiropas Savienībā ir vajadzīgi kopēji standarti, lai saglabātu atbilstīgu stāvokli, tostarp, lai noteiktu izplatītājus vai sniegtu tādus datus kā datu datņu formāti, datu pārraides protokoli un ziņojumu biežums;

18.   aicina EVRK ziņot par direktīvas, ar ko īsteno Finanšu instrumentu tirgu direktīvu, 26. panta ietekmi uz pašreizējiem mīkstinošajiem un apvienošanas pasākumiem 2008. gadā, kā arī, ņemot vērā nozarē jau spēkā esošās un iespējamās pašregulējošās iniciatīvas nākotnē, pārbaudīt, vai ieguldītāji gūs labumu, ja visā ES īstenos kopēju uzraudzības pieeju;

19.   pievienojas bažām, kuras Komisija ir paudusi Zaļajā grāmatā par ES regulējuma uzlabošanu ieguldījumu fondiem attiecībā uz tādu garantēto fondu rašanos, kuri par tādiem maldīgi noteikti gadījumos, kad nav nodrošinātas kapitāla pietiekamības prasības; tādēļ aicina Komisiju, lai tā ierosina, kā Eiropas līmenī attiecībā uz šiem fondiem panākt tiem atbilstīgu noteikumu, piemēram, kapitāla pietiekamības prasību, piemērošanu, lai nodrošinātu patērētāju efektīvu aizsardzību; šajā kontekstā konstatē, ka prasībām par uzraudzību jābūt saskaņotām un vienādi stingrām gan kvalitatīvi attiecībā uz riska pārvaldības normām, gan kvantitatīvi attiecībā uz izrietošajām kapitāla pietiekamības prasībām;

PVKIU un Finanšu instrumentu tirgu direktīvas mijiedarbība

20.   atzinīgi vērtē Komisijas nodomu tās rokasgrāmatā risināt iespējamās pretrunas starp PVKIU III un Finanšu instrumentu tirgu direktīvas noteikumiem par izplatīšanu, pamudinājumiem un uzņēmējdarbības veikšanu; tomēr pauž nožēlu, ka Komisija nav publicējusi šo rokasgrāmatu pirms Finanšu instrumentu tirgu direktīvas īstenošanas dalībvalstīs; aicina Komisiju ņemt vērā ar īstenošanu saistītos dalībvalstu normatīvos aktus, lai precizētu rokasgrāmatas juridisko statusu un tās saistību gan ar EVRK trešā līmeņa pasākumiem, gan ar Komisijas jautājumiem un atbildēm par Finanšu instrumentu tirgu direktīvu;

Kompetence finanšu jomā

21.   norāda, ka vienādas prasības par konkurējošu produktu izmaksu, riska un darbības atklāšanu tirdzniecības vietā palīdz ieguldītājam pieņemt pārdomātu lēmumu tikai tad, ja viņam ir labas zināšanas un pamatizpratne par dažādu ieguldījumu produktu darbību; tādēļ norāda, ka ir nepieciešama kompetence finanšu jomā;

Aplikšana ar nodokļiem pārrobežu fondu apvienošanās gadījumos

22.   ar nožēlu atzīmē, ka daudzās jurisdikcijās pārrobežu apvienošanās gadījumi joprojām tiek aplikti ar nodokļiem, bet uz vietējiem apvienošanās gadījumiem aplikšanu ar nodokļiem neattiecina; uzskata, ka pārrobežu un vietējai apvienošanai jābūt nodokļu neitrālai, jo ieguldītāji nevar ietekmēt šādus pasākumus un pret viņiem jābūt vienlīdzīgai attieksmei;

23.   aicina Komisiju 2008. gadā sagatavot direktīvu par fondu apvienošanās aplikšanu ar nodokļiem, ievērojot Direktīvā 90/434/EEK un Direktīvā 2005/56/EK noteikto nodokļu neitralitātes principu; uzsver, ka mērķis ir nevis nodokļa saskaņošana, bet gan nodokļu neitralitātes noteikšana attiecībā uz vietējo un pārrobežu fondu apvienošanos gadījumos, ja ieguldītājs saglabā fondā savu ieguldījumu gan pirms, gan pēc apvienošanās;

24.   uzskata, ka praktisku apsvērumu dēļ nodokļu neitralitāte vispirms būtu jāpiemēro tikai PVKIU apvienošanās gadījumos, bet vēlāk arī visiem pārējiem fondiem;

25.   uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi saskaņot uzraudzību pār produktiem, kas ir PVKIU produkti, un produktiem, kas nav PVKIU produkti, un pieprasa turpināt darbu pie informācijas apmaiņas un praktiskas sadarbības starp finanšu iestādēm;

Ieguldījumu politika un riska pārvaldība

26.   pauž nožēlu, ka pašreizējās ieguldījumu politikas rezultātā ir radusies situācija, kad tādi aktīvi kā FoHF un OREF ir ārpus atbilstīgo aktīvu darbības jomas saskaņā ar PVKIU III, savukārt par atbilstīgiem EVRK uzskata tādus diezgan nepastāvīgus un mazāk pārredzamus aktīvus kā HFI;

27.   uzskata, ka atbilstīgu aktīvu definēšana un ieguldījumu ierobežojumu noteikšana negarantē ieguldījumu pārvaldības kvalitāti, turklāt privātie ieguldītāji, iespējams, var gūt nepareizu priekšstatu par drošību; tādēļ iesaka apsvērt iespēju pāriet no preskriptīvas pieejas uz principu vadītu pieeju, pamatojoties uz aktīvu un pasīvu pārvaldību, kas ir modernāks riska diversifikācijas veids; uzsver, ka, šajā posmā sākot pamatdiskusiju par šādu pāreju, netiks kavēta PVKIU III direktīvas pārskatīšana; uzsver, ka rūpīgi jāanalizē šādas pārejas ietekme uz PVKIU darbību un PVKIU zīmolu;

28.   uzskata, ka uz principiem balstītu noteikumu ieviešana riska pārvaldības sistēmām 1. līmenī palīdzēs nodrošināt finanšu stabilitāti un uzraudzības metožu konverģenci; tādējādi sagaida, ka tūlīt pēc likumdošanas darba pabeigšanas, pārskatot PVKIU III, Komisija izstrādās uz principiem balstītu kritēriju sarakstu izmantošanai riska pārvaldības sistēmās, ņemot vērā to, ka šādām sistēmām jāatbilst katra fonda individuālajam riska profilam; aicina Komisiju pārbaudīt, vai pārvaldības sabiedrībām jāuzliek par pienākumu skaidrot noteiktas sistēmas piemērotību un vai ir vajadzīga vispārēja prasība par riska pārvaldības sistēmas iepriekšēju saskaņošanu ar uzraudzītāju, un vai depozitārija nozīmei ieguldījumu darbību pārskatā ir jābūt konkrētākai; aicina EVRK pabeigt darbu pie riska mērīšanas sistēmu saskaņošanas un sākt pievērsties jautājumam par likviditātes pārvaldību;

29.   uzskata ‐ lai vairotu ieguldītāju uzticību, visām tām pārvaldības sabiedrībām, kuras dibinātas kā akciju sabiedrības, un visiem biržā reģistrētajiem izplatīšanas uzņēmumiem ir jābūt reģistrācijas valsts noteikumu par korporatīvo pārvaldību, kā arī Kopienas tiesību aktu par korporatīvo pārvaldību subjektiem;

Fondu apstrāde

30.   atzinīgi vērtē tādas iniciatīvas kā Eiropas Fondu un aktīvu vadības asociācijas (EFAMA) Fondu apstrādes standartizācijas grupa, Eurofi un citas valstu līmeņa iniciatīvas fondu apstrādes efektivitātes palielināšanai; tomēr atzīmē, ka līdz šim progress nav bijis apmierinošs; uzskata, ka Komisijai ir jāveic pasākumi gadījumā, ja līdz 2009. gadam netiek panākts lielāks progress attiecībā uz fondu elektronisku un standartizētu apstrādi;

31.   vērš uzmanību uz problēmām, ar kurām sastopas gan mazie un vidējie izplatītāji, gan tie izplatītāji, kuri veic ierobežotas pārrobežu darbības, pārejot uz automatizētiem un standartizētiem risinājumiem;

32.   atzīmē, ka standartizēti norēķinu termiņi varētu rosināt lielāku automatizāciju, kā arī vienkāršot un padarīt skaidrāku pasūtījumu apstrādi un samazināt kļūdu daudzumu;

33.   atzīmē, ka, izveidojot standartizētu procesu, tiks atvieglota piekļuve uzticamiem un standartizētiem datiem par pārrobežu fondiem, piemēram, attiecīgā gadījumā ‐ Eiropas fondu nodrošinātai standartizētai atsauču datu bāzei ar tādiem statistikas datiem kā prospekti un apstrādes dati; uzsver vajadzību pēc pārraudzības, lai garantētu datu aktualitāti un uzticamību;

Depozitārijs

34.   pauž nožēlu, ka ne visās dalībvalstīs ES kredītiestāžu filiālēm ir ļauts darboties kā depozitārijiem, lai gan tie ir reglamentēti ES līmenī saskaņā ar ES tiesību aktiem finanšu pakalpojumu jomā; tādēļ aicina Komisiju, pārskatot PVKIU III, veikt nepieciešamos likumdošanas pasākumus, lai šādas kredītiestāžu filiāles varētu darboties kā depozitāriji, un precizēt veidu, kā panākt efektīvu uzraudzības iestāžu sadarbību;

35.   uzskata, ka saskaņota depozitārija funkciju definīcija varētu veicināt regulatoru savstarpējo saprašanos un labāku sadarbību, kā arī nodrošinās ieguldītājiem atbilstošu aizsardzības līmeni visā Eiropā; tomēr atzīst, ka pastāv grūtības valstu atšķirību novēršanā, it īpaši attiecībā uz īpašumtiesībām, nosacījumiem par atbildību un noteikumiem par nodrošināšanu pret maksātnespēju; ņemot vērā veikto izpēti par depozitāriju atšķirīgajiem pienākumiem un atbildību dalībvalstīs, pieprasa papildus analizēt juridiskos šķēršļus, kuri jānovērš, lai panāktu depozitāriju funkciju saskaņošanu;

36.   uzsver, ka depozitārija darbības atļauja ir jāievieš tikai depozitārija pienākumu un atbildības pilnīgas saskaņošanas gadījumā; uzsver, ka pirms jebkāda lēmuma pieņemšanas rūpīgi jāpārbauda mijiedarbība starp depozitārija darbības atļauju, pārvaldības sabiedrības apliecību, fondu un regulatoru;

37.   lūdz Komisiju pārbaudīt, kā ārkārtīgi sarežģītu produktu, piemēram, atvasināto finanšu instrumentu, tostarp kredīta atvasinājumu un rādītāju, tostarp drošības fondu rādītāju plašā izmantošana ietekmē depozitārija pārraudzības funkcijas efektivitāti;

Lamfalussy pieeja

38.   uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt īstenošanas instrumentu izvēli, pamatojoties uz 1. līmeņa pamata tiesību aktu saturu un tajos noteiktajiem mērķiem; aicina Komisiju izteikt priekšlikumus 1. līmenī par juridisko pamatu, kas tiks izmantots gan īstenošanas direktīvām, gan īstenošanas regulām 2. līmenī; norāda, ka attiecībā uz visiem 2. līmeņa pasākumiem ir jāpiemēro jaunā regulatīvā kontroles procedūra;

Drošības fondi

39.   norāda, ka ir pierādīts, ka tādi alternatīvi instrumenti kā darbības ar drošības fondiem (kas vēl joprojām nav pienācīgi izprastas to iespējamās sistēmiskās ietekmes ziņā) bieži rada lielāku tirgus likviditāti, riska izplatību it īpaši attiecībā uz tradicionālajiem ieguldījumu portfeļiem, lielāku konkurenci starp tirgus līderiem un starpniekiem, savukārt atbalsta pamatotības izpēte liecina, ka pieaug informācijas apjoms un cenu noteikšana notiek efektīvāk;

40.   uzskata, ka ārkārtīgi svarīga ir pārredzamības nodrošināšana un informācijas atklāšana ieguldītājiem un uzraudzības iestādēm, un šajā sakarā cer, ka gaidāmie Starptautisko Vērtspapīru komisiju organizācijas (IOSCO) priekšlikumi ieviesīs lielāku skaidrību, kā arī mudina nozares pārstāvjus vienoties par rīcības kodeksu attiecībā uz portfeļa novērtēšanu, riska pārvaldības sistēmām, maksājumu struktūras pārredzamību un izpratnes uzlabošanu par ieguldījumu stratēģijām; lūdz Komisiju šā jautājuma apspriešanā (piemēram, G8 sanāksmes laikā) uzņemties aktīvāku lomu;

41.   ir pārliecināts, ka pēc būtības nevajadzētu aizliegt privāto ieguldītāju piekļuvi drošības fondiem; tomēr uzsver, ka, ņemot vērā drošības fondu un darbību ar tiem bieži vien nepietiekamo reglamentāciju, ir jābūt stingriem privāto klientu piekļuves nosacījumiem; uzsver, ka ir ļoti svarīgi noteikt precīzus ieguldītāju atbilstības kritērijus un reglamentēt darījumu partneru veiktos riska darījumus; vienlaikus uzsver, ka, lai nodrošinātos pret nepareizu pārdošanu, ir jāveic pārbaudes attiecībā uz to subjektu piemērotību un atbilstību, kuru darbību nosaka Finanšu instrumentu tirgu direktīva;

42.   uzskata, ka jautājumi par finanšu stabilitāti ir jāizskata starptautiskā līmenī, uzlabojot sadarbību starp uzraudzības iestādēm un centrālajām bankām starptautiskajās organizācijās, piemēram, Starptautisko Vērtspapīru komisiju organizācijā (IOSCO), kā arī uzturot regulāru dialogu starp valdībām un likumdevējiem; mudina Komisiju, Eiropas Centrālo banku un EVRK aktīvāk veicināt šo dialogu un vajadzības gadījumā ierosināt atbilstīgus pasākumus;

43.   uzskata, ka drošības fondi ļauj stiprināt korporatīvo pārvaldību, palielinot to ieguldītāju skaitu, kuri aktīvi un pārdomāti izmanto savas akcionāru tiesības; tomēr uzskata, ka, izmantojot noteiktus drošības fondus, akcionāri par zemām izmaksām var pastiprināt balsstiesības ar tādiem atšķirīgiem mehānismiem kā fondu aizdevums un aizņēmums; atzīst, ka ne tikai drošības fondos izmanto fondu aizņēmumu; iesaka Komisijai pārbaudīt iespējamību un praktiskumu attiecībā uz noteikumu par to, ka tad, ja akcijas tiek turētas ieguldītāju interesēs, fondu aizdevumu līgumos jāparedz aizdevēja tiesības nekavējoties atsaukt akcijas, un ja atsaukuma nav, aizņēmējam ir tikai tiesības īstenot balsstiesības saskaņā ar aizdevēja norādījumiem;

Privātais kapitāls

44.   uzskata, ka privātajam kapitālam ir būtiska nozīme ne tikai lielu uzņēmumu, bet arī mazo un vidējo uzņēmumu darbības uzsākšanā, izaugsmē un pārstrukturizācijā; tomēr apzinās arī to, ka ir bijuši gadījumi, kad paaugstināts parādsaistību līmenis ir radījis būtisku risku uzņēmumiem un to darbiniekiem tādēļ, ka uzņēmumu vadība nonāca situācijā, kurā vairs nebija iespējams pildīt maksājumu saistības;

45.   uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt pārredzamību ieguldītāju un uzraudzības iestāžu vidū attiecībā uz maksājumiem un fondu veidošanu it īpaši gadījumos, kad sviras efekts ietekmē privātuzņēmuma finansiālo stāvokli, un ka pārvaldības mērķu pārredzamība ir vajadzīga, pārstrukturējot lielus uzņēmumus;

46.   uzskata, ka ir svarīgi reglamentēt darījumu partneru veiktos riska darījumus un noteikt precīzus ieguldītāju atbilstības kritērijus, lai mazinātu privāto ieguldītāju darījumu ar privāto kapitālu pakļaušanu riskam;

47.   atzīst, ka nodarbinātības jautājumi bieži vien skar sabiedrības intereses; atzīmē, ka pieejamie dati par to kopējo ietekmi uz vispārējo nodarbinātības līmeni ir pretrunīgi; aicina Komisiju sniegt labāku analīzi;

48.   ir pārliecināts, ka rūpīgāka analīze ir vajadzīga, lai labāk izprastu, kā tādi alternatīvie instrumenti kā drošības fondi, no vienas puses, un privātais kapitāls, no otras puses, ietekmē finanšu stabilitāti, korporatīvo pārvaldību, patērētāju izvēli un aizsardzību, kā arī nodarbinātību; ar nepacietību gaida, kad varēs ivērtēt šo ietekmi tā gaidāmajos Parlamenta ziņojumus par drošības fondiem un privāto kapitālu, kuri pamatojas uz 2007. gada augustā veiktajos pētījumos ietvertajiem secinājumiem; iesaka, lai šajos ziņojumos izvērtē, inter alia:

-   vai ar nozarei atbilstīgu rīcības kodeksu pietiek, lai sekmētu finanšu stabilitāti un ieguldītāju aizsardzību, vai arī ir vajadzīga aktīvāka likumdevēja un uzraudzības iestāžu darbība saistībā ar noteikumiem par informācijas atklāšanu, nosakot obligātos pārskatu standartus un reglamentējot attiecīgos tirgus dalībniekus;

-   vai ir izrādīta interese par alternatīvu ieguldījumu instrumentu Eiropas zīmolu vai arī ir pat nepieciešamība pēc tā, un, ja tāda ir, tad ‐ kādi varētu būt kritēriji, lai noteiktu dažādas aktīvu kategorijas, kuras tiktu ietvertas šādā ES struktūrā;

-   kādi ir nosacījumi, lai privātie klienti saņemtu atļauju piekļūt šīm aktīvu kategorijām;

o
o   o

49.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV L 41, 13.2.2002., 20. lpp. (2) OV L 41, 13.2.2002., 35. lpp. (3) OV L 375, 31.12.1985., 3. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2005/1/EK (OV L 79, 24.3.2005., 9. lpp.). (4) OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2007/44/EK (OV L 247, 21.9.2007., 1. lpp.). (5) OV L 235, 23.9.2003., 10. lpp. (6) OV L 9, 15.1.2003., 3. lpp. (7) OV L 345, 19.12.2002., 1. lpp. (8) OV C 92 E, 16.4.2004., 407. lpp. (9) OV C 296 E, 6.12.2006., 257. lpp. (10) OV L 241, 2.9.2006., 26. lpp. (11) OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp. (12) OV L 225, 20.8.1990., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/98/EK (OV L 363, 20.12.2006., 129. lpp.). (13) OV L 310, 25.11.2005., 1. lpp.