Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Pamatnolīgumu par tirdzniecību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm no vienas puses un Korejas Republiku no otras puses(1),

–   ņemot vērā Copenhagen Economics un prof. J. F. Francois veikto pētījumu "Iespējamā brīvās tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Savienību un Dienvidkoreju ekonomiskā ietekme",

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Globālā Eiropa. Konkurence pasaulē. Ieguldījums ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā" (COM(2006)0567),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2005. gada 13. oktobra rezolūciju par ES un Ķīnas tirdzniecības attiecību perspektīvām(2) un 2006. gada 28. septembra rezolūciju par ES ekonomiskajām un tirdzniecības attiecībām ar Indiju(3),

–   ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) "Pamatnostādnes daudznacionāliem uzņēmumiem" un Starptautiskās darba organizācijas (ILO) "Trīspusējo deklarāciju par daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālajai politikai piemērojamajiem principiem",

–   ņemot vērā ESAO 2007. gada nodarbinātības statistiku,

–   ņemot vērā Korejas Republikas (turpmāk tekstā Koreja) un Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (turpmāk tekstā Ziemeļkoreja) 2007. gada 4. oktobrī pieņemto Deklarāciju par Dienvidkorejas un Ziemeļkorejas attiecību attīstību, mieru un ekonomisko izaugsmi,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A6-0463/2007),

A.   tā kā uz noteikumiem balstīta daudzpusēja tirdzniecības sistēma, kas izveidota ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) palīdzību, ir vispiemērotākā sistēma taisnīgas un vienlīdzīgas tirdzniecības reglamentēšanai un veicināšanai, izstrādājot atbilstošus noteikumus un nodrošinot atbilstību šiem noteikumiem;

B.   tā kā ES jāturpina uzskatīt par prioritāti Dohas Attīstības programmas (DDA) līdzsvarota rezultāta sasniegšanu, kas palīdzētu attīstības valstīm pilnvērtīgi piedalīties starptautiskās tirdzniecības sistēmā;

C.   tā kā divpusēji un starpreģionu tirdzniecības nolīgumi tomēr var papildināt PTO noteikumus, aptverot tādus jautājumus kā sociālie un vides standarti, par kuriem patlaban ir grūti panākt daudzpusēju nolīgumu;

D.   tā kā nolīgumā ar Koreju var būt ietverti arī jautājumi par ieguldījumiem un pakalpojumu tirdzniecību, bet, ietverot tos, nedrīkst pieļaut, ka tirgus atvēršana apdraudētu Eiropas vai Korejas noteikumus par sabiedrisko pakalpojumu un kultūras daudzveidības aizsardzību vai ierobežotu politikas jomu, kas nepieciešama, lai ES un arī Korejā vienpusēji ieviestu piemērotas sociālās, ekonomikas un vides politikas;

E.   tā kā Korejas tautsaimniecība ir viena no pasaulē lielākajām tautsaimniecībām ar tādu ienākumu uz vienu iedzīvotāju, kas līdzinās vidēja līmeņa ES dalībvalsts ienākumam;

F.   tā kā nabadzība joprojām ir neatrisināta un plašumā ejoša problēma Korejā, kura saskaņā ar ESAO statistiku ir viena no trim ESAO dalībniecēm, kurās ir gan vislielākā atšķirība starp ienākumiem, gan vislielākā šīs atšķirības paplašināšanās; tā kā Koreja ieņem pēdējo vietu starp ESAO dalībniecēm, kuras sociālajai drošībai tērē mazāk nekā 5 % no nodokļu ieņēmumiem, salīdzinot ar ESAO vidējo rādītāju 43 %;

G.   tā kā Koreja ir ES ceturtā lielākā tirdzniecības partnere ārpus Eiropas un 2006. gadā ES bija lielākā ārvalstu investore Korejā;

H.   tā kā Koreja ir parakstījusi brīvās tirdzniecības nolīgumus (BTN) ar Amerikas Savienotajām Valstīm un daudziem citiem vadošajiem tirdzniecības partneriem un turpina sarunas par citiem nolīgumiem;

I.   tā kā piekļuvi tirgum aizvien vairāk kavē dažādu veidu ārpustarifu šķēršļi, tostarp nav pieņemtas starptautiskas normas un standarti, kas daļēji ir iemesls ES lielajam strukturālajam deficītam divpusējās tirdzniecības attiecībās;

J.   tā kā pētījumi liecina, ka no ES un Korejas nolīguma būtisku ekonomisku labumu varētu gūt abas puses, bet jebkura izvērtētā rīcības plāna gadījumā Korejas ieguvums atbilstu divām trešdaļām no pušu kopējā ieguvuma,

Vispārēji jautājumi

1.   uzskata, ka veiksmīgs DDA rezultāts joprojām ir ES tirdzniecības prioritāte, un paustu bažas, ja divpusējas sarunas ar Koreju vai citiem partneriem novirzītu no šī mērķa sasniegšanas;

2.   uzskata, ka divpusējas sarunas ar lielākajiem tirdzniecības partneriem vai reģioniem var noderīgi papildināt daudzpusējos noteikumus, ja vien šo sarunu rezultātā tiek slēgti plaši un ļoti kvalitatīvi nolīgumi, kas neaprobežojas tikai ar tarifu samazināšanu, bet aptver daudz plašāku jomu;

3.   uzskata, ka Korejas tautsaimniecības apjoms un straujā izaugsme padara to par piemērotu kandidātu šādam nolīgumam, taču pievērš uzmanību būtiskām problēmām, tostarp nozīmīgajiem ārpustarifu šķēršļiem, kas būs jārisina, lai panāktu apmierinošu nolīgumu;

4.   uzskata, ka nolīgums, kas aprobežojas ar tarifu samazinājumu, dos tikai īstermiņa ieguvumus, un tādēļ pieprasa likvidēt ārpustarifu šķēršļus un atvērt Korejas pakalpojumu nozari;

5.   uzskata, ka visos BTN ar Koreju jāņem vērā četri tā sauktie Singapūras jautājumi (tirdzniecība un ieguldījumi, tirdzniecība un konkurences politika, publisko iepirkumu pārredzamība un tirdzniecības atvieglošana);

6.   secina, ka savstarpēji izdevīgs nolīguma saturs ir svarīgāks par straujas rīcības grafiku, un paustu bažas, ja mākslīgi noteiktu termiņu dēļ tiktu parakstīts nolīgums, kas nav plašs, tālejošs un līdzsvarots;

Ilgtspējīga attīstība

7.   uzskata, ka videi nekaitīgiem produktiem tarifi jāsamazina ātrāk un krasāk nekā citām precēm; aicina Komisiju un Korejas sarunu dalībniekus izstrādāt šādiem produktiem skaidru definīciju; noteikti iesaka, ka šajā definīcijā pienācīgi jāņem vērā preču ražošanas vides apstākļi;

8.   pauž nožēlu, ka plānotā sarunu grafika dēļ ilgtspējīgas ietekmes novērtējums (SIA) nav veikts agrāk; uzskata, ka ir ļoti svarīgi pirms nolīguma parakstīšanas publicēt SIA rezultātus un piešķirt pietiekamu laiku plašai sabiedriskai apspriešanai, tā lai SIA rezultāti var ietekmēt sarunu iznākumu; aicina Komisiju apspriesties ar Parlamentu, Padomi un pilsonisko sabiedrību, ja SIA pētījums liecina, ka nepieciešami atvieglojumi, un atbilstīgi apspriest BTN galīgo redakciju;

9.   uzskata, ka Komisijas centieni attiecībā uz piekļuves tirgum uzlabošanu jālīdzsvaro ar tikpat mērķtiecīgu pieeju attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību; vienlaikus prasa, lai nebūtu nekādu izņēmumu attiecībā uz noteikumu par to, ka piekļuve Eiropas iekšējam tirgum atkarīga no vides aizsardzības normu izpildes;

10.   atzinīgi vērtē ASV Kongresa prasības rezultātā panākto stingrāku sociālo un vides klauzulu ieviešanu nesen noslēgtajā ASV un Korejas BTN;

11.   uzskata, ka ES sarunu dalībniekiem tas ir jāuzskata par pamatu turpmāka progresa panākšanai, sevišķi attiecībā uz Starptautiskās Darba organizācijas pamatnormu ratifikāciju un izpildi, Korejas iesaistīšanos klimata pārmaiņu apkarošanā laikposmā pēc 2012. gada un spēkā esošo ES vides normu un tiesību aktu atzīšanu;

12.   aicina iekļaut saistošas sociālās un vides klauzulas katrā tirdzniecības nolīgumā ar Koreju;

13.   aicina dalībvalstis un Komisiju divpusējo sarunu laikā ar Koreju atbalstīt un veicināt, lai ESAO korporatīvās pārvaldības un korporatīvās sociālās atbildības principus piemēro gan Korejas uzņēmumi, kuri darbojas Eiropā, gan Korejā izveidotie Eiropas uzņēmumi;

14.   uzskata plašu ilgtspējīgas attīstības sadaļu par jebkura nolīguma būtisku daļu, taču atgādina, ka pamatmērķis ir nolīgumā minēto normu izpilde; uzskata, ka tāpēc uz minēto sadaļu jāattiecina strīdu izšķiršanas standartmehānisms;

15.   uzskata, ka Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības forumam, kurā ir pārstāvji no darba ņēmēju un darba devēju organizācijām un nevalstiskajām organizācijām, varētu būt nozīmīga loma, nodrošinot, lai vienlaicīgi ar plašāka tirgus atvēršanu tiktu paaugstināti vides un sociālie standarti;

16.   iesaka izveidot mehānismu, kas dod iespēju atzītām ES vai Korejas darba ņēmēju un darba devēju organizācijām iesniegt pieprasījumus par pasākumiem, kuri tiktu veikti noteiktā laikposmā un kuri rosinātu papildu pasākumus un noteikumu pārskatīšanu, lai vērstos pret darba ņēmēju tiesību pārkāpējiem;

Nozaru jautājumi

17.   aicina noslēgt ar Koreju tādu BTN, kas aptver tirdzniecību ar precēm un pakalpojumiem un paredz, ka divpusējo nolīgumu neatņemama sastāvdaļa ir zinātniskā un tehniskā sadarbība un intelektuālais īpašums, un kurš veicina sadarbību energoresursu efektivitātes jomā, paredz vērsties pret klimata pārmaiņām un kurā ir ietverti citi enerģijas politikas ārējie aspekti, kodolenerģija un atjaunīgās enerģijas avoti, kā arī "Galileo" programma;

18.   uzskata, ka tas, ka Korejā pastāv no starptautiskām normām atšķirīgas normas un marķēšanas prasības, rada vislielākos ārpustarifu šķēršļus, kas izraisa īpašas problēmas automobiļu, farmācijas, kosmētikas un elektronikas rūpniecībās; aicina Korejas valdību sniegt pietiekamus paskaidrojumus par šādām atšķirībām vai, pretējā gadījumā, apņemties tās novērst BTN sarunu laikā;

19.   atbalsta Komisijas mērķi atbalstīt ES farmaceitisko izstrādājumu un medicīnas ierīču eksportētājus, nodrošinot lielāku pārredzamību Korejas veselības aprūpes sistēmā; tomēr pieprasa, lai nolīgums nerada tiesiskus vai praktiskus šķēršļus tiem Korejas uzņēmumiem, kuri izmanto 2001. gada 14. novembrī PTO ministru konferencē Dohā pieņemtās deklarācijas par līgumu par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību (TRIPs līgums) un sabiedrības veselību, 4. un 5. punkta noteikumus par elastību, lai veicinātu piekļuvi medikamentiem jaunattīstības valstīs;

20.   uzsver, ka savstarpējas atzīšanas nolīgums (MRA) jāiekļauj ES un Korejas BTN, lai turpmāk novērstu tirdzniecības šķēršļus, kurus rada Koreja iestādes, veicot nevajadzīgas dubultas procedūras, un tas traucē dažādu nozaru ES uzņēmumiem, kas vēlas pārdot izstrādājumus Korejā;

21.   pauž nožēlu, ka Koreja neievēro starptautiskās normas un izraisa to, ka dzīvniekus pakļauj izmēģinājumiem, kas nav nepieciešami, jo ir jau veikti; uzskata, ka nolīgumā jācenšas nodrošināt, lai vienas puses atzītās zinātniski apstiprinātās alternatīvas izmēģinājumiem ar dzīvniekiem uzskatītu par pieņemamām otrai pusei;

22.   pauž bažas, ka ES un Korejas BTN varētu ļoti negatīvi ietekmēt Eiropas automobiļu rūpniecību; tādēļ aicina Komisiju apsvērt stratēģiju par ES importa tarifu ar aizsardzības mehānismiem pakāpenisku pārtraukšanu; iesaka saistīt šo pakāpenisko pārtraukšanu ar galveno ārpustarifu šķēršļu atcelšanu Korejai;

23.   norāda saistībā ar automobiļu rūpniecību, ka Koreja ir parakstījusi un ratificējusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (UNECE) Nolīgumu par globālu tehnisku noteikumu ieviešanu riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un detaļām, kuras var uzstādīt un/vai izmantot riteņu transportlīdzekļos, un tādējādi ir apņēmusies ieviest standarta noteikumus; aicina Komisiju uzstāt, lai šie noteiktumi tiktu ieviesti ātri; vienlaikus aicina Komisiju pieprasīt, lai UNECE normām atbilstošos ES automobiļus drīkstētu ievest Korejā bez pārbaudes vai apstiprināšanas; iebilst pret noteikumiem, kas atbrīvo Korejas transportlīdzekļus no pretpiesārņojuma emisiju standartu piemērošanas;

24.   uzskata, ka, ņemot vērā ES problemātisko pieredzi attiecībā uz Korejas kuģu būvniecības nozari, šai nozarei sarunās ir jāpievērš īpaša uzmanība;

25.   uzskata, ka sarunu laikā Komisijai arī jāņem vērā gan Korejas, gan Eiropas lauksaimniecības nozares bažas, it īpaši attiecībā uz BTN negatīvo ietekmi uz riska grupas izstrādājumiem;

26.   par sarunu prioritāti uzskata augstos tarifus un pārmērīgās marķēšanas prasības, ar ko saskaras destilēto stipro alkoholisko dzērienu ražotāji; aicina nekavējoties īstenot pasākumus, lai apkarotu ārpustarifu šķēršļus, kas skar augļus un dārzeņus, un konservētiem augļiem piemērotos pārmērīgi augstos tarifus; uzskata par ļoti svarīgu apmierinoša rezultāta sasniegšanu attiecībā uz ģeogrāfiskām norādēm;

27.   pauž bažas par grūtībām, ar kādām saskaras ārvalstu uzņēmumi, mēģinot piekļūt Korejas pakalpojumu tirgum, tostarp banku, apdrošināšanas un juridisko konsultāciju jomās;

28.   piešķir prioritāru nozīmi efektīvai intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai, tostarp atbilstīgu sodu ieviešanai par viltošanu un pirātismu; uzskata, ka jāiekļauj īpašas sistēmas ātrai un efektīvai strīdu risināšanai saskaņā ar PTO noteikumiem, lai atbilstīgi varētu vērsties pret šīm un citām negodīgas tirdzniecības konkurences metodēm; konstatē, ka pašreizējās sarunas ar Koreju par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību nedrīkst kaitēt tādiem atzītiem politikas mērķiem kā piekļuve medikamentiem, pārsniedzot līgumos par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību (TRIPs nolīgumi), noteiktās saistības, bet gan šīm sarunām jāmudina izmantot TRIPs elastīgās klauzulas;

29.   mudina Koreju ieviest publiskā izpildījuma tiesības skaņu ierakstu izgatavotājiem saskaņā ar 1961. gada Starptautisko konvenciju par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību (Romas Konvencija), Starptautiskās intelektuālā īpašuma aizsardzības organizācijas (WIPO) 1996. gada Līgumu par izpildījumu un fonogrammām un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/115/EK par nomas tiesībām un patapinājuma tiesībām, un dažām blakustiesībām intelektuālā īpašuma jomā(4);

30.   aicina Koreju pildīt visus WIPO interneta līgumus (WIPO 1996. gada Autortiesību līgums un WPPT), tajā skaitā: pilnīgu tiesisku atbalstu tehnoloģiskās aizsardzības pasākumiem, ko izmanto autortiesību īpašnieki, tostarp krāpniecisku darbību novēršanu; piešķirt skaņu ierakstu izgatavotājiem ekskluzīvas tiesības uz visa veida izplatīšanu internetā; ieviest efektīvu procedūru paziņošanai un izņemšanai no aprites; atzīt pagaidu eksemplāru aizsardzību un ierobežot privātas kopēšanas izņēmumu ciparu jomā;

31.   mudina Koreju pastiprināt cīņu pret interneta pirātismu ar šādiem līdzekļiem: labāk motivējot tīmekļa pakalpojumu sniedzējus sadarboties cīņā pret pirātismu; mudinot Autortiesību aizsardzības centru nodrošināt ārzemju autortiesību turētāju darbu aizsardzību pret tiešsaistes pirātismu; veicot izmeklēšanu un izvirzot apsūdzības pret tiesību subjektiem, kas iesaistīti nelikumīgu tīmekļa vietņu, serveru, glabāšanas pakalpojumos un datņu koplietošanas pakalpojumos;

32.   uzsver, ka ikvienam BTN ar Koreju ir jānodrošina, lai:

Ziemeļkoreja un Kesona

33.   atzinīgi vērtē Kesonas Rūpnieciskā kompleksa nozīmi, sniedzot ieguldījumu miera un drošības nodrošināšanā reģionā; tomēr uzskata, ka Kesonas Rūpnieciskā kompleksa preču iekļaušana BTN rada nopietnas tiesiskas un tehniskas problēmas;

34.   iesaka Komisijai nopietni izpētīt, kādā mērā tirdzniecības attiecības starp Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju varētu atbalstīt izmantojot BTN ar ES;

35.   uzsver, ka nolīgumā jāiekļauj saistības nepazemināt darba standartus, lai piesaistītu ārvalstu investīcijas jebkurai līgumslēdzēju teritorijas daļai, tostarp eksporta apstrādes zonām;

Citi jautājumi

36.   uzskata, ka, lai parādītu pašreizējo apņemšanos piedalīties daudzpusējās sarunās, Korejai jābūt gatavai piedāvāt vismazāk attīstītajām valstīm beznodokļu un bezkvotu piekļuvi saskaņā ar ES shēmu "Viss, izņemot ieročus" (EBA) ar nosacījumiem, kas paredz atbalstīt līdzvērtīgus darba un vides standartus;

Parlamenta loma

37.   uzskata, ka, lai nolīgums būtu leģitīms un pieņemams sabiedrībai, nepieciešams, lai Parlaments cieši iesaistītos katrā sarunu posmā un lai tam tiktu dota iespēja paust savu viedokli par apspriežamā dokumenta pieņemamību; cer, ka Komisija un Padome centīsies iesniegt nolīgumu tādā formā, kurai vajadzīga Parlamenta piekrišana saskaņā ar EK līguma 300. panta 3. punkta 2. apakšpunktu;

o
o   o

38.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Korejas Republikas valdībai un parlamentam.

(1) OV L 90 30.3.2001, 46. lpp. (2) OV C 233E, 28.9.2006, 103. lpp. (3) OV C 306 E, 15.12.2006, 400. lpp. (4) OV L 376, 27.12.2006., 28. lpp.